<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><ORDER xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.ORDER><REF.CASE FILE="ECRT12006LVA.0700262701.case.xml"><NO.CASE>T-114/06 R</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62006B0114</NO.CELEX><NO.SEQ>0014.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>2630</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>2670</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>41</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.ORDER><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20060720">2006. GADA 20. JŪLIJA</DATE> RĪKOJUMS — LIETA T-114/06 R</LEFT><RIGHT>GLOBE/KOMISIJA</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Pirmās Instances Tiesas Priekšsēdētāja Rīkojums</HT></P><P><DATE ISO="20060720">2006. gada 20. jūlijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><ORDER.INIT><P>Lieta T-114/06 R</P></ORDER.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Globe SA</HT></HT>, Zandhovena [<HT TYPE="ITALIC">Zandhoven</HT>] (Beļģija), ko pārstāv A. Abate [<HT TYPE="ITALIC">A. Abate</HT>], advokāts,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Kopienu Komisiju</HT>, ko pārstāv M. Vailderspins [<HT TYPE="ITALIC">M. Wilderspin</HT>] un Ž. Budo [<HT TYPE="ITALIC">G. Boudot</HT>], pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><SUBJECT><P>par pieteikumu apturēt Komisijas lēmuma piemērošanu, ar kuru tā noraidīja prasītājas piedāvājumu konkursa par atsevišķām Vidusāzijas valstīm paredzētiem pakalpojumiem (<HT TYPE="ITALIC">EuropeAid</HT>/122078/C/S/<HT TYPE="ITALIC">Multi</HT>) procedūras ietvaros,</P></SUBJECT><?PAGE NO="II-2631"?><PREAMBLE.GEN><PREAMBLE.INIT><P>EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS</P></PREAMBLE.INIT><PREAMBLE.FINAL><P>izdod šo rīkojumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE.GEN><CONTENTS.ORDER><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Rīkojums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Prāvas rašanās fakti un process</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Globe SA</HT> sniedz specializētus pakalpojumus tīklu (gāzes un elektrības) operatoriem un naftas ķīmijas nozarē. Savu pamatdarbību — topogrāfiju — tā ir paplašinājusi līdz trīsdimensiju mērījumu veikšanai (ar lāzerskenēšanas tehniku), datu pārvēršanai (<HT TYPE="ITALIC">Globe DD</HT>) un datorizētai projektēšanai (DP).</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Gāzes vadu jomā prasītāja 2004. gadā uz programmatūras, sauktas <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>ĢIS<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/> (ģeogrāfiskās informācijas sistēma), pamata izstrādāja jaunu šīs programmatūras versiju ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Pipe Guardian<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>, kas palīdz šādu instalāciju pārvaldītājiem visu viņu uzdevumu izpildē.</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT><DATE ISO="20051020">2005. gada 20. oktobrī</DATE> Komisija izsludināja konkursu attiecībā uz projektu <HT TYPE="ITALIC">EuropeAid</HT>/122078/C/S/<HT TYPE="ITALIC">Multi</HT> par gāzes vadu tīklam paredzētas informācijas sistēmas piegādi Vidusāzijas (Kazahstānas, Kirgizstānas, Turkmenistānas, Uzbekistānas) gāzes kompānijām. Šis iepirkums ietilpst programmas <HT TYPE="ITALIC">TACIS</HT> 2002 ietvaros.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2632"?><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Līguma priekšmets, nesadalot to daļās, bija nodrošināt gāzes vadu tīkliem paredzēto trīs informācijas sistēmu integrāciju, konfigurāciju, piegādi, uzstādīšanu, nodošanu ekspluatācijā un garantijas apkalpošanu, kā arī atbilstošās lietojumprogrammas un attiecīgos papildu pakalpojumus, t.i., apmācību un garantijas apkalpošanu saskaņā ar konkursa tehniskajām specifikācijām.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Atbilstoši pretendentiem paredzētās instrukcijas, kas ir publicēta vienīgi angļu valodā, 1.1. punktam gāzes vadam paredzētā informācijas sistēma ir datu bāzes sistēma, kuras mērķis ir datu par gāzes vadu tīkla jebkāda veida konstrukcijām un pārbaudēm un to ģeogrāfisko vidi pārvaldība.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka, lai gan tā pati izsludināja konkursu, piedāvājuma detaļu precizēšanu tā tomēr uzticēja neatkarīgam birojam, šajā gadījumā — konsultantam.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Pretendentiem paredzētās instrukcijas 2. pants paredz šādus posmus:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pēdējais termiņš, kad var lūgt līgumslēdzējai iestādei sniegt precizējumus: <DATE ISO="20051118">2005. gada 18. novembris</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>līgumslēdzējas iestādes precizējumu publicēšanas pēdējais termiņš: <DATE ISO="20051129">2005. gada 29. novembris</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>piedāvājumu iesniegšanas pēdējais termiņš: <DATE ISO="20051205">2005. gada 5. decembris</DATE>;</P></ITEM><?PAGE NO="II-2633"?><ITEM><P>piedāvājumu atvēršanas sanāksmes datums: <DATE ISO="20051208">2005. gada 8. decembris</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>datums paziņošanai konkursā uzvarējušam pretendentam par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu: <DATE ISO="20051216">2005. gada 16. decembris</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>līguma parakstīšanas datums: <DATE ISO="20051230">2005. gada 30. decembris</DATE>.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Prasītāja ar <DATE ISO="20051110">2005. gada 10. novembrī</DATE> Komisijai adresēto vēstuli uzdeva vairākus jautājumus par dažādām ar konkursu saistītām tēmām, no kurām viena attiecās uz līguma dokumentos paredzēto tintes patronu skaitu (75 patronas ar melnu tinti un 25 patronas ar krāsu tinti). Tā it īpaši vēlējās zināt, vai šāds skaits bija paredzēts attiecībā uz katru uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu minēto printeri vai uz visu līgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20051114">2005. gada 14. novembrī</DATE> Komisija publicēja precizējumu Nr. 1, norādot, ka pēdējais datums, kad līgumslēdzēja iestāde publicēs precizējumus, būs <DATE ISO="20051124">2005. gada 24. novembris</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20051122">2005. gada 22. novembrī</DATE> Komisija publicēja visus precizējumus, no kuriem viens — ar 23. numuru — attiecās uz uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu minēto tintes patronu skaitu, un norādīja, ka skaitļi — 75 un 25 tintes patronas — bija patronu skaits, kas paredzēts katram printerim. Šajā gadījumā Komisija arī precizēja, ka piedāvājumos tiks ņemti vērā sešpadsmit printeri.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2634"?><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20051124">2005. gada 24. novembrī</DATE> Komisija publicēja precizējumu Nr. 2, kurā tā norādīja, ka precīzs tintes patronu skaits attiecībā uz vienu printeri ir šāds — piecas patronas ar melnu tinti un divas patronas ar krāsu tinti.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">IGN France international</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>IGN<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>)</HT> iesniedza savu piedāvājumu <DATE ISO="20051202">2005. gada 2. decembrī</DATE>, t.i. — astoņas dienas pēc precizējuma Nr. 2 publicēšanas. Šajā piedāvājumā minēto tintes patronu kopējais skaits bija <FT TYPE="NUMBER">1600</FT>, proti, <FT TYPE="NUMBER">1200</FT> patronas ar melnu tinti (tātad 75 patronas katram no sešpadsmit printeriem) un 400 patronas ar krāsu tinti (tātad 25 patronas katram no sešpadsmit printeriem).</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Prasītāja iesniedza piedāvājumu <DATE ISO="20051205">2005. gada 5. decembrī</DATE>, ņemot vērā norādījumus precizējumā Nr. 2.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Divi citi pretendenti — <HT TYPE="ITALIC">Asia Soft</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Geomagic</HT> — arī iesniedza piedāvājumus, ņemot vērā Komisijas norādījumus tās precizējumā Nr. 2.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Saskaņā ar pretendentiem paredzētās instrukcijas 20.6. punktu vienīgais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs bija cena un līgums būtu jāpiešķir pretendentam, kura piedāvājums ir par viszemāko cenu.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Piedāvājumu atvēršanas sēdi vērtēšanas komiteja organizēja paredzētajā datumā — <DATE ISO="20051208">2005. gada 8. decembrī</DATE>. Šajā sēdē tā konstatēja, ka četru pretendentu piedāvājumi ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Globe</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">545215</FT>;</P></ITEM><?PAGE NO="II-2635"?><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">592400</FT>;</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Asia Soft</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">865143</FT>;</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Geomagic</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">934964</FT>.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Komisija piešķīra tiesības slēgt līgumu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>. Līgumu <DATE ISO="20051219">2005. gada 19. decembrī</DATE> parakstīja Komisija un <DATE ISO="20051230">2005. gada 30. decembrī</DATE> — <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, par to neinformējot prasītāju.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20060106">2006. gada 6. janvāra</DATE>, <DATE ISO="20060201">1.</DATE> un <DATE ISO="20060203">3. februāra</DATE> vēstulēm prasītāja, kā arī tās padomdevējs vērsās Komisijā, lai uzzinātu konkursa procedūras rezultātus.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20060301">2006. gada 1. marta</DATE> vēstuli Komisija prasītājas padomdevējam norādīja:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>[..] kaut arī piedāvājumu atvēršanas sēdē patiešām tika konstatēts, ka sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Globe</HT> piedāvājums bija par viszemāko cenu, vēlāk izrādījās, ka cita pretendenta piedāvājums attiecās uz to preču skaitu, kas bija minēts sākotnējā publikācijā <HT TYPE="ITALIC">Oficiālajā Vēstnesī</HT>, nevis <HT TYPE="ITALIC">EuropeAid</HT> tīmekļa vietnē publicētajā precizējumā. Ņemot vērā, ka šis precizējums tika publicēts ar novēlošanos, dodot potenciālajiem pretendentiem vien ļoti īsu laiku, lai ar to iepazītos, un ka konkursā par iekārtu iegādi nav iespējams iepriekš noteikt potenciālos pretendentus, vērtēšanas komiteja nolēma ņemt vērā šo piedāvājumu un, pamatojoties uz tīmekļa vietnē publicētajā<?PAGE NO="II-2636"?> papildinājumā minēto skaitu, veikt nepieciešamos pielāgojumus. Minēto pielāgojumu (skaita samazināšanas un līdz ar to arī kopējās cenas samazināšanas) rezultātā izrādījās, ka <HT TYPE="ITALIC">Globe</HT> piedāvājums vairs nebija par viszemāko cenu. Tāpēc tiesības slēgt līgumu tika piešķirtas [<HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>].<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20060302">2006. gada 2. marta</DATE> vēstuli (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>Apstrīdētais lēmums<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>) Komisija prasītājai norādīja, ka tās piedāvājums nebija vislētākais prasībām atbilstošo piedāvājumu vidū un ka tiesības slēgt līgumu par EUR <FT TYPE="NUMBER">531600</FT> tika piešķirtas <HT TYPE="ITALIC">IGN.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Atbildot uz <DATE ISO="20060306">2006. gada 6. marta</DATE> vēstuli, kuru prasītājas padomdevējs adresēja Komisijai, pēdējā minētā <DATE ISO="20060317">2006. gada 17. martā</DATE> nosūtīja vērtēšanas komitejas sagatavotā novērtēšanas ziņojuma kopiju. Šajā ziņojumā iedaļā par piedāvājumu tehnisko atbilstību vērtēšanas komiteja attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> būtībā norāda, ka pēc līgumslēdzējas iestādes lūguma, ņemot vērā ar precizējumu Nr. 2 izmainīto tintes patronu skaitu, piedāvājums bija jāizvērtē atkārtoti un ka tas tika atbilstoši izmainīts. Turklāt šajā pašā iedaļā vērtēšanas komiteja apstiprināja, ka pārskatītais piedāvājums un apstiprinājums tika saņemti 24 stundu laikā pa elektronisko pastu un pa faksu.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20060414">2006. gada 14. aprīlī</DATE> prasītāja Pirmās instances tiesā cēla prasību atcelt tiesību aktu, ar kuru tā apstrīd Apstrīdētā lēmuma likumību.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Tajā pašā dienā prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā būtībā lūdz pagaidu noregulējuma tiesnesim apturēt Apstrīdētā lēmuma izpildi un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2637"?><NP><NO.P>24</NO.P><TXT><DATE ISO="20060427">2006. gada 27. aprīlī</DATE> Komisija iesniedza savus apsvērumus par pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Šajos apsvērumos Komisija prasa noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kā arī piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi tika uzklausīti <DATE ISO="20060516">2006. gada 16. maijā</DATE> notikušajā tiesa sēdē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Juridiskais pamatojums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Pirmās instances tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts paredz, ka pieteikumos par pagaidu pasākumu noteikšanu norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato (<HT TYPE="ITALIC">fumus boni juris</HT>) prasītos pagaidu pasākumus. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, tādējādi, ja viens no tiem iztrūkst, [pieteikums par] pagaidu pasākumu noteikšanu ir noraidāms (Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19961014">1996. gada 14. oktobra</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-268/96 P" YEAR="1996" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-4971">C-268/96 P (R) <HT TYPE="ITALIC">SCK</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FNK</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4971. lpp., 30. punkts</REF.DOC.ECR>). Pagaidu noregulējuma tiesnesim vajadzības gadījumā ir jāizvērtē arī pastāvošās intereses (skat. Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20010223">2001. gada 23. februāra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-445/00" YEAR="2001" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-1461">C-445/00 R Austrija/Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1461. lpp., 73. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minēto judikatūru).</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Turklāt visas novērtēšanas ietvaros pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un tiesības pašam brīvi noteikt, ņemot vērā lietas īpatnības, veidu, kādā šie dažādie nosacījumi ir jāizvērtē, kā arī šīs izvērtēšanas kārtību, jo neviena Kopienas tiesību norma viņam neparedz iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību noteikt pagaidu pasākumus (Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19950719">1995. gada 19. jūlija</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-149/95 P" YEAR="1995" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-2165">C-149/95 P(R) Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Atlantic Container Line</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2165. lpp., 23. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="II-2638"?><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Šis pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jāizskata, tieši ņemot vērā iepriekš minētos principus.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Pirms tiek lemts par šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, ir jānosaka tā priekšmets. Savā pieteikumā prasītāja faktiski prasa apturēt Apstrīdētā lēmuma izpildi.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā sakarā jāatzīst, ka lēmums par līguma piešķiršanu tikai vienam pretendentam noteikti un nedalāmi nozīmē arī lēmumu nepiešķirt līgumu citiem pretendentiem. Tādējādi jāuzskata, ka konkursa rezultātu formāla paziņošana noraidītajiem pretendentiem nenozīmē pieņemt atsevišķu lēmumu no lēmuma par līguma piešķiršanu, lai skaidri formulētu noraidījumu (Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20030225">2003. gada 25. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-183/00" YEAR="2003" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-135">T-183/00 <HT TYPE="ITALIC">Strabag Benelux</HT>/Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-135. lpp., 28. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Tādējādi jāuzskata, ka prasītājas pieteikums par izpildes apturēšanu ir vērsts gan pret lēmumu tai nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības, gan arī pret Komisijas lēmumu piešķirt tiesības slēgt līgumu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Turklāt, uzklausot lietas dalībniekus, apstiprinājās, ka Komisija līgumu noslēdza 19. decembrī, bet <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> — <DATE ISO="20031230">30. decembrī</DATE> un ka tā izpilde jau ir uzsākta, taču vēl nav noslēgusies. Tādējādi līgums ir Komisijas lēmuma piešķirt tiesības slēgt līgumu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> tiešs turpinājums.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Tomēr savā pieteikumā — un tas arī apstiprinājās, uzklausot lietas dalībniekus, prasītāja atsaucas uz kaitējumu un tā veidiem, kādus radītu līguma izpilde, tādējādi mēģinot novērst būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, kāds, pēc prasītājas domām, rastos šī līguma izpildes rezultātā.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2639"?><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Tādējādi jāuzskata, ka pieteikums ir vērsts arī uz minētā līguma izpildes apturēšanu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par</HT> fumus boni juris</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Savas pamata prasības atbalstam prasītāja būtībā izvirza četrus pamatus, kas attiecīgi ir par piedāvājumu atbilstību, tās tiesību uz aizstāvēšanos pārkāpumu, Komisijas pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu un, visbeidzot, — par labas pārvaldības principa pārkāpumu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par pirmo pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Sava pirmā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> procedūrā Komisija pieļāvusi trīs kļūdas vērtējumā.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo kļūdu vērtējumā prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka tās piedāvājums bija par viszemāko cenu un ka Komisijai, kurai šajā ziņā nebija nekādas rīcības brīvības, līdz ar to tiesības slēgt līgumu bija jāpiešķir prasītājai saskaņā ar<?PAGE NO="II-2640"?> pretendentiem paredzētās instrukcijas 20.6. punktu, atbilstoši kuram tiesības slēgt līgumu, pamatojoties vienīgi uz cenas kritēriju, bija jāpiešķir pretendentam, kura piedāvājums bija par viszemāko cenu. Prasītāja uzskata, ka Komisija, nepiešķirot tai tiesības slēgt līgumu, nav ievērojusi prasītājas tiesisko paļāvību.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums neatbilda līguma dokumentos ietvertajām tehniskajām specifikācijām.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Pirmkārt, kā norāda prasītāja, līguma dokumenti paredzēja, ka printeriem ir jāatbilst <QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>formātam A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/>, lai varētu drukāt uz papīriem ar izmēru 297 x 420 mm. Norāde <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>, pēc prasītājas domām, nozīmē, ka printeriem ir jādrukā uz šāda formāta un ka drukāšana uz lielāka izmēra (A2, A1, A0) papīriem netiek prasīta. Turklāt prasītāja norāda, ka šajā tehnikas nozarē dažkārt tiek izmantoti lielāki formāti un ka norāde <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/> līdz ar to nozīmē prasību, saskaņā ar kuru ir jābūt iespējai drukāt arī uz A3 formāta papīra. Taču <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvātie printeri ir piemēroti A4 formātam (210 x 297 mm). Tādējādi šie printeri, pēc prasītājas domām, neatbilst līguma dokumentos prasītajam formātam.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka līguma dokumentos bija paredzēta prasība, saskaņā ar kuru pirmās lapas ar krāsainu druku drukāšanas ātrumam bija jābūt 26 sekundēm, savukārt <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvāto printeru drukāšanas ātrums ir tikai 29 sekundes.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Prasītāja uzskata, ka šīs tehniskās atšķirības izpaužas kā būtiskas atšķirības cenā starp printeriem, ko piedāvā prasītāja, un tiem, ko piedāvā <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>. Pēdējās minētās piedāvāto printeru cena ir EUR 379, bet prasītājas piedāvāto printeru cena ir EUR <FT TYPE="DECIMAL">3719,10</FT>. Tādējādi lēmums apstiprināt <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājumu pārkāpj nediskriminācijas principu.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2641"?><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Treškārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisijai bija jānoraida <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums kā konkursa nosacījumiem neatbilstošs, jo tas attiecās uz <FT TYPE="NUMBER">1600</FT> patronām — līguma dokumentos sākotnēji paredzēto skaitu, nevis uz 112 patronām — ar precizējumu Nr. 2 apstiprināto galīgo skaitu.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro kļūdu vērtējumā — prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija, pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir piešķīrusi <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> priekšrocības tiktāl, ciktāl tā ļāva <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> izmainīt un papildināt piedāvājumu pēc pēdējā piedāvājumu iesniegšanas datuma, kāds bija paredzēts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, lai gan <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> zināja citu pretendentu piedāvājumu cenas, jo tāpat kā pārējie pretendenti faktiski piedalījās piedāvājumu atvēršanas sanāksmē.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Attiecībā uz trešo kļūdu vērtējumā — prasītāja būtībā apstiprina, ka, ļaujot <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> izmainīt tās piedāvājumu, Komisija nav ievērojusi pretendentiem piemērojamos noteikumus, bet konkrētāk — pretendentiem paredzētās instrukcijas 15., 19.5., 20.3. un 20.4. punkta noteikumus.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par otro pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisijai bija jāinformē par iemesliem, kuru dēļ tā nolēma izmainīt piedāvājumu prioritāro secību, lai prasītāja, izmantojot savas tiesības uz aizstāvēšanos, varētu izteikt savu viedokli.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="II-2642"?><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par trešo pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Prasītāja būtībā uzsver, ka Komisijas pieņemtā lēmuma pamatojums bija nepietiekams un pretrunīgs vēl jo vairāk tāpēc, ka pretendentiem paredzētās instrukcijas piemērošanas rezultātā tiesības slēgt līgumu bija jāpiešķir prasītājai. Turklāt lēmumā nebija nekādas atsauces uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas Komisijai lika izmainīt vērtēšanas komitejas <DATE ISO="20051208">2005. gada 8. decembrī</DATE> noteikto prioritāšu secību.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par ceturto pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Prasītāja uzsver, ka Komisija līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir pierādījusi savu nolaidību. Prasītāja būtībā uzskata, ka ar termiņu, kādā Komisija tai atbildēja, Komisija ir pārkāpusi Administratīvo ētikas kodeksu, saskaņā ar kuru pēdējai minētai ir jāsniedz atbilde piecpadsmit darba dienu laikā no dienas, kad ir saņemts lūgums sniegt informāciju.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Komisijas argumenti</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par pirmo pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums bija vislabākais jau no tā iesniegšanas brīža, proti, jau tāds, kāds tas tika iesniegts <DATE ISO="20051202">2005. gada 2. decembrī</DATE>. Lai pamatotu savu apgalvojumu, Komisija norāda, ka, ja paziņojumā par konkursu norādīto nepieciešamo tintes patronu skaitu vērtēšanas komiteja pati būtu izmainījusi atbilstoši precizējumā Nr. 2 norādītajam skaitam, tad <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums būtu bijis par zemāku cenu nekā <HT TYPE="ITALIC">Globe</HT> piedāvājums.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2643"?><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka prasītājai līdz ar to nav pamata apgalvot, ka tikušas pārkāptas tās tiesības uz tiesiskās paļāvības aizsardzību, ņemot vērā, ka vērtēšanas komiteja bija tikai uzsākusi piedāvājumu vērtēšanu un vēl nebija pieņēmusi nekādu lēmumu, kaut arī sākotnēji vērtēšanas komiteja uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Globe</HT> piedāvājums atbilst konkursa nosacījumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Tāpat attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājuma atbilstību Komisija, pirmkārt, atsaucas uz to, ka vērtēšanas komitejas interpretācijā prasība <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/> ietver printeru atbilstību drukāšanai uz A4 formāta papīra, jo maksimālais papīru lielums, kādiem ir jāatbilst nepieciešamajiem printeriem, nedrīkst pārsniegt A3 formātu.</TXT></NP><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija uzsver, ka vērtēšanas komiteja līguma dokumentos paredzēto pirmās lapas ar krāsainu druku drukāšanas laiku — 26 sekundes — uzskatīja par maksimālo laiku un šo 3 sekunžu atšķirību neuzskatīja par tik būtisku tehnisku trūkumu, kas <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> pamatotu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājuma noraidīšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Treškārt, Komisija būtībā norāda, ka uzaicinājums, kuru tā adresēja <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, lai pēdējā minētā nosūtītu grozītu piedāvājumu, bija pamatots ar precizējuma Nr. 2 novēlotu publicēšanu. Komisija arī piebilst, ka vērtēšanas komiteja pieņēma šo lēmumu ne tikai taisnīguma labad, bet arī pastāvot bažām, ka, ja tā būtu noraidījusi <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājumu, pēdējā minētā pret vērtēšanas komiteju varētu celt prasību par lēmuma atcelšanu vai par zaudējumu atlīdzību.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par otro pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>53</NO.P><TXT>No vienas puses, Komisija uzskata, ka tā ir atbildējusi uz šo pamatu, izklāstot argumentus attiecībā uz vislabāko pretendenta piedāvājumu, un norāda uz šiem<?PAGE NO="II-2644"?> argumentiem. No otras puses, tā apgalvo, ka divu mēnešu termiņš bija nepieciešams, lai tās struktūrvienībām ļautu sagatavot motivētu lēmumu lietā, kuru tā uzskata par sarežģītu un kurā, pēc Komisijas teiktā, konkursa procedūras laikā radās tehniskas grūtības.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par trešo pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>54</NO.P><TXT>Komisija būtībā apgalvo, ka Apstrīdētais lēmums ir pilnīgi skaidrs un saskaņā ar Tiesas un Pirmās instances tiesas pastāvīgo judikatūru, atbilstoši kurai pamatojums, kādu prasa EKL 253. pants, ir atkarīgs no attiecīgā akta rakstura un konteksta, kurā tas ir pieņemts. Pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jābūt norādītai Kopienas iestādes, kas izdevusi strīdīgo aktu, argumentācijai, lai ieinteresētajām personām sniegtu pietiekamu informāciju par to, vai akts ir pamatots vai arī tam piemīt trūkumi, kas ļauj apstrīdēt tā derīgumu, un lai Kopienu tiesai ļautu veikt likumības pārbaudi (Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20060223">2006. gada 23. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-282/02" YEAR="2006" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-319">T-282/02 <HT TYPE="ITALIC">Cementbouw Handel</HT> &amp; <HT TYPE="ITALIC">Industrie</HT>/Komisija, Krājums, II-319. lpp., 85. punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr pamatojumā nav obligāti jānorāda visi nozīmīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo tas, vai pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai attiecīgā akta formulējumu, bet arī kontekstu, kādā šis akts ticis pieņemts (Tiesas <DATE ISO="19860626">1986. gada 26. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="203/85" YEAR="1986" EDITION="GEN" PAGE.ECR="2049">203/85 <HT TYPE="ITALIC">Nicolet Instrument</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2049. lpp., 10. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19870507">1987. gada 7. maija</DATE> spriedumi lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="240/84" YEAR="1987" EDITION="GEN" PAGE.ECR="1809">240/84 <HT TYPE="ITALIC">NTN Toyo Bearing</HT> u.c./Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1809. lpp., 31. punkts</REF.DOC.ECR>, un lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="255/84" YEAR="1987" EDITION="GEN" PAGE.ECR="1861">255/84 <HT TYPE="ITALIC">Nachi Fujikoshi</HT>/Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1861. lpp., 39. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20030109">2003. gada 9. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-76/00 P" YEAR="2003" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-79">C-76/00 P <HT TYPE="ITALIC">Petrotub</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Republica</HT>/Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-79. lpp., 81. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>55</NO.P><TXT>Turklāt Komisija norāda, ka savas <DATE ISO="20060301">2006. gada 1. marta</DATE> vēstules pirmajos divos punktos tā centās izskaidrot iemeslus, kuri tai lika piedāvāt <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> pārformulēt piedāvājumu atbilstoši precizējumam Nr. 2.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="II-2645"?><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Par ceturto pamatu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>56</NO.P><TXT>Komisija vien norāda, ka šis pamats ir atzīstams par nepamatotu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Pagaidu noregulējuma tiesneša vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>57</NO.P><TXT>Vispirms būtu jānorāda, ka saskaņā ar Padomes <DATE ISO="20020625">2002. gada 25. jūnija</DATE> Regulas (EK, <HT TYPE="ITALIC">Euratom)</HT> Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="248" DATE.PUB="2002" PAGE.FIRST="1">OV L 248, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>Finanšu regula<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>) 89. panta 1. punktu visiem valsts līgumiem, kuri tiek pilnībā vai daļēji finansēti no Kopienas budžeta, ir jāatbilst pārskatāmības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem. Turpinājumā saskaņā ar Finanšu regulas 97. panta 1. punktu atlases kritēriji, kas ļauj novērtēt piedāvājumu saturu, ir iepriekš jāparedz un jāprecizē paziņojumā par konkursu. Visbeidzot, no iedibinātās judikatūras izriet, ka saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu līguma piešķiršanas kritēriji ir jāformulē līguma dokumentos vai paziņojumā par konkursu tā, lai ļautu visiem samērā informētajiem un ierasti rūpīgajiem pretendentiem tos interpretēt vienādi (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20050131">2005. gada 31. janvāra</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-447/04" YEAR="2005" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-257">T-447/04 R <HT TYPE="ITALIC">Capgemini Nederland/Komisija</HT>, Krājums, II-257. lpp., 68. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>58</NO.P><TXT>Tāpat ievadā ir jāatzīmē, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru Komisijai ir plaša rīcības brīvība, novērtējot faktorus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu par līguma piešķiršanu pēc paziņojuma par konkursu, un Kopienas tiesu iestāžu kontrolei būtu jāaprobežojas ar to, ka tiek pārbaudīts, vai nav pieļauta nopietna un acīmredzama kļūda (Tiesas <DATE ISO="19781123">1978. gada 23. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="56/77" YEAR="1978" EDITION="GEN" PAGE.ECR="2215">56/77 <HT TYPE="ITALIC">Agence européenne d'intérims</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2215. lpp., 20. punkts</REF.DOC.ECR>, un Pirmās instances tiesas <DATE ISO="19960508">1996. gada 8. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-19/95" YEAR="1996" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-321">T-19/95 <HT TYPE="ITALIC">Adia interim</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-321. lpp., 49. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="II-2646"?><NP><NO.P>59</NO.P><TXT>Pēc šo ievada piezīmju formulēšanas pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka, ņemot vērā lietas materiālus šajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā, pirmais prasītājas izvirzītais pamats ir ļoti nopietns.</TXT></NP><NP><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir skaidrs, ka piedāvājumu atvēršanas sēdē <DATE ISO="20051208">2005. gada 8. decembrī</DATE> vērtēšanas komiteja konstatēja, ka četru pretendentu piedāvājumi ir sakārtojami šādā secībā:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Globe</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">545215</FT>;</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">592400</FT>;</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Asia Soft</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">865143</FT>;</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Geomagic</HT>: EUR <FT TYPE="NUMBER">934964</FT>.</P></ITEM></LIST></P><P>Tādējādi prasītājas piedāvājums piedāvājumu atvēršanas laikā bija par viszemāko cenu.</P></NP><NP><NO.P>61</NO.P><TXT>Tomēr Komisija apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums bija vislabākais jau no piedāvājumu atvēršanas brīža. Tā uzskata, ka, ja paziņojumā par konkursu norādīto nepieciešamo tintes patronu skaitu vērtēšanas komiteja pati būtu izmainījusi atbilstoši precizējumā Nr. 2 norādītajam skaitam, <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums būtu bijis par zemāku cenu nekā prasītājas piedāvājums.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2647"?><NP><NO.P>62</NO.P><TXT>Jāatzīmē, ka Komisija tādējādi atzīst, ka, ja <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums nebūtu labots, tas nebūtu vislabākais piedāvājums piedāvājumu atvēršanas laikā.</TXT></NP><NP><NO.P>63</NO.P><TXT>Līdz ar to vispirms ir jāpārbauda, vai Komisija bija tiesīga atļaut <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> labot piedāvājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>64</NO.P><TXT>Pretendentiem paredzētās instrukcijas 15. punkts paredzēja, ka piedāvājumu nevar grozīt pēc <DATE ISO="20051205">2005. gada 5. decembra</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>65</NO.P><TXT>Turklāt instrukcijas pretendentiem 19.5. punkts noteica, ka pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes interesēs vērtēšanas komiteja ar rakstveida lūgumu var aicināt pretendentus 48 stundu laikā iesniegt precizējumus, nepastāvot iespējai pretendentiem mainīt piedāvājumu. Šāds lūgums iesniegt precizējumus nevar būt vērsts uz formālu kļūdu vai būtisku <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>ierobežojumu<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/> izlabošanu, kas ietekmē līguma izpildi vai izkropļo konkurenci.</TXT></NP><NP><NO.P>66</NO.P><TXT>Pretendentiem paredzētās instrukcijas 20.3. punkts paredzēja, ka, lai atvieglotu piedāvājumu pārbaudi, novērtēšanu un salīdzināšanu, vērtēšanas komiteja katram pretendentam varēja lūgt precizēt piedāvājumu, tai skaitā informāciju par piedāvājumā norādītajām cenām. Lūgumam iesniegt precizējumus un atbildei uz to bija jābūt vienīgi rakstveidā, bet ar šādu lūgumu nebija pieļaujams censties panākt, piedāvāt vai atļaut jebkādas izmaiņas cenā vai piedāvājuma saturā, izņemot tās, kas bija nepieciešamas, lai apstiprinātu piedāvājumu novērtēšanas laikā atklāto aritmētisko kļūdu izlabošanu.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2648"?><NP><NO.P>67</NO.P><TXT>Turklāt pretendentiem paredzētās instrukcijas 20.4. punkts noteica, ka par tehniski atbilstošiem konstatētie piedāvājumi tiek pārbaudīti, lai noteiktu, vai tajos nav aritmētisku kļūdu aprēķinā. Saskaņā ar šo noteikumu vērtēšanas komiteja kļūdas labo šādi: pirmkārt, pretrunu gadījumā starp ciparos un vārdos norādīto summu vērā ir jāņem vārdos norādītā summa. Otrkārt, ja ir atšķirība starp vienības cenu un kopējo summu, kas iegūta, sareizinot vienības cenu ar vienību skaitu, izņemot līgumus ar iepriekš noteiktām summām, vērā ir jāņem vienības cena.</TXT></NP><NP><NO.P>68</NO.P><TXT>Kaut arī ir skaidrs, ka aritmētiskās kļūdas saskaņā ar šiem noteikumiem ir iespējams izlabot, šī labošana tik un tā ir stingri ierobežota; pirmkārt, ar šiem noteikumiem netiek pieļauts, ka šādu labojumu rezultātā tiek grozīts piedāvājums.</TXT></NP><NP><NO.P>69</NO.P><TXT>Tomēr šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> pēc Komisijas lūguma uzsāka nevis aritmētisko kļūdu labošanu, bet gan noteiktu savā piedāvājumā norādīto parametru labošanu, kas bija kļūdaini. To, ka šie parametri bija kļūdaini, atzīst arī Komisija, piekrītot, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> sākotnējā piedāvājumā norādītais tintes patronu skaits neatbilda nepieciešamajam skaitam saskaņā ar precizējumu Nr. 2.</TXT></NP><NP><NO.P>70</NO.P><TXT>Turklāt jāuzsver, ka pārējie trīs pretendenti, proti, prasītāja, <HT TYPE="ITALIC">Asia Soft</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Geomagic</HT> iesniedza precizējumā Nr. 2 paredzētajām prasībām atbilstošu piedāvājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>71</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka uzaicinājums, kuru tā adresēja <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, lai pēdējai minētai lūgtu iesniegt grozītu piedāvājumu, bija pamatots ar precizējuma Nr. 2 novēlotu publicēšanu. Komisija arī piebilst, ka vērtēšanas komiteja pieņēma šo lēmumu ne tikai taisnīguma labad, bet arī, pastāvot bažām, ka, ja tā būtu noraidījusi <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājumu, pēdējā minētā pret vērtēšanas komiteju varētu celt prasību par lēmuma atcelšanu vai par zaudējumu atlīdzību.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2649"?><NP><NO.P>72</NO.P><TXT>Tomēr sākotnēji paredzētais pēdējais datums, kad līgumslēdzēja iestāde varēja publicēt precizējumus, bija <DATE ISO="20051129">2005. gada 29. novembris</DATE>. <DATE ISO="20051114">2005. gada 14. novembrī</DATE> Komisija publicēja precizējumu Nr. 1, norādot, ka pēdējais datums, kad līgumslēdzēja iestāde var publicēt precizējumus, ir <DATE ISO="20051124">2005. gada 24. novembris</DATE>. Jāuzsver, ka šīs izmaiņas attiecībā uz datumu, kurā Komisija var publicēt precizējumus, šķiet, bija jāveic tāpēc, lai ievērotu pretendentiem paredzētās instrukcijas 2. punktā un 13. punkta trešajā daļā paredzēto 11 dienu termiņu starp pēdējo datumu, kad Komisija var publicēt precizējumus, un piedāvājumu iesniegšanas datumu. Šie punkti faktiski paredz, ka pēdējais iespējamo precizējumu publicēšanas datums ir datums, no kura tiek aprēķināts vienpadsmit dienu termiņš, kurā pretendenti var sagatavot un darīt zināmu savu piedāvājumu, zinādami, ka līguma dokumentos vairs netiks veiktas izmaiņas.</TXT></NP><NP><NO.P>73</NO.P><TXT>Precizējumi tika publicēti <DATE ISO="20051122">2005. gada 22. novembrī</DATE>, un papildinājumu šiem precizējumiem Komisija publicēja <DATE ISO="20051124">2005. gada 24. novembrī</DATE>. Līdz ar to Komisija pirmajā acumirklī nevar atsaukties uz precizējuma Nr. 2 novēlotu publicēšanu, jo tas faktiski tika publicēts Komisijas pašas noteiktajā termiņā.</TXT></NP><NP><NO.P>74</NO.P><TXT>Turpinājumā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājuma atbilstību, kas saskaņā ar pretendentiem paredzētās instrukcijas 20.4. punktu bija priekšnosacījums, lai varētu labot aritmētiskas kļūdas, prasītāja apgalvo, ka līguma dokumentos bija paredzēta prasība, saskaņā ar kuru pirmās lapas ar krāsainu druku drukāšanas ātrumam bija jābūt 26 sekundēm, savukārt <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvāto printeru drukāšanas ātrums bija tikai 29 sekundes.</TXT></NP><NP><NO.P>75</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka vērtēšanas komiteja līguma dokumentos paredzēto pirmās lapas ar krāsainu druku drukāšanas laiku — 26 sekundes — uzskatīja par maksimālo ātrumu. Turklāt Komisija arī apgalvo, ka komiteja šo trīs sekunžu atšķirību neuzskatīja par tik būtisku tehnisku trūkumu, kas <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> pamatotu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājuma noraidīšanu.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2650"?><NP><NO.P>76</NO.P><TXT>Lai gan Komisijas argumenti attiecībā uz drukāšanas ātrumu pirmajā brīdī nešķiet visai pārliecinoši, jo atbilstoši tiem, ja tie patiešām attiecas uz drukāšanas maksimālo ātrumu, — jo lēnāks būtu printeris, jo vairāk tas atbilstu līguma dokumentos ietvertajām prasībām, — jāatzīst, ka Komisija precizēja, ka drukāšanas ātrumam bija jābūt 26 sekundēm. Jāpiebilst, ka rīcības brīvība, uz kuru Komisija atsaucas, nav skaidri paredzēta līguma dokumentos un pirmajā brīdī nešķiet, ka vērtēšanas komitejai ir kāds juridisks pamats, kas ļautu uzskatīt, ka tai bija tiesības atkāpties no šajos pašos līguma dokumentos ietvertajām tehniskajām specifikācijām. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājuma atbilstība šajā jautājumā šķiet vismaz apšaubāma, jo Komisijas plašā rīcības brīvība, novērtējot faktorus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu par līguma piešķiršanu pēc paziņojuma par konkursu, kā šķiet pirmajā brīdī, tai neļauj atkāpties no kritērijiem, kurus Komisija pati stingri noteikusi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>77</NO.P><TXT>Turklāt arī prasītājas argumentus attiecībā uz drukāšanas formātu, kāds tiek prasīts printeriem, kuri jāpiegādā līguma slēgšanas tiesību saņēmējam, nevar uzreiz noraidīt bez detalizētākas pārbaudes.</TXT></NP><NP><NO.P>78</NO.P><TXT>Netiek apstrīdēts, ka printeri būtu jāizmanto it īpaši gāzes vadu izvietojuma un to apkārtnes plānu drukāšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>79</NO.P><TXT>Prasītāja būtībā apgalvo, ka norāde uz formātu <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/> ir tehniska prasība, saskaņā ar kuru šāda formāta printeriem A3 formātā bija jāizdrukā plāni un ģeogrāfiskas kartes no 2 līdz <FT TYPE="NUMBER">40000</FT> kilometru lielām teritorijām saskaņā ar instrukcijas pretendentiem TS4.2. pielikuma prasībām. Minētā norāde nenozīmē, ka printeriem ir jādrukā arī lielākā formātā — tādā kā A2, A1 vai pat A0, kas turklāt ir izplatīti formāti kartogrāfijas jomā.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2651"?><NP><NO.P>80</NO.P><TXT>Komisija no savas puses norāda, ka vērtēšanas komiteja vienbalsīgi nolēma norādi <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> interpretēt kā <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>maksimālo robežu<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/> un uzskatīt, ka līguma dokumentu prasībām atbilst printeri, kas var drukāt tikai A4 formātā.</TXT></NP><NP><NO.P>81</NO.P><TXT>Pirmkārt, rodas jautājums, vai vērtēšanas komiteja varēja interpretēt norādi <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>, ja tā — kā to apgalvo prasītāja — ir tehniska prasība, un vai Komisijai bija tiesības interpretēt šo norādi, it īpaši, ja šī interpretācija netika darīta zināma pretendentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>82</NO.P><TXT>Otrkārt, pieņemot, ka vērtēšanas komitejai bija tiesības interpretēt norādi <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/> un ka šī norāde līdz ar to nav tehniska prasība, kuru nevar interpretēt, ir jāatzīmē, ka Komisijas interpretācija pirmajā brīdī nešķiet pārliecinoša. Ņemot vērā Komisijas argumentus, saskaņā ar kuriem A3 formāts bija maksimālais pieļaujamais formāts, līguma dokumentu prasībām atbilstu drukāšanas formāts A4 vai pat par to mazāki formāti (piemēram, A5 formāts vai pat vēl mazāki formāti), kaut arī šādi formāti šķiet ļoti nepiemēroti, lai drukātu plānus un ģeogrāfiskas kartes no 2 līdz <FT TYPE="NUMBER">40000</FT> kilometru lielām teritorijām. Turpretim, ja saskaņā ar vērtēšanas komitejas interpretāciju par atbilstošiem tiktu atzīti tikai tie printeri, kas ir piemēroti A4 formātam, izslēdzot mazākus formātus, tas nozīmētu, ka pretendentiem paredzētajā instrukcijā norādītais formāts bija ne tikai <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>maksimālā robeža<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/> (<QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>A3 <HT TYPE="ITALIC">max</HT><QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/>), bet arī zemākā robeža (A4), kas pretendentiem paredzētajā instrukcijā tomēr nebija minēta un, šķiet, arī netika darīta zināma pretendentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>83</NO.P><TXT>Turklāt jāatzīmē, ka prasītāja savos rakstveida apsvērumos apgalvo, ka attiecīgajai datora lietojumprogrammai ir jāizmanto A3 drukāšanas formāts, pret ko neiebilst arī Komisija.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2652"?><NP><NO.P>84</NO.P><TXT>Tomēr netiek apstrīdēts, ka šīs printeru drukāšanas formātu atšķirības izpaužas kā ļoti būtiskas atšķirības cenā, proti, <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> viena piedāvātā printera cena ir EUR 379, savukārt prasītājas viena piedāvātā printera cena ir EUR <FT TYPE="DECIMAL">3719,10</FT>. Ja Komisijas interpretācija būtu pareiza, tad minētajām atšķirībām cenā bija jābūt iemeslam pretendentiem nepiedāvāt printerus, kas ir piemēroti A3 formātam, un aprobežoties ar mazākiem drukāšanas formātiem, lai samazinātu sava piedāvājuma cenu.</TXT></NP><NP><NO.P>85</NO.P><TXT>Turklāt šajā sakarā ir jāatzīmē, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvāto printeru kopējā cena sasniedza EUR <FT TYPE="NUMBER">6064</FT>, turpretim prasītājas piedāvāto printeru kopējā cena sasniedza EUR <FT TYPE="NUMBER">59504</FT>, radot EUR <FT TYPE="NUMBER">53440</FT> atšķirību. Tādējādi, ja <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, piedāvājot printerus, būtu ņēmusi vērā drukāšanas formātu A3, tad ir pamats uzskatīt, ka tās piedāvātā cena būtu paaugstinājusies par gandrīz tādu pašu summu un līdz ar to būtu daudz augstāka nekā prasītājas cena pat pēc prasīto tintes patronu skaita izmaiņu veikšanas, pieņemot, ka šīs izmaiņas būtu iespējams veikt.</TXT></NP><NP><NO.P>86</NO.P><TXT>Jautājums par to, vai <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> izvēlētie printeri atbilst vai neatbilst līguma dokumentos ietvertajām tehniskajām prasībām attiecībā uz nepieciešamo drukāšanas formātu, līdz ar to prasa detalizētu pārbaudi, kuras uzsākšana nav pagaidu noregulējuma tiesneša kompetencē, jo tas, izvērtējot <HT TYPE="ITALIC">fumus boni juris</HT> nosacījumu, tikai konstatē, vai prasītājas šajā sakarā izvirzītie argumenti pirmajā brīdī nešķiet nepamatoti.</TXT></NP><NP><NO.P>87</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājas pirmajā pamatā izvirzītie faktiskie un tiesiskie argumenti par pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā esošo informāciju rada ļoti nopietnas šaubas par to, cik likumīga bija līguma slēgšanas tiesību piešķiršana <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, Šādos apstākļos pieteikumu šajā lietā nevar noraidīt, tādēļ ka nepastāv <HT TYPE="ITALIC">fumus boni juris</HT>, jo ir jāpārbauda, vai šis pieteikums atbilst steidzamības nosacījumam (šajā sakarā skat. iepriekš 26. punktā minēto rīkojumu lietā Austrija/Padome, 100. un 101. punkts).</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="II-2653"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Par steidzamību</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>88</NO.P><TXT>Kaut arī prasītāja atzīst, ka tiesību slēgt līgumu neiegūšana neapdraud tās pastāvēšanu, tā būtībā apgalvo, ka tiesību slēgt līgumu, kuras tai bija jāiegūst, zaudēšanas rezultātā radušos zaudējumus nevar pilnībā novērst ar finansiālu atlīdzību un ka tās pieteikuma mērķis ir saņemt atlīdzību natūrā.</TXT></NP><NP><NO.P>89</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka tās pamatdarbība — topogrāfija — pakāpeniski ir paplašinājusies līdz trīsdimensiju mērījumu veikšanai (ar lāzerskenēšanas tehniku), datu pārvēršanai <HT TYPE="ITALIC">(Globe DD)</HT> un datorizētai projektēšanai (DP) un ka gāzes vadu jomā šīs zināšanas tai ļāvušas attīstīt programmatūru <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>ĢIS<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/> (ģeogrāfiskās informācijas sistēma), kas palīdz gāzes vadu pārvaldītājiem visu viņu uzdevumu izpildē. Šīs programmatūras jaunu versiju ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>Pipe Guardian<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/><HT TYPE="ITALIC">Globe</HT> izstrādāja 2004. gadā.</TXT></NP><NP><NO.P>90</NO.P><TXT>Prasītāja norāda, ka šī programmatūra ir nozīmīgs ieguldījums un ietilpst sabiedrības, kas pašreiz darbojas galvenokārt Beļģijā un Nīderlandē, internacionalizācijas stratēģijā. Tā uzsver, ka šī internacionalizācija ir nepieciešama tehnoloģiju tirgū, kas ir augsti specializēts un kurā ir neliels skaits dalībnieku. Tāpat prasītāja šajā sakarā norāda, ka šodien pasaules tirgū šajā nozarē darbojas pieci dalībnieki, tai skaitā četri pretendenti.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2654"?><NP><NO.P>91</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka tās programmatūras <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>Pipe Guardian<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/> virzība tirgū ir cieši saistīta ar dalību starptautiskos konkursos un ka lielākā daļa potenciālo klientu jaunu pamata programmatūru izvēlas ar iepriekšējas atlases vai konkursa palīdzību. Viena no šīs procedūras nozīmīgām sastāvdaļām ir reprezentējošu atsauksmju saraksta iesniegšana. Prasītāja šajā sakarā uzsver, ka Komisija pati prasa šādas atsauksmes, pirms tā izskata piedāvājumu savā konkursa procedūrā. It īpaši tas attiecās uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, kurā tika pieņemts Apstrīdētais lēmums un kurā prasītāja varēja iesniegt atsauksmes, saņemtas no <HT TYPE="ITALIC">Shell</HT> un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO).</TXT></NP><NP><NO.P>92</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja būtībā atzīmē, ka, izveidota pirms sešpadsmit gadiem, tā ir dalībniece tirgū, kurā tāds līgums, kādu piedāvā Komisija savā konkursa procedūrā, ļautu palielināt tās atpazīstamību, lai varētu konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem starptautiskos konkursos un iekarot vietu starptautiskajā tirgū.</TXT></NP><NP><NO.P>93</NO.P><TXT>Bet, uzklausot lietas dalībniekus, prasītāja būtībā precizēja, ka, viņasprāt, šajā gadījumā tā zaudējusi nevis iespēju noslēgt līgumu, bet gan līgumu, kurš tai bija jāpiešķir, ja Komisija būtu ievērojusi konkursa noteikumus. Līdz ar to prasītāja zaudējusi arī iespēju saņemt atsauksmes, kuras tā varētu izmantot, ja Komisija būtu piešķīrusi tiesības slēgt līgumu. To prasītāja uzskata par neatgriezenisku kaitējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>94</NO.P><TXT>Steidzamība, pēc prasītājas domām, izriet arī no tā, ka līgums, kas attiecas uz minēto tirgu, lielākajā daļā, ja ne pilnībā, būs izpildīts līdz sprieduma taisīšanai pēc būtības. Līdz ar to spriedums pamata lietā zaudētu lietderīgo iedarbību. Šajā sakarā tā atsaucas uz Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19940422">1994. gada 22. aprīļa</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-87/94" YEAR="1994" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-1395">C-87/94 R Komisija/Beļģija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1395. lpp., 31. punkts</REF.DOC.ECR>), kas tika izdots prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi ietvaros.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="II-2655"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Komisijas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>95</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">Globe</HT> nemin nevienu faktu, kas pierādītu, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> veiktā līguma izpilde tai rada kaitējumu. Turklāt tā norāda, ka kaitējums ir atlīdzināms, jo prasītāja pati pamata prasībā sev nodarīto kaitējumu ir novērtējusi EUR <FT TYPE="NUMBER">492000</FT> apmērā. Vienlaikus Komisija atzīst, ka prasītāja ir uzskatījusi, ka šāda atlīdzināšana tikai daļēji novērsīs tai nodarīto kaitējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>96</NO.P><TXT>Komisija piebilst, ka vēl jo vairāk tas tā ir tāpēc, ka prasītāja apgalvo, ka tā ir zaudējusi nevis iespēju noslēgt līgumu, bet gan pašu līgumu kā tādu.</TXT></NP><NP><NO.P>97</NO.P><TXT>Turklāt lietas dalībnieku uzklausīšanā Komisija būtībā apstiprināja, ka, ja tā ir taisnība, ka prasītāja zaudējusi iespēju saņemt atsauksmes, tad tomēr ir jāatzīst, ka konkursa procedūrās ir ļoti liela konkurence un tiesību slēgt līgumu neiegūšana negatīvi neietekmē noraidītā pretendenta konkurētspēju.</TXT></NP><NP><NO.P>98</NO.P><TXT>Visbeidzot, Komisija norāda, ka prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem steidzamība izriet no tā, ka starp Komisiju un <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> noslēgtais līgums līdz lēmuma pieņemšanai pamata lietā lielākajā daļā būs izpildīts, šajā gadījumā nav atbilstoši. Prasītāja pamatojas uz judikatūru, kas piemērojama prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi ietvaros. Tomēr pēdējās minētās ir ļoti īpašas prasības, un uz to pamata nevar celt prasību Kopienu Tiesā par zaudējumu atlīdzību. Turklāt fakti iepriekš 93. punktā minētajā lietā Komisija/Beļģija, kurā tika izdots rīkojums, nav salīdzināmi ar faktiem šajā lietā.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2656"?><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><P>Pagaidu noregulējuma tiesneša vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>99</NO.P><TXT>Attiecībā uz steidzamības nosacījumu jāatgādina, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt nākotnē iespējamā galīgā lēmuma pilnīgu iedarbību, lai izvairītos no Kopienu tiesu nodrošinātās tiesiskās aizsardzības trūkuma (Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="19681212">1968. gada 12. decembra</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="27/68" YEAR="1968" EDITION="GEN" PAGE.ECR="274">27/68 R <HT TYPE="ITALIC">Renckens</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 274. lpp.</REF.DOC.ECR>; Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19960503">1996. gada 3. maija</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-399/95" YEAR="1996" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-2441">C-399/95 R Vācija/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2441. lpp., 46. punkts</REF.DOC.ECR>; Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19970129">1997. gada 29. janvāra</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-393/96 P" YEAR="1997" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-441">C-393/96 P(R) <HT TYPE="ITALIC">Antonissen</HT>/ Padome un Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-441. lpp., 36. punkts</REF.DOC.ECR>, un Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20010717">2001. gada 17. jūlija</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-180/01 P" YEAR="2001" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-5737">C-180/01 P(R) Komisija/<HT TYPE="ITALIC">NALOO</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5737. lpp., 52. punkts</REF.DOC.ECR>). Lai sasniegtu šo mērķi, steidzamība ir jānovērtē, ņemot vērā nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu, lai izvairītos no tā, ka lietas dalībnieks, kas lūdz pagaidu noregulējumu, cieš būtisku un neatgriezenisku kaitējumu (Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19990325">1999. gada 25. marta</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-65/99" YEAR="1999" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-1857">C-65/99 P(R) <HT TYPE="ITALIC">Willeme</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1857. lpp., 62. punkts</REF.DOC.ECR>; iepriekš minētā rīkojuma lietā Komisija/<HT TYPE="ITALIC">NALOO</HT> 52. punkts un <DATE ISO="20030620">2003. gada 20. jūnija</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-156/03" YEAR="2003" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-6575">C-156/03 P-R Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Laboratoires Servier</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6575. lpp., 35. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>100</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka Apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā, nenosakot pagaidu pasākumus, tai vairs nebūs iespēju saņemt un pildīt attiecīgo konkursa procedūrā paredzēto līgumu un līdz ar to iegūt atsauksmes un pieeju attiecīgo pakalpojumu starptautiskajam tirgum.</TXT></NP><NP><NO.P>101</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jānorāda, ka gadījumā, ja Pirmās instances tiesa atcels Apstrīdētos lēmumus, piemērojot EKL 233. panta pirmo daļu, Komisijai būs jāveic pasākumi, lai pildītu spriedumu, neietekmējot pienākumus, kas var izrietēt atbilstoši EKL 288. panta otrajai daļai (Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20050920">2005. gada 20. septembra</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-195/05" YEAR="2005" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-3485">T-195/05 R <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/Komisija, Krājums, II-3485. lpp., 128. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><?PAGE NO="II-2657"?><NP><NO.P>102</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka atbilstoši EKL 233. pantam iestādei, kuras pieņemto tiesību aktu atceļ, ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai pildītu Pirmās instances tiesas spriedumu. No tā izriet, pirmkārt, ka tiesneša, kurš pieņem lēmumu par tiesību akta atcelšanu, kompetencē nav norādīt iestādei, kuras pieņemto tiesību aktu atceļ, tiesas nolēmuma izpildes kārtību (Tiesas <DATE ISO="19951026">1995. gada 26. oktobra</DATE> rīkojums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-199/94 P+C-200/94 P" YEAR="1995" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-3709">C-199/94 P un C-200/94 P <HT TYPE="ITALIC">Pevasa</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Inpesca</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3709. lpp., 24. punkts</REF.DOC.ECR>) un, otrkārt, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis nevar iepriekš lemt par pasākumiem, kurus var veikt pēc iespējamā sprieduma par tiesību akta atcelšanu taisīšanas. Sprieduma par tiesību akta atcelšanu izpildes kārtība ir atkarīga ne tikai no atceltās normas un minētā sprieduma piemērojamības, kas ir vērtējama atkarībā no tā pamatojuma (Tiesas <DATE ISO="19880426">1988. gada 26. aprīļa</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="97/86+99/86+193/86+215/86" YEAR="1988" EDITION="GEN" PAGE.ECR="2181">97/86, 99/86, 193/86 un 215/86 <HT TYPE="ITALIC">Asteris</HT> u.c./Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2181. lpp., 27. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20060601">2006. gada 1. jūnija</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-442/03 P+C-471/03 P" YEAR="2006" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-4845">C-442/03 P un C-471/03 P <HT TYPE="ITALIC">P &amp; O European Ferries (Vizcaya)</HT>/Komisija, Krājums, I-4845. lpp., 44. punkts</REF.DOC.ECR>), bet arī no katra gadījuma īpašajiem apstākļiem, tādiem kā termiņš, kādā tiek atcelts apstrīdētais akts, vai attiecīgo trešo personu intereses.</TXT></NP><NP><NO.P>103</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, ja tiks atcelti Apstrīdētie lēmumi, Komisijai, vērtējot šīs lietas īpašos apstākļus, būs jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai atbilstošā veidā aizsargātu prasītājas intereses (šajā sakarā skat. iepriekš 57. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Capgemini Nederland</HT>/Komisija, 96. punkts, un iepriekš 101. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/Komisija, 130. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>104</NO.P><TXT>Tātad pagaidu noregulējuma tiesnesim nav iepriekš jālemj par pasākumiem, kurus Komisija varētu veikt, izpildot iespējamo spriedumu par tiesību akta atcelšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>105</NO.P><TXT>Tomēr tiesības uz pilnīgu un efektīvu tiesisko aizsardzību, kas ir vispārējs princips, nozīmē, ka var tikt nodrošināta iepriekšēja attiecīgo personu aizsardzība, ja tas ir nepieciešams, lai nākotnē nodrošinātu galīgā lēmuma pilnīgu efektivitāti un lai izvairītos no Kopienu tiesu nodrošinātās tiesiskās aizsardzības trūkuma (šajā sakarā skat. iepriekš 99. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Renckens</HT>/Komisija; Tiesas <DATE ISO="19900619">1990. gada 19. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-213/89" YEAR="1990" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-2433">C-213/89 <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2433. lpp., 21. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="19910221">1991. gada 21. februāra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-143/88+C-92/89" YEAR="1991" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-415">C-143/88 un C-92/89<?PAGE NO="II-2658"?><HT TYPE="ITALIC">Zuckerfabrik Süderdithmarschen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Zuckerfabrik Soest</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-415. lpp., 16.– 18</REF.DOC.ECR>. punkts; iepriekš 99. punktā minēto rīkojumu lietā Vācija/Komisija, 46. punkts, un iepriekš 26. punktā minēto rīkojumu lietā Austrija/Padome, 111. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>106</NO.P><TXT>Tātad ir jāpārbauda, vai ir pierādīta pietiekama varbūtība, ka prasītāja bez lūgtajiem pagaidu pasākumiem var ciest būtisku un neatgriezenisku kaitējumu (šajā sakarā skat. iepriekš 99. punktā minēto rīkojumu lietā Komisija/<HT TYPE="ITALIC">NALOO</HT>, 53. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>107</NO.P><TXT>Šajā sakarā vispirms ir jāpārbauda, vai iespēja Komisijai organizēt jaunu konkursa procedūru, ko dotu iespējamā sprieduma par tiesību akta atcelšanu pasludināšana, ļautu novērst kaitējumu, kas, kā prasītāja apgalvo, tai nodarīts, un — noliedzošas atbildes gadījumā — ir jāizvērtē, vai prasītājai var atlīdzināt nodarīto kaitējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>108</NO.P><TXT>Attiecībā uz iespēju Komisijai organizēt jaunu konkursa procedūru ir jāatzīmē, ka Komisija piešķīra tiesības slēgt līgumu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> un ka puses līgumu parakstīja 2005. gada decembrī. Par to, ka tiesības slēgt līgumu prasītājai nav piešķirtas, pēdējā minētā iepriekš netika neinformēta. Komisija prasītājai tikai pēc vairākiem lūgumiem to darīja zināmu ar <DATE ISO="20060301">2006. gada 1. marta</DATE> vēstuli.</TXT></NP><NP><NO.P>109</NO.P><TXT>Turklāt, iztaujāta lietas dalībnieku uzklausīšanā, Komisija vispirms norādīja, ka tā var apstiprināt, ka līguma izpilde tika uzsākta uzreiz pēc tam, kad puses to parakstīja, un ka noteikti pirkuma priekšmeti — tādi kā printeri un tintes patronas — bija paredzēts piegādāt līdz 2006. gada aprīļa beigām, taču tā nezināja, kādā izpildes stadijā atrodas minētais līgums. Pēc tam, nesniedzot turpmākus paskaidrojumus, tā norādīja, ka pirkuma priekšmeti jau ir piegādāti.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2659"?><NP><NO.P>110</NO.P><TXT>Prasītāja no savas puses norādīja, ka pēdējais termiņš, kādu Komisija paredzēja citu līgumā norādīto pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā programmatūras uzstādīšanai, bija <DATE ISO="20070315">2007. gada 15. marts</DATE>, pret ko neiebilst arī Komisija.</TXT></NP><NP><NO.P>111</NO.P><TXT>Turklāt jāatzīst, ka spriedums, ar kuru tiks izbeigta pamata tiesvedība, iespējams, tiks pasludināts tikai pēc līguma vai vismaz tā lielākās daļas izpildes.</TXT></NP><NP><NO.P>112</NO.P><TXT>Līdz ar to ir gandrīz neiespējami, ka pēc iespējamā sprieduma par tiesību akta atcelšanu taisīšanas, kas, iespējams, tiks pasludināts pēc līguma izpildes, Komisija organizēs jaunu konkursa procedūru. Tādējādi prasītājai nodarītais kaitējums šādā veidā netiktu novērsts.</TXT></NP><NP><NO.P>113</NO.P><TXT>Tāpēc ir jāizvērtē, vai un kā ir iespējams novērst prasītājai nodarīto kaitējumu prasības, kas celta, pamatojoties uz EKL 235. pantu, ietvaros.</TXT></NP><NP><NO.P>114</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāuzsver prasītājas apgalvotais, ka kaitējuma novēršana, atlīdzinot zaudējumus, tikai daļēji kompensētu tai nodarīto kaitējumu, savukārt līguma izpildes apturēšana līdz sprieduma taisīšanai pamata prasības ietvaros ļautu saglabāt iespēju prasītājai saņemt atlīdzību natūrā, kas šajā gadījumā būtu līguma izpilde un attiecīgi konkurētspējas priekšrocību iegūšana, kas, pēc prasītājas domām, izriet no šāda līguma noslēgšanas.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2660"?><NP><NO.P>115</NO.P><TXT>Tā kā nodarītā kaitējuma pilnīga atlīdzināšana ir princips, kura ievērošanu nodrošina Kopienu tiesas (Tiesas <DATE ISO="20000127">2000. gada 27. janvāra</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-104/89+C-37/90" YEAR="2000" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-203">C-104/89 un C-37/90 <HT TYPE="ITALIC">Mulder</HT> u.c./Padome un Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-203. lpp., 227. punkts</REF.DOC.ECR>), ir jāizvērtē, vai būtu iespējama arī kaitējuma, uz kuru atsaucas prasītāja, pilnīga atlīdzināšana.</TXT></NP><NP><NO.P>116</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1605/2002 101. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka: <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var vai nu atteikties no publiskā iepirkuma līguma piešķiršanas, vai atcelt līguma piešķiršanas procedūru, par ko kandidātam vai pretendentam nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>. Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, pēdējā minētā zaudējusi nevis līgumu, bet gan iespēju — šajā gadījumā ļoti lielu — saņemt Kopienas konkursa procedūrā paredzētā līguma slēgšanas tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>117</NO.P><TXT>Kaut arī šajā gadījumā runa ir par ļoti lielu iespēju noslēgt līgumu, tomēr ir ļoti grūti vai pat nav iespējams skaitliski novērtēt šo iespēju un līdz ar to pietiekami precīzi novērtēt kaitējumu, kas izriet no tās zaudēšanas. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka gadījumā, ja rodas kaitējums, kuru nevar pietiekami precīzi novērtēt, tas ir uzskatāms par ļoti grūti atlīdzināmu (šajā sakarā skat. Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19900523">1990. gada 23. maija</DATE> rīkojumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-51/90+C-59/90" YEAR="1990" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-2167">C-51/90 R un C-59/90 R <HT TYPE="ITALIC">Comos-Tank</HT> u.c./Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2167. lpp., 31. punkts</REF.DOC.ECR>; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19970321">1997. gada 21. marta</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-41/97" YEAR="1997" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-447">T-41/97 R <HT TYPE="ITALIC">Antillean Rice Mills</HT>/ Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-447. lpp., 47. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19980707">1998. gada 7. jūlija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-65/98" YEAR="1998" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-2641">T-65/98 R <HT TYPE="ITALIC">Van den Bergh Foods</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-2641. lpp., 65. punkts, un iepriekš 101</REF.DOC.ECR>. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/Komisija, 147. punkts, kā arī iepriekš minēto judikatūru).</TXT></NP><NP><NO.P>118</NO.P><TXT>Tātad arī šīs iespējas zaudēšana ir jāuzskata par neatgriezenisku kaitējumu (šajā sakarā skat. iepriekš 101. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/ Komisija, 148. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="II-2661"?><NP><NO.P>119</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja būtībā apstiprina, ka zaudējumiem, kas rodas tiesību slēgt līgumu nepiešķiršanas gadījumā, jāpieskaita arī konkurētspējas priekšrocības, kas ir saistītas ar tiesību slēgt līgumu iegūšanu un kas prasītājai ļautu ieiet starptautiskajā tirgū, dodot iespēju citu konkursa procedūru ietvaros atsaukties uz līgumu, noslēgtu ar Komisiju.</TXT></NP><NP><NO.P>120</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatzīmē — kā to apgalvo prasītāja un ko neapstrīd arī Komisija — tikai pieci šajā tirgū esošie uzņēmumi darbojas starptautiskā līmenī. Komisija neapstrīd arī prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru atsauksmes, kuras var iesniegt pretendenti šī līguma sakarā, ir nozīmīgs izvēles kritērijs pretendentu potenciālajiem klientiem.</TXT></NP><NP><NO.P>121</NO.P><TXT>Saskaņā ar pretendentiem paredzētās instrukcijas 11.8. punktu atsauksmes ir viens no vērtēšanas kritērijiem, lai noteiktu piedāvājumu atbilstību Komisijas organizētajai līgumu piešķiršanas procedūrai.</TXT></NP><NP><NO.P>122</NO.P><TXT>Jāuzsver, ka šīs atsauksmes tomēr ir tikai viens no daudziem citiem kritērijiem, ko Komisija ņem vērā, izvēloties pakalpojumu sniedzējus pēc kvalitātes [Komisijas <DATE ISO="20021223">2002. gada 23. decembra</DATE> Regulas (EK, <HT TYPE="ITALIC">Euratom</HT>) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="357" DATE.PUB="2002" PAGE.FIRST="1">OV L 357, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 137. pants; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20000720">2000. gada 20. jūlija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-169/00" YEAR="2000" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-2951">T-169/00 R <HT TYPE="ITALIC">Esedra</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-2951. lpp., 49. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20040727">2004. gada 27. jūlija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-148/04" YEAR="2004" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-3027">T-148/04 R <HT TYPE="ITALIC">TQ3 Travel Solutions Belgium</HT>/Komisija, Krājums, II-3027. lpp., 51. punkts</REF.DOC.ECR>].</TXT></NP><NP><NO.P>123</NO.P><TXT>Tomēr šajā gadījumā, no vienas puses, ņemot vērā ļoti nelielo skaitu tirgus dalībnieku, kas darbojas starptautiskā līmenī, nevar uzreiz bez detalizētākas pārbaudes izslēgt, ka runa varētu būt par reālām konkurētspējas priekšrocībām, ko turklāt neapstrīdēja arī Komisija. No otras puses, prasītās atsauksmes ir vajadzīgas, nevis lai noslēgtu līgumu ar Komisiju, kura atsauksmes tiešām ņem vērā<?PAGE NO="II-2662"?> tikai kā vienu no daudziem citiem kritērijiem, bet gan lai noslēgtu līgumu ar citiem klientiem, kuriem šādas atsauksmes, ko neapstrīd arī Komisija, var būt noteicošais kritērijs, lemjot par līguma noslēgšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>124</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, ņemot vērā šī tirgus, kas attiecas uz ļoti specifisku programmatūru un kurā, kā pirmajā brīdī šķiet, ir salīdzinoši neliels potenciālo klientu skaits, īpašos apstākļus, kā arī ņemot vērā ļoti nelielo piedāvājumu skaitu tajā, apgalvotais kaitējums šķiet neapšaubāms vai vismaz pietiekami iespējams (Pirmās instances tiesas <DATE ISO="20010115">2001. gada 15. janvāra</DATE> rīkojums lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-241/00" YEAR="2001" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-37">T-241/00 R <HT TYPE="ITALIC">Le Canne</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-37. lpp., 34. punkts</REF.DOC.ECR>), nevis ir tikai hipotētisks un balstīts vienīgi uz nekonkrētiem notikumiem nākotnē, kuru iespējamībai ir gadījuma raksturs (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20011219">2001. gada 19. decembra</DATE> rīkojumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-195/01+T-207/01" YEAR="2001" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-3915">T-195/01 R un T-207/01 R Gibraltāra valdība/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-3915. lpp., 101. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minēto judikatūru).</TXT></NP><NP><NO.P>125</NO.P><TXT>Iespēja prasītājai tirgū, kas ir tik ļoti specializēts un ar tik ļoti mazu piedāvājumu skaitu, atsaukties uz līgumu, kas noslēgts ar Eiropas Kopienu Komisiju, pēc tam, kad sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Shell</HT> un NATO jau izvēlējušās ar to noslēgt līgumu, var tikt uzskatīta par konkurētspējas priekšrocību, kuru prasītāja varētu izmantot, ja tai būtu piešķirtas tiesības slēgt līgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>126</NO.P><TXT>Turklāt jāatzīmē, ka prasītāja, tā kā tā netika izvēlēta līguma noslēgšanai, tika nostādīta neizdevīgākā konkurences stāvoklī salīdzinājumā ar <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, kas ieguva tiesības noslēgt šo līgumu un kas varēs izmantot šo faktu konkurences nolūkos, lai gan ir nopietni iemesli uzskatīt, ka šī līguma slēgšanas tiesības nebija jāpiešķir <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>127</NO.P><TXT>Tomēr būtu ļoti grūti noteikt skaitļos konkurētspējas priekšrocības vērtību un līdz ar to pietiekami precīzi novērtēt kaitējumu, kas izriet no iespējas to iegūt zaudēšanas.<?PAGE NO="II-2663"?> Tāpēc, atlīdzinot zaudējumus, būtu ļoti grūti nodrošināt arī, ka kaitējums tiek atlīdzināts pilnībā (šajā sakarā skat. iepriekš 101. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/Komisija, 147. un 148. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>128</NO.P><TXT>Tādējādi jāatzīst, ka prasītāja pamatoti apgalvo, ka zaudējumu atlīdzināšana tikai daļēji novērstu tai nodarīto kaitējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>129</NO.P><TXT>Līdz ar to kaitējums, uz ko atsaucas prasītāja, ir uzskatāms par ļoti grūti atlīdzināmu, neapturot Apstrīdētā lēmuma piemērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>130</NO.P><TXT>Tomēr, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu, kaitējumam, uz ko atsaucas pieteikuma iesniedzējs, ir jābūt būtiskam (iepriekš 101. punktā minētais rīkojums lietā <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/Komisija, 149. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>131</NO.P><TXT>Iespējas saņemt un pildīt publiskā iepirkuma līgumu zaudēšana ir neatņemama izslēgšanas no attiecīgā konkursa procedūras daļa, kas pati par sevi nav uzskatāma par tādu, kas radītu būtisku kaitējumu, neatkarīgi no īpaša aizskāruma smaguma vērtējuma katrā konkrētā gadījumā (iepriekš 101. punktā minētais rīkojums lietā <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/Komisija, 150. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>132</NO.P><TXT>Līdz ar to šajā gadījumā tas, ka prasītāja ir zaudējusi iespēju saņemt un pildīt minēto iepirkuma līgumu, ir uzskatāms par būtisku kaitējumu tikai tad, ja prasītāja no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādījusi, ka tā būtu varējusi gūt pietiekami būtiskus labumus no konkursa procedūrā paredzētā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību saņemšanas un tā izpildes. (iepriekš 101. punktā minētais rīkojums lietā <HT TYPE="ITALIC">Deloitte Business Advisory</HT>/Komisija, 151. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="II-2664"?><NP><NO.P>133</NO.P><TXT>Tātad konkrēti ir jānovērtē dažādie labumi, kuri, pēc prasītājas domām, izriet no attiecīgā konkursa procedūrā paredzētā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un tā izpildes.</TXT></NP><NP><NO.P>134</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs ir uzņēmums, materiāla rakstura kaitējuma smagums ir jāvērtē, it īpaši ņemot vērā šī uzņēmuma lielumu (šajā sakarā skat. iepriekš 117. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Comos-Tank</HT> u.c./Komisija 26. un 31. punkts, un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20041222">2004. gada 22. decembra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-201/04" YEAR="2004" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-4463">T-201/04 R <HT TYPE="ITALIC">Microsoft</HT>/Komisija, Krājums, II-4463. lpp., 257. punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr pagaidu noregulējuma tiesnesis šajā gadījumā uzskata, ka lietas materiāli viņam neļauj novērtēt kaitējuma smagumu, ņemot vērā uzņēmuma lielumu.</TXT></NP><NP><NO.P>135</NO.P><TXT>Tomēr nevar izslēgt, ka kaitējuma smagums ir jānovērtē, pamatojoties arī uz citiem kritērijiem, piemēram, cik stipri tikusi ietekmēta uzņēmuma tirgus daļa vai kā mainījies tā konkurētspējas stāvoklis (pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19990630">1999. gada 30. jūnija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-13/99" YEAR="1999" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-1961">T-13/99 R <HT TYPE="ITALIC">Pfizer Animal Health</HT>/ Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-1961. lpp., 138. punkts</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="20030411">2003. gada 11. aprīļa</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-392/02" YEAR="2003" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-1825">T-392/02 R <HT TYPE="ITALIC">Solvay Pharmaceuticals</HT>/Padome, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-1825. lpp., 107. punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20040116">2004. gada 16. janvāra</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR NO.CASE="T-369/03" YEAR="2004" EDITION="GEN" PAGE.ECR="II-205">T-369/03 R <HT TYPE="ITALIC">Arizona Chemical</HT> u.c./Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, II-205. lpp., 76. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>136</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz finansiāla rakstura labumiem, kas ir saistīti ar līguma izpildi, ir acīmredzams, ka šī līguma neizpilde liedz prasītājai gūt ienākumus, kurus tā gūtu, ja tai būtu piešķirtas tiesības slēgt līgumu, un iespējas gūt no līguma izrietošos ienākumus zaudēšana prasītājai var radīt zaudējumus tādā apmērā, kādas ir attiecīgās neiegūtās summas.</TXT></NP><NP><NO.P>137</NO.P><TXT>Otrkārt, iespēja prasītājai tirgū, kurš ir tik ļoti specializēts un ar tik ļoti mazu piedāvājumu skaitu, atsaukties uz līgumu, kas noslēgts ar Eiropas Kopienu Komisiju, var tikt uzskatīta par konkurētspējas priekšrocību, kuru prasītāja varētu izmantot, ja tai būtu piešķirtas tiesības slēgt līgumu.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2665"?><NP><NO.P>138</NO.P><TXT>Pat ja ir grūti precīzi novērtēt radīto kaitējumu, šādas konkurētspējas priekšrocības zaudēšana, ņemot vērā apstākļus šajā lietā, ir uzskatāma par būtisku kaitējumu tādai sabiedrībai kā prasītāja, jo pēdējā minētā izstrādā ļoti specifiskas programmatūras, kas ir paredzētas, kā pirmajā brīdī šķiet, nelielam potenciālo klientu skaitam un kuru tirgū ir liela konkurence un mazs piedāvājumu skaits. Minētais vēl jo vairāk ir taisnība, tāpēc ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, viens no prasītājas tiešajiem konkurentiem, var izmantot šo noslēgto līgumu konkurences nolūkos, lai gan ir nopietni iemesli uzskatīt, ka šī līguma slēgšanas tiesības nebija jāpiešķir <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>139</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus un tirgus, kuras dalībniece ir prasītāja un <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, raksturojumu, prasītājai nodarītais kaitējums ir uzskatāms par būtisku.</TXT></NP><NP><NO.P>140</NO.P><TXT>Visbeidzot, steidzamība, uz kuru tātad var atsaukties prasītāja, pagaidu noregulējuma tiesnesim vēl jo vairāk ir jāņem vērā, jo, kā izriet no šī rīkojuma 54.–84. punkta, prasītājas pirmajā pamatā izvirzītie faktiskie un tiesību argumenti šķiet īpaši būtiski (šajā sakarā skat. iepriekš 26. punktā minēto rīkojumu lietā Austrija/Padome, 110. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>141</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, ir jāuzskata, ka, lai nodrošinātu nākotnē iespējamā galīgā lēmuma pilnīgu iedarbību un it īpaši lai saglabātu iespēju prasītājai saņemt atlīdzību natūrā, kādu tā prasa, neizslēdzot iespēju, ka prasītāju var vismaz daļēji pasargāt no kaitējuma rašanās, prasītais pasākums, kas ir vērsts uz Apstrīdētā lēmuma un līguma izpildes apturēšanu, ir jāpiešķir prasītājai ar nosacījumu, ka intereses sliecas tai par labu. Interešu līdzsvars ir tas, kas turpinājumā ir jāizvērtē.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="II-2666"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Par interešu līdzsvaru</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Prasītājas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>142</NO.P><TXT>Prasītāja būtībā apgalvo, ka intereses sliecās tai par labu tiktāl, ciktāl, no vienas puses, tai tika atņemtas tiesības noslēgt līgumu, kura slēgšanas tiesības tai bija jāpiešķir, un, no otras puses, <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> nevar prasīt savu interešu aizsardzību, jo tās izriet no akta, kas būtu uzskatāms par nelikumīgu. Turklāt prasītāja uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> intereses nav aizsargājamas vairāk par tās interesēm pat tad, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ievērošanas rezultātā Komisijai būtu jānoraida <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums kā pretendentiem paredzētajā instrukcijā paredzētajiem nosacījumiem neatbilstošs.</TXT></NP><NP><NO.P>143</NO.P><TXT>Prasītāja arī apgalvo, ka pagaidu pasākums ir jānosaka arī saskaņā ar vispārējām interesēm, izrietošām no tā, ka Kopienas iestāžu rīkotajām publisko iepirkumu līgumu procedūrām ir jānotiek, ievērojot tiesiskuma, pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principus.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Komisijas argumenti</P></TI></TITLE><NP><NO.P>144</NO.P><TXT>Komisija apstrīd šos argumentus un būtībā norāda, ka, pat ja tā pieļāvusi kļūdu attiecībā pret prasītāju, ar <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> noslēgtais līgums tik un tā paliek spēkā, jo ir jāņem vērā <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> tiesiskās cerības un paļāvība tiktāl, ciktāl tā varēja paļauties uz lēmuma, ar kuru tai tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, likumību.</TXT></NP><?PAGE NO="II-2667"?><NP><NO.P>145</NO.P><TXT>Komisija turklāt apgalvo, ka līgumam ir būtiska nozīme gāzes vadu tīklu attīstībā Vidusāzijā un ka līguma izpildes apturēšana uz ilgu laiku negatīvi ietekmētu šo reģionu, it īpaši Komisijas uzturētās attiecības ar Kazahstānas iestādēm. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka sabiedrības interesēm, proti, tam, ka līgums tiek izpildīts noteiktajā laikā, ir jāprevalē pār privātām prasītājas interesēm, kuras var aizsargāt, taisot spriedumu pamata lietā. Lietas dalībnieku uzklausīšanā Komisija precizēja, ka šim faktoram ir nozīme arī Komisijas lēmumā neizbeigt un vēlāk atkārtoti neuzsākt jaunu konkursa procedūru, lai, no vienas puses, izvairītos no līguma novēlotas izpildes un, otrkārt, ņemot vērā finansiālo aspektu, izvairītos no tā, ka tiek zaudēts šim līgumam piešķirtais budžets. Arī šis faktors, pēc Komisijas domām, ir jāņem vērā, izvērtējot prasītājas intereses apturēt līguma izpildi.</TXT></NP><NP><NO.P>146</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku uzklausīšanā Komisija būtībā arī uzsvēra, ka tai ir svarīgi izvairīties no prasības, kuru pret to varētu celt <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, ja līgums, kuru tā noslēgusi ar šo sabiedrību, tiktu apturēts.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Pagaidu noregulējuma tiesneša vērtējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>147</NO.P><TXT>Ja pieteikuma par pagaidu noregulējuma pasākumiem ietvaros pagaidu noregulējuma tiesnesis, kuram pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka tas var ciest būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, izsver dažādās attiecīgās intereses, viņam it īpaši ir jāpārbauda, vai, ar spriedumu pamata lietā atceļot Apstrīdēto lēmumu, varētu atgriezt sākotnējo situāciju tai situācijai, kāda būtu izveidojusies, nenosakot pagaidu noregulējuma pasākumus, un otrādi, vai šī lēmuma apturēšana radītu šķērsli tā pilnīgai iedarbībai, ja prasība pamata lietā būtu noraidīta (šajā sakarā skat. Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20030626">2003. gada 26. jūnija</DATE> rīkojumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR NO.CASE="C-182/03+C-217/03" YEAR="2003" EDITION="GEN" PAGE.ECR="I-6887">C-182/03 R un C-217/03 R Beļģija un <HT TYPE="ITALIC">Forum 187</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6887. lpp., 142. punkts</REF.DOC.ECR>, un iepriekš 135. punktā minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Pfizer Animal Health</HT>/Padome, 167. punkts, kā arī iepriekš minēto judikatūru).</TXT></NP><?PAGE NO="II-2668"?><NP><NO.P>148</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāņem vērā, pirmkārt, prasītājas intereses, proti, apturēt lēmuma piešķirt līgumu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> izpildi, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> intereses — izpildīt līgumu un, treškārt, vispārējās intereses un Komisijas intereses — izpildīt līgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>149</NO.P><TXT>Pirmkārt, pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka līguma, uz kuru piešķirtas tiesības <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, izpildes turpināšana prasītājai varētu radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu (skat. iepriekš 104.–140. punktu).</TXT></NP><NP><NO.P>150</NO.P><TXT>Otrkārt, ir nopietni iemesli uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums neatbilda pretendentiem paredzētajā instrukcijā ietvertajām prasībām un ka Komisijai šis piedāvājums bija jānoraida. Pretēji tam, ko būtībā izvirzīja Komisija lietas dalībnieku uzklausīšanā, Apstrīdētā lēmuma likumība un no tā izrietošā līguma spēkā esamība nav atdalāmas viena no otras; faktiski, ja, no vienas puses, Pirmās instances tiesa atceļ Apstrīdēto lēmumu, taisot spriedumu pamata lietā, un ja, no otras puses, līguma izpilde tiek apturēta, lēmuma, ar kuru tiktu atcelts Apstrīdētais lēmums, pieņemšanas rezultātā Komisijai būtu jāizbeidz savstarpēji ar <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> noslēgtais līgums.</TXT></NP><NP><NO.P>151</NO.P><TXT>Tātad, kā to atzīmē Komisija, <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>, acīmredzot, būtu tiesības vērsties kompetentajās Beļģijas tiesās ar prasību pret Komisiju atlīdzināt zaudējumus pēdējās minētās pieļautās kļūdas dēļ. Tas, pēc Komisijas domām, būtu iespējams saskaņā ar līguma noteikumu par jurisdikcijas vietas izvēli. Tādējādi jāatzīst, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> intereses var tikt aizsargātas, ceļot prasību valsts tiesā.</TXT></NP><NP><NO.P>152</NO.P><TXT>Līdz ar to interešu izsvēršana nevar būt par labu <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> un nelabvēlīgi ietekmēt prasītāju. Ir nopietni iemesli uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> piedāvājums neatbilda konkursa tehniskajām specifikācijām, turpretim prasītājas piedāvājums, ko neapstrīd arī Komisija, atbilda minētajām specifikācijām. Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> intereses turpināt<?PAGE NO="II-2669"?> līguma izpildi nevar prevalēt pār prasītājas interesēm iegūt tiesības uz līgumu, kas vismaz daļēji var būt iespējams, ja minētais līgums tiek apturēts līdz sprieduma taisīšanai pamata lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>153</NO.P><TXT>Treškārt, Komisijas apgalvojums, saskaņā ar kuru nevar kavēt līguma izpildi, lai saglabātu labas attiecības ar Kazahstānas iestādēm, nav pierādīts, jo tā šajā sakarā pagaidu noregulējuma tiesnesim nav iesniegusi nevienu pierādījumu.</TXT></NP><NP><NO.P>154</NO.P><TXT>Turklāt šķiet, ka Komisijas izvirzītie argumenti lietas dalībnieku uzklausīšanā liecina par to, ka tā nojauta, ka šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršana <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> varētu radīt vai radīs problēmas, bet finansiālu apsvērumu dēļ tā nolēma to ignorēt un riskēt, ka nepamatoti noraidītie pretendenti var celt pret Komisiju prasību.</TXT></NP><NP><NO.P>155</NO.P><TXT>Pieņemot, ka finansiāli apsvērumi var pamatot šādu attieksmi, Komisija nav pierādījusi, ka šie apsvērumi, kuri saskaņā ar Komisijas pašas argumentiem lika tai pieņemt lēmumu noslēgt līgumu ar <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> pirms <DATE ISO="20051231">2005. gada 31. decembra</DATE>, lai nezaudētu šī līguma noslēgšanas procedūrai piešķirto budžetu, var būt pamats neapturēt minētā līguma izpildi.</TXT></NP><NP><NO.P>156</NO.P><TXT>Turklāt Komisija nevar lūgt pagaidu noregulējuma tiesnesim atteikt tiesisko aizsardzību prasītājai tāpēc, ka tā vēlas turpināt līguma izpildi, jo tas ļautu izvairīties no prasības, kuru pret viņu varētu celt <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>157</NO.P><TXT>Līdz ar to lēmums apmierināt prasību, pirmkārt, apturēt lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">IGN</HT> un, otrkārt, minētā līguma izpildi ir pamatots un atbilstošs, lai nodrošinātu prasītājai efektīvu pagaidu tiesisko aizsardzību.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="II-2670"?><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS</P><P>izdod rīkojumu:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Komisijas lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības <HT TYPE="ITALIC">IGN France international</HT> konkursa par atsevišķām Vidusāzijas valstīm paredzētiem pakalpojumiem (<HT TYPE="ITALIC">EuropeAid</HT>/122078/C/S/<HT TYPE="ITALIC">Multi</HT>) procedūras ietvaros, kā arī līguma, kas noslēgts starp Komisiju un <HT TYPE="ITALIC">IGN France international</HT>, izpilde ir apturēta, līdz Pirmās instances tiesa būs lēmusi par prasību pamata lietā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>lēmuma pieņemšana par tiesāšanās izdevumiem tiek atlikta.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.ORDER><SIGNATURE.CASE><P>Luksemburgā, <DATE ISO="20060720">2006. gada 20. jūlijā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>Sekretārs</P><P>E. Coulon</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Priekšsēdētājs</P><P>B. Vesterdorf</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></ORDER>