–

Electrabel SA vārdā – X. Taton, avocat, un H. Vanhulle, advocaat,

–

Fédération Belge des Entreprises Électriques un Gazières ASBL, Organisatie voor Duurzame Energie Vlaanderen ASBL un Wind4Wallonia 2 SA vārdā – D. Verhoeven, avocat,

–

Luminus SA, EDF Belgium SA, ActiVent Wallonie SCRL, Eol’Wapi SA, Lumiwind SC un Luminus Wind Together SC vārdā – D. Verhoeven, avocat,

–

Commission de Régulation de l’Électricité et du Gaz (Elektroenerģijas un gāzes regulēšanas komisija, CREG) vārdā – G. Block, M. Vandersmissen un K. Wauters, advocaten,

–

Beļģijas valdības vārdā – P. Cottin, M. Jacobs un C. Pochet, pārstāvji, kuriem palīdz K. Decroix un B. Martel, advocaten,

–

Grieķijas valdības vārdā – K. Boskovits un C. Kokkosi, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet un T. Scharf, pārstāvji,

1

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (OV 2022, L 261 I, 1. lpp.) 6.–8. un 22. pantu kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 5. un 9. punktu, LES 6. pantu, LESD 288. pantu, kā arī samērīguma, pārākuma, iedarbīguma un lojālas sadarbības principiem.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar trim tiesvedībām starp, pirmkārt, Electrabel SA, otrkārt, Fédération Belge des Entreprises Électriques et gazières ASBL, Organizatie voor Duurzame Energie Vlaanderen ASBL, kā arī Wind4Wallonia 2 SA (turpmāk tekstā kopā sauktas – “FEBEG u.c.”) un, treškārt, Luminus SA, EDF Belgium SA, ActiVent Wallonie SCRL, Eol’Wapi SA, Lumiwind SC, kā arī Luminus Wind Together SC (turpmāk tekstā kopā sauktas – “Luminus u.c.”) (turpmāk tekstā visas kopā sauktas – “prasītājas pamatlietā”) un Commission de Régulation de l’Électricité et du Gaz (Elektroenerģijas un gāzes regulēšanas komisija, CREG) par pēdējās minētās 2023. gada 28. februāra lēmuma par paraugu deklarācijai, kas jāiesniedz tādas nodevas parādniekiem, kura ieviesta saistībā ar elektroenerģijas ražotāju tirgū gūto ieņēmumu griestiem (turpmāk tekstā – “2023. gada 28. februāra lēmums”), tiesiskumu.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Līgums par Eiropas Savienību

3

LES 4. panta 3. punktā ir noteikts:

4

LES 6. pantā ir noteikts:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

5

LESD 288. panta otrā daļa ir formulēta šādi:

Regula 2022/1854

6

Regulas 2022/1854 1., 5., 28., 30. un 37. apsvērumā bija teikts:

7

Saskaņā ar šīs regulas 1. pantu “Priekšmets un darbības joma”:

8

Minētās regulas 2. pants “Definīcijas” bija formulēts šādi:

9

Šīs pašas regulas 6. pantā “Obligātie tirgus ieņēmumu griesti” bija paredzēts:

10

Regulas 2022/1854 7. pantā “Tirgus ieņēmumu griestu piemērošana elektroenerģijas ražotājiem” bija noteikts:

11

Saskaņā ar šīs regulas 8. pantu “Valstu krīzes pasākumi”:

12

Minētās regulas 22. pantā “Stāšanās spēkā un piemērošana” bija paredzēts:

Beļģijas tiesības

Elektroenerģijas likums

13

1999. gada 29. aprīļa Loi relative à l’organisation du marché de l’électricité (Elektroenerģijas tirgus organizācijas likums; 1999. gada 11. maija Moniteur belge, 16264. lpp.) – redakcijā, kura izriet no 2022. gada 16. decembra Loi modifiant la loi relative à l’organisation du marché de l'électricité et introduisant un plafond sur les recettes issues du marché des producteurs d’électricité (Likums, ar ko groza Elektroenerģijas tirgus organizācijas likumu un ievieš elektroenerģijas ražotāju tirgū gūto ieņēmumu griestus; 2022. gada 22. decembra Moniteur belge, 98819. lpp.), kura piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Elektroenerģijas likums”), – 22.b pantā ir paredzēts:

2023. gada 28. februāra lēmums

14

CREG 2023. gada 28. februāra lēmumu pieņēma, pamatojoties uz Elektroenerģijas likuma 22.b panta 6. punkta ceturto daļu. Šajā lēmumā ir noteikts deklarācijas paraugs un to dokumentu formāts, kas ir jānosūta ar šā likuma 22.b panta 1. punktu ieviestās nodevas parādniekiem.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

15

Prasītājas pamatlietā ir vai nu privāto tiesību juridiskas personas, kuras ir elektroenerģijas, kas ražota no Regulas 2022/1854 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem energoresursiem, ražotāji un/vai piegādātāji un kuras ietilpst 2023. gada 28. februāra lēmuma piemērošanas jomā, ņemot vērā, ka uz tām attiecas ar Elektroenerģijas likuma 22.b panta 2. punktu ieviestā nodeva, vai privāto tiesību juridiskas personas, kuras nav elektroenerģijas ražotāji vai piegādātāji, bet kas arī ietilpst šajā piemērošanas jomā, jo uz tām attiecas šī nodeva, vai arī enerģētikas nozares uzņēmumu federācijas, kas darbojas savu biedru labā.

16

2023. gada 29. martā Electrabel, no vienas puses, un FEBEG u.c., no otras puses, kā arī 2023. gada 30. martā Luminus u.c. vērsās cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) (section cour des marchés) (Iepirkuma lietu nodaļa), kas ir iesniedzējtiesa, ar trim prasībām atcelt 2023. gada 28. februāra lēmumu. Minētā tiesa šīs trīs prasības apvienoja, ņemot vērā to līdzības.

17

Šo prasību pamatojumam prasītājas pamatlietā izvirza, pirmām kārtām, atcelšanas pamatus, kas attiecas uz prezumpciju, kuras ieviestas ar 2023. gada 28. februāra lēmumu, ekskluzīvo raksturu. Electrabel būtībā apgalvo, ka ar šo lēmumu ir pārkāpts Regulas 2022/1854 2. panta 5. punkts, kā arī 6.–8. pants, jo ar to tai ir noteikts pienākums deklarēt ieņēmumus, kas faktiski nav gūti, lai gan šajā regulā esot paredzēts pienākums deklarēt faktiski gūtus ieņēmumus. FEBEG u.c., kā arī Luminus u.c. apgalvo, ka ir pārkāpta minētā regula, it īpaši tās 6. un 7. pants, LESD 288. pants, kā arī Savienības tiesību normu pārākuma un iedarbīguma principi, jo minētajā lēmumā ir piemērotas juridiskas prezumpcijas, lai noteiktu ieņēmumus, kuriem tiek piemēroti Elektroenerģijas likuma 22.b pantā ieviestie griesti. Šajā ziņā tās uzsver, ka šīs prezumpcijas atkarībā no attiecīgā energoresursa ir vai nu neatspēkojamas, vai arī atspēkojamas, bet pēdējā minētajā gadījumā tās var atspēkot tikai ar atsevišķiem nosacījumiem un izmantojot citas prezumpcijas. Tās uzskata, ka šajā pašā regulā ir paredzēta tikai gūto tirgus ieņēmumu griestu noteikšana, tādēļ ir jābūt vismaz iespējai deklarēt faktiskos ieņēmumus.

18

Tātad prasītājas pamatlietā pārmet CREG, ka tā 2023. gada 28. februāra lēmumā ir pārņēmusi Elektroenerģijas likuma 22.b panta 5. punkta otrās daļas 1.–6. apakšpunktā paredzēto sešu prezumpciju sistēmu. Šāda sistēma, kas balstīta vienīgi uz prezumpcijām, izraisot fiktīvu ieņēmumu aplikšanu ar nodokli 100 % apmērā, lai gan saskaņā ar Regulu 2022/1854 šie griesti ir piemērojami “tirgus ieņēmumiem”, proti, elektroenerģijas ražotāju faktiski gūtajiem ieņēmumiem. Turklāt šajā regulā esot paredzēts, ka griesti ir piemērojami “katram darījumam”, lai gan saskaņā ar visām aplūkotajām prezumpcijām elektroenerģija ir uzskatāma par pārdotu vienreiz dienā par elektroenerģijas cenu, kas katrai no šīm dienām ir noteikta elektroenerģijas biržā, ja elektroenerģija tiek pārdota nākotnes tirgū, un reizi stundā, ja tā tiek pārdota nākamās dienas tirgū. Tas izraisot to, ka rodas pamats nodevai gadījumā, ja kādā šā laikposma dienā vai stundā tiek pārsniegti griesti, lai gan faktiski saņemtā samaksa ir vidējā cena, kas ir zemāka par šiem griestiem. Tādas sistēmas izmantošana, kas balstīta vienīgi uz prezumpcijām, nekādi neesot pamatota, un patiesībā tās mērķis esot palielināt iekasētās summas.

19

CREG un État belge (Beļģijas valsts) apstrīd šo argumentāciju, it īpaši atsaukdamās uz Regulas 2022/1854 37. apsvērumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis tirgus ieņēmumu griestu aprēķināšanai var izmantot saprātīgas aplēses. Šajā regulā neesot paredzēts neviens konkrēts noteikums, kas ļautu aprēķināt virsieņēmumu apmēru, un Komisija neesot sniegusi norādes šajā jautājumā, pretēji tam, kas esot paredzēts minētās regulas 6. panta 5. punktā. Elektroenerģijas likumā paredzēto prezumpciju izmantošana neizraisot fiktīvu ieņēmumu aplikšanu ar nodokli un ļaujot pārvarēt tehniskās grūtības, kas saistītas ar cenas precīzu noteikšanu par katru elektroenerģijas MWh, kura pārdota un piegādāta nodevas piemērošanas laikposmā. Turklāt Elektroenerģijas likuma 22.b panta 5. punkta otrās daļas 1. un 2. apakšpunktā ietverto prezumpciju neatspēkojamais raksturs esot pamatots, jo sistēma esot balstīta uz iepriekš pieņemtām pārdošanas stratēģijām, par kurām iepriekš panākta vienošanās ar attiecīgo atomelektrostaciju operatoriem.

20

Iesākumā iesniedzējtiesa norāda – tas, ka šajā lietā norādītās nelikumības izriet no Elektroenerģijas likuma 22.b panta 5. punkta otrās daļas 1.–6. apakšpunkta piemērošanas, neietekmē tās kompetenci lemt par 2023. gada 28. februāra lēmuma tiesiskumu. Būtībā tā konstatē, ka prezumpcijas – kas noteiktas šajās tiesību normās un uz kurām balstīts šā lēmuma ieņēmumu deklarācijas paraugs, kas ir posms pirms katra parādnieka maksājamās nodevas noteikšanas, – ir balstītas uz prezumpciju kopumu vai virkni, no kurām parādnieks nekad nevar pilnībā izvairīties, kā rezultātā tas nevar deklarēt savus faktiskos ieņēmumus, kas patiešām ir gūti.

21

Šajā ziņā minētā tiesa precizē, ka tā nesaskata pietiekamu tehnisko pamatojumu tādu prezumpciju definēšanai, kurām būtu jāatspoguļo pārdošanas stratēģijas, kas raksturīgas katrai tehnoloģijai vai citai īpatnībai, tā vietā, lai ļautu parādniekiem dokumentēt savas faktiskās pārdošanas stratēģijas un savus faktiskos ieņēmumus, vismaz tad, ja tas ir iespējams. Proti, griestu noteikšana, kas ieviesta ar Regulu 2022/1854 un ko līdz ar to ieviesis Beļģijas likumdevējs, esot piemērojama tikai elektroenerģijai, kas iegūta no atsevišķām tehnoloģijām, un deklarēšanas sistēma esot balstīta uz atsevišķu datu izsekojamību ar konkrētu iekārtu. Tātad tā uzskata, ka, lai gan tehniskas grūtības var pamatot prezumpciju izmantošanu, tās neattaisno to neatspēkojamo raksturu.

22

Turklāt no Regulas 2022/1854 6.–8. panta kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu izrietot, ka virsieņēmumu aprēķins ir jāveic, balstoties uz ražotāju faktiski gūtajiem tirgus ieņēmumiem. To apstiprinot ieviestās sistēmas uzbūve, kas pirmšķietami liekot atsaukties uz faktiski gūtajiem ieņēmumiem. Šīs regulas 30. apsvērums atbalstot šo vērtējumu. Lai gan tās 37. apsvērumā ir norādīts, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tirgus ieņēmumu griestu aprēķināšanai izmantot saprātīgas aplēses, tomēr šis apsvērums nevar būt pretrunā minētās regulas normām. Iesniedzējtiesa piebilst, ka tā, starp citu, nav pārliecināta par to, ka iespēja ļaut dalībvalstīm izmantot aplēses atļauj tām paredzēt sistēmu, kura balstīta vienīgi uz neatspēkojamām prezumpcijām vai uz daļēji atspēkojamām prezumpcijām, bet tādā veidā, kas pieļauj atstāt spēkā dalībvalsts teorētiski iepriekš noteiktus elementus, neņemot vērā faktiski gūtos ieņēmumus.

23

Otrām kārtām, attiecībā uz laikposmu, uz kuru attiecas strīdīgais lēmums, Electrabel, kā arī FEBEG u.c. būtībā norāda, ka, ciktāl 2023. gada 28. februāra lēmumā ir noteikts deklarācijas paraugs laikposmam no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim – lai gan Regulā 2022/1854 paredzēto griestu piemērošanas laikposms sākas 2022. gada 1. decembrī –, ar šo lēmumu citastarp ir pārkāpts šīs regulas 6.–8., 20. un 22. pants, LESD 288. pants, Savienības tiesību normu pārākuma un iedarbīguma principi, kā arī lojālas sadarbības princips. Tās norāda, ka Komisijas 2022. gada 14. septembra priekšlikums Padomes regulai par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai [COM (2022) 473 final], kas noveda pie Regulas 2022/1854 pieņemšanas, paredzēja dalībvalstīm iespēju lemt par šo griestu agrīnu piemērošanu, bet ka šī iespēja netika ietverta tajā šīs regulas redakcijā, kura tika pieņemta galīgi. Turklāt minētā regula neatļaujot dalībvalstīm iekasēt virsieņēmumus ar atpakaļejošu spēku.

24

CREG un État belge būtībā atbild, ka, pirmkārt, Beļģijas likumdevējs varēja rīkoties tā, kā tas ir darījis attiecībā uz laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 30. novembrim atbilstoši savai vispārējai kompetencei nodokļu jomā, otrkārt, Regulas 2022/1854 8. panta 1. punktā turklāt ir paredzēts, ka dalībvalstis var “saglabāt vai ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo [..] tirgus ieņēmumus”, un, treškārt, tas, ka šā sprieduma iepriekšējā punktā minētajā regulas priekšlikumā paredzētā šīs regulas brīvprātīgas agrīnas piemērošanas iespēja nav tikusi pārņemta galīgi pieņemtajā tekstā, ir izskaidrojams ar šādas tiesību normas nelietderīgumu.

25

Iesniedzējtiesa norāda, ka Beļģijas likumdevējs nav pamatojis iemeslu, kura dēļ tas aplūkotās nodevas spēkā stāšanās datumu ir noteicis dienā, kas atšķiras no Regulā 2022/1854 paredzētā datuma, un ka tas ir vienīgi norādījis, ka ieviestā sistēma nav pretrunā atpakaļejoša spēka aizlieguma principam nodokļu jomā. No Elektroenerģijas likuma sagatavošanas dokumentiem arī neizrietot, ka aplūkotā nodeva būtu jaukta rakstura, proti, no Savienības tiesībām neatkarīgs valsts pasākums attiecībā uz laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 30. novembrim un Regulas 2022/1854 īstenošana attiecībā uz laikposmu no 2022. gada 1. decembra. Ņemot vērā šos elementus, minētā tiesa uzskata, ka šīs regulas 22. panta 2. punkts pirmšķietami varētu nepieļaut tādus valsts pasākumus, kuri nodrošina sistēmas, kas ar to ieviesta, īstenošanu no agrāka datuma par to, kurš norādīts šajā normā, ņemot vērā pārākuma, iedarbīguma un lojālas sadarbības principus. Šajā ziņā tā uzskata, ka Regulas 2022/1854 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts nav skaidrs attiecībā uz to, vai šajā tiesību normā dalībvalstīm sniegtā iespēja saglabāt vai ieviest pasākumus, kuri vēl vairāk ierobežo tirgus ieņēmumus, ietver arī to, ka tās drīkst īstenot griestu noteikšanas sistēmu pirms minētās regulas spēkā stāšanās dienas.

26

Šādos apstākļos cour d’appel de Bruxelles (Briseles apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Tiesvedība Tiesā

27

Iesniedzējtiesa ir lūgusi šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot paātrināto prejudiciāla nolēmuma tiesvedību, kas paredzēta Tiesas Reglamenta 105. pantā.

28

Šis lūgums tika noraidīts ar Tiesas priekšsēdētāja 2024. gada 10. janvāra rīkojumu Electrabel u.c. (C‑633/23, EU:C:2024:41).

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo un otro jautājumu

29

Iesākumā jānorāda, pirmkārt, ka pirmā un otrā jautājuma – kuri jāizskata kopā – formulējums liecina, ka iesniedzējtiesai ir šaubas par noteikumiem, uz kuru pamata nosakāmi tirgus ieņēmumi, uz kuriem attiecas Regulas 2022/1854 “6. pantā noteiktie griesti”. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šajā gadījumā tirgus ieņēmumu griesti Elektroenerģijas likuma 22.b panta 4. punkta izpratnē ir noteikti 130 EUR apmērā par saražotās elektroenerģijas MWh, lai gan 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka minētajā pantā norādītajiem tirgus ieņēmumiem piemēro maksimālos griestus 180 euro apmērā par saražotās elektroenerģijas MWh. Tomēr šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā būtībā ir paredzēts, ka dalībvalstis citastarp var ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo šos ieņēmumus.

30

Līdz ar to ir konstatējams, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie griesti ir nevis Regulas 2022/1854 “6. pantā noteiktie” griesti, bet gan griesti, ko valsts noteikusi, pamatojoties uz šīs regulas 8. panta 1. punktu.

31

Otrkārt, lai gan ar pirmo un otro jautājumu iesniedzējtiesa citastarp lūdz interpretēt LES 6. pantu, tā neizklāsta to, kādā ziņā šī interpretācija būtu nepieciešama pamatlietu atrisināšanai. Proti, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav ietverts neviens pamats, kas izskaidrotu iemeslu, kura dēļ minētajai tiesai ir šaubas par šā panta interpretāciju, nedz arī izklāstīta saikne, ko tā būtu konstatējusi starp šo pantu un pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu. Līdz ar to LES 6. panta interpretācija nešķiet nepieciešama šo lietu atrisināšanai.

32

Ņemot vērā šos apsvērumus, ir saprotams, ka ar pirmo un otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2022/1854 6.–8. pants kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu, LESD 288. pantu un samērīguma principu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru to ieņēmumu, uz kuriem attiecas atbilstoši 8. pantam noteiktie tirgus ieņēmumu griesti, apmēru nosaka atkarībā no elektroenerģijas ražošanas iekārtām, balstoties vai nu uz neatspēkojamām prezumpcijām, vai arī uz atspēkojamām prezumpcijām, bet kuras var atspēkot, vienīgi, pirmkārt, sniedzot pierādījumus par attiecīgā operatora visās iekārtās gūtajiem faktiskajiem ieņēmumiem un, otrkārt, izmantojot citas prezumpcijas.

33

Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas 2022/1854 6. panta 1. punktā ir paredzēts, ka elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumiem, kas gūti, ražojot elektroenerģiju no 7. panta 1. punktā minētajiem energoresursiem, piemēro maksimālos griestus 180 euro par saražotās elektroenerģijas MWh. 6. panta 2. punktā ir piebilsts, ka dalībvalstis nodrošina, ka tirgus ieņēmumu griesti attiecas uz visiem ražotāju – un, attiecīgā gadījumā, starpnieku, kuri elektroenerģijas vairumtirgos piedalās ražotāju vārdā, – tirgus ieņēmumiem neatkarīgi no tirgus laikposma, kurā notiek darījums, un no tā, vai elektroenerģiju tirgo divpusēji vai centralizētā tirgus platformā. Turklāt šā paša panta 3. punktā noteikts, ka, ievērojot 2. punktu, dalībvalstis ievieš iedarbīgus pasākumus, lai nepieļautu ražotājiem noteikto pienākumu apiešanu, un ka it īpaši pārliecinās, ka tirgus ieņēmumu griesti tiek faktiski piemēroti gadījumos, kad ražotājus kontrolē vai kad tie daļēji pieder citiem uzņēmumiem, it īpaši tad, ja tie ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā. Savukārt Regulas 2022/1854 6. panta 4. punktā ir precizēts, ka dalībvalstis lemj par to, vai tirgus ieņēmumu griestus piemērot brīdī, kad notiek norēķins par enerģijas apmaiņu, vai pēc tam.

34

Turklāt, lai gan 6. panta 5. punktā ir noteikts, ka Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm minētā panta piemērošanā, nav strīda par to, ka šī iestāde nekādus norādījumus šajā ziņā nav sniegusi.

35

Attiecībā uz Regulas 2022/1854 7. pantu – tā 1. punktā ir norādīts, ka šīs regulas 6. pantā paredzētos tirgus ieņēmumu griestus piemēro tirgus ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot elektroenerģiju, kura ražota no šajā tiesību normā uzskaitītajiem energoresursiem. Tā 6. punktā arī ir precizēts, ka ražotāji, starpnieki un attiecīgie tirgus dalībnieki, kā arī, attiecīgā gadījumā, sistēmu operatori sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, sistēmu operatoriem un nominētajiem elektroenerģijas tirgus operatoriem visus 6. panta piemērošanai nepieciešamos datus, tostarp datus par saražoto elektroenerģiju un saistītajiem tirgus ieņēmumiem, neatkarīgi no tirgus laikposma, kurā notiek darījums, un no tā, vai elektroenerģija tiek tirgota divpusēji, tajā pašā uzņēmumā vai centralizētā tirgū.

36

Savukārt Regulas 2022/1854 8. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstis var pieņemt citus pasākumus, kas uzskaitīti šā punkta a)–e) apakšpunktā. Piemēram, uz tā a) apakšpunkta pamata dalībvalstis var atstāt spēkā vai ieviest pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo ražotāju, kuri ražo elektrību no šīs regulas 7. panta 1. punktā norādītajiem energoresursiem, tirgus ieņēmumus, tostarp iespēju diferencēt tehnoloģijas, kā arī citu tirgus dalībnieku – tostarp to, kuri darbojas elektroenerģijas tirdzniecībā, – tirgus ieņēmumus. 8. panta 2. punktā ir precizēts, ka šīs regulas 1. punktā minētie pasākumi ir samērīgi un nediskriminējoši, neapdraud investīciju signālus, nodrošina, ka tiek segtas investīcijas un darbības izmaksas, nekropļo elektroenerģijas vairumtirgu darbību un citastarp neietekmē izdevīguma secību un cenu veidošanos vairumtirgū, un ir saderīgi ar Savienības tiesību normām.

37

Turklāt Regulas 2022/1854 2. panta 5. punktā ir precizēts, ka šajā regulā jēdziens “tirgus ieņēmumi” nozīmē gūtos ieņēmumus, ko ražotājs saņem apmaiņā pret elektroenerģijas pārdošanu un piegādi Savienībā neatkarīgi no šādas apmaiņas līgumiskās formas, ietverot elektroenerģijas pirkuma līgumus un citas pret svārstībām elektroenerģijas vairumtirgū veiktas riska ierobežošanas darbības un neietverot nekādu dalībvalstu piešķirtu atbalstu. 2. panta 9. punktā arī ir norādīts, ka jēdziens “virsieņēmumi” nozīmē pozitīvu starpību starp ražotāju tirgus ieņēmumiem par elektroenerģijas MWh un noteiktajiem tirgus ieņēmumu griestiem 180 euro par elektroenerģijas MWh, kas noteikti šīs regulas 6. panta 1. punktā.

38

Tātad ir konstatējams, ka, lai gan nevienā no atbilstošajām Regulas 2022/1854 normām nav precizēta metodika par to, kā būtu jānosaka tirgus ieņēmumi, uz kuriem attiecināms ieņēmumu griestu noteikšanas pasākums, kā ieviešana šajā regulā ir paredzēta, no šo normu formulējuma tomēr izriet – kā būtībā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 38. un 39. punktā –, ka šis griestu noteikšanas pasākums nevar tikt piemērots teorētiskiem ieņēmumiem, kuri neatbilst tirgus realitātei, bet tiem ir jāatbilst tādam apmēram, kurš atspoguļo attiecīgo operatoru gūto ieņēmumu faktisko situāciju.

39

Turklāt šīs regulas 30. apsvērumā ir teikts, ka tirgus ieņēmumu griesti būtu jānosaka “nevis kopējiem ražošanas ieņēmumiem [..], bet gan tirgus ieņēmumiem”, un ka neatkarīgi no elektroenerģijas tirdzniecības līguma veida tirgus ieņēmumu griesti būtu jāpiemēro “tikai” “realizētajiem” [“gūtajiem”] tirgus ieņēmumiem.

40

Tomēr, tā kā nevienā Regulas 2022/1854 normā nav precizēti noteikumi, ar kādiem tiek noteikti tirgus ieņēmumi, uz kuriem jāattiecas ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumam, tad tas ir jānosaka dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl, to noteikdamas, dalībvalstis īsteno šo regulu un tātad – Savienības tiesības, tām sava kompetence ir jāīsteno, ievērojot šīs tiesības, un – šajā gadījumā – tādā veidā, kas it īpaši saglabā minētās regulas normu lietderīgo iedarbību (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2023. gada 21. decembris, Komisija/Dānija (Maksimālais stāvēšanas laiks), C‑167/22, EU:C:2023:1020, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2025. gada 30. aprīlis, Alenopik, C‑745/23, EU:C:2025:294, 28. punkts).

41

Tātad vēl ir jānovērtē, vai šajā [kompetences] īstenošanā dalībvalstīm ir atļauts izmantot prezumpcijas, lai precīzi noteiktu tirgus ieņēmumu apmēru, kuram tās piemēro ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu, kurš paredzēts Regulā 2022/1854.

42

Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina šīs regulas 37. apsvērums: lai nodrošinātu tirgus ieņēmumu griestu faktisku nodrošināšanu, ražotājiem, starpniekiem un attiecīgajiem tirgus dalībniekiem būtu jāsniedz nepieciešamie dati dalībvalstu kompetentajām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, sistēmu operatoriem un nominētajiem elektroenerģijas tirgus operatoriem, bet ka, ņemot vērā to atsevišķo darījumu lielo skaitu, attiecībā uz kuriem dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jānodrošina tirgus ieņēmumu griestu īstenošana, minētajām iestādēm vajadzētu būt iespējai šo griestu aprēķināšanai izmantot “saprātīgas aplēses”.

43

Kā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 50. punktā, aplēse ir noteiktas vērtības aptuvens novērtējums, un tātad tā ne vienmēr atbilst precīzai vērtībai. Līdz ar to var pieļaut iespējamu atšķirību starp faktiskajiem ieņēmumiem un prezumētajiem ieņēmumiem, un tas noteikti nepadara prezumpciju izmantošanu nesaderīgu ar Regulu 2022/1854, ja vien šī atšķirība – kas turklāt var būt gan negatīva, gan pozitīva – paliek saprātīga, proti, mērena, un aplēses, kas veiktas, balstoties uz šīm prezumpcijām, atspoguļo tirgus realitāti aplūkotajā laikposmā.

44

Otrkārt, kā izriet no Regulas 2022/1854 1. panta, tās mērķis citastarp ir ieviest ārkārtas intervenci, ar kuru mīkstina augsto enerģijas cenu ietekmi, izmantojot izņēmuma, mērķorientētus un laikā ierobežotus pasākumus, un minēto pasākumu mērķis it īpaši ir ieviest griestus tirgus ieņēmumiem, ko daži ražotāji gūst no elektroenerģijas ražošanas, un mērķorientēti tos pārdalīt elektroenerģijas galalietotājiem.

45

Šādā steidzamības kontekstā un ņemot vērā šo mērķi aizsargāt elektroenerģijas galalietotājus, saprātīgu aplēšu izmantošana, tajā skaitā prezumpciju veidā, lai ātri īstenotu īstermiņa pasākumus, var būt pienācīgs vai pat nepieciešams līdzeklis, lai nodrošinātu Regulā 2022/1854 prasītā ieņēmumu griestu noteikšanas pasākuma iedarbīgumu un tādējādi sasniegtu šo mērķi.

46

Treškārt, jānorāda, ka saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāievieš iedarbīgi pasākumi, lai nodrošinātu šo griestu faktisku piemērošanu un lai nepieļautu to apiešanu. Ņemot vērā to, kas paredzēts minētās regulas 6. panta 2. punktā, kā arī 7. panta 6. punktā, kuru formulējums ir atgādināts attiecīgi šā sprieduma 33. un 35. punktā, var būt nepieciešams nodrošināt ļoti liela datu daudzuma vākšanu un kontroli. Tātad šis apstāklis ļauj arī atzīt, ka atkarībā no attiecīgā valsts tirgus īpatnībām vai tehniskajām grūtībām, kādas var pastāvēt saistībā ar iespēju nošķirt ieņēmumus, attiecībā uz kuriem faktiski ir jāpiemēro šajā pašā regulā paredzētais griestu noteikšanas pasākums, var izrādīties nepieciešams izmantot prezumpcijas.

47

Administratīvā sloga, kāds var rasties šā griestu noteikšanas pasākuma ieviešanas dēļ, lielo smagumu turklāt ir atzinis Savienības likumdevējs, jo Regulas 2022/1854 7. panta 3. punktā dalībvalstīm citastarp ir piedāvāta iespēja – it īpaši, ja šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzēto griestu piemērošana izraisa ievērojamu administratīvo slogu – nolemt, ka šie griesti neattiecas uz ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuru maksimālā uzstādītā jauda ir 1 MW.

48

No šiem elementiem izriet, ka Regula 2022/1854 pieļauj, ka dalībvalsts izmanto prezumpcijas, lai noteiktu to tirgus ieņēmumu apmēru, attiecībā uz kuriem ir jāpiemēro šajā regulā noteiktais griestu noteikšanas pasākums, ciktāl šīs prezumpcijas ļauj iegūt saprātīgas minēto ieņēmumu aplēses, kas atspoguļo tirgus realitāti aplūkotajā laikposmā.

49

Šajā ziņā jānorāda, pirmkārt, ka ar faktu, ka dalībvalsts attiecīgā gadījumā, balstoties uz objektīviem nošķiršanas elementiem, ir izvēlējusies ieviest dažādas prezumpcijas atkarībā no attiecīgajiem operatoriem, iekārtām vai tehnoloģijām vai prezumpciju virkni, nevar pierādīt, ka šā sprieduma iepriekšējā punktā minētais nosacījums nav izpildīts, ja vien attiecībā uz katru operatoru, iekārtu vai tehnoloģiju kategoriju, uz kuru, tās, iespējams, attiecas, ieviestā prezumpcija ļauj iegūt šai kategorijai raksturīgo ieņēmumu saprātīgu aplēsi, turklāt iespēja nošķirt tehnoloģijas ir skaidri atļauta Regulā 2022/1854, it īpaši tās 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Otrkārt, pat neatspēkojamu prezumpciju izmantošana var atbilst šim nosacījumam, it īpaši, ja tās attiecas uz ierobežotu un īpašu ražotāju kategoriju, kuru ieņēmumi tiem raksturīgo apstākļu vai attiecīgā valsts tirgus īpatnību dēļ ir iepriekš noteikti, vienojoties ar valsts iestādēm, vai arī tos ierobežo valsts tiesiskais regulējums, kā rezultātā attiecīgie ražotāji nevar viegli no tiem atkāpties.

50

No šiem konstatējumiem arī izriet, ka nevar uzskatīt, ka šādu prezumpciju izmantošana, ja tās atbilst minētajam nosacījumam, būtu pretrunā samērīguma principam. Šajā ziņā jāatgādina: šis princips, kas ir viens no vispārējiem tiesību principiem un kas tātad dalībvalstīm ir jāievēro, kad tās īsteno Savienības tiesības, atbilstoši šā sprieduma 40. punktā atgādinātajai judikatūrai paredz, ka attiecīgie līdzekļi ir jāizmanto ar attiecīgo regulējumu sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanas vajadzībām un ka tie nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams to sasniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 21. februāris, Netto Supermarkt, C‑271/06, EU:C:2008:105, 19. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2020. gada 8. decembris, Ungārija/Parlaments un Padome, C‑620/18, EU:C:2020:1001, 111. punkts).

51

Ņemot vērā steidzamību, kāda bija saistībā ar Regulā 2022/1854 noteiktā ieņēmumu griestu noteikšanas pasākuma īstenošanu, lai aizsargātu elektroenerģijas galalietotājus, kā arī šā pasākuma izņēmuma raksturu un laikā ierobežoto raksturu, prezumpciju, tostarp attiecīgā gadījumā neatspēkojamu prezumpciju, izmantošana, lai precīzi noteiktu to ieņēmumu apmēru, attiecībā uz kuru ir jāpiemēro minētais pasākums, šķiet samērīga, ciktāl, kā minēts šā sprieduma 48. punktā, šīs prezumpcijas ļauj iegūt minēto ieņēmumu saprātīgas aplēses, kuras atspoguļo tirgus realitāti aplūkotajā laikposmā.

52

Tā kā konkrētam vērtējumam par to, vai kāda prezumpcija atbilst šim nosacījumam, ir faktoloģisks raksturs, tad tas ir valsts iestāžu kompetencē, kuru darbību kontrolē valsts tiesas, – šajā gadījumā iesniedzējtiesas kompetencē. Tomēr saskaņā ar judikatūru Tiesa, lemjot par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, var [iesniedzējtiesai] sniegt precizējumus, lai palīdzētu tai veikt vērtējumu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2006. gada 21. februāris, Halifax u.c., C‑255/02, EU:C:2006:121, 77. punkts, kā arī 2024. gada 11. janvāris, Nárokuj, C‑755/22, EU:C:2024:10, 42. punkts).

53

Lai veiktu šo vērtējumu, ir jāņem vērā visi faktiskie un tehniskie apstākļi, kas raksturo ne tikai attiecīgo operatoru un iekārtu situāciju, bet arī valsts elektroenerģijas tirgu. Konkrētāk, šajā ziņā nozīmīgi var būt, piemēram, tas, cik lielā mērā, ņemot vērā šīs īpatnības, pastāv šķēršļi datu vākšanai un kontrolei, kas ļautu laika sprīdī, kas saderīgs ar steidzamību, kura saistīta ar elektroenerģijas galalietotāju aizsardzības mērķa sasniegšanu, noteikt precīzus iekārtu vai operatoru, uz kuriem attiecas aplūkotais griestu noteikšanas pasākums, ieņēmumus, kā arī to, vai ieviestās prezumpcijas ir pietiekami precīzas, lai izvairītos no tā, ka attiecīgo operatoru gūtie ieņēmumi tiek novērtēti daudz par augstu vai daudz par zemu, kā arī to, vai pastāv koriģēšanas mehānisms, kas attiecīgā gadījumā ļauj operatoriem vai valsts iestādēm pieprasīt faktiskos ieņēmumus, lai labotu šo prezumpciju rezultātus, ja to rezultātā netiek veiktas saprātīgas aplēses, kas atspoguļo tirgus realitāti aplūkotajā laikposmā.

54

Turklāt, ņemot vērā šā sprieduma 40. punktā konstatēto, Tiesai nav jālemj par iesniedzējtiesas lūgto LESD 288. panta interpretāciju.

55

Ņemot vērā visus izklāstītos apsvērumus, atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir šāda: Regulas 2022/1854 6.–8. pants kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu, kā arī samērīguma principu jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru to ieņēmumu, uz kuriem attiecas atbilstoši 8. pantam noteiktie tirgus ieņēmumu griesti, apmēru nosaka atkarībā no elektroenerģijas ražošanas iekārtām, balstoties vai nu uz neatspēkojamām prezumpcijām, vai arī uz atspēkojamām prezumpcijām, bet kuras var atspēkot, vienīgi, pirmkārt, attaisnojot ar attiecīgā operatora visām iekārtām gūtos faktiskos ieņēmumus un, otrkārt, izmantojot citas prezumpcijas, ciktāl šīs prezumpcijas ļauj iegūt saprātīgas minēto ieņēmumu aplēses, kas atspoguļo tirgus realitāti aplūkotajā laikposmā.

Par trešo jautājumu

56

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2022/1854 6.–8. pants un 22. panta 2. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar LESD 288. pantu, kā arī Savienības tiesību normu pārākuma un iedarbīguma, kā arī lojālas sadarbības principiem ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas pieņemts pēc šīs pašas regulas stāšanās spēkā un kurā ir paredzēts piemērot tirgus ieņēmumu griestu pasākumu, kas līdzīgs pasākumam, kura ieviešana minētajā regulā ir prasīta, bet gan attiecībā uz laikposmu pirms tā laikposma, kurš noteikts šajā pašā regulā.

57

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar Regulas 2022/1854 22. panta 1. punktu tā stājās spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2022. gada 8. oktobrī. Saskaņā ar šīs regulas 22. panta 2. punkta c) apakšpunktu tās 6., 7. un 8. pants tika piemērots laikā no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.

58

Ne no vienas Regulas 2022/1854 normas neizriet, ka tā attiektos uz ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu, kas ieviests ar valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz laikposmu pirms tās stāšanās spēkā, un vēl jo vairāk, ka šādam tiesiskajam regulējumam būtu jāatbilst šajā regulā izvirzītajiem nosacījumiem. Tādēļ, kā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 59. punktā, tā kā šajā jomā nav Savienības tiesiskā regulējuma, kas būtu piemērojams ratione temporis, tad nevar uzskatīt, ka dalībvalstīm būtu liegta iespēja īstenot savu kompetenci, šajā gadījumā pieņemot tādu tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumu, kas līdzīgs pasākumam, kura ieviešana ir prasīta ar Regulu 2022/1854, bet kura piemērojamība laikā atšķiras no šajā regulā paredzētās, vai arī ka dalībvalstis šādu iespēju varētu izmantot tikai ar Savienības likumdevēja tiešu atļauju šajā jautājumā.

59

Tas, ka šāds valsts tiesiskais regulējums tika pieņemts, lai gan minētā regula jau bija spēkā, šajā ziņā nav nozīmīgi. Proti, nevienā no šīs pašas regulas normām nav norādīts, ka, pieņemot šo regulu, Savienības likumdevējs būtu vēlējies liegt dalībvalstīm šo iespēju vai noteikt, ka tās izmantošanai jāsaņem šāda atļauja. Gluži pretēji, kā izriet no Regulas 2022/1854 8. panta 1. punkta formulējuma, Savienības likumdevējs ir skaidri paredzējis iespēju, ka dalībvalstis ievieš vai saglabā tirgus ieņēmumu griestu noteikšanas pasākumus, kas ir stingrāki par šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzētajiem griestiem. Šajā izpratnē arī minētās regulas 1. apsvērumā ir uzsvērts, ka kopš 2021. gada septembra elektroenerģijas tirgos tika novērotas ļoti augstas cenas un ka Krievijas Federācijas agresijas karš Ukrainā bija izraisījis elektroenerģijas cenu ievērojamu papildu palielināšanos, kā arī svārstīgumu. Turklāt Savienības likumdevējs šīs pašas regulas 5. apsvērumā ir norādījis, ka šī enerģētiskā krīze ir negatīvi ietekmējusi visas dalībvalstis, lai gan dažādā mērā, un no tās 28. apsvēruma izriet, ka ārkārtējā un ilgstošā cenu palielināšanās tika novērota kopš 2022. gada februāra.

60

Šie elementi liecina, ka Savienības likumdevējs, pilnībā apzinādamies dalībvalstu iespēju rīkoties savas kompetences ietvaros, ņemot vērā savu valstu tirgu īpatnības, ir nolēmis Savienības līmenī nereglamentēt tirgus ieņēmumu griestus ārpus Regulā 2022/1854 paredzētās piemērojamības laikā, nedz, vēl jo vairāk, liegt dalībvalstīm kompetenci reglamentēt šo jautājumu attiecībā uz laikposmu pirms šajā regulā paredzētā piemērošanas laikposma.

61

Šajā ziņā, protams, kā jau atgādināts šā sprieduma 40. punktā, dalībvalstīm sava kompetence ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības. Tomēr šajā gadījumā, izņemot jautājumus, ko iesniedzējtiesa ir izklāstījusi pirmajā un otrajā jautājumā, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu neizriet, ka šai tiesai būtu šaubas par pamatlietu pamatā esošā valsts tiesiskā regulējuma saderību pēc būtības ar citām Savienības tiesību normām, kuras savukārt varētu būt piemērojamas ratione temporis.

62

Nedz LESD 288. pants, nedz Savienības tiesību normu pārākuma un iedarbīguma principi vai lojālas sadarbības princips šajā gadījumā nevar pamatot atšķirīgu novērtējumu.

63

No vienas puses, nedz LESD 288. pants, nedz Savienības tiesību normu pārākuma un iedarbīguma principi nevar grozīt Savienības likumdevēja nolemto regulas piemērošanas jomu.

64

No otras puses, LES 4. panta 3. punktā nostiprinātais lojālas sadarbības princips tik tiešām nozīmē, ka dalībvalstis citastarp atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri var apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu. Tomēr, ņemot vērā it īpaši to, kas konstatēts šā sprieduma 60. punktā, kā arī faktu, ka tāda griestu noteikšanas pasākuma ieviešana, kurš ir līdzīgs Regulā 2022/1854 paredzētajam pasākumam, pēc savas būtības noteikti tiecas sasniegt mērķus, kas saderīgi ar šīs regulas mērķiem, nevar uzskatīt, ka, piemērodama šādu pasākumu valsts līmenī, pirms tas ir prasīts Savienības līmenī, dalībvalsts šo principu pārkāptu.

65

Ņemot vērā visus izklāstītos apsvērumus, atbilde uz trešo jautājumu ir šāda: Regulas 2022/1854 6.–8. pants un 22. panta 2. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar LESD 288. pantu, kā arī Savienības tiesību normu pārākuma un iedarbīguma, kā arī lojālas sadarbības principiem jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas pieņemts pēc šīs pašas regulas stāšanās spēkā un kurā paredzēts piemērot tirgus ieņēmumu griestu pasākumu, kas ir līdzīgs pasākumam, kura ieviešana minētajā regulā ir prasīta, bet attiecībā uz laikposmu pirms tā laikposma, kurš noteikts šajā pašā regulā.

Par tiesāšanās izdevumiem

66

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

1)

Padomes Regulas (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai 6.–8. pants kopsakarā ar tās 2. panta 5. un 9. punktu, kā arī samērīguma principu

2)

Regulas 2022/1854 6.–8. pants un 22. panta 2. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar LESD 288. pantu, kā arī Savienības tiesību normu pārākuma un iedarbīguma, kā arī lojālas sadarbības principiem