|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/2146 |
23.10.2025 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/2146
(2025. gada 22. oktobris),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam un paplašina to, attiecinot uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas, Tunisijas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta šo valstu izcelsme
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. pantu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi
|
(1) |
Ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes velosipēdu importam noteica galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā. |
|
(2) |
Pēc pretapiešanas izmeklēšanas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (3) šis maksājums tika attiecināts arī uz noteiktu Ķīnas izcelsmes velosipēdu daļu importu. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 88/97 (4) attiecībā uz dažām velosipēdu daļām tika ieviesta atbrīvojuma shēma. Kopš 1993. gada ir publicēti paziņojumi par termiņbeigu pārskatīšanu 2000., 2011. un 2019. gadā (5). |
|
(3) |
Pašlaik ir spēkā galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti ar Komisijas 2019. gada 28. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379 (6), un tie ir robežās no 0 % līdz 48,5 % (“spēkā esošie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, turpmāk tiek saukta “iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšana” jeb “pēdējā termiņbeigu pārskatīšana”. |
|
(4) |
Spēkā esošie pasākumi 2013. gadā tika attiecināti uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme (7). |
|
(5) |
Spēkā esošie pasākumi 2015. gadā tika attiecināti arī uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme (8). |
1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
|
(6) |
Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (9), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. |
|
(7) |
Pārskatīšanas pieprasījumu 2024. gada 24. maijā iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju apvienība (“EBMA” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības velosipēdu ražotāju vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums varētu turpināties un/vai atkārtoties. |
1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
|
(8) |
Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 29. augustā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(9) |
Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.5. Ieinteresētās personas
|
(10) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar to. Turklāt Komisija konkrēti informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, Ķīnas zināmos ražotājus un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un aicināja tās/tos piedalīties. |
|
(11) |
Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.6. Atlase
|
(12) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi. |
1.6.1. Savienības ražotāju atlase
|
(13) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja galīgo izlasi, pamatojoties uz reprezentativitāti ražošanas un pārdošanas daudzuma ziņā. Komisija ņēma vērā arī to, ka vairāki Savienības ražotāji par visu ražošanas procesu vai tā daļu ir noslēguši apakšlīgumus ar trešo personu uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar pārstrādes līgumiem (“pārstrādātāji”). Izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji. Komisija arī pieprasīja, lai to saistītie un nesaistītie pārstrādātāji sadarbotos, sniedzot datus par mikroekonomiskajiem rādītājiem. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja 40 % no Savienībā saražotās produkcijas aplēstā apjoma. |
|
(14) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. |
1.6.2. Importētāju atlase
|
(15) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
|
(16) |
Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju, tāpēc izlase netika izveidota. |
1.6.3. Ķīnas ražotāju atlase
|
(17) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Ķīnas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
|
(18) |
Divi ražotāji Ķīnā sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Šo divu ražotāju eksportētāju kopējais imports PIP laikā veidoja mazāk nekā 15 % no kopējā velosipēdu importa no Ķīnas Savienībā. Komisija uzskatīja, ka šis nelielais importa apjoms nav reprezentatīvs attiecībā pret kopējo velosipēdu importu no Ķīnas. |
|
(19) |
Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka zemā sadarbības līmeņa dēļ tā attiecībā uz konstatējumiem varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai. |
|
(20) |
Konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju. |
1.6.4. Atbildes uz anketas jautājumiem
|
(21) |
Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (11). |
|
(22) |
Atbildes uz anketu jautājumiem tika saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un to pārstrādes uzņēmumiem. |
1.6.5. Pārbaude
|
(23) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.
|
1.6.6. Turpmākā procedūra
|
(24) |
Komisija 2025. gada 27. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. |
|
(25) |
Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. |
2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Pārskatāmais ražojums
|
(26) |
Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), bez motora, uz kuriem patlaban attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (TARIC kodi 8712 00 70 91, 8712 00 70 92 un 8712 00 70 99) (“pārskatāmais ražojums”). |
2.2. Attiecīgais ražojums
|
(27) |
Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums. |
|
(28) |
Pasākumi tika attiecināti arī uz pārskatāmā ražojuma importu, kas nosūtīts no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, kā arī Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta šo valstu izcelsme. |
2.3. Līdzīgais ražojums
|
(29) |
Kā jau tika konstatēts iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
|
(30) |
Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. NOSAUKUMA MAIŅAS PIEPRASĪJUMS
|
(31) |
Uzņēmums Oyama Technology (Jiangsu) Co. Ltd, kura TARIC (12) papildu kods ir B773 un kuram piemēro individuālo antidempinga maksājuma likmi 0 % apmērā, 2024. gada 10. jūlijā informēja Komisiju, ka vietējā Taicang valdība ir nolēmusi izmantot zemi, uz kuras pašlaik atrodas uzņēmums Taicang pilsētā, un pieprasīja nosaukuma maiņu. |
|
(32) |
Tā rezultātā uzņēmumam nācās pārcelties uz citu pilsētu (Naņtonu), attiecīgi mainot nosaukumu uz Oyama Technology (Nantong) Co., Ltd. |
|
(33) |
Šī ir otrā reize, kad Oyama pieprasa nosaukuma maiņu, jo tam 2022. gadā jau tika veikta nosaukuma maiņa no Oyama Bicycles (Taicang) Co., Ltd uz Oyama Technology (Jiangsu) Co. Ltd, kas stājās spēkā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/57 (13). |
|
(34) |
Uzņēmums iesniedza paziņojuma par zemes izmantošanas tiesību atņemšanu kopiju (14). |
|
(35) |
Uzņēmums pēc nosaukuma maiņas (15)2024. gada 10. jūlijā lūdza Komisiju apstiprināt, ka nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības uz individuālo antidempinga maksājuma likmi, kas tam piemērota ar iepriekšējo nosaukumu. |
|
(36) |
Komisija pārbaudīja lietas materiālos pieejamo informāciju un secināja, ka nosaukuma maiņa 2022. gada 6. janvārī pienācīgi reģistrēta attiecīgajās iestādēs (Naņtonas pilsētas Tirgus uzraudzības un administrācijas birojā) un nav radījusi jaunas attiecības vai strukturālas izmaiņas ar citām uzņēmumu grupām, kuras Komisija nebija izmeklējusi. |
|
(37) |
Tāpēc šī nosaukuma maiņa neietekmē Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379 konstatējumus, un jo īpaši tam piemērojamo antidempinga maksājuma likmi. |
|
(38) |
Ņemot vērā iepriekšējā apsvērumā izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskatīja par lietderīgu grozīt Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379, lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas tā uzņēmuma nosaukumā, uz kuru iepriekš tika attiecināts TARIC papildu kods B773, un nosaukuma maiņai būtu jāstājas spēkā 2024. gada 10. jūlijā. |
4. DEMPINGS
4.1. Iepriekšējas piezīmes
|
(39) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā velosipēdu imports no Ķīnas turpinājās, tomēr zemākā līmenī nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Eurostat dati liecina, ka velosipēdu imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 6 % no Savienības tirgus, savukārt sākotnējās izmeklēšanas periodā – 30,2 % tirgus daļu un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā – 4,1 %. Pasākumu 30 gadus ilgajā vēsturē Ķīnas tirgus daļa ir pastāvīgi samazinājusies un attiecīgajā periodā stabilizējusies aptuveni 4–6 % apmērā. |
|
(40) |
Kā minēts 18. apsvērumā, tikai divi ražotāji no Ķīnas sniedza atbildes atlases procedūrā un to kumulatīvā daļa no kopējā velosipēdu importa no Ķīnas Savienībā netika uzskatīta par reprezentatīvu. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka nepietiekamas sadarbības dēļ, izdarot konstatējumus par Ķīnu, tā var piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai. |
|
(41) |
Tādējādi konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. |
4.2. Dempings
4.2.1. Procedūra, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izmanto, lai noteiktu Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importa normālo vērtību
|
(42) |
Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz Ķīnu liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
|
(43) |
Komisija nosūtīja Ķīnas valdībai (ĶV) anketu, lai iegūtu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. |
|
(44) |
Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
|
(45) |
Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem. |
|
(46) |
Komisija 2025. gada 16. maijā ar paziņojumu informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai (“paziņojums”). Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto velosipēdu ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica Serbiju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
|
(47) |
Minētajā paziņojumā Komisija rakstīja, ka ir meklējusi Orbis datubāzē (16) un citos avotos viegli pieejamus finanšu datus par uzņēmumiem, kas ražo velosipēdus Turcijā, kuru pieprasījuma iesniedzējs norādījis kā attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tomēr pieejamā informācija neļāva aprēķināt neviena Turcijas uzņēmuma pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) vai peļņu. Tāpēc Turcija netika ņemta vērā kā iespējama reprezentatīvā valsts. |
|
(48) |
Pārskatāmo ražojumu ražo vairākās citās valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem, piemēram, Brazīlijā, Meksikā, Malaizijā, Indijā un Taizemē. Līdzīgi kā tas bija ar Turciju, arī attiecībā uz šīm valstīm Komisija nevarēja atrast viegli pieejamus finanšu datus par uzņēmumiem, kas ražo velosipēdus. |
|
(49) |
Komisija atrada viegli pieejamus finanšu datus tikai par trim uzņēmumiem, kuri ražo velosipēdus Serbijā, kas ir vēl viena cita valsts ar vidēji augstiem ienākumiem. |
|
(50) |
Tāpēc tika konstatēts, ka Serbija ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Komisija informēja arī ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz viegli pieejamiem un jaunākajiem triju Serbijas velosipēdu ražotāju finanšu datiem (proti, Venera Bike, Cassini Wheels d.o.o. un Velo Partner d.o.o. Krusevac). |
|
(51) |
Komisija nesaņēma piezīmes par paziņojumu, izņemot piezīmi par pārrakstīšanās kļūdu dažu ražošanas faktoru muitas (“KN”) kodos. |
4.2.2. Normālā vērtība
|
(52) |
Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”. |
|
(53) |
Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk sauktas par “PVA izmaksām”). |
|
(54) |
Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, kā tā noteikta 18. apsvērumā, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
4.2.2.1.
|
(55) |
Komisija pārbaudīja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, lai izlemtu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kuru dēļ nav pareizi izmantot minētās valsts iekšzemes cenas un izmaksas. Šī analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas konstatēšanai. |
|
(56) |
Pirmkārt, pieprasījumā ietvertie pierādījumi ietvēra šādus faktorus, kas norāda uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.
|
|
(57) |
Ķīnas ekonomiku, arī velosipēdu ražošanas nozari lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Šīs rīcībpolitikas ir diskriminējošas, jo dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Attiecīgi plāni pastāv visos valdības līmeņos. ĶV ir veicinājusi Ķīnas velosipēdu ražošanas nozari, jo īpaši izmantojot turpmāk minētos valsts, reģionālos un vietējos instrumentus.
|
|
(58) |
Pieprasījumā bija arī atsauce uz Ķīnas Vieglās rūpniecības tehnoloģiju inovācijas un rūpniecības attīstības nacionālo konferenci, kura notika 2021. gada 26. septembrī Pekinā un kuras laikā tika apspriests vieglās rūpniecības 13. un 14. piecgades plāns (26). |
|
(59) |
Būtībā velosipēdu būtiskāko ražošanas faktoru izmaksas ĶTR ir izkropļotas valdības politikas iejaukšanās pasākumu dēļ. Tādējādi var apgalvot, ka ĶV būtiski ietekmē cenu noteikšanu un dinamiku un ka Ķīnas cenas nevirza tirgus spēki. Pieprasījumā tika apgalvots, ka sistēmiski kropļojumi pastāv šādās nozarēs: tērauds un alumīnijs (kas ir velosipēdu ražošanas pamatizejvielas) (27), riepas (28) un ķīmiskās vielas (29). Turklāt pieprasījumā tika apgalvots, ka izkropļotas ir enerģijas cenas, jo ĶV būtiski un sistemātiski iejaucas Ķīnas elektroenerģijas tirgū (30). Arī zemes un algu izmaksas ĶV iejaukšanās dēļ ir pakļautas nozīmīgiem kropļojumiem (31). |
|
(60) |
Piekļuve finansējumam un kapitāls, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts. Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka spēcīgu pozīciju ieņem valstij piederošas bankas, kas ir cieši saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personiskām attiecībām. Bankas īsteno valsts politiku un tādējādi veic uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un saskaņā ar valsts rūpniecības politikas norādēm (ieskaitot noteikumus, kas virza finansējumu nozarēs, kuras ĶV atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām). Obligācijas un kredītreitingi bieži vien ir izkropļoti, un aizņēmumu izmaksas tiek uzturētas mākslīgi zemas ar mērķi stimulēt investīciju pieaugumu (32). |
|
(61) |
Visbeidzot, Ķīnas bankrota tiesību akti Ķīnā nedarbojas pienācīgi, radot kropļojumus, jo īpaši saglabājot maksātnespējīgu uzņēmumu darbību. Ķīnas bankrota sistēmai raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde, un tā nepietiekami sasniedz savus galvenos mērķus, piemēram, taisnīgi nokārtot prasījumus un parādus un aizsargāt kreditoru un parādnieku likumīgās tiesības un intereses (33). |
|
(62) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasījumā tika secināts, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka Ķīnas velosipēdu ražošanas nozari ietekmē ĶV iejaukšanās, kuras rezultātā nozarē ir radušies nozīmīgi kropļojumi. Tādējādi normālā vērtība un dempinga starpība būtu jānosaka, atsaucoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nevis 2. panta 1. punktu (34). |
|
(63) |
Otrkārt, nesenās izmeklēšanās attiecībā uz alumīnija (35) un tērauda (36) nozari Ķīnā, kas ir galvenās izejvielas pārskatāmā ražojuma ražošanā, Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
|
(64) |
Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (37). |
|
(65) |
Konkrētāk, Komisija secināja, ka alumīnija un tērauda nozarēs ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (38) pieder ĶV, bet ĶV ir arī iespēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (39). Turklāt Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (40). |
|
(66) |
Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā (it īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības) Ķīnā rodas kropļojumi (41). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (42) alumīnija un tērauda nozarē, kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, it īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnā (43). |
|
(67) |
Treškārt, pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz pārskatāmo ražojumu Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav zināms par būtiskām strukturālām izmaiņām Ķīnā kopumā un/vai konkrētāk attiecīgajā nozarē, kas varētu ietekmēt šo secinājumu. |
|
(68) |
Ceturtkārt, papildu pierādījumi, kas pieejami Ziņojumā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā (44), ko Komisija sagatavoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, liecināja par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
|
(69) |
Piektkārt, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo. |
|
(70) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. |
|
(71) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī. |
4.2.3. Reprezentatīvā valsts
4.2.3.1.
|
(72) |
Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
|
|
(73) |
Kā paskaidrots 46. apsvērumā, Komisija lietas materiālos publicēja paziņojumu par avotiem, ko izmantos normālās vērtības noteikšanai (“paziņojums”). Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Serbiju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
4.2.3.2.
|
(74) |
Paziņojumā Komisija noteica, ka Serbija ir valsts, kuras ekonomiskās attīstības līmenis saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir līdzīgs kā Ķīnā, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās abas klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”, kurās ražo pārskatāmo ražojumu. Kā paskaidrots 51. apsvērumā, piezīmes netika saņemtas. |
4.2.3.3.
|
(75) |
Paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz Serbiju finanšu dati par pārskatāmā ražojuma ražotājiem, kā arī dati par attiecīgo izejvielu importu, enerģiju un darbaspēku ir viegli pieejami. |
|
(76) |
Tādējādi Komisija meklēja, vai Serbijas ražotāju uzņēmumu finanšu dati ir pieejami Orbis Bureau van Dijk datubāzē (47). Viegli pieejami un neseni dati tika atrasti tikai par trim ražotājiem Serbijā: Venera Bike, Cassini Wheels d.o.o. un Velo Partner d.o.o. Krusevac – starp valstīm ar līdzīgu attīstības līmeni kā Ķīna. Šo uzņēmumu jaunākie finanšu pārskati aptvēra 2023. finanšu gadu. Turklāt attiecībā uz Serbiju bija pieejami dati par ražošanas faktoriem, elektroenerģiju un darbaspēka izmaksām. |
|
(77) |
Komisija ar paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu plāno izmantot Serbiju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Venera Bike, Cassini Wheels d.o.o. un Velo Partner d.o.o. Krusevac datus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai. |
|
(78) |
Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Serbijas kā reprezentatīvās valsts atbilstību un Venera Bike, Cassini Wheels d.o.o. un Velo Partner d.o.o. Krusevac kā ražotāju atbilstību reprezentatīvajā valstī. |
|
(79) |
Piezīmes netika saņemtas. |
4.2.3.4.
|
(80) |
Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Serbija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu. |
4.2.3.5.
|
(81) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Serbija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
4.2.4. Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti
|
(82) |
Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un atspoguļojot Savienībā izmantoto ražošanas procesu, Komisija paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija arī norādīja – lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Global Trade Atlas (GTA) (48) un MacMap (49) neizkropļotu izmaksu noteikšanai attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos Eurostat. |
|
(83) |
Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un ierosināt viegli pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no minētajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem. Komisija saņēma EBMA piezīmi par pārrakstīšanās kļūdu attiecībā uz KN kodiem, kas saistīti ar trim ražošanas faktoriem. Komisija attiecīgi grozīja 1. tabulas sarakstu. |
|
(84) |
Paziņojumā sniegtais ražošanas faktoru saraksts tika balstīts uz informāciju, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs un divi ražotāji eksportētāji, kuri pieteicās, kad tika sākta procedūra (sk. 18. apsvērumu), izmantojot paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. iedaļā norādīto veidlapu. Ņemot vērā nereprezentatīvu sadarbību un to, ka neviens uzņēmums neatbildēja uz anketas jautājumiem, Komisija nevarēja noteikt un pārbaudīt vairāku materiālu patēriņu. Šā iemesla dēļ Komisija nolēma izmantot pieprasījuma iesniedzēja sniegto materiālu sarakstu, kurā bija norādīts arī katra ražošanas faktora patēriņš. |
|
(85) |
Atšķirībā no paziņojumā sniegto materiālu saraksta pārskatītajā sarakstā, kas sniegts 1. tabulā, ir iekļautas “rumbas”, bet nav iekļauti “riteņi”, “piekaramās slēdzenes” un “iepakojuma kartona kastes”. |
|
(86) |
Turklāt, ņemot vērā lielo ražošanas faktoru skaitu un dažu izejvielu niecīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, šie posteņi tika sagrupēti pie palīgmateriāliem. Šie palīgmateriāli ietvēra arī “citas daļas”, kas bija iekļautas paziņojumā. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. |
4.2.5. Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības
4.2.5.1.
|
(87) |
Ņemot vērā visu informāciju, kas tika sniegta pēc pieprasījuma, un turpmāko informāciju, ko analizēja Komisija, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. 1. tabula Velosipēdu ražošanas faktori
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4.2.5.2.
|
(88) |
Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA datubāzē norādīto vidējo svērto cenu importam reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Ņemot vērā pašreizējās pārskatīšanas raksturu un konstatēto dempinga līmeni, transporta izmaksas netika pieskaitītas cenai. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (52) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. |
|
(89) |
Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, jo, kā tā secinājusi 55. apsvērumā, nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā tāpēc, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Ja neņem vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām saglabājas reprezentatīvs. Ja neņem vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām saglabājas reprezentatīvs. |
|
(90) |
Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, vairāki ražošanas faktori pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām ražošanā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 86. apsvērumā. |
|
(91) |
Parasti pie minētajām importa izmaksām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta izmaksas. Tomēr, ņemot vērā 107. apsvērumā ietverto konstatējumu, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un līdz ar to arī dempinga starpību. |
4.2.5.3.
|
(92) |
Eurostat publicē detalizētu informāciju par algām dažādās Serbijas ekonomikas nozarēs. Komisija izmantoja jaunākos pieejamos datus par 2020. gadu attiecībā uz vidējām darbaspēka izmaksām Serbijas nozarēs “Rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo nodrošinājumu)”, kas noteiktas pilnslodzes ekvivalentos stundā (53). Komisija atjaunināja šos datus līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, izmantojot Eurostat publicēto ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu (54). |
4.2.5.4.
|
(93) |
Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Serbijā publicē Eurostat (55). Komisija izmantoja datus par Serbijas elektroenerģijas (56) cenām, kas noteiktas patērētājiem, kuri nav mājsaimniecības (kuras piemērojamas arī rūpnieciskajiem lietotājiem (RL)), un kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. |
4.2.5.5.
|
(94) |
Dabasgāzes cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Serbijā publicē Eurostat (57). Komisija izmantoja datus par Serbijas dabasgāzes (58) cenām, kas noteiktas patērētājiem, kuri nav mājsaimniecības, un kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. |
4.2.5.6.
|
(95) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. |
|
(96) |
Lai noteiktu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtības, kas nebūtu izkropļotas, un Ķīnas ražotāju eksportētāju nepietiekamās sadarbības dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tādējādi, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas un darbaspēka izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. |
4.2.6. Normālās vērtības aprēķins
|
(97) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. |
|
(98) |
Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija pamatojās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu velosipēdu ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija reizināja šos patēriņa rādītājus ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Serbijā, kā aprakstīts 4.2.3. iedaļā. |
|
(99) |
Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 95. un 96. apsvērumā. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz Bike, Velo Partner Doo Krusevac un Casini Wheels Doo finanšu pārskatiem par 2023. gadu, kā ziņots uzņēmumu revidētajos pārskatos (59) (sk. 50. apsvērumu). PVA izmaksas un peļņa tika aprēķinātas kā visu triju uzņēmumu vidējā svērtā vērtība. |
|
(100) |
Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:
|
|
(101) |
Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. |
4.2.7. Eksporta cena
|
(102) |
Šajā lietā Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbība nebija pietiekama, tāpēc eksporta cenu noteica, pamatojoties uz CIF, izmantojot Eurostat datus, kas koriģēti EXW līmenī. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitīta maksa par jūras un iekšzemes kravu pārvadājumiem eksportētājvalstī (60). |
|
(103) |
Parasti apdrošināšana arī būtu jāatskaita no CIF eksporta cenas. Tomēr, ņemot vērā 107. apsvērumā ietverto konstatējumu, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz jūras kravu pārvadājumu apdrošināšanu. Šādas korekcijas tikai samazinātu eksporta izmaksas un līdz ar to palielinātu dempinga starpību. |
4.2.8. Salīdzinājums
|
(104) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas iepriekš aprakstītajā kārtībā tika aprēķināta EXW līmenī. Nepietiekamās sadarbības dēļ, kas aplūkota 41. apsvērumā, salīdzinājums netika veikts katram ražojuma veidam. |
|
(105) |
Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Attiecīgi tika veiktas korekcijas attiecībā uz jūras un iekšzemes kravu pārvadājumiem eksportētājvalstī (61). |
4.2.9. Dempinga starpība
|
(106) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma vidējo eksporta cenu. |
|
(107) |
Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 488 %. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies. |
5. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(108) |
Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgums. |
5.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā
|
(109) |
Attiecībā uz ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, ņemot vērā Ķīnas ražotāju nepietiekamo sadarbošanos, konstatējumus vajadzēja izdarīt, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. |
|
(110) |
Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka Ķīnas parastā velosipēdu ražošanas jauda 2023. gadā tiek lēsta aptuveni 150 miljonu gabalu apmērā (62), kas ievērojami pārsniedz ražošanas jaudu, kura aplēsta iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā (117 miljoni gabalu) (63). Pieprasījuma iesniedzējs arī lēsa, ka iekšzemes pārdošanas apjoms Ķīnā ir 11 miljoni gabalu gadā un ka Ķīnas eksports ir aptuveni 38 miljoni gabalu gadā (64). Tādējādi neizmantotā jauda pārsniedz 100 miljonus gabalu gadā. |
|
(111) |
Ražošanas jauda Ķīnā (150 miljoni gab. gadā) vairāk nekā 15 reizes pārsniedz patēriņu Savienībā (8,7 miljoni gabalu PIP laikā) un vairāk nekā 20 reizes pārsniedz Savienības ražošanas apjomu tajā pašā periodā (7 miljoni gab. PIP laikā). Tāpat neizmantotā jauda (nedaudz virs 100 miljoniem gab. gadā) PIP laikā vairāk nekā 10 reižu pārsniedz patēriņu Savienībā. |
|
(112) |
Turklāt, kā jau noteikts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (65) un apstiprināts izmeklēšanā, velosipēdu ražošana būtībā ir montāžas operācija, ko varētu viegli vērst plašumā, palielinot darbinieku skaitu. Šajā sakarā Ķīnas ražotāji varētu strauji palielināt jaudu, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, un tad strauji palielinātos velosipēdu ražošana. |
|
(113) |
Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka ne Ķīnas iekšzemes pieprasījums, ne pieprasījums pasaulē nespēs absorbēt ievērojamo neizmantoto jaudu, kas pieejama Ķīnā. |
|
(114) |
Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, ko izmantot, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku. |
5.2. Savienības tirgus pievilcīgums
|
(115) |
Lai noteiktu iespējamo importa dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija izvērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā. Savienības tirgus ir pievilcīgs lieluma ziņā un cenu ziņā. |
|
(116) |
Lieluma ziņā – velosipēdu patēriņš Savienības tirgū gan samazinājās, tomēr pieprasījums pēc velosipēdiem Savienībā saglabājās ievērojams un veidoja aptuveni 6,5 % no pasaules tirgus, proti, aptuveni 139 miljonus gab. gadā (66). |
|
(117) |
Turklāt svarīgos tirgos, piemēram, Apvienotās Karalistes, Argentīnas vai Meksikas, ir noteikti pasākumi velosipēdu importam no Ķīnas (67). Tāpēc Savienības tirgus būtu vēl pievilcīgāks, ja pasākumi zaudētu spēku. |
|
(118) |
Cenu ziņā PIP laikā, pamatojoties uz GTA eksporta datiem, Ķīnas velosipēdu pārdošanas cena uz ES (89,06 EUR/gab., izteikta FOB) bija augstāka nekā uz pārējo pasauli (51,87 EUR/gab., izteikta FOB). |
|
(119) |
Tāpēc Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem cenu ziņā joprojām ir pievilcīgs. |
5.3. Secinājums
|
(120) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgumu, mēs secinām, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu dempinga turpināšanos, jo Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāktu eksports par dempinga cenām. |
6. KAITĒJUMS
6.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(121) |
Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja vairāk nekā 400 ražotāji. Kā minēts pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, daži no tiem daļēji vai pilnībā noslēdza apakšuzņēmuma līgumus ar trešo personu uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumiem (saukti par “pārstrādātājiem”). “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veido ražotāji un pārstrādātāji. |
|
(122) |
Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 7 miljoni gab. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pārskatīšanas pieprasījumu un atbildēm uz anketas jautājumiem, kas tika nosūtītas Savienības ražotāju apvienībai EBMA. |
|
(123) |
Kā norādīts 13. apsvērumā, izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji un to pārstrādes uzņēmumi, kas ražo vairāk nekā 40 % no kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā. |
6.2. Patēriņš Savienībā
|
(124) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz EBMA iesniegtajiem datiem. |
|
(125) |
Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika: 2. tabula Patēriņš Savienībā (gab.)
|
||||||||||||||||||||||
|
(126) |
Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 40 %. Patēriņa samazinājums galvenokārt ir saistīts ar pieprasījuma pāreju uz elektriskajiem velosipēdiem, kā arī ar lejupslīdi pēc pieprasījuma samazināšanās pēc pandēmijas perioda beigām. |
6.3. Imports no Ķīnas Tautas Republikas
6.3.1. Importa no Ķīnas daudzums un tirgus daļa
|
(127) |
Importa daudzumu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz datiem par patēriņu Savienībā, kas sniegti 2. tabulā. |
|
(128) |
Importam no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika: 3. tabula Importa daudzums (gab.) un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(129) |
Importa daudzums no Ķīnas samazinājās, jo samazinājās arī patēriņš Savienības tirgū. Tomēr Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem piemēro maksājuma likmi 0 % apmērā, un trešais Ķīnas ražotājs eksportētājs tika atbrīvots no spēkā esošā antidempinga maksājuma. Šo triju ražotāju veiktais eksports attiecīgajā periodā veidoja mazāk nekā pusi no visa pārskatāmā ražojuma importa. Pārskatīšanas izmeklēšanā šis imports veidoja 46,5 % no importa daudzuma gabalos Savienībā, t. i., 3,0 % no tirgus daļas. |
6.3.2. Importa no Ķīnas cenas un cenu samazinājums
|
(130) |
Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem, jo Ķīnas ražotāju sadarbība šajā gadījumā nebija pietiekama. Importa cenu samazinājums tika noteikts, salīdzinot Eurostat cenas ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām. |
|
(131) |
No Ķīnas Savienībā ievestā importa vidējai cenai bija šāda dinamika: 4. tabula Importa cenas (EUR/gab.)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(132) |
No Eurostat iegūtie importa dati neļauj detalizēti analizēt no Ķīnas importēto velosipēdu veidus, un tāpēc šajos datos nav nosakāms ražojumu klāsts, kas var ietvert pieaugušo velosipēdus, bērnu velosipēdus, kalnu velosipēdus u. c. Cenu pieaugums var atspoguļot izmaiņas ražojumu klāstā, kā arī globālo inflāciju. |
|
(133) |
Tomēr var redzēt, ka to uzņēmumu importa cena, kuriem piemēro maksājumu likmi 0 % apmērā vai kuri ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma, bija ievērojami augstāka nekā to uzņēmumu importa cena, kuriem piemēro maksājumu. Būtu jānorāda, ka arī attiecībā uz šo importu ražojumu klāsts nav zināms. |
|
(134) |
Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti un kas koriģētas līdz EXW līmenim, ar Eurostat norādīto importa no Ķīnas vidējo cenu, kas noteikta izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, ietverot antidempinga maksājumu. |
|
(135) |
Cenu salīdzinājums tika veikts vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas rādīja, ka importam no Ķīnas Savienības tirgū vidējā cenu samazinājuma starpība bija 50 % pat pēc antidempinga maksājuma samaksas. |
|
(136) |
Jānorāda, ka uzņēmumiem, kuriem piemēro maksājuma likmi 0 % apmērā vai kuri ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma, importa cena joprojām bija par 36 % zemāka nekā Savienības ražotāju cena. Tas liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visa no Ķīnas ievestā importa cenas bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas un ka Savienības ražošanas nozarei ir vajadzīga aizsardzība. |
6.4. Imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu
|
(137) |
Imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt bija no Kambodžas, Bangladešas un Taivānas. |
|
(138) |
No citām trešām valstīm Savienībā ievestā importa daudzumam, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika: 5. tabula Imports no trešām valstīm
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(139) |
Imports no citām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās. Tomēr cenu līmenis dažādās valstīs ievērojami atšķīrās. Cenu dinamika gadu gaitā, visticamāk, ir saistīta ar importēto ražojumu klāstu, jo cena ir noteikta par gabalu neatkarīgi no velosipēda veida. Lai gan imports no Taivānas un Kambodžas, šķiet, ir pārorientēts uz augstākas klases velosipēdiem, no Bangladešas un citām trešām valstīm ievestā importa cena joprojām bija samērā zema un vairāk atbilda Ķīnas cenām. |
|
(140) |
No visām trešām valstīm, izņemot Taivānu, ievestā importa cena ir zemāka par Savienības ražošanas nozares cenu. Tomēr visos gadījumos no šīm valstīm ievestā importa cenas joprojām ir augstākas nekā Ķīnas cenas. |
6.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
6.5.1. Vispārīgas piezīmes
|
(141) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
|
(142) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tika izmantota atlase. |
|
(143) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz Savienības ražotāju apvienības EBMA datiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. |
|
(144) |
Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas makroekonomisko un mikroekonomisko datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām. |
|
(145) |
Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
|
(146) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
6.5.2. Makroekonomiskie rādītāji
6.5.2.1.
|
(147) |
Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(148) |
Savienības ražošanas apjoms gabalos attiecīgajā periodā krasi samazinājās. PIP laikā ražošanas apjoms bija gandrīz par 40 % mazāks nekā 2021. gadā. Šis samazinājums sekoja patēriņa tendencei, ko izraisīja pārorientēšanās uz elektriskajiem velosipēdiem un pieprasījuma kritums pēc pandēmijas perioda beigām, kā izklāstīts 126. apsvērumā. |
|
(149) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabila. Salīdzinājumā ar 2021. bāzes gadu 2022. un 2023. gadā ražošanas jauda nedaudz palielinājās, kam sekoja kritums PIP laikā. |
|
(150) |
Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 30 procentpunktiem. Tā kā Savienības ražošanas nozares jauda saglabājās stabila, jaudas izmantojuma samazinājumu var izskaidrot ar ražošanas daudzumu samazināšanos Savienībā. |
6.5.2.2.
|
(151) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Pārdošanas daudzums (gab.) un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(152) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzums Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 35 %, bet, ņemot vērā pat krasāku patēriņa samazinājumu tajā pašā periodā, tās tirgus daļa palielinājās par 13 %, kā rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa bija 70 %. |
6.5.2.3.
|
(153) |
Ņemot vērā Savienības patēriņa un Savienības ražošanas daudzuma samazināšanos, Komisija konstatēja tirgus daļas pieaugumu tikai attiecīgajā periodā. |
6.5.2.4.
|
(154) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 8. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(155) |
Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nespēja saglabāt stabilu nodarbinātības līmeni, kā arī uzrādīja ražīguma kritumu. Tomēr ražojumu klāsts var būtiski ietekmēt ražīgumu, jo vienā dienā var izgatavot daudz vairāk bērnu velosipēdu nekā augstas klases kalnu velosipēdu. |
6.5.2.5.
|
(156) |
Dempinga starpības, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteiktas importam no Ķīnas, bija ievērojamas. Ņemot vērā no Ķīnas ievestā importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska. |
|
(157) |
Tāpēc Ķīnas eksportētāju īstenotās pastāvīgās negodīgās cenu noteikšanas dēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūties no iepriekšējās dempinga prakses. |
6.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji
6.5.3.1.
|
(158) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(159) |
Izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ir plašs ražojumu klāsts, kas mainās no sezonas uz sezonu, tāpēc bija grūti salīdzināt cenas pēc gadiem. Tomēr dati liecināja, ka pārdošanas cenas gadā saglabājās augstākas nekā viena gabala ražošanas izmaksas tajā pašā gadā. Jānorāda, ka norādītās viena gabala ražošanas izmaksas attiecas uz visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, ieskaitot pārstrādātājus, savukārt viena gabala pārdošanas cena ir norādīta tikai tiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kuriem ir tieša nesaistīta pārdošana. |
6.5.3.2.
|
(160) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto
|
||||||||||||||||||||||
|
(161) |
Darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā saglabājās stabilas un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem pat nedaudz samazinājās. |
6.5.3.3.
|
(162) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(163) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju gatavo velosipēdu krājumi netika uzskatīti par ticamu rādītāju, jo daži uzņēmēji, kas ražo saskaņā ar pārstrādes līgumu, paši neglabā krājumus. Tādējādi šis rādītājs atspoguļo tos uzņēmumus, kuri veic tirdzniecību tikai savā vārdā. Tomēr krājumu līmenis perioda beigās procentos no ražošanas apjoma attiecīgajā periodā ir divkāršojies, liecinot par krājumu līmeņa pieaugumu. |
6.5.3.4.
|
(164) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 12. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(165) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. |
|
(166) |
Tomēr šis rādītājs atspoguļoja tikai divus no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kuri veica pārdošanu nesaistītām personām. Tie izlasē iekļautie ražotāji, kuri ražo saskaņā ar pārstrādes līgumu, neveica pārdošanu nesaistītām personām, un pirmā nesaistītā pārdošana būtu katra velosipēda mazumtirdzniecība galapatērētājam. |
|
(167) |
Rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās uz pusi – no 4 % līdz 2 %. Tas liecināja, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nespēja gūt veselīgu peļņu, ko vēl vairāk pasliktināja patēriņa un pārdošanas apjoma kritums visā šajā periodā. |
|
(168) |
Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā attīstījās pozitīvi no ļoti zema punkta 2021. gadā. |
|
(169) |
Lai gan sākotnēji izlasē iekļautie ražotāji spēja veikt ieguldījumus, ieskaitot pavisam jaunas ražotnes visu veidu velosipēdu montāžai, ieguldījumu līmenis pēc 2022. gada krasi samazinājās. |
|
(170) |
Ienākums no ieguldījumiem liecina, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju gūtā peļņa ir attiecība pret to ieguldījumu neto uzskaites vērtību. Peļņa saglabājās pozitīva visā attiecīgajā periodā, bet sekoja negatīvajai rentabilitātes un pārdošanas daudzumu tendencei. |
6.6. Secinājums par kaitējumu
|
(171) |
Lai gan, samazinoties tirgus patēriņam, imports no Ķīnas samazinājās par 44 %, tā tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās stabila un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojama, proti, 6,5 %, savukārt imports no visām pārējām trešām valstīm samazinājās vairāk, kā rezultātā tā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 7 procentpunktiem. |
|
(172) |
Importa no Ķīnas cenas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tas radīja cenu spiedienu uz Savienības tirgu. |
|
(173) |
Tāpēc lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci. |
|
(174) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās. Šis samazinājums bija saistīts ar patēriņa kritumu Savienības tirgū par 42 %. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 38 %, bet pārdošanas apjoms – par 35 %. |
|
(175) |
Tā kā patēriņa samazinājums bija lielāks nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja palielināt savu tirgus daļu par 8 procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 70 %. |
|
(176) |
Tomēr rādītāji arī liecināja, ka peļņa saglabājās zema – no 2 % līdz 4 %, jo cenu pieaugums atbilda izmaksu pieaugumam. Krasi samazinājās arī ienākums no ieguldījumiem, kā arī ražīgums. Turklāt nodarbinātībai bija negatīva tendence, samazinoties par 14 %. |
|
(177) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
7. CĒLOŅSAKARĪBA
|
(178) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Ķīnas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(179) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no Ķīnas par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ietver pieprasījuma samazināšanos attiecīgajā periodā un importu no citām valstīm. |
7.1. Importa no Ķīnas ietekme
|
(180) |
Komisija pārbaudīja, vai pastāvēja cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
|
(181) |
Attiecīgajā periodā tirgus daļa, ko ieņēma imports par dempinga cenām no Ķīnas, saglabājās stabila aptuveni 3 % līmeni, lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi un Savienībā ievērojami samazinājās patēriņš, proti, par 42 %. |
|
(182) |
Velosipēdu importa dempinga cenas no Ķīnas no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 48 %, bet attiecīgajā periodā samazinājās līdz 2021. gada līmenim, savukārt Savienības ražošanas nozares cenas palielinājās par 75 %. Tomēr tās ir jāsalīdzina ar izmaksu pieaugumu par 76 % Savienības ražošanas nozarē. Tas liecina, ka imports no Ķīnas varētu palikt vēl konkurētspējīgāks nekā iepriekš. |
|
(183) |
Ķīnas dempinga cenas joprojām bija ārkārtīgi zemas, un tās spēja būt ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Cenu samazinājums bija vērojams gan Ķīnas importam, par kuru tika maksāts dempinga maksājums, gan importam, uz kuru attiecās maksājuma likme 0 % apmērā vai kurš tika atbrīvots no pasākumiem, un tādējādi tas radīja cenu spiedienu uz Savienības tirgu. |
7.2. Citu faktoru ietekme
|
(184) |
Kaitējuma analīze liecināja, ka imports Savienībā no Ķīnas par dempinga cenām un imports Savienībā no Ķīnas, uz kuru attiecās maksājuma likme 0 % apmērā, par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, saglabāja savu tirgus daļu, lai gan bija spēkā antidempinga pasākumi un Savienībā samazinājās patēriņš. Tas sakrita ar laiku, kad pasliktinājās Savienības ražošanas nozares finanšu darbības rādītāji, piemēram, samazinājās rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem. |
|
(185) |
Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. |
7.2.1. Imports no trešām valstīm
|
(186) |
Importa apjoms no visām pārējām trešām valstīm bija ievērojams, taču attiecīgajā periodā tas ievērojami samazinājās par 7 procentpunktiem, kā norādīts 138. apsvērumā. |
|
(187) |
Šis imports daļēji tika ievests par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tas jo īpaši attiecās uz Bangladešas cenām, kas atbilda no Ķīnas ievestā importa cenu līmenim. |
|
(188) |
Tāpēc, pat ja šis importa samazinājums attiecīgajā periodā būtu varējis veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tas nemazināja cēloņsakarību starp kaitējumu un Ķīnas eksportu. |
7.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
(189) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta daudzumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 13. tabula Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(190) |
Lai gan Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji līdz 2023. gadam saglabājās stabili, no 2023. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ir vērojams ievērojams kritums par 17 procentpunktiem. Tāpat kā pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, arī eksporta pārdošanas apjomu vidējā cena palielinājās atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam. |
|
(191) |
Tomēr izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksportam pārdotie daudzumi ir nelieli un veido aptuveni 2 % no to pārdošanas apjoma Savienības tirgū, un tāpēc tie nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. |
7.2.3. Pieprasījums pēc velosipēdiem Savienībā
|
(192) |
Pieprasījums pēc velosipēdiem Savienībā, kā norādīts 125. apsvērumā, uzrādīja skaidru un strauju lejupvērstu tendenci. Šo lejupvērsto tendenci izraisīja intereses pieaugums par elektriskajiem velosipēdiem, no vienas puses, un pieprasījuma kritums pēc pandēmijas perioda beigām. Tomēr Savienības tirgus joprojām bija viens no lielākajiem tirgiem pasaulē. |
|
(193) |
Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma samazinājums veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai gan Savienības ražošanas nozare spēja iegūt zināmu tirgus daļu šajā sarūkošajā tirgū. Tāpēc pieprasījuma samazinājums nemazināja cēloņsakarību starp Ķīnas eksportu uz Savienību un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
7.3. Secinājums par cēloņsakarību
|
(194) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tomēr arī citi faktori, jo īpaši patēriņa samazināšanās un imports no citām trešām valstīm, varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc Komisija nolēma veikt turpmāku novērtējumu, vai importa par dempinga cenām no Ķīnas radītais kaitējums varētu turpināties, ja pasākumi zaudētu spēku. |
8. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(195) |
Komisija 194. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas. Komisija pārbaudīja iespējamos cenu līmeņus importam no Ķīnas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Savienības tirgus pievilcīgumu, ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā un apiešanas praksi. |
8.1. Importa cenu līmenis bez antidempinga pasākumiem
|
(196) |
Vidējās importa cenas Savienībā no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena. Kā noteikts 135. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas cenas bija par 50 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, ņemot vērā samaksātos antidempinga maksājumus. |
|
(197) |
Ja pasākumi zaudētu spēku, cenu samazinājuma līmenis pieaugtu līdz 65 %. |
|
(198) |
Cenas, visticamāk, būtu pat zemākas, ņemot vērā to, ka palielinātos konkurence starp Ķīnas importu, kam pašlaik piemēro antidempinga maksājumu, un importu, kam patlaban nepiemēro maksājumu. |
|
(199) |
Tāpēc Komisija secināja, ka bez spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem cenas Savienības tirgū varētu samazināties, tādējādi nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
8.2. Savienības tirgus pievilcīgums
|
(200) |
Kā izklāstīts 115.–119. apsvērumā, Savienības tirgus joprojām bija pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, kas liecina, ka, nepastāvot maksājumiem, eksports uz Savienību palielinātos, nodarot turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
8.3. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda
|
(201) |
Kā izklāstīts 109.–114. apsvērumā, visi lietas materiālos esošie pierādījumi liecina, ka Ķīnai ir jauda, ko izmantot, lai apgādātu Savienības tirgu, un neizmantotā jauda, ko izmantot, lai palielinātu piegādi Savienībai par dempinga cenām, kas radītu kaitējumu. |
8.4. Apiešana
|
(202) |
Kopš pasākumu noteikšanas 1993. gadā Komisija ir veikusi pretapiešanas izmeklēšanas attiecībā uz velosipēdu nosūtīšanu uz Savienību un paplašinājusi pasākumus, tos attiecinot uz:
|
|
(203) |
Šāda atkārtota pasākumu apiešana, ko veic dažādas trešās valstis, skaidri parādīja Ķīnas uzņēmumu interesi apgādāt Savienības tirgu. |
8.5. Secinājums
|
(204) |
Tāpēc Komisija secināja, ka tad, ja pasākumu nebūtu, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un varētu turpināties būtisks kaitējums. |
9. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(205) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju un patērētāju intereses. |
|
(206) |
Pasākumi ir spēkā kopš 1993. gada, un katrā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija ir konstatējusi, ka pasākumu pagarināšana nav pretrunā Savienības interesēm. |
9.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(207) |
EBMA pārstāvēja vairāk nekā pusi no Savienības ražošanas nozares. Izmeklēšanā tika pierādīts, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē joprojām ir nestabils. Pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības ražošanas nozares stāvoklis ātri pasliktinātos, rezultātā īstermiņā tā sāktu ciest zaudējumus un ilgtermiņā pakāpeniski tiktu likvidēta visa ražošanas nozare. |
|
(208) |
Ievērojama daļa Savienības ražošanas apjoma tiek nodota apakšuzņēmējiem, kuri attiecīgajā periodā veica ievērojamus ieguldījumus pārskatāmajā ražojumā. Ņemot vērā, ka pārstrādātāji ir ļoti atkarīgi no savu darījumdarbības partneru darbības līmeņa, pasākumu atcelšanas gadījumā viņu ekonomiskā situācija arī ātri pasliktinātos. |
|
(209) |
Pamatojoties uz to, tika secināts, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz importu no Ķīnas ir Savienības ražošanas nozares interesēs, jo tas ļautu tai vēl vairāk stabilizēt savu stāvokli tirgū un nodrošināt nodarbinātību. |
9.2. Nesaistītu importētāju intereses
|
(210) |
Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus piedalīties izmeklēšanā un sazinājās ar visiem zināmajiem importētājiem. Tāpat kā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanā neviens no tiem neatsaucās un nesadarbojās izmeklēšanā. |
|
(211) |
Antidempinga pasākumu mērķis nav novērst importu, bet gan atjaunot godīgu tirdzniecību un nodrošināt, ka imports netiek veikts par dempinga cenām un cenām, kas rada kaitējumu. |
|
(212) |
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka imports, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 14 % no tirgus daļas, bija no valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi. |
|
(213) |
Eurostat statistika un dati, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu, arī liecina, ka imports Savienībā tiek ievests, izmantojot uzņēmumus, kuriem piešķirts atbrīvojums no paplašinātajiem pasākumiem, tādējādi nodrošinot importētājiem piekļuvi importam no šīm valstīm šādi: 13. tabula Imports no uzņēmumiem, kuriem ir atbrīvojums
|
|
(214) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka importētāji joprojām var iegādāties velosipēdus no daudz dažādām valstīm. |
9.3. Lietotāju intereses
|
(215) |
Komisija aicināja visus pārskatāmā ražojuma lietotājus pieteikties un darīt zināmu savu viedokli. Neviens lietotājs vai patērētāju apvienība nepieteicās un nesadarbojās izmeklēšanā. |
|
(216) |
Pašreizējā izmeklēšanā lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi lietotājus ietekmētu negatīvi. |
|
(217) |
Pamatojoties uz to, tiek apstiprināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem. |
9.4. Secinājums par Savienības interesēm
|
(218) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam noteiktos spēkā esošos pasākumus. |
10. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(219) |
Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz velosipēdu importu no Ķīnas būtu jāsaglabā. |
|
(220) |
Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu un atbrīvojumus no paplašinātajiem pasākumiem pēc pretapiešanas izmeklēšanām. |
|
(221) |
Individuālos antidempinga maksājumus vai atbrīvojumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 6. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”. |
|
(222) |
Lai gan rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes un atbrīvojumus, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 6. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu pareizību un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi vai atbrīvojumu. |
|
(223) |
Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta daudzums, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu. |
|
(224) |
Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
|
(225) |
Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (69). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regulu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(226) |
Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas. |
|
(227) |
Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kurš tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. |
|
(228) |
Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kurš to ir darījis un kuram tāpēc tiek noteikti antidempinga maksājumi, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos. |
|
(229) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (70) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
|
(230) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes divriteņu un citu velosipēdu (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), bez motora, importam, uz kuriem patlaban attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (TARIC kodi 8712 00 70 91, 8712 00 70 92 un 8712 00 70 99).
2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
Uzņēmums |
Antidempinga maksājums |
TARIC papildu kods |
|
Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd |
19,2 % |
B772 |
|
Oyama Technology (Nantong) Co. Ltd |
0 % |
B773 |
|
Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd |
0 % |
B774 |
|
Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports, izņemot Giant (China) Co. Ltd. – TARIC papildu kods C329 |
48,5 % |
B999 |
3. Galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams 2. punktā noteiktajam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam, ar šo paplašina, attiecinot arī uz tādu pašu divriteņu un citādu velosipēdu importu, kuri nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme, un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (TARIC kodi 8712 00 30 10 un 8712 00 70 91), izņemot ražojumus, ko ražojuši turpmāk norādītie uzņēmumi:
|
Valsts |
Uzņēmums |
TARIC papildu kods |
|
Indonēzija |
P.T. Insera Sena |
B765 |
|
|
PT Wijaya Indonesia Makmur Bicycle Industries (Wim Cycle) |
B766 |
|
|
P.T. Terang Dunia Internusa (United Bike) |
B767 |
|
Šrilanka |
Asiabike Industrial Limited |
B768 |
|
|
BSH Ventures (Private) Limited |
B769 |
|
|
Samson Bikes (Pvt) Ltd |
B770 |
|
Tunisija |
Euro Cycles SA |
B771 |
|
|
Look Design System SA |
C206 |
4. Galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams 2. punktā noteiktajam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam, ar šo paplašina, attiecinot arī uz tādu pašu divriteņu un citu velosipēdu importu, kuri nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme, un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (TARIC kodi 8712 00 30 20 un 8712 00 70 92), izņemot ražojumus, ko ražojuši turpmāk norādītie uzņēmumi:
|
Valsts |
Uzņēmums |
TARIC papildu kods |
|
Kambodža |
A and J (Cambodia) Co., Ltd |
C035 |
|
|
Smart Tech (Cambodia) Co., Ltd |
C036 |
|
|
Speedtech Industrial Co. Ltd |
C037 |
|
|
Bestway Industrial Co. Ltd |
C037 |
|
Filipīnas |
Procycle Industrial Inc |
C038 |
5. Ar šo saglabā ar Regulu (EK) Nr. 71/97 uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļu importu attiecināto antidempinga maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam.
Regulas (EK) Nr. 71/97 2. panta 1. punktā minētais galīgais antidempinga maksājums ir “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamais antidempinga maksājums, kas noteikts iepriekš šīs regulas 1. panta 2. punktā.
6. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem norādītās individuālās maksājuma likmes un atbrīvojumus no šā panta 3. un 4. punktā minētā paplašinātā pasākuma pēc pretapiešanas izmeklēšanas piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotos (daudzums) (velosipēdus) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.
7. Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Ķīnas Tautas Republikas un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:
|
a) |
laikposmā no 1990. gada 1. oktobra līdz 1991. gada 30. septembrim (“sākotnējais izmeklēšanas periods”) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces; |
|
b) |
nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi un kurš ir sadarbojies vai būtu varējis sadarboties izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts šis maksājums, un |
|
c) |
pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām faktiski ir eksportējis Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu. |
8. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379, kas grozīta ar Īstenošanas regulas (ES) 2022/57 1. pantu, 1. panta 2. punktu groza šādi:
|
“Oyama Technology (Jiangsu) Co., Ltd |
B773” |
aizstāj ar:
|
“Oyama Technology (Nantong) Co., Ltd |
B773” |
2. No 2024. gada 10. jūlijaTARIC papildu kodu B773, kas iepriekš bija piemērojams Oyama Technology (Jiangsu) Co., Ltd, piemēro Oyama Technology (Nantong) Co., Ltd.
3. Saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem muitas jomā atmaksā vai atlaiž visus galīgos maksājumus, kuri no 2024. gada 10. jūlija samaksāti par Oyama Technology (Nantong) Co., Ltd ražoto ražojumu importu, pārsniedzot Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379 1. panta 2. punktā attiecībā uz Oyama Technology (Jiangsu) Co. Ltd noteikto antidempinga maksājumu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2025. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.
(2) Padomes Regula (EEK) Nr. 2474/93 (1993. gada 8. septembris), ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importu un veic pagaidu antidempinga maksājuma galīgo iekasēšanu (OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1993/2474/oj).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 71/97 (1997. gada 10. janvāris), ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem, attiecina arī uz konkrētu velosipēda daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas, kā arī iekasē paplašināto maksājumu par šādu importu, kas reģistrēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 703/96 (OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/71/oj).
(4) Komisijas Regula (EK) Nr. 88/97 (1997. gada 20. janvāris), ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 uzliktā un ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/88/oj).
(5) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-history?caseId=1532.
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1379 (2019. gada 28. augusts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecinot to uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas, Tunisijas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta šo valstu izcelsme (OV L 225, 29.8.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1379/oj).
(7) OV L 153, 5.6.2013., 1. lpp.
(8) OV L 122, 19.5.2015., 4. lpp.
(9) OV C, C/2023/1260, 1.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1260/oj.
(10) OV C, C/2024/5292, 29.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/5292/oj.
(11) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2746.
(12) Eiropas Savienības integrētais muitas tarifs.
(13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/57 (2022. gada 14. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecinot to uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas, Tunisijas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta šo valstu izcelsme (OV L 10, 17.1.2022., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/57/oj).
(14) Taicang Dabas resursu un plānošanas birojs, Paziņojums par zemes izmantošanas tiesību atņemšanu TZGS [2022] Nr. 152, 2022. gada 25. novembris.
(15) Naņtonas Tirgus uzraudzības biroja paziņojums par ārvalstu ieguldījumu uzņēmuma reģistrētās informācijas maiņas apstiprinājumu, ārvalstu ieguldījumu uzņēmums – izmaiņu reģistrācija [2022] Nr. 01060001, 2022. gada 6. janvāris.
(16) https://login.bvdinfo.com/R1/Orbis.
(17) Sk. pieprasījuma 14. un 15. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(18) Sk. pieprasījuma 15. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(19) Sk. pieprasījuma 15. un 16. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(20) Sk. pieprasījuma 16. un 17. lpp. un 28. pielikumu (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(21) Sk. pieprasījuma 19. un 20. lpp. un 31. pielikumu (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(22) Sk. pieprasījuma 20. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(23) Sk. pieprasījuma 16. lpp. un 21. pielikumu (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(24) Sk. pieprasījuma 17. un 18. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(25) Sk. pieprasījuma 19. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(26) Sk. pieprasījuma 18. lpp. un 29. pielikumu (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(27) Sk. pieprasījuma 20. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(28) Sk. pieprasījuma 21. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(29) Sk. pieprasījuma 21. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(30) Sk. pieprasījuma 21. un 22. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(31) Sk. pieprasījuma 22. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(32) Sk. pieprasījuma 23. un 24. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(33) Sk. pieprasījuma 24. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(34) Sk. pieprasījuma 24. lpp. (ieinteresētajām personām pieejama redakcija).
(35) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoru importam (OV L, 2024/2661, 15.10.2024.), http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2661/oj; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu importam (OV L 18, 19.1.2023., 66.–92. lpp.), http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/112/oj.
(36) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1666 (2024. gada 6. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kurš paplašināts, to attiecinot uz tērauda trošu un tauvu importu, kuras nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tām ir deklarēta šo valstu izcelsme, http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/1666/oj; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1444 (2023. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Turcijas izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/100 (2023. gada 11. janvāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes atkārtoti uzpildāmu nerūsējošā tērauda muciņu importam, http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1444/oj; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2068 (2022. gada 26. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam, http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/2068/oj; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/191 (2022. gada 16. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/191/oj.
(37) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), 70. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), 70. apsvērums. Sk. arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1666, 76. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444, 66. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/100, 58. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068, 80. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191, 208. apsvērumu.
(38) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), 45.–52. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), 45. apsvērums. Sk. arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1666, 60. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444, 45. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/100, 38. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068, 64. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191, 192. apsvērumu.
(39) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), 53.–55. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), 46.–50. apsvērums. Sk. arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1666, 66.–68. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444, 58. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/100, 40. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068, 66. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191, 193. un 194. apsvērumu.
(40) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), 56.–63. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), 51.–63. apsvērums. Sk. arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1666, 61.–65. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444, 59. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/100, 43. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068, 68. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191, 195.–201. apsvērumu.
(41) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), 64. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), 64. apsvērums. Sk. arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444, 62. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/100, 52. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068, 74. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191, 202. apsvērumu.
(42) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), 65. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), 65. apsvērums. Sk. arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1666, 72. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444, 45. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/100, 33. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068, 75. apsvērumu; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191, 203. apsvērumu.
(43) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), 66. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), 66. apsvērums. Sk. arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1666, 73. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1444, 64. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/100, 54. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068, 76. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/191, 204. apsvērums.
(44) Komisijas dienestu darba dokuments par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām (on Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations), 2024. gada 10. aprīlis, SWD (2024) 91 final.
(45) Pasaules Bankas atvērtie dati – vidēji augsti ienākumi, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.
(46) Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.
(47) https://login.bvdinfo.com/R0/Orbis.
(48) https://connect.ihsmarkit.com/.
(49) Market Access Map, Starptautiskais Tirdzniecības centrs, www.macmap.org (MacMap).
(50) http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.
(51) Market Access Map, Starptautiskais Tirdzniecības centrs, www.macmap.org (MacMap).
(52) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj).
(53) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/product/page/lc_ncostot_r2__custom_15374782.
(54) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/teilm140__custom_15596385/default/table?lang=en.
(55) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_pc_205__custom_15374727/default/table.
(56) Patēriņš no 500 MWh līdz 1 999 MWh (RL diapazons).
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/product/page/nrg_pc_205__custom_15374727.
(57) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_pc_203__custom_15374756/default/table.
(58) Patēriņš no 10 000 GJ līdz 99 999 GJ (I3 diapazons).
(59) Avots: Orbis – https://login.bvdinfo.com/R1/Orbis.
(60) Avots: pārskatīšanas pieprasījums. 14. pielikums.
(61) Avots: pārskatīšanas pieprasījums. 14. pielikums.
(62) Avots: pārskatīšanas pieprasījums, 5.2. iedaļa, 8. pielikums.
(63) Regulas (ES) 2019/1379 44. apsvērums.
(64) Avots: pārskatīšanas pieprasījums, 5.2. iedaļa, 8. un 9. pielikums.
(65) Regulas (ES) 2019/1379 189. apsvērums.
(66) https://www.statista.com/study/147067/bicycles-market-data-and-analysis/.
(67) Apvienotā Karaliste turpināja sākotnējos ES pasākumus 48,5 % apmērā. Argentīnā pasākumi ir spēkā jau kopš 1995. gada, bet Meksikā kopš 2015. gada pasākumi ir spēkā attiecībā uz bērnu velosipēdiem no Ķīnas. Sk. pārskatīšanas pieprasījuma 11. pielikumu, kas izgūts no PTO datubāzes.
(*1) Jāņem vērā, ka dati no 14. panta 6. punkta datubāzes, kas ļauj nošķirt Ķīnas ražotājus eksportētājus, uz kuriem attiecas maksājumi, un tos, uz kuriem ne, precīzi nesakrīt ar Eurostat datiem.
(68) Pilna lietas vēsture ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-history?caseId=1532.
(69) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, BELGIUM.
(70) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2146/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)