(1)

Apvienotās Karalistes pilsonis ar 2004. gada 15. jūnija vēstuli informēja Komisiju par nelikumīgu atbalstu, ko piešķīrusi Šetlendas salu padome – Apvienotās Karalistes Šetlendas salu valsts iestāde. Komisija 2004. gada 24. augusta, 2005. gada 4. februāra, 2005. gada 11. maija un 2005. gada 16. decembra vēstulē lūdza Apvienoto Karalisti sniegt informāciju par šo atbalstu. Apvienotā Karaliste nosūtīja Komisijai papildu informāciju 2004. gada 10. decembra, 2005. gada 6. aprīļa, 2005. gada 8. septembra un 2006. gada 31. janvāra vēstulē.

(2)

Komisija 2006. gada 13. septembra vēstulē informēja Apvienoto Karalisti par lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo atbalstu. Apvienotā Karaliste apsvērumus par atbalstu iesniedza 2006. gada 16. oktobra vēstulē.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2006. gada 30. novembrī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par šo atbalstu. Apsvērumi netika saņemti.

(4)

Šetlendas salu padome maksājumus zivsaimniecības nozarei veica saskaņā ar diviem vispārējiem atbalsta pasākumiem “Atbalsts zivju zvejas un pārstrādes nozarei” un “Atbalsts zivju audzēšanas nozarei”, kas faktiski apvienoja vairākas dažāda veida atbalsta shēmas, kas bija spēkā kopš 1970. gadiem. Viena no šīm shēmām bija tā sauktā “Shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas” (turpmāk tekstā – “shēma”). Saskaņā ar šo shēmu, kas bija spēkā no 1982. gada līdz 2005. gada 14. janvārim, dotācijas varēja piešķirt kā ieguldījumu, kas būtu līdzvērtīgs saņēmēja paša finansiālajam ieguldījumam, jau ekspluatācijā esoša vai jauna zvejas kuģa īpašumdaļu iegādei. Atbalsts tika piešķirts vienīgi personām, kas bija vecākas par 18 gadiem un kam vēl nepiederēja kāda zvejas kuģa īpašumdaļa.

(5)

Piešķirtā atbalsta apmērs atbilda 50 % no īpašumdaļas iegādes izmaksām, turklāt, lai iegādātos jau ekspluatācijā esoša kuģa īpašumdaļu, varēja saņemt ne vairāk kā GBP 7 500, bet, lai iegādātos jauna kuģa īpašumdaļu – ne vairāk kā GBP 15 000. Atlikušos 50 % varēja finansēt tikai ar saņēmēju pašu ieguldījumu, izmantojot vai nu savus uzkrājumus, vai ģimenes aizņēmumu. Atbalsta apjoms nedrīkstēja pārsniegt 25 % no kuģa vērtības.

(6)

Atbalsts tika piešķirts ar nosacījumu, ka kuģis nākamos piecus gadus tiks izmantots pilna laika zvejai un saņēmējs piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas saglabās savu kuģa īpašumdaļu.

(7)

Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai atbalsts, ko saskaņā ar shēmu piešķīra personām, kuras iegādājas lietota kuģa īpašumdaļu pirmo reizi, ir saderīgs ar prasībām, kas noteiktas 2.2.3.3. punktā attiecīgi 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada “Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zvejniecībā un akvakultūrā” (4). Īpaši tā šaubījās par shēmas atbilstību nosacījumam, ka atbalsts ir jāpiešķir tikai attiecībā uz kuģiem, kuri nav vecāki par 10 (5) vai attiecīgi 20 (6) gadiem un kurus varēs izmantot vēl vismaz 10 gadus. Turklāt Komisijai bija šaubas par shēmā noteiktās atbalsta likmes, kas bija 25 % no kuģa iegādes faktiskās cenas, saderību, jo šī likme acīmredzot neatbilda 2001. gada pamatnostādnēm, kuras no 2001. gada 1. jūlija piemērojamas spēkā esošām atbalsta shēmām un kurās bija atļauta atbalsta likme tikai līdz 20 % (7).

Attiecībā uz atbalstu jaunu kuģu īpašumdaļas iegādei, Komisija konstatēja, ka shēmā nav ietverta atsauce ne uz zvejas flotes robežlīmeni, ne uz higiēnas un drošības prasībām, un nebija paredzēts pienākums reģistrēt kuģi flotes reģistrā saskaņā ar 6., 7., 9. un 10. pantu un III pielikumu Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (8); regulā grozījumi izdarīti ar 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2369/2002 (9). Turklāt shēmā nebija noteikumu par papildu prasībām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2369/2002.

(8)

Apvienotā Karaliste 2006. gada 16. oktobra atbildes vēstulē sniedza papildu informāciju par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar shēmu. Tā norādīja, ka saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta kopsumma bija GBP 581 750, nevis GBP 8 000 000, kā minēts Komisijas lēmumā sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Apvienotā Karaliste arī norādīja, ka atbalsts jaunu kuģu īpašumdaļu iegādei pēc 2001. gada 1. jūlija vairs netika piešķirts, un tāpēc jautājums par shēmas nesaderību pēc minētās dienas vairs nav aktuāls.

(9)

Runājot par atbalstu lietota kuģa īpašumdaļas iegādei, Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka shēmā nebija paredzēts nosacījums par kuģa vecumu, nedz arī prasība par to, ka kuģiem jābūt izmantojamiem vēl vismaz 10 gadus. Tomēr Apvienotā Karaliste norādīja, ka shēmā bija iekļauts nosacījums par zveju piecus gadus pēc atbalsta piešķiršanas, un šis noteikums uzskatāms par netiešu apņemšanos vismaz tikpat ilgu laiku kuģi izmantot zvejai.

(10)

Apvienotā Karaliste iesniedza sarakstu, kurā bija minētas visas 78 no 1996. gada 25. aprīļa līdz 2003. gada 15. jūlijam piešķirtās individuālā atbalsta summas lietota kuģa īpašumdaļas iegādei GBP 7 500 apmērā katra, sarakstā norādot saņēmēju, kā arī kuģa vārdu un vecumu. Atbalsta likme bija no 0,12 % līdz 25 %. Pēc 2001. gada 1. janvāra atbalsta likme ne reizi nepārsniedza 3,75 %.

(11)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka 36 no šīm 78 dotācijām varētu uzskatīt par noteikumiem neatbilstošām, taču 28 no tām jau bija vai patlaban tika atgūtas attiecīgā kuģa zaudējuma, sekvestrācijas, pārdošanas vai ekspluatācijas pārtraukšanas dēļ. Divos no atlikušajiem astoņiem gadījumiem dotāciju nebija mēģināts atgūt, jo zaudējums radās pēc piecu gadu termiņa beigām. Tālab Apvienotā Karaliste secināja, ka ir atlikušas tikai sešas noteikumiem potenciāli neatbilstošas dotācijas, kas piešķirtas ekspluatācijā esošiem kuģiem vai arī nodotas kuģiem, ar ko aizstāts sākotnējais kuģis.

(12)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka gadījumā, ja Komisija pieņemtu negatīvu lēmumu, tā nedrīkstētu pieprasīt pirms 2003. gada 3. jūnija piešķirtā atbalsta atgūšanu, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Šajā sakarā Apvienotā Karaliste atsaucās uz Komisijas 2003. gada 3. jūnija Lēmumu 2003/612/EK par aizdevumiem zvejas kvotu iegādei Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (10) un Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/226/EK par Shetland Leasing and Property Developments ieguldījumiem Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (11), uzsverot, ka līdz 2003. gada 3. jūnijam Šetlendas salu padome likumīgi uzskatīja minētajam atbalstam izmantotos līdzekļus par privātiem, nevis valsts līdzekļiem.

(13)

Vispirms ir jānosaka, vai pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, un, ja tā ir, vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(14)

Šis atbalsts tika piešķirts ierobežotam skaitam uzņēmumu zivsaimniecības nozarē, un tālab tas ir selektīvs. Atbalstu piešķīra Šetlendas salu padome, šim nolūkam izmantojot valsts līdzekļus, un uzņēmumi, kas saņēma atbalstu, tieši konkurē ar citiem uzņēmumiem zivsaimniecības nozarē gan Apvienotajā Karalistē, gan arī citās dalībvalstīs. Tādējādi šis atbalsts kropļo vai var kropļot konkurenci, un tāpēc ir uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta nozīmē.

(15)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes nostāju abas 4. apsvērumā minētās vispārējās shēmas tika izmantotas pirms Apvienotās Karalistes pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai. Tomēr Komisija norāda, ka saskaņā ar sniegto informāciju shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas, tika ieviesta tikai 1982. gadā. Tā kā informācijas par agrāku periodu nav, Apvienotā Karaliste jebkurā gadījumā nevarēja pierādīt, ka atbalsts bija pastāvējis jau pirms Apvienotās Karalistes pievienošanās Kopienai. Turklāt Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka atbalsta shēmas laika gaitā ir mainītas un šīs izmaiņas nekad nav paziņotas Komisijai, kā tas paredzēts EK līguma 88. panta 3. punktā (bijušais 93. panta 3. punkts). Tāpēc atbalsts jāuzskata par jaunu atbalstu.

(16)

Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 nav noteikts noilguma periods, lai izmeklētu “nelikumīgu atbalstu”, kas definēts minētās regulas 1. panta f) punktā, t. i., atbalstu, kas īstenots pirms Komisijai bijusi iespēja pieņemt lēmumu par tā saderību ar kopējo tirgu. Tomēr minētās regulas 15. pantā noteikts, ka uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods un ka šis noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts ir piešķirts saņēmējam, un ka ikviena Komisijas veikta darbība pārtrauc šo noilguma periodu. Tālab Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nav nepieciešams pārbaudīt atbalstu, kuram iestājies noilgums, t. i., atbalstu, kas piešķirts vairāk nekā desmit gadus pirms jebkura Komisijas veiktā pasākuma attiecībā uz šo atbalstu.

(17)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā noilguma periodu pārtrauca Komisijas 2004. gada 24. augusta lūgums Apvienotajai Karalistei sniegt informāciju. Tādējādi noilguma periods attiecas uz atbalstu, kas piešķirts saņēmējiem pirms 1994. gada 24. augusta. Attiecīgi Komisija ir nolēmusi izvērtēt tikai to atbalstu, kas piešķirts no 1994. gada 24. augusta līdz 2005. gada janvārim.

(18)

Valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst vienam no EK līgumā minētajiem izņēmumiem. Attiecībā uz valsts atbalstu zivsaimniecības nozarei valsts atbalsta pasākumus uzskata par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja tie atbilst “Pamatnostādnēm valsts atbalsta izskatīšanai zvejniecībā un akvakultūrā”. Saskaņā ar 2004. gada pamatnostādņu 5.3. punktu: ““nelikumīgu atbalstu” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras tika piemērotas laikā, kad stājās spēkā administratīvais akts, ar ko izveidots atbalsts”. Tas atbilst arī vispārējiem noteikumiem, kas formulēti Komisijas paziņojumā par to, kā nosakāmas piemērojamās normas nelikumīga valsts atbalsta izvērtēšanai (12). Tādēļ atbalsts ir jāvērtē, pamatojoties uz tā saderību ar 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada pamatnostādnēm.

(19)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts jauna kuģa īpašumdaļas iegādei, Komisija lēmumā sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru norādīja, ka atbalsts, kas piešķirts pirms 2001. gada 1. jūlija, ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu. Tomēr pēc minētā datuma shēmas nosacījumi vairs nebija saderīgi ar piemērojamajiem nosacījumiem, tāpēc Komisijai radās nopietnas bažas, ka pēc šā datuma piešķirtais atbalsts varētu būt nesaderīgs.

(20)

No Apvienotās Karalistes sniegtās informācijas var konstatēt, ka atbalsts jauna kuģa īpašumdaļas iegādei pēc 2001. gada 1. jūlija vairs netika piešķirts un kopš 2005. gada 14. janvāra shēma vairs nav spēkā.

(21)

Saskaņā ar 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada pamatnostādņu 2.2.3.3. punktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja kuģi varēs izmantot vēl vismaz 10 gadus. Turklāt saskaņā ar 1994. un 1997. gada pamatnostādnēm kuģim ir jābūt vismaz 10 gadus vecam un saskaņā ar 2001. gada pamatnostādnēm – vismaz 20 gadus vecam.

(22)

Šajā shēmā nav iekļauti nosacījumi par kuģu vecumu, un Apvienotā Karaliste ir apstiprinājusi, ka nav ieviesusi citus pasākumus vai nosacījumus, kas nodrošinātu saderību ar šo nosacījumu. Turklāt šajā shēmā nebija prasīts, lai kuģi tiktu izmantoti vēl vismaz 10 gadus. Tāpēc shēma nepārprotami nav saderīga ar 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada pamatnostādnēm.

(23)

Šādu nesaderību nav iespējams novērst ar shēmā iekļauto prasību kuģa īpašumdaļu saglabāt vēl vismaz piecus gadus, kuru laikā kuģis ir jāizmanto zvejai. Šis noteikums vienkārši nodrošināja to, ka kuģi tiks izmantoti pirmos piecus gadus, tātad tikai pusi no pamatnostādnēs paredzētā laika.

(24)

Tāpēc uzskatāms, ka atbalsts, kas piešķirts lietota kuģa īpašumdaļas iegādei, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(25)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, pieņemot negatīvu lēmumu par nelikumīgu atbalstu, Komisijai lēmumā ir jāparedz, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus atbalsta atgūšanai no saņēmēja.

(26)

Apvienotā Karaliste ir norādījusi, ka Komisijai nav pamata pieprasīt atgūt atbalstu, jo šāda prasība neatbilst tiesiskās paļāvības principam, un apgalvo, ka šajā gadījumā šis princips ir piemērojams.

(27)

Līdzekļi, kas izmantoti šīs shēmas finansēšanai, ir tie paši, ko izmantoja, lai finansētu atbalstu, par kuru Komisija pieņēma negatīvus lēmumus Lēmumā 2003/612/EK un 2006/226/EK, kā tas ir uzsvērts šā lēmuma 12. apsvērumā. Minētajos gadījumos Komisija uzskatīja, ka šie līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Vienlaikus Komisija atzina, ka, ņemot vērā attiecīgo lieto īpašos apstākļus, visi konkrētie faktori kopumā Šetlendas iestādēm un iesaistītajām struktūrām radīja tiesisko paļāvību attiecībā uz konkrētā fonda privāto raksturu, un tādējādi ar kopējo tirgu nesaderīgo atbalstu atgūt nebija iespējams.

(28)

Tomēr Komisija uzskata, ka šajā gadījumā Lēmumā 2003/612/EK un 2006/226/EK vērā ņemtie elementi nav piemērojami tādā pašā veidā un tiesiskā paļāvība netika radīta. Komisija jo īpaši uzsver Apvienotās Karalistes darbības un paziņojumus, kas nepārprotami norāda, ka atbalsta piešķiršanas laikā atbildīgās iestādes bija pārliecinātas, ka attiecīgā shēma faktiski bija valsts atbalsta shēma, tāpēc uz to attiecās valsts atbalsta noteikumi.

(29)

Lai pamatotu šo secinājumu, Komisija norāda, ka pretēji situācijai saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecās Lēmums 2003/612/EK un Lēmums 2006/226/EK, šī konkrētā shēma tika izveidota kā parasta atbalsta shēma un tajā bija paredzētas tiešas, Šetlendas salu iestādes piešķirtas dotācijas zvejniekiem. Turklāt šīs lietas īpašie apstākļi skaidri liecina, ka Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi, jo saskaņā ar shēmu radušies izdevumi pastāvīgi tika iekļauti Apvienotās Karalistes ikgadējos valsts atbalsta ziņojumos, kas tiek iesniegti Komisijai saskaņā ar Kopienas noteiktiem pienākumiem. Jāuzsver, ka atbildēs uz Komisijas jautājumiem Apvienotā Karaliste 2004. gada 10. decembra vēstulē norādīja, ka “saskaņā ar shēmām veiktie maksājumi atbilstīgi prasībām ir iekļauti ikgadējā valsts atbalsta pārskatā, kas daudzus gadus sūtīts Komisijai”, un 2005. gada 6. aprīļa vēstulē minēja, ka “mūsu iestādes vairāku gadu garumā ir darbojušās godprātīgi, uzskatot, ka shēmas ir saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu”.

(30)

Ņemot vērā minētos apgalvojumus un šīs lietas apstākļus, Komisija uzskata, ka prasību par atbalsta atgūšanu nevar uzskatīt par darbību, kas ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu Komisija uzskata, ka Apvienotajai Karalistei ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no tā saņēmēja, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas 2007. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (13).

(31)

Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu atgūstamajā summā ir jāietver arī procenti, lai nodrošinātu faktiskas konkurences atjaunošanu. Šie procenti jāaprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu (14). Tāpēc Apvienotajai Karalistei jānodrošina, lai jau atgūtās vai patlaban atgūstamās summas atbilstu šim nosacījumam, un gadījumos, kad šādi procenti nav ietverti atgūstamajā summā, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai no saņēmējiem atgūtu arī attiecīgo procentu summu.

(32)

Komisija lūgs Apvienoto Karalisti atsūtīt aizpildītu pievienoto anketu par atgūšanas procedūras pašreizējo stāvokli un sagatavot to saņēmēju sarakstu, no kuriem ir jāatgūst atbalsts.

(33)

Saskaņā ar IV iedaļā veikto novērtējumu Komisija secina, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi EK līguma 88. panta 3. punktu, nelikumīgi piešķirot atbalstu saskaņā ar shēmu.

(34)

Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar shēmu, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas tika piešķirts, lai pirmo reizi iegādātos lietota zvejas kuģa īpašumdaļu.

(35)

Tā kā pēc 2001. gada 1. jūlija netika piešķirts atbalsts jauna zvejas kuģa īpašumdaļas iegādei pirmo reizi, viss šāda veida atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar shēmu, ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu,