<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-909/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0909</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:893">EU:C:2021:893</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20211028">28.10.2021</DATE>. – Lieta C‑909/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Unitatea Administrativ Teritorială D.</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta)</P><P><DATE ISO="20211028">2021. gada 28. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – rumāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="”" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2003/88/EK</KEYWORD><KEYWORD>Darba laika organizēšana</KEYWORD><KEYWORD>2. panta 1. un 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>atpūtas laiks<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Obligātā profesionālā apmācība pēc darba devēja iniciatīvas</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑909/19</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Curtea de Apel Iaşi</HT> (Jasi apelācijas tiesa, Rumānija) iesniedza ar <DATE ISO="20191203">2019. gada 3. decembra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20191211">2019. gada 11. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">BX</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Unitatea Administrativ Teritorială D.,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (desmitā palāta)</P><P>šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>] (referents), kas pilda desmitās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I. Jarukaitis</HT>] un M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Rumānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Gane</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Wellman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Rotăreanu</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Nicolae</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. van Beek</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (<DATE ISO="20031104">2003. gada 4. novembris</DATE>) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 299, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta 1. un 2. punktu, kā arī 3., 5. un 6. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) 31. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp BX un <HT TYPE="ITALIC">Unitatea Administrativ Teritorială D</HT>. (D. administratīvi teritoriālā vienība, Rumānija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>D. pašvaldības pārvalde<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) par BX atalgojumu par tās profesionālās apmācības laikposmiem, kura īstenota atbilstoši viņa darba līgumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/88 1. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Mērķis un darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šī direktīva nosaka minimālās drošības un veselības prasības darba laika organizēšanai.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir jebkurš laikposms, kurā darba ņēmējs strādā darba devēja labā un veic savu darbu vai pilda pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>atpūtas laiks<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir jebkurš laikposms, kas nav darba laiks;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1152 (<DATE ISO="20190620">2019. gada 20. jūnijs</DATE>) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="186" PAGE.FIRST="105" DATE.PUB="2019">OV 2019, L 186, 105. lpp.</REF.DOC.OJ>) 13. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ja Savienības vai valstu tiesību aktos vai koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam ir jāapmāca darba ņēmējs tā darba veikšanai, kuram viņš ir nodarbināts, dalībvalstis nodrošina, ka šāda apmācība darba ņēmējam tiek sniegta bez maksas, tiek uzskatīta par darba laiku un, ja iespējams, tiek veikta darba laikā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Rumānijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Codul muncii</HT> (Darba kodekss) 111. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Darba laiks ir jebkurš laikposms, kura laikā darbinieks strādā, atrodas darba devēja rīcībā un veic savu darbu vai pilda pienākumus saskaņā ar darba līguma noteikumiem, piemērojamo koplīgumu un/vai spēkā esošajiem tiesību aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī kodeksa 112. panta 1. punktu darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz pilnu darba laiku, parastais darba laiks ir 40 stundas nedēļā, 8 stundas dienā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 120. pantā, kas attiecas uz juridisko definīciju un papildu darba nosacījumiem, ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="120.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Darbu, kas veikts ārpus parastā nedēļas darba laika ilguma, kurš paredzēts 112. pantā, uzskata par papildu darbu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="120.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Papildu darbu nevar veikt bez darbinieka piekrišanas, izņemot <HT TYPE="ITALIC">force majeure</HT> gadījumus vai steidzamus darbus nelaimes gadījumu novēršanai vai nelaimes gadījuma seku likvidēšanai.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Darba kodeksa 196. pantā par profesionālās apmācības darbības regulējumu ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="196.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Dalība profesionālajās apmācībās var notikt pēc darba devēja vai darbinieka iniciatīvas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="196.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Konkrētus profesionālās apmācības noteikumus, pušu tiesības un pienākumus, profesionālās apmācības ilgumu, kā arī jebkuru citu ar to saistītu jautājumu, tostarp darbinieka līgumsaistības pret darba devēju, kas sedz profesionālās apmācības izdevumus, nosaka, pusēm savstarpēji vienojoties, un par tiem ir jāizdara papildinājumi darba līgumos.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šī kodeksa 197. pants, kas attiecas uz profesionālās apmācības izmaksām un darbinieka tiesībām, ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="197.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Ja darba devējs ierosina dalību profesionālās apmācības kursos vai praksēs, tas sedz visas izmaksas, kas saistītas ar šādu dalību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="197.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Kamēr darbinieks piedalās profesionālās apmācības kursos vai praksē saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem, viņam visā profesionālās apmācības laikā ir tiesības uz visu savu atalgojumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="197.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Laikposms, kurā darbinieks piedalās profesionālās apmācības kursos vai praksē saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem, tiek ieskaitīts darba stāžā amatā, un šis laikposms tiek uzskatīts par iemaksu periodu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Atbilstoši <DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ordin nr. 96 pentru aprobarea Criteriilor de performanță privind constituirea, încadrarea și dotarea serviciilor voluntare și a serviciilor private pentru situații de urgență</HT> (Rīkojums Nr. 96, ar ko apstiprina darbības kritērijus brīvprātīgo dienestu un privāto neatliekamās palīdzības dienestu izveidei, pārvaldei un aprīkojumam; <DATE ISO="20160623">2016. gada 23. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Monitorul Oficial al României</HT> Nr. 469), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Rīkojums Nr. 96/2016<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>), 2. panta 1. punktam attiecīgajā gadījumā pašvaldības administrācijai, saimnieciskās darbības subjektu/iestāžu vadītājiem, kuriem ir pienākums izveidot brīvprātīgos dienestus vai privātos neatliekamās palīdzības dienestus, kā arī to privāto neatliekamās palīdzības dienestu, kas izveidoti kā pakalpojumu sniedzēji, vadītājiem ir jānodrošina šī rīkojuma piemērošana.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar darbības kritēriju brīvprātīgo dienestu un privāto neatliekamās palīdzības dienestu izveidei, pārvaldei un aprīkojumam, kas apstiprināti ar Rīkojumu Nr. 96/2016 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>darbības kritēriji<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) 9. panta 1. punkta j) apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Lai saņemtu oficiālu atļauju par brīvprātīga dienesta vai privātā dienesta izveidošanu, iesniedz šādus dokumentus:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>dokumentus, kas apliecina īpašo profesionālo kvalifikāciju vai kompetenci;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar darbības kritēriju 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu dienesta vadītājs ir specifisks amats brīvprātīgajā dienestā un privātajā dienestā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Atbilstoši darbības kritēriju 17. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Darbiniekiem, kas pieņemti darbā specifiskos amatos, kuri minēti 14. panta 1. punktā, un darbiniekiem, kas apvieno dienesta vadītāja un specializētās komandas vadītāja amatus, jābūt īpašai kvalifikācijai vai profesionālajām zināšanām, kas apliecinātas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>No darbības kritēriju 28. panta a) punkta izriet, ka brīvprātīgā dienesta vadītājam ir jāsaņem kompetentā departamenta <HT TYPE="ITALIC">Inspectorat</HT> (inspekcija) oficiāla atļauja atbilstoši Rīkojuma Nr. 96/2016 4. pielikumā paredzētajam paraugam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20000831">2000. gada 31. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Ordonanța Guvernului României</HT> <HT TYPE="ITALIC">nr. 129/2000 privind formarea profesională a adulților</HT> (Rumānijas valdības Rīkojums Nr. 129/2000 par pieaugušu personu profesionālo apmācību), tā pārpublicētajā redakcijā (<DATE ISO="20140213">2014. gada 13. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Monitorul Oficial al României</HT> Nr. 110), 50. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Darbinieks saņem atlīdzību, kas noteikta saskaņā ar darba līgumu un kas atbilst viņa parastajam darba laikam laikposmā, kad viņš piedalās darba devēja finansētajā profesionālās apmācības programmā.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>BX ir nodarbināts D. pašvaldības pārvaldes brīvprātīgajā neatliekamās palīdzības dienestā. Viņa darba līgumā minētais amats ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>prevencijas departamenta (ugunsdzēsēji) vadītājs 541101 atbilstoši profesiju klasifikācijai Rumānijā<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. BX strādā pilna laika darbu 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Lai saņemtu oficiālo atļauju, kas minēta darbības kritēriju 28. panta a) punktā kā obligāts nosacījums pamatlietā aplūkotā sabiedriskā pakalpojuma organizēšanai un veikšanai, BX saņēma sava darba devēja norādījumus par 160 stundu profesionālo apmācību. Šī apmācība notika 2017. gada martā un aprīlī, pamatojoties uz profesionālās apmācības līgumu, ko D. pašvaldības pārvalde bija noslēgusi ar profesionālās apmācības uzņēmumu, – šajā līgumā BX parādījās kā galīgais pakalpojumu saņēmējs. Minētās mācības norisinājās šī uzņēmuma telpās no pirmdienas<?PAGE NO="5"?> līdz piektdienai no plkst. 15.00 līdz plkst. 20.00, sestdienās no plkst. 13.00 līdz plkst. 18.00 un svētdienās no plkst. 13.00 līdz plkst. 19.00. Visbeidzot 124 stundas no BX apmeklētajām mācību stundām notika ārpus parastā darba laika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>BX cēla prasību pret D. pašvaldības pārvaldi <HT TYPE="ITALIC">Tribunalul Vaslui</HT> (Vaslujas apgabaltiesa, Rumānija), tostarp – lai panāktu, ka minētajai pārvaldei tiek piespriests apmaksāt šīs 124 stundas kā virsstundas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Pēc tam, kad viņa prasība tika noraidīta, BX iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Curtea de Apel Iaşi</HT> (Jasi apelācijas tiesa, Rumānija), kas ir iesniedzējtiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šī tiesa vispirms uzsver, ka, lai gan darbinieka atalgojums ir valsts tiesību jautājums, tomēr pamatlietas risinājums ir atkarīgs no prejudiciālā jautājuma, vai laiks, ko prasītājs pamatlietā veltījis profesionālajai apmācībai, kura notiek pēc darba devēja lūguma profesionālo pakalpojumu sniedzēja juridiskajā adresē un ārpus parastā darba laika, ir jākvalificē kā darba laiks vai atpūtas laiks Direktīvas 2003/88 2. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā ziņā tā precizē, ka no Rumānijas tiesību aktiem, kā tos ir interpretējušas valsts tiesas, izriet, ka profesionālajai apmācībai veltītais laiks netiek ņemts vērā, aprēķinot darbinieka darba laiku, un tādējādi pēdējam minētajam ir tiesības tikai uz atlīdzību, kas atbilst parastajam darba laikam, neatkarīgi no profesionālās apmācības ilguma un laikposma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru darba ņēmēja klātbūtnes laika kvalificēšana par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>darba laiku<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> Direktīvas 2003/88 izpratnē ir atkarīga no darba ņēmēja pienākuma būt pieejamam savam darba devējam. Šajā ziņā noteicošais faktors esot fakts, ka darbiniekam ir pienākums fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejamam darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ciktāl no Tiesas judikatūras izrietot, ka darba ņēmēju iespēja izmantot savu laiku bez ievērojamiem ierobežojumiem un nodoties savām interesēm ir apstāklis, kas parāda, ka aplūkojamais laikposms nav uzskatāms par darba laiku Direktīvas 2003/88 izpratnē, būtu jāsecina, ka profesionālai apmācībai, kas veikta pēc darba devēja lūguma, veltītais laiks ir darba laiks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Tomēr šāds secinājums skaidri neizrietot no judikatūras, kas it īpaši ietverta <DATE ISO="20150709">2015. gada 9. jūlija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Īrija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑87/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:449">EU:C:2015:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa esot uzskatījusi, ka nekonsultējošo slimnīcu ārstu mācību laiks, par ko ir runa lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, neatbilst prasībām, kas izvirzītas, lai šo laiku kvalificētu par darba laiku Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Tomēr šajā gadījumā, pēc iesniedzējtiesas domām, nav nekādu šaubu, ka dalība profesionālajā apmācībā, ko prasītājs pamatlietā pēc darba devēja iniciatīvas ir veicis ārpus darba laika citā pašvaldībā, nevis dzīvesvietas pašvaldībā, lai saņemtu oficiālu atļauju, kas nepieciešama pamatlietā aplūkotā sabiedriskā pakalpojuma organizēšanai un sniegšanai, ir iejaukšanās tiesību uz atpūtu pilnīgā un brīvā izmantošanā, jo ieinteresētajai personai ir pienākums, kas no ģeogrāfiskā un laika viedokļa izriet no nepieciešamības apmeklēt profesionālo apmācību. Tādējādi laiks, kas veltīts profesionālajai apmācībai, nevar tikt uzskatīts par tādu, ar kuru tiek ievērotas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>atpūtas laikposma<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> definīcijas prasības Direktīvas 2003/88 2. panta 2. punkta izpratnē, kā tas ir interpretēts Tiesas judikatūrā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Visbeidzot iesniedzējtiesa atsaucas uz Direktīvas 2019/1152 13. pantu, no kura izrietot, ka Savienības likumdevējs par darba laiku kvalificē laiku, ko darba ņēmējs veltījis mācībām tāda darba izpildei, attiecībā uz kuru viņš ir pieņemts darbā. Tomēr šī direktīva neesot piemērojama pamatlietai <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šī tiesa piebilst, ka tad, ja uz laiku, kas veltīts darbinieka apmācībai, neattiecas darba laika jēdziens Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkta izpratnē, būtu jāsecina, ka šīs direktīvas 2. panta 2. punkts un 3., 5. un 6. pants, kuri attiecīgi ir saistīti ar ikdienas atpūtu, iknedēļas atpūtu un maksimālo nedēļas darba laiku, kā arī Hartas 31. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru tostarp ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz atpūtas laiku ik dienu un ik nedēļu, nepieļauj nekādu iejaukšanos darbinieka ikdienas un iknedēļas atpūtas laika brīvā izmantošanā, tostarp veicot ar darba attiecībām saistītus, papildinošus vai ar blakus darba attiecībām saistītus uzdevumus, piemēram, kā tas ir šajā gadījumā, uzdevumus, kas prasa piedalīties profesionālajā apmācībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šī pati tiesa uzskata, ka, lai gan dalība profesionālajā apmācībā parastajā darba laikā Rumānijas tiesību aktos tiek uzskatīta par iemaksu laikposmu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, ņemot vērā darba stāžu attiecīgajā amatā, un ļauj darbiniekam saņemt atbilstošo atalgojumu, šajos tiesību aktos savukārt nav reglamentēta situācija, kurā profesionālās apmācības notiek ārpus parastā darba laika, un tajā darba devējam nav noteikts nekāds pienākums attiecībā uz apmācību laiku, nedz arī jebkāds ierobežojums attiecībā uz nedēļas darba laika ievērošanu. Līdz ar to tā jautā, vai šīs pašas tiesību normas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā, lai gan ir noteikts darbinieka profesionālās apmācības pienākums, pēdējā minētā darba devējam nav noteikts pienākums ievērot darbinieka atpūtas laiku saistībā ar laiku, kurā viņš piedalās šajā apmācībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Curtea de Apel Iaşi</HT> (Jasi apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2003/88] 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka laikposms, kad darbinieks piedalās obligātajā profesionālajā apmācībā, kura notiek ārpus viņa parastā darba laika apmācību pakalpojumu sniedzēja juridiskajā adresē ārpus viņa darba vietas un kuras laikā darbinieks neveic savus dienesta pienākumus, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai [Hartas] 31. panta 2. punkts un Direktīvas [2003/88] 2. panta 2. punkts un 3., 5. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas, lai gan tajā ir paredzēta darbinieka profesionālās apmācības nepieciešamība, neuzliek darba devējam pienākumu ievērot darbinieka atpūtas laiku saistībā ar apmācības laikposmu?<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Vispirms ir jākonstatē, ka pamatlieta attiecas uz atalgojumu, uz kuru, kā darba ņēmējs apgalvo, viņam ir tiesības par tās profesionālās apmācības laikposmiem, kura viņam bija jāveic pēc sava darba devēja norādījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras izriet, ka, izņemot Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punktā paredzēto īpašo gadījumu saistībā ar apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu, šajā direktīvā ir reglamentēti vienīgi atsevišķi darba laika organizēšanas aspekti, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošības un veselības<?PAGE NO="7"?> aizsardzību, un līdz ar to šī direktīva principā nav piemērojama darba ņēmēju atalgojumam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210309">2021. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radiotelevizija Slovenija</HT> (Izsaukuma gatavības laikposms nomaļā vietā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑344/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:182">EU:C:2021:182</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam pamatlietā jautājums par atalgojumu par prasītāja pamatlietā apmeklētās profesionālās apmācības laikposmu ir atkarīgs no tā, vai šie laikposmi ir kvalificējami kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>atpūtas laiks<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> Direktīvas 2003/88 izpratnē, ir jāatbild uz uzdotajiem jautājumiem, kas attiecas uz šo kvalifikāciju.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka laikposms, kad darba ņēmējs piedalās profesionālajā apmācībā, kuru viņam ir noteicis darba devējs, kura notiek ārpus viņa parastās darba vietas – apmācības pakalpojumu sniedzēja telpās – un kuras laikā viņš neveic savus parastos pienākumus, ir darba laiks šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, pirmkārt, ka Direktīvas 2003/88 mērķis ir noteikt minimālās prasības, lai uzlabotu darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus, saskaņojot valstu tiesisko regulējumu, tostarp attiecībā uz darba laika ilgumu. Šīs saskaņošanas Eiropas Savienības līmenī darba laika organizēšanas jomā mērķis ir garantēt labāku darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzību, piešķirot viņiem minimālos atpūtas laikposmus, it īpaši ikdienas un iknedēļas atpūtu, kā arī atbilstīgus pārtraukumus, un paredzot maksimālo iknedēļas darba laiku (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210309">2021. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radiotelevizija Slovenija</HT> (Izsaukuma gatavības laikposms nomaļā vietā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑344/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:182">EU:C:2021:182</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Dažādās Direktīvā 2003/88 noteiktās prasības maksimālā darba laika un minimālā atpūtas laika jomā tādējādi ir īpaši svarīgas Savienības sociālo tiesību normas, kuras izmantot ir jābūt iespējai katram darba ņēmējam un kuru ievērošana nav atkarīga no tīri ekonomiska rakstura apsvērumiem. Nosakot katra darba ņēmēja tiesības uz maksimālā darba laika ierobežojumu un uz ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem, minētajā direktīvā ir precizētas pamattiesības, kas ir skaidri nostiprinātas Hartas 31. panta 2. punktā, un tās līdz ar to ir jāinterpretē šī 31. panta 2. punkta gaismā. No tā it īpaši izriet, ka Direktīvas 2003/88 normas nevar tikt interpretētas šauri, negatīvi ietekmējot tiesības, kuras no tās izriet darba ņēmējam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210309">2021. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radiotelevizija Slovenija</HT> (Izsaukuma gatavības laikposms nomaļā vietā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑344/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:182">EU:C:2021:182</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jānorāda, ka Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>laikposms, kurā darba ņēmējs strādā darba devēja labā un veic savu darbu vai pilda pienākumus<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Šīs direktīvas 2. panta 2. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>atpūtas laiks<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ir definēts noliedzošā formulējumā kā jebkurš laikposms, kas nav darba laiks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tādējādi jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>atpūtas laiks<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> ir viens otru izslēdzoši. Līdz ar to darba ņēmēja profesionālās apmācības laikposms Direktīvas 2003/88 piemērošanas nolūkā ir jākvalificē vai nu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>darba laiku<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>atpūtas laiku<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, jo šajā direktīvā nav paredzēta starpkategorija (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210309">2021. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radiotelevizija Slovenija</HT> (Izsaukuma gatavības laikposms nomaļā vietā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑344/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:182">EU:C:2021:182</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>atpūtas laiks<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> ir Savienības tiesību jēdzieni, kuri ir jādefinē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, atsaucoties uz Direktīvas 2003/88 sistēmu un mērķi. Proti, tikai ar šādu autonomu interpretāciju var tikt nodrošināta šīs direktīvas pilnīga efektivitāte, kā arī šo jēdzienu vienveidīga piemērošana visās dalībvalstīs (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210309">2021. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radiotelevizija Slovenija</HT> (Izsaukuma gatavības laikposms nomaļā vietā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑344/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:182">EU:C:2021:182</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa ir jau nospriedusi, ka noteicošais faktors, lai uzskatītu, ka pastāv jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> Direktīvas 2003/88 izpratnē raksturīgie elementi, ir tas, ka darba ņēmējs ir spiests fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejams darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu nekavējoties sniegt savus pakalpojumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210309">2021. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radiotelevizija Slovenija</HT> (Izsaukuma gatavības laikposms nomaļā vietā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑344/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:182">EU:C:2021:182</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā kontekstā darba vieta ir jāsaprot kā ikviena vieta, kurā darba ņēmējam ir jāveic darbs pēc sava darba devēja rīkojuma, tostarp tad, ja šī vieta nav vieta, kur viņš parasti veic savu profesionālo darbību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210309">2021. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radiotelevizija Slovenija</HT> (Izsaukuma gatavības laikposms nomaļā vietā)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑344/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:182">EU:C:2021:182</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ja darba ņēmējs saņem sava darba devēja norādījumus iziet profesionālo apmācību, lai varētu pildīt savus pienākumus, un ja turklāt šis darba devējs pats ir parakstījis profesionālās apmācības līgumu ar uzņēmumu, kuram ir jānodrošina šī apmācība, ir jāuzskata, ka profesionālās apmācības laikposmos šis darba ņēmējs ir sava darba devēja rīcībā Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ir svarīgi uzsvērt – šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šajā gadījumā BX pienākums piedalīties profesionālajā apmācībā izriet no valsts tiesiskā regulējuma, jo, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, pirmkārt, BX jau bija pieņemts darbā D. pašvaldības pārvaldē amatā, saistībā ar kuru tiek prasīta profesionālā apmācība, un, otrkārt, šai pārvaldei bija pienākums uzdot BX piedalīties šajās apmācībās, lai viņš varētu saglabāt šo amatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tāpat nav nozīmes iesniedzējtiesas uzsvērtajam apstāklim, ka profesionālās apmācības laikposmi pilnībā vai daļēji ir ārpus parastā darba laika, jo saistībā ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> Direktīvā 2003/88 nav nošķīruma atkarībā no tā, vai šis laiks ir vai nav pavadīts parastajās darba stundās (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20001003">2000. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simap</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑303/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:528">EU:C:2000:528</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Turklāt tas, ka attiecīgā profesionālā apmācība notiek nevis darba ņēmēja parastajā darba vietā, bet gan tā uzņēmuma telpās, kurš sniedz apmācības pakalpojumus, neko nemaina tajā, ka tādējādi, kā tas izriet no šā sprieduma 41. punktā minētās judikatūras, darba ņēmējam ir fiziski jāatrodas darba devēja noteiktajā vietā, un līdz ar to atbilstoši šā sprieduma 40. punktā minētajai judikatūrai neliedz kvalificēt attiecīgās profesionālās apmācības laikposmus par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>darba laiku<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> Direktīvas 2003/88 izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Visbeidzot tas, ka darbs, ko darba ņēmējs veic profesionālās apmācības laikposmos, atšķiras no tā, ko viņš veic atbilstoši saviem parastajiem uzdevumiem, arī nav šķērslis tam, lai šie laikposmi tiktu kvalificēti par darba laiku gadījumā, ja profesionālā apmācība tiek iegūta pēc darba devēja iniciatīvas un līdz ar to darba ņēmējam minētās apmācības ietvaros ir saistoši darba devēja norādījumi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ir svarīgi piebilst, ka šādi sniegto interpretāciju apstiprina šā sprieduma 35. punktā atgādinātais Direktīvas 2003/88 mērķis, kā arī šā sprieduma 36. punktā minētā judikatūra, saskaņā ar kuru Direktīvas 2003/88 tiesību normas nevar interpretēt šauri, kaitējot no tās izrietošajām darba ņēmēja tiesībām. Proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>darba laika<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> jēdziena interpretācija šīs direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē, kas neļautu iekļaut tajā profesionālās apmācības laikposmus, kurus darba ņēmējs īsteno pēc darba devēja iniciatīvas, varētu ļaut darba devējam uzlikt darba ņēmējam, kas ir vājākā puse darba tiesiskajās attiecībās (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190514">2019. gada 14. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CCOO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑55/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:402">EU:C:2019:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210317">2021. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Academia de Studii Economice din Bucureşti</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:210">EU:C:2021:210</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), apmācības pienākumu ārpus parastā darba laika, kaitējot darba ņēmēja tiesībām uz pietiekamu atpūtu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos elementus, šķiet, ka BX profesionālās apmācības laikposmi ir jāuzskata par darba laiku Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkta izpratnē; tas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka laikposms, kad darba ņēmējs piedalās profesionālajā apmācībā, kuru viņam ir noteicis darba devējs, kura notiek ārpus viņa parastās darba vietas – apmācības pakalpojumu sniedzēja telpās – un kuras laikā viņš neveic savus parastos pienākumus, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (<DATE ISO="20031104">2003. gada 4. novembris</DATE>) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka laikposms, kad darba ņēmējs piedalās profesionālajā apmācībā, kuru viņam ir noteicis darba devējs, kura notiek ārpus viņa parastās darba vietas – apmācības pakalpojumu sniedzēja telpās – un kuras laikā viņš neveic savus parastos pienākumus, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>darba laiks<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> šīs tiesību normas izpratnē.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>