2000R0930 — LV — 11.11.2004 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 930/2000

(2000. gada 4. maijs),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību

(OV L 108, 5.5.2000, p.3)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1831/2004 (2004. gada 21. oktobris),

  L 321

29

22.10.2004




▼B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 930/2000

(2000. gada 4. maijs),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību



EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 29. septembra Direktīvu 70/457/EEK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu ( 1 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/96/EK ( 2 ), un jo īpaši tās 9. panta 6. punktu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 29. septembra Direktīvu 70/458/EEK par dārzeņu sēklu tirdzniecību ( 3 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/96/EK, un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvām 70/457/EEK un 70/458/EEK ir noteikti vispārīgi noteikumi par šķirņu nosaukumu piemērotību, atsaucoties uz 63. pantu Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību ( 4 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2506/95 ( 5 ).

(2)

Lai piemērotu Direktīvas 70/457/EEK un 70/458/EEK, jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā noteikto kritēriju piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz šķēršļiem šķirņu nosaukumu apzīmēšanai, kā paredzēts tās 3. un 4. punktā. Pirmajā fāzē šādiem sīki izstrādātiem noteikumiem būtu jāparedz šādi šķēršļi:

— lietošana, ko nepieļauj kādas trešās personas agrākas tiesības,

— grūtības saistībā ar pazīšanu vai atveidošanu,

— nosaukumi, kas ir vienādi vai var tikt sajaukti ar citas šķirnes nosaukumu,

— nosaukumi, kas ir vienādi vai var tikt sajaukti ar citiem nosaukumiem,

— tādi, kas ir maldinoši vai rada neskaidrības attiecībā uz šķirnes raksturojumu vai citām īpašībām.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

Lai piemērotu Direktīvas 70/457/EEK 9. panta 6. punkta pirmo daļu un Direktīvas 70/458/EEK 10. panta 6. punkta pirmo daļu, šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus konkrētu Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā paredzēto kritēriju piemērošanai attiecībā uz šķirņu nosaukumu piemērotību.

2. pants

1.  Ja uz preču zīmi trešai personai ir agrākas tiesības, par šķērsli šķirnes nosaukuma lietošanai Kopienas teritorijā uzskata paziņojumu kompetentai šķirņu nosaukumus apstiprinošai iestādei par preču zīmi, kas reģistrēta vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Kopienas līmenī pirms šķirnes nosaukuma apstiprināšanas un kas ir vienāda vai līdzīga šķirnes nosaukumam un reģistrēta attiecībā uz produktiem, kas ir vienādi vai līdzīgi attiecīgai augu šķirnei.

▼M1

2.  Gadījumā, ja uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu attiecas trešās personas iepriekš noteiktās tiesības, šķirnes nosaukumu Kopienas teritorijā uzskata par nepieļaujamu, ja šķirnes nosaukums izraisītu Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 ( 6 ) 13. panta pārkāpumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu aizsardzību dalībvalstī vai Kopienā saskaņā ar minētās regulas 5. panta 5. punktu, 6. pantu vai bijušo 17. pantu attiecībā uz produktiem, kas ir vienādi vai līdzīgi attiecīgai augu šķirnei.

3.  Šķērsli šķirnes nosaukuma piemērotībai, ja trešajai personai ir iepriekš noteiktas tiesības, kā minēts 2. punktā, var novērst, ja ir iepriekš iegūts rakstisks apstiprinājums no agrāko tiesību īpašnieka lietot nosaukumu saistībā ar šķirni, ar nosacījumu, ka šāds apstiprinājums nemaldinās sabiedrību par patiesu produkta izcelsmi.

▼B

►M1  4. ◄   Ja uz piedāvāto nosaukumu kopumā vai tā daļu iesniedzējam ir agrākas tiesības, Regulas (EK) Nr. 2100/94 18. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. pants

1.  Šķirnes nosaukumu uzskata par tādu, kas rada lietotājiem grūtības pazīšanas vai atveidošanas ziņā šādos gadījumos:

▼M1

a) ja tas ir “iedomātā nosaukuma” formā:

i) tas sastāv no viena burta;

ii) tas sastāv no burtu savirknējuma vai šis burtu savirknējums tajā ietilpst kā atsevišķa vienība, kas neveido izrunājamu vārdu kādā no Kopienas oficiālajām valodām, tomēr, ja šis savirknējums ir vispāratzīts saīsinājums, šāda vispāratzīta saīsinājuma maksimālais garums ir divi savirknējumi ar burtu skaitu līdz 3 un tiem jāatrodas katrā nosaukuma galā;

iii) tas satur skaitli, izņemot gadījumus, kad tas ir nosaukuma neatņemama sastāvdaļa vai ja tas norāda, ka šķirne ir vai būs viena no bioloģiski radniecīgu šķirņu numurētas sērijas;

iv) tas sastāv no vairāk nekā trim vārdiem vai daļām, ja vien tā formulējums nepadara to viegli atpazīstamu vai atveidojamu;

v) tas sastāv no pārmērīgi gara vārda vai daļas;

vi) tas satur kādu interpunkcijas zīmi vai citu zīmi (izņemot gadījumus, kad pirmais burts ir lielais burts un pārējais nosaukums ir rakstīts ar mazajiem burtiem), apakšrakstu, augšrakstu vai zīmējumu;

▼B

b) ja tas ir “koda” formā:

i) tas sastāv tikai no cipara vai cipariem, izņemot radniecības līnijas vai specifiskus šķirņu tipus;

ii) tas sastāv no viena burta;

iii) tas satur vairāk nekā 10 burtus vai 10 burtus un ciparus kopā;

iv) tas satur vairāk nekā četras mainīgas kāda burta vai burtu, cipara vai ciparu grupas;

▼M1

v) tas satur interpunkcijas zīmi vai citu zīmi, apakšrakstu, augšrakstu vai zīmējumu.

▼B

2.  Iesniedzot priekšlikumu par šķirnes nosaukumu, iesniedzējam būtu jāpaziņo, vai piedāvātais nosaukums ir paredzēts “iedomātā nosaukuma” vai “koda” formā.

3.  Ja iesniedzējs nepaziņo piedāvātā nosaukuma formu, nosaukumu uzskata par “iedomāto nosaukumu”.

4. pants

Izvērtējot identiskumu vai sajaukšanas iespēju ar citas šķirnes nosaukumu, piemēro šādu:

▼M1

a) “var tikt sajaukti ar” attiecina, tostarp, uz šķirnes nosaukumu, kas tikai ar vienu burtu vai ciparu vai ar burtu uzsvariem, atšķiras no tuvu radniecīgas sugas šķirnes nosaukuma, kas ir oficiāli akceptēts tirdzniecībai Kopienā, Eiropas Ekonomikas zonā vai UPOV (Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija) dalībvalstī, vai ir augu šķirņu aizsardzības subjekts šādās teritorijās. Tomēr tas neattiecas uz tikai viena burta atšķirību vispāratzītā saīsinājumā kā šķirnes nosaukuma atsevišķā vienībā. Ja atšķirīgais burts ir atveidots tā, ka tas padara nosaukumu skaidri atšķiramu no jau reģistrētiem šķirnes nosaukumiem, to neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts. Ja atšķiras divi vai vairāk burti, nosaukumu neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts, izņemot gadījumus, kad divi burti ir tikai samainīti vietām. Viena cipara atšķirība starp skaitļiem (ja skaitlis ir pieļaujams iedomātajā nosaukumā) nav uzskatāms par tādu, kas var tikt sajaukts.

Neierobežojot 6. pantu, šo normu nepiemēro šķirnes nosaukumam koda formā, ja salīdzināmais šķirnes nosaukums arī ir koda formā. Ja starp kodiem atšķiras tikai viena zīme, burts vai cipars, to uzskata par pietiekamu, lai atšķirtu divus kodus. Salīdzinot nosaukumus koda formā, tukšās atstarpes nav jāņem vērā;

▼B

b) “tuvu radniecīgas sugas” nozīmē sugas, kas pieder pie tās pašas klases, kā uzskaitīts pielikumā vai, ja tas nav piemērojams, pie tās pašas botāniskās ģints;

c) “šķirne vairs nepastāv” nozīmē šķirni, kas vairs nepastāv komerciālā izpratnē;

d) “oficiāls augu šķirņu reģistrs” uzskatāms par norādi uz lauksaimniecības augu sugu vai dārzeņu sugu šķirņu kopējo katalogu vai jebkuru reģistru, ko sastāda un uztur Kopienas augu šķirņu birojs, Kopienas dalībvalstu, Eiropas ekonomikas zonas vai UPOV (Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija) dalībvalstu oficiāla iestāde;

e) “šķirne, kuras nosaukums nav ieguvis īpašu nozīmi”: šķirnes nosaukumu, kas kādreiz bijis iekļauts oficiālā augu šķirņu reģistrā un tādējādi ieguvis īpašu nozīmi, uzskata par zaudējušu šo īpašo nozīmi, beidzoties 10 gadu periodam pēc svītrošanas no šā reģistra.

5. pants

Nosaukumi, ko parasti lieto preču tirdzniecībai, vai kurus jāpatur brīvus saskaņā ar citiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši:

a) valūtas apzīmējumus vai terminus, kas saistīti ar svariem un mērvienībām;

▼M1 —————

▼B

c) izteicienus, kurus, pamatojoties uz likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, nedrīkst lietot citiem nolūkiem kā tikai tiem, ko paredz šie likumi un citi normatīvie akti.

6. pants

Šķirnes nosaukumu uzskata par maldinošu vai sajukumu radošu, ja:

a) tas rada nepatiesu iespaidu, ka šķirnei ir sevišķas īpašības vai vērtība;

b) tas rada nepatiesu iespaidu, ka šķirne ir saistīta ar vai atvasināta no citas konkrētas šķirnes;

c) tas atsaucas uz kādu specifisku īpašību vai vērtību veidā, kas rada nepatiesu iespaidu, ka tā piemīt tikai šai šķirnei, kamēr faktiski citām šīs pašas sugas šķirnēm var būt tā pati īpašība vai vērtība;

d) ar savu līdzību kādai labi pazīstamai tirdzniecības zīmei, kas nav reģistrēta preču zīme vai šķirnes nosaukums, liek domāt, ka šī šķirne ir kāda cita šķirne, vai rada nepatiesu iespaidu attiecībā uz iesniedzēja, par šķirnes uzturēšanu atbildīgās personas, vai audzētāja identitāti;

e) tas sastāv no (vai satur):

i) pārākās vai vispārākās pakāpes;

▼M1

ii) tās lauksaimniecības vai dārzeņu augu sugas botānisko nosaukumu vai plaši pazīstamo nosaukumu, pie kuras pieder šķirne;

▼M1 —————

▼B

iv) fiziskas vai juridiskas personas vārdu (nosaukumu) vai atsauci uz to, radot nepatiesu iespaidu attiecībā uz iesniedzēja, par šķirnes uzturēšanu atbildīgās personas vai audzētāja identitāti;

▼M1

f) tas ietver ģeogrāfisko nosaukumu, kas, visticamāk, maldinātu sabiedrību par šķirnes īpašībām vai vērtību.

▼B

7. pants

Šķirņu nosaukumus, kas apstiprināti koda formā, kā tādus skaidri apzīmē attiecīgā oficiālā katalogā vai dalībvalstu oficiāli apstiprināto augu šķirņu katalogos, vai attiecīgajā kopējā katalogā vērē ar šādu paskaidrojumu: “šķirnes nosaukums apstiprināts “koda” formā”.

8. pants

1.  Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To nepiemēro attiecībā uz tiem šķirņu nosaukumiem, kas ir iesniegti kompetentai iestādei apstiprināšanai pirms dienas, kad šī regula stājas spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




PIELIKUMS

TUVU RADNIECĪGAS SUGAS

(4. panta b) apakšpunkts)



Klase A (UPOV Klase 1):

Avena, Hordeum, Secale, Triticale, Triticum

Klase B (UPOV Klase 3):

Sorghurn, Zea

Klase C (UPOV Klase 4):

Agrostis, Alopecurus, Arrhenatherum, Bromus, Cynosurus, Dactylis, Festuca, Lolium, Phalaris, Phleum, Poa, Trisetum

Klase D (UPOV Klase 5):

Brassica oleracea, Brassica chinensis, Brassica pekinensis

Klase E (UPOV Klase 6):

Brassica napus, Brassica campestis, Brassica rapa, Brassica juncea, Brassica nigra, Sinapis

Klase F (UPOV Klase 7):

Lotus, Medicago, Ornithopus, Onobrychis, Trifolium

Klase G (UPOV Klase 8):

Lupinus albus L, Lupinus angustifolius L, Lupinus luteus L.

Klase H (UPOV Klase 9):

Vicia fabia L.

Klase I (UPOV Klase 10):

Beta vulgaris L. šķirne alba DC, Beta vulgaris L šķirne altissima

Klase K (UPOV Klase 11):

Beta vulgaris pasuga, vulgaris šķirne conditiva Alef. (syn: Beta vulgaris L, šķirne rubra L.), Beta vulgaris L. šķirne cicla L., Beta vulgaris L. pasuga. vulgaris šķirne vulgaris

Klase L (UPOV klase 12):

Lactuca, Valerianella, Cichorium

Klase M (UPOV klase 13):

Cucumis sativus

Klase N ( (UPOV Klase 14):

Citrullus, Cucumis melo, Cucurbita

Klase O ( (UPOV Klase 15):

Anthriscus, Petroselinum

Klase P ( (UPOV Klase 16):

Daucus, Pastinaca

Klase Q ( (UPOV Klase 17):

Anethum, Carum, Foeniculum

Klase R (UPOV klase 21):

Solanum tuberosum L.

Klase S (UPOV klase 24):

Helianthus annuus



( 1 ) OV L 225, 12.10.1970., 1. lpp.

( 2 ) OV L 25, 1.2.1999., 27. lpp.

( 3 ) OV L 225, 12.10.1970., 7. lpp.

( 4 ) OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

( 5 ) OV L 258, 28.10.1995., 3. lpp.

( 6 ) OV L 208, 27.7.1992., 1. lpp.