1.   Neskarot īpašās atkāpes, kas paredzētas Kopienas noteikumos par konkrētiem lauksaimniecības produktiem, šī regula paredz kopējus sīki izstrādātus noteikumus par izmantojuma un/vai galamērķa pārbaudi produktiem, kas izņemti no intervences krājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 25. pantu, ja šiem produktiem ir īpašs izmantojums un/vai galamērķis.

2.   Šajā regulā “nosūtīšana” nozīmē preču nosūtīšanu no vienas dalībvalsts uz otru un “eksports” nozīmē preču nosūtīšanu no dalībvalsts uz galamērķi, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas.

3.   Šajā regulā Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība (BLES) uzskatāma par vienu dalībvalsti.

1.   No brīža, kad produkti ir izņemti no intervences krājumiem, līdz brīdim, kad ir pārbaudīts to konkrētais izmantojums un/vai galamērķis, 1. pantā minētie produkti tiek pārbaudīti, ieskaitot fiziskās pārbaudes, dokumentu pārbaudi un rēķinu revīziju, ko izdara norīkotās kontroles iestādes, kas turpmāk sauktas par “kompetentajām kontroles iestādēm”.

Lai izvairītos no jebkādas diskriminācijas produktu izcelsmes dēļ, katra dalībvalsts norīko katram konkrētajam pasākumam vai šāda pasākuma daļai atsevišķu kontroles iestādi attiecīgo produktu izmantojuma un/vai galamērķa pārbaudei neatkarīgi no to izcelsmes (Kopienas vai valsts).

2.   Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā pārbaude tiek īstenota un ka intervences produkti netiek aizstāti ar citiem produktiem.

Šajos pasākumos jo īpaši nosaka, ka:

a)

uzņēmumiem, kas nodarbojas ar intervences produktiem vai pārstrādātiem intervences produktiem, piemēram, tos pērk, pārdod, glabā, pārvadā, pārkrauj, pārsaiņo, apstrādā vai pārstrādā, jāpakļaujas visiem pārbaudes vai uzraudzības pasākumiem, ko uzskata par vajadzīgiem, un veic tādu uzskaiti, lai iestādēm būtu iespējamas visas pārbaudes, ko tās uzskata par vajadzīgām;

b)	šīs daļas a) apakšpunktā minētie produkti glabājami un pārvadājami atsevišķi no citiem produktiem tā, lai tos varētu identificēt.

Dalībvalstis paziņo Komisijai, kādi pasākumi veikti saskaņā ar šo punktu.

3.   Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.a panta 2. punktā minēto kontroleksemplāru T 5 izmanto, ja šā panta 1. punktā minēto pārbaudi pilnībā vai daļēji izdara:

a)	dalībvalstī, kura nav tā, kurā produkti izņemti no intervences krājumiem; vai

b)	dalībvalstī, kura nav tā, kurā iemaksāta drošības nauda.

Kontroleksemplāru T 5 izdod un izmanto saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ja šajā regulā nav noteikts citādi.

4.   Ja pārdevēja intervences aģentūra saskaņā ar 3. panta 1. punktu neizsniedz kontroleksemplāru T 5, tā izdod izņemšanas rīkojumu. Dalībvalstis var atļaut izdot izrakstus no izņemšanas rīkojuma.

Šajā regulā gan “intervences aģentūra”, gan “aģentūra” nozīmē maksātāju vai intervences aģentūru.

Izņemšanas rīkojumu vai izrakstu attiecīgā persona uzrāda kompetentajai kontroles iestādei.

1.   Šīs regulas 2. panta 3. punktā minēto kontroleksemplāru T 5 izdod:

a)	pārdevēja intervences aģentūra, ja intervences produktus nosūta uz citu dalībvalsti tādā pašā stāvoklī, kādā tie izņemti no intervences krājuma, turpmāk “nemainīts stāvoklis”; vai

b)	kompetentā kontroles iestāde, ja intervences produktus nosūta uz citu dalībvalsti pēc pārstrādes; vai

c)

nosūtītāja muitas iestāde: i) uzrādot izņemšanas rīkojumu, kuru izdevusi intervences aģentūra, ja intervences produktus eksportē nemainītā veidā un tiem jāšķērso vienas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritorija; ii) uzrādot kontroles dokumentu, kuru izdevusi kompetentā kontroles iestāde un kurā norādīts, ka pārstrāde notikusi uzraudzībā, gadījumos, kad intervences produktus eksportē pēc pārstrādes un tiem jāšķērso vienas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritorija.

Ja produkti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. pantu glabājas dalībvalstī, kas nav tā, kurā atrodas pārdevēja intervences aģentūra, pārdevēja intervences aģentūra izsniedz kontroleksemplāru T 5 vai arī tas tiek izsniegts ar šīs aģentūras ziņu.

Dalībvalstis drīkst:

a)	ļaut izsniegt kontroleksemplārus T 5 iestādei, kuru norīko šim nolūkam pārdošanas aģentūras vietā;

b)	nolemt, ka pilnvaroti intervences produktu krājumu valdītāji var izsniegt kontroleksemplārus T 5 ar intervences aģentūras ziņu. Pilnvarojumu izsniedz krājumu valdītājam ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.g panta nosacījumiem, tos attiecīgi grozot.

Šādos gadījumos kontroleksemplāru T 5 var izsniegt, ja tiek uzrādīts izņemšanas rīkojums.

2.   Izņemšanas rīkojumam un kontroles dokumentam, kas minēti 1. punktā, ir kārtas numurs, un tajā norādīts:

a)	produktu apraksts tādā veidā, kā noteikts 31. ailes aizpildīšanai kontroleksemplārā T 5, kas minēts 2. panta 3. punktā, un vajadzības gadījumā jebkura cita informācija, kas nepieciešama kontrolei;

b)	iepakojumu skaits un veids un zīmes un numuri, kas ir uz šiem iepakojumiem;

c)	produktu bruto un neto masa;

d)	atsauce uz piemērojamo regulu;

e)	informācija, ar ko jāaizpilda 104. un 106. aile kontroleksemplārā T 5, kurā ietilpst arī numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru.

Kontroles dokumentā tiek norādīts iepriekšējā kontroleksemplāra T 5 vai izņemšanas rīkojuma numurs.

Izņemšanas rīkojumu un kontroles dokumentu glabā nosūtītāja iestāde.

3.   Attiecīgā persona izraksta kontroleksemplāru T 5 vienā oriģinālā un divos norakstos. Iestāde, kas izdod kontroleksemplāru T 5, vienu noraksta eksemplāru nosūta informācijai iestādei, kura glabā drošības naudu, kā noteikts 5. pantā, bet vienu noraksta eksemplāru patur.

4.   Kontroleksemplāra T 5 oriģinālu atdod attiecīgajai personai vai tās pārstāvim, un tā iesniedz to kompetentajai kontroles iestādei izmantošanas un/vai galamērķa dalībvalstī.

5.   Kontroleksemplāra T 5 oriģinālu pēc attiecīgas kompetentās kontroles iestādes vīzas uzlikšanas izmantošanas un/vai galamērķa dalībvalstī nosūta tieši atpakaļ iestādei, kura glabā 5. pantā minēto drošības naudu.

Atbildīgā persona ieraksta kontroleksemplāra T 5 B ailē pilnu nosaukumu un adresi iestādei, kura glabā drošības naudu.

6.   Ja tikai daļa produktu, kas minēti kontroleksemplārā T 5, atbilst noteikumiem, atbildīgā iestāde kontroleksemplāra T 5 iedaļā ar nosaukumu “Izmantojuma un/vai galamērķa kontrole” norāda to produktu daudzumu, kuri atbilst šiem noteikumiem, kā arī veiktās darbības datumu vai datumus.

1.   Ja drošības nauda tiek pieprasīta, lai garantētu produktu pareizu izmantojumu un/vai galamērķi, kā minēts 1. pantā, to iemaksā pirms produktu pārņemšanas. Šādu drošības naudu iemaksā:

a)	ja produktus grasās pārstrādāt vai pārstrādāt un eksportēt – dalībvalstij, kurā plānots veikt vai sākt pārstrādi;

b)	visos citos gadījumos – pārdevējai intervences aģentūrai.

2.   Ja drošības naudu iemaksā intervences aģentūrai dalībvalstī, kura nav tā, kurā atrodas pārdevēja intervences aģentūra, tad intervences aģentūra nekavējoties nosūta pārdevējai intervences aģentūrai paziņojumu, kurā norādīts:

a)	attiecīgās regulas numurs;

b)	konkursa/pārdošanas datums un/vai numurs;

c)	līguma numurs;

d)	pircēja vārds (nosaukums);

e)	drošības naudas apmērs euro;

f)

produkts;

g)	produktu daudzums;

h)	drošības naudas iemaksas diena;

i)	izmantojums un/vai galamērķis (ja nepieciešams).

Pārdevēja intervences aģentūra pārbauda ziņas par drošības naudu.

1.   Ja pēc pilnīgas vai daļējas 5. pantā minētās drošības naudas atmaksas tiek konstatēts, ka produktu izmantojums un/vai galamērķis pilnīgi vai daļēji neatbilst paredzētajam, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atmaksāta drošības nauda, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (5) 9. panta 1. punktu liek attiecīgajam uzņēmējam samaksāt summu, kas atbilst drošības naudas summai, kāda būtu atsavināta, ja neizpildīšana būtu ņemta vērā pirms drošības naudas atmaksas. Šai summai pieskaita procentus, ko aprēķina no atmaksas dienas līdz dienai pirms samaksas dienas.

Pirmajā daļā minētā summa, ko saņem kompetentā iestāde, ir atlīdzinājums par nepamatoti piešķirtajām ekonomiskajām priekšrocībām.

2.   Maksājumu izdara 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts maksājuma pieprasījums.

Ja nav ievērots maksājuma termiņš, dalībvalstis var nolemt, ka samaksas vietā saņemamo summu atrēķina no nākamajiem maksājumiem attiecīgajam uzņēmējam.

3.   Procentu likmi aprēķina saskaņā ar dalībvalstu likumu noteikumiem, bet tā nedrīkst būt zemāka par likmi, ko summu atgūšanai piemēro dalībvalstī.

Procentus nepiedzen vai piedzen tikai summu, ko nosaka dalībvalsts, kas atbilst nepamatotajai peļņai, ja drošības naudas atmaksāšana bijusi kompetentās iestādes kļūda.

4.   Dalībvalstis var nepieprasīt 1. punktā minēto maksājumu, ja summa nepārsniedz EUR 60, ar nosacījumu, ka šādos gadījumos piemērojami līdzīgi valsts noteikumi.

5.   Summu, kas atgūta saskaņā ar 1. punktu, pārskaita maksātājam, kas to pieskaita Eiropas Lauksaimniecības un garantiju fonda (ELGF) piešķirtiem ieņēmumiem mēnesī, kad naudu faktiski saņem.

1.   Ja noteikumus par izmantojumu un galamērķi nav iespējams izpildīt nepārvaramas varas dēļ, tās dalībvalsts iestāde, kurā iemaksāta drošības nauda, vai, ja drošības nauda nav iemaksāta, iestāde dalībvalstī, kurā notiek izņemšana no intervences krājumiem, pēc attiecīgās personas lūguma nolemj:

a)	ka darījumam noteiktais termiņš tiek pagarināts par tik ilgu laiku, cik varētu būt nepieciešams radušos apstākļu dēļ; vai

b)	ja produkti neglābjami gājuši bojā – ka pārbaude uzskatāma par veiktu.

Tomēr tādos nepārvaramas varas gadījumos, kad a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi nav piemērojami, kompetentā iestāde informē Komisiju, un Komisija var noteikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantā minētajā kārtībā.

2.   Lūgumu, kas minētas 1. punktā, iesniedz 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad attiecīgā persona saņēmusi informāciju, ka ir radušies apstākļi, kas liecina par iespējamo nepārvaramas varas gadījumu, bet termiņā, kas noteikts konkrētajā regulā pierādījumu sniegšanai, kas nepieciešams, lai atmaksātu drošības naudu.

3.   Attiecīgā persona sniedz pierādījumus par apstākļiem, uz kuru pamata tika uzskatīts, ka darbojusies nepārvarama vara.

1.   Uzskata, ka produktu izmantojums un/vai galamērķis atbilst noteiktajam, ja tiek konstatēts, ka:

a)	attiecībā uz produktiem, kurus paredzēts pārstrādāt un/vai tajos iestrādāt citus produktus, abus šos darbību veidus turpmāk saucot “pārstrāde”, tie ir tikuši pārstrādāti;

b)	attiecībā uz produktiem, kas tiek pārdoti tiešai patērēšanai kā koncentrēti produkti, tie ir tikuši koncentrēti, iesaiņoti mazumtirdzniecībai un tos saņēmusi mazumtirdzniecība;

c)	attiecībā uz produktiem konkrētu iestāžu vai organizāciju vai armijas un tamlīdzīgu spēku patēriņam tie ir piegādāti un ka produkti ir saņemti;

un attiecīgos gadījumos – ka a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības ir paveiktas noteiktajā laikā.

2.   Prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pieder pie primārajām prasībām Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (6) 20. panta nozīmē.

1.   Gadījumos, kad tiek izmantots kontroleksemplārs T 5, aizpilda 103., 104., 106. un 107. aili daļā ar nosaukumu “Papildu informācija”.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru un vajadzības gadījumā izņemšanas rīkojuma numurs.

107. ailē tiek uzrādīts attiecīgās regulas numurs.

2.   Gadījumos, kad produkti tiek nosūtīti uz trešo dalībvalsti, 22. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

3.   Ja vienā dalībvalstī secīgi notiek viena vai vairākas darbības, 23. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

1.   Produktu piegādāšana tiek uzskatīta par atbilstošu noteiktajam galamērķim, ja tiek konstatēts, ka:

a)

tie ir aizvesti no Kopienas muitas teritorijas nemainītā veidā; šajā regulā tādās produktu piegādēs, kas paredzētas vienīgi urbumu vai ieguves platformām, ieskaitot darba vietas, kuras tādām darbībām sniedz palīdzības pakalpojumus, kas izvietotas Eiropas kontinentālā šelfa teritorijā vai kontinentālā šelfa teritorijā tajā Kopienas daļā, kas neietilpst Eiropā, bet ārpus trīs jūdžu zonas, skaitot no bāzes līnijas, kuru izmanto dalībvalsts teritoriālo ūdeņu noteikšanai, tiek uzskatīts, ka produkti ir atstājuši Kopienas muitas teritoriju; vai

b)	gadījumā, kas aprakstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 33. (7) panta 1. punktā, tie ir nogādāti galamērķī; vai

c)	tie ir novietoti pārtikas krājumu noliktavā, kas ir apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 37. pantu; vai

d)	tie ir pārbaudīti muitas kontrolē, lai tos nodotu patēriņam konkrētā trešā valstī, ja produktus paredzēts importēt šajā konkrētajā valstī;

un attiecīgos gadījumos – ka a) līdz d) apakšpunktā minētās darbības ir paveiktas noteiktajā laikā.

2.   Prasības, kas noteiktas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, pieder pie primārajām prasībām Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē, neskarot šīs regulas 16. panta 2. punkta noteikumus.

3.   Ja produkti ir novietoti pārtikas krājumu noliktavā, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tiek piemēroti Regulas (EK) Nr. 612/2009 37. līdz 40. panta noteikumi, izņemot 39. panta 3. punktu, kaut arī netiek piemērota nekāda kompensācija.

4.   Piemēro Regulas (EK) Nr. 612/2009 7. panta 3. punkta otrās daļas noteikumus.

1.   Ja intervences produktus paredzēts eksportēt nemainītā veidā, dalībvalstī, kurā produkti izņemti no krājumiem, muitas dienesti apstiprina eksporta deklarāciju.

2.   Eksporta deklarācijā un visos papildu dokumentos, kas tiek pieprasīti saskaņā ar Kopienas likumiem, atkarībā no apstākļiem ir ieraksts:

a)	“Intervences produkti ar kompensāciju – Regula (EK) Nr. 1130/2009”; vai

b)	“Intervences produkti bez kompensācijas – Regula (EK) Nr. 1130/2009”.

3.   Pat gadījumos, kad nav piemērojama kompensācija produktiem, kurus paredzēts eksportēt, pēc attiecīgās eksporta deklarācijas apstiprināšanas tiek uzskatīts, ka uz tiem vairs neattiecas Līguma 23. panta 2. punkts, un uz to pārvietošanu attiecas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 340.c panta 3. punkta b) apakšpunkta noteikumi.

4.   Nosacījumi attiecībā uz termiņiem, kas jāievēro, lai nodrošinātu kompensāciju un pierādījumus, kas sagādāti šim nolūkam, ir piemērojami tiktāl, cik tie attiecas uz drošības naudas atmaksu.

1.   Ja tiek izmantots kontroleksemplārs T 5, aizpilda 103., 104., 106., 107. un vajadzības gadījumā 105. aili daļā ar nosaukumu “Papildu informācija”.

104. un 106. ailē liek vīzas, kas noteiktas attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru; un

b)	izņemšanas rīkojuma numurs.

107. ailē tiek uzrādīts attiecīgās regulas numurs.

2.   Ja kontroleksemplārs T 5, kas pierāda preču eksportu, tiek pieprasīts 5. pantā minētās drošības naudas atmaksai un kompensācijas izmaksai, kompetentā iestāde, kura glabā drošības naudu, nekavējoties izsūta kontroleksemplāra T 5 norakstu, kura atbilstība oriģinālam ir apliecināta, tieši iestādei, kas ir atbildīga par kompensācijas izmaksu.

Tādā gadījumā attiecīgā persona izdara šādu ierakstu kontroleksemplāra T 5 106. ailē:

“Kompensāciju izmaksā … ” (norādot pilnu iestādes nosaukumu un adresi, kuras kompetencē ir kompensācijas izmaksa).

3.   Ja nav bijis iespējams iekļauties 12 mēnešu termiņā eksporta pierādīšanai, lai tiktu izmaksāta kompensācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 46. panta 2. punktu, administratīvas kavēšanās dēļ, sūtot kontroleksemplāru T 5 no iestādes, kura glabā drošības naudu, uz iestādi, kas atbild par kompensācijas izmaksu, tad diena, kurā to saņēmusi drošības naudas glabātāja iestāde, arī tiek uzskatīta par dienu, kurā to saņēmusi kompensācijas izmaksas iestāde.

1.   Ja, muitai pieņemot eksporta deklarāciju, produktiem tiek piemērota kāda no procedūrām, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 412. līdz 442.a pantā aizvešanai uz galamērķi vai nogādāšanai saņēmējam ārpus Kopienas muitas teritorijas, tie tiek uzskatīti par eksportētiem, tiklīdz tiem tiek piemērota šī procedūra.

2.   Ja tiek piemērots 1. punkts, nosūtītāja muitas iestāde, kas pieņem eksporta deklarāciju, nodrošina, lai viena no vīzām, kas atkarībā no apstākļiem norādīta Regulas (EK) Nr. 612/2009 11. panta 4. vai 5. punktā, tiktu ierakstīta dokumentā, kuru izsniedz kā eksporta apliecinājumu.

3.   Nosūtītāja muitas iestāde var atļaut grozīt pārvadājuma līgumu tā, lai pārvadājums beigtos Kopienas teritorijā, tikai tad, ja tiek konstatēts:

a)	ka, ja drošības nauda ir bijusi iemaksāta intervences aģentūrai, lai nodrošinātu, ka eksports notiek, šī drošības nauda nav atmaksāta; vai

b)	ka ir iemaksāta jauna drošības nauda.

Tomēr, ja drošības nauda ir atmaksāta saskaņā ar 1. punktu, bet produkts atvēlētajā laikā faktiski nav izvests no Kopienas muitas teritorijas, nosūtītāja muitas iestāde par to informē aģentūru, kas atbild par drošības naudas atmaksu, un iespējami drīz piegādā tai vajadzīgos datus. Šādos gadījumos drošības naudas atmaksu uzskata par nepareizi izdarītu un ir jāatgūst līdzvērtīga summa.

1.   Drošības naudu atmaksā, ja tiek sniegts pierādījums, kas minēts 4. pantā.

Turklāt drošības naudu atmaksā, ja tiek sniegts pierādījums, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 612/2009 16. un 17. pantā:

a)	ja produktus paredzēts importēt konkrētā trešā valstī; vai

b)	ja gadījumos, kad produktus paredzēts eksportēt no Kopienas, pastāv nopietnas šaubas par patieso galamērķi.

Dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst pieprasīt pietiekamus papildu pierādījumus, ka produkti patiešām ir laisti tirgū importētājā trešā valstī.

Ja pastāv nopietnas šaubas par produktu patieso galamērķi, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis piemēro šā punkta noteikumus.

2.   Ja produktu paredzēts importēt konkrētā trešā valstī un kompensācijas apmērs ir atrēķināts no pārdošanas cenas, bet attiecīgie 1. punktā minētie pierādījumi nav sagādāti:

a)	daļa drošības nauda tiek atmaksāta, kad tiek uzrādīts pierādījums, ka produkts ir atstājis Kopienas muitas teritoriju; atmaksātais daudzums atbilst zemākajai kompensācijai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 25. panta 2. punktu, kuru piemēro dienā, kad pieņemta eksporta deklarācija;

b)

papildus a) apakšpunktā minētajam daudzumam atmaksā to drošības naudas daļu, kas atbilst starpībai starp a) apakšpunktā minēto zemāko kompensāciju un kompensācijas apmēru, ko piemēro dienā, kad pieņemta deklarācija par eksportu uz faktisko trešo importa valsti, ciktāl šis daudzums nepārsniedz kompensācijas apmēru, ko piemēro obligātajā galamērķī, ja: i) eksports uz iepriekšminēto trešo valsti nav bijis iespējams nepārvaramas varas dēļ; un ii) importa pierādījums otrā galamērķa valstī ir iesniegts saskaņā ar 1. punktu.

1.   Ja tiek piemērots Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (8) 186. un 187. pants:

a)	tiek atsavināta drošības nauda, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punktā, ja tā vēl nav atmaksāta;

b)	atgūst summu, kas ir līdzvērtīga drošības naudai, ja tā jau ir atmaksāta.

2.   Ja produkti, par kuriem 5. panta 1. punktā minētā drošības nauda ir iemaksāta, tiek izvesti no Kopienas muitas teritorijas un formalitātes, lai saņemtu kompensāciju, nav izpildītas, minētās formalitātes, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 185., 186. un 187. pantu, tiek uzskatītas par izpildītām un tiek piemērots 1. punkts.

3.   Drošības naudas summa, kas minēta 1. un 2. punktā, tiek uzskatīta par drošības naudu, kura ir atsavināta, Padomes Regulas (EEK) Nr. 352/78 (9) 2. panta nozīmē.

4.   Attiecīgā persona kompetentajai iestādei ar intervences aģentūras izsniegto sertifikātu pierāda, ka ir izpildīti 1. punkta noteikumi vai ka nav iemaksāta drošības nauda.

1.   Ja preces nosūta nemainītā veidā pārstrādei, kam seko to eksports, pārdošanas intervences aģentūra izdod kontroleksemplāru T 5 un tiek aizpildīta 103., 104., 106. un 107. aile daļā ar nosaukumu “Papildu informācija”.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru;

b)	vajadzības gadījumā izņemšanas rīkojuma numurs; un

c)	vīza “Intervences produkti eksportam, piemērojot Kopienas ārējā tranzīta procedūru”.

107. ailē tiek norādīts attiecīgās regulas numurs.

2.   Ja produktus nosūta pēc pārstrādes dalībvalstī, kur notikusi izņemšana no intervences krājumiem, tālākai pārstrādei, kam seko eksports, kontroleksemplāru T 5 izdod iestāde, kura pārbauda pārstrādi.

Tiek aizpildīta kontroleksemplāra T 5 daļas ar nosaukumu “Papildu informācija” 103., 104., 106. un 107. aile.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru; un

b)	vīza “Intervences produkti eksportam, piemērojot Kopienas ārējā tranzīta procedūru”.

107. ailē tiek norādīts attiecīgās regulas numurs.

3.   Ja preces eksportē pēc pārstrādes un tās šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju, kontroleksemplāru T 5 izdod nosūtītāja muitas iestāde, kad tiek uzrādīts dokuments, kuru izsniegusi iestāde, kas veikusi pārstrādes pārbaudi. Šo dokumentu glabā nosūtītāja muitas iestāde.

Tomēr nepieprasa uzrādīt šo dokumentu, ja nosūtītāja muitas iestāde ir pārbaudījusi attiecīgo pārstrādi.

Tiek aizpildīta kontroleksemplāra T 5 daļas ar nosaukumu “Papildu informācija” 103., 104., 106. un 107. aile un vajadzības gadījumā 105. aile.

104. un 106. ailē liek vīzu, kas noteikta attiecīgajā regulā.

106. ailē tiek uzrādīts arī:

a)	numurs pirkuma līgumam ar intervences aģentūru; un

b)	vajadzības gadījumā pirmajā daļā minētā dokumenta numurs.

107. ailē tiek norādīts attiecīgās regulas numurs.

4.   Ja kontroleksemplāru T 5, kas apliecina preču eksportu, pieprasa, lai atmaksātu 5. pantā minēto drošības naudu un lai kompensāciju izmaksātu, kompetentā iestāde, kas glabā drošības naudu, nekavējoties nosūta kontroleksemplāra T 5 norakstu, kas apliecināts kā atbilstošs oriģinālam, tieši iestādei, kuras kompetencē ir kompensācijas izmaksa.

Šādā gadījumā attiecīgā persona izdara šādu ierakstu kontroleksemplāra T 5 106. ailē:

“Kompensāciju izmaksā …” (norādot dalībvalsti un pilnu iestādes nosaukumu un adresi, kuras kompetencē ir kompensācijas izmaksa).

1.   Ja produkti ir nosūtīti uz citu dalībvalsti pārstrādei un pārstrādātie produkti:

a)	ir jānosūta uz trešo dalībvalsti vai citu dalībvalsti tālākai pārstrādei; vai

b)	tiem ir jāšķērso trešās dalībvalsts vai citas dalībvalsts teritorija, lai tos varētu eksportēt;

tad 21. panta 2. vai 3. punktā minētā kompetentā iestāde atkarībā no apstākļiem izdod vienu vai vairākus kontroleksemplārus T 5.

Kontroleksemplāru vai kontroleksemplārus T 5 aizpilda:

a)	piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, kā norādīts 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

b)	piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, kā norādīts 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

izmantojot informāciju, kas uzrādīta kontroleksemplāra T 5 oriģinālā. Papildus kontroleksemplāra vai kontroleksemplāru T 5 106. ailē ieraksta iepriekšējā dokumenta reģistrācijas numuru, izdošanas datumu un izdevējas iestādes nosaukumu.

2.   Gadījumā, kas minēts 1. punktā, kompetentā iestāde, kura pārbaudījusi darbību, pēc atbilstošas vizēšanas nekavējoties atdod kontroleksemplāra T 5 oriģinālu tieši iestādei, kas minēta 3. panta 5. punktā, un norāda kontroleksemplāra T 5 oriģināla ailē ar nosaukumu “Izmantojuma un/vai galamērķa kontrole”, ka produkts nosūtīts uz citu dalībvalsti tālākai pārstrādei, iepakošanai, pārņemšanai vai eksportam. Kontroleksemplāra T 5 oriģinālā tiek norādīts kontroleksemplāru T 5, kas izdoti šim mērķim, numurs vai numuri vai atsauce uz tiem.

3.   Dokumentā, kas minēts 4. panta a) punktā, liekamas tādas pašas vīzas kā 2. punktā minētās.

1.   Ja divas vai vairākas darbības, izņemot eksportu (piemēram, pārstrāde, iepakošana, pārņemšana) pēc kārtas notiek vienā dalībvalstī, šī dalībvalsts var nolemt, ka šīs darbības tiek uzskatītas par vienu darbību. Šādā gadījumā netiek izdots kontroleksemplārs T 5, kamēr visas attiecīgās darbības nav izpildītas.

Kontroleksemplāra T 5 oriģinālu atdod iestādei, kas minēta 3. panta 5. punktā, kad pārbaudes un visas attiecīgās darbības ir izpildītas. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādas sistēmas nevainojamu darbību.

2.   Ja dalībvalstis nolemj neizmantot kārtību, kas minēta 1. punktā, kompetentā iestāde izdod kontroleksemplāru T 5 pēc katras darbības. Kompetentā iestāde, kas pārbaudījusi darbību, kontroleksemplāra T 5 ailē ar nosaukumu “Izmantojuma un/vai galamērķa kontrole” norāda, ka produkts ir nosūtīts tās pašas dalībvalsts robežās tālākai pārstrādei, iepakošanai, pārņemšanai vai eksportam. Kontroleksemplāra T 5 oriģinālā tiek norādīts kontroleksemplāru T 5, kuri izdoti šim mērķim, numurs vai numuri vai atsauce uz tiem.

3.   Dokumentā, kas minēts 4. panta a) punktā, liek tādas pašas vīzas kā 2. punktā minētās.

1.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai 2. panta 1. punktā minēto kompetento kontroles iestāžu pilnus nosaukumus un adreses. Komisija tās paziņo citām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis katru gada ceturksni informē Komisiju par gadījumiem, kuros tās piemērojušas 7. panta 1. punktu, norādot apstākļus, kas tos izraisījuši, iesaistītos daudzumus un veiktos pasākumus.

3.   Dalībvalstis katru gadu 1. martā un 1. septembrī nosūta Komisijai pārskatus, kur norāda iesniegumu skaitu, kas izdarīti saskaņā ar 11. vai 18. pantu, iemeslus, ja tie zināmi, kuru dēļ nav atdoti kontroleksemplāri T 5, attiecīgos daudzumus un dokumentu veidu, kuri atzīti par līdzvērtīgiem.