Padomes Lēmums

(1999. gada 3. maijs)

par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus saistībā ar Padomes ģenerālsekretāra vadību attiecībā uz līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par Administratīvās vienības palīdzības dienesta servera izveidi un darbību un SIRENE tīkla II fāzi

(1999/323/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 2. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu Protokolā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā,

(1) tā kā ar Padomes 1999. gada 3. maija Lēmumu 1999/322/EK ģenerālsekretāram saistībā ar Šengenas acquis integrēšanu Eiropas Savienības sistēmā ir piešķirtas pilnvaras rīkoties kā atsevišķu dalībvalstu pārstāvim, lai noslēgtu līgumus, kas attiecas uz administratīvās vienības un Sirene tīkla II fāzes "palīdzības dienesta servera" uzstādīšanu un darbību, un vadīt šādus līgumus [1];

(2) tā kā finansiālās saistības, kas rodas saistībā ar šādiem līgumiem, nesedz no Eiropas Kopienu budžeta; tā kā tādēļ noteikumi 1977. gada 21. decembra Finanšu Regulā par Eiropas Kopienu vispārējo budžetu [2] nav piemērojami;

(3) tā kā tādēļ jānosaka īpaši noteikumi, lai definētu sīki izstrādātas procedūras attiecībā uz tāda budžeta izveidi un izpildi, kuram jāatbilst saistībām, kas rodas šo līgumu rezultātā, uz to iemaksu segšanu, kuras attiecīgajām dalībvalstīm jāmaksā, un uz finanšu pārskatu iesniegšanu un revīziju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Vispārēji principi

1. pants

Šajā finanšu regulā "budžets" ir dokuments, ar ko katram finanšu gadam nosaka un iepriekš apstiprina paredzamos ieņēmumus un izdevumus, kuri vajadzīgi, lai izpildītu saistības, kas rodas saskaņā ar Padomes 1999. gada 3. maija Lēmumā minētajiem līgumiem.

2. pants

Ar šo Finanšu regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus par budžeta izveidi un izpildi.

3. pants

1. Budžets ir iedalīts iedaļās saskaņā ar pārvaldāmajiem līgumiem. Iedaļa, kas attiecas uz Padomes 1999. gada 3. maija Lēmuma 1. panta 1. punktā minēto līgumu, ir iedalīta nodaļās, kuras attiecīgi attiecas uz Sirene tīkla II fāzes uzstādīšanas budžetu un darbības budžetu. Vajadzības gadījumā katru nodaļu iedala pantos.

2. Apropriācijas, kas katrā iedaļā ir paredzētas, nevar piešķirt citām izdevumu iedaļām.

4. pants

1. Visus ieņēmumus un izdevumus pilnībā iekļauj budžetā un pārskatos bez savstarpējas koriģēšanas. Kopējie ieņēmumi sedz kopējos izdevumus.

2. Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

3. Šā lēmuma 21. pantā minētās dalībvalstu iemaksas budžetā, kas veiktas veic pirms attiecīgā finanšu gada sākuma, kreditē tā finanšu gada budžetā.

4. Finanšu gada izdevumus iekļauj attiecīgā gada pārskatos, pamatojoties uz izdevumiem, par kuriem finanšu kontrolieris ir saņēmis atļauju ne vēlāk kā 31. decembrī un par kuriem grāmatvedis ir veicis attiecīgus maksājumus līdz nākamā gada 15. janvārim.

II NODAĻA

Budžeta izveide

5. pants

1. Budžetu sastāda eiro.

2. Padomes ģenerālsekretārs provizorisko budžeta projektu nosūta Šengenas Informācijas sistēmas darba grupai, še turpmāk "SIS darba grupa", līdz 30. septembrim un pievieno paskaidrojuma rakstu.

3. SIS darba grupa par šo provizorisko projektu sniedz atzinumu.

4. Ģenerālsekretārs sastāda budžeta projektu un līdz 31. oktobrim to nosūta 21. pantā minētajām valstīm.

5. Šā lēmuma 21. pantā minētās dalībvalstis, tiekoties Padomē, budžetu pieņem līdz gada beigām.

6. Lēmums par budžeta pieņemšanu, ko ģenerālsekretārs noteiktajā kārtībā paziņo 21. pantā minētajām valstīm, iezīmē dienu, līdz kurai šīm valstīm jāveic iemaksas.

6. pants

1. Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā:

- iemaksas var veikt katru mēnesi, maksājot ne vairāk kā vienu divpadsmito daļu no kopējām apropriācijām, kas atļautas iepriekšējā finanšu gada katrā budžeta iedaļā,

- 21. pantā minēto valstu iemaksas var veikt katru mēnesi un ne vairāk kā vienas divpadsmitās daļās apmērā no iemaksām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējā gada attiecīgi pieņemto budžetu.

2. Katru lēmumu izmantot vienu divpadsmito daļu, bet ne vairāk kā trīs divpadsmitās daļas no summām, kas iemaksātas iepriekšējā gada attiecīgi pieņemtā budžetā, pieņem ģenerālsekretārs, kurš to ar vēstuli nosūta 21. pantā minētajām valstīm.

3. Lēmumu, ar kuru atļauj tādu maksājumu un iemaksu veikšanu, kas pārsniedz trīs divpadsmitās daļas no summām, kuras ir iemaksātas iepriekšējā gada attiecīgi pieņemtā budžetā, pieņem 21. pantā minētās dalībvalstis, tiekoties Padomē.

4. Pasākumus, kas veikti saskaņā ar iepriekšējo punktu, nosaka nekavējoties, budžeta galīgās pieņemšanas laikā.

7. pants

1. Budžeta papildinājumu un grozījumu projektus iesniedz, izskata un pieņem tādā pašā formā un, izmantojot tādu pašu procedūru, kā to budžetu, kura aprēķinu tie groza.

2. Budžeta grozījumus iesniedz katru gadu tajā mēnesi, kas seko pārskatu noslēgšanai, kā noteikts 25. panta 1. punktā, lai iepriekšējā finanšu gada budžeta izlietojuma bilanci iekļautu kā ieņēmumus, ja tā ir pozitīva, vai kā izdevumus, ja tā ir negatīva.

8. pants

Budžetu var nodot atklātībai.

III NODAĻA

Budžeta izpilde un grāmatvedība

9. pants

Budžetu izpilda saskaņā ar principu, ka kredītrīkotājs un grāmatvedis ir dažādas personas. Kredītrīkotāja, grāmatveža un finanšu kontroliera pienākumi ir savstarpēji nesavienojami.

10. pants

1. Kredītrīkotāja uzdevumu attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem veic Padomes ģenerāldirektors Ģenerālsekretariātā. Kredītrīkotājs izpilda budžetu ģenerālsekretāra vārdā, un, nepārsniedzot piešķirtās apropriācijas, viņš savas pilnvaras var uzticēt direktoram.

2. Kredītrīkotājs var lemt par pārvietošanu no kādas nodaļas viena panta uz citu tās pašas nodaļas pantu. Ar SIS darba grupas piekrišanu viņš var lemt par pārvietošanu no kādas iedaļas nodaļas uz citu tās pašas iedaļas nodaļu. SIS darba grupa dod savu piekrišanu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecībā uz atzinumu par budžetu.

11. pants

Finanšu kontroliera uzdevumu veic Padomes finanšu kontrolieris saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz viņa pienākumiem.

12. pants

Ieņēmumu iekasēšanu un izdevumu apmaksu veic A ģenerāldirektorāta grāmatvedis Padomes Ģenerālsekretariātā.

13. pants

1. Lai iekasētu summu, kas jāmaksā saskaņā ar 21. pantu, ir vajadzīgs kredītrīkotāja izdots iekasēšanas rīkojums. Iekasēšanas rīkojumus nosūta grāmatvedim, kas tos iesniedz finanšu kontrolierim apstiprināšanai.

2. Finanšu kontroliera apstiprinājums ir vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka:

- ieņēmumi ir iegrāmatoti pareizajā budžeta postenī,

- iekasēšanas rīkojums ir pareizs un atbilst attiecīgajiem noteikumiem,

- apstiprinošie dokumenti ir pareizi,

- debitores valsts kompetentā iestāde ir norādīta pareizi,

- ir norādīts termiņš,

- summa un valūta ir pareiza.

3. Grāmatvedis uzņemas atbildību par iekasēšanas rīkojumu pienācīgu sastādīšanu.

14. pants

1. Par pasākumu, kas iespējams rada budžeta izdevumus, kredītrīkotājam vispirms jāiesniedz grāmatvedim priekšlikums attiecībā uz izdevumu saistībām, norādot mērķi, summu, budžeta posteni, no kura izdevumus segs, un kreditoru. Grāmatvedis priekšlikumu iesniedz finanšu kontrolierim apstiprināšanai.

2. Finanšu kontroliera apstiprinājums ir vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka:

- priekšlikums par saistībām ir noformēts saskaņā ar 1. punktu,

- izdevumus maksā no pareizā budžeta posteņa,

- apropriācijas budžetā ir pieejamas,

- izdevumi ir pareizi un atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

15. pants

1. Kredītrīkotāja veiktās izdevumu pārbaudes mērķis ir:

- pārbaudīt kreditora prasījumu,

- noteikt vai pārbaudīt maksājamās summas pastāvēšanu un apmēru,

- pārbaudīt nosacījumus, ar kādiem maksājums jāveic,

- pārbaudīt, vai iepirkumi un sniegtie pakalpojumi atbilst pasūtītajiem.

2. Kredītrīkotājs var pārbaudes veikt uz savu atbildību.

16. pants

1. Kredītrīkotājs, izsniedzot maksājumu rīkojumu (pilnvarojumu), pilnvaro grāmatvedi samaksāt izdevumu posteni, kas ir pārbaudīts.

2. Pilnvarojumā norāda:

- finanšu gadu, par kuru veic maksājumu,

- budžeta iedaļu, nodaļu un pantu,

- summu, kas jāmaksā, ar cipariem un vārdiem, kā arī maksājuma valūtu,

- kreditora vārdu vai nosaukumu un adresi,

- izdevumu mērķi,

- maksāšanas veidu,

- attiecīgo saistību apstiprinājumu numurus un datumus.

3. Maksājuma rīkojumu kredītrīkotājs datē un paraksta.

4. Grāmatvedis maksājumu rīkojumu kopā arī oriģinālajiem apstiprinošajiem dokumentiem iesniedz finanšu kontrolierim apstiprināšanai.

5. Finanšu kontroliera apstiprinājums ir vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka:

- maksājuma rīkojums izsniegts pareizi,

- maksājuma rīkojums atbilst izdevumu saistībām un tajā norādītā summa ir pareiza,

- izdevumus maksā no pareizā budžeta posteņa,

- apropriācijas ir pieejamas attiecīgajā budžeta iedaļā vai pantā,

- apstiprinošie dokumenti ir pareizi,

- kreditora vārds vai nosaukums un dati ir norādīti pareizi.

6. Izdevumus pirms tam ir jāsedz no 21. pantā minēto valstu iemaksām, ja tās nav veiktas – no bankas aizdevuma. Ja atsevišķas dalībvalstis iemaksas nav veikušas, izdevumus par iepriekšējā finansējuma aizdevumu sadala šo dalībvalstu starpā, proporcionāli nesamaksātajām iemaksām un ņemot vērā maksājuma aizkavēšanās ilgumu.

17. pants

Maksājumus veic caur bankas kontu, kas šim mērķim ir speciāli atvērts Padomes Ģenerālsekretariāta vārdā. Uz bankas pārveduma rīkojumiem jābūt divu ģenerālsekretāra izvirzītu ierēdņu parakstiem, un vienam no šiem ierēdņiem jābūt grāmatvedim.

18. pants

Ja finanšu kontrolieris atsaka dod 13., 14. vai 16. pantā noteikto apstiprinājumu un kredītrīkotājs savu priekšlikumu patur spēkā, jautājumu iesniedz izskatīšanai ģenerālsekretāram. Izņemot gadījumus, kad apšauba apropriāciju pieejamību, ģenerālsekretārs var ar pienācīgi pamatotu lēmumu atteikumu noraidīt un iekasēšanas rīkojumu, izdevumu saistības vai maksājumu rīkojumu apstiprināt. Ģenerālsekretārs par šādu lēmumu viena mēneša laikā informē Revīzijas palātu. Lēmums ir piemērojams no apstiprinājuma atteikuma dienas.

19. pants

Ja kredītrīkotājs, finanšu kontrolieris vai grāmatvedis neievēro šīs Finanšu regulas noteikumus, viņus disciplināri soda, kā noteikts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos.

20. pants

Grāmatvedības uzskaiti veic ar divkāršā ieraksta metodi, par atskaites periodu nosakot kalendāro gadu. Tajā uzrāda visus attiecīgā finanšu gada ieņēmumus un izdevumus.

IV NODAĻA

Valstu iemaksas

21. pants

1. Budžeta ieņēmumus sastāda visu šādu valstu finanšu iemaksas: Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija, Zviedrija, kā arī Islande un Norvēģija.

2. Šo valstu finanšu iemaksas ir noteiktas budžetā un izteiktas eiro.

22. pants

Šā lēmuma 21. pantā minētās valstis savas finanšu iemaksas ģenerālsekretāram veic saskaņā ar šādu formulu.

To iemaksu sadalījums, kas jāmaksā 21. panta minētajām valstīm, no vienas puses, un Islandei un Norvēģijai ("citas valstis"), no otras puses, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts un citas valsts daļu visu 21. pantā minēto valstu kopējā iekšzemes kopproduktā (IKP) iepriekšējā finanšu gadā. Attiecīgo dalībvalstu iemaksu sadalījumu aprēķina katru gadu, ņemot vērā citu valstu iemaksas, pamatojoties uz katras šīs dalībvalsts samaksāto PVN resursu attiecību pret Eiropas Kopienu kopējiem PVN resursiem, kā noteikts Kopienu budžeta pēdējā grozījumā iepriekšējā finanšu gada laikā.

23. pants

1. Ģenerālsekretārs nosūta iemaksu pieprasījumus katrai valstij vēstulē ar valsts pārvaldes iestāžu starpniecību, kuru nosaukumi un adreses viņam ir paziņotas.

2. Minētajā vēstulē jāiekļauj šāda informācija:

- lēmums budžetu pieņemt, vai, ja piemēro 6. pantu, lēmums iemaksas veikt paredzēto divpadsmito daļu apmērā,

- summa, kas katrai valstij jāmaksā un kas izteikta eiro saskaņā ar 22. pantā minēto sadalījumu,

- ziņas, kas vajadzīgas iemaksas veikšanai.

3. Iemaksas veic 17. pantā minētajā bankas kontā.

4. Tās jāmaksā eiro.

24. pants

1. Šā lēmuma 21. pantā minētajām valstīm jāsamaksā 25 % no savas iemaksas ne vēlāk kā līdz 15. februārim, 1. aprīlim, 1. jūlijam un 1. oktobrim.

2. Ja kāda valsts nav izpildījusi savas finanšu saistības, pēc analoģijas piemēro spēkā esošos Kopienas noteikumus par procentiem, ko ietur saistībā ar novēlotu iemaksu Kopienas budžetā.

V NODAĻA

Pārskatu iesniegšana un revīzija

25. pants

1. Ģenerālsekretārs divu mēnešu laikā no budžeta izpildes termiņa beigām sastāda ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci, un viņš tās nosūta SIS darba grupai.

2. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā atspoguļo visus iepriekšējā finanšu gadā notikušos ieņēmumu un izdevumu darījumus. To iesniedz tādā pašā formā un iedala tāpat kā budžetu.

3. Pārskatam pievieno šādus dokumentus:

- apstiprinošu dokumentu, kurā atspoguļota katras no 21. pantā minētās valsts situācija attiecībā uz finanšu iemaksu veikšanu,

- dokumentu, kas apstiprina apropriāciju pārskaitījumu.

4. Bilance parāda budžeta aktīvus un pasīvus iepriekšējā finanšu gada 31. decembrī.

26. pants

1. Revīzijas palātu lūdz veikt pārskatu revīziju.

2. Ģenerālsekretārs ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci nosūta Revīzijas palātai 15 dienu laikā pēc 25. panta 1. punktā noteiktā perioda beigām.

3. Revīzijas palātas veiktās revīzijas mērķis ir noteikt, ka visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi ir radušies likumīgi un pareizi saskaņā ar pārvaldāmajiem līgumiem, budžetu un šo Finanšu regulu.

4. Ģenerālsekretārs sniedz Revīzijas palātai atbalstu, ko tas uzskata par vajadzīgu, lai tā šo uzdevumu varētu veikt.

27. pants

Ieņēmumu un izdevumu pārskatu, bilanci un Revīzijas palātas ziņojumu, vajadzīgajā gadījumā kopā ar ģenerālsekretāra atsauksmēm līdz 1. jūlijam iesniedz 21. panta minētajām valstīm. 21. pantā minētās valstis, tiekoties Padomē, apstiprina, ka ģenerālsekretārs budžetu ir izpildījis pareizi.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

28. pants

Šengenas acquis noteikumu ieviešana attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu valstij, kas nav minēta 21. pantā, še turpmāk "cita valsts", ietver:

- 21. pantā minēto valstu iemaksu daļas atkārtotu koriģēšanu, kā noteikts 22. pantā,

- 21. panta minēto valstu iemaksu koriģēšanu, lai noteiktu iemaksu Sirene II fāzes darbībai, kura citai valstij jāveic par visu kārtējo finanšu gadu,

- 21. panta minēto valstu iemaksu koriģēšanu, lai noteiktu kāda daļa no Sirene II fāzes uzstādīšanas izmaksām citai valstij jāsedz. Šo procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz citas valsts samaksāto PVN resursu attiecību pret Eiropas Kopienu kopējiem PVN resursiem iepriekšējos finanšu gados, kad Sirene II fāzes uzstādīšanas izmaksas ir radušās. Procentuālo iemaksu veic, ņemot vērā 21. pantā minētajām valstīm izsniegto kredītzīmi par summu, kas ir proporcionāla to daļai, kura aprēķināta saskaņā ar 22. pantu. Citas valstis var izvēlēties attiecīgo summu pievienot darbības budžeta daļai vai prasīt atmaksu.

29. pants

Šo Finanšu regulu piemēro ar attiecīgajām izmaiņām ieņēmumu un izdevumu izpildei, kas vajadzīga, lai ievērotu saistības, kuras rodas saskaņā ar Padomes 1999. gada 3. maija Lēmuma 1. pantā minētajiem līgumiem par atlikušajā tā finanšu gada periodā, kad šī regula stājas spēkā.

30. pants

1. Šī Finanšu regula stājas spēkā nekavējoties.

2. To publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1999. gada 3. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Fischer

[1] OV L 123, 13.5.1999., 49. lpp.

[2] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp.

--------------------------------------------------