C-268/16 P62016CC0268EU:C:2017:4440001111515

M. BOBEK SECINĀJUMI – LIETA C‑268/16 P

BINCA SEAFOODS/KOMISIJA

<TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka [<HT TYPE="ITALIC">Michal Bobek</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20170608">2017. gada 8. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑268/16 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Binca Seafoods GmbH</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT></P></STI>ApelācijaRegula (EK) Nr. 834/2007Bioloģisko produktu ražošana un marķēšanaRegula (EK) Nr. 889/2008 un Īstenošanas regula (ES) Nr. 1358/2014Interese celt prasībuPersonīgā labuma jēdziens<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI>1.Binca Seafoods GmbH (turpmāk tekstā – Binca) nodarbojas ar samveidīgo zivju – svītraino samu jeb pangasiju – importu no Vjetnamas. Regula (ES) Nr. 1358/2014 (turpmāk tekstā – apstrīdētā regula)

Komisijas 2014. gada 18. decembra Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā (OV 2014, L 365, 97. lpp.).

 ir jaunākā regula, ar ko ir grozīti sīki izstrādātie noteikumi attiecībā uz bioloģisko zivju audzēšanu un marķēšanu.2.Apstrīdētajā regulā ir paredzēti īpaši izņēmumi, kas ļauj atsevišķas zivis dēvēt par bioloģiskām arī tad, ja to audzēšana ietver aspektus, kas nav bioloģiski (piemēram, savvaļā notvertu mazuļu izmantošanu, lai papildinātu zivju krājumus). Apstrīdētā regula tika pieņemta neilgi pirms vispārējā pārejas perioda beigām, kura laikā tika pieļauts plašs izņēmums, proti, produkti, kas bija ražoti, izmantojot apstiprinātas ražošanas metodes, tostarp Binca produktus, varēja tikt raksturoti kā bioloģiski, bet citādi šie produkti neatbilstu bioloģiskas ražošanas prasībām.3.Binca Vispārējā tiesā cēla prasību atcelt apstrīdēto regulu. Vispārējā tiesā celtās Binca prasības pamatā bija apgalvojums, ka apstrīdētajā regulā paredzētie īpašie izņēmumi ir diskriminējoši. Tas bija saistīts ar to, ka minētie izņēmumi bija noderīgi atsevišķu sugu audzēšanai, taču neattiecās uz pangasiju audzēšanu. Binca nevarēja izmantot nedz minētos īpašos izņēmumus, nedz plašo izņēmumu, kas bija paredzēts attiecībā uz vispārējo pārejas periodu, kuram drīzumā vajadzēja beigties, un attiecīgi vairs nevarēja marķēt savus produktus kā bioloģiskus.4.Ar 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā Binca Seafoods/Komisija (T‑94/15, nav publicēts, EU:T:2016:164) Vispārējā tiesa Binca prasību atcelt minēto tiesību aktu noraidīja kā nepieņemamu tāpēc, ka [prasītājam] nebija intereses celt prasību (turpmāk tekstā – pārsūdzētais rīkojums). Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa norādīja, ka Binca celtās prasības mērķis ir pagarināt vispārējo pārejas periodu. Vispārējā tiesa nosprieda, ka, tā kā prasība atcelt minēto tiesību aktu nevar būt pamats pārejas perioda pagarināšanai, tā nevar dot Binca cerēto rezultātu. Tāpēc Binca neesot bijis intereses celt attiecīgo prasību.5.Savā apelācijas sūdzībā Binca lūdz atcelt gan pārsūdzēto rīkojumu, gan apstrīdēto regulu. Attiecībā uz pārsūdzēto rīkojumu Binca būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pietiekami un/vai saskanīgi pamatojusi savu secinājumu, ka [prasītājam] nav intereses celt attiecīgo prasību. Tāpēc šajā apelācijas tiesvedībā izšķiroša nozīme ir jēdziena interese celt prasību interpretācijai.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 834/2007</HT></HT></TXT></NP></TI>6.Regula (EK) Nr. 834/2007

Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV 2007, L 189, 1. lpp.).

 ir pamatregula par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (turpmāk tekstā – pamatregula).7.Pamatregulas 2. pantā ir norādītas šādas definīcijas:

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)bioloģiskā ražošana ir šajā regulā paredzētajiem noteikumiem atbilstīgas ražošanas metodes izmantošana visos ražošanas, gatavošanas un izplatīšanas posmos;

[..]

d)uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par šīs regulas prasību izpildi bioloģiskās ražošanas uzņēmumā, par ko tā ir atbildīga;

[..].

8.Pamatregulas 15. pantā Ražošanas noteikumi attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem ir noteikts:

1.

Papildus 11. pantā paredzētajiem vispārējiem ražošanas noteikumiem lauku saimniecībā attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku audzēšanu piemēro šādus noteikumus:

a)attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku izcelsmi:

i)bioloģiskās akvakultūras pamatā ir tādu jaunu dzīvnieku audzēšana, kuru izcelsme ir bioloģiskie vaislinieki un bioloģiskās saimniecības;ii)ja nav pieejami tādi jauni dzīvnieki, kuru izcelsme ir bioloģiski vaislinieki un bioloģiskas saimniecības, saskaņā ar īpašiem nosacījumiem saimniecībā drīkst ievest ārpus bioloģiskām saimniecībām audzētus dzīvniekus;

[..]

c)attiecībā uz reprodukciju:

[..]

iii)katrai sugai izveido piemērotus apstākļus ikru apsaimniekošanai, reprodukcijai un mazuļu audzēšanai;

[..]

2.Pasākumus un nosacījumus, kas vajadzīgi šajā pantā paredzēto ražošanas noteikumu īstenošanai, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto procedūru.

9.Pamatregulas IV sadaļā (23.–26. pantā) ir norādītas dažādas prasības attiecībā uz marķējumu, tostarp ierobežojumi attiecībā uz termina bioloģisks izmantošanu, obligātajām norādēm un logotipu izmantošanu.10.Pamatregulas VI sadaļā (32. un 33. pantā), kas attiecas uz tirdzniecību ar trešajām valstīm, ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem produktus var importēt no trešajām valstīm kā bioloģiskus produktus. Saskaņā ar minētajiem nosacījumiem ir jāizpilda pamatregulā noteiktās pamatprasības vai arī jāsniedz citas līdzvērtīgas garantijas.11.Saskaņā ar 38. pantu Komisija ir tiesīga pieņemt sīki izstrādātus noteikumus pamatregulas īstenošanai. Saskaņā ar 42. pantu pamatregulu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Īstenošanas regulas</HT></HT></TXT></NP></TI>12.Pamatregula sākotnēji tika īstenota ar Regulu (EK) Nr. 889/2008

Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV 2008, L 250, 1. lpp.).

 (turpmāk tekstā – īstenošanas regula). Produkti, kuriem ir akvakultūras izcelsme, sākumā bija izslēgti no īstenošanas regulas piemērošanas jomas (1. panta 2. punkta a) apakšpunkts).13.Īstenošanas regula vēlāk tika grozīta četras reizes ar Regulu (EK) Nr. 710/2009

Komisijas 2009. gada 5. augusta Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu bioloģisko ražošanu (OV 2009, L 204, 15. lpp.).

 (turpmāk tekstā – pirmā grozījumu regula), Regulu (ES) Nr. 1030/2013

Komisijas 2013. gada 24. oktobra Īstenošanas regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV 2013, L 283, 15. lpp.).

 (turpmāk tekstā – otrā grozījumu regula), Regulu (ES) Nr. 1364/2013

Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, attiecībā uz nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu un divvāku gliemju nebioloģiskās sēklas izmantošanu bioloģiskā akvakultūrā (OV 2013, L 343, 29. lpp.).

 (turpmāk tekstā – trešā grozījumu regula) un Regulu (ES) Nr. 1358/2014, proti, apstrīdēto regulu. Turpmāk pēc kārtas tiks aplūkotas visas minētās grozījumu regulas.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirmā grozījumu regula</HT></TXT></NP></TI>14.Ar pirmo grozījumu regulu tika paplašināta īstenošanas regulas piemērošanas joma, attiecinot to arī uz atsevišķiem akvakultūras dzīvniekiem

Konkrētāk, uz dzīvnieku sugām, kas ir minētas XIIIa pielikumā (skat. 25.a pantu, kas ir iekļauts ar pirmo grozījumu regulu). Minētās sugas ietver arī pangasijas (XIIIa pielikuma 9. iedaļa).

, un kā II sadaļas 2.a nodaļa Akvakultūras dzīvnieku ražošana īstenošanas regulā tika iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz šo dzīvnieku ražošanu. Minētās nodaļas 25.e pantā Nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsme un pārvaldība tika paredzēti ārkārtas apstākļi, kuros ražošanas procesā var tikt izmantoti nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieki. Minētā 25.e panta 3. punktā tika paredzēta iespēja izmantot nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļus, kuru procentuālais daudzums tiktu pakāpeniski samazināts: līdz 2011. gada beigām – līdz 80 %, līdz 2013. gada beigām – līdz 50 % un līdz 2015. gada beigām – līdz 0 % (turpmāk tekstā – noteikums par nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu izmantošanas pakāpenisku samazināšanu). Savukārt 25.e panta 4. punktā tika precizēti ierobežojoši nosacījumi, saskaņā ar kuriem ir atļauta akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā. Sākotnējā redakcijā 25.e panta teksts bija šāds:

1.Pavairošanas nolūkos vai ģenētisko krājumu uzlabošanai un tad, ja bioloģiskās akvakultūras dzīvnieki nav pieejami, saimniecībā drīkst ievietot savvaļā notvertus vai nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus. Pirms izmantot šādus dzīvniekus pavairošanas vajadzībām, tie vismaz trīs mēnešus jātur saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem.2.Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanā un, ja nav pieejami bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļi, saimniecībā drīkst ievietot nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļus. Ražošanas ciklu vismaz pēdējās divās trešdaļās pārvalda saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem.3.Saimniecībā ievietoto nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu maksimālais procentuālais daudzums ir šāds: 80 % no 2011. gada 31. decembra [līdz 2011. gada 31. decembrim], 50 % no 2013. gada 31. decembra [līdz 2013. gada 31. decembrim] un 0 % no 2015. gada 31. decembra [līdz 2015. gada 31. decembrim].4.

Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanai paredzētu akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā ir atļauta tikai šādos gadījumos:

a)ja, piepildot dīķus, akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas un iežogojumus, tajos dabīgā veidā iepeld zivju vai vēžveidīgo kāpuri un mazuļi;b)kad ievāc Eiropas zuša mazuļus, ja konkrētajā vietā ir spēkā apstiprināts zušu pārvaldības plāns un zušu mākslīga pavairošana joprojām ir neatrisināta problēma.

15.Pirmās grozījumu regulas preambulas 9. apsvērumā ir noteikts, ka, ņemot vērā akvakultūras dzīvnieku bioloģiskās ražošanas agrīno attīstības stadiju, bioloģiskie vaislinieki nav pieejami pietiekamā daudzumā. Jāizstrādā noteikumi par nebioloģisku vaislinieku un mazuļu ielaišanu, ievērojot atbilstīgus nosacījumus.16.Pirmā grozījumu regula tika piemērota no 2010. gada 1. jūlija (2. pants), taču ar to īstenošanas regula tika papildināta arī ar jaunu 95. panta 11. punktu, kurā bija paredzēts pārejas režīms (turpmāk tekstā – pārejas periods). Pārejas periodam bija jābeidzas ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūlijā. Būtībā tādējādi esošajām ražošanas vienībām tika dota iespēja, ievērojot atsevišķus nosacījumus, līdz minētajam datumam turpināt darboties saskaņā ar iepriekšējo kārtību un saglabāt bioloģiskā ražotāja statusu. Minētā panta teksts bija šāds:

11.Kompetentā iestāde uz laiku, kura beigu termiņš ir 2013. gada 1. jūlijs, tādām akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu ražošanas vienībām, kuras, kamēr šī regula vēl nav stājusies spēkā, jau ir izveidotas un darbojas atbilstīgi dalībvalsts atzītiem bioloģiskās ražošanas noteikumiem, var atļaut saglabāt bioloģiskā ražotāja statusu tik ilgi, kamēr turpinās pāreja uz šīs regulas noteikumiem un ja nenotiek neattaisnota ūdens piesārņošana ar bioloģiskajā ražošanā neatļautām vielām. Šo pasākumu izmantojošie uzņēmēji paziņo kompetentajai iestādei, kuras ir attiecīgās iekārtas, zivju dīķi, sprosti vai jūras aļģu partijas.

17.Pirmās grozījumu regulas 2. pantā tāpat bija noteikts, ka gadījumos, kad tam ir pienācīgs pamatojums, pēc 2013. gada 1. jūlija īstenošanas regulā var tikt izdarīti arī citi grozījumi (kas vēlāk tika izdarīti ar otro un trešo grozījumu regulu un ar apstrīdēto regulu).<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrā grozījumu regula</HT></TXT></NP></TI>18.Ar otro grozījumu regulu pārejas periods tika pagarināts no 2013. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 1. jūlijam. Tas tika darīts šīs jomas sarežģītības dēļ un tāpēc, ka bija nepieciešams ilgāks laiks, lai izvērtētu noteikumu grozījumu priekšlikumus (preambulas 2.–4. apsvērums).19.Noteikums par nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu izmantošanas pakāpenisku samazināšanu (kas ir ietverts īstenošanas regulas 25.e panta 3. punktā) ar otro grozījumu regulu netika mainīts.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Trešā grozījumu regula</HT></TXT></NP></TI>20.Ar trešo grozījumu regulu tika grozīts noteikums par nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu izmantošanas pakāpenisku samazināšanu (kas bija ietverts īstenošanas regulas 25.e panta 3. punktā). Konkrētāk, ar šo regulu termiņš, līdz kuram bija atļauts izmantot līdz 50 % nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu, tika pagarināts no 2013. gada 31. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim. Datums, līdz kuram minētais procentuālais daudzums bija jāsamazina līdz 0 %, palika nemainīgs, proti, 2015. gada 31. decembris.21.Īstenošanas regulas 95. panta 11. punktā paredzētais pārejas periods ar trešo grozījumu regulu netika mainīts.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apstrīdētā regula</HT></TXT></NP></TI>22.Ar apstrīdēto regulu tika mainīti vairāki īstenošanas regulas noteikumi. Konkrētāk, ar šo regulu tika mainītas situācijas, kurās ir atļauta akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā, atbilstoši grozot īstenošanas regulas 25.e panta 4. punktu un paredzot jaunu 25.e panta 4. punkta c) apakšpunktu:

4.

Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanai paredzētu akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā ir atļauta tikai šādos gadījumos:

a)ja, piepildot dīķus, akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas un iežogojumus, tajos dabīgā veidā iepeld zivju vai vēžveidīgo kāpuri un mazuļi;b)kad ievāc Eiropas zuša mazuļus, ja konkrētajā vietā ir spēkā apstiprināts zušu pārvaldības plāns un zušu mākslīga pavairošana joprojām ir neatrisināta problēma;c)izņemot Eiropas zuti – ja savvaļas zivju mazuļus ievāc, lai tirgus izmēra akvakultūras dzīvniekus ražotu tradicionālās ekstensīvās akvakultūras saimniecībās, kuras atrodas mitrājos, piemēram, iesāļūdens tilpēs, plūdmaiņu apgabalos un piekrastes lagūnās, ko no jūras atdala ūdens sanesta zemes strēle vai arī sēklis, ar nosacījumu, ka:

i)ielaiduma atjaunošana ir saskaņā ar pārvaldības pasākumiem, kurus apstiprinājušas par attiecīgo zivju krājumu pārvaldību atbildīgās iestādes un kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgās sugas izmantošanas ilgtspējību; unii)zivis baro tikai ar tādu barību, kas ir dabīgi pieejama konkrētajā vidē.

23.Apstrīdētās regulas preambulas 3. un 4. apsvērumā minētie grozījumi tika skaidroti šādi:

(3)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, ja nav pieejami tādi jauni dzīvnieki, kuru izcelsme ir bioloģiski vaislinieki un bioloģiskas saimniecības, saskaņā ar īpašiem nosacījumiem saimniecībā drīkst ievest ārpus bioloģiskām saimniecībām audzētus dzīvniekus. Regulā (EK) Nr. 889/2008 ir noteikti konkrēti ierobežojumi attiecībā uz savvaļā notvertiem akvakultūras dzīvniekiem, tostarp par akvakultūras dzīvnieku mazuļu vākšanu savvaļā. Dažas tradicionālās ekstensīvas zivaudzēšanas prakses mitrājos, piemēram, iesāļūdens tilpēs, plūdmaiņu apgabalos un piekrastes lagūnās, ko no jūras atdala sanesu zemes strēle vai sēklis, pastāv jau gadsimtiem ilgi un ir vērtīgas kultūras mantojuma, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vietējo kopienu saimniecisko perspektīvu ziņā. Noteiktos apstākļos šīs prakses neietekmē attiecīgo sugu krājumu stāvokli.(4)Tāpēc tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanai paredzētu mazuļu ievākšana savvaļā, ja to veic atbilstoši šīm tradicionālajām akvakultūras praksēm, tiek uzskatīta par saskanīgu ar bioloģiskās akvakultūras ražošanas mērķiem, kritērijiem un principiem ar nosacījumu, ka attiecīgo sugu ilgtspējīgas izmantošanas labad ir ieviesti pārvaldības pasākumi, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde, kas atbild par attiecīgo zivju krājumu pārvaldību, un ka ielaiduma atjaunošana ir saskaņā ar šiem pasākumiem, un ka zivis baro tikai ar tādu barību, kas ir dabīgi pieejama konkrētajā vidē.

24.Ar apstrīdēto regulu tika grozīts arī īstenošanas regulas 25.k pants, it īpaši atļaujot plēsīgo akvakultūras dzīvnieku barošanai izmantot barību, kas pagatavota no citām zivīm (25.k panta 1. punkta e) apakšpunkts) un atļaujot izmantot histidīnu (25.k panta 5. punkts), kā norādīts turpmāk:

Īpaši noteikumi par barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji1.

Gādājot barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji, ievēro šādas prioritātes:

[..]

e)barības produkti iegūti no nesadalītām zivīm, kas nozvejotas zvejniecībās, kuru ilgtspējība sertificēta saskaņā ar shēmu, kuru kompetentā iestāde atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteiktajiem principiem.[..]5.Ja 1. punktā uzskaitītajos barības avotos histidīna saturs nav pietiekams lašveidīgo zivju uztura vajadzību apmierināšanai un kataraktas profilaksei, šo zivju barības devā drīkst iekļaut fermentējot iegūtu histidīnu.

25.Noteikums par nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu izmantošanas pakāpenisku samazināšanu (kas bija ietverts īstenošanas regulas 25.e panta 3. punktā) ar apstrīdēto regulu netika mainīts.26.Ar apstrīdēto regulu netika mainīts arī īstenošanas regulas 95. panta 11. punktā paredzētais pārejas periods.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti un administratīvais process</HT></TXT></NP></TI>27.Fakti un administratīvais process ir aprakstīti pārsūdzētā rīkojuma 37.–48. punktā.28.Binca ir Vācijas uzņēmums. Tas Vācijā importē Vjetnamā audzētas pangasijas kā bioloģisku produktu. Binca pārdod importētās zivis pircējiem Vācijā, Austrijā un Skandināvijas valstīs. Kopš 2005. gada Binca iegādājas pangasijas, ko IMO Suisse atbilstoši Naturland noteiktajiem standartiem ir sertificējis kā bioloģiskas.29.Binca saldētās pangasijas iegādājas ar tāda Vjetnamā reģistrēta uzņēmuma starpniecību, kas arī ir sertificēts kā bioloģisks uzņēmums. Starpniecības uzņēmumā zivis tiek apstrādātas un sasaldētas. Pēc tam minētais uzņēmums izraksta Binca rēķinu par piegādāto produkciju, ko Binca vēlāk eksportē uz Eiropu. Ražošanas procesā Binca patstāvīgi iegādājas zivju barības sastāvdaļas, piegādā tās starpniecības uzņēmumam un atskaita attiecīgo summu no produkcijas iegādes cenas, ko tas maksā starpniecības uzņēmumam.30.2014. gada septembrī Binca rakstveidā ierosināja Komisijai grozīt īstenošanas regulu. Konkrētāk, Binca ierosināja mainīt noteikumu par nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu izmantošanas pakāpenisku samazināšanu (īstenošanas regulas 25.e panta 3. punkts), pagarinot šādu mazuļu iespējamās izmantošanas laiku līdz 2021. gadam.31.2014. gada oktobrī Komisija vēstulē informēja Binca par to, ka ir uzsākts īstenošanas regulas grozīšanas process, un apliecināja, ka dalībvalstu un ieinteresēto personu nostāja tiks ņemta vērā.32.Apstrīdētā regula tika pieņemta 2014. gada 18. decembrī.33.2015. gada 18. februāra vēstulē Binca, atsaucoties uz LESD 265. pantu, lūdza Komisiju attiecībā uz pangasijām, kuru izcelsmes valsts ir Vjetnama, pagarināt īstenošanas regulas 95. panta 11. punktā paredzēto pārejas periodu līdz 2018. gada 1. janvārim.34.2015. gada 19. februārī Binca Vispārējā tiesā cēla prasību atcelt apstrīdēto regulu.35.2015. gada 22. aprīļa vēstulē Komisija informēja Binca par to, ka tā neplāno vēlreiz pagarināt pārejas periodu vai grozīt noteikumu par nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu izmantošanas pakāpenisku samazināšanu.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums</HT></TXT></NP></TI><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></HT></TXT></NP></TI>36.Savā prasībā atcelt konkrēto tiesību aktu Binca apgalvoja, ka ir diskriminēts. Ja pārejas periodam vienkārši būtu ļauts beigties attiecībā uz visiem ražotājiem, šāda diskriminācija nebūtu notikusi. Tā vietā apstrīdētajā regulā esot paredzēti īpaši pārejas pasākumi un izņēmumi, kas praksē esot devuši labumu Binca konkurentiem, bet neesot paredzēti nekādi pārejas pasākumi vai izņēmumi, kas dotu labumu Binca. Ar apstrīdēto regulu arī netika pagarināts pārejas periods. Minētie pārejas pasākumi un izņēmumi, kas saskaņā ar Binca apgalvojumiem praksē deva labumu tikai citu bioloģiskās akvakultūras produktu ražotājiem, jo īpaši attiecās uz mazuļu izcelsmi.37.Binca apgalvoja, ka citi uzņēmēji varēja turpināt izmantot bioloģisko produktu marķējumu saskaņā ar nosacījumiem, kas praksē Binca nebija pieejami. Šajā ziņā Binca īpaši norādīja uz nevienlīdzīgu attieksmi pret ražošanu Mekongas deltā un ražošanu Eiropas iesāļudens zonās.38.Binca uzskatīja, ka apstrīdētā regula tieši ietekmē tā darbību, jo uz to attiecas ES noteikumu kopums par bioloģisko akvakultūru un apstrīdētās regulas dēļ tam tiktu liegta iespēja tirgot savu produkciju kā bioloģiskus produktus.39.Binca Vispārējā tiesā apgalvoja, ka ar apstrīdēto regulu ir pārkāpta tās darījumdarbības brīvība un ka tā ir pretrunā nediskriminēšanas principam (atsaucoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 20. un 21. pantu) un labas ticības principam (jo Komisija zināja, ka pilnīgi bioloģiska pangasiju audzēšana joprojām nav iespējama

Problēmu dēļ, kas ir saistītas ar spontānu ikru nēršanu, neizmantojot hormonus.

). Turklāt Binca apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi tam Padomes piešķirto pilnvarojumu, jo, nosakot atbilstošo pārejas periodu, tā neesot pienācīgi ņēmusi vērā bioloģiskās lauksaimniecības tehnisko attīstību. Visbeidzot Binca norādīja uz starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem.40.2015. gada 21. maijā Komisija saistībā ar Binca prasību atcelt konkrēto tiesību aktu iesniedza iebildi par nepieņemamību. Atbildot uz minēto iebildi, Binca 2015. gada 9. jūlijā iesniedza savus apsvērumus.41.Savā iebildē par nepieņemamību Komisija apgalvoja, ka celtā prasība neatbilst Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta (tagad – 76. pants) prasībām, jo tā neesot pietiekami precīza, lai Komisija varētu sagatavot savu aizstāvību. Šajā ziņā Komisija apgalvoja, ka celtajā prasībā nav norādīts, kāpēc apstrīdētā regula būtu jāatceļ, izņemot attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punktu (ar ko groza īstenošanas regulas 25.e panta 4. punktu).42.Komisija arī norādīja, ka Binca nav intereses celt prasību un ka apstrīdētā regula to tieši neietekmē.43.Attiecībā uz tiešo ietekmi Komisija uzskatīja, ka iespējami diskriminējošais noteikums par mazuļu izmantošanu, kuru Binca lūdz atcelt, to tieši neietekmē, jo Binca ir pangasiju importētājs, nevis ražotājs. Attiecīgie noteikumi varot netieši ietekmēt Binca saimniecisko darbību, taču tie nevarot tieši ietekmēt tā tiesisko stāvokli.44.Runājot par interesi celt prasību, Komisija apgalvoja, ka arī tad, ja apstrīdētās regulas 1. panta 1. punkts (ar ko groza īstenošanas regulas 25.e panta 4. punktu) tiktu atzīts par diskriminējošu un atcelts, tas nekādi neietekmētu Binca tiesisko stāvokli. Pārejas periods tik un tā beigtos.45.Atbildot uz Komisijas argumentiem par tiešo ietekmi, Binca norādīja, ka apstrīdētā regula tieši ietekmēja tā darbību, jo tam esot liegta iespēja tirgot pangasijas kā bioloģisku produktu. Šī situācija krasi atšķiroties no Binca konkurentu situācijas, kuri saskaņā ar apstrīdētās regulas noteikumiem varēja turpināt izmantot esošās ražošanas metodes un tirgot savu produkciju kā bioloģiskus produktus. Patērētāji, kuri dažādas bioloģiski audzētu zivju sugas uzskata par savstarpēji aizstājamiem produktiem, pārstātu iegādāties Binca produkciju un pievērstos tā konkurentiem.46.Binca norādīja, ka – pretēji Komisijas apgalvojumiem – tas nelūdz, lai tā vajadzībām tiktu pagarināts pārejas periods. Binca apzinās, ka to nav iespējams panākt, ceļot prasību atcelt tiesību aktu. Tā vietā Binca prasības mērķis esot bijis izbeigt diskrimināciju, ko, pēc Binca domām, radīja apstrīdētā regula.47.Runājot par faktiskajām konkurences attiecībām, Binca norādīja, ka, ja nebūtu pieņemta apstrīdētā regula, lašu un foreļu audzētāji vairs nevarētu tirgot savu produkciju kā bioloģiskus produktus. Šajā ziņā Binca atgādināja, ka šiem zivju audzētājiem ir atļauts izmantot histidīnu un barību, kas pagatavota no citām zivīm, lai apmierinātu zivju ēdināšanas vajadzības (apstrīdētās regulas 1. panta 3. un 5. punkts, ar ko grozīti attiecīgi īstenošanas regulas 25.k panta 1. punkta e) apakšpunkts un 25.k panta 5. punkts).48.Binca norādīja, ka neiebilst pret pārejas perioda beigu termiņu, jo tas vairs nebūtu iespējams (pārejas perioda beigu termiņš tika noteikts iepriekšējās grozījumu regulās). Katrā ziņā tajā laikā Binca to nebūtu varējis izdarīt, jo pārejas perioda noteikšana bija Binca interesēs un pārejas periods pats par sevi neradīja diskrimināciju starp uzņēmējiem.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētais rīkojums</HT></HT></TXT></NP></TI>49.Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa norāda, ka Binca būtībā lūdz pagarināt pārejas periodu (67. punkts).50.Vispārējā tiesa norāda, ka apstrīdētajā regulā netika grozīts nedz pārejas periods, nedz grafiks, kas attiecas uz noteikumu par dzīvnieku mazuļu izmantošanas pakāpenisku samazināšanu (attiecīgi īstenošanas regulas 95. panta 11. punkts un 25.e panta 3. punkts) (68. un 69. punkts).51.Vispārējā tiesa norāda, ka arī Binca atzīst, ka, ceļot prasību atcelt tiesību aktu, tas nevar panākt pārejas perioda pagarināšanu. Šajos apstākļos Vispārējā tiesa secina, ka apstrīdētās regulas atcelšana neļautu Binca importēt pangasijas kā bioloģisku produktu un tāpēc Binca nav ieinteresēts minētās regulas atcelšanā. Tāpēc iesniegtā prasība esot nepieņemama (72. un 73. punkts).52.Vispārējā tiesa piebilst, ka, lai apstrīdētu pārejas periodu, Binca būtu bijis jāapstrīd pirmā un/vai otrā grozījumu regula, pamatojoties uz to, ka Komisijai bija pienākums šajos tiesību aktos paredzēt ilgāku pārejas periodu. Tam būtu bijis jālūdz, lai Tiesa, piemērojot LESD 264. pantu, atliktu atcelšanu līdz brīdim, kad būtu pieņemts jauns tiesību akts, kurā būtu paredzēts ilgāks pārejas periods.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI>53.Savā apelācijas sūdzībā Binca lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto rīkojumu un apstrīdēto regulu. Komisija lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Binca atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.54.Binca savā apelācijas sūdzībā izvirza 15 atsevišķus argumentus, kurus var grupēt šādi:

pirmā argumentu grupa: sniegtais pamatojums ir nesaskanīgs vai nepietiekams: a) nav ņemti vērā argumenti, kas attiecas uz konkurences aizsardzību un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, un b) prasības mērķis ir nepareizi pārformulēts;

otrā argumentu grupa: Vispārējā tiesa nav atzinusi, ka attiecīgā prasība ir pieņemama kā prasība, kuras mērķis ir aizsargāt konkurenci;

trešā argumentu grupa: ir pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un Pamattiesību hartas 47. pants un, it īpaši, lieta nav izskatīta pēc būtības;

ceturtā argumentu grupa: ir pārkāptas tiesības uz atklātu tiesas sēdi;

piektā argumentu grupa: ir pārkāpta darījumdarbības brīvība un tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

55.Attiecībā uz pirmo argumentu grupu Binca apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, prasības pieņemamības novērtēšanas stadijā neņemot vērā Binca argumentus par nevienlīdzīgu attieksmi, un ir kļūdaini traktējusi Binca prasību kā tādu, kuras mērķis ir panākt pārejas perioda pagarināšanu. Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pienācīgi izskatījusi Binca argumentus un nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā. Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti nospriedusi, ka Binca negūtu nekādu labumu no konkrētā tiesību akta atcelšanas.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI>56.Sīkāk ir jāizvērtē tikai pirmā no iepriekš minētajām apelācijas sūdzības argumentu grupām. Pārējā daļā šī apelācijas sūdzība, manuprāt, ir vai nu acīmredzami nepieņemama, vai acīmredzami nepamatota.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Vispārējās tiesas sniegtā pamatojuma nepietiekamību un/vai nesaskanīgumu</HT></HT></TXT></NP></TI>57.Kā apstiprināts pārsūdzētā rīkojuma 1. punktā, prasības pieteikumā, kas Vispārējai tiesai iesniegts lietā T‑94/15, ir lūgts atcelt Regulu Nr. 1358/2014.58.Pārsūdzētā rīkojuma 72. un 73. punktā Vispārējā tiesa norāda: i) apstrīdētās regulas atcelšana neļaus Binca importēt Savienībā pangasijas, kas ir marķētas kā bioloģisks produkts, un ii) Binca nav ieinteresēta apstrīdētās regulas atcelšanā.59.Pirmajam apgalvojumam es piekrītu. Taču otrajam apgalvojumam nepiekrītu.60.Pretēji tam, uz ko nepārprotami ir norādīts 72. un 73. punktā, uzskatu, ka Binca iespējamā interese celt prasību šajā lietā nav saistīta ar izredzēm iegūt tiesības importēt produktus Savienībā. Tā vietā Binca iespējamā interese celt prasību ir saistīta ar apstrīdētās regulas diskriminējošās ietekmes neitralizēšanu, panākot šīs regulas atcelšanu. Citiem vārdiem sakot, Binca ir liegta iespēja marķēt savu produkciju kā bioloģiskus produktus, un citiem var būt radīti tādi paši traucējumi. Binca šāda situācija nebūtu ideāla, taču, pēc Binca domām, tādējādi vismaz tiktu novērsts konkurences izkropļojums, kas to negatīvi ietekmējot un kas izrietot no apstrīdētās regulas.61.Pārsūdzētajā rīkojumā šis arguments vienkārši nav aplūkots. Tā vietā ir pārformulēts prasības mērķis, lai gan tas jau ir skaidri formulēts pašā prasības pieteikumā, un pēc tam šis pārformulētais mērķis ir noraidīts kā nepieņemams, turpretim jautājums par to, vai prasītājam ir interese celt prasību saistībā ar sākotnēji norādīto prasības mērķi, nav iztirzāts.62.Vispārējai tiesai tiešām nav pienākuma sīki iztirzāt katru lietas dalībnieku izvirzīto argumentu

Spriedums, 2008. gada 22. maijs, Evonik Degussa/Komisija un Padome (C‑266/06 P, nav publicēts, EU:C:2008:295, 103. punkts).

. Tomēr apgalvojums, ka regulā ir pieļauta diskriminācija, ir Binca galvenais arguments. Tas, ka Vispārējā tiesa pat īsumā nav aplūkojusi apstrīdētās regulas iespējamo negatīvo ietekmi uz Binca diskriminācijas dēļ un no tās izrietošo Binca ieinteresētību regulas atcelšanā, manuprāt, ir nopietns sniegtā pamatojuma trūkums.63.Ir taisnība, ka Vispārējā tiesa ir sniegusi kopsavilkumu par Binca argumentiem šajā jautājumā (skat. pārsūdzētā rīkojuma 58.–63. punktu). Tomēr tā nav atbildējusi uz tiem. Lielāku skaidrību nevieš arī pamatojums, kas ir izklāstīts pārsūdzētā rīkojuma 77. punktā, uz kuru savos procesuālajos rakstos atsaucās Komisija un kas tika apspriests arī tiesas sēdē. Minētajā punktā vienkārši ir norādīts, ka, izvērtējot Binca interesi celt prasību, lai panāktu pārejas perioda pagarināšanu, tā konkurentu situācijai nav nozīmes.64.Tomēr, kā minēts, Binca neapgalvo, ka labums, ko tam dotu regulas atcelšana, būtu saistīts ar pārejas perioda iespējamo pagarināšanu. Tā vietā Binca iespējamais ieguvums ir tas, ka tiktu atcelti regulas noteikumi, kurus Binca uzskata par diskriminējošiem.65.Manuprāt, neskaidrības šajā jautājumā daļēji ir saistītas ar Vispārējās tiesas neatlaidīgajiem apgalvojumiem, ka patiesībā Binca sūdzas par Komisijas atteikumu pagarināt pārejas periodu (skat. it īpaši pārsūdzētā rīkojuma 67. punktu). Binca šajā ziņā sev ir izdarījis lāča pakalpojumu. Komisija norāda, ka savā prasības pieteikumā Binca ir vairākkārt norādījis, ka ideālā gadījumā pārejas periods tiktu pagarināts. Tomēr, neraugoties uz šīm norādēm, no prasības pieteikuma un no pārsūdzētā rīkojuma 1. punkta ir pilnīgi skaidrs, ka prasības pieteikuma priekšmets patiešām ir apstrīdētās regulas atcelšana.66.No iepriekš minētā izriet, ka pārsūdzētajā rīkojumā sniegtais pamatojums ir nepietiekams. Binca pirmās argumentu grupas argumenti ir pamatoti.67.Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, pirms nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, Tiesa šajā tiesvedības stadijā jau var spriest par to, vai prasītājam ir interese celt attiecīgo prasību. Attiecībā uz citiem lietas aspektiem Tiesa šajā tiesvedības stadijā vēl nevar taisīt spriedumu.68.Turpmāk norādīto iemeslu dēļ uzskatu, ka prasības pieteikums būtu jānoraida kā nepieņemams, ciktāl tā mērķis ir atcelt apstrīdētās regulas noteikumus, kas nav tās 1. panta 1. punkts, ar ko groza īstenošanas regulas 25.e panta 4. punktu (skat. šo secinājumu 2. nodaļu). Attiecībā uz apstrīdētās regulas 1. panta 1. punktu, ar ko groza īstenošanas regulas 25.e panta 4. punktu, uzskatu, ka Binca tomēr ir interese celt prasību par šā noteikuma atcelšanu (skat. šo secinājumu 3. nodaļu).<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasības atcelt tiesību aktu apjomu</HT></HT></TXT></NP></TI>69.Savā prasībā Binca lūdz pilnībā atcelt apstrīdēto regulu. Tomēr vienīgais apstrīdētās regulas noteikums, attiecībā uz kuru Binca izvirzīja konkrētus argumentus jau sākotnējā prasības pieteikumā, kas tika iesniegts Vispārējai tiesai, bija 1. panta 1. punkts, ar ko groza īstenošanas regulas 25.e panta 4. punktu. Vēlāk atbildē uz Komisijas iebildi par nepieņemamību Binca izvirzīja konkrētus argumentus arī attiecībā uz apstrīdētās regulas 1. panta 3. un 5. punktu, ar kuriem īstenošanas regulā ir iekļauti attiecīgi 25.k panta 1. punkta e) apakšpunkts un 25.k panta 5. punkts. Tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai saistībā ar apelāciju Binca apliecināja, ka pirmām kārtām tas lūdz atcelt apstrīdētās regulas 1. panta 1. punktu, kā arī tās 1. panta 3. un 5. punktu.70.Saskaņā ar Tiesas statūtu 19. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punktu

Tagad Tiesas statūtu 21. pants un Vispārējās tiesas Reglamenta 76. pants.

 prasībā atcelt tiesību aktu ir jānorāda kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu lemt par attiecīgo prasību, ja nepieciešams, arī bez papildu informācijas

Skat spriedumu, 2002. gada 21. marts, Joynson/Komisija (T‑231/99, EU:T:2002:84, 154. punkts); rīkojumu, 2016. gada 19. septembris, Gregis/EUIPO – DM9 Automobili (ATS) (T‑5/16, nav publicēts, EU:T:2016:552, 18. punkts).

.71.Izņemot prasības pamatus, kas attiecas uz apstrīdētās regulas 1. panta 1. punktu, ar ko groza īstenošanas regulas 25.e panta 4. punktu, Binca sākotnējais prasības pieteikums, ko tas iesniedza Vispārējai tiesai, manuprāt, neatbilst minētajām prasībām. Konkrētāk, minētajā prasības pieteikumā nav norādīti noteikumi, pret kuriem vēršas Binca.72.Nevar tikt izslēgta iespēja, ka zināmos apstākļos prasītāja kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem var tikt uzskatīts par pietiekami skaidru un precīzu arī tad, ja tajā nav skaidri norādīti visi noteikumi, uz kuriem attiecas konkrētā prasība. Tomēr šajā lietā tas tā nav. Šajā ziņā, lai gan Binca prasības pieteikumā ir skaidri norādīts, ka tas attiecas uz apstrīdētās regulas radīto diskrimināciju, lasot apstrīdēto regulu, minētās diskriminācijas būtība un iemesli nebūt nav pašsaprotami. Tāpēc, lai izpildītu Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta prasības, Binca bija pienākums skaidri norādīt noteikumus, kurus tas uzskata par diskriminējošiem, un īsi, bet tomēr paskaidrot, kāds tam ir iemesls.73.Šāda sākotnējā prasības pieteikuma neprecizitāte nevar tikt labota, vēlāk īpaši atsaucoties uz citiem apstrīdētās regulas noteikumiem, kas norādīti Binca atbildē uz Komisijas iebildi par nepieņemamību. Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punktu

Tagad – Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punkts.

 tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus prasības pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā

Rīkojums, 2016. gada 14. aprīlis, KS Sports/EUIPO (C‑480/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:266, 23. punkts).

.74.Iepriekš minēto iemeslu dēļ uzskatu, ka Binca prasība atcelt konkrēto tiesību aktu būtu jāuzskata par nepieņemamu, ciktāl tās mērķis ir apstrīdētās regulas atcelšana, izņemot to prasības daļu, kas attiecas uz apstrīdētās regulas 1. panta 1. punktu, ar ko ir grozīts īstenošanas regulas 25.e panta 4. punkts.75.Pirms pievērsties iespējamai Binca intereses celt prasību par pēdējā minētā noteikuma atcelšanu pastāvēšanai, ir lietderīgi precizēt divus jautājumus. Pirmkārt, tas, ka Binca ir apstrīdējis visu regulu pilnībā, bet nav izpildījis pieņemamības nosacījumus attiecībā uz lielāko minētā tiesību akta daļu, pats par sevi nenozīmē, ka Binca nav intereses celt prasību attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punktu, ar ko grozīts īstenošanas regulas 25.e panta 4. punkts

Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2002. gada 12. septembris, Europe Chemi‑Con (Deutschland)/Padome (T‑89/00, EU:T:2002:213, 35. punkts).

. Otrkārt, neuzskatu, ka būtu kādas īpašas grūtības nodalīt apstrīdētās regulas 1. panta 1. punktu no pārējiem regulas noteikumiem; saistībā ar to nav izvirzīts arī neviens arguments. Tātad teorētiski būtu iespējams atcelt minēto noteikumu, atstājot pārējos apstrīdētās regulas noteikumus neskartus

Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 12. aprīlis, Du Pont de Nemours (France) u.c./Komisija (T‑31/07, nav publicēts, EU:T:2013:167).

.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Intereses celt prasību pastāvēšana</HT></HT></TXT></NP></TI>76.Lai prasītājam būtu interese celt prasību, viņam jāgūst labums no tā, ka viņa prasība tiek apmierināta

Spriedums, 1997. gada 18. decembris, ATM/Komisija (T‑178/94, EU:T:1997:210, 59.–62. punkts).

. Personīgais labums, kas pierāda, ka prasītājam ir interese celt prasību, var būt faktisks vai tiesisks. Iemeslus, kuru dēļ uzskatu, ka no judikatūras nepārprotami izriet tieši šāds secinājums, esmu sīki izklāstījis citā lietā

Ģenerāladvokāta M. Bobeka [M. Bobek] secinājumi lietā Bionorica un Diapharm/Komisija (C‑596/15 P un C‑597/15 P, EU:C:2017:297, 49.–52. punkts). Šāds uzskats izriet arī no tā, ka pastāv dažādas faktiskas morālās intereses, ko Tiesa ir atzinusi par tādām, kas rada interesi celt prasību, piemēram, reputācija, ētika vai nākotnes izredzes (skat. spriedumus, 1973. gada 27. jūnijs, Kley/Komisija (35/72, EU:C:1973:73, 4. punkts), un 1998. gada 28. maijs, W/Komisija (T‑78/96 un T‑170/96, EU:T:1998:112, 47. punkts)).

. Šeit tos sīki neatstāstīšu.77.Tomēr ir lietderīgi norādīt, ka tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai Komisija atzina, ka gadījumos, kad tirgus dalībniekiem ar Savienības pasākumu tiek piešķirtas zināmas priekšrocības, viņu konkurentiem varētu būt interese celt prasību par attiecīgā pasākuma atcelšanu. Taču Komisija izvirzīja nosacījumus, ar kuriem šādas intereses esamība varētu tikt atzīta. Komisija uzskatīja, ka konkurences attiecībām ir jābūt nepārprotamām un ka konkurentu iegūtajām priekšrocībām ir jābūt acīmredzamām. Pie šiem nosacījumiem atgriezīsimies vēlāk. Tomēr šajā stadijā būtiskākais ir tas, ka interese celt prasību principā var būt faktiska. Tā var būt saistīta ar komerciālo labumu, ko dotu apstrīdētā tiesību akta atcelšana.78.Vai Binca ir šāda faktiska interese celt prasību, lai panāktu, ka tiek atcelts apstrīdētās regulas 1. panta 1. punkts, ar ko grozīts īstenošanas regulas 25.e panta 4. punkts?79.Komisija uzskata, ka Binca šādas intereses nav. Šajā ziņā tā izvirza divus argumentus. Pirmkārt, Binca ir pakārtots zivju importētājs un nekonkurē ar uzņēmējiem, kuriem ar apstrīdēto regulu it kā ir piešķirtas priekšrocības. Lai šādā gadījumā pierādītu, ka prasītājam ir interese celt prasību, konkurences attiecībām ir jābūt nepārprotamām vai izteiktām. Otrkārt, Binca importētās zivis – pangasijas – katrā ziņā nekonkurē ar citām zivju sugām, attiecībā uz kurām, pēc Binca domām, apstrīdētajā regulā ir paredzētas priekšrocības. Lai šādā gadījumā pierādītu, ka prasītājam ir interese celt prasību, iespējamajiem neizdevīgajiem konkurences apstākļiem ir jābūt acīmredzamiem.80.Nepiekrītu šādai jēdziena interese celt prasību interpretācijai un izvirzītajiem nosacījumiem. Neuzskatu, ka, lai pierādītu, ka prasītājam ir interese celt prasību, noteikti ir jāpastāv tiešām konkurences attiecībām vai ka šīm attiecībām a fortiori ir jābūt nepārprotamām vai izteiktām vai ir jāsniedz konkurentam acīmredzamas priekšrocības, kā norādījusi Komisija. Manuprāt, šādām prasībām nav pamata

Tiesas sēdes laikā, atbildot uz konkrētu jautājumu par to, vai tiešām ir jāpastāv izteiktām konkurences attiecībām, Komisija atzina, ka judikatūrā šādai prasībai nav pamata.

.81.Šajā ziņā ir lietderīgi izteikt vēl trīs piezīmes.82.Pirmkārt, man šķiet, ka ir ļoti iespējams, ka dažos gadījumos tam, ka atsevišķiem uzņēmējiem ar Savienības tiesību aktu ir piešķirtas zināmas priekšrocības, var būt nopietnas komerciālas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē ne tikai konkurentus, bet arī citus iepriekšējo un nākamo piegādes ķēdes posmu dalībniekus. Ja kāds Savienības pasākums patiešām negatīvi ietekmē kādu produktu, apgalvojums, ka minētā negatīvā ietekme, vispārīgi runājot, skars tikai vienu konkrētu piegādes ķēdes posmu, vienkārši būtu mākslīgs. Tas būs atkarīgs no katra konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.83.Otrkārt, saskaņā ar Vispārējās tiesas konstatētajiem faktiem Binca piegādes ķēdē veic sarežģītākas funkcijas nekā vienkāršs importētājs. Šajā ziņā pārsūdzētajā rīkojumā ir apliecināts, ka Binca faktiski piegādā barību, kas tiek izmantota, lai audzētu zivis, kuras Binca vēlāk iegādājas

Pārsūdzētā rīkojuma 41. un 42. punkts.

.84.Treškārt, kā tiesas sēdes laikā apstiprināja Komisija, bioloģisko produktu marķēšanas prasības, kas jāievēro akvakultūras produktu importētājiem, ietver arī apstrīdētajā regulā paredzētās ražošanas prasības. Tāpēc, pretēji Komisijas apgalvojumiem, nosakot, vai konkrētā prasība ir pieņemama, uzņēmējus nav iespējams iedalīt ražotājos, kuri ir apstrīdētās regulas un tajā paredzēto prasību adresāti, un citos uzņēmējos, kuri tādi nav.85.Manuprāt, šīs piezīmes izceļ, ka būtu jāizvairās no tā, ka vispārējas papildu prasības, kas attiecas uz konkrēto konkurences attiecību būtību, varētu tikt interpretētas kā priekšnosacījums konstatējumam, ka prasītājam patiešām ir interese celt prasību.86.Lai kādas arī nebūtu Binca precīzās funkcijas piegādes ķēdē, lai konstatētu, ka tam ir interese celt prasību, Binca ir jāpierāda, ka, ja tiktu atcelts apstrīdētās regulas 1. panta 1. punkts, ar ko grozīts īstenošanas regulas 25.e panta 4. punkts, tas gūtu tiesisku vai faktisku personīgo labumu.87.No apstrīdētās regulas preambulas 3. un 4. apsvēruma nepārprotami izriet, ka minētajā noteikumā paredzēto izņēmumu mērķis ir atvieglot jau notiekošo bioloģisko zivju ražošanu, kas citādi tiktu pārtraukta. Ja apstrīdētā regula tiktu atcelta, tiktu atcelti arī minētie izņēmumi un atsevišķu zivju bioloģiskā ražošana pamatregulas un īstenošanas regulas izpratnē kļūtu daudz sarežģītāka vai pat neiespējama.88.Tomēr Binca šāda atcelšana dotu labumu un attiecīgi varētu radīt interesi celt prasību tikai tad: i) ja minētie izņēmumi nebūtu noderīgi vai būtu mazāk noderīgi Binca importēto zivju ražošanai un b) ja Binca importētās zivis konkurētu ar produktiem, uz kuriem attiecas minētie izņēmumi.89.Binca ir pierādījis savas prasības pirmšķietamo pamatotību attiecībā uz abiem minētajiem nosacījumiem. Manuprāt, ar to ir pietiekami, lai konstatētu interesi celt prasību.90.Runājot par i) punktu, Binca saistībā ar apstrīdētās regulas 1. panta 1. punktu, ar ko grozīts īstenošanas regulas 25.e panta 4. punkts, Vispārējai tiesai paskaidroja, ka Mekongas deltas specifiskā reljefa un plūdmaiņu dēļ akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā nevar noritēt tāpat kā Eiropas ūdeņos (izņemot mazuļu ievākšanu izmēģinājuma projektiem un nelieliem pētījumiem). Runājot par ii) punktu, lai gan ir grūti precīzi noteikt, kādas ir konkurences attiecības starp bioloģiski audzētām pangasijām un citām zivīm, pirmajā acu uzmetienā šķiet loģiski pieņemt, ka bioloģiski audzētas vienas sugas zivis konkurē ar bioloģiski audzētām citu sugu zivīm. Binca acīmredzami neimportē klementīnus vai lodīšu gultņus (vai nebioloģiski audzētas zivis)

Tāpēc šajā lietā apstākļi ir citādi nekā lietā Andechser Molkerei, kurā Tiesa nosprieda, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav pamatojis savu apgalvojumu, ka bioloģiskais un nebioloģiskais jogurts ir savstarpēji konkurējoši produkti, jo uz šiem produktiem attiecas divi ļoti atšķirīgi regulējumi (skat. spriedumu, 2015. gada 4. jūnijs, Andechser Molkerei Scheitz/Komisija (C‑682/13 P, nav publicēts, EU:C:2015:356, 35.–37. punkts).

.91.Komisija apstrīd abus iepriekš minētos punktus. Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai laikā Komisijas pārstāvis gari un plaši runāja par konkurences attiecībām starp pangasijām un citām zivīm, atsaucoties uz ekonomikas pētījumiem un vērtējumiem, kas veikti uzņēmumu apvienošanās kontroles vajadzībām, pieminot zivju pirkstiņus un smalkus itāļu restorānus.92.Tomēr tas, ka bija nepieciešama tik plaša diskusija, pierāda, ka šajā jautājumā lietas dalībnieku argumenti ir raisījuši atsevišķu diskusiju par lietas būtību, par to, vai Binca tiešām ir diskriminēts, un par to, kādu iemeslu dēļ Komisija tiesību aktos ir pieļāvusi šādu diferenciāciju.93.Lai šāda veida gadījumos konstatētu, ka prasītājam ir interese celt prasību, prasītājam būtu tikai pirmšķietami jāpierāda, ka apstrīdētais akts to negatīvi ietekmē (kas nozīmē personīga labuma esamību attiecīgā akta atcelšanas dēļ). Intereses celt prasību kritērija mērķis ir nodrošināt sākotnējo atlasi, lai prasības, kas ir sabiedrības interesēs, nošķirtu no prasībām, kurās ir lūgts sniegt juridisku atzinumu vai atbildēt uz vispārīgu vai hipotētisku jautājumu

Van Raepenbusch, S. L’Intérêt à agir dans le contentieux communautaire, no: Mélanges en hommage à Georges Vandersanden, Brisele: Bruyant, 2008, 381. lpp.

. Ja sākotnējā atlase var tikt veikta tikai tad, kad ir veikta datortomogrāfija, tā vairs nevar tikt uzskatīta par sākotnējo atlasi.94.Nobeigumā ir jānorāda vēl divas piezīmes. Pirmkārt, apgalvojot, ka šajā gadījumā prasītājam nav intereses celt prasību, Komisija ir radījusi bažas par actio popularis. Manuprāt, šīs bažas nav grūti kliedēt. Actio popularis ir prasība, ko kāds no sabiedrības locekļiem ceļ visas sabiedrības interesēs. No Binca iesniegtajiem rakstveida apsvērumiem diezgan nepārprotami izriet, ka Binca nav parasts sabiedrības loceklis. Tas jau daudzus gadus aktīvi darbojas attiecīgajos tirgos. Turklāt Binca šajā gadījumā nerīkojas tikai vispārējās sabiedrības interesēs. Tas rīkojas savās komerciālajās interesēs.95.Otrkārt, šķiet, ka Komisiju patiesībā satrauc tas, lai kritēriji, kas ļauj noteikt, vai prasītājam ir interese celt prasību, nebūtu pārāk zemi, jo tādā gadījumā tiesas varētu tikt pārpludinātas ar prasībām atcelt tiesību aktus. Arī šīs bažas var tikt viegli kliedētas. Jēdziena interese celt prasību definīcija principā nedrīkst tikt pielāgota, lai nodrošinātu zināmu tiesvedību līmeni. Būtiskākais ir tas, vai prasītājs juridiski vai faktiski gūtu personīgu labumu, ja attiecīgais tiesību akts tiktu atcelts. Turklāt interese celt prasību ir tikai viens no vairākiem kumulatīvajiem prasības pieņemamības nosacījumiem. Patiesībā tas būtu jāuzskata par elastīgāko no nosacījumiem, jo, kā minēts iepriekš, būtībā tas ir sākotnējās atlases mehānisms.96.Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uzskatot, ka Binca nav intereses celt prasību par to, lai tiktu atcelts apstrīdētās regulas 1. panta 1. punkts, ar ko grozīts īstenošanas regulas 25.e panta 4. punkts, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.<TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI>97.Ierosinu Tiesai:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 11. marta rīkojumu lietā Binca Seafoods/Komisija (T‑94/15, nav publicēts, EU:T:2016:164), ciktāl tajā ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība atcelt Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1358/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā, 1. panta 1. punktu;

pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.