(1)

Slovēnijas iestādes 2002. gada 18. oktobrī informēja Komisiju par valsts atbalsta shēmas pastāvēšanu, saskaņā ar kuru noteiktām uzņēmumu kategorijām tiek piemērots Slovēnijas CO2 emisijas nodokļa samazinājums. Šī shēma Komisijā tika reģistrēta kā lieta SI 1/2003. Šīs shēmas atbilstību Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līguma (2) (Pievienošanās līgums) IV pielikuma 3. nodaļas 2. punktam sākotnēji atzina Slovēnijas Valsts atbalsta iestāde, balstoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (Vides pamatnostādnes) (3).

(2)

Tā kā Komisijas rīcībā nebija pietiekami daudz informācijas par šo pasākumu, Komisija lūdza Slovēniju sniegt papildu paskaidrojumus un shēmu nedrīkstēja iekļaut pastāvošo atbalstu sarakstā saskaņā ar Pievienošanās līguma IV pielikuma papildinājumu.

(3)

Slovēnijas iestādes papildu informāciju Komisijai iesniedza 2002. gada 7. novembrī, 2003. gada 1. aprīlī, 2003. gada 16. maijā, 2003. gada 1. oktobrī, 2004. gada 4. februārī, 2004. gada 1. jūnijā, 2004. gada 17. septembrī un 2004. gada 28. septembrī. Tika noorganizētas divas Slovēnijas iestāžu un Komisijas pārstāvju kopīgas tikšanās – 2003. gada 24. novembrī un 2004. gada 8. martā.

(4)

Tajā laikā notika nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos, kam bija liela ietekme uz Slovēnijas nodokļu sistēmu attiecībā uz CO2:

stājās spēkā publikācijas dienā.

(5)

Tādēļ Slovēnijas iestādes nolēma grozīt nodokļu sistēmu, un Komisijai paziņoja par jaunajiem tiesību aktiem, kas tajā brīdī vēl bija tiesību aktu projekti. Komisija jauno shēmu reģistrēja 2004. gada jūnijā ar numuru N 402/2004.

(6)

Balstoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisijai bija šaubas par abu pasākumu SI 1/2003 un N 402/2004 atbilstību kopējam tirgum. Tādēļ 2004. gada 14. decembrī tā uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru, balstoties uz 4. panta 4. punktu un 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (7), un pieprasīja Slovēnijas iestādēm iesniegt savus apsvērumus (“Lēmums par procedūras uzsākšanu”). Lēmuma par procedūras uzsākšanu izsmeļošs kopsavilkums 2005. gada 22. februārī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8). Visas ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā no publikācijas dienas.

(7)

Pēc formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Komisija reģistrēja lietu nr. C 47/2004 par lietu SI 1/2003 un lietu nr. C 44/2004 par lietu N 402/2004.

(8)

Ar 2005. gada 18. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 20. janvārī, Slovēnijas iestādes iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz šaubām, ko Komisija izvirzīja savā Lēmumā par procedūras uzsākšanu. Komisija 2005. gada 4. aprīlī un 7. jūlijā Slovēnijas iestādēm nosūtīja nākamos jautājumus, kas tika atbildēti ar 2005. gada 17. maija un 8. augusta vēstulēm.

(9)

Komisijai netika iesniegti trešo pušu apsvērumi.

(10)

Lai vieglāk būtu saprast ar jaunajiem tiesību aktiem ieviestos grozījumus, Lēmums par procedūras uzsākšanu attiecas gan uz veco nodokļa samazinājuma sistēmu (lieta SI 1/2003), gan uz jauno shēmu (lieta N 402/2004). Skaidrības un saskanības nolūkiem šis lēmums attiecas uz abām lietām – C 44/2004 un C 47/2004.

(11)

Shēmas pamatā ir 2002. gada 17. oktobra “Noteikumi par nodokļiem par gaisa piesārņošanu ar CO2 izmešiem” , kas Slovēnijā stājās spēkā 2002. gada oktobrī (“Noteikumi”). Jaunie, grozītie tiesību akti (shēma C 44/2004) stājās spēkā 2005. gada 1. maijā, un tie aizstāja Noteikumus.

(12)

Tādēļ šajā lēmumā Komisija izvērtē Noteikumu savietojamību ar kopējo tirgu laika periodā no 2004. gada 1. maija (datums, kad Slovēnija pievienojās ES) līdz 2005. gada 1. maijam (Noteikumu piemērošanas pēdējā diena).

(13)

Noteikumi paredzēja nodokli, ko piemēroja, balstoties uz katras iekārtas emitēto CO2 daudzumu. Noteikumos iekļautas trīs nodokļu samazinājuma kategorijas, kas tika iesniegtas Komisijai apstiprināšanai kā darbības atbalsta pasākumi saskaņā ar Vides pamatnostādnēm.

(14)

Komisijas izmeklēšanas procedūra tādēļ tika koncentrēta uz ii) punktā minētajiem valsts atbalsta pasākumiem.

(15)

Dienā, kad Komisija pieņēma Lēmumu par procedūras uzsākšanu (2004. gada 14. decembrī) Noteikumi vēl bija spēkā. Tomēr 2005. gada 17. maija vēstulē Slovēnijas iestādes apliecināja, ka kopš datuma, kad Slovēnijas iestādes saņēma Komisijas lēmumu (2004. gada 22. decembris), balstoties uz Noteikumiem, nav pieņemti administratīvi lēmumi par CO2 nodokļa samazinājumu. Jaunie tiesību akti stājas spēkā 2005. gada 1. maijā, un tie aizstāja Noteikumus.

(16)

Atbildot uz Komisijas pieprasījumu (2005. gada 4. aprīļa vēstule), Slovēnijas iestādes iesniedza visu uzņēmumu sarakstu, kas saskaņā ar Noteikumiem nodokļu samazinājumu saņēmuši pēc datuma, kad Slovēnija pievienojās ES, līdz pēdējai Noteikumu piemērošanas dienai, kā arī attiecīgās samazinājuma summas (2005. gada 17. maija vēstule).

(17)

Saskaņā ar šo informāciju kopējā nodokļu samazinājuma summa laika posma no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 1. maijam bija EUR 998 771, kas piešķirti kopumā 153 uzņēmumiem. Neviens no uzņēmumiem nav saņēmis vairāk par EUR 100 000. Tikai divi uzņēmumi saņēmuši vairāk kā EUR 27 000, bet neviens no tiem nav saņēmis vairāk kā EUR 100 000.

(18)

Slovēnijas iestādes tādēļ apgalvo, ka ļoti īsajā Noteikumu piemērošanas periodā pēc Slovēnijas iestāšanās ES saskaņā ar šo shēmu piešķirtās summas ir zemākas par EUR 100 000 slieksni, kas noteikts Komisijas Regulas par de minimis atbalstu (9) 2. pantā.

(19)

Slovēnijas iestādes savā 2005. gada 8. augusta vēstulē sīki apraksta sistēmu, kas Slovēnijā ieviesta de minimis atbalsta pārraudzībai. Saskaņā ar sniegto informāciju Slovēnija ir ieviesusi pārraudzības un uzraudzības sistēmu atbalsta piešķiršanai saskaņā ar de minimis noteikumu, Finanšu ministrijas Valsts atbalsta pārraudzības departamentā izveidojot centrālu de minimis atbalsta reģistru. Pirms jebkāda iestāde piešķir de minimis atbalstu, šis departaments pārbauda, vai ievērotas Komisijas Regulas par de minimis atbalstu prasības. Centrālais reģistrs tika izveidots pirms Slovēnijas pievienošanās ES.

(20)

Slovēnijas iestādes savā 2005. gada 8. augusta vēstulē apliecināja, ka, pateicoties šai centralizētajai sistēmai, nodokļu samazinājuma saņēmēji nevarēja saņemt atbalstu, kas pārsniegtu EUR 100 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikā.

(21)

Datumā, kad Slovēnijas iestādes saņēma Komisijas Lēmumu par procedūras uzsākšanu (2004. gada 22. decembrī), tās nekavējoties izbeidza nodokļu samazinājuma shēmas piemērošanu. Būtiski grozīta jaunā shēma stājās spēkā dažus mēnešus vēlāk, 2005. gada 1. maijā. Tādējādi Noteikumi, kas tiek izvērtēti šajā lēmumā, Slovēnijā bija spēkā vienu gadu pēc pievienošanās, bet de facto tos piemēroja mazāk kā 8 mēnešus (no 2004. gada 1. maija līdz 2004. gada 22. decembrim).

(22)

Īsajā piemērošanas periodā saskaņā ar šo shēmu piešķirtais atbalsts tādēļ ir zemāks nekā Komisijas Regulas par de minimis atbalstu 2. pantā noteiktais EUR 100 000 slieksnis vienam saņēmējam.

(23)

Slovēnijas iestādes ar savām 2005. gada 17. maija un 2005. gada 8. augusta vēstulēm uzņēmās ievērot arī visus citus Komisijas Regulas par de minimis atbalstu noteikumus, un iesniedza aprakstu pārraudzības sistēmai, kas nodrošina šo noteikumu pareizu piemērošanu.

(24)

Komisija tādēļ secina, ka pasākums atbilst Komisijas Regulas par de minimis atbalstu kritērijiem, un ka saskaņā ar tās 2. panta 1. punktu tas nav uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(25)

Slovēnijas iestādes ar 2004. gada 1. jūnijā reģistrētu vēstuli informēja Komisiju par būtiskiem grozījumiem Slovēnijas tiesību aktos, kuru rezultātā, inter alia, tiktu grozīti arī Noteikumi par CO2 nodokli, kas bija spēkā kopš 2002. gada. Jaunajā tiesību aktu paketē ietilpst jaunais likums Par vides aizsardzību (10), Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli (11) un valdības dekrēts par CO2 emisiju aplikšanu ar nodokli (“Dekrēts”), kas stājās spēka 2005. gada 1. maijā.

(26)

Dekrētā bez izmaiņām saglabāta līdzšinējās sistēmas loģika CO2 aplikšanai ar nodokli: nodokļa apmērs atkarīgs no iekārtas emitēta CO2 daudzuma.

(27)

Tajā iekļauti trīs nodokļu samazinājuma pasākumi, kas iesniegti Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar Vides pamatnostādnēm. Visu trīs pasākumu darbības laiks ir 5 gadi: no 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

(28)

Pēc Komisijas Lēmuma pieņemšanas par procedūras uzsākšanu Slovēnijas iestādes grozīja Dekrēta projektu. Dekrēta galīgajā redakcijā, kas stājās spēkā 2005. gada maijā, šī nodokļu samazinājuma kategorija aizstāta ar šādām kategorijām:

(29)

Saskaņā ar Dekrēta 18. panta trešo ievilkumu uzņēmumi, kas saskaņā ar Direktīvu par emisijas kvotu tirdzniecību piedalās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un neveic energoietilpīgu komercdarbību, var saņemt iekšzemes CO2 nodokļa samazinājumu.

(30)

Saskaņā ar 18. panta ceturto ievilkumu nodokļu samazinājumu var saņemt arī uzņēmumi, kas slēdz brīvprātīgās vienošanās par vides aizsardzību.

(31)

Nodokļa samazinājuma likme katru gadu tiek samazināta par 8 %:

2009. gads ir pēdējais, kad piemēro nodokļa samazinājumus: sākot no 2010. gada samazinājumi netiek piemēroti.

(32)

Centrālās apkures iekārtas saņem nodokļa samazinājumu 26 % apmērā 2005. gadā, kas samazinās par 8 % gadā.

(33)

Slovēnijas iestādes par atbalsta pasākumu Komisiju informēja pirms tā īstenošanas.

(34)

Pasākums, kas ir Komisijas izmeklēšanas procedūras priekšmets, galvenokārt balstīts uz Dekrēta 18. panta 3. un 4. ievilkumu, kā arī 22. līdz 24. pantu. Kaut arī Dekrēts stājās spēkā Komisijas izmeklēšanas procedūras veikšanas laikā, Slovēnijas iestādes savā 2005. gada 17. maija vēstulē apliecina, ka 18. panta 4. ievilkums, 23. un 24. pants tiks piemērots tikai pēc Komisijas galīgā apstiprinājuma saņemšanas. Tādēļ var uzskatīt, ka ir ievērotas saistības saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu un 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, ciktāl tie attiecas uz šiem pantiem.

(35)

Tomēr nodokļu atmaksas pasākumus Komisijas izmeklēšanas procedūrā var balstīt arī uz Dekrēta 18. panta trešo ievilkumu un 22. pantu. Slovēnijas iestādes uzskata, (12) ka šie panti pēc Komisijas Lēmuma par procedūras uzsākšanu tika formulēti atbilstoši EK līgumam, un tādēļ iestādes neapturēja pantu spēkā stāšanos līdz Komisijas galīgā apstiprinājuma saņemšanai. Šie panti līdz ar to ir spēkā kopš 2005. gada 1. maija, pārkāpjot 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai.

(36)

Komisija uzskata, ka grozījumi, ko Slovēnijas iestādes izdarīja nodokļu samazināšanas tiesību aktos kopš Lēmuma par procedūras uzsākšanu, nekādā veidā nemaina Lēmuma par procedūras uzsākšanu iekļauto novērtējumu attiecībā uz atbalsta esamību EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tādējādi Komisija uzskata, ka, izvērtējot, šis pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(37)

Komisija atzīmē, ka Slovēnijas iestādes shēmas struktūru izveidojušas, balstoties uz Vides pamatnostādnēm un Direktīvu par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem.

(38)

Komisija izvērtē pasākumu savietojamību ar Vides pamatnostādnēm un, jo īpaši, to 51. panta 2. punktu un 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Slovēnijas CO2 nodokļu sistēma tika ieviesta 2002. gada oktobrī. Tādēļ saskaņā ar 51. panta 2. punktu 51. panta 1. punkta noteikumus piemēro tikai, ja izpildīti abi nosauktie priekšnoteikumi:

(39)

Komisija tādēļ uzskata, ka ir izpildīts arī otrs Vides pamatnostādņu 51. panta 2. punkta kritērijs.

(40)

Tādēļ saskaņā ar Vides pamatnostādņu 51. panta 2. punktu attiecībā uz vērtējamo pasākumu var piemērot 51. panta 1. punkta noteikumus.

(41)

Saskaņā ar 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo ievilkumu, ja nodokļa samazinājums attiecas uz Kopienas nodokli, Komisija var atļaut izņēmuma periodu, kas nepārsniedz 10 gadus, ja saņēmēju faktiski samaksātā summa pēc nodokļa samazinājuma ir lielāka par Kopienas minimumu.

(42)

Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem kopš 2004. gada 1. janvāra paredzēta harmonizēta energoproduktu aplikšana ar nodokļiem visās dalībvalstīs. Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu uzskata, ka Slovēnijas nodokļu sistēma, kas balstīta uz uzņēmumu CO2 emisijas daudzumu, ar nodokļiem apliek energoproduktus, kā tas definēts Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem, un tādēļ uz to šī Direktīva attiecas. Tādēļ Slovēnijas nodokļu sistēma attiecas uz Kopienas nodokļiem 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē.

(43)

Samazinājumu piemēro laika periodu, kas ir mazāks par 5 gadiem un kas ir mazāks par 51. panta 1. punktā paredzēto maksimālo termiņu.

(44)

Attiecībā uz Slovēnijā piemērotajiem dažādiem nodokļu līmeņiem atkarībā no izmantojamās degvielas, par iekārtu maksājamā nodokļa likme atkarīga no veida, kā degviela uzņēmumā tiek izmantota. Komisija tādēļ nevar pārbaudīt un a priori pārliecināties, ka attiecībā uz katru iekārtu ievērota Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem paredzētā minimālā nodokļu likme. Slovēnijas iestādes ar savu 2005. gada 17. maija vēstuli atkārtoti izteica savu apņemšanos nodrošināt abām saņēmēju kategorijām, ka nodoklis, ko tie maksā pēc nodokļu samazinājuma, turpinās būt lielāks par Kopienas minimumu, kas paredzēts Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem. Nodokļu samazinājumi tiek piešķirti nodokļu atmaksas veidā, tādēļ kompetentā valsts iestāde pirms atmaksas veikšanas attiecībā uz katru iekārtu var pārbaudīt, vai ir ievērots minimālais harmonizētais līmenis.

(45)

Komisija ņem vērā arī faktu, ka nodokļu samazinājumu likme tiek samazināta, kā rezultātā katru gadu piemērots aizvien zemāks nodokļu samazinājums.

(46)

Balstoties uz minētajām Slovēnijas iestāžu apņemšanām, Komisija uzskata, ka izpildītas 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma prasības, ja faktiski saņēmēju samaksātā nodokļa summa pēc nodokļu samazinājuma ir augstāka par Kopienas minimumu.

(47)

Vides pamatnostādņu 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētie kritēriji tādējādi ir izpildīti abās saņēmēju kategorijās.

(48)

Direktīvas par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem 17. panta 1. punkts paredz, ka pat gadījumos, ja ievērots minimālais šajā direktīvā noteiktais nodokļa līmenis, dalībvalstis var piemērot nodokļu samazinājumu tikai energoietilpīgiem uzņēmumiem vai, ja saņēmējs iesaistījies īpašās vienošanās par vides aizsardzību vai piedalās tirgojamo atļauju shēmā.

(49)

Saņēmējiem, uz kuriem attiecas Dekrēta 18. panta 3. ievilkums, lai tie varētu saņemt nodokļu samazinājumus, saskaņā ar Direktīvu par emisijas kvotu tirdzniecību (13) ir jāpiedalās ES emisiju tirdzniecības shēmā.

(50)

Saņēmējiem, uz kuriem attiecas Dekrēta 18. panta 4. ievilkums, lai tie varētu saņemt nodokļu samazinājumus, ir jāslēdz brīvprātīgas vienošanās par vides aizsardzību. Vides aizsardzības mērķis, ko saņēmējiem jāsasniedz saskaņā ar vienošanām par vides aizsardzību, ir CO2 emisiju samazināšana par 2,5 % līdz 2008. gada beigām salīdzinājumā ar emisijām atsauces periodā (1999. – 2002. gadā).

(51)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka abas nodokļu samazinājuma kategorijas atbilst Direktīvas par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem prasībām,