EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.10.2024
COM(2024) 438 final
2024/0240(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā pagarināšanu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.10.2024
COM(2024) 438 final
2024/0240(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā pagarināšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
“Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā” 1 (“Nolīgums”) tika parakstīts 2002. gada 4. jūlijā Kopenhāgenā un sākotnēji noslēgts līdz 2002. gada 31. decembrim 2 . Nolīguma 12. panta b) punktā ir paredzēta iespēja pēc Pušu vienošanās to pagarināt uz piecu gadu laikposmu. Nolīgums ir atjaunots četras reizes: 2003. 3 , 2011. 4 , 2015. 5 un 2020. gadā 6 .
Pašreizējā nolīguma termiņš beigsies 2024. gada 8. novembrī.
Nolīguma atkārtota pagarināšana uz pieciem gadiem ir abu Nolīguma pušu interesēs, jo turpina veicināt ES un Ukrainas sadarbību kopīgajās zinātnes un tehnoloģiju (ZT) prioritārajās jomās, kas rada abpusēju labumu, kā noteikts Nolīguma 4. pantā.
Ukrainai ir ilgas zinātnes un tehnoloģiju izcilības tradīcijas, un par spīti pēdējo gadu grūtībām un neizprovocētajam, nelikumīgajam, Krievijas sāktajam agresijas karam Ukrainai joprojām ir augstākā līmeņa zinātne un zinātnieki, un šī Savienības kaimiņvalsts ir svarīgs zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas (ZTI) subjekts. Savienības un Ukrainas sadarbība tradicionāli ir bijusi ļoti aktīva, sevišķi tādās jomās kā progresīvi/jauni materiāli, IT tehnoloģija, fizika un astronomija, inženierzinātnes, lauksaimniecības tehnoloģija, nanotehnoloģija, biotehnoloģija un to pielietojums tādās nozarēs kā aviācija, enerģētika un biomedicīna, it īpaši vēža imūnterapija.
Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrija un Ukrainas Ārlietu ministrija 2024. gada 23. maija vēstulē pauda interesi Nolīgumu atjaunot. Ukrainas valdība no savas puses pagarināšanu jau ir sākusi.
Ierosinātā lēmuma būtība ir pagarināt spēkā esošo Nolīgumu. Visos pārējos aspektos tas būs identisks pašreizējā Nolīguma saturam. Pagarinātais Nolīgums kā tāds nevienai no Pusēm neradīs jaunas tiesības un pienākumus, taču paildzinās juridisko režīmu, kas zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomā Pušu starpā jau pastāv.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šī iniciatīva pilnībā atbilst Komisijas Paziņojumam par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai 7 .
Ar Nolīgumu tiek arī īstenota ES starptautiskās sadarbības stratēģija pētniecībā un inovācijā, kas aicina ES pētniecības un inovācijas vidi padarīt starptautiskāku un atvērtāku.
Šo nolīgumu papildina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociācijas nolīgums, kurā īpaša uzmanība pievērsta noteikumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz Ukrainas dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un Euratom pētniecības un mācību programmā 8 . Šā ZT nolīguma pagarināšana ļautu saglabāt vispārējo plašo tiesisko regulējumu divpusējai sadarbībai ZTI jomā un raidītu vēl vienu politisku signālu par to, cik lielu nozīmi ES piešķir sadarbībai ar Ukrainu ZTI jomā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumos tika atkārtoti pausts stingrs atbalsts Ukrainai noritošajā konfliktā ar Krieviju un apņemšanās turpināt atbalstīt Ukrainas vispārējo ekonomisko, sociālo un finansiālo noturību. Tāpat darbības Ukrainas pētniecības un inovācijas ekosistēmas atbalstam un stiprināšanai ir izklāstītas Ukrainas mehānisma Ukrainas plānā, kas tika apstiprināts ar Padomes 2024. gada 14. maija Īstenošanas lēmumu 2024/1447. Atbalstot šīs prioritātes, Nolīgums veido pamatu pastāvīgai sadarbībai ar Ukrainu zinātnē un tehnoloģijā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Darboties pasaules arēnā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā ES pilnvaro LESD 186. pants. Priekšlikuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunkts.
•Subsidiaritāte
Saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Savienības kompetencē ir darbību veikšana zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa jomā, jo īpaši, nosakot un īstenojot programmas, tomēr minētās kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.
Nolīguma mērķis ir Savienības līmenī veicināt, attīstīt un sekmēt sadarbības pasākumus ar Ukrainu zinātnes un tehnoloģiju kopīgu interešu jomās. Tas ietver Ukrainas subjektu dalību Savienības projektos saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammām.
Neviens divpusējs nolīgums starp dalībvalsti un trešo valsti nevar panākt to, ka tiek izveidota sadarbība Savienības līmenī ar trešo valsti pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šī iniciatīva neietilpst Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT). REFIT piemēro tikai gadījumos, kad paredzēts, ka tiesību aktu priekšlikumi mainīs spēkā esošos ES tiesību aktus, un gadījumos, kad rodas regulatīvās izmaksas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šai iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi vai administratīvie resursi, kā izklāstīts tiesību akta finanšu pārskatā.
Uz minēto apsvērumu pamata Komisija aicina Padomi:
— Savienības vārdā pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas apstiprināt nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem (t. i., no 8.11.2024. līdz 8.11.2029.).
2024/0240 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā pagarināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 9 ,
tā kā:
(1)ar 2003. gada 6. februāra Lēmumu 2003/96/EK 10 Padome apstiprināja Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā 11 (“Nolīgums”) noslēgšanu. Nolīgums tika parakstīts 2002. gada 4. jūlijā Kopenhāgenā un stājās spēkā 2003. gada 11. februārī.
(2)Nolīguma 12. panta b) punktā ir paredzēts, ka Nolīgumu sākumposmā noslēdz līdz 2002. gada 31. decembrim, un tas ir pagarināms, Savienībai un Ukrainai ("Puses") vienojoties par piecu gadu papildlaiku.
(3)Pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2003/737/EK 12 , Nolīgums 2003. gada 22. septembrī tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem. Turklāt, pamatojoties uz Padomes Lēmumiem 2011/182/ES 13 , (ES) 2015/344 14 un (ES) 2020/788 15 , Nolīgums tika pagarināts uz turpmākiem piecu gadu periodiem ar atpakaļejošu spēku attiecīgi no 2009. gada 8. novembra, 2014. gada 8. novembra un 2019. gada 8. novembra. Pēdējais Nolīguma termiņa pagarinājums beigsies 2024. gada 8. novembrī.
(4)Ukraina ir svarīgs zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas subjekts Savienības kaimiņos. Nolūkā arī turpmāk veicināt sadarbību kopīgajās zinātnes un tehnoloģijas prioritārajās jomās abas Puses uzskata, ka Nolīguma pagarināšana būtu to abpusējās interesēs.
(5)Abas Puses ir apstiprinājušas nodomu Nolīgumu pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Pagarinātā Nolīguma saturam jāpaliek identiskam Nolīguma saturam. Lai nodrošinātu Nolīguma nepārtrauktību, pagarinājumam jāstājas spēkā 2024. gada 8. novembrī.
(6)Tādēļ Nolīguma pagarināšana jāapstiprina Savienības vārdā.
(7)Komisija Savienības vārdā rīkosies, lai paustu Savienības piekrišanu Nolīguma atjaunošanai,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā atkārtota pagarināšana uz pieciem gadiem.
[Nolīguma pagarinājums stājas spēkā 2024. gada 8. novembrī.]
2. pants
Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
3. pants
Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
Satura rādītājs
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
•Subsidiaritāte
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
4.IETEKME UZ BUDŽETU
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un padarīt intensīvāku sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās.
1.4.2.Konkrētie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.4.4.Snieguma rādītāji
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums – Padomes Lēmums pagarināt Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā.
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
Politikas stratēģija un koordinēšana, it īpaši starp Ģenerālsekretariātu, Juridisko dienestu, EĀDD un ģenerāldirektorātiem AGRI, BUDG, CLIMA, CNECT, EAC, ENER, GROW, JRC, MARE un MOVE.
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
◻ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 16
☑ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un padarīt intensīvāku sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās.
1.4.2.Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr. 4.1
Šis lēmums ļaus abām Pusēm uzlabot sadarbību un attīstīt stratēģiskāku partnerību, paplašinot pastāvošās sadarbības mērogu un jomu un globālu problēmu risināšanai, veicinot savstarpēju piekļūšanu otras Puses programmām.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.
Šis lēmums ES un Ukrainai dos abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas panākti ar pastāvīgu sadarbību. Tas ļaus apmainīties ar specifiskām zināšanām un nodot tālāk zinības, radot ieguvumu zinātnes pasaulei, rūpniecībai un abu Pušu pilsoņiem.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Komisija regulāri uzraudzīs visas atbilstīgi nolīgumam īstenotās darbības, ieskaitot sadarbības darbības. Pārskatē citu starpā tiks aptverti šādi jautājumi:
a) līdzdalības rādītāji – analīze par Ukrainas subjektu dalību ES pamatprogrammās pēc skaita un veida (piem., priekšlikumu skaits, parakstīto dotācijas līgumu skaits, galvenās sadarbības saites, galvenie temati; radītais iznākums) un otrādi (kad vien dati pieejami);
Pamatscenārijs: 223 dalībnieki (programmā “Apvārsnis Eiropa” līdz 27.6.2024.)
Mērķrādītājs: > 336 dalība (paredzēts, ka dalība būs lielāka nekā “Apvāršņa 2020” sekmības rādītājs, kas bija 336)
b) darbības rādītāji – ES pamatprogrammās piedalošos Ukrainas subjektu dalības sekmes, salīdzinot ar citām ārpussavienības valstīm un dalībvalstīm; dalības kvalitātes analīze (piem., programmā piedalošos augstākā ranga augstskolu skaits, kopīgo pētniecības projektu radīto patentu un publikāciju skaits);
Pamatscenārijs: 17,00 % (pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” no 27.06.2024.)
Mērķrādītājs: > 9,33 % sekmības rādītājs (paredzēts, ka sekmības rādītājs būs augstāks par “Apvārsnis 2020” sekmības rādītāju, kas bija 9,33 %)
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks.
Šis lēmums ļaus Pusēm turpināt uzlabot un intensificēt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomās, abām gūstot labumu.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Neraugoties uz notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, pēdējo gadu laikā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā starp ES un Ukrainu ir pastāvīgi pastiprinājusies. ES iesaistīšanās ļauj darboties plašākā mērogā un lielākā apjomā, visu dalībvalstu labā. Nolīguma pagarināšana ļaus ES un Ukrainai labāk piekļūt zinātnes atziņām, kas iegūtas attiecīgi ES un Ukrainā, un iesaistīties plašākā sadarbībā, kuras rezultātā notiktu plašāka zinību un tehnoloģiju apmaiņa.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnes un tehnoloģiju jomā, tiek uzskatīts par abpusēji lietderīgu pētniecībā turpināt sadarbību ar Ukrainu, kas ir stratēģiska ES partnere pētniecībā un inovācijā.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Nolīguma ar Ukrainu pagarināšana uzskatāma par pilnīgi iederīgu pētniecības un inovācijas starptautiskās sadarbības vispārējā politiskajā satvarā (COM(2012) 497).
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Neattiecas
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
☑ Ierobežots ilgums
–☑ darbības laiks: [8.11.2024.]–[8.11.2029.]
–◻ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam.
◻ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Sadarbības pasākumiem saskaņā ar Nolīgumu regulāri sekos saskaņā ar Nolīguma 6. pantu izveidotās Apvienotās komitejas sanāksmēs.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Sadarbības pārvaldību un kontroli saskaņā ar Zinātnes un tehnoloģijas nolīgumu veiks saskaņā ar Nolīguma 6. pantu izveidotās Apvienotās komitejas sanāksmēs.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Apvienotās komitejas sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku dalīšanos informācijā un tās kontroli. Kontroles sistēmā riski nav konstatēti.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Neattiecas
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
Ja Savienības esošās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba izpildītājus vai piešķirt finansiālu ieguldījumu trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīzijas, it īpaši tad, ja tai būs pamats apšaubīt paveiktā vai pasākumu pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.
Savienība veiks finanšu revīziju vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību normām atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta briesmām, uz ko var būt norādījis revīzijai pakļautais subjekts. Turklāt, veicot pētniecības darbību, Komisija nodrošinās, ka Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar efektīvām pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanas gadījumā – ar preventīviem un proporcionāliem pasākumiem un sodiem.
Lai sasniegtu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, ir iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013.
Galvenais, līgumos būs jāparedz šādi punkti:
- īpašu līguma pantu iekļaušana, lai aizsargātu ES finansiālās intereses, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu;
- administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstīgi Regulām Nr. 2185/96, Nr. 1073/1999 un Nr. 1074/1999;
- administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi Pamatregulai Nr. 2988/95, ieskaitot iekļaušanu melnajā sarakstā;
- tas, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā visiem piedzīšanas rīkojumiem jābūt izpildāmiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.
Bez tam atbildīgais Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (R&I ĢD) personāls īstenos sadarbības zinātnisko un budžetāro aspektu kārtējo pārbaužu programmu. R&I ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa veiks iekšējo revīziju, un Eiropas Savienības Revīzijas palāta veiks pārbaudes objektos.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
1. izdevumu kategorija — Vienotais tirgus, inovācijas un digitālā joma
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
Neattiecas |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
||
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
Neattiecas |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
||
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
1 |
Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma |
|
ĢD: RTD |
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ |
||
|
• Darbības apropriācijas |
|||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|||||||
|
Maksājumi |
(2a) |
||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
|||||||||
|
Budžeta pozīcija |
(3) |
||||||||
|
KOPĀ –
|
Saistības |
=1a+1b +3 |
|||||||
|
Maksājumi |
=2a+2b +3 |
||||||||
|
|
Saistības |
(4) |
|||||||
|
Maksājumi |
(5) |
||||||||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
||||||||
|
KOPĀ –
|
Saistības |
=4+ 6 |
|||||||
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
||||||||
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
|||||||
|
Maksājumi |
(5) |
||||||||
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas) |
(6) |
||||||||
|
KOPĀ –
|
Saistības |
=4+ 6 |
|||||||
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
||||||||
|
|
7 |
“Administratīvie izdevumi” |
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ |
||||
|
ĢD: RTD |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
||||||||||
|
• Citi administratīvie izdevumi |
||||||||||
|
KOPĀ RTD ĢD |
Apropriācijas |
|||||||||
|
KOPĀ –
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ |
|||||
|
KOPĀ –
|
Saistības |
||||||||||
|
Maksājumi |
|||||||||||
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus ⇩ |
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
IZNĀKUMI |
|||||||||||||||||||
|
Veids 17 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1… 18 |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ... |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
|
KOPSUMMAS |
|||||||||||||||||||
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Citi administratīvie izdevumi |
||||||||
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
|
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
19
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Citi
|
||||||||
|
Starpsumma –
|
|
KOPĀ |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
Gads
|
Gads
|
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
|||||
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
|||||||||
|
20 01 02 03 (Delegācijas) |
|||||||||
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
|||||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) |
|||||||||
|
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
|||||||||
|
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās) |
|||||||||
|
1.1.XX 01 xx yy zz |
– galvenajā mītnē |
||||||||
|
- delegācijās |
|||||||||
|
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
01 01 01 12 (AC, END, INT - tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
|||||||||
|
KOPĀ |
|||||||||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikums/iniciatīva:
–◻ pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā iesniedziet "Excel" tabulu.
–◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.
–◻ jāpārskata DFS
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–☑ neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–◻ paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
||||||||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
||||||||
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻ pašu resursus
–◻ citus ieņēmumus
–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām◻
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme |
||||||
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
…………. pants |
||||||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).