(1)

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (1) kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2) un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām (3). Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā arī veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvāku un konsekventāku izpildi.

(2)

Jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā būtiska vieta ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem būtu jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt cita starpā, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu (4) virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir 4 vai 5 gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods aptver četru gadu laikposmu, un to var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisija novērtē, vai tas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(4)

Pēc Komisijas ieteikuma Padome pieņem ieteikumu, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību, un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir pamatā fiskālās korekcijas perioda pagarināšanai.

(5)

Spānija vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 15. oktobrī. Tas tika iesniegts pēc tam, kad tika pagarināts Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais termiņš, kam Komisija bija piekritusi, ņemot vērā Spānijas norādītos iemeslus.

(6)

Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisija 2024. gada 21. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. pantu nosūtīja Spānijai atsauces trajektoriju (5). Komisija šo atsauces trajektoriju publicēja 2024. gada 15. oktobrī (6). Atsauces trajektorija ir balstīta uz risku un nodrošina, ka līdz fiskālās korekcijas perioda beigām un, ja netiek veikti papildu budžeta pasākumi, pēc korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds vidējā termiņā ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 7. un 8. pantu atsauces trajektorija atbilst arī parāda ilgtspējas nosacījumam un deficīta noturības nosacījumam.

Spānijas atsauces trajektorija, balstoties uz Komisijas pieņēmumiem, kas ir 2024. gada jūnijā nosūtīto iepriekšējo norādījumu pamatā, un pieņemot septiņu gadu korekcijas periodu, paredz, ka neto izdevumu pieaugums nedrīkstētu pārsniegt 1. tabulā sniegtās vērtības. Tas nozīmē, ka neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā (2025.–2031. gadā) ir 2,8 % un plāna aptvertajā periodā (2025.–2028. gadā) ir 2,9 %.

1. tabula. Atsauces trajektorija, ko Komisija Spānijai iesniedza 2024. gada 21. jūnijā

(7)

Spānija un Komisija no 2024. gada jūlija līdz oktobrim risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialoga galvenās tēmas bija Spānijas paredzētā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi (it īpaši uz datiem balstītu atjauninājumu izmantošana), paredzētais reformu un investīciju saistību kopums, kas būtu pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, tostarp reformas un investīcijas, piemēram, pasākumi attiecībā uz normatīvo vidi, cilvēkkapitālu, mājokļu piedāvājumu, nodokļiem un publiskajiem izdevumiem. Dialogs aptvēra arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.

(8)

Spānijas iesniegtajā plānā nav minēts, ka pirms tā iesniegšanas būtu notikusi apspriešanās ar attiecīgām valsts ieinteresētajām personām (tajā skaitā sociālajiem partneriem).

(9)

Spānijas neatkarīgā fiskālā iestāde (AIReF) sniedza atzinumu par makroekonomikas prognozi un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, kas ir daudzgadu neto izdevumu virzības pamatā. AIReF apstiprināja 2024.–2026. gada makroekonomisko scenāriju, kas kalpo par sākumpunktu makroekonomikas prognozēm un parāda ilgtspējas analīzei.

(10)

Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Spānijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros (7).

(11)

Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.

(12)

Ekonomiskā aktivitāte Spānijā 2023. gadā pieauga par 2,7 %; to veicināja stabila darba tirgus attīstība, kas uzturēja privāto patēriņu, kā arī neto eksporta un valsts patēriņa ieguldījums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi paredzams, ka ekonomika 2024. gadā pieaugs par 3,0 %, pateicoties pozitīvai valsts un privātā patēriņa attīstībai, ko veicinās dinamiska jaunu darbvietu radīšana un mājsaimniecību reālo ienākumu pieaugums, kā arī tūrisma aktivitāšu ietekme. Sagaidāms, ka 2025. gadā reālais IKP palielināsies par 2,3 %, jo saskaņā ar prognozēm ekonomisko aktivitāti veicinās patēriņa pieaugums un gaidāmais plašais investīciju kāpums, it īpaši iekārtās un mājokļos. Šajā posmā tiek lēsts, ka reālais IKP 2026. gadā palielināsies par 2,1 %, ņemot vērā, ka iekšzemes pieprasījums veicinās ekonomikas izaugsmi. Paredzams, ka prognozes periodā (t. i., 2024.–2026. gadā) potenciālais IKP Spānijā nedaudz samazināsies no 2,4 % 2023. gadā līdz 2,3 % 2026. gadā, jo mazināsies darbaspēka ieguldījums potenciālajā izaugsmē. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 12,2 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 11,5 %, 2025. gadā 11,0 % un 2026. gadā 10,7 %. Inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 6,2 %, 2024. gadā samazinās līdz 3,1 %, un paredzams, ka tā sasniegs 2,4 % 2025. gadā un 2,0 % 2026. gadā.

(13)

Kas attiecas uz fiskālajām norisēm, Spānijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 3,5 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi tas būs sasniedzis 3,0 % no IKP 2024. gadā un turpinās samazināties, sasniedzot 2,6 % no IKP 2025. gadā, un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, 2026. gadā kopumā stabilizēsies (2,7 %). Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozēs nav iekļauts Spānijas 2025. gada budžeta projekts, kuru Spānijas valdība to publicēšanas dienā vēl nebija pieņēmusi. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 105,1 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs samazinājusies līdz 102,3 %. Prognozēts, ka 2025. gada beigās tā samazināsies līdz 101,3 % no IKP un 2026. gada beigās līdz 101,1 % no IKP. Vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības kā tādas Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā, iekams tās nav pamatotas ar ticami paziņotiem un pietiekami precizētiem konkrētiem politikas pasākumiem.

(14)

Spānijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija septiņu gadu laikā.

(15)

Plānā ir ietverta informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. pantu.

(16)

Plānā valsts uzņemas saistības panākt 2. tabulā sniegto neto izdevumu virzību, kas laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam atbilst neto izdevumu vidējam pieaugumam 3,4 % apmērā. Papildus Spānija uzņemas saistības veikt reformas un investīcijas, lai korekcijas periodu pagarinātu līdz septiņiem gadiem (2025.–2031. gads), kuros plānotais neto izdevumu vidējais pieaugums ir 3,0 %.

Korekcijas perioda (2025.–2031. gads) neto izdevumu vidējais pieaugums, kas paredzēts plānā, ir lielāks, nekā norādīts atsauces trajektorijā, kuru Komisija nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā.

Plānā ir pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums 2025.–2027. gadā palielināsies no 1,9 % līdz 2,1 % un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 1,1 % 2031. gadā. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps 2025. gadā samazināsies līdz 2,7 % (no 3,1 % 2024. gadā) un 2026.–2028. gadā turpinās samazināties līdz 2,4 % un pēc tam 2029.–2031. gadā – līdz 2,3 %.

2. tabula. Spānijas plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi

(17)

Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu pamazām samazināsies no 102,5 % no IKP 2024. gadā līdz 90,6 % no IKP korekcijas perioda beigās (2031. gadā), kā norādīts nākamajā tabulā. Paredzams, ka pēc korekcijas vidējā termiņā (t. i., līdz 2041. gadam) vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu turpinās pakāpeniski samazināties un 2041. gadā sasniegs 76,8 % no IKP.

3. tabula. Spānijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība

Tādējādi saskaņā ar plānu līdz korekcijas perioda beigām (2031. gadam) tiktu panākta vispārējās valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanās. Tas ir ticami, jo, balstoties uz plānā norādītajiem pieņēmumiem, saskaņā ar visiem Komisijas parāda ilgtspējas analīzes deterministiskajiem stresa testiem tiek prognozēts, ka parāds desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda samazināsies, un stohastiskās prognozes liecina, ka parāda samazināšanās varbūtība ir pietiekami liela.

Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta a) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.

(18)

Balstoties uz plānā norādīto neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs 3,0 % un pakāpeniski samazināsies līdz 0,8 % 2031. gadā.

Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2031. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP.

Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2041. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP.

Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta b) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.

(19)

Fiskālās korekcijas profils laikā, ko nosaka kā plānā norādītās strukturālās primārās bilances izmaiņas, ir lineārs, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punkts. Turklāt plāna pirmajos četros gados fiskālā korekcija ir proporcionāla kopējiem korekcijas centieniem.

Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā noteiktajam neatlikšanas nosacījumam.

4. tabula. Spānijas plānā norādītā strukturālās primārās bilances attīstība

(20)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 8. pantu strukturālās primārās bilances ikgadējai korekcijai nevajadzētu būt mazākai par 0,25 % no IKP, ja strukturālais budžeta deficīts iepriekšējā gadā saglabājās virs 1,5 % no IKP, lai strukturālā izteiksmē panāktu kopējo noturības rezervi 1,5 % apmērā no IKP. Fiskālā korekcija, kas izriet no plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, katru gadu laikposmā no 2025. līdz 2031. gadam ir 0,4 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst deficīta noturības nosacījumam.

(21)

Ievērojot Regulas (ES) 2024/1263 7. pantu, tā kā saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds korekcijas periodā pārsniegs 90 % no IKP, parāda attiecībai ir jāsamazinās vismaz par vidēji 1 procentpunktu gadā, līdz tā ir mazāka par 90 %, un pēc tam tai jāsamazinās par vidēji 0,5 procentpunktiem. Šis vidējais samazinājums, kas ir vienāds ar 1,7 procentpunktiem, ir aprēķināts par 2024.–2031. gada periodu (skatīt 3. tabulu). Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst parāda ilgtspējas nosacījumam.

(22)

Plāna pamatā ir pieņēmumi, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Spānijai nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Konkrētāk, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi attiecībā uz sešiem mainīgajiem lielumiem, proti, sākumpunktu (t. i., fiskālie un makroekonomiskie nosacījumi 2024. gadā), potenciālā IKP pieaugumu, IKP deflatora pieaugumu, reālā IKP pieaugumu un izlaides starpības samazināšanu, nominālo netiešo procentu likmi un pieņēmumiem par ieņēmumiem. Šīs atšķirības pieņēmumos ir rūpīgi jāizvērtē, lai nodrošinātu, ka to pamatā ir pārliecinoši un uz datiem balstīti ekonomiski argumenti, jo īpaši tāpēc, ka plānā paredzētais neto izdevumu vidējais pieaugums ir lielāks, nekā to paredz atsauces trajektorija.

Turpmāk ir uzskaitītas pieņēmumu atšķirības, kurām ir visbūtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, un par katru no tām ir sniegts atsevišķs novērtējums.

Pārējām pieņēmumu atšķirībām nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem.

Kopumā piesardzīgāku pieņēmumu un par pienācīgi pamatotiem uzskatīto pieņēmumu atšķirību kopējā ietekme atsver atšķirības pieņēmumos, kas netiek uzskatīti par pienācīgi pamatotiem. Tas nozīmē, ka starpība starp neto izdevumu virzību plānā un atsauces trajektoriju ir skaidrojama ar atšķirībām pieņēmumos, kuras kopumā var pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. panta b) punktu.

Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas pārsniedz atsauces trajektoriju.

Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu virzībai.

(23)

Plānā nav iekļauta orientējoša fiskālā stratēģija plāna neto izdevumu trajektorijas īstenošanai, jo šī virzība ir noteikta tikai kā tehniskais maksimālais apjoms, ko Spānija apņemas nepārsniegt. Attiecīgo politikas pasākumu ar tiešu ietekmi uz budžetu detalizēts izklāsts ir jāapstiprina vai jākoriģē un jāizsaka skaitliski gada budžetos.

(24)

Kā pamatu fiskālās korekcijas perioda pagarinājumam no 4 līdz 7 gadiem Spānija plānā uzņemas saistības veikt reformu un investīciju kopumu ar mērķi palielināt potenciālo izaugsmi un fiskālo stabilitāti.

Reformu un investīciju kopumu, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, veido dažas Spānijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) iekļautās saistības, vairākas ANP iekļautās saistības ar papildu specifikācijām, kā arī dažas jaunas reformas un investīcijas. Šo kopumu veido turpmāk aprakstītie pasākumi (skatīt arī II pielikumu).

Reformas digitālās pārveides jomā: pasākumi ir saistīti ar 19. komponentu (investīcijas izglītības digitālajā pārveidē), kurš iekļauts ANP un kura galīgie atskaites punkti un mērķrādītāji ir jāsasniedz līdz 2025. gada 4. ceturksnim. Tas ietver saistības, kas saistītas ar 17. komponentu (Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas likuma reforma), kurš iekļauts ANP un kura galīgie atskaites punkti un mērķrādītāji līdz iesniegšanas brīdim jau ir īstenoti.

Reformas zaļās pārkārtošanās jomā: pasākumi ir saistīti ar 7. komponentu (reforma par tiesisko regulējumu atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai), kurš iekļauts ANP un kura galīgie atskaites punkti un mērķrādītāji līdz iesniegšanas brīdim jau ir īstenoti.

Reforma nodokļu jomā: pasākumu mērķis ir palielināt valdības ieņēmumus un modernizēt nodokļu sistēmu, un tie ietver papildu specifikācijas, kas saistītas ar ANP 28. komponentu (nodokļu sistēmas pielāgošana 21. gadsimta realitātei), lai attiecīgi līdz 2025. gada 4. ceturksnim un līdz 2028. gada 4. ceturksnim panāktu valdības ieņēmumu pastāvīgu pieaugumu, kas novērtēts uzraudzības ziņojumos. Paredzams, ka galvenie posmi tiks pabeigti līdz 2025. gada 4. ceturksnim un 2028. gada 4. ceturksnim.

Reformas publisko izdevumu jomā: pasākumi ir papildu specifikācijas, kas saistītas ar ANP iekļauto 29. komponentu (reforma, ar ko izveido pastāvīgu publisko izdevumu pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu). Plānā paredzētie pasākumi stiprina ieteikumu izpildi ar papildu saistībām pieņemt reformas, kas izriet no pabeigtām un notiekošām izdevumu pārskatīšanām un līdz 2028. gadam samazināt ikgadējos izdevumus, kas novērtēti, izmantojot uzraudzības ziņojumus. Paredzams, ka galvenie posmi tiks pabeigti līdz 2026. gada 4. ceturksnim, 2027. gada 2. ceturksnim un 2028. gada 1. ceturksnim.

Reformas cilvēkkapitāla jomā: papildu saistības, kuru mērķis ir veicināt duālās arodmācības un atvieglot ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju profesionālo kvalifikāciju un prasmju atzīšanu (it īpaši attiecībā uz augstāko izglītību), lai palielinātu viņu produktivitāti un ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Paredzams, ka galvenie posmi tiks pabeigti attiecīgi līdz 2025. gada 4. ceturksnim, 2027. gada 4. ceturksnim un 2028. gada 4. ceturksnim.

Reformas fiziskā kapitāla un produktivitātes jomā: pasākumi ir saistīti ar 13. komponentu (reforma, ar ko uzlabo uzņēmējdarbības regulējumu un klimatu), kurš iekļauts ANP un kura galīgie atskaites punkti un mērķrādītāji līdz iesniegšanas brīdim jau ir īstenoti. Plānā ir iekļautas papildu saistības, kuru mērķis ir palielināt cenas ziņā pieejamu īres mājokļu piedāvājumu, kā arī izveidot vienotu sistēmu, kas novērš administratīvo prasību atšķirības starp autonomajiem apgabaliem un vietējām struktūrām. Paredzams, ka galvenie posmi tiks noslēgti attiecīgi līdz 2026. gada 2. ceturksnim un 2027. gada 4. ceturksnim.

Krāpšanas nodokļu jomā apkarošanas reformas: pasākumi ir saistīti ar 27. komponentu (Krāpšanas apkarošanas likuma pieņemšanas reforma), kurš iekļauts ANP un kura galīgie atskaites punkti līdz iesniegšanas brīdim jau ir īstenoti.

Reformas veselības aprūpes pakalpojumu publisko izdevumu jomā: papildu saistības, kuru mērķis ir uzlabot īslaicīgas darbnespējas pabalstu pārvaldību, lai palielinātu publisko izdevumu efektivitāti. Paredzams, ka attiecīgais galvenais posms tiks noslēgts līdz 2025. gada 4. ceturksnim.

(25)

Kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 3. punktā, katra reforma un investīcija, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir pietiekami detalizēta, savlaicīga, ar noteiktu termiņu un pārbaudāma.

(26)

ANP iekļautās saistības, kas ir pamats pagarinājumam, ietver būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot fiskālo stabilitāti un palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu. Turklāt Spānija uzņemas saistības turpināt reformas visā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna periodā un noturēt valsts finansētās investīcijas līmenī, kāds tika sasniegts ANP periodā (skatīt 5. tabulu). Saistības tiks uzraudzītas visā plāna īstenošanas periodā. Tāpēc ANP paredzētās saistības var ņemt vērā korekcijas perioda pagarināšanas nolūkā, kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(27)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, ilgtspējīgi palielinās Spānijas ekonomikas izaugsmes un noturības potenciālu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

Dažādās reformas un investīcijas plānā ir sagrupētas četros galvenajos virzienos, no kuriem katrs ietekmē potenciālā IKP līmeni dažādos veidos:

Spānija lēš, ka vidēja termiņa plāna reformas un investīcijas, kas ir pagarinājuma pamatā, palielinās potenciālo izaugsmi par 3,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar makroekonomikas pamatscenāriju, no kuriem 1,7 procentpunktus veido ANP iekļautās reformas un investīcijas un 1,6 procentpunktus – papildu pasākumi, un kopējā ietekme ir koncentrēta gados pēc atveseļošanas plāna beigām (2,1 procentpunkts laikposmā no 2026. līdz 2031. gadam). Vairākas no šīm reformām un investīcijām ir iekļautas II pielikumā.

Spānija novērtē ietekmi uz izaugsmi un noturību, izmantojot kalibrētus dinamiskos stohastiskos vispārējā līdzsvara modeļus. Šajos modeļos politikas pasākumu ietekmes kalibrēšanai izmantoti vairāki pieņēmumi. Cita starpā tie ir šādi: izmaiņas līgumu darbības laikā, darbā pieņemšanas un atlaišanas izmaksu samazināšana, darbaspēka prasmju struktūras izmaiņas, uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšana un atjaunīgo energoresursu un fosilo degvielu pieprasījuma un piedāvājuma uzlabošana. Ir piesardzīgi un ticami sagaidīt, ka šīm reformām un investīcijām kopumā būs ievērojama ietekme uz izaugsmi un noturību. Tomēr jāatzīmē, ka pamatā esošā kalibrēšana ir pakļauta riskiem un nenoteiktībai. Tie jo īpaši attiecas uz pieņēmumu par pasākumu tvērumu un ietekmes sadalījumu laikā.

(28)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, atbalstīs fiskālo stabilitāti, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

Var izdarīt papildu apsvērumus par to reformu ietekmi, kas ir pagarinājuma pamatā. Šajā sakarā plānā ir norādīti pasākumi strukturālās primārās bilances būtiskai uzlabošanai līdz 2031. gadam, atspoguļojot dažu budžeta pasākumu tiešo ietekmi. II pielikumā ir atspoguļoti budžeta pasākumi, kas ir pagarinājuma pamatā un kuri kopumā veidos 0,6 procentpunktus no IKP. Sagaidāms, ka nodokļu pasākumi palielinās ieņēmumus par 0,5 procentpunktiem no IKP. Turklāt paredzams, ka turpmākie izdevumu pārskati uzlabos pārskatīšanas procesus un palīdzēs īstenot pasākumus, lai pazeminātu publisko izdevumu līmeni un uzlabotu to efektivitāti, kam būs pozitīva ietekme uz fiskālo ilgtspēju, korekcijas periodā samazinot izdevumus par 0,1 procentpunktu no IKP. II pielikumā ir ietverti arī citi budžeta pasākumi, piemēram, cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, elektroniskie rēķini un pasākumi, kuru mērķis ir novērst īslaicīgu darbnespēju. Plānā ir norādīta netieša, otrās kārtas ietekme uz budžetu, ko rada citu pasākumu četros atlikušajos politikas pīlāros augstāka ekonomiskā aktivitāte, kas līdz 2031. gadam kopumā ļaus ietaupīt 1,4 procentpunktus no IKP, kā norādīts turpmāk: i) cilvēkkapitāls (0,4 procentpunkti no IKP), ii) fiziskais kapitāls un produktivitāte (0,3 procentpunkti no IKP), iii) zaļā pārkārtošanās (0,4 procentpunkti no IKP) un iv) digitālā pārveide (0,3 procentpunkti no IKP). Vairākas no šīm reformām un investīcijām ir iekļautas arī II pielikumā.

(29)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Konkrētāk, plāns ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir samazināt atkarību no fosilo degvielu izmantošanas un veicināt taisnīgu zaļo pārkārtošanos, kā arī nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot tiesisko regulējumu atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai. Paredzams, ka investīcijas, kuru mērķis ir izglītības digitālā pārveide, sekmēs taisnīgu digitālo pārkārtošanos, veicinot Spānijas ekonomikas digitalizāciju un jaunu tehnoloģiju ienākšanu. Turklāt investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot darbaspēka piedāvājuma kvalitāti Spānijā un palielināt sociālo īres mājokļu piedāvājumu, veicina sociālo un ekonomisko noturību, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, nodrošinot taisnīgāku un iekļaujošāku atveseļošanu. Ekonomikas noturību vēl vairāk stiprina tiešu budžeta pasākumu kopums.

(30)

Reformu un investīciju kopums, kas ir paplašināšanas pamatā, pievēršas attiecīgajiem (10) KVAI, kuri sniegti Eiropas pusgada ietvaros, kā noteikts Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta d) apakšpunktā, un to mērķis ir uzlabot publisko izdevumu kvalitāti, efektivitāti un taisnīgumu, it īpaši ieviešot publisko izdevumu pārskatīšanu un izdevumu racionalizāciju, un nodokļu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti un pietiekamību, kā arī padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku (sk. arī iepriekš). Pieņemot reformas, kuru mērķis ir stiprināt un uzlabot regulējumu un uzņēmējdarbības vidi Spānijā, īpašu uzmanību pievēršot MVU, tiek risināti 2019. un 2020. gada KVAI par inovāciju un ekonomiskās aktivitātes regulējuma uzlabošanu. Šīs reformas arī palīdz īstenot 2020. gada KVAI, kas paredz uzlabot administratīvo sadarbību, turklāt to pamatā ir pasākumi, kuru mērķis ir vienkāršot diplomu pielīdzināšanas sistēmu. 2019., 2020., 2022. un 2023. gada KVAI, kas attiecas uz energoefektivitāti, atjaunīgās enerģijas ieviešanu un vispārējās atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu, tiek īstenoti, izveidojot tiesisko regulējumu atjaunīgo energoresursu ražošanas veicināšanai. Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot īslaicīgas darbnespējas pabalstu pārvaldību, veicina 2020. un 2021. gada KVAI pausto prasību izpildi, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas noturību un ilgtspēju. 2019., 2020. un 2023. gada KVAI saistībā ar prasmju pilnveidi tiek atbalstīti ar reformām un investīcijām, kuru mērķis ir uzlabot darbaspēka piedāvājuma kvalitāti Spānijā, arī tām, kas saistītas ar profesionālās apmācības pasākumiem, un ar diplomu pielīdzināšanas sistēmas vienkāršošanu. Pasākumi, kuru mērķis ir veicināt cenas ziņā pieejamus mājokļus, nododot zemi investoriem, palīdz īstenot 2019., 2022. un 2023. gada KVAI, lai piedāvātu atbalstu ģimenēm un palielinātu energoefektīvu sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību.

(31)

Plāns nodrošina, ka plānotais valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis tiek noturēts vidējā līmenī, kāds tika sasniegts atveseļošanas un noturības plāna periodā, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkts.

5. tabula. Plānā paredzētās valsts finansētās publiskās investīcijas (% no IKP)

(32)

Visbeidzot, reformu un investīciju saistību kopums, kas ir pamats pagarinājumam, var tikt uzskatīts par saskanīgu ar ANP iekļautajām saistībām un ar partnerības nolīgumu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkts. Nodokļu reformas un izdevumu pārskatu papildu specifikācijas tieši izriet no saistībām, ko valsts uzņēmusies saskaņā ar ANP; vairāki no atlikušajiem pasākumiem ir negrozītas ANP saistības.

(33)

Tādējādi jāsecina, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir kopumā vērtējams kā atbilstīgs Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka korekcijas periodu var pagarināt no četriem līdz septiņiem gadiem, kā ierosināts plānā.

(34)

Papildus reformu un investīciju kopumam, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz citām reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši KVAI, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Plāns ietver 44 reformas un investīcijas.

(35)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, ieskaitot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos klimata mērķus” plānā ir iekļauta reforma (iekļauta ANP), ar kuru paredzēts ieviest valsts digitālo prasmju plānu, kā arī investīcijas iedzīvotāju digitālo prasmju līmeņa uzlabošanai. Plāns ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir samazināt atkarību no fosilo degvielu izmantošanas un veicināt taisnīgu zaļo pārkārtošanos, un nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot atjauninātu nacionālo enerģētikas un klimata plānu ar pasākumiem, kas saistīti ar enerģijas uzkrāšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, pašpatēriņa veicināšanu un energoefektivitāti. Paredzams, ka ar šiem pasākumiem tiks īstenoti 2019., 2020. un 2021. gada KVAI, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, digitālo pārveidi, sociālo un teritoriālo kohēziju, viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un politiku nākamajai paaudzei.

(36)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” plānā ir iekļautas tādas reformas kā aktīvas darba tirgus politikas modernizācija ar mērķi stiprināt Spānijas darba tirgu, risinot būtiskas strukturālas problēmas, arī augstu strukturālā un jauniešu bezdarba līmeni, pārmērīgu pagaidu līgumu skaitu, zemu nodarbinātības līmeni, kā arī ekonomisko un sociālo nevienlīdzību. Ar pasākumiem paredzēts īstenot 2019. un 2020. gada KVAI, kas saistīti ar darba tirgus darbību, tajā skaitā darba līgumu satvaru, nedeklarētu darbu, aktīvu darba tirgus politiku, stimuliem strādāt un dalību darba tirgū.

(37)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir iekļauta reforma, kuras mērķis ir veicināt enerģijas uzglabāšanas risinājumu izstrādi. Turklāt plānā ir iekļauti pasākumi enerģijas uzkrāšanas risinājumu ieviešanai, uzsākot atbalsta un investīciju iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt plaša mēroga uzkrāšanas risinājumus un veicināt uzkrāšanu “aiz skaitītāja” un integrēt uzkrāšanu nozares līmenī. Pasākumu mērķis ir īstenot 2019., 2020., 2022. un 2023. gada KVAI, kas saistīti ar atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu, paātrinot atjaunīgās enerģijas ieviešanu, īpašu uzmanību pievēršot investīcijām zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā.

(38)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā citas reformas un investīcijas nav paredzētas.

(39)

Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar Spānijas ANP un attiecīgā gadījumā papildina to. Plānā īsi norādīts, ka ar tajā iekļautajām reformām un investīcijām reaģē uz galvenajām problēmām, kas konstatētas Eiropas pusgada kontekstā, un pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, un tā pasākumi ir turpinājums ANP pieņemtajiem pasākumiem.

(40)

Plānā ir sniegts pārskats par Spānijas publisko investīciju vajadzībām attiecībā uz ES kopīgajām prioritātēm. Saistībā ar taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos plānā uzsvērts, ka ir vajadzīgas investīcijas energoefektivitātē, atjaunīgās enerģijas ieviešanā, elektrifikācijā, enerģijas uzkrāšanā, aprites ekonomikā un noturībā visās ekonomikas nozarēs, kā arī progresīvās tehnoloģijās, piemēram, mākslīgajā intelektā un datu analītikā, un digitālās savienojamības uzlabošanā visā valstī. Attiecībā uz sociālo un ekonomisko noturību plānā uzsvērts, ka ir vajadzīgas investīcijas iekļaujošā un ilgtspējīgā izaugsmē, modernizējot izglītību, palielinot nodarbināmību, stiprinot sociālās aizsardzības sistēmas, atbalstot MVU ar resursiem un finansējumu un uzlabojot konkurētspēju gan valsts, gan ES līmenī. Attiecībā uz enerģētisko drošību plānā ir uzsvērta nepieciešamība samazināt atkarību no fosilajām degvielām, veicot investīcijas, kuru mērķis ir attīstīt energoinfrastruktūru un uzlabot efektivitāti dažādās nozarēs. Attiecībā uz aizsardzības spēju palielināšanu plānā ir uzsvērta Spānijas NATO saistību ievērošana.

(41)

Kopumā Komisija uzskata, ka Spānijas plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(42)

Padome atzinīgi vērtē Spānijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(43)

Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome aicina Komisiju iesniegt savu novērtējumu par turpmākajiem plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem.

(44)

Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu par neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, tostarp saistībā ar Komisijas iepriekšējiem norādījumiem, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi – lai gan dažos gadījumos tie atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, tostarp, lai ņemtu vērā atjauninātus makroekonomiskos un fiskālos datus, – kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome pieņem zināšanai plāna plašo fiskālo stratēģiju un riskus attiecībā uz perspektīvu, kas varētu ietekmēt makroekonomikas scenārija un pamatā esošo pieņēmumu īstenošanu un plāna neto izdevumu virzības sasniegšanu. Konkrētāk, Padome pieņem zināšanai, ka makroekonomikas prognoze, kas ir pamatā 2025. un 2026. gada plānam, atbilst oficiālajām prognozēm un ka to ir apstiprinājusi Spānijas neatkarīgā fiskālā padome (AIReF), un pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas novērtējumu vidējais IKP deflatora pieaugums visā aplēšu laikposmā (2025.–2041. gads) plānā kopumā ir nedaudz mazāks nekā saskaņā ar Komisijas pieņēmumiem. Padome atzinīgi vērtē to, ka plāns ir apspriests ar Parlamentu. Padome arī atzīmē, ka ģeopolitiskie riski var radīt spiedienu uz aizsardzības izdevumiem.

(45)

Padome gaida, ka Spānija būs gatava vajadzības gadījumā pielāgot savu fiskālo stratēģiju, lai nodrošinātu neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā.

(46)

Padome uzskata, ka ir pamatoti turpināt diskusijas, lai panāktu kopīgu izpratni par kumulatīvo neto izdevumu pieauguma tempu ietekmi uz gada uzraudzību, gatavojoties nākamajai fiskālās uzraudzības kārtai.

(47)

Padome apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, ko Spānija ir izklāstījusi savā vidēja termiņa plānā un kuras ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, un pauž gandarījumu par centieniem kvantitatīvi noteikt ietekmi uz izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Padome piekrīt Komisijai, ka Spānijas iesniegtais reformu un investīciju saistību kopums pamato korekcijas perioda pagarināšanu no četriem līdz septiņiem gadiem. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ar reformu un investīciju kopumu, kas ir pagarinājuma pamatā, kopumā ir izpildīti Regulas (ES) 2024/1263 14. panta kritēriji, ņemot vērā arī Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1.d punkta pārejas noteikumu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ir paredzams, ka reformu un investīciju saistības ilgtspējīgā veidā uzlabos izaugsmes potenciālu un ekonomikas noturību un atbalstīs fiskālo ilgtspēju. Padome iesaka Spānijai pilnībā īstenot reformu un investīciju saistību kopumu, lai saglabātu korekcijas perioda pagarinājumu.

(48)

Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, papildus to reformu un investīciju saistību kopuma novērtējumam, kuras ir korekcijas perioda pagarinājuma pamatā, ar ko reaģē uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

(49)

Padome gaida Spānijas gada progresa ziņojumus, kuros jo īpaši ir ietverta informācija par progresu Padomes noteiktās neto izdevumu virzības īstenošanā un plašāku reformu un investīciju īstenošanā Eiropas pusgada kontekstā, kā arī tā reformu un investīciju kopuma īstenošanā, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

(50)

Balstoties uz Komisijas veikto novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Spānijai plānā noteiktā neto izdevumu virzība un būtu jāapstiprina reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai līdz 7 gadiem,

1.

2.