|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/2433 |
5.12.2025 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2025/2433
(2025. gada 29. jūlijs)
par atbalsta shēmu SA.51501 (2021/C) (ex 2019/NN) (ex 2018/N), ko Čehija īstenojusi par labu lieliem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2025) 5149)
(Autentisks ir tikai teksts čehu valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – “LESD”) un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un ņemot tās vērā,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Čehija 2018. gada 29. jūnija vēstulē paziņoja Komisijai par atbalsta shēmu SA.51501 (2018/N) – Čehija, Atbalsts apdrošināšanas prēmijai par labu lieliem uzņēmumiem, kas paredz piešķirt atbalstu apdrošināšanas prēmijām, kuras maksā par apdrošināšanu tāda kaitējuma atlīdzināšanai, ko dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi vai dzīvnieku slimības rada attiecīgi kultūraugiem un lauksaimniecības dzīvniekiem (turpmāk – “shēma”). |
|
(2) |
Komisija ar 2018. gada 24. augusta, 2018. gada 8. oktobra, 2018. gada 17. decembra, 2019. gada 6. marta, 2019. gada 28. maija un 2020. gada 8. janvāra vēstulēm pieprasīja papildu informāciju. Čehijas iestādes ar 2018. gada 18. septembra, 2019. gada 18. janvāra, 2019. gada 23. aprīļa, 2019. gada 23. septembra un 2020. gada 10. februāra vēstulēm iesniedza papildu informāciju. |
|
(3) |
Shēmas sākotnējā pārbaudē iegūtā informācija liecināja, ka daļa atbalsta jau ir piešķirta lieliem uzņēmumiem, lai samaksātu apdrošināšanas prēmijas par apdrošināšanu tāda kaitējuma atlīdzināšanai, ko dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi vai dzīvnieku slimības rada attiecīgi kultūraugiem un lauksaimniecības dzīvniekiem (turpmāk – “individuālais atbalsts”). Čehijas iestādes piešķīra šo atbalstu saskaņā ar shēmu SA.49594 (2017/XA) (2), uzskatot, ka saņēmēji ir kvalificējami kā MVU. |
|
(4) |
Komisija 2021. gada 12. janvārī pieņēma Lēmumu C(2021)34 final (2021. gada 12. janvāris) (3) (turpmāk – “lēmums par procedūras sākšanu”), ar kuru tā informēja Čehiju par savu lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz i) individuālo atbalstu un ii) shēmu. Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). |
|
(5) |
Čehijas iestādes ar 2021. gada 19. februāra vēstuli iesniedza savas piezīmes. |
|
(6) |
Komisija nesaņēma piezīmes no citām ieinteresētajām personām. |
|
(7) |
Komisija ar 2023. gada 4. augusta, 2024. gada 8. februāra un 2024. gada 6. jūnija vēstulēm pieprasīja Čehijas iestādēm papildu paskaidrojumus. Čehijas iestādes atbildēja ar 2023. gada 24. augusta, 2024. gada 28. februāra un 2024. gada 26. jūnija vēstulēm. |
2. LĒMUMA PIEMĒROŠANAS JOMA
|
(8) |
Šajā lēmumā ir novērtēta i) shēmas un ii) 3. apsvērumā minētā individuālā atbalsta saderība ar iekšējo tirgu. |
3. SHĒMAS APRAKSTS
3.1. Mērķis
|
(9) |
Shēmas mērķis ir sniegt atbalstu apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, tādējādi padarot apdrošināšanu plaši pieejamu lauksaimniecības primārās ražošanas nozarei. Apdrošināšana tiek uzskatīta par efektīvu riska pārvaldības instrumentu, kas lauksaimniekiem nodrošina lielāku drošību pret neparedzamu kaitējumu. Shēma sniedz atbalstu apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu. |
3.2. Ilgums
|
(10) |
Tiek ierosināts noteikt, ka shēma ir spēkā no dienas, kad paziņots Komisijas lēmums par shēmas apstiprināšanu, līdz 2024. gada 31. decembrim. |
3.3. Juridiskais pamats
|
(11) |
Juridisko pamatu veido šādi tiesību akti:
|
3.4. Budžets
|
(12) |
Tiek lēsts, ka shēmas kopējais budžets ir 690 miljoni CZK (aptuveni 25,8 miljoni EUR (5)). Atbalsts tiek finansēts no valsts budžeta. |
|
(13) |
Piešķīrējiestāde ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta un garantiju fonds (Podpůrný a garanční rolnický a lesnický fond, a.s.). Tā ir īpašam nolūkam dibināta valsts aģentūra akciju sabiedrības formā, kuras akcijas pilnībā pieder valstij. Tā darbojas kā piešķīrējiestāde, pamatojoties uz Likuma Nr. 252/1997 Coll. par lauksaimniecību 2.da pantu. |
3.5. Atbalsta forma
|
(14) |
Atbalstu piešķir tiešo dotāciju veidā. Čehijas iestādes uzskata, ka šī atbalsta forma ir piemērotākā apdrošināšanas prēmiju izmaksu segšanai. |
3.6. Saņēmēji
|
(15) |
Shēma ir paredzēta lieliem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu. |
|
(16) |
Paredzamais saņēmēju skaits ir vairāk nekā 1 000 saņēmēju. |
|
(17) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka grūtībās nonākuši uzņēmumi Pamatnostādņu par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos (6) (turpmāk – “2023. gada pamatnostādnes”) 33. punkta 63. apakšpunkta nozīmē nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar shēmu. |
|
(18) |
Čehijas iestādes arī apņēmās apturēt atbalsta maksājumu saņēmējam, kura rīcībā joprojām ir iepriekš izmaksāts nelikumīgs atbalsts, kas atzīts par nesaderīgu saskaņā ar Komisijas lēmumu (attiecībā uz individuālu atbalstu vai atbalsta shēmu), līdz brīdim, kad labuma guvējs būs atmaksājis vai iemaksājis bloķētajā kontā nelikumīga un neatbilstīga atbalsta kopējo summu un atbilstošos atgūšanas procentus. |
3.7. Cita informācija
|
(19) |
Ar paziņojumu Čehija plāno papildināt esošo atbalsta pasākumu SA.49594 (2017/XA), kas bija spēkā no 2018. gada 1. janvāra (7). Attiecībā uz šo pasākumu tika piešķirts atbrīvojums, pamatojoties uz Komisijas Regulu (ES) Nr. 702/2014 (8) (Lauksaimniecības grupu atbrīvojuma regula, turpmāk – “LGAR”), un tā darbības jomā bija tikai MVU. Tāpēc Čehija ar paziņojumu plāno izveidot pamatu atbalstam par labu lieliem uzņēmumiem. |
|
(20) |
Saskaņā ar valsts tiesisko pamatu ar terminu “dabas katastrofas” saprot zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumus un plūdus, tornādo un dabas ugunsgrēkus. Ar terminu “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” saprot nelabvēlīgus laikapstākļus, piemēram, salnu, vētras un krusu, apledojumu, stipras vai ilgstošas lietusgāzes, sausumu vai citus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus. “Augiem kaitīgie organismi” ir jebkādas sugas, celma vai biotipa augs, dzīvnieks vai patogēns, kas nodara kaitējumu augiem vai augu produktiem. |
Atbalsts apdrošināšanai, kas sedz kaitējumu kultūraugiem
|
(21) |
Atbalstu var piešķirt audzētājiem, kuri savā vārdā iegādājas kultūraugu apdrošināšanas polisi un attiecīgajā gadā maksā par to prēmijas vismaz 1 000 CZK (aptuveni 37,4 EUR) apmērā. Mežus un meža koku stādaudzētavas par kultūraugiem neuzskata. |
|
(22) |
Atbalsta intensitāte ir atkarīga no kultūraugu veida. Tā svārstās no 35 % līdz 65 % no dokumentētajām speciālo kultūraugu apdrošināšanas izmaksām attiecīgajā gadā. Citiem kultūraugiem atbalsta intensitāte svārstās no 10 % līdz 50 % no dokumentētajām apdrošināšanas izmaksām attiecīgajā gadā. |
|
(23) |
“Speciālie kultūraugi” ir:
|
Atbalsts apdrošināšanai, kas sedz kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem
|
(24) |
Atbalstu var piešķirt lopkopjiem, kuri savā vārdā iegādājas lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas polisi un attiecīgajā gadā maksā par to prēmijas vismaz 1 000 CZK (aptuveni 37,4 EUR) apmērā. |
|
(25) |
Atbalsta intensitāte svārstās no 35 % līdz 65 % no dokumentētajām apdrošināšanas izmaksām. |
Papildu nosacījumi
|
(26) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka ar apdrošināšanas maksājumiem var segt tikai kompensācijas, kas nepārsniedz attiecīgo notikumu radītā kaitējuma novēršanas izmaksas (20. apsvērums), un ka ar tiem var segt tikai faktisko produkciju līdz brīdim, kad radies kaitējums. Turklāt apdrošināšanas līgumos nebūtu prasīts vai precizēts turpmākās produkcijas daudzums. |
|
(27) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka atbalstu nevar attiecināt tikai uz apdrošināšanu, ko sniedz viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa, un ka atbalstu nevar piešķirt ar nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums tiek slēgts ar Čehijā reģistrētu sabiedrību. |
|
(28) |
Atbalsta pretendentiem būtu jānoslēdz apdrošināšanas līgums ar apdrošināšanas sniedzēju, kuram ir sadarbības līgums ar piešķīrējiestādi (9). Jebkurš apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt noslēgt šādu sadarbības līgumu ar piešķīrējiestādi. |
|
(29) |
Saskaņā ar valsts juridisko pamatu un, kā to apstiprinājušas Čehijas iestādes, atbalsta pieteikums jāiesniedz pirms apdrošināšanas prēmijas maksājuma. |
|
(30) |
Atbalsta pieteikumā jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta vai darbības apraksts, kā arī darbības vieta, sākuma un beigu datumi, īstenošanai nepieciešamā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas. |
|
(31) |
Pieteikuma iesniedzējiem pieteikumā jāapraksta situācija bez atbalsta piešķiršanas (hipotētiskais scenārijs), kā arī jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kas apliecina pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju. Saņemot pieteikumu, piešķīrējiestādei ir jāveic hipotētisko elementu ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme. |
|
(32) |
Atbalstu nevar kumulēt ar atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālām, valsts vai Savienības shēmām, vai ar ad hoc atbalstu to pašu attiecināmo izmaksu segšanai. |
|
(33) |
Atbalsta maksimālo intensitāti un atbalsta summu piešķīrējiestāde aprēķina nediskriminējošā veidā atbalsta piešķiršanas brīdī. Attiecināmās izmaksas ir pamatotas ar skaidriem un aktuāliem dokumentāriem pierādījumiem. Atbalsta intensitātes un attiecināmo izmaksu aprēķināšanā ir jāizmanto lielumi, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. |
|
(34) |
Par pievienotās vērtības nodokli (PVN) atbalstu saņemt nevar, izņemot ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
|
(35) |
Čehijas iestādes paskaidroja, ka nav sagaidāms, ka shēmai būs ietekme uz vidi, jo tā iever tikai apdrošināšanas prēmiju maksājumus. |
|
(36) |
Šis pasākums nav iekļauts Čehijas stratēģiskajā plānā (“ČSP”), bet shēma bija atbilstīga vispārējam kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) mērķim veicināt konkurētspējīgu un noturīgu lauksaimniecības nozari, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (10) 5. panta a) punktā, kā arī konkrētajam KLP mērķim atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares noturību, kā arī palielināt lauku saimniecību konkurētspēju, kā noteikts minētās regulas 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. |
|
(37) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka tās Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī (11) publicēs shēmas un tās īstenošanas noteikumu vai juridiskā pamata pilnu tekstu, piešķīrējiestādes identitāti un to saņēmēju identitāti, kuri saņem individuāla atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 60 000 EUR (12). Čehijas iestādes apstiprināja, ka šāda informācija tiks publicēta pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā tiks glabāta vismaz 10 gadus un būs pieejama plašai sabiedrībai bez ierobežojumiem. |
|
(38) |
Čehijas iestādes apņēmās pielāgot shēmu jaunajiem noteikumiem (13), kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un piemērot tos shēmai (14). |
4. INDIVIDUĀLĀ ATBALSTA APRAKSTS
4.1. Mērķis
|
(39) |
Individuālā atbalsta mērķis bija padarīt apdrošināšanu plaši pieejamu lauksaimniecības nozarei, daļēji kompensējot apdrošināšanas prēmijas izmaksas. Attiecināmās izmaksas bija izmaksas par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu. |
4.2. Ilgums
|
(40) |
Individuālais atbalsts tika piešķirts no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. |
4.3. Juridiskais pamats
|
(41) |
Čehija piešķīra individuālo atbalstu, pamatojoties uz shēmu SA.49594 (2017/XA). |
4.4. Budžets
|
(42) |
Individuālā atbalsta budžets nav noteikts. Lai gan oficiālā izmeklēšana ļāva identificēt vienu šāda individuālā atbalsta saņēmēju (261. apsvērums), iespējams, ka arī citi atbalsta saņēmēji saņēma individuālo atbalstu. Katrā ziņā individuālais atbalsts tika finansēts no valsts budžeta. |
|
(43) |
Piešķīrējiestāde bija Lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta un garantiju fonds (Podpůrný a garanční rolnický a lesnický fond, a.s.). Tā ir īpašam nolūkam dibināta valsts aģentūra akciju sabiedrības formā, kuras akcijas pilnībā pieder valstij. Tā darbojas kā piešķīrējiestāde, pamatojoties uz Likuma Nr. 252/1997 Coll. par lauksaimniecību 2.da pantu. |
4.5. Atbalsta forma
|
(44) |
Individuālo atbalstu piešķir tiešo dotāciju veidā. Čehijas iestādes uzskatīja, ka šī atbalsta forma ir piemērotākā apdrošināšanas prēmiju izmaksu segšanai. |
4.6. Saņēmēji
|
(45) |
Individuālā atbalsta saņēmēji bija lieli uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu. |
|
(46) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka grūtībās nonākuši uzņēmumi Pamatnostādņu par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 33. punkta 63. apakšpunkta nozīmē nebija tiesīgi saņemt atbalstu. |
|
(47) |
Tāpat individuālais atbalsts netika piešķirts saņēmējiem, kuru rīcībā joprojām bija iepriekš izmaksāts nelikumīgs atbalsts, kas atzīts par nesaderīgu saskaņā ar Komisijas lēmumu (attiecībā uz individuālu atbalstu vai atbalsta shēmu), līdz brīdim, kad saņēmējs būs atmaksājis vai iemaksājis bloķētajā kontā nelikumīga un neatbilstīga atbalsta kopējo summu un atbilstošos atgūšanas procentus |
4.7. Cita informācija
|
(48) |
Saskaņā ar shēmu SA.49594 (2017/XA) ar terminu “dabas katastrofas” saprot zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumus un plūdus, tornādo un dabas ugunsgrēkus. Ar terminu “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” saprot nelabvēlīgus laikapstākļus, piemēram, salnu, vētras un krusu, apledojumu, stipras vai ilgstošas lietusgāzes, sausumu vai citus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus. “Augiem kaitīgie organismi” ir jebkādas sugas, celma vai biotipa augs, dzīvnieks vai patogēns, kas nodara kaitējumu augiem vai augu produktiem. |
Atbalsts apdrošināšanai, kas sedz kaitējumu kultūraugiem
|
(49) |
Atbalstu varēja piešķirt audzētājiem, kuri savā vārdā iegādājās kultūraugu apdrošināšanas polisi un attiecīgajā gadā maksāja par to prēmijas vismaz 1 000 CZK (aptuveni 37,4 EUR) apmērā. Mežus un meža koku stādaudzētavas par kultūraugiem neuzskata. |
|
(50) |
Atbalsta intensitāte bija atkarīga no kultūraugu veida. Tā svārstījās no 35 % līdz 65 % no dokumentētajām speciālo kultūraugu apdrošināšanas izmaksām attiecīgajā gadā. Citiem kultūraugiem atbalsta intensitāte svārstījās no 10 % līdz 50 % no dokumentētajām apdrošināšanas izmaksām attiecīgajā gadā. |
|
(51) |
“Speciālie kultūraugi” ir:
|
Atbalsts apdrošināšanai, kas sedz kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem
|
(52) |
Atbalstu varēja piešķirt lopkopjiem, kuri savā vārdā iegādājās lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas polisi un attiecīgajā gadā maksāja par to prēmijas vismaz 1 000 CZK (aptuveni 37,4 EUR) apmērā. |
|
(53) |
Atbalsta intensitāte svārstījās no 35 % līdz 65 % no dokumentētajām apdrošināšanas izmaksām. |
Papildu nosacījumi
|
(54) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka ar apdrošināšanas maksājumiem varēja segt tikai kompensācijas, kas nepārsniedza attiecīgo notikumu radītā kaitējuma novēršanas izmaksas (20. apsvērums), un ka ar tiem varēja segt tikai faktisko produkciju līdz brīdim, kad radies kaitējums. Turklāt apdrošināšanas līgumos nebūtu prasīts vai precizēts turpmākās produkcijas daudzums. |
|
(55) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka atbalstu nevarēja attiecināt tikai uz apdrošināšanu, ko sniedz viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa, un ka atbalstu nevarēja piešķirt ar nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums tiek slēgts ar Čehijā reģistrētu sabiedrību. |
|
(56) |
Atbalsta pretendentiem bija jānoslēdz apdrošināšanas līgums ar apdrošināšanas sniedzēju, kuram ir sadarbības līgums ar piešķīrējiestādi (15). Jebkurš apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs varēja pieprasīt noslēgt šādu sadarbības līgumu ar piešķīrējiestādi. |
|
(57) |
Saskaņā ar shēmu SA.49694 (2017/XA) un, kā to apstiprinājušas Čehijas iestādes, atbalsta pieteikums bija jāiesniedz pirms apdrošināšanas prēmijas maksājuma. |
|
(58) |
Atbalsta pieteikumā bija jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta vai darbības apraksts, kā arī darbības vieta, sākuma un beigu datumi, īstenošanai nepieciešamā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas. |
|
(59) |
Atbalstu nevarēja kumulēt ar atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālām, valsts vai Savienības shēmām, vai ar ad hoc atbalstu to pašu attiecināmo izmaksu segšanai. |
|
(60) |
Atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta summa piešķīrējiestādei bija jāaprēķina nediskriminējošā veidā atbalsta piešķiršanas brīdī. Attiecināmās izmaksas bija jāpamato ar skaidriem un aktuāliem dokumentāriem pierādījumiem. Atbalsta intensitātes un attiecināmo izmaksu aprēķināšanā bija jāizmanto lielumi, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. |
|
(61) |
Par PVN atbalstu saņemt nevarēja, izņemot ja tas nebija atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
|
(62) |
Čehijas iestādes paskaidroja, ka atbalstam nebija ietekmes uz vidi, jo tas kompensēja tikai daļu no apdrošināšanas prēmijām. |
|
(63) |
Šis pasākums nav iekļauts ne Čehijas stratēģiskajā plānā (“ČSP”), ne Čehijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020.gadam, bet atbalsta mērķis ir atbilstīgs vispārējam kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) mērķim veicināt konkurētspējīgu un noturīgu lauksaimniecības nozari, kā arī konkrētajam KLP mērķim atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares noturību, kā arī palielināt lauku saimniecību konkurētspēju. |
|
(64) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka tās Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī (16) publicēs pasākuma un tā īstenošanas noteikumu vai juridiskā pamata pilnu tekstu, piešķīrējiestādes identitāti un to saņēmēju identitāti, kuri saņem individuāla atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 60 000 EUR (17). Čehijas iestādes apstiprināja, ka šāda informācija tiks publicēta pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā tiks glabāta vismaz 10 gadus un būs pieejama plašai sabiedrībai bez ierobežojumiem. |
5. PAMATS SĀKT LESD 108. PANTA 2. PUNKTĀ NOTEIKTO PROCEDŪRU
|
(65) |
Kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvērumā, Komisija sāka procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu šādu iemeslu dēļ:
|
5.1. Šaubas par shēmas saderību ar iekšējo tirgu
|
(66) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam var piemērot kādu no minētajā pantā paredzētajām atkāpēm. Šajos gadījumos Komisija pārbaudīja, vai bija piemērojama 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktā atkāpe. |
|
(67) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar kopīgajām interesēm. |
|
(68) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija novērtēja shēmas saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā tobrīd spēkā esošās Eiropas Savienības Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (turpmāk “2014. gada pamatnostādnes”) (18). |
|
(69) |
Konkrētāk, Komisija novērtēja shēmas saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā 2014. gada pamatnostādņu I daļas 3. nodaļu (“Kopīgie novērtējuma principi”). |
|
(70) |
Minētajā novērtējumā Komisija pauda šaubas par to, vai shēma ir saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā šaubas par atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdi. |
Pieteikuma iesniegšanas brīdis
|
(71) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 66. punktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, lai tas iesaistītos nozares attīstību veicinošās papildu darbībās, kuras tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. |
|
(72) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 70. punktu Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs pie attiecīgā projekta vai darbības sācies, pirms saņēmējs iesniedzis valsts iestādēm pieteikumu atbalsta saņemšanai. |
|
(73) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 35. punkta 25. apakšpunktu “projekta darbu vai darbības sākums” ir ar ieguldījumu saistītu darbību vai būvdarbu faktiskais sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas projektu vai darbību padara neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas sākas pirmais. |
|
(74) |
Saskaņā ar shēmas noteikumiem atbalsta pieteikums jāiesniedz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, bet pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas (29. apsvērums). |
|
(75) |
Lēmuma par procedūras sākšanu 66. apsvērumā Komisija pauda šaubas, vai šāda valsts procedūra atbilst 2014. gada pamatnostādņu 35. punkta 25. apakšpunktam, proti, vai atbalsta pieteikumi tiks iesniegti pirms “projekta darbu vai darbības sākuma”, kā noteikts minētajā punktā. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka šajā gadījumā apdrošināšanas līguma noslēgšana bija pirmās juridiski saistošās saistības un ka tāpēc šis brīdis ir uzskatāms par “projekta darbu vai darbības sākumu”. Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka, lai izpildītu 2014. gada pamatnostādņu 70. punktu, pieteikumi būtu jāiesniedz ne tikai pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas, bet arī pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas. |
|
(76) |
Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija pauda šaubas par to, vai shēma atbilst valsts atbalsta noteikumiem saistībā ar stimulējošo ietekmi (19). |
|
(77) |
Pamatojoties uz minēto, Komisija sāka procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un uzaicināja visas trešās personas, kuras, iespējams, ir ietekmējis šis atbalsts, kā arī Čehiju iesniegt piezīmes. Vienlaikus Komisija aicināja Čehiju sniegt visu informāciju, kas varētu palīdzēt novērtēt atbalstu. |
5.2. Šaubas par individuālā atbalsta likumību
|
(78) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atsaucās uz sākotnējā pārbaudē iegūto tirgus informāciju, kas liecināja, ka individuālais atbalsts ir piešķirts atsevišķiem lieliem uzņēmumiem, kurus piešķīrējiestāde piešķiršanas brīdī bija kļūdaini novērtējusi kā MVU. Komisija uzskatīja, ka šāds novērtējums ir veikts, pamatojoties uz tīri formāliem apsvērumiem (20), proti, pārbaudot tikai MVU definēšanas kritēriju formālo izpildi un neņemot vērā ekonomisko realitāti un judikatūras principus, kas izklāstīti lēmuma par procedūras sākšanu 58.–61. apsvērumā. Komisija uzskatīja, ka Čehija jau bija piešķīrusi atbalstu saņēmējiem, kas, iespējams, neatbilda MVU definīcijai atbalsta piešķiršanas brīdī (21) un ka tāpēc tie nevarēja izmantot shēmu SA.49594 (2017/XA). Tādējādi Komisija uzskatīja, ka jebkurš šāds individuāls atbalsts, kas jau piešķirts pirms shēmas paziņošanas un līdz ar to pirms tās apstiprināšanas, ir nelikumīgs, jo tas tika piešķirts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu (22). |
|
(79) |
Lēmumā par procedūras sākšanu izklāstītais Komisijas apsvērums bija balstīts uz tās LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta interpretāciju, kā paskaidrots minētā lēmuma 61. apsvērumā. Komisija precizēja, ka tās interpretācijas pamatā bija Tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (“Savienības tiesas”) judikatūra, kuras pamatā ir effet utile princips. |
5.3. Šaubas par individuālā atbalsta saderība ar iekšējo tirgu
|
(80) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam var piemērot kādu no minētajā pantā paredzētajām atkāpēm. Šajos gadījumos Komisija pārbaudīja, vai bija piemērojama LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktā atkāpe. |
|
(81) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar kopīgajām interesēm. |
|
(82) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija novērtēja individuālā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā tajā laikā spēkā esošās 2014. gada pamatnostādnes. |
|
(83) |
Konkrētāk, Komisija novērtēja individuālā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā 2014. gada pamatnostādņu I daļas 3. nodaļu (“Kopīgie novērtējuma principi”). |
|
(84) |
Minētajā novērtējumā Komisija pauda šaubas par to, vai nelikumīgi piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo īpaši attiecībā uz stimulējošas ietekmes pastāvēšanu. Šai sakarā Komisija izvērtēja divus nosacījumus, un tie bija hipotētiskā scenārija iesniegšana un atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdis. |
Hipotētiskā scenārija iesniegšana
|
(85) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 72. punktu atbalsta saņēmējiem, kas ir lieli uzņēmumi, atbalsta pieteikumā ir jāapraksta situācija bez atbalsta piešķiršanas, ko sauc par hipotētisko scenāriju jeb alternatīvu projektu vai darbību. Hipotētiskais scenārijs ir jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem, un piešķīrējiestādei bija jāveic ticamības pārbaude un jāapstiprina tā stimulējošā ietekme. |
|
(86) |
Lēmuma par procedūras sākšanu posmā Komisijai bija šaubas par to, vai minētā prasība bija ievērota attiecībā uz lieliem saņēmējiem, kas saņēma individuālo atbalstu, kas minēts 3. apsvērumā. Komisija uzskatīja, ka šis nosacījums nebija izpildīts, jo, īstenojot grupu atbrīvojuma shēmu SA.49594 (2017/XA), tika nepareizi piemērota MVU definīcija. |
|
(87) |
Šai sakarā lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atsaucās uz vairākiem MVU definīcijas elementiem, kas noteikti LGAR I pielikumā un attiecīgajā Savienības tiesu judikatūrā (23), kā minēts arī šā lēmuma 78. un 79. apsvērumā. |
|
(88) |
Grupu atbrīvojuma shēmas atbalsta saņēmēji varēja būt tikai MVU, un tādējādi tiem nebija jāiesniedz hipotētiskais scenārijs. Tāpēc Komisija pauda šaubas par to, vai individuālā atbalsta saņēmēji iesniedza hipotētisko scenāriju, kas nepieciešams, lai noteiktu šāda atbalsta stimulējošo ietekmi (24). |
Pieteikuma iesniegšanas brīdis
|
(89) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 66. punktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, lai tas iesaistītos nozares attīstību veicinošās papildu darbībās, kuras tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. |
|
(90) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 70. punktu Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs pie attiecīgā projekta vai darbības sācies, pirms saņēmējs iesniedzis valsts iestādēm pieteikumu atbalsta saņemšanai. |
|
(91) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 35. punkta 25. apakšpunktu “projekta darbu vai darbības sākums” ir ar ieguldījumu saistītu darbību vai būvdarbu faktiskais sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas projektu vai darbību padara neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas sākas pirmais. |
|
(92) |
Šajā gadījumā atbalsta pieteikums bija jāiesniedz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, bet pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas (šā lēmuma 29. apsvērums). |
|
(93) |
Lēmuma par procedūras sākšanu 62. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai saņēmēji, kas saņēma individuālo atbalstu, tos kļūdaini klasificējot kā MVU, bija iesnieguši hipotētisko scenāriju. |
|
(94) |
Tāpēc Komisija pieņēma lēmumu sākt procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu attiecībā uz individuālo atbalstu, “jo radās šaubas saistībā ar hipotētiskā scenārija iesniegšanu un pieteikuma iesniegšanas brīdi” (25). |
6. ČEHIJAS APSVĒRUMI
|
(95) |
Čehija informēja Komisiju, ka saskaņā ar shēmu netika izsludināts neviens uzaicinājums iesniegt atbalsta pieteikumus. Tāpēc pirms dienas, kad Čehijas iestādes iesniedza piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu, atbalsts saskaņā ar shēmu nebija piešķirts. |
|
(96) |
Čehija informēja Komisiju, ka standarta administratīvajā pēcpārbaudē vairāki atbalsta saņēmēji grupu atbrīvojuma shēmas SA.49594 (2017/XA) ietvaros tika identificēti kā lieli uzņēmumi. Tā kā tajā laikā attiecībā uz lieliem uzņēmumiem nebija juridiskā pamata un minētā grupu atbrīvojuma shēma attiecās tikai uz MVU (19. apsvērums), Čehija attiecībā uz šiem atbalsta saņēmējiem īstenoja atgūšanas procedūras. Čehija iesniedza to saņēmēju sarakstu, uz kuriem attiecās atgūšana. |
|
(97) |
Čehija iesniedza arī šādu citu pārbaudīto saņēmēju sarakstu, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju ex post pārbaudē netika atklāti nekādi pārkāpumi: AGROPARKL s.r.o., Podnik pro výrobu vajec v Kosičkách s.r.o., Zemědělský podnik Kvasicko, a.s., MEZILESÍ s.r.o., MORAVA-HOP s.r.o., AGRO Jesenice u Prahy a.s., ZEPOS a.s., AGROSERVIS 1. zemědělská a.s. Višňové, JAROS s.r.o., Zea a.s., ZEV Šaratice a.s., Agro družstvo Sebranice, PROVEM a.s. Havlíčkův Brod, Zemědělské družstvo Radiměř, Zemědělské družstvo Květná, Zemědělské družstvo Vendolí, Rostěnice a.s., Agria a.s., ZD Krásná Hora nad Vltavou a.s., Zemědělské družstvo Dolany, ČESKÁ VEJCE FARMS, s.r.o., DRUKO STŘÍŽOV s.r.o., FARMA VESELKA s.r.o., KLADRUBSKÁ a.s., Lužanská zemědělská a.s., Vlčnovská zemědělská a.s. un Zemědělská společnost Blšany s.r.o. |
|
(98) |
Attiecībā uz Komisijas šaubām, kas minētas lēmuma par procedūras sākšanu 62. apsvērumā (proti, ka daži atbalsta saņēmēji atbalsta piešķiršanas brīdī, iespējams, neatbilda MVU definīcijai), Čehija norādīja, ka minētie atbalsta saņēmēji neiesniedza hipotētiskos scenārijus. Čehija apgalvoja, ka atbalsts tika piešķirts tikai MVU saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmu SA.49594 (2017/XA) un saskaņā ar LGAR noteiktajām prasībām. Tāpēc grupu atbrīvojuma shēma neparedzēja nosacījumu par hipotētisko scenāriju. |
|
(99) |
Čehija apgalvoja, ka, izņemot konstatētās administratīvās kļūdas (šā lēmuma 96. apsvērums), atbalsts netika piešķirts saņēmējiem, kuri nebija tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmu to lieluma dēļ. Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju šis nosacījums vienmēr tika izvērtēts, ņemot vērā saistošo Savienības tiesību aktu noteikumus, jo īpaši LGAR I pielikuma noteikumus. |
6.1. Dažu atbalsta saņēmēju kvalificēšana par MVU
|
(100) |
Čehijas iestādes īpaši atsaucās uz LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka, “ja, ņemot par pamatu kārtējo gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītā darbinieku skaita vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs savu vidējā, mazā vai mikrouzņēmuma statusu, ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas”. |
|
(101) |
Čehijas iestādes norādīja, ka šim noteikumam nav izņēmumu un ka šis noteikums ir formulēts kā vispārējs noteikums, ko piemēro automātiski, ciktāl tā premisas ir atzītas par spēkā esošām un patiesām. Tās arī norādīja, ka izmaiņas uzņēmuma īpašumtiesību struktūrā pēc apvienošanās un iegādes bieži vien nozīmē to, ka piemērojamās MVU robežvērtības tiks pārsniegtas. Šajā sakarā Čehija konstatēja, ka nav pamatots lēmuma par procedūras sākšanu 60. apsvērums, kurā Komisija uzskatīja, ka atbalsta piešķiršana šādiem uzņēmumiem nav saderīga ar stimulējošās ietekmes principu. |
|
(102) |
Čehija uzskata, ka, ja LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta noteikumi nebūtu piemēroti formāli, bet gan, ņemot vērā ekonomisko realitāti, tiktu izmantots cits formulējums, piemēram, šāds: “Šos noteikumus nepiemēro, ja izrādās, ka izmaiņas ir pastāvīgas”. Tikai tad noteikumu piemērošanā varētu ņemt vērā ekonomisko realitāti, un tā turklāt tiktu ņemta vērā visos gadījumos, nevis tikai uzņēmumu apvienošanās vai uzņēmuma iegādes gadījumā, kas pašas par sevi neietekmē izmaiņu neatgriezeniskumu. |
|
(103) |
Čehijas iestādes uzskata, ka, ekonomiskās realitātes kā vienīgā aspekta ņemšana vērā līdzīgos gadījumos var būt lielā mērā maldinoša. Praksē uzņēmumos bieži vien būtiski pieaug darbinieku skaita vai finanšu robežvērtības, pateicoties to veiksmīgajai tirdzniecības vai ražošanas politikai, t. i., pat ja apvienošanās vai iegāde nav notikusi, turklāt pieaugums var būt tāds, ka ir acīmredzams, ka process ir neatgriezenisks. Tomēr pat šādos apstākļos ir piemērojami LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktā paredzētie noteikumi, neprasot valsts iestādēm, piemērojot šos noteikumus, atkārtoti izvērtēt katra atsevišķā gadījuma ekonomisko realitāti. |
|
(104) |
No otras puses, uzņēmumu apvienošana vai iegāde var nenozīmēt neatgriezenisku īpašumtiesību maiņu, bet drīzāk ietvert dažādu strukturālu pārmaiņu vai pārveides procesu un uzņēmumu iegādi ieguldījumu veikšanas nolūkā. |
|
(105) |
Čehija arī uzskata, ka LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktā paredzētie noteikumi paredz skaidru, būtisku un samērīgu kritēriju, kas pieļauj saprātīgu elastību attiecībā uz rādītājiem un uzņēmuma paziņoto informāciju noteiktā periodā. Nekas minētajos noteikumos šķietami neliecina par to, ka Komisija bija paredzējusi valsts iestādēm uzlikt atbildību par ekonomiskās realitātes izvērtēšanu katrā atsevišķā gadījumā. Čehijas ieskatā valsts iestāžu uzdevums ir tikai pārbaudīt atbilstību kritērijiem, kā skaidri noteikts minētās regulas I pielikuma 4. panta 2. punktā. Pienākums novērtēt uzņēmumu paziņoto vērtību nemainīgumu (vai īslaicīgumu) neatbilstu prasībai izmantot skaidrus un vienkāršus novērtēšanas kritērijus, jo šāda novērtējuma veikšanai būtu nepieciešams katra atsevišķā pieteikuma iesniedzēja visaptverošs ekonomiskais novērtējums. Tas būtu pretrunā Komisijas mērķim mazināt administratīvo slogu un uzlabot pārredzamību un juridisko noteiktību, kā arī nodrošināt grupu atbrīvojuma noteikumu vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs. |
|
(106) |
Attiecībā uz LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta interpretāciju, atsaucoties uz judikatūru, Čehija uzskata, ka, lai gan tiesību normas saturu var precizēt ar interpretāciju, interpretāciju nedrīkst izmantot, lai nepareizi skaidrotu tiesību aktu, kura nozīme ir skaidra un saprotama. Šāda rīcība var radīt nepieņemamu noteiktības trūkumu tiesiskajās attiecībās. |
|
(107) |
Čehija norāda, ka judikatūra, uz kuru Komisija atsaucas lēmuma par procedūras sākšanu 59. apsvērumā, attiecas uz attiecībām starp tā dēvētajiem saistītajiem uzņēmumiem, kas ir kritērijs, kuru ir izmanto, lai piemērotu LGAR I pielikuma 3. pantu, nevis 4. pantu. |
|
(108) |
Čehija uzskata, ka LGAR I pielikuma 4. panta 1. punktā ir noteikti attiecīgie dati (darbinieku skaita un finanšu robežvērtība) attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ir izturējuši saistītā uzņēmuma pārbaudi, un tādējādi tas ir uzņēmuma statusa novērtējuma “otrais posms”. Tāpēc šie noteikumi attiecas uz atšķirīgu situāciju un nav piemērojami uzņēmumu attiecību novērtējumam saskaņā ar judikatūru, uz kuru Komisija atsaucas savā lēmumā par procedūras sākšanu. |
|
(109) |
Čehija arī apgalvo, ka LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktā ir sīkāk paskaidrots minētā pielikuma 4. panta 1. punkts, jo tajā attiecībā uz uzņēmumu, kurš jau ir izturējis saistītā uzņēmuma pārbaudi un par kuru iestādes ir ieguvušas nepieciešamos datus (darbinieku skaits un finanšu summas saskaņā ar minētās regulas I pielikuma 4. panta 1. punktu), ir noteikts, vai šāds uzņēmums atbilst vai neatbilst piemērotības prasībām, lai to varētu atzīt par MVU. Tādējādi LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkts ir MVU statusa novērtēšanas trešais posms, jo tajā paredzēts noteikums, ka izmaiņas paziņotajos datos par uzņēmumiem, kas ir izturējuši saistītā uzņēmuma pārbaudi saskaņā ar minētā pielikuma 3. panta 1.–4. punktu, automātiski nenozīmē MVU statusa zaudēšanu vai iegūšanu. |
|
(110) |
Tāpēc Čehija secina, ka Komisijas citētā judikatūra šajā lietā nav piemērojama, jo tajā nav minēts MVU statusa novērtēšanas “trešais posms”. Tāpat Čehija uzskata, ka Komisijas iedibinātā politika vai Savienības tiesu iepriekšējie nolēmumi nenozīmē to, ka LGAR I pielikuma 4. panta 1. punkts nebūtu piemērojams gadījumos, kad MVU robežvērtības ir pārsniegtas uzņēmumu apvienošanas vai iegādes dēļ. Gluži pretēji, spriedumā T-745/17 (26) Eiropas Savienības Vispārējā tiesa skaidri secināja, ka Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (turpmāk – “VGAR”) (27) I pielikuma 4. panta 2. punkts ir piemērojams pat uzņēmumu apvienošanas un iegādes gadījumā. |
|
(111) |
Visbeidzot, Čehija apgalvoja, ka, lai uzlabotu juridisko noteiktību atbalsta saņēmējiem un piešķīrējiestādēm, sākot no 2018. gada 1. augusta, tā ir atteikusies no līdzšinējās īstenošanas prakses un, rīkojoties saskaņā ar Komisijas norādījumiem par MVU definīciju, tā vairs nepiemēro LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktu uzņēmumiem, kuri īpašumtiesību maiņas dēļ pārsniedz MVU robežvērtības. Vienlaikus Čehija apgalvo, ka tās līdzšinējā īstenošana nepārkāpa minēto noteikumu. |
6.2. Darba sākšana un pieteikuma iesniegšanas brīdis
|
(112) |
Čehija apgalvoja, ka šajā gadījumā par darbu sākumu uzskata apdrošināšanas prēmijas maksājuma veikšanu, nevis apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā norādījusi Komisija lēmumā par procedūras sākšanu (28). |
|
(113) |
Čehija paskaidroja, ka saskaņā ar tās valsts noteikumiem “projekts” vai “darbība” attiecas uz apdrošināšanu, ko apmaksā katru gadu. Tāpēc uzņēmumam katru gadu ir jālemj par to, vai tas iegādāsies gada apdrošināšanu, un atbalstu var piešķirt tikai par gada apdrošināšanu, nevis par daudzgadu apdrošināšanas periodu. |
|
(114) |
Attiecībā uz projekta darbu vai darbības sākuma brīža noteikšanu Čehijas iestādes atsaucas uz dominējošo darījumdarbības praksi, proti, lauksaimniecības uzņēmumi noslēdz apdrošināšanas līgumu ar automātiskas pagarināšanas klauzulu. Automātiskais pagarinājums ir būtisks, lai iegūtu ilgtermiņa apdrošināšanas segumu. Pēc tam apdrošināšana seguma par attiecīgo gadu iegūšanai ir jāmaksā gada apdrošināšanas prēmija. Ja uzņēmums nemaksā prēmiju par nākamo gadu, tas zaudē savu segumu attiecīgajā gadā. Nav nepieciešamas citas darbības, kā vien gada prēmijas maksājuma veikšana. |
|
(115) |
Čehijas iestādes uzskata, ka, ja atbalsta nebūtu, nav teikts, ka uzņēmums, kurš ir apdrošināts vienā gadā, noteikti izmantos apdrošināšanu nākamajam gadam. Pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas uzņēmums neuzņemas juridiski saistošas saistības, kas padarītu gada apdrošināšanu neatgriezenisku. Katra gada apdrošināšana ir uzskatāma par atsevišķu projektu, kas prasa jaunu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, un, ņemot vērā daudzgadu līguma esību vai gada apdrošināšanas prēmijas maksājuma veikšanu vienā gadā, nevar secināt, ka uzņēmums izmantos tādu pašu apdrošināšanu nākamajā gadā. |
|
(116) |
Šādos apstākļos atbalsta mērķis ir rosināt uzņēmumus izmantot gada apdrošināšanu. Ja nebūtu valsts atbalsta, kas motivē lauksaimniekus katru gadu izmantot apdrošināšanu, apdrošināšanas segums attiecībā uz riskiem lauksaimniecības nozarē būtu ievērojami mazāks, ņemot vērā augstās apdrošināšanas prēmiju izmaksas un ierobežotos finanšu resursus, kas pieejami lauksaimniecības nozarei. |
|
(117) |
Tāpēc saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju šajā gadījumā gada prēmijas maksājuma veikšana būtu uzskatāma par darbu sākumu. |
|
(118) |
Šāda prakse ir ņemta vērā arī valsts tiesiskajā regulējumā apdrošināšanas jomā. Grozītajā Likuma Nr. 89/2012 Sb. (Civilkodekss) 2804. pantā ir noteikts šādi: “Ja apdrošinātājs atgādina apdrošinājuma ņēmējam par to, ka jāveic apdrošināšanas prēmijas samaksa un atgādinājumā norāda, ka apdrošināšana tiks izbeigta, ja apdrošināšanas prēmija netiks samaksāta papildu termiņā, kas ir vismaz viens mēnesis no atgādinājuma sniegšanas dienas, apdrošināšana tiek pārtraukta, beidzoties termiņam, kurā nav samaksāta apdrošināšanas prēmija”. |
|
(119) |
Čehijas iestādes paskaidroja, cik būtiska nozīme ir daudzgadu līgumiem. Ja atbalsta saņēmēji pārtrauktu spēkā esošās apdrošināšanas polises pirms jauna apdrošināšanas līguma parakstīšanas, viņiem būtu jāatsakās no sava apdrošināšanas seguma attiecībā uz noteiktu laikposmu. Tas radītu nevēlamas sekas, kas būtu pretrunā apgalvotajiem shēmas mērķiem un būtu nepieņemamas no uzņēmumu riska pārvaldības viedokļa. Čehijas iestādes uzskata, ka atbalsta saņēmējus nevar pamatoti aicināt pakļaut sevi riskam tīri formālu iemeslu dēļ. |
|
(120) |
Turklāt apdrošināšanas sabiedrības parasti piedāvā stimulus ilgtermiņa apdrošināšanas iegādei, piemēram, apdrošināšanas prēmiju atlaides vai citus ieguvumus, kas motivē lauksaimniekus iegādāties segumu plašākam risku klāstam. |
|
(121) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka atbalsts netiktu piešķirts saņēmējam, kurš būtu samaksājis ikgadējo apdrošināšanas prēmiju pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas. |
|
(122) |
Neraugoties uz iepriekš minēto, Čehijas iestādes norāda, ka pašu nosacījumu, saskaņā ar kuru saņēmējiem ir jāpiesakās atbalstam pirms projekta darbu sākuma, nevajadzētu uzskatīt par absolūtu kritēriju atbalsta piešķiršanai. Gluži pretēji, Savienības tiesu judikatūrā ir konstatēts, ka īpašos gadījumos var rasties apstākļi, kas rada reālu stimulējošu ietekmi, pat ja projekta darbi ir sākti pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas (29). Tāpēc Čehijas iestādes uzskata, ka šo prasību nevajadzētu vērtēt pārmērīgi formāli. |
7. NOVĒRTĒŠANA
7.1. Atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē
|
(123) |
LESD 107. panta 1. punktā teikts: “ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
|
(124) |
Saskaņā ar iedibinātu judikatūru, lai valsts pasākumu klasificētu par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jābūt izpildītiem visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt notikušai valsts intervencei vai intervencei, izmantojot valsts līdzekļus. Otrkārt, šai intervencei ir jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, tai ir jāpiešķir selektīva priekšrocība saņēmējam. Ceturtkārt, tai ir jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus (30). |
|
(125) |
Lēmuma par procedūras sākšanu (31) 40. apsvērumā Komisija nonāca pie sākotnējā secinājuma, ka LESD 107. panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti un tāpēc shēma ir valsts atbalsts minētā panta nozīmē. |
|
(126) |
No Čehijas saņemtajās piezīmēs šis sākotnējais secinājums netika apšaubīts. Turklāt Čehija pati bija paziņojusi par shēmu kā par valsts atbalstu. |
|
(127) |
Shēma ir attiecināma uz valsti, jo tā ir balstīta uz 11. apsvērumā aprakstītajiem tiesību aktiem un to īsteno valsts iestāde (13. apsvērums). Atbalstu maksā no valsts budžeta, t. i., no valsts līdzekļiem (12. apsvērums). |
|
(128) |
Shēma piešķir priekšrocību tās saņēmējiem tiešo dotāciju veidā (14. apsvērums). Tādējādi shēma atbrīvo šos saņēmējus no izmaksām, kas tiem būtu jāsedz parastos tirgus apstākļos. |
|
(129) |
Shēma ir selektīva, jo atbalstu piešķir tikai konkrētiem uzņēmumiem, konkrētāk, lieliem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu (15. apsvērums). Citi uzņēmumi, kas atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā, nav tiesīgi saņemt atbalstu un tādējādi nesaņemtu tādas pašas priekšrocības. Parasti uzņēmējiem pašiem būtu jāsedz savas izmaksas. |
|
(130) |
Saskaņā ar Tiesas judikatūru atbalsts uzņēmumam ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja šis uzņēmums darbojas tirgū, kas ir atvērts ES iekšējai tirdzniecībai. Atbalsta saņēmēji darbojas primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, kurā notiek ES iekšējā tirdzniecība. Tādējādi šī nozare Savienības līmenī ir atvērta konkurencei, un tāpēc tā ir jutīga pret jebkuriem pasākumiem, kas veicina ražošanu vienā vai vairākās dalībvalstīs. Līdz ar to shēma varēja izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
|
(131) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, LESD 107. panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc var secināt, ka šī shēma ir uzskatāma par valsts atbalstu minētā panta nozīmē. Čehijas iestādes neapstrīdēja šo secinājumu. |
|
(132) |
Tā kā atbalsts ir balstīts uz tiesību aktu, saskaņā ar kuru bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem (11. apsvērums) individuālu atbalstu varētu piešķirt uzņēmumiem, kas vispārīgi un abstrakti ir definēti tiesību aktā (32), Komisija uzskata, ka atbalsts ir atbalsta shēma 2014. gada pamatnostādņu 35. punkta 4. apakšpunkta nozīmē un 2023. gada pamatnostādņu 33. punkta 13. apakšpunkta nozīmē. |
|
(133) |
Attiecībā uz individuālo atbalstu Komisija uzskata, ka, ņemot vērā tā kopīgās iezīmes ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar shēmu, 123.–130. apsvērumā izklāstītos aspektus mutatis mutandis piemēro arī attiecīgajam individuālajam atbalstam. Tāpēc Komisija secina, ka individuālais atbalsts, kas jau piešķirts lieliem uzņēmumiem, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
7.2. Shēmas saderība ar iekšējo tirgu
7.2.1. LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un piemērojamās pamatnostādnes
|
(134) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar kopīgajām interesēm. |
|
(135) |
Tāpēc, lai atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam i) jāveicina konkrētas saimnieciskās darbības vai konkrētu jomu attīstība (pozitīvs nosacījums) un ii) tam nedrīkst būt tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (negatīvs nosacījums). |
|
(136) |
Komisija vērtēs, vai šie divi nosacījumi ir izpildīti, ņemot vērā piemērojamās pamatnostādnes. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija novērtēja shēmas saderību saskaņā ar 2014. gada pamatnostādnēm, kas bija spēkā laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu. Taču 2014. gada pamatnostādnes ir aizstātas ar 2023. gada pamatnostādnēm, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra. Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 655. punktu Komisija šīs pamatnostādnes piemēro visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem tā ir aicināta pieņemt lēmumu pēc 2023. gada 1. janvāra, pat ja atbalsts ir paziņots pirms minētā datuma. Tāpēc šajā lēmumā Komisija vērtē shēmas saderību saskaņā ar 2023. gada pamatnostādnēm. |
|
(137) |
Attiecībā uz atbalstu, ko var piešķirt, pamatojoties uz shēmu, piemēro 2023. gada pamatnostādņu I daļas 3. nodaļu (Saderības novērtējums, ko veic, ievērojot Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu) un II daļas 1.2.1.6. iedaļu (Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai). |
7.2.2. Pozitīvs nosacījums: atbalstam ir jābūt tādam, kas veicina konkrētas saimnieciskās darbības vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību
7.2.2.1. Saimnieciskās darbības veicināšana
|
(138) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 43. punktu dalībvalstij ir jāpierāda, ka atbalsta mērķis ir veicināt noteiktās saimnieciskās darbības attīstību. |
|
(139) |
Komisija norāda, ka shēma ir paredzēta, lai atbalstītu lauksaimniekus riska un krīzes gadījumos, rosinot tos veikt apdrošināšanu. Apdrošināšana ir būtisks instruments lauksaimniecības nozarei, kas ir pakļauta biežām riska un krīzes situācijām. Tādējādi atbalsts veicina primāro lauksaimniecisko ražošanu (9. apsvērums). |
|
(140) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 44. punktu dalībvalstīm arī ir jāapraksta, vai – un ja jā – kā atbalsts palīdzēs sasniegt KLP mērķus un šīs rīcībpolitikas ietvaros Regulas (ES) 2021/2115 mērķus, un detalizētāk jāapraksta paredzamie ieguvumi no atbalsta. Shēmas mērķi atbilst Regulas (ES) 2021/2115 5. panta a) punktā noteiktajam KLP mērķim attīstīt gudru, konkurētspējīgu, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecības nozari, kas garantē ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu, kā arī minētās regulas 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju, kā arī uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju (36. apsvērums). Tādējādi 2023. gada pamatnostādņu 44. punkts ir ievērots. |
|
(141) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts veicinātu saimniecisko darbību, kā arī primārās lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju un izturētspēju. |
7.2.2.2. Stimulējošā ietekme (pieteikuma iesniegšanas brīdis)
|
(142) |
Otrais iemesls oficiālās izmeklēšanas sākšanai attiecās uz nosacījumu, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, jo īpaši saistībā ar atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdi (33). Komisijai bija šaubas par to, vai saskaņā ar shēmu pieteikumi tiks iesniegti pirms darbu sākuma (sk. arī 94. apsvērumu). |
|
(143) |
Komisija atgādina, ka saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 70. punktu un 2023. gada pamatnostādņu 50. punktu atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs vai darbība jau ir sākusies, pirms saņēmējs valsts iestādēm iesniedzis pieteikumu uz atbalstu. |
|
(144) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 35. punkta 25. apakšpunktu un 2023. pamatnostādņu 33. punkta 57. apakšpunktu “projekta darbu vai darbības sākums” ir ar investīciju saistītu darbību vai būvdarbu faktiskais sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas projektu vai darbību padara neatgriezenisku. |
|
(145) |
Čehijas iestādes atbildēja uz šīm šaubām, sniedzot detalizētu skaidrojumu par procedūru, kas saistīta ar apdrošināšanas līgumiem (113.–122. apsvērums). |
|
(146) |
Čehijas iestādes paskaidroja, ka, lai attiecīgajā gadā iegūtu apdrošināšanas segumu, saņēmējam ir jāmaksā gada apdrošināšanas prēmija. Ja gada maksājums par nākamo gadu netiek veikts, segums par šo gadu tiek zaudēts. Pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas uzņēmums neuzņemas juridiskas saistības, kas padarītu gada apdrošināšanu neatgriezenisku. |
|
(147) |
Čehijas iestādes apgalvoja, ka, ja atbalsta nebūtu, nevar apgalvot, ka uzņēmums, kurš ir apdrošināts vienā gadā, noteikti izmantos apdrošināšanu nākamajam gadam. Tāpēc katra ikgadējā apdrošināšana ir uzskatāma par atsevišķu projektu. No tā, ka vienā gadā ir iegādāta apdrošināšana, nevar secināt, ka uzņēmums turpinās līgumu nākamajā gadā (113. apsvērums). |
|
(148) |
Komisija ņem vērā, ka līguma noslēgšana automātiski neuzliek pienākumu maksāt par apdrošināšanu uz gadu. Komisija uzskata, ka pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas lauksaimniekiem nav pienākuma maksāt par gada apdrošināšanu un ka viņi var izvēlēties vai neizvēlēties izmantot apdrošināšanu konkrētajā gadā, veicot vai neveicot apdrošināšanas prēmijas maksājumu. Šādā gadījumā izšķirošais brīdis, lai novērtētu atbalsta stimulējošo ietekmi, patiešām ir gada apdrošināšanas prēmijas samaksas brīdis, nevis brīdis, kad tiek noslēgts līgums, kurā ir automātiskas pagarināšanas klauzula (112. apsvērums). |
|
(149) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts ir stimuls lauksaimniekiem iegādāties apdrošināšanu uz gadu, ko viņi, iespējams, nedarītu bez atbalsta. Čehijas iestādes arī apstiprināja, ka atbalsts netiktu piešķirts saņēmējam, kurš būtu samaksājis gada apdrošināšanas prēmiju pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas (121. apsvērums). |
|
(150) |
Tāpēc Komisija piekrīt Čehijas iestādēm, ka par “projekta darbu vai darbības sākumu” ir uzskatāms gada apdrošināšanas prēmijas samaksas brīdis, nevis apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdis. |
|
(151) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 47. punktu shēmai ir stimulējoša ietekme, ja tā maina uzņēmumu rīcību tā, lai tas iesaistītos nozares attīstību veicinošā papildu darbībā, kuru tie bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. |
|
(152) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 48. punktu valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot tikai uzņēmumu finansiālo stāvokli, nevis veicināt visas nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražojuma vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms darbības atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt šāds atbalsts pats par sevi var kaitēt mehānismiem, kas regulē iekšējā tirgus organizāciju. |
|
(153) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 50. punktu Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs pie attiecīgā projekta vai darbības sācies, pirms saņēmējs iesniedzis valsts iestādēm pieteikumu atbalsta saņemšanai. |
|
(154) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 51. punktu atbalsta pieteikumā bija jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta vai darbības apraksts, kā arī īstenošanas vieta, sākuma un beigu datumi, īstenošanai nepieciešamā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas. Turklāt saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 52. punktu lieliem uzņēmumiem pieteikumā ir jāapraksta situācija bez atbalsta piešķiršanas, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvu projektu vai darbību, un jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kuri apliecinātu pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju. Šo prasību nepiemēro pašvaldībām, kas ir autonomas vietējās pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par 10 miljoniem EUR un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000. Turklāt saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 53. punktu, saņemot atbalsta pieteikumu, piešķīrējiestādei ir jāveic hipotētiskā scenārija ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus, kuri dominē laikā, kad saņēmējs pieņem lēmumu par attiecīgo projektu vai darbību. |
|
(155) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai valsts juridiskais pamats atbilst 2014. gada pamatnostādņu 70. punktam, kas ir identisks 2023. gada pamatnostādņu 50. punktam. Kā secināts 150. apsvērumā, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā projekta darbu vai darbības sākums ir gada apdrošināšanas prēmijas samaksas brīdis. |
|
(156) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka shēmā ir paredzēts nosacījums par to, ka atbalsta saņēmēji iesniedz atbalsta pieteikumu pirms darbu vai darbības sākuma (29. un 150. apsvērums). Atbalsta pieteikumā bija jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta vai darbības apraksts, kā arī īstenošanas vieta, sākuma un beigu datumi, īstenošanai nepieciešamā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas (30. apsvērums). Lieliem uzņēmumiem ir arī jāiesniedz hipotētiskais scenārijs vai alternatīvs projekts vai darbība, kā arī jāiesniedz dokumentāri pierādījumi tā pamatošanai (31. apsvērums). |
|
(157) |
Atbalstu var piešķirt apdrošināšanas prēmijas izmaksu segšanai (21. apsvērums). Tādējādi atbalsts nesubsidētu darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un tas nekompensētu saimnieciskās darbības parastu darījumdarbības risku, kā arī atbalsta mērķis nebūtu uzlabot tikai uzņēmumu finansiālo stāvokli. |
|
(158) |
Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka shēmai ir stimulējoša ietekme. |
7.2.2.3. Savienības tiesību aktu relevanto noteikumu un vispārīgo principu nepārkāpšana
|
(159) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 61. punktu tad, ja valsts atbalsta pasākums, tā nosacījumi, tai skaitā finansēšanas metode, ja tā ir valsts atbalsta pasākuma neatņemama daļa, vai ar to finansētā darbība nozīmētu relevanto Savienības tiesību aktu pārkāpumu, šādu atbalstu nevarētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. |
|
(160) |
Shēmas nosacījumi ir noteikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Nekas neliecina par to, ka ierosinātais atbalsts vai tā nosacījumi radītu Savienības tiesību aktu attiecīgo noteikumu un vispārējo principu pārkāpumu. Tāpēc Komisija konstatē, ka 2023. gada pamatnostādņu 61. punkts ir ievērots. |
|
(161) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 62. punktu Komisija neatļauj valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar noteikumiem, kuri reglamentē tirgus kopīgo organizāciju, vai kas traucētu kopīgās organizācijas pareizu darbību. Nekas neliecina par to, ka ierosinātais atbalsts nebūtu saderīgs ar noteikumiem, kuri reglamentē tirgus kopīgo organizāciju, vai traucētu pareizu darbību. |
|
(162) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 63. punktu valsts atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja uz atbalsta piešķiršanu attiecas saņēmēja uzņēmuma pienākums izmantot valsts produktus vai pakalpojumus. Shēmā šāds pienākums nav paredzēts. |
|
(163) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 64. punktu Komisija neatļaus piešķirt atbalstu, kas paredzēts ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm saistītām darbībām un kas būtu tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, atbalstu, kuru piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, vai atbalstu, kas paredzēts izplatīšanas tīkla izveidei un darbībai vai jebkādu citu ar eksportu saistītu izdevumu segšanai. Shēma šāda veida atbalstu neparedz. |
7.2.2.4. Secinājums
|
(164) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka shēma veicinātu primārās lauksaimnieciskās ražošanas darbības attīstību. |
7.2.3. Negatīvs nosacījums: atbalsts nedrīkst nepamatoti ietekmēt tirdzniecības apstākļus tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm
|
(165) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 67. punktu ikviens atbalsta pasākums pēc savas būtības rada konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Taču, lai noteiktu, vai atbalsta kropļojošā ietekme ir samazināta līdz minimumam, Komisija pārliecināsies par to, vai atbalsts ir vajadzīgs, piemērots, samērīgs un pārredzams. |
|
(166) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 68. punktu pēc tam Komisija novērtē attiecīgā atbalsta kropļojošo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecības apstākļiem. Tad Komisija atbalsta pozitīvo ietekmi samēros ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Ja pozitīvā ietekme atsver negatīvo ietekmi, Komisija atbalstu atzīst par saderīgu. |
7.2.3.1. Valsts iejaukšanās nepieciešamība
|
(167) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 70. punktu valsts atbalsts var sasniegt kopīgu interešu mērķi, ja tas ir vērsts uz tirgus nepilnību novēršanu. |
|
(168) |
Komisija norāda, ka Čehijas iestādes paskaidroja, ka shēmas mērķis ir panākt augstāku drošības līmeni lauksaimniecības uzņēmumiem pret neparedzētiem zaudējumiem, padarot apdrošināšanas segumu plaši pieejamu visā lauksaimniecības nozarē. Tādējādi shēmas mērķis ir motivēt lauksaimniekus iegādāties apdrošināšanu, lai labāk pārvaldītu risku un krīzes notikumus. |
|
(169) |
Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka valsts iejaukšanās rezultātā apdrošināšana būtu plaši pieejama lauksaimniecības nozarei, kas citādi varētu saskarties ar augstām apdrošināšanas cenām. Tāpēc Komisija uzskata, ka 2023. gada pamatnostādņu 70. punkts ir ievērots. |
|
(170) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 71. punktu Komisija uzskata, ka tirgus bez valsts iejaukšanās nenodrošina iecerēto mērķu sasniegšanu attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas atbilst 2023. gada pamatnostādņu II daļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem. Komisija norāda, ka shēma atbilst īpašajām prasībām, kas noteiktas 2023. gada pamatnostādņu II daļas 1.2.1.6. iedaļā (197.–206. apsvērums). Tāpēc saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 71. punktu Komisija uzskata, ka valsts iejaukšanās ir nepieciešama. |
7.2.3.2. Atbalsta pasākuma piemērotība
|
(171) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 72. punktu ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt attiecīgā politiskā mērķa sasniegšanai piemērotam politikas instrumentam. Tālab attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka atbalsts un tā koncepcija ir piemērota, lai sasniegtu tā pasākuma mērķi, uz kuru vērsts atbalsts. |
|
(172) |
Shēmas mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, lai tie varētu apdrošināt savas darbības pret neparedzētiem riska un krīzes notikumiem nolūkā uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju. Tādējādi Komisija uzskata, ka shēma veicina lauksaimniecības nozares vispārējo konkurētspēju un izturētspēju. Tāpēc Komisija secina, ka shēma ir piemērots politikas instruments šo mērķu sasniegšanai. |
Alternatīvu politikas instrumentu piemērotība
|
(173) |
2023. gada pamatnostādņu 73. punktā noteikts, ka Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un atbilst 2023. gada pamatnostādņu II daļas attiecīgajās iedaļās izklāstītajiem konkrētajiem nosacījumiem, ir piemērots politikas instruments. |
|
(174) |
Shēma atbilst īpašajām prasībām, kas noteiktas 2023. gada pamatnostādņu II daļas 1.2.1.6. iedaļā (197.–206. apsvērums). Tāpēc tā ir piemērots politikas instruments. |
|
(175) |
2023. gada pamatnostādņu 74. punktu šajā gadījumā nepiemēro, jo atbalstāmās darbības netiek līdzfinansētas saskaņā ar Čehijas KLP stratēģisko plānu (36. apsvērums). |
Dažādu atbalsta instrumentu piemērotība
|
(176) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 75. punktu atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts veidā, kas radītu vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. |
|
(177) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 76. punktu, ja atbalsta pasākumu ir paredzēts piešķirt kādā no konkrētajiem veidiem, kas aprakstīti 2023. gada pamatnostādņu II daļā, šo pamatnostādņu vajadzībām šādu veidu uzskata par piemērotu atbalsta instrumentu. Piemērojamie noteikumi ir 2023. gada pamatnostādņu II daļas 1.2.1.6. iedaļas noteikumi, kuros nav noteikts īpašs atbalsta veids. |
|
(178) |
Saskaņā ar shēmu atbalstu lauksaimniekiem var piešķirt kā tiešu dotāciju (14. apsvērums), un Čehijas iestādes to uzskata par piemērotāko veidu, kā atbalstīt apdrošināšanas prēmiju izmaksu segšanu. |
|
(179) |
Shēmas mērķis ir kompensēt lauksaimniekiem apdrošināšanas prēmiju izmaksas. Komisija piekrīt, ka tiešās dotācijas ir piemērotākais atbalsta veids, ja tā mērķis ir kompensēt izmaksas. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka shēma atbilst 2023. gada pamatnostādņu 76. punktam. |
7.2.3.3. Atbalsta samērīgums
|
(180) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 83. punktu atbalstu uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa vienam saņēmējam ir ierobežota līdz atbalstāmās darbības veikšanai vajadzīgajam minimumam. Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 84. punktu, lai atbalsts būtu samērīgs, atbalsta summai ar dažiem izņēmumiem nedrīkstētu pārsniegt attiecināmās izmaksas. Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 85. punktu, lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisija atbalstam piemēro atbalsta maksimālo intensitāti. |
|
(181) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 86. punktu, ja attiecināmās izmaksas ir aprēķinātas pareizi un 2023. gada pamatnostādņu II daļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālās summas ir ievērotas, samērīguma kritēriju uzskata par izpildītu. |
|
(182) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 87. punktu, kad piešķīrējiestāde piešķir atbalstu, tai jāaprēķina atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta summa. Attiecināmās izmaksas ir jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kam jābūt skaidriem, konkrētiem un aktuāliem. Atbalsta intensitātes un attiecināmo izmaksu aprēķināšanā ir jāizmanto lielumi, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Par PVN atbalstu saņemt nevar, izņemot gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par PVN. |
|
(183) |
Pamatojoties uz shēmu piešķirtais atbalsts nepārsniegtu 65 % no attiecināmajām izmaksām (22. un 25. apsvērums). Šī atbalsta intensitāte atbilst maksimālajai pieļaujamajai atbalsta intensitātei apdrošināšanas prēmiju izmaksu segšanas atbalstam, kā noteikts 2023. gada pamatnostādņu 411. punktā. |
|
(184) |
Attiecināmās izmaksas neietver PVN (34. apsvērums). |
|
(185) |
Komisija arī norāda, ka Čehijas iestādes apstiprināja, ka piešķīrējiestāde, piešķirot atbalstu, attiecināmās izmaksas aprēķinātu pareizi (33. apsvērums). |
|
(186) |
Tāpēc Komisija secina, ka atbalsts ir samērīgs. |
7.2.3.4. Atbalsta kumulācija
|
(187) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 103. punktu atbalstu var piešķirt vienlaikus saskaņā ar vairākām atbalsta shēmām vai to var kumulēt ar ad hoc atbalstu, ja valsts atbalsta kopsumma darbībai vai projektam nepārsniedz 2023. gada pamatnostādnēs noteikto atbalsta maksimālo apjomu. |
|
(188) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 104. punktu atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, drīkst kumulēt ar jebkādu citu valsts atbalstu, ciktāl minētais atbalsts attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, ar jebkādu citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, drīkst kumulēt tikai tad, ja šādas kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta lielākā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kas šāda veida atbalstam piemērojama saskaņā ar 2023. gada pamatnostādnēm. |
|
(189) |
Komisija norāda, ka Čehijas iestādes apstiprināja, ka atbalstu saskaņā ar shēmu nevar kumulēt ar atbalstu no citiem vietējiem, reģionāliem vai valsts avotiem vai Savienības fondiem vai ar de minimis atbalstu vai ad hoc atbalstu, kas sedz tās pašas attiecināmās izmaksas (32. apsvērums). |
7.2.3.5. Pārredzamība
|
(190) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 112. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļvietnē valsts vai reģionālā līmenī tiek publicēta minētajā punktā uzskaitītā informācija. |
|
(191) |
Čehijas iestādes apstiprināja, ka pārredzamības nosacījumi tiktu ievēroti. Tās apņēmās nodrošināt, ka Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī tiek publicēts shēmas un tās īstenošanas noteikumu pilns teksts vai juridiskais pamats, piešķīrējiestādes identitāte un to saņēmēju identitāte, kas saņemtu individuālo atbalstu, kas pārsniedz 60 000 EUR (37. apsvērums). Čehijas iestādes apņēmās grozīt shēmu, lai nodrošinātu tās atbilstību jaunajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem robežvērtība, kas nosaka nepieciešamību publicēt individuālu atbalstu, ir pazemināta līdz 10 000 EUR. Pamatojoties uz Čehijas iestāžu apņemšanos veikt atbilstīgus pasākumus, Komisija uzskata, ka Čehijas iestādes nodrošina, lai tiktu ievērotas pārredzamības prasības attiecībā uz individuālā atbalsta piešķiršanu, kas noteiktas 2023. gada pamatnostādņu 112. punktā. |
|
(192) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 114. punktu šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai. Čehijas iestādes apstiprināja, ka šīs prasības tiktu izpildītas (37. apsvērums). |
7.2.3.6. Vairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību
|
(193) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 117. punktu Komisija atbalsta ietekmēto tirgu vai tirgus identificē, ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju par attiecīgo produktu tirgu vai tirgiem, proti, tiem, ko skar labuma guvēja uzņēmuma rīcības maiņa. Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija konkurences izkropļojumu analīzē galveno uzmanību pievērsīs paredzamajai ietekmei, kāda atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos būs uz konkurenci starp uzņēmumiem ietekmētajā(-os) produktu tirgū(-os). |
|
(194) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 118. punktu, ja atbalsts ir mērķorientēts, samērīgs un aprobežojas ar neto papildu izmaksām, tā negatīvā ietekme tiek mazināta un risks, ka tas var nelabvēlīgi izkropļot konkurenci, ir mazāks. Komisija arī nosaka atbalsta maksimālo intensitāti vai atbalsta maksimālās summas. Mērķis ir nepieļaut valsts atbalsta izmantošanu darbībās, kurās attiecība starp atbalsta summu un attiecināmajām izmaksām tiek uzskatīta par ļoti augstu un tādu, kura varētu būt īpaši kropļojoša. Parasti, jo lielāka ir pozitīvā ietekme, ko atbalstāmais projekts varētu radīt, un jo lielāka ir iespējamā vajadzība pēc atbalsta, jo lielāka ir arī atbalsta intensitātes maksimālā robeža. |
|
(195) |
Šajā gadījumā atbalstu saskaņā ar shēmu var piešķirt apdrošināšanas prēmiju izmaksu segšanai (21. apsvērums). Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 118. punktu Komisija uzskata, ka šāda atbalsta negatīvā ietekme ir ierobežota, jo atbalsts ir labi mērķorientēts (172. apsvērums) un samērīgs (186. apsvērums). |
|
(196) |
Tāpēc Komisija secina, ka shēma neradītu nepamatotus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. |
7.2.3.7. 2023. gada pamatnostādņu II daļas īpašie nosacījumi
|
(197) |
Šajā gadījumā piemēro 2023. gada pamatnostādņu II daļas 1.2.1.6. iedaļu (Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai) |
|
(198) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 403. punktu 2023. gada pamatnostādņu II daļas 1.2.1.6. iedaļu piemēro tikai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu. Šis nosacījums ir izpildīts, jo atbalsttiesīgi ir tikai lieli uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu (15. apsvērums). |
|
(199) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 404. punktu atbalsts nedrīkst radīt šķēršļus apdrošināšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai. Jo īpaši atbalsts nedrīkst aprobežoties tikai ar apdrošināšanu, ko piedāvā viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa, un tam nedrīkst piemērot nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar attiecīgajā dalībvalstī iedibinātu sabiedrību. Shēma atbilst šiem nosacījumiem (27. apsvērums). |
|
(200) |
Shēma neietver pārapdrošināšanu, tāpēc 2023. gada pamatnostādņu 405. punkts nav piemērojams. |
|
(201) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 406. punktu attiecināmās izmaksas ir izmaksas par tādas apdrošināšanas prēmijām, kura sedz 2023. gada pamatnostādņu 1.2.1.1.–1.2.1.5. iedaļā minēto kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības, augiem kaitīgie organismi un invazīvas svešzemju sugas, kritušo dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu un kaitējumu, ko nodarījuši aizsargājamie dzīvnieki, kā arī citu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai vides incidentu nodarītu kaitējumu. |
|
(202) |
Atbalstu saskaņā ar shēmu var piešķirt apdrošināšanas prēmiju maksāšanai par kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi un dzīvnieku slimības (1. un 20. apsvērums). Tādējādi shēma atbilst 2023. gada pamatnostādņu 406. punktam. |
|
(203) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 407. punktu apdrošināšana drīkst kompensēt tikai 2023. gada pamatnostādņu 406. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanas izmaksas, un nedrīkst prasīt vai norādīt turpmākās produkcijas veidu vai daudzumu. Šis nosacījums ir izpildīts (26. apsvērums). |
|
(204) |
Shēma neattiecas uz apdrošināšanas prēmijām par apdrošināšanu pret zaudējumiem, ko radījuši vides incidenti. Tāpēc 2023. gada pamatnostādņu 408. un 409. punktu nepiemēro. |
|
(205) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 411. punktu atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 70 % no apdrošināšanas prēmijas izmaksām. Attiecībā uz atbalstu kritušo dzīvnieku aizvākšanai un iznīcināšanai atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no apdrošināšanas prēmijas izmaksām attiecībā uz apdrošināšanas prēmijām par kritušo dzīvnieku aizvākšanu un 75 % no apdrošināšanas prēmijas izmaksām attiecībā uz apdrošināšanas prēmijām par šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanu. |
|
(206) |
Atbalstu saskaņā ar šo shēmu var piešķirt līdz 65 % apmērā no attiecināmajām izmaksām (22. un 25. apsvērums). Tādējādi 2023. gada pamatnostādņu 411. punktā noteiktā maksimālā atbalsta intensitāte ir ievērota. |
7.2.3.8. Atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršana
|
(207) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 134. punktu Komisija novērtē, vai atbalsta pasākuma pozitīvā ietekme pārsniedz tā konstatēto negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecības apstākļiem. Secinājumu, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija var izdarīt tikai tad, ja pozitīvā ietekme atsver negatīvo. |
|
(208) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 136. punktu atbalsta pozitīvās un negatīvās ietekmes novērtēšanā Komisija ņems vērā to, kā atbalsts palīdz sasniegt Regulas (ES) 2021/2115 5. un 6. pantā izklāstītos KLP vispārīgos un konkrētos mērķus, ar kuriem tiecas veicināt viedu, konkurētspējīgu, noturīgu un dažādotu lauksaimniecības nozari, atbalstīt un pastiprināt vides aizsardzību, arī biodaudzveidību, un klimatrīcību, palīdzēt sasniegt Savienības mērķus vides un klimata jomā un stiprināt lauku apvidu sociālekonomisko struktūru. |
|
(209) |
Turklāt saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 137. punktu tā kā atbalsts nozares attīstību ietekmē pozitīvi, Komisija uzskata, ka tad, ja atbalsts atbilst nosacījumiem un nepārsniedz relevanto atbalsta maksimālo intensitāti vai maksimālās summas, kas noteiktas 2023. gada pamatnostādņu II daļas piemērojamajās iedaļās, atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir samazināta līdz minimumam. |
|
(210) |
Shēma atbilst 2023. gada pamatnostādņu II daļas 1.2.1.6. iedaļas prasībām (197.–206. apsvērums), tai skaitā attiecīgajai maksimālajai atbalsta intensitātei (206. apsvērums). |
|
(211) |
Turklāt izvirzītie mērķi atbilst Regulas (ES) 2021/2115 5. un 6. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem, ar kuriem tiecas veicināt viedu, konkurētspējīgu, noturīgu un dažādotu lauksaimniecības nozari, kas nodrošina ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu, un atbalstīt un pastiprināt vides aizsardzību un palīdzēt sasniegt Savienības vidiskos mērķus (36. apsvērums). |
|
(212) |
Tāpēc Komisija secina, ka shēmas pozitīvā ietekme atsver tās negatīvo ietekmi konkurences izkropļojumu un ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ziņā. |
7.2.4. Secinājums par shēmas saderību
|
(213) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka shēma veicina saimnieciskās darbības attīstību un nerada nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem tādā mērā, kas būtu pretrunā kopējām interesēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka shēma ir saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbilstoši tā interpretācijai attiecīgajos 2023. gada pamatnostādņu noteikumos. |
7.3. Individuālā atbalsta likumība
|
(214) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atsaucās uz shēmas sākotnējā pārbaudē iegūto informāciju, kas liecināja, ka atbalsts jau ir piešķirts vairākiem lieliem uzņēmumiem, lai samaksātu apdrošināšanas prēmijas par apdrošināšanu tāda kaitējuma atlīdzināšanai, ko dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi vai dzīvnieku slimības rada attiecīgi kultūraugiem un lauksaimniecības dzīvniekiem. Sākotnējā pārbaudē atklājās, ka atbalsta piešķiršanas brīdī piešķīrējiestāde dažus saņēmējus bija kļūdaini klasificējusi kā MVU (34). Tādējādi tā bija kļūdaini piešķīrusi šiem uzņēmumiem atbalstu saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmu SA.49594 (2017/XA), kas bija paredzēta tikai MVU. |
|
(215) |
Attiecībā uz to, ka notikusi šāda uzņēmumu klasificēšana par MVU, Čehijas iestādes iesniedza piezīmes, kas izklāstītas 100.–110. apsvērumā. |
|
(216) |
Turpmāk Komisija aplūko Čehijas piezīmes par MVU jēdziena interpretāciju un vērtē individuālā atbalsta likumību. |
7.3.1. MVU jēdziena interpretācija
|
(217) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija nepiekrita piešķīrējiestādes vērtējumam, uzskatot, ka šāds novērtējums ir veikts, pamatojoties uz tīri formāliem apsvērumiem, proti, pārbaudot tikai MVU definēšanas kritēriju formālo izpildi un neņemot vērā ekonomisko realitāti un judikatūras principus, kas izklāstīti lēmuma par procedūras sākšanu 58.–61. apsvērumā. |
|
(218) |
Lēmumā par procedūras sākšanu izklāstītais Komisijas apsvērums bija balstīts uz tās LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta interpretāciju, kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 61. apsvērumā. Komisija precizēja, ka tās interpretācijas pamatā bija Savienības tiesu judikatūra, kuras pamatā ir effet utile princips. |
|
(219) |
Čehijas iestādes, iesniedzot informāciju, skaidri norādīja, ka, īstenojot grupu atbrīvojuma shēmu un veicot tās ex post administratīvo pārbaudi, tās neuzskatīja par lieliem uzņēmumiem tos saņēmējus, kuri bija par tādiem kļuvuši pēc uzņēmumu apvienošanās vai iegādes, kas bija notikusi mazāk nekā divus gadus pirms atbalsta piešķiršanas dienas. Čehijas iestādes uzskatīja šādus saņēmējus par MVU divos secīgos pārskata periodos, kas sekoja atbalsta piešķiršanas dienai, un piešķīra tiem atbalstu, pamatojoties uz grupu atbrīvojuma shēmu SA.49594 (2017/XA) (100.–110. apsvērums). |
|
(220) |
Attiecībā uz Čehijas iesniegtajiem argumentiem par LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta interpretāciju (98.–111. apsvērums) Komisija atkārtoti pauž savu nostāju, kas detalizēti izskaidrota lēmumā par procedūras sākšanu (35). |
|
(221) |
Komisija atgādina, ka saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 35. punkta 14. apakšpunktu un 2023. gada pamatnostādņu 33. punkta 36. apakšpunktu lielie uzņēmumi ir uzņēmumi, kas neatbilst LGAR I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. |
|
(222) |
Saskaņā ar LGAR 39. apsvērumu galvenais iemesls MVU atbrīvošanai no LESD 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības ir tāds, ka “MVU ir izšķiroša nozīme darbvietu radīšanā, un kopumā tie darbojas kā sociālās stabilitātes faktors un ekonomikas virzītājspēks. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības, kas rada MVU tipiskus apgrūtinājumus. MVU bieži ir grūti iegūt kapitālu vai aizdevumus, jo dažos finanšu tirgos netiek akceptēti riski un šie uzņēmumi var piedāvāt tikai ierobežotu nodrošinājumu. To ierobežotie līdzekļi var apgrūtināt arī piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un potenciāliem tirgiem. Lai veicinātu MVU saimnieciskās darbības attīstību, ar šo regulu no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības būtu jāatbrīvo dažu kategoriju atbalsts, ko piešķir par labu MVU.” |
|
(223) |
LGAR 40. apsvērumā ir paskaidrots, ka minētajā regulā izmantotā MVU definīcija ir noteikta, pamatojoties uz definīcijām Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (36), lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences kropļojumus, un lai atvieglotu dažādu Savienības un valstu iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz MVU, kā arī administratīvās skaidrības un juridiskās noteiktības labad. |
|
(224) |
Saskaņā ar LGAR I pielikuma 2. panta 1. punktu MVU kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR. |
|
(225) |
Saskaņā ar LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktu, ja, ņemot par pamatu gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītā darbinieku skaita vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs vai iegūs vidējā, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu, ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas. |
|
(226) |
Savienības tiesas savā judikatūrā apstiprināja, ka MVU definīcija ir jāinterpretē šauri, jo priekšrocības, ko sniedz MVU statuss, visbiežāk (jo īpaši valsts atbalsta jomā) ir izņēmumi no vispārējiem noteikumiem (37). No minētās MVU grupu kategorijas ir jāizslēdz uzņēmumi, kuru ekonomiskā jauda var pārsniegt MVU ekonomisko jaudu, pat ja tie formāli atbilst MVU definīcijā noteiktajiem kritērijiem (38). Saskaņā ar judikatūru ir arī jānodrošina, lai MVU definīcija netiktu neievērota vienīgi formālu iemeslu dēļ (39). |
|
(227) |
Savienības tiesas arī apstiprināja, ka tikai tiem uzņēmumiem, kuri cieš no MVU tipiskajiem apgrūtinājumiem, vajadzētu būt tiesībām uz priekšrocībām, kas izriet no šā statusa (40). Tādējādi Komisija uzskata, ka tad, ja uzņēmums necieš no MVU raksturīgām grūtībām, šāds uzņēmums nebūtu jāatzīst par MVU. |
|
(228) |
Sprieduma lietā T-745/17 91. punktā, uz kuru Čehijas iestādes atsaucās savā iesniegtajā informācijā (110. apsvērums), Vispārējā tiesa būtībā konstatēja, ka Komisijai bija jārodas šaubām par to, vai uzņēmumu, kura rādītāji atbalsta piešķiršanas brīdī ir bijuši zemāki par Regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikuma 2. punktā noteiktajām MVU robežvērtībām, var uzskatīt par MVU, neraugoties uz to, ka tas divos iepriekšējos pārskata periodos ir bijis saistīts ar lielu uzņēmumu. |
|
(229) |
Situācija šajā lietā ir pretēja situācijai lietā T-745/17. Individuālā atbalsta piešķiršanas laikā saņēmēji pārsniedza MVU robežvērtības, kas noteiktas LGAR I pielikuma 2. pantā. MVU robežvērtības tika pārsniegtas tāpēc, ka pārskata periodā pirms individuālā atbalsta piešķiršanas notika ilgstošas izmaiņas to īpašumtiesību struktūrā. Čehijas iestāžu iesniegtā LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta interpretācija, saskaņā ar kuru šiem saņēmējiem būtu jāsaglabā savs MVU statuss divus gadus pēc to īpašumtiesību struktūras maiņas, būtu pretrunā 4. panta 2. punkta garam, kura mērķis ir nodrošināt, ka tikai tiem uzņēmumiem, kuri cieš no MVU tipiskajiem apgrūtinājumiem, vajadzētu būt tiesībām uz priekšrocībām, kas izriet no šā statusa. |
|
(230) |
Šādas elastības nodrošināšana uzņēmumiem, kuri ilgstoši pārsniedz MVU robežvērtības īpašumtiesību maiņas rezultātā, būtu pretrunā effet utile principam. LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktā paredzētās elastības mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumi, kas piedzīvo izaugsmi un īslaicīgi pārsniedz minētā pielikuma 2. pantā noteiktās maksimālās robežvērtības, var saglabāt savu MVU statusu. Tādējādi minētās normas mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību tiem MVU, kas darbojas ļoti svārstīgos tirgos. Tomēr uzņēmuma īpašumtiesību maiņa pēc apvienošanās vai iegādes rada strukturālas pārmaiņas, kas nav pakļautas tirgus svārstībām vai ekonomikas izaugsmei. |
|
(231) |
Ņemot vērā šo pamatojumu, Komisija uzskata, ka LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktā paredzētā elastība ir jāattiecina tikai uz situācijām, kad MVU maksimālās robežvērtības tiek īslaicīgi pārsniegtas (“ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas”). |
|
(232) |
Komisijas interpretācijas pamatā ir bijusi nepieciešamība nodrošināt, ka tiesības uz priekšrocībām, kas izriet no šā statusa, ir tikai tiem uzņēmumiem, kuri cieš no MVU tipiskajiem apgrūtinājumiem, un ka MVU paredzētie pasākumi patiešām nodrošina labumu uzņēmumiem, kuru lielums ir to trūkums, nevis uzņēmumiem, kuri ietilpst lielā grupā un kuriem tādējādi ir pieejams finansējums un atbalsts, kas nav pieejams to tāda paša lieluma konkurentiem, kuri nav daļa no lielas grupas. |
|
(233) |
Līdz ar to LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkts nevar interpretēt tādējādi, ka MVU, kas iegādes vai apvienošanās dēļ ir kļuvis par lielu uzņēmumu, divus secīgus pārskata periodus joprojām var automātiski gūt labumu no MVU statusa. |
|
(234) |
Tāpēc Komisija nepiekrīt Čehijas iestāžu interpretācijai, ka divu gadu papildtermiņš kopumā attiecas uz visiem gadījumiem, kad ir pārsniegtas MVU robežvērtības, neatkarīgi no pamatā esošā iemesla. Uzņēmums neturpina būt MVU un nesaskaras ar tādām pašām problēmām (piekļuve resursiem, tehnoloģijām utt.), ja apvienošanās vai iegādes dēļ tas kļūst par liela uzņēmuma daļu un tādējādi ilgtermiņā pārsniedz MVU robežvērtības. |
|
(235) |
Tāpat Komisija nepiekrīt Čehijas iestāžu viedoklim, ka lēmuma par procedūras sākšanu 59. apsvērumā minētā judikatūra ir jāattiecina tikai uz LGAR I pielikuma 3. pantu (107. apsvērums). Lai gan minētā judikatūra, iespējams, ir pieņemta tieši attiecībā uz tā dēvētajiem saistītajiem uzņēmumiem, Komisijas ieskatā tas nemaina vai neierobežo effet utile principa vispārējo nozīmi. Tāpēc Komisija uzskata, ka tā ir uzskatāma par tādu, kas vispārīgi reglamentē MVU definīcijas īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Savienības tiesas savos nolēmumos ir mudinājušas piemērot MVU definīcijas “garu” (piemēram, “(..), lai nodrošinātu, ka no dažādiem regulējumiem un pasākumiem izrietošās priekšrocības sniegtu tikai tiem uzņēmumiem, kuriem tās ir patiešām vajadzīgas” (41)). |
|
(236) |
Turklāt Čehija apgalvo, ka, lai gan tiesību normas saturu var precizēt ar interpretāciju, interpretācija nedrīkst kļūdaini interpretēt tādas tiesības, kuru nozīme ir skaidra un saprotama. Šāda rīcība var radīt nepieņemamu noteiktības trūkumu tiesiskajās attiecībās (106. apsvērums). |
|
(237) |
Šajā sakarā Komisija atgādina, ka saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru jebkurš tiesību akts būtu jāinterpretē saskaņā ar tā formulējumu (burtiskā interpretācija), bet arī, pienācīgi ņemot vērā nodomu, kas likumdevējam bijis, pieņemot tekstu. Komisija ir paskaidrojusi (42), ka MVU definīcijas mērķis ir nodrošināt, ka atbalsta pasākumi tiek piešķirti tikai tiem uzņēmumiem, kuriem tie patiešām ir vajadzīgi. Tā kā MVU definīcija ir piemērojama visās politikas jomās, programmās un pasākumos, ko Komisija izstrādā un īsteno attiecībā uz MVU, ir būtiski noteikt, kuri uzņēmumi patiešām ir MVU, jo tiem ir nepieciešama palīdzība, kas citiem uzņēmumiem nav vajadzīga. Salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem MVU saskaras ar unikālu problēmu kopumu, kā jau paskaidrots 222. apsvērumā, kas pamato īpašas attieksmes nepieciešamību. |
|
(238) |
Ņemot vērā 221.–237. apsvērumā sniegto pamatojumu, Komisija atkārtoti norāda, ka LGAR I pielikuma 4. panta 2. punktu nepiemēro vispārīgi un automātiski. Tā vietā vispirms ir jāprecizē, kurš uzņēmums ir būtisks datu aprēķināšanai saskaņā ar minētā pielikuma 2. panta 1. punktu un kuri pārskata periodi ir būtiski. |
|
(239) |
Tādējādi, ja pēc uzņēmuma apvienošanas vai iegādes ilglaicīgi ir mainīta tā struktūra vai īpašumtiesības un ja uzņēmums atbalsta piešķiršanas brīdī darbojas “liela uzņēmuma” (43) kontrolē (LGAR I pielikuma 3. panta 3.punkta nozīmē), šāds uzņēmums ir uzskatāms par lielu uzņēmumu (44). |
|
(240) |
No tā izriet, ka šāds uzņēmums nevarēja izmantot MVU statusu un ka tādējādi tas nevarēja saņemt atbalstu saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmu. |
7.3.2. Individuālais atbalsts
|
(241) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka shēma tika īstenota jau pirms tās paziņošanas. |
|
(242) |
Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Čehijas iestādes paskaidroja, ka neviens uzaicinājums iesniegt atbalsta pieteikumus nebija atklāts un tādējādi atbalsts saskaņā ar šo shēmu nebija piešķirts. |
|
(243) |
Komisija piekrīt Čehijas iestādēm, ka 3. apsvērumā minēto atbalstu nevar uzskatīt par tādu, kas piešķirts saskaņā ar shēmu, jo par šo pēdējo minēto shēmu tika paziņots projekta veidā un tādējādi Komisija to nebija apstiprinājusi, tāpēc tā nebija spēkā, kad atbalsts tika piešķirts. |
|
(244) |
Iepriekš 217.–240. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šādu atbalstu nevar arī uzskatīt par piešķirtu, pamatojoties uz grupu atbrīvojuma shēmu SA.49594 (2017/XA), jo tas tika piešķirts lieliem uzņēmumiem, taču grupu atbrīvojuma shēmas piemērošanas jomā bija tikai MVU. |
|
(245) |
Tādējādi 3. apsvērumā minētais individuālais atbalsts netika piešķirts, pamatojoties uz atbalsta shēmu, un tāpēc tas ir “individuāls atbalsts” Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (45) 1. panta e) punkta nozīmē. |
|
(246) |
Formālajā izmeklēšanā arī atklājās, ka no iepriekš 97. apsvērumā uzskaitītajiem uzņēmumiem 2018. gada 17. janvārī individuālais atbalsts (46) tika piešķirts ZEV Šaratice, a.s. (“ZEV Šaratice”). Atbalsta piešķiršanas dienā uzņēmumu ZEV Šaratice bija jāuzskata par lielu uzņēmumu, kā paskaidrots turpmāk. |
|
(247) |
No Čehijas iestāžu iesniegtās informācijas izriet, ka 2017. gada 10. februārīLUKROM, spol. s.r.o. (“LUKROM”) kļuva par ZEV Šaratice vairākuma akcionāru, kuram piederēja 62,52 % tā akciju. Šī daļa līdz 2017. gada beigām turpināja palielināties, jo pakāpeniski tika iegādātas akcijas, līdz tā sasniedza 70,2 %. Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju, pamatojoties uz akciju kontrolpaketi, no 2017. gada 10. februāra uzņēmumi ZEV Šaratice un LUKROM kļuva par saistītiem uzņēmumiem LGAR I pielikuma 3. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē. |
|
(248) |
Čehijas iestādes savā iesniegumā atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-745/17 (110. apsvērums). Tās uzskata, ka minētajā spriedumā Vispārējā tiesa secināja, ka Regulas (ES) Nr. 651/2014 (“VGAR”) I pielikuma 4. panta 2. punktu piemēro pat apvienošanās un iegādes gadījumā (110. apsvērums). |
|
(249) |
Tomēr situācija minētajā lietā atšķīrās no ZEV Šaratice situācijas šajā lietā, proti, lietā T-745/17 atbalsta saņēmējs kļuva par MVU, jo akcijas tika nodotas citam uzņēmumam. Šajā gadījumā ir cita situācija – vairākumu ZEV Šaratice akciju iegādājās liels uzņēmums LUKROM. |
|
(250) |
LUKROM 2017. gada pārskati tika slēgti 2017. gada 31. decembrī. Gada bilances kopsumma bija 2 742 344 000 CZK (aptuveni 107 miljoni EUR (47)). Tajā pašā periodā LUKROM bilancē norādītais vidējais darbinieku skaits bija 301 darbinieks un vēl 372 darbinieki citos uzņēmumos, kas bija iekļauti šā uzņēmuma bilancē. Šie dati liecina, ka LUKROM 2017. gadā bija liels uzņēmums. |
|
(251) |
LUKROM 2016. gada pārskati tika slēgti 2016. gada 31. decembrī. Gada bilances kopsumma bija 2 346 940 CZK (aptuveni 86,8 miljoni EUR (48)). Tajā pašā periodā LUKROM bilancē norādītais vidējais darbinieku skaits bija 299 darbinieki un vēl 375 darbinieki citos uzņēmumos, kas bija iekļauti šā uzņēmuma bilancē. Šie dati liecina, ka LUKROM bija liels uzņēmums arī 2016. gadā. |
|
(252) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka spriedums, uz kuru atsaucas Čehijas iestādes, neattiecas uz VGAR I pielikuma piemērošanu šajā lietā (sk. arī 229. apsvērumu). |
|
(253) |
Tomēr, lai veiktu papildu juridisko analīzi, Komisija piemēros tos pašus principus, ko Vispārējā tiesa norādījusi minētajā spriedumā. |
|
(254) |
Kā noteikts minētā sprieduma 94. punktā, gan valsts iestādēm, gan Komisijai ir precīzi jānosaka attiecīgais slēgtais pārskata periods un gads, lai kopīgi aprēķinātu attiecīgos datus VGAR I pielikuma 2. panta 1. punkta izpratnē, lasot to kopsakarā ar minētā pielikuma 3. panta 3. punktu un 4. panta 2. punktu, kā arī jāprecizē, kurš uzņēmums vai uzņēmumi ir jāņem vērā šai sakarā. |
|
(255) |
Minētā sprieduma 93. punktā Vispārējā tiesa arī noteica, ka ir jāņem vērā arī tā uzņēmuma dati, kura kontrolē atbalsta saņēmējs attiecīgajā pārskata periodā ir veicis būtisku savas saimnieciskās darbības daļu. |
|
(256) |
Piemērojot minēto spriedumu šajā situācija, Komisija ZEV Šaratice un LUKROM datus vērtē kopā. Šādā kopīgā aprēķinā tiek ņemts vērā VGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta “gars”, kā Vispārējā tiesa ir uzsvērusi sprieduma lietā T-745/17 94. punktā. Pretējā gadījumā MVU definīcija tiktu apieta ar pavisam formāliem līdzekļiem. Ja MVU jēdziena analīze būtu jāveic divus gadus pirms uzņēmuma strukturālajām pārmaiņām attiecībā uz katru no darījuma pusēm atsevišķi, secinājums vienmēr būtu, ka MVU jēdziens ir jāpaplašina, taču tas būtu pretrunā nepieciešamībai interpretēt VGAR I pielikuma 4. panta 2. punktu stingri (230. apsvērums) un saskaņā ar tā garu. |
|
(257) |
Attiecībā uz attiecīgo slēgto pārskata periodu divi pārskata periodi pirms atbalsta piešķiršanas dienas bija 2017. un 2016. gads. |
|
(258) |
ZEV Šaratice pārskati par 2017. gadu tika slēgti 2017. gada 31. decembrī. Gada bilances kopsumma bija 120 286 000 CZK (aptuveni 4,69 miljoni EUR (49)). ZEV Šaratice a.s. tā paša perioda gada pārskatā bija norādīti astoņi darbinieki. |
|
(259) |
ZEV Šaratice pārskati par 2016. gadu tika slēgti 2016. gada 31. decembrī. Gada bilances kopsumma bija 120 286 000 CZK (aptuveni 4,39 miljoni EUR (50)). ZEV Šaratice a.s. tā paša perioda gada pārskatā bija norādīti deviņi darbinieki. |
|
(260) |
Kā minēts iepriekš 250. un 251. apsvērumā, ZEV Šaratice saistītā uzņēmuma (LUKROM) pārskati par diviem pārskata periodiem pirms atbalsta piešķiršanas dienas liecina par to, ka jau saistītais uzņēmums vien ir “liels uzņēmums” VGAR I pielikuma nozīmē. |
|
(261) |
Tāpēc saskaņā ar LGAR I pielikuma 2. panta 1. punktu atbalsta piešķiršanas dienā, t. i., 2018. gada 17. janvārī, ZEV Šaratice bija saistīts ar “lielu uzņēmumu” LGAR I pielikuma nozīmē un tādējādi bija daļa no tā. Attiecīgi ZEV Šaratice nebija tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar shēmu SA.49594 (2017/XA), jo šis atbalsts bija pieejams tikai MVU. |
|
(262) |
Attiecībā uz citiem uzņēmumiem, kas uzskaitīti iepriekš 97. apsvērumā, Čehijas iestādes nav paskaidrojušas, kāpēc šie uzņēmumi tika pārbaudīti, jo saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju tiem no 2018. gada 1. janvāra netika piešķirts atbalsts apdrošināšanas prēmiju segšanai. |
7.3.3. Individuālā atbalsta nelikumība
|
(263) |
Tā kā individuālais atbalsts tika piešķirts lieliem uzņēmumiem, tas neietilpst nevienā no LGAR kategorijām. |
|
(264) |
Tā kā šis individuālais atbalsts nedz tika piešķirts, pamatojoties uz kādu apstiprinātu shēmu, nedz arī uz to varēja attiecināt atbrīvojumu saskaņā ar LGAR, Komisija tādējādi apstiprina savas sākotnējās šaubas un konstatē, ka individuālais atbalsts, kas jau piešķirts lieliem uzņēmumiem, ir nelikumīgs (51). |
7.4. Individuālā atbalsta saderība ar iekšējo tirgu
7.4.1. Piemērojamās pamatnostādnes
|
(265) |
Saskaņā ar 2023. gada pamatnostādņu 656. punktu nelikumīgs atbalsts tiks novērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas dienā. Tāpēc šajā lēmumā Komisija vērtē atbalstu, kas piešķirts, pirms Komisija to bija apstiprinājusi, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un visu individuālo atbalstu, kas piešķirts līdz 2023. gada 1. janvārim (3. apsvērums), – pamatojoties uz 2014. gada pamatnostādnēm. |
7.4.2. LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un piemērojamās pamatnostādnes
|
(266) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar kopīgajām interesēm. |
|
(267) |
Tāpēc, lai atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam i) jāveicina konkrētas saimnieciskās darbības vai konkrētu jomu attīstība (pozitīvs nosacījums) un ii) tam nedrīkst būt tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgajām interesēm (negatīvs nosacījums). Šie abi nosacījumi ir kumulatīvi. |
|
(268) |
Komisija vērtē, vai šie divi nosacījumi ir izpildīti, ņemot vērā piemērojamās pamatnostādnes, kas ir 2014. gada pamatnostādnes. Konkrētāk, šajā lietā piemēro I daļas 3. nodaļu (Saderīguma novērtējums saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu), kā interpretēts Tiesas spriedumā lietā C_594/18 P (52), un II daļas 1.2.1.6. iedaļu (Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai). |
7.4.3. Vai atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību?
7.4.3.1. Saimnieciskās darbības noteikšana
|
(269) |
Komisija norāda, ka individuālais atbalsts bija paredzēts, lai atbalstītu lauksaimniekus riska un krīzes gadījumos, rosinot tos veikt apdrošināšanu. Apdrošināšana ir būtisks riska un krīzes pārvaldība instruments lauksaimniecības nozarē, kas ir pakļauta biežām riska un krīzes situācijām. Tādējādi atbalsts veicina primāro lauksaimniecisko ražošanu (9. apsvērums). |
|
(270) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 44. punktu atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos vajadzētu būt cieši saistītam ar KLP, tam vajadzētu būt saskaņā ar lauku attīstības mērķiem, kas minēti šo pamatnostādņu 10. punktā, un vajadzētu būt saderīgam ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķiem. |
|
(271) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 46. punktu Komisija uzskata, ka pasākumi, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (53) un tās īstenošanas un deleģētajiem aktiem un atbilstīgi minētajiem aktiem vai kā valsts papildu finansējumu lauku attīstības programmas satvarā, per se ir saderīgi ar lauku attīstības mērķiem un palīdz tos sasniegt. |
|
(272) |
Šis atbalsts netika līdzfinansēts Čehijas LAP pasākuma ietvaros, bet tika izveidots saskaņā ar lauku attīstības mērķiem (63. apsvērums). |
|
(273) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts veicināja saimniecisko darbību, jo tas sekmēja primārās lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju un izturētspēju. |
7.4.3.2. Stimulējošas ietekmes trūkums
|
(274) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 66. punktu shēmai ir stimulējoša ietekme, ja tā maina uzņēmumu rīcību tā, lai tas iesaistītos nozares attīstību veicinošā papildu darbībā, kuru tie bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. Atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu uzņēmējdarbības risku. |
|
(275) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 67. punktu valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot tikai uzņēmumu finansiālo stāvokli, nevis veicināt visas nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražojuma vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms darbības atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt šāds atbalsts pats par sevi var kaitēt mehānismiem, kas regulē iekšējā tirgus organizāciju. |
|
(276) |
Atbalsts tika piešķirts apdrošināšanas prēmiju izmaksu segšanai (21. apsvērums). Tādējādi atbalsts nesubsidēja darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un tas nekompensēja saimnieciskās darbības parastu darījumdarbības risku, kā arī atbalsta mērķis nebija uzlabot tikai uzņēmumu finansiālo stāvokli. |
|
(277) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 70. punktu atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs pie attiecīgā projekta vai darbības sācies, pirms saņēmējs iesniedzis valsts iestādēm pieteikumu atbalsta saņemšanai. Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 35. punkta 25. apakšpunktu “projekta darbu vai darbības sākums” ir ar ieguldījumu saistītu darbību vai būvdarbu faktiskais sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas projektu vai darbību padara neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas sākas pirmais. |
|
(278) |
Saskaņā ar 2014. gada pamatnostādņu 71. punktu atbalsta pieteikumā bija jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta vai darbības apraksts, kā arī īstenošanas vieta, sākuma un beigu datumi, īstenošanai nepieciešamā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas. |
|
(279) |
Turklāt saskaņā ar pamatnostādņu 72. punktu lieliem uzņēmumiem pieteikumā ir jāapraksta situācija bez atbalsta piešķiršanas, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvu projektu vai darbību, un jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kuri apliecinātu pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju. Saskaņā ar pamatnostādņu 73. punktu, saņemot atbalsta pieteikumu, piešķīrējiestādei ir jāveic hipotētiskā scenārija ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus, kuri dominē laikā, kad saņēmējs pieņem lēmumu par attiecīgo projektu vai darbību. |
|
(280) |
No lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvēruma izriet, ka attiecībā uz individuālo atbalstu Komisija sāka procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, pamatojoties uz to, ka atbalsts lieliem uzņēmumiem tika piešķirts nelikumīgi, jo bija šaubas par i) hipotētiskā scenārija iesniegšanu un ii) pieteikuma iesniegšanas brīdi (sk. arī. 8. apsvērumu). |
|
(281) |
Hipotētiskā scenārija iesniegšana |
|
(282) |
Čehijas iestādes savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu apstrīdēja Komisijas veikto LGAR I pielikuma 4. panta 2. punkta interpretāciju un apgalvoja, ka atbalsts netika piešķirts saņēmējiem, kas nekvalificējās kā MVU saskaņā ar LGAR I pielikumā noteikto definīciju (54) (99.–110. apsvērums). |
|
(283) |
Tomēr Čehijas iestādes apstiprināja, ka neviens no saņēmējiem, kas bija saņēmuši atbalstu, pamatojoties uz shēmu SA.49594 (2017/XA), nebija iesniedzis hipotētisko scenāriju (98. apsvērums). |
|
(284) |
Čehijas iestādes neapstrīd to, ka shēmā SA.49594 (2017/XA) nebija noteikta prasība ex ante kārtībā iesniegt hipotētisko scenāriju. Šīs iestādes arī nelūdza Komisijai atkāpties no šīs 2014. gada pamatnostādnēs noteiktās prasības (55). |
|
(285) |
Attiecīgi Komisija uzskata, ka oficiālās izmeklēšanas pirmais pamatojums ir apstiprināts, jo lielie uzņēmumi, kuriem piešķirts nelikumīgs individuālais atbalsts, nebija iesnieguši ex ante hipotētisko scenāriju, kas pierādītu atbalsta stimulējošo ietekmi. |
7.4.3.3. Secinājums par pirmo (pozitīvo) nosacījumu, kas paredzēts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā
|
(286) |
Tā kā nebija pienācīgi noteiktas stimulējošas ietekmes, attiecīgo individuālo atbalstu nevar uzskatīt par tādu, kas veicina konkrētas saimnieciskās darbības vai konkrētas jomas attīstību. |
7.4.4. Secinājums par individuālā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu
|
(287) |
Individuālo atbalstu, kas jau piešķirts lieliem uzņēmumiem, lai samaksātu apdrošināšanas prēmijas par apdrošināšanu tāda kaitējuma atlīdzināšanai, ko dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi vai dzīvnieku slimības rada attiecīgi kultūraugiem un lauksaimniecības dzīvniekiem (3. apsvērums), nevar uzskatīt par tādu, kas veicina konkrētas saimnieciskās darbības vai konkrētas jomas attīstību. |
|
(288) |
Tāpēc šo individuālu atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu (kā interpretēts, ņemot vērā 2014. gada pamatnostādnes), un nav nepieciešams pārbaudīt minētajā noteikumā paredzētā otrā – negatīvā – nosacījuma izpildi. |
8. ATGŪŠANA
|
(289) |
Saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un Savienības tiesu iedibināto judikatūru gadījumā, ja Komisija ir konstatējusi, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības lemt par to, ka attiecīgajai dalībvalstij šāds atbalsts ir jāmaina vai jāatceļ (56). Tāpat Savienības tiesas ir pastāvīgi lēmušas, ka pienākumu atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, dalībvalstij nosaka, lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli (57). |
|
(290) |
Šajā saistībā Savienības tiesas ir noteikušas, ka minētais mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bijusi iekšējā tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bijis pirms atbalsta piešķiršanas (58). |
|
(291) |
Ievērojot šo judikatūru, Regulas (ES) 2015/1589 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (“atgūšanas lēmums”). Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Savienības tiesību vispārēju principu”. |
|
(292) |
Tādējādi Čehijai ir pienākums atgūt nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu (261. apsvērums) no ZEV Šaratice, a.s. un visiem citiem saņēmējiem, kas šāda individuālā atbalsta piešķiršanas brīdī bija lielie uzņēmumi, ja vien tā nav izpildījusi visus nosacījumus, kas izriet no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1408/2013 (59) vai vispārēja Savienības tiesību principa piemērošanas, kā tika apgalvots oficiālās izmeklēšanas laikā. Atgūšana jāpiemēro laikposmam no dienas, kad atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz tā faktiskās atgūšanas dienai. Par atgūstamo summu līdz tās faktiskās atgūšanas dienai ir jāmaksā procenti. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Shēma ir saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
2. pants
Individuālais atbalsts, kas jau piešķirts lieliem uzņēmumiem, lai samaksātu apdrošināšanas prēmijas par apdrošināšanu tāda kaitējuma atlīdzināšanai, ko dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi vai dzīvnieku slimības rada attiecīgi kultūraugiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, ir piešķirts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu un nav saderīgs ar iekšējo tirgu.
3. pants
1. Čehija atgūst 2. pantā minēto nesaderīgo atbalstu.
2. Atmaksājamās summas ietver procentus par laiku no izsniegšanas brīža lieliem uzņēmumiem, kas saņēmuši atbalstu, līdz tā faktiskās atmaksāšanas brīdim.
4. pants
1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 16. panta 3. punktu minētās regulas 2. pantā minēto atbalstu atgūst nekavējoties un faktiski (62).
2. Čehija nodrošina, ka šis lēmums tiek īstenots četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.
5. pants
1. Četru mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Čehija iesniedz Komisijai šādu informāciju:
|
a) |
pilnīgs to saņēmēju saraksts, kas ir lieli uzņēmumi Komisijas Regulas (ES) 2022/2472 (63) I pielikuma nozīmē un kas savā pieteikumā nav iesnieguši hipotētisku scenāriju un ir saņēmuši 2. pantā minēto nesaderīgo atbalstu; |
|
b) |
kopējā summa (atbalsta pamatsumma un atgūšanas procenti), kas jāatgūst no šiem saņēmējiem; |
|
c) |
šā lēmuma izpildes nodrošināšanas nolūkā veikto un plānoto pasākumu precīzs apraksts; |
|
d) |
dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējiem ir uzdots atmaksāt atbalstu. |
2. Čehija informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai veikto valsts pasākumu norisi, līdz ir pabeigta 2. pantā minētā atbalsta atgūšana. Pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma tā nekavējoties iesniedz informāciju par šā lēmuma izpildei veiktajiem un plānotajiem pasākumiem. Turklāt tā sniedz sīku informāciju par atbalsta un procentu summām, kuras jau ir atgūtas no lieliem uzņēmumiem, kas saņēmuši atbalstu.
6. pants
Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai.
7. pants
1. Neskarot Regulas (ES) 2015/1589 30. pantu, Komisija var publicēt informāciju par nesaderīga atbalsta saņēmēju identitāti un summām un procentiem, kas atgūti, piemērojot šo lēmumu.
2. Ja šajā lēmumā ir konfidenciāla informācija, ko nedrīkst publicēt, lūdzu, informējiet par to Komisiju 15 darbdienu laikā no saņemšanas dienas. Ja Komisija līdz minētajam termiņam nesaņems pamatotu lūgumu, tiks uzskatīts, ka piekrītat šā lēmuma pilna teksta publicēšanai. Šāds lūgums, kurā norādīta attiecīgā informācija, jānosūta elektroniski uz šādu adresi:
|
European Commission |
|
Directorate-General Competition |
|
State Aid Greffe |
|
1049 Bruxelles/Brussel |
|
BELGIQUE/BELGIË |
Briselē, 2025. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājas izpildvietniece
Teresa RIBERA
(1) OV C 60, 19.2.2021., 54. lpp.
(2) SA.49594 (2017/XA), Atbalsts apdrošināšanas prēmijai, TAM .
(3) Turpat.
(4) Turpat.
(5) Lēmuma par procedūras sākšanu 6. apsvērums. CZK/EUR maiņas kurss šīs shēmas paziņošanas dienā (2018. gada 29. jūnijā) bija 1 CZK = 0,03841 EUR.
(6) OV C 485, 21.12.2022., 1. lpp.
(7) Līdz 2018. gada 1. janvārim atbalsts tika piešķirts, pamatojoties uz SA.40185 (2014/XA).
(8) Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/702/oj).
(9) Attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību saraksts ir pieejams šeit: https://www.pgrlf.cz/programy/podpora-pojisteni-2/podpora-pojisteni/spolupracujici-pojistovny/.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2115/oj).
(11) https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public/search/home/.
(12) Saskaņā ar pamatnostādņu I daļas 3.2.4. iedaļu dalībvalstīm ir pienākums publicēt informāciju par to saņēmēju identitāti, kuri saņem individuāla atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 10 000 EUR, savukārt saskaņā ar 2014. gada pamatnostādnēm bija jāpublicē informācija par individuālā atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 60 000 EUR. Čehijas iestādes apņēmās pielāgot shēmu jaunajiem noteikumiem (38. apsvērums).
(13) Eiropas Savienības Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam.
(14) Čehija 2023. gada 21. februāra vēstulē deva beznosacījumu piekrišanu grozīt savas esošās atbalsta shēmas, lai vēlākais līdz 2023. gada 30. jūnijam nodrošinātu atbilstību 2023. gada pamatnostādnēm.
(15) Attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību saraksts ir pieejams šeit: https://www.pgrlf.cz/programy/podpora-pojisteni-2/podpora-pojisteni/spolupracujici-pojistovny/.
(16) https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public/search/home/.
(17) Saskaņā ar pamatnostādņu I daļas 3.2.4. iedaļu dalībvalstīm ir pienākums publicēt informāciju par to saņēmēju identitāti, kuri saņem individuāla atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 10 000 EUR, savukārt saskaņā ar 2014. gada pamatnostādnēm bija jāpublicē informācija par individuālā atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 60 000 EUR. Čehijas iestādes apņēmās pielāgot shēmu jaunajiem noteikumiem (38. apsvērums).
(18) OV C 204, 1.7.2014., 1. lpp.
(19) Lēmuma par procedūras sākšanu 66. apsvērums.
(20) Lēmuma par procedūras sākšanu 57. apsvērums.
(21) Lēmuma par procedūras sākšanu 62. apsvērums.
(22) Lēmuma par procedūras sākšanu 42. apsvērums.
(23) Lēmuma par procedūras uzsākšanu 58.–61. apsvērums.
(24) Lēmuma par procedūras sākšanu 62. apsvērums un 67. apsvēruma pirmais ievilkums.
(25) Lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvēruma pirmais ievilkums.
(26) Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums lietā Kerkosand/Komisija, T-745/17, ECLI:EU:T:2020:400.
Lēmuma par procedūras sākšanu 66. apsvērums.
(27) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp., , ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/651/oj).
(28) Lēmuma par procedūras sākšanu 66. apsvērums.
(29) Tiesas 2013. gada 13. jūnija spriedums apvienotajās lietās C-630/11 P, HGA srl. un citi, C-631/11 P, Regione autonoma della Sardegna, C-632/11 P, Timsas srl. un C-633/11 P Grand Hotel Abi d’Oru SpA, ECLI:EU:C:2013:387, 109. un 110. punkts.
(30) Tiesas 2024. gada 7. novembra spriedums lietā C-588/22P, Ryanair/Komisija, ECLI:EU:C:2024:935, 100. punkts.
(31) Sk. lēmuma par procedūras sākšanu 40. apsvērumu.
(32) Sk. jo īpaši 2.2.3. un 2.2.4. iedaļu.
(33) Sk. lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvēruma 2. ievilkumu.
(34) Lēmuma par procedūras sākšanu 57. apsvērums.
(35) Sk. lēmuma par procedūras uzsākšanu 53.–61. apsvērumu.
(36) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj).
(37) Tiesas 2014. gada 27. februāra spriedums lietā C-110/13, HaTeFo, ECLI:EU:C:2014:114, 32. punkts.
(38) Jo īpaši sk.: Tiesas 2020. gada 24. septembra spriedumu lietā C-516/19, NMI Technologietransfer, ECLI:EU:C:2020:754, 31.–34. punkts; Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-91/01, Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2004:244, 31. punkts, 50.–54. punkts; Tiesas 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā C-110/13, HaTeFo, ECLI:EU:C:2014:114, 34. un 39. punkts; Tiesas 2004. gada 14. oktobra spriedumu lietā T-137/02, Pollmeier/Komisija, ECLI:EU:T:2004:304, 61. un 62. punkts.
(39) Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-91/01, Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2004:244, 50. punkts; Tiesas 2014. gada 27. februāra spriedums lietā C-110/13, HaTeFo, ECLI:EU:C:2014:114, 33. punkts.
(40) Tiesas 2014. gada 27. februāra spriedums lietā C-110/13, HaTeFo, ECLI:EU:C:2014:114, 33. punkts; Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-91/01, Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2004:244, 50. punkts.
(41) Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-91/01, Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2004:244, 50. punkts; Tiesas 2004. gada 14. oktobra spriedums lietā T-137/02, Pollmeier Malchow, ECLI:EU:T:2004:304, 61. punkts.
(42) Ieteikums 2003/361/EK, 12. apsvērums.
(43) Sk. arī lēmuma par procedūras sākšanu 61. apsvērumu.
(44) Sk. arī lēmuma par procedūras sākšanu 61. apsvērumu.
(45) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1589/oj).
(46) ZEV Šaratice, a.s. tika piešķirts 3. apsvērumā minētais individuālais atbalsts par summu 234 722 CZK (aptuveni 9 351 EUR; valūtas maiņas kurss 2018. gada 17. janvārī: 1 EUR = 25,371 CZK).
(47) Valūtas maiņas kurss 2017. gada decembrī: 1 EUR = 25,647 CZK.
(48) Valūtas maiņas kurss 2016. gada decembrī: 1 EUR = 27,03 CZK.
(49) Valūtas maiņas kurss 2017. gada decembrī: 1 EUR = 25,647 CZK.
(50) Valūtas maiņas kurss 2016. gada decembrī: 1 EUR = 27,03 CZK.
(51) Sk. lēmuma par procedūras uzsākšanu 42. un 50. apsvērumu.
(52) Tiesas (Virspalātas) 2020. gada 22. septembra spriedums lietā C-594/18 P, Austrija/Komisija, ECLI:EU:C:2020:742.
(53) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1305/oj).
(54) Šī Čehijas piezīme neattiecas uz lieliem saņēmējiem, no kuriem atbalsts jau tika atgūts, kā paskaidrots šā lēmuma 102. apsvērumā.
(55) Sk. lēmuma par procedūras sākšanu 47. apsvērumu.
(56) 1973. gada 12. jūlija spriedums lietā C-70/72, Komisija/Vācija, ECLI:EU:C:1973:87, 13. punkts.
(57) 1990. gada 21. marta spriedums lietā C-142/87, Beļģija/Komisija, ECLI:EU:C:1990:125, 66. punkts.
(58) 1999. gada 17. jūnija spriedums lietā C-75/97, Beļģija/Komisija, ECLI:EU:C:1999:311, 64. un 65. punkts.
(59) Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1408/oj).
(60) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/794/oj).
(61) Komisijas Regula (EK) Nr. 271/2008 (2008. gada 30. janvāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/271/oj).
(62) Sk. 16. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai.
(63) Komisijas Regula (ES) 2022/2472 (2022. gada 14. decembris), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 327, 21.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2472/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/2433/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)