C_202604817LV.000101.fmx.xml

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

Eiropas Attīstības fonda 2025. finanšu gada pārskati

(C/2026/4817)

SATURA RĀDĪTĀJS

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA

EAF RESURSU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE

EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI

EAF FINANŠU PĀRSKATI

ES TRASTA FONDA “BÊKOU” UN ES TRASTA FONDA ĀFRIKAI FINANŠU PĀRSKATI

ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2025. GADA FINANŠU PĀRSKATI

ESTF ĀFRIKAI 2025. GADA FINANŠU PĀRSKATI

KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI

EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA

Eiropas Attīstības fonda 2025. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda finanšu regulas X sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti šo finanšu pārskatu skaidrojumos.

Atzīstu savu atbildību par Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un izklāstīšanu saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda finanšu regulas 18. pantu.

Esmu saņēmis visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Attīstības fonda aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir apliecinājuši tās ticamību.

Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fonda finanšu stāvokli.

Grāmatvedis

Niall BOHAN

2026. gada 22. jūnijā

EAF RESURSU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE

1. PAMATINFORMĀCIJA

Eiropas Savienība (“ES”) sadarbojas ar daudzām jaunattīstības valstīm. Šo attiecību galvenais nolūks ir veicināt ekonomikas, sociālās jomas un vides attīstību un galvenais mērķis ir mazināt un izskaust nabadzību ilgtermiņā, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, ES kopā ar partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un piesaista finanšu resursus šo stratēģiju īstenošanai. Šie ES resursi, kas piešķirti attīstības sadarbībai, tiek iegūti no šādiem trīs avotiem:

—	ES budžets,

—	Eiropas Attīstības fonds (EAF) un

—	Eiropas Investīciju banka (EIB).

EAF netiek finansēts no ES budžeta. Tas ir izveidots ar iekšēju nolīgumu starp Padomē esošajiem dalībvalstu pārstāvjiem, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija (“Komisija”) atbild par to operāciju finansiālo īstenošanu, kuras veic ar EAF resursiem. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu.

Eiropas Attīstības fondu veido atsevišķi EAF; katru no tiem izveido uz apmēram pieciem gadiem, un katru reglamentē sava finanšu regula. Tāpēc ir jāsagatavo īpaši finanšu pārskati. Šie finanšu pārskati tiek sagatavoti arī apkopotā veidā, lai sniegtu vispārēju pārskatu par to resursu finansiālo stāvokli, par kuriem ir atbildīga Komisija.

Līdz 2021. gadam, kad 11. EAF sasniedza savu pēdējo posmu līdz ar turpināmības klauzulas stāšanos spēkā 2020. gada 31. decembrī, EAF bija galvenais instruments atbalsta sniegšanai attīstības sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Taču kopš 2021. gada ES sadarbība ar ĀKK valstīm un AZT tiek finansēta no ES budžeta.

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms, ko pārvalda EIB un ko izmanto, lai atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK valstīs, finansējot galvenokārt (bet ne tikai) privātos ieguldījumus. Ieguldījumu mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkal ieguldīt citās operācijās, tādējādi nodrošinot, ka šis mehānisms pats atjaunojas un ir finansiāli neatkarīgs. Tā kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Komisija, tas nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā –EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par finansiālo īstenošanu. EIB sagatavotie ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa EAF gada pārskatu daļa (II daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF sniegto attīstības palīdzību.

2. KĀ FINANSĒ EAF?

Padome 2013. gada 2. decembrī pieņēma Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (1), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Šajā saistībā tika izlemts, ka ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs ES budžetā, bet turpinās finansēt, izmantojot pastāvošo starpvaldību EAF.

Atšķirībā no ES budžeta EAF darbība ir balstīta uz daudzgadu plānu. Katram EAF tiek izveidots kopējs fonds, kuru izmanto attīstības sadarbības īstenošanai laika posmā, kas parasti ilgst piecus gadus. Tā kā resursus piešķir uz vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot visā EAF darbības periodā. Tas, ka budžeti ir noteikti uz vairākiem gadiem, nevis uz vienu gadu, ir atspoguļots budžeta ziņojumos, kuros EAF budžeta izpilde tiek vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem.

EAF resursi ir ES dalībvalstu ad hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai lemtu par kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu tā īstenošanu.

Komisija EAF pārvalda saskaņā ar ES politiku attīstības sadarbības jomā. Tā kā paralēli ES politikai dalībvalstis īsteno pašas savu attīstības veicināšanas un atbalsta politiku, dalībvalstīm jāsaskaņo sava politika ar ES, lai nodrošinātu, ka tās viena otru papildina.

Papildus šīm iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF.

3. EAF DARBĪBAS PĒC 2020. GADA 31. DECEMBRA

Komisija pašlaik strādā, lai slēgtu 9. EAF (kas darbojās no 2000. līdz 2007. gadam), kurā bija iekļauti atlikumi, kas pārnesti no 8. EAF (kurš darbojās no 1995. līdz 2000. gadam) saskaņā ar 9. EAF piemērojamās finanšu regulas (2) 3. daļas noteikumiem. Pašlaik vēl turpinās četri no 9. EAF finansēti līgumi, kas beigsies norādītajā termiņā, ļaujot pabeigt ar 9. EAF saistītās darbības un projektus. 9. EAF varēs pavisam slēgt tikai tad, kad būs beigušies visi līgumi un būs pabeigti to izvērtējumi un revīzijas.

EAF (kas darbojās no 2008. līdz 2013. gadam) slēgšana norit labi – ir slēgti jau 97,97 % no tā līgumiem. Tomēr atlikušo līgumu darbības un finansiālā slēgšana prasīs zināmu laiku. Lai veiktu finansiālo slēgšanu, ir jāsāk un jāpabeidz visi nepieciešamie izvērtējumi, revīzijas un līdzekļu atgūšana.

Līdz ar turpināmības klauzulas stāšanos spēkā 2020. gada 31. decembrī 11. EAF (kas darbojās no 2014. līdz 2020. gadam) nu ir sasniedzis savu pēdējo posmu. Minētā klauzula nosaka saistību uzņemšanās pēdējo datumu, un tas nozīmē, ka kopš 2021. gada 11. EAF ietvaros vairs nevar pieņemt jaunus finansēšanas lēmumus. Tomēr to darbību īstenošana, par kurām jau ir uzņemtas saistības, turpinās arī pēc minētā datuma. Ņemot vērā dažu projektu ilgo īstenošanas laiku, paredzams, ka vairāki līgumi būs spēkā līdz 2035. gadam un dažos gadījumos pat līdz 2040. gadam. Turklāt, ja tiktu pieņemts lēmums atkārtoti izmantot līdzekļus, par ko saistības ir atceltas, tas varētu vēl vairāk attālināt EAF kopējo beigu datumu. Līdz ar to 11. EAF slēgšanu nevar saistīt ar konkrētu datumu. Tas būs atkarīgs no visu notiekošo darbību pilnīgas īstenošanas, kā arī no turpmāko revīziju, izvērtējumu pabeigšanas un visu grāmatojumu finansiālās noskaidrošanas.

Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ES sadarbība ar ĀKK valstīm ir integrēta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “Eiropa pasaulē”. Savukārt uz sadarbību ar AZT pašlaik attiecas Lēmums par aizjūras asociāciju. Tas nozīmē, ka līdz 2021. gadam EAF programmas tika finansētas no brīvprātīgām ES dalībvalstu iemaksām, bet kopš 2021. gada attīstības programmas tiek finansētas no ES budžeta. Tas nozīmē arī to, ka attīstības programmu finansējums jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ka šiem darījumiem tāpat kā citām ES finansētām programmām jāatbilst ES finanšu noteikumiem.

4. GADA BEIGU PĀRSKATI

4.1. GADA PĀRSKATI

Saskaņā ar EAF finanšu regulas 18. panta 3. punktu EAF finanšu pārskati tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, kas, savukārt, balstīti uz starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS). Šos Komisijas grāmatveža pieņemtos grāmatvedības noteikumus piemēro visās ES iestādēs un struktūrās, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas procesu. Minētos ES grāmatvedības noteikumus piemēro arī EAF, vienlaikus ņemot vērā tā darbību specifiku.

EAF gada pārskatu sagatavošana ir uzticēta Komisijas grāmatvedim, kas ir EAF grāmatvedis un nodrošina, ka EAF gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par EAF finanšu stāvokli.

Gada pārskatu struktūra ir šāda:

I daļa – Komisijas pārvaldītie līdzekļi:

i)	EAF finanšu pārskati, tai skaitā paskaidrojumi un finanšu pārskati par katru atsevišķo EAF. Šie pārskati ietver arī iemaksas ES trasta fondā “Bêkou” un ES trasta fondā Āfrikai;

ii)	ES trasta fonda “Bêkou” un ES trasta fonda Āfrikai finanšu pārskati, kas sagatavoti Komisijas grāmatveža pārraudzībā un kam privāts revidents veicis ārēju revīziju;

iii)	konsolidētie EAF un ES trasta fondu finanšu pārskati;

iv)	ziņojums par EAF finansiālo īstenošanu.

II daļa – EIB pārvaldītie līdzekļi – gada ziņojums par īstenošanu:

i)	ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati.

Komisijai EAF gada pārskati jāpieņem ne vēlāk kā bilances datumam sekojošā gada 31. jūlijā un jāiesniedz tie Eiropas Parlamentam un Padomei, kam jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.

5. REVĪZIJA UN IZPILDES APSTIPRINĀJUMS

5.1. REVĪZIJA

EAF gada pārskatus revidē tā ārējais revidents – Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk “ERP”), kas sagatavo gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.2. IZPILDES APSTIPRINĀJUMS

Izpildes apstiprinājums ir galīgais kontroles mehānisms attiecībā uz EAF resursu finansiālo īstenošanu konkrētā finanšu gadā. Pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu pabeigšanas Padomei jāsniedz ieteikums par to, vai apstiprināt Komisijai EAF resursu finansiālo īstenošanu konkrētā finanšu gadā, un Eiropas Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums par to. Minētā lēmuma pamatā ir ERP veiktā pārskatu pārbaude un tās gada ziņojums (kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija), kā arī Komisijas atbildes uz budžeta izpildes apstiprinātājiestādes jautājumiem un papildu informācijas pieprasījumiem.

BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU 2025. GADĀ

*	Neto summa, tikai 10. un 11. EAF.

Budžeta izpilde

2025. gadā 10. EAF un 11. EAF ietvaros tika veikti maksājumi, kuru neto summa bija 893 miljoni EUR. EAF ietvaros veikto maksājumu kopējā bruto summa 2025. gadā bija 949,98 miljoni EUR, kas ir 95 % no dalībvalstīm paziņotā 1 000 miljardu EUR mērķa.

Padome 2022. gadā vienprātīgi nolēma no 10. un 11. EAF atbrīvotos līdzekļus 600 miljonu EUR apmērā izmantot, lai finansētu darbības, kuru mērķis ir novērst pārtikas nodrošinājuma krīzi un ekonomisko satricinājumu, ko ĀKK valstīs radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Komisija 2022. gadā uzņēmās saistības par šiem 600 miljoniem EUR un līdz 2025. gadam izmaksāja 450 miljonus EUR.

Darbību ietekme finanšu pārskatos

Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:

—	priekšfinansējums (skatīt 2.2. skaidrojumu) – tas samazinājās par 219 miljoniem EUR, galvenokārt atspoguļojot EAF pakāpenisku slēgšanu un jauno līgumu skaita samazinājumu. 2025. gadā tika parakstīts tikai 21 līgums salīdzinājumā ar 181 līgumu 2024. gadā,

—	nauda un naudas ekvivalenti (skatīt 2.5. skaidrojumu) – tie samazinājās par 125 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās līdzekļu devēju iemaksas – no 1 200 miljoniem EUR 2024. gadā līdz 800 miljoniem EUR 2025. gadā,

—	uzkrātie izdevumi (skatīt 2.8. skaidrojumu) – tie samazinājās par 79 miljoniem EUR, kas atspoguļo to atvērto līgumu skaita samazinājumu gada beigās, kuru izmaksu pieprasījumi vēl nav apstiprināti, un

—

atbalsta instrumenti (skatīt 3.4. skaidrojumu) – tie samazinājās kopumā par 193 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās 11. EAF ietvaros radušies izdevumi (no 1 145 miljoniem EUR 2024. gadā līdz 953 miljoniem EUR 2025. gadā). Šī tendence atspoguļo to, ka kopš 2021. gada jaunu līgumu parakstīšanas apjoms samazinās.

I DAĻA

EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI

SATURA RĀDĪTĀJS

EAF FINANŠU PĀRSKATI

EAF BILANCE

EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PĀRSKATS PAR EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

KATRA EAF BILANCE

KATRA EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

PĀRSKATS PAR KATRA EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM

ES TRASTA FONDA “BÊKOU” UN ES TRASTA FONDA ĀFRIKAI FINANŠU PĀRSKATI

ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2025. GADA FINANŠU PĀRSKATI

BILANCE

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

ESTF ĀFRIKAI 2025. GADA FINANŠU PĀRSKATI

BILANCE

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI

KONSOLIDĒTĀ BILANCE

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU

I.1. DAĻA

EAF FINANŠU PĀRSKATI (3)

EAF BILANCE

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2025.	31.12.2024.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Finanšu aktīvi	2.1.	116	128
Priekšfinansējums	2.2.	492	500
Iemaksas trasta fondā	2.3.	87	188
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi	2.4.	5	5
		700	821
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Finanšu aktīvi	2,1	1	5
Priekšfinansējums	2.2.	532	742
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	2.4.	37	37
Nauda un naudas ekvivalenti	2.5.	286	411
		856	1 194
AKTĪVI KOPĀ		1 556	2 016
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Finanšu saistības	2.6.	(1 )	(1 )
		(1 )	(1 )
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Uzkrājumi	2.6.	—	(2 )
Kreditoru parādi	2.7.	(187 )	(256 )
Uzkrātie izdevumi	2.8.	(695 )	(774 )
		(882 )	(1 032 )
SAISTĪBAS KOPĀ		(883 )	(1 032 )
NETO AKTĪVI		673	983
KAPITĀLS UN REZERVES
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls	2.9.	56 488	55 704
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla	2.9.	2 252	2 252
No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts		(56 973 )	(55 733 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		(1 094 )	(1 240 )
NETO AKTĪVI		673	983

EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR
	Skaidrojums	2025	2024
IEŅĒMUMI
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
Atgūšanas darbības	3.1.	12	41
		12	41
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Finanšu ieņēmumi	3.2.	8	19
Citi ieņēmumi	3.2.	20	71
		28	90
Ieņēmumi kopā		40	131
IZDEVUMI
Īstenojuši citi subjekti	3.3.	(4 )	(4 )
Atbalsta instrumenti	3.4.	(1 043 )	(1 237 )
Līdzfinansējuma izdevumi	3.5.	(1 )	(17 )
Finansējuma izmaksas	3.6.	(40 )	(3 )
Citi izdevumi	3.7.	(46 )	(110 )
Izdevumi kopā		(1 133 )	(1 371 )
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS		(1 094 )	(1 240 )

EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

miljoni EUR
	Skaidrojums	2025	2024
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		(1 094 )	(1 240 )
Pamatdarbības
Kapitāla palielinājums – iemaksas (neto)		784	1 138
Iemaksu trasta fondā (palielinājums)/samazinājums		101	28
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums		219	287
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums		(0 )	(12 )
Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)		(2 )	(0 )
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)		0	(2 )
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)		(68 )	(136 )
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)		(79 )	(210 )
Ieguldījumu darbības
Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums*		15	(42 )
NETO NAUDAS PLŪSMA		(125 )	(190 )
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)		(125 )	(190 )
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā	2.5.	411	601
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās	2.5.	286	411

PĀRSKATS PAR EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

miljoni EUR
	Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)	Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)	Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)	Uzkrātās rezerves (D)	Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)	Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E)
ATLIKUMS 31.12.2023.	60 607	6 040	54 566	(55 732 )	2 252	1 086
Kapitāla palielinājums – iemaksas	(62 )	(1 200 )	1 138	—	—	1 138
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(1 240 )	—	(1 240 )
ATLIKUMS 31.12.2024.	60 544	4 840	55 704	(56 973 )	2 252	983
Kapitāla palielinājums – iemaksas	(16 )	(800 )	784	—	—	784
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(1 094 )	—	(1 094 )
ATLIKUMS 31.12.2025.	60 528	4 040	56 488	(58 066 )	2 252	673

KATRA EAF BILANCE

miljoni EUR
	31.12.2025.					31.12.2024.
	Skaidrojums	9. EAF	10. EAF	11. EAF	Kopā	9. EAF	10. EAF	11. EAF	Kopā
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Finanšu aktīvi	2.1.	—	12	104	116	—	14	114	128
Priekšfinansējums	2.2.	—	382	110	492	—	418	82	500
Iemaksas trasta fondā	2.3.	31	9	47	87	31	9	148	188
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi		—	—	5	5	—	—	5	5
		31	403	266	700	31	441	349	821
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Finanšu aktīvi		—	—	1	1	—	—	5	5
Priekšfinansējums	2.2.	—	50	481	532	6	81	655	742
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	2.4.	—	15	23	37	—	21	16	37
EAF savstarpējie konti		(207 )	168	39	—	(207 )	227	(20 )	—
Nauda un naudas ekvivalenti	2.5.	—	—	286	286	—	—	411	411
		(207 )	233	830	856	(201 )	329	1 067	1 194
AKTĪVI KOPĀ		(176 )	636	1 096	1 556	(170 )	770	1 415	2 016
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Finanšu saistības	2.6.	—	—	(1 )	(1 )	—	—	(1 )	(1 )
		—	—	(1 )	(1 )	—	—	(1 )	(1 )
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS					—
Uzkrājumi	2.6.	—	—	—	—	—	—	(2 )	(2 )
Kreditoru parādi	2.7.	—	(16 )	(171 )	(187 )	(0 )	(25 )	(230 )	(256 )
Uzkrātie izdevumi	2.8.	—	(34 )	(661 )	(695 )	(0 )	(71 )	(703 )	(774 )
		—	(50 )	(832 )	(882 )	(0 )	(96 )	(935 )	(1 032 )
SAISTĪBAS KOPĀ		—	(50 )	(832 )	(883 )	(0 )	(96 )	(936 )	(1 032 )
					—
NETO AKTĪVI		(176 )	586	263	673	(170 )	674	479	983
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls	2.9.	10 434	20 816	25 237	56 488	10 435	20 819	24 449	55 704
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla	2.9.	2 252	—	—	2 252	2 252	—	—	2 252
Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF	2.9.	(510 )	(187 )	696	—	(510 )	(187 )	696	—
No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts		(12 348 )	(19 959 )	(24 666 )	(56 973 )	(12 348 )	(19 887 )	(23 497 )	(55 733 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		(5 )	(85 )	(1 004 )	(1 094 )	—	(72 )	(1 169 )	(1 240 )

NETO AKTĪVI		(176 )	586	263	673	(170 )	674	479	983

KATRA EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR
		2025				2024
	Skaidrojums	9. EAF	10. EAF	11. EAF	Kopā	9. EAF	10. EAF	11. EAF	Kopā
IEŅĒMUMI
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
Atgūšanas darbības	3.1.	1	5	5	12	1	28	12	41
		1	5	5	12	1	28	12	41
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Finanšu ieņēmumi	3.2.	—	—	8	8	—	1	18	19
Citi ieņēmumi	3.2.	—	1	19	20	2	4	65	71
		—	2	26	28	2	5	83	90
Ieņēmumi kopā		2	6	32	40	3	33	95	131
IZDEVUMI
Īstenojuši citi subjekti	3.3.	—	—	(4 )	(4 )	—	—	(4 )	(4 )
Atbalsta instrumenti	3.4.	(8 )	(83 )	(953 )	(1 043 )	(2 )	(90 )	(1 145 )	(1 237 )
Līdzfinansējuma izdevumi	3.5.	—	(1 )	—	(1 )	—	(12 )	(5 )	(17 )
Finansējuma izmaksas	3.6.	2	(3 )	(39 )	(40 )	—	5	(9 )	(3 )
Citi izdevumi	3.7.	(1 )	(5 )	(40 )	(46 )	(2 )	(7 )	(101 )	(110 )
Izdevumi kopā		(6 )	(91 )	(1 036 )	(1 133 )	(3 )	(104 )	(1 264 )	(1 371 )
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS		(5 )	(85 )	(1 004 )	(1 094 )	—	(72 )	(1 169 )	(1 240 )

PĀRSKATS PAR KATRA EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

miljoni EUR
9. EAF	Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)	Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)	Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)	Uzkrātās rezerves (D)	Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)	Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F)	Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F)
ATLIKUMS 31.12.2023.	10 442	—	10 442	(12 348 )	2 252	(509 )	(163 )
Pārvietojumi uz 10. EAF un no tā	—	—	—	—	—	—	—
Pārvietojumi uz 10. un 11. EAF un no tiem	—	—	—	—	—	(1 )	(1 )
Atmaksājumi dalībvalstīm	(6 )	—	(6 )	—	—	—	(6 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	0	—	—	0
ATLIKUMS 31.12.2024.	10 435	1	10 435	(12 348 )	2 252	(510 )	(170 )
Kapitāla palielinājums – iemaksas	—	—	—	—	—	—	—
Pārvietojumi uz 10. un 11. EAF un no tiem	—	—	—	—	—	—	—
Atmaksājumi dalībvalstīm	(1 )	—	(1 )	—	—	—	(1 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(5 )	—	—	(5 )
ATLIKUMS 31.12.2025.	10 434	—	10 434	(12 353 )	2 252	(510 )	(176 )

miljoni EUR
10. EAF	Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)	Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)	Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)	Uzkrātās rezerves (D)	Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)	Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F)	Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F)
ATLIKUMS 31.12.2023.	20 834	—	20 834	(19 886 )	—	(120 )	827
Pārvietojumi uz 8. un 9. EAF un no tiem	—	—	—	—	—	1	1
Pārvietojumi uz 11. EAF un no tā	—	—	—	—	—	(68 )	(68 )
Atmaksājumi dalībvalstīm	(15 )	—	(15 )	—	—	—	(15 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(72 )	—	—	(72 )
ATLIKUMS 31.12.2024.	20 819	—	20 819	(19 959 )	—	(187 )	674
Pārvietojumi uz 8. un 9. EAF un no tiem	—	—	—		—	—	—
Pārvietojumi uz 11. EAF un no tā	—	—	—		—	—	—
Atmaksājumi dalībvalstīm	(3 )	—	(3 )		—	—	(3 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(85 )	—	—	(85 )
ATLIKUMS 31.12.2025.	20 816	—	20 816	(20 044 )	—	(187 )	586

miljoni EUR
11. EAF	Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)	Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)	Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)	Uzkrātās rezerves (D)	Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)	Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F)	Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F)
ATLIKUMS 31.12.2023.	29 331	6 040	23 290	(23 498 )	—	628	422
Kapitāla palielinājums – iemaksas	—	(1 200 )	1 200	—	—	68	1 268
Atmaksājumi dalībvalstīm	(41 )	—	(41 )	—	—	—	(41 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(1 169 )		—	(1 169 )
ATLIKUMS 31.12.2024.	29 290	4 840	24 449	(24 667 )	—	696	479
Kapitāla palielinājums – iemaksas	—	(800 )	800	—	—	—	800
Atmaksājumi dalībvalstīm	(12 )	—	(12 )	—	—	—	(12 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(1 004 )	—	—	(1 004 )
ATLIKUMS 31.12.2025.	29 278	4 040	25 237	(25 671 )	—	696	263

SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM (4)

1. NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1. GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam ieinteresēto personu lokam noderīgu informāciju par subjekta finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.

Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, sagatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati” un ir tādi paši kā 1. SPSGS aprakstītie: skaidrs izklāsts, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, izklāsta konsekvence, būtiskums, apkopošana, ieskaits un salīdzināma informācija. Finanšu pārskatu kvalitatīvie rādītāji ir būtiskums, patiesa atspoguļošana (uzticamība), saprotamība, savlaicīgums, salīdzināmība un pārbaudāmība.

1.2. SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.2.1. Pārskata periods

Finanšu pārskati tiek sniegti ik gadu. Grāmatvedības gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

1.2.2. Valūta un konvertēšanas bāze

Gada pārskatus sniedz euro, jo euro ir ES funkcionālā valūta. Darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas, kas radušies ārvalstu valūtas darījumu norēķinos un pārrēķinot ārvalstu valūtā izteiktus monetāros aktīvus un saistības atbilstoši valūtas kursam gada beigās, norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā. Atšķirīgas konvertācijas metodes tiek piemērotas materiālajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, kuriem saglabājas vērtība euro to iegādes datumā.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās pārrēķina euro pēc 31. decembrī spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas (ECB) valūtas kursa.

Euro valūtas kurss

Valūta	31.12.2025.	31.12.2024.	Valūta	31.12.2025.	31.12.2024.
BGN	1,9558	1,9558	PLN	4,221	4,275
CZK	24,237	25,185	RON	5,0968	4,9743
DKK	7,4689	7,4578	SEK	10,8215	11,459
GBP	0,8726	0,82918	CHF	0,9314	0,9412
NOK	11,843	11,795	JPY	184,09	163,06
HUF	385,15	411,35	USD	1,175	1,0389

1.2.3. Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, kuri izdarīti, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses cita starpā ietver darbinieku pabalstu saistību summas, finanšu risku saistībā ar debitoru parādiem un summas, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem, vērtības samazinājuma atskaitījumus finanšu aktīviem amortizētajās izmaksās un finanšu garantiju līgumu saistībām, uzkrātos ieņēmumus un izdevumus, uzkrājumus, nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpi, krājumu neto pārdošanas vērtību un iespējamos aktīvus un saistības. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm.

Pamatotas aplēses ir būtiska finanšu pārskatu sagatavošanas sastāvdaļa un nemazina to uzticamību. Aplēse var būt jāpārskata, ja mainās apstākļi, uz kuriem aplēse ir balstīta, vai arī ja ir iegūta jauna informācija vai lielāka pieredze. Pēc būtības aplēses pārskatīšana neattiecas uz iepriekšējiem periodiem un nav kļūdas korekcija. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tā perioda pārpalikumā vai deficītā, kurā tās top zināmas.

1.2.4. Jaunu un grozītu Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumu (EGN) piemērošana

Jauni EGN, kas ir spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk

Eiropas Komisijas grāmatvedis 2025. gada 12. decembrī pieņēma mērķtiecīgu grozījumu Eiropas grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati”. Ar grozījumu, kas ir spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kuri sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk, tika ieviestas izmaiņas norādījumos par segmenta ziņojumu. Tā kā EAF nav pienākuma sagatavot un tas negatavo segmenta ziņojumu, grozījums neietekmē šos gada pārskatus.

Jauni EGN, kas pieņemti līdz 2025. gada 31. decembrim, bet līdz minētajam datumam vēl nebija stājušies spēkā

8. EGN (pārskatīts 2025. gadā)

Eiropas Komisijas grāmatvedis 2025. gada 15. aprīlī pieņēma pārskatīto 8. EGN “Noma”, kas ir spēkā pārskata periodiem, kuri sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk. Pārskatītais 8. EGN ir atjaunināts saskaņā ar 43. SPSGS “Noma” (ietverot grozījumu “Koncesijas noma un citas vienošanās, kas piešķir tiesības uz aktīviem”). Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo 8. EGN ir lietošanas tiesību atzīšanas un novērtēšanas modeļa ieviešana, kas paredz, ka nomniekiem bilancē ir jāatzīst visa noma, arī koncesijas noma. Nav paredzams, ka pārskatītā 8. EGN sākotnējā piemērošana ietekmēs EAF, jo tas nav iesaistīts nomas līgumos vai citās attiecīgās vienošanās.

1. EGN (pārskatīts 2025. gadā)

Eiropas Komisijas grāmatvedis 2025. gada 15. aprīlī pieņēma pārskatīto Eiropas grāmatvedības 1. noteikumu “Finanšu pārskati”, kas ir spēkā par pārskata periodiem, kuri sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījuma mērķis ir nodrošināt visu aizņēmumu konsekventu klasifikāciju finansēšanas darbībās, arī saistībā ar nomu, materiālo pamatlīdzekļu iegādi un kompensējošām darbībām, kuras visas pašlaik tiek klasificētas pamatdarbībās. Nav paredzams, ka pārskatītā 1. EGN sākotnējā piemērošana ietekmēs EAF, jo tas nav iesaistīts attiecīgajās finansēšanas darbībās.

1.3. BILANCE

1.3.1. Finanšu aktīvi

Klasifikācija sākotnējās atzīšanas brīdī

Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, kad tiek veikta to sākotnējā atzīšana. Atkarībā no pārvaldības modeļa un aktīva līgumiskās naudas plūsmas iezīmēm finanšu aktīvus var klasificēt trīs kategorijās: “finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās (AC)”, “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā (FVNA)” un “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD)”.

i) Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas atbilst diviem nosacījumiem: 1) subjekts tos tur, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas; 2) konkrētās dienās ir tādas līgumiskas naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

Šī kategorija ietver:

—	naudu un naudas ekvivalentus,

—	aizdevumus (ieskaitot termiņnoguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par trīs mēnešiem),

—	ar komerciālu apmaiņu saistītus debitoru parādus.

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ir ietverti apgrozāmajos līdzekļos, ja vien to termiņš nav ilgāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata datuma.

ii) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā

Šiem neatvasinātajiem finanšu aktīviem ir tādas līgumiskas naudas plūsmas, ko veido tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Turklāt to pārvaldības modelis paredz, ka šos finanšu aktīvus tur, gan lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, gan lai finanšu aktīvus pārdotu.

Šīs kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.

Subjektam 2025. gada 31. decembrī šādu aktīvu nebija.

iii) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Subjekts klasificē atvasinātos instrumentus un kapitālieguldījumus kā novērtētus FVSD, jo līgumiskās naudas plūsmas sastāv ne tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem par pamatsummu.

Subjekts kā novērtētus FVSD klasificē arī tā turētos parāda vērtspapīrus, jo parāda vērtspapīru portfeļus pārvalda un novērtē, pamatojoties uz portfeļa patieso vērtību.

Šīs kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Tādu finanšu aktīvu pirkšanu, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, atzīst darījuma datumā, kas ir datums, kurā subjekts apņemas pirkt aktīvu. Naudas ekvivalenti un aizdevumi tiek atzīti, kad naudu nogulda finanšu iestādē vai izmaksā aizņēmējiem.

Finanšu aktīvus sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā. Visiem finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīviem, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ierakstītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Veicot sākotnējo atzīšanu, par finanšu aktīva patieso vērtību parasti uzskata darījuma cenu, izņemot gadījumus, kad darījums neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, t. i., tas ir veikts bez atlīdzības vai par nominālu atlīdzību publiskās politikas nolūkos. Tad starpība starp finanšu instrumenta patieso vērtību un darījuma cenu ir ar komerciālu apmaiņu nesaistīts komponents, kuru atzīst kā izdevumus finanšu darbības rezultātu pārskatā. Tādā gadījumā finanšu aktīva patieso vērtību atvasina no pašreizējiem tirgus darījumiem ar tieši līdzvērtīgu instrumentu. Ja instrumentam nav aktīva tirgus, patieso vērtību iegūst ar vērtēšanas paņēmienu, kurā tiek izmantoti pieejamie dati no novērojamiem tirgiem.

Turpmāka novērtēšana

Finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, pēc tam vērtē amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi.

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā pēc tam novērtē patiesajā vērtībā. Guvumus un zaudējumus no patiesās vērtības izmaiņām (ieskaitot tos, kas rodas no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas un saņemtajiem procentiem) ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas.

Patiesā vērtība turpmākā novērtēšanā

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās piedāvātās cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (kā arī nekotētiem vērtspapīriem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot vērtēšanas paņēmienus. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļus un citus vērtēšanas paņēmienus, kurus parasti izmanto tirgus dalībnieki.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos, kam nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tiek novērtēti attiecināmajā neto aktīvu vērtībā, ko uzskata par to patiesās vērtības ekvivalentu.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā, ES atzīst un novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas izriet no paredzamajiem kredītzaudējumiem.

Paredzamie kredītzaudējumi (PKZ) ir starpības starp līgumiskajām naudas plūsmām un naudas plūsmām, ko ES paredz saņemt, pašreizējā vērtība. PKZ ietver saprātīgu un pamatotu informāciju, kas ir pieejama bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm pārskata datumā.

Aktīviem, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, aktīva uzskaites vērtību samazina par zaudējumu no vērtības samazināšanās summu, kas atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja kādā nākamajā periodā zaudējumu no vērtības samazināšanās summa samazinās, iepriekš atzītie zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek apvērsti, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

a) Debitoru parādi

Subjekts novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās kā PKZ visā darbības laikā summu, izmantojot praktiskus paņēmienus (piem., rezerves matricu).

b) Nauda un naudas ekvivalenti

Subjekts tur naudu un naudas ekvivalentus bankas norēķinu kontos un termiņnoguldījumos ar termiņu līdz trim mēnešiem. Nauda tiek turēta bankās ar ļoti augstu kredītreitingu, tāpēc saistību neizpildes iespējamība ir ļoti maza. Ņemot vērā īso termiņu un saistību neizpildes mazo iespējamību, paredzamie kredītzaudējumi no naudas un naudas ekvivalentiem ir niecīgi. Tāpēc naudas ekvivalentiem vērtības samazinājuma atskaitījums netiek atzīts.

c) Aizdevumi

PKZ novērtēšanai tiek izmantots trīs pakāpju modelis, kur tiek ņemti vērā saistību neizpildes gadījumi visā finanšu aktīva darbības laikā, kuriem piešķirts svērums atkarībā no to iespējamības, un kredītriska izmaiņas kopš finanšu aktīva iniciēšanas. Aizdevumu iniciēšanas diena ir neatsaucamu aizdošanas saistību uzņemšanās diena.

Ja kopš iniciēšanas kredītrisks nav būtiski pieaudzis (“1. pakāpe”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir PKZ, kas izriet no iespējamiem saistību nepildīšanas gadījumiem nākamajos 12 mēnešos, skaitot no pārskata dienas (“12 mēnešu PKZ”). Ja kopš iniciēšanas kredītrisks ir būtiski pieaudzis (“2. pakāpe”) vai ja ir objektīvi pierādījumi par kredītvērtības samazinājumu (“3. pakāpe”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir vienādi ar PKZ, kas izriet no iespējamiem saistību nepildīšanas gadījumiem visā finanšu aktīva darbības laikā (“PKZ visā darbības laikā”).

Atzīšanas pārtraukšana

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai subjekts būtībā ir nodevis citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām. Ja tiek pārdoti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, šo pārdošanu atzīst to tirdzniecības dienā.

1.3.2. Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā līgumā, lēmumā, nolīgumā vai tiesību pamataktā. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā vai arī atmaksā. Ja saņēmējiem nerodas attiecināmi izdevumi, viņu pienākums ir atdot izmaksāto priekšfinansējumu subjektam. Tāpēc, tā kā subjekts saglabā kontroli pār priekšfinansējumu un ir tiesīgs saņemt atmaksu par neattiecināmo daļu, attiecīgo summu atzīst par aktīviem.

Priekšfinansējumu sākotnēji atzīst bilancē, kad naudu nodod saņēmējam. To novērtē piešķirtās atlīdzības summā. Nākamajos periodos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (arī aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.

1.3.3. Debitoru parādi un atgūstamās summas

Saskaņā ar EGN ar komerciālu apmaiņu saistīti un nesaistīti darījumi ir jāuzrāda atsevišķi. Lai atšķirtu abas šīs kategorijas, jēdzienu “debitoru parādi” lieto attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, savukārt attiecībā uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, t. i., kad ES saņem vērtību no cita subjekta, nesniedzot pretī aptuveni tādu pašu vērtību, lieto jēdzienu “atgūstamās summas” (piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas saistībā ar pašu resursiem).

Atgūstamās summas no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai. Subjekts tos ir klasificējis kā finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tos attiecīgi novērtējis.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzskaita patiesajā vērtībā iegādes dienā, atskaitot norakstāmo vērtības samazinājuma summu. Norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi, ka subjekts nespēs iekasēt visas tam pienākošās summas atbilstīgi atgūstamo summu sākotnējiem nosacījumiem. Norakstāmā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

1.3.4. Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

1.3.5. Kreditoru parādi

Kreditoru parādos ir iekļautas summas, kas ir saistītas ar darījumiem, kuri ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, piemēram, preču un pakalpojumu pirkšanu, un ar darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, piemēram, saņemtajiem izmaksu prasījumiem no dotāciju vai cita ES finansējuma, vai priekšfinansējuma saņēmējiem (skatīt 1.4.1. skaidrojumu).

Ja saņēmējiem tiek izsniegtas dotācijas vai cits finansējums, izmaksu prasījumus ieraksta kā kreditoru parādus par pieprasīto summu brīdī, kad tiek saņemts izmaksu prasījums. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas kreditoru parādu vērtība ir apstiprinātā un attiecināmā summa.

Kreditoru parādus, kas izriet no preču un pakalpojumu iegādes, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu. Atbilstošos izdevumus ieraksta uzskaitē, kad subjekts ir saņēmis un pieņēmis piegādes vai pakalpojumus.

1.3.6. Finanšu saistības

Finanšu saistības tiek klasificētas kā finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās, finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā vai finanšu garantiju līgumu saistības.

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, ieskaitot radušās darījuma izmaksas, un pēc tam tās uzskaita amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. To atzīšanu finanšu stāvokļa pārskatā pārtrauc tad un tikai tad, ja saistības ir izpildītas, no tām ir piešķirts atbrīvojums, tās ir atceltas vai ir beidzies to termiņš.

Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā ietver atvasinātos instrumentus, kuru patiesā vērtība ir negatīva. Ja garantijas līgumā ir noteikts, ka subjektam ir jāveic maksājumi finanšu instrumentu cenu vai ārvalstu valūtu kursa izmaiņu dēļ, garantijas līgums ir atvasināts instruments. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā.

Subjekts atzīst finanšu garantijas līguma saistības, kad tas noslēdz līgumu, saskaņā ar kuru ir jāveic noteikti maksājumi, lai garantijas turētājam atlīdzinātu zaudējumus, kas tam radušies, jo konkrēts debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai mainītajiem noteikumiem. Finanšu garantijas līguma saistības sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā.

Turpmākais novērtējums ir atkarīgs no finanšu garantijas radītā kredītriska izmaiņām. Ja kredītrisks būtiski nepalielinās (“1. pakāpe”), finanšu garantijas saistības novērtē kā paredzamos 12 mēnešu kredītzaudējumus vai sākotnēji atzīto summu, no kā attiecīgā gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka. Ja kredītrisks būtiski palielinās (“2. pakāpe”), finanšu garantijas saistības novērtē kā paredzamos kredītzaudējumus visā darbības laikā vai sākotnēji atzīto summu, no kā attiecīgā gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka.

Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances datuma. Finanšu garantiju līgumus klasificē kā īstermiņa saistības, ja vien subjektam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu vismaz 12 mēnešus pēc pārskata datuma.

1.3.7. Uzkrātie un nākamo periodu ieņēmumi un izdevumi

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Gada beigās, ja rēķins vēl nav izrakstīts, bet pakalpojums ir sniegts, subjekts ir veicis piegādes vai pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz līgumu), uzkrātie ieņēmumi tiek atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai sagādātās preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo pārskata periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātie izdevumi tiek atzīti, par pamatu izmantojot attiecīgā perioda pārskaitījuma saistību summas aplēsi. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar sīki izstrādātām darbības un praktiskām pamatnostādnēm, ko izdod grāmatvedis. Šo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka finanšu pārskatos tiek patiesi atspoguļotas ekonomiskās un citas parādības, kuras tiem ir jāparāda. Pēc analoģijas, ja ir veikts avansa maksājums par pakalpojumiem vai precēm, kas vēl nav saņemti, izdevumi tiek attiecināti uz nākamo periodu un atzīti nākamajā pārskata periodā.

1.4. FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

1.4.1. Ieņēmumi

Ieņēmumi ir saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla bruto ieplūde, ko subjekts ir saņēmis vai saņems; tas ir neto aktīvu pieaugums, izņemot pieaugumu, kas saistīts ar īpašnieku iemaksām.

Atkarībā no pamatā esošo darījumu veida finanšu darbības rezultātu pārskatā ieņēmumus var klasificēt vai nu kā ieņēmumus no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, vai kā ieņēmumus no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu.

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, attiecas uz darījumiem, piemēram, nodokļiem un pārvedumiem, kuros pārvedējs nodod resursus saņēmējam subjektam, bet saņēmējs subjekts tieši nenodrošina pretī aptuveni tādu pašu vērtību. Pārvedumi ir nākotnes saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla ieplūde no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, izņemot nodokļus. Attiecībā uz ES subjektiem pārvedumi galvenokārt ietver līdzekļus, kas saņemti no Komisijas (piemēram, līdzsvarojošā subsīdija tradicionālajām aģentūrām vai darbības subsīdija iemaksu nolīgumiem).

Subjekts atzīst aktīvu attiecībā uz pārvedumiem, kad subjekts pagātnes notikuma (pārveduma) rezultātā kontrolē resursus un plāno saņemt nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu no šiem resursiem un kad ir iespējams ticami novērtēt patieso vērtību. Par aktīvu atzītu resursu (t. i., naudas) ieplūdi no darījuma, kas nav saistīts ar komerciālu apmaiņu, arī atzīst kā ieņēmumus, ja vien subjektam attiecībā uz šādu pārvedumu nav pašreizēja pienākuma (nosacījuma), kurš ir jāizpilda, pirms ieņēmumus var atzīt. Līdz brīdim, kad nosacījums ir izpildīts, ieņēmumi tiek attiecināti uz nākamo periodu un atzīti kā saistības.

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

Ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodoti nozīmīgie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.

a) Procentu ieņēmumi un izdevumi

Procentu ieņēmumus un procentu izdevumus no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizētās iegādes vērtības aprēķināšanai un procentu ieņēmumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā.

b) Ieņēmumi no dividendēm

Ieņēmumus no dividendēm un līdzīgiem sadalītiem ieņēmumiem atzīst tad, kad tiek konstatētas tiesības saņemt maksājumu.

c) Ieņēmumi un izdevumi no finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Tas attiecas uz patiesās vērtības guvumiem (ieņēmumiem) un patiesās vērtības zaudējumiem (izdevumiem) no šiem finanšu aktīviem, tajā skaitā tiem, kas izriet no ārvalstu valūtas pārrēķina. Procentus nesošajiem finanšu aktīviem tas ietver arī procentus.

d) Ieņēmumi no finanšu garantiju līgumiem

Ieņēmumus no finanšu garantiju līgumiem (garantijas prēmiju) atzīst visā tajā laikā, kurā subjekts ir gatavs kompensēt finanšu garantijas līguma turētājam kredītzaudējumus, kas tam var rasties.

1.4.2. Izdevumi

Izdevumi ir saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla samazinājums pārskata periodā kā aktīvu aizplūde vai patēriņš vai tādu saistību uzņemšanās, kuru rezultātā samazinās neto aktīvi. Tajos tiek iekļauti gan ar komerciālu apmaiņu saistītu, gan nesaistītu darījumu izdevumi.

Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu izdevumus, ko rada preču un pakalpojumu pirkšana, atzīst, kad piegādes ir veiktas un subjekts tās ir pieņēmis. Tos novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus par pakalpojumiem, kas sniegti periodā, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu izdevumi attiecas uz pārvedumiem saņēmējiem, un tiem var būt trīs veidi: prasījuma tiesību apmierināšana, pārvedumi saskaņā ar līgumu un diskrecionāras dotācijas, iemaksas un ziedojumi. Pārvedumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums radies, ja vien šāda veida pārvedumu pieļauj noteikumi vai ir parakstīts līgums, ar ko atļauj pārvedumu, ja saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus, ja tādi ir noteikti, un summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu prasījums un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus attiecināmās summas apmērā. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, kuri radušies, bet par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un ieraksta kā uzkrātos izdevumus.

1.5. IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS

1.5.1. Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir tāds iespējams aktīvs, kurš izriet no pagātnes notikumiem un kura esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē. Iespējamu aktīvu uzrāda pārskatos, ja saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla ieplūde ir ticama.

1.5.2. Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir vai nu iespējami pienākumi, kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē, vai pašreizējs pienākums, ja nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kas ietver saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu.

Iespējamās saistības rodas arī tajos retajos apstākļos, kad pastāv pašreizējs pienākums, bet to nevar pietiekami ticami novērtēt.

Iespējamās saistības netiek atzītas pārskatos. Tās uzrāda, ja vien saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespējamība nav niecīga.

1.6. FONDU KAPITĀLS

EAF dalībvalstis veic iemaksas fondā EAF programmu īstenošanai, kā noteikts katra EAF iekšējā nolīgumā. Saskaņā ar piemērojamo juridisko pamatu par kapitāla pieprasījumiem, t. i., finansējuma pieprasījumiem par konkrētu gadu N, izlemj ar Padomes lēmumu gadā N – 1, saņemamos līdzekļus skaidri piešķirot noteiktiem nākotnes periodiem.

Iemaksas atbilst kritērijiem attiecībā uz īpašnieku iemaksām (1. EGN), tāpēc tās EAF finanšu pārskatos uzrāda kā fondu kapitālu. Fondu kapitāls ir kopējā iemaksu summa, kas jāsaņem no EAF dalībvalstīm. Tā kā nepieprasītais fondu kapitāls tiek tieši atskaitīts no kopējā fondu kapitāla (skatīt pārskatu par neto aktīvu izmaiņām), bilancē atzīst tikai pieprasīto fondu kapitālu.

Tā kā saskaņotās iemaksas piešķir noteiktiem pārskata periodiem un EAF tiesībpamatotais prasījums pret EAF dalībvalstīm rodas tikai šajos periodos, visas avansā saņemtās summas atzīst kā nākamo periodu kapitāla iemaksas pozīcijā “Kreditoru parādi”, nevis kā pieprasīto kapitālu.

1.7. LĪDZFINANSĒJUMS

Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas raksturo ieņēmumus no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, ar nosacījumiem, un tās uzrāda kā kreditoru parādus dalībvalstīm, trešām valstīm un citiem. EAF tiek prasīts izlietot šīs iemaksas pakalpojumu sniegšanai trešām personām, citādi šie aktīvi (saņemtās iemaksas) ir jāatmaksā. Neizmaksātie kreditoru parādi, kas saistīti ar līdzfinansēšanas nolīgumiem, ir saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām atskaita izdevumus, kas radušies saistībā ar projektu. Ietekmes uz neto aktīviem nav.

Izdevumus, kas saistīti ar līdzfinansējuma projektiem, atzīst pēc to rašanās. Attiecīgo iemaksu summu atzīst kā pamatdarbības ieņēmumus, un tā nekādi neietekmē gada saimnieciskās darbības rezultātu.

2. BILANCES SKAIDROJUMI

AKTĪVI

2.1. FINANŠU AKTĪVI

Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir:

nauda;

b)	cita subjekta pašu kapitāla instruments;

c)	līgumiskās tiesības vai nu saņemt naudu vai citus finanšu aktīvus no cita subjekta vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu subjektu ar nosacījumiem, kas subjektam varētu būt labvēlīgi, vai

d)	līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša subjekta pašu kapitāla instrumentiem.

Finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: “finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās”, “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā” un “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā”. Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, veicot sākotnējo atzīšanu, un pārvērtē katrā bilances datumā.

EAF finanšu aktīvi ietver finanšu aktīvus, kas novērtēti FVSD, un aizdevumus, un tie ir šādi:

miljoni EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
Ilgtermiņa
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD)	92	112
Aizdevumi	24	16
	116	128
Īstermiņa
Aizdevumi	1	5
	1	5
Kopā	117	132

Finanšu aktīvus, kas novērtēti FVSD, 92 miljonu EUR apmērā veido kapitālieguldījumi, kas veikti:

—	ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas jomā, izmantojot Climate Investor One, ElectriFI un Pasaules Energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas fondu (GEEREF),

—	iekļaujošas mazo lauksaimnieku un lauku MVU finansējuma veicināšanas jomā, izmantojot fondu ABC FUND,

—	finansiālas integrācijas jomā Ugandā, izmantojot ieguldījumu sabiedrību aBi Finance, un

—	darbvietu radīšana un ilgtspējīga izaugsme Āfrikā, izmantojot iniciatīvu “Boost Africa”.

Ilgtermiņa aizdevumi 24 miljonu EUR apmērā un īstermiņa aizdevumi 1 miljonu EUR apmērā attiecas uz divām galvenajām jomām: ilgtspējīgu lauksaimniecību, attiecībā uz ko aizdevumi piešķirti, izmantojot AgriFI, un elektroenerģijas pieejamību un ražošanu no ilgtspējīgiem energoresursiem, attiecībā uz ko aizdevumi piešķirti, izmantojot ieguldījumu mehānismu ElectriFI.

2.2. PRIEKŠFINANSĒJUMS

Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem. Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno.

Atkarībā no priekšfinansējuma izlietojuma laika to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējumu. Izlietojums tiek noteikts projekta pamatā esošajā nolīgumā. Ja priekšfinansējumu paredzēts izlietot ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata datuma, to uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tā kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tāpēc dažas priekšfinansējuma summas uzrāda kā ilgtermiņa aktīvus.

miljoni EUR
	Skaidrojums	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Ilgtermiņa priekšfinansējums	2.2.1.	—	382	110	492	500
Īstermiņa priekšfinansējums	2.2.2.	—	50	481	532	742
Kopā		—	432	591	1 023	1 242

Kopējā priekšfinansējuma samazinājumu par 219 miljoniem EUR galvenokārt var skaidrot ar to, ka no 737 miljoniem EUR 2024. gadā līdz 591 miljonam EUR 2025. gadā samazinājās saņēmējiem no 11. EAF izmaksātais priekšfinansējums. Šī attīstība atspoguļo 11. EAF darbības noslēguma posmu un no tā izrietošo atvērto līgumu skaita samazināšanos.

Pēc turpināmības klauzulas stāšanās spēkā 2020. gada beigās no 2021. gada 1. janvāra 11. EAF ietvaros nevar noslēgt jaunus finansēšanas nolīgumus. Tomēr joprojām var parakstīt konkrētus līgumus, kuru pamatā ir spēkā esošie finansēšanas nolīgumi. Rezultātā no jauna parakstīto līgumu skaits ir pakāpeniski samazinājies no 452 līgumiem 2023. gadā līdz 181 līgumam 2024. gadā un līdz 21 līgumam 2025. gadā.

Ar 10. EAF saistītas priekšfinansējums samazinājās no 560 miljoniem EUR 2024. gadā līdz 432 miljoniem EUR 2025. gadā. Šāds samazinājums atbilst EAF normālam īstenošanas ciklam un programmu pakāpeniskajai slēgšanai.

Ilgtermiņa priekšfinansējums 373 miljonu EUR apmērā (2024. gadā – 393 miljoni EUR) attiecas uz atvērto priekšfinansējumu diviem līgumiem ES un Āfrikas Infrastruktūras trasta fonda (AITF) ietvaros. Šā trasta fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu ar dotācijām infrastruktūras projektiem līdztekus ilgtermiņa finansējumam, ko nodrošina projektu finansētāji. Šādu dotāciju fondu nodrošināšana veicina iesaistīto finanšu iestāžu ilgtermiņa finansējuma sniegšanu. Līgumu parakstīšanas laikā tika uzskatīts, ka nolīgums pienācīgi aptver trasta fonda darbības (finanšu instrumentiem vēl nebija pieejama veidne, kā arī regulā šāda veida instruments nebija minēts). Līdz ar to maksājumi, kas veikti saskaņā ar šiem nolīgumiem, tika reģistrēti kā priekšfinansējums, nevis kā finanšu instrumenta komponents. Ņemot vērā trasta fonda īstenoto operāciju ilgtermiņa raksturu, AITF vecā priekšfinansējuma ikgadējais ieskaits ir ļoti ierobežots un sadalīts pa gadiem. Tāpēc, lai labāk atspoguļotu projekta nosacījumus, atvērtais priekšfinansējums 373 miljonu EUR apmērā tika pārklasificēts par ilgtermiņa priekšfinansējumu, savukārt 54 miljoni EUR ir uzkrātie izdevumi gada beigās.

2.2.1. Ilgtermiņa priekšfinansējums pa pārvaldības režīmiem

miljoni EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
Tieša pārvaldība
Īsteno:
Komisija	19	—
ES izpildaģentūras	—	1
ES delegācijās	1	2
	20	3
Netieša pārvaldība
Īsteno:
EIB un EIF	388	402
starptautiskas organizācijas	67	65
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus	5	7
publisko tiesību subjekti	12	13
trešās valstis	—	10
	472	497
Kopā	492	500

2.2.2. Īstermiņa priekšfinansējums

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Priekšfinansējums (bruto)	3	313	2 649	2 965	3 763
Noskaidroti, veicot noslēgumu	(3 )	(263 )	(2 168 )	(2 433 )	(3 022 )
Kopā	—	50	481	532	742

2.2.3. Īstermiņa priekšfinansējums pa pārvaldības režīmiem

miljoni EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
Tieša pārvaldība
Īsteno:
Komisija	40	37
ES izpildaģentūras	—	2
ES delegācijās	21	47
	61	86
Netieša pārvaldība
Īsteno:
EIB un EIF	62	62
starptautiskas organizācijas	248	388
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus	50	71
publisko tiesību subjekti	79	77
trešās valstis	29	56
ES struktūras un publiskā un privātā sektora partnerības	2	1
	470	655
Kopā	532	742

2.2.4. Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Garantiju ņem, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta pēdējais pieprasījums.

miljoni EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
Priekšfinansējuma garantijas	13	19

13 miljoni EUR ietver garantijas, kas paredzētas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, kuru izmaksā tiešā pārvaldībā, un EAF ir garantijas saņēmējs (skatīt 4.1. skaidrojumu). Tomēr lielākā daļa priekšfinansējuma tiek izmaksāta netiešas pārvaldības režīmā, kur garantijas saņēmējs ir nevis EAF, bet gan līgumslēdzēja iestāde. 2025. gadā minēto garantiju kopējā vērtība bija 309 miljoni EUR.

2.3. IEMAKSAS TRASTA FONDĀ

Šajā pozīcijā tiek norādīta summa, kas samaksāta kā iemaksas ES trasta fondā Āfrikai un ES trasta fondā “Bêkou”. No iemaksām tiek atskaitītas trasta fondiem radušās un uz EAF attiecināmās izmaksas.

Iemaksas trasta fondā EAF veic tiešās pārvaldības režīmā.

miljoni EUR
	Neto iemaksas 31.12.2024.	2025. gadā veiktās iemaksas	TF neto izdevumu piešķīrums 2025. gadā	Neto iemaksas 31.12.2025.
Āfrika	165	—	(91 )	74
“Bêkou”	23	—	(10 )	13
Kopā	188	—	(101 )	87

Samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atspoguļo papildu iemaksu neveikšanu 2025. gadā. Līdz ar to atlikumu noteica tikai esošo iemaksu izmantošana ar mērķi segt gada laikā radušos izdevumus.

Šī dinamika atbilst abu trasta fondu darbības izbeigšanai, kuru īstenošanas periods beidzās 2025. gada 31. decembrī. No 2026. gada 1. janvāra trasta fondi sāka likvidācijas posmu, kura laikā netiek veiktas jaunas operatīvās darbības un izdevumi aprobežojas ar galīgo ziņojumu apstiprināšanu, norēķiniem par neatmaksāto atlikumu un summu atgūšanu no saņēmējiem.

2.4. AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTI DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTAS ATGŪSTAMĀS SUMMAS

Ar komerciālu apmaiņu saistīti darījumi ir darījumi, kuros subjekts saņem aktīvus, pakalpojumus vai saistību dzēšanu un otrai pusei apmaiņā tieši sniedz aptuveni tādu pašu vērtību (galvenokārt preču, pakalpojumu vai aktīvu izmantošanas veidā). Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti darījumi ir darījumi, kuros subjekts vai nu saņem vērtību no cita subjekta, tieši nesniedzot apmaiņā aptuveni tādu pašu vērtību, vai sniedz vērtību citam subjektam, apmaiņā tieši nesaņemot aptuveni tādu pašu vērtību.

2.4.1. Ar komerciālu apmaiņu saistīti ilgtermiņa debitoru parādi

2025. gada 31. decembrī EAF bija ar komerciālu apmaiņu saistīti ilgtermiņa debitoru parādi 5 miljonu EUR apmērā, ko veidoja galvenokārt nākamo periodu izdevumi vairākos finanšu instrumentos.

2.4.2. Ar komerciālu apmaiņu nesaistītas īstermiņa atgūstamās summas un ar komerciālu apmaiņu saistīti īstermiņa debitoru parādi

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2025.	31.12.2024.
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.4.2.1.	27	24
Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.4.2.2.	10	12
Kopā		37	37

2.4.2.1. Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Klienti	1	45	16	62	52
Publisko tiesību subjekti	3	15	6	23	19
Trešās valstis	—	2	4	6	16
Norakstītā summa	(4 )	(51 )	(9 )	(64 )	(63 )
Kopā	—	11	16	27	24

2.4.2.2. Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Uzkrātie ienākumi	—	—	1	2	2
EAF savstarpējie konti	(207 )	168	39	—	—
Cits	—	4	5	9	11
Kopā	(207 )	172	45	10	12

Efektivitātes labad vienotā kase, kas aptver visus EAF, ir piešķirta 11. EAF; tā rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādajiem EAF, kuras tiek līdzsvarotas EAF savstarpējos kontos starp dažādajām EAF bilancēm.

Pozīcijā “Citi” ietilpst galvenokārt debitoru parādi, kas izriet no finanšu instrumentiem. No citiem debitoru parādiem 9 miljonu EUR apmērā 4 miljoni EUR attiecas uz GEEREF debitoru parādu, savukārt 5 miljoni EUR attiecas uz Climate Investor One debitoru parādu.

2.5. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI (5)

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu (piemēram, norēķinu konti un krājkonti) un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Speciālie konti
Centrālās bankas	—	—	98	98	285
	—	—	98	98	285
Norēķinu konti
Komercbankas	—	—	105	105	49
Nauda, kas pieder pie finanšu instrumentiem	—	—	82	82	77
	—	—	187	187	126
Kopā	—	—	286	286	411

Naudas un naudas ekvivalentu samazinājuma par 125 miljoniem EUR galvenais cēlonis bija centrālajās bankās turēto naudas rezervju samazinājums. Šo samazinājumu kases stāvoklī galvenokārt rada maksājumi, kas veikti, lai segtu izdevumus un avansus, un kas pārsniedz gada laikā saņemtās iemaksas. Konkrētāk, pieprasītās izmaksas samazinājās no 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā līdz 800 miljardiem EUR 2025. gadā. Turklāt dalībvalstis saņēma atmaksu 6,3 miljonu EUR apmērā no 9. EAF 2025. gada pirmajam maksājumam, savukārt Apvienotā Karaliste lūdza, lai tās iemaksām 15 miljona EUR apmērā 2025. gada otrajam maksājumam tiktu veikts ieskaits no tās neatmaksātās daļas 10. un 11. EAF (skatīt 2.9.1. skaidrojumu).

SAISTĪBAS

2.6. FINANŠU SAISTĪBAS

Finanšu saistības ir saistības, kas ir:

a)	līgumā noteikts pienākums nodot naudu vai citus finanšu aktīvus citam subjektam vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu subjektu ar nosacījumiem, kas subjektam varētu būt nelabvēlīgi; vai

b)	līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša subjekta pašu kapitāla instrumentiem.

Finanšu saistības iedala šādās kategorijās: “finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, “citas finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās,” un “finanšu garantiju līgumu saistības”.

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2025.	31.12.2024.
Ilgtermiņa
Finanšu garantiju saistības	2.6.1.	1	1
Īstermiņa
Finanšu uzkrājumi	2.6.2.	—	2
Kopā		1	3

2.6.1. Finanšu garantiju saistības

Šie uzkrājumi atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kuri radīsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur pilnvarotie subjekti ir tiesīgi izsniegt garantijas savā vārdā, bet EAF uzdevumā un EAF uzņemas risku. Ar garantijām saistītais EAF finanšu risks ir ierobežots, un pakāpeniski tiek uzkrāti finanšu aktīvi, lai segtu garantiju pieprasījumus nākotnē.

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Finanšu garantiju saistības	—	—	1	1	1

1 miljons EUR ir aplēstie zaudējumi saistībā ar garantiju, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentu Euritz (skatīt 4.2.1. skaidrojumu).

2.6.2. Uzkrājumi

Šie uzkrājumi atspoguļo aplēstos kredītzaudējumus, kas radīsies saistībā ar aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem. Šie uzkrājumi atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kuri radīsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur pilnvarotie subjekti ir tiesīgi izsniegt garantijas savā vārdā, bet EAF uzdevumā un EAF uzņemas risku. Ar garantijām saistītais EAF finanšu risks ir ierobežots, un pakāpeniski tiek uzkrāti finanšu aktīvi, lai segtu garantiju pieprasījumus nākotnē.

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Īstermiņa finanšu uzkrājumi	—	—	—	—	2

2.7. KREDITORU PARĀDI

Kreditoru parādi ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko – atšķirībā no uzkrātajiem izdevumiem – ir jau izrakstīts rēķins vai ir oficiāla vienošanās ar piegādātāju. Kreditoru parādi var būt saistīti gan ar darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu (piemēram, preču un pakalpojumu pirkšanu), gan ar darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu (piemēram, izmaksu prasījumiem no dotāciju, priekšfinansējuma vai cita ES finansējuma saņēmējiem).

miljoni EUR
	Skaidrojums	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Īstermiņa kreditoru parādi	2.7.1.	—	10	93	104	150
Dažādi kreditoru parādi	2.7.2.	—	6	78	83	105
Kopā		—	16	171	187	256

2.7.1. Īstermiņa kreditoru parādi

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Piegādātāji	—	7	64	71	56
Trešās valstis	—	(1 )	8	7	29
Publisko tiesību subjekti	—	4	20	24	66
Iestādes un aģentūras	—	—	2	2	—
Kopā	—	10	93	104	150

Kreditoru parādi lielā mērā ietver izmaksu pārskatus, ko EAF saņem saistībā ar saņēmējiem piešķirtajām dotācijām. Tos reģistrē izmaksu pārskata saņemšanas brīdī par visu tajā norādīto summu. Pēc attiecināmības pārbaudes saņēmējiem tiek izmaksātas tikai attiecināmās summas. Gada beigās tiek analizēti nenokārtotie izmaksu prasījumi, un aplēstās attiecināmās summas saistībā ar šiem izmaksu prasījumiem tiek atzītas finanšu darbības rezultātu pārskatā. Aplēstās neattiecināmās summas tiek uzrādītas kā citi īstermiņa kreditoru parādi.

Kreditoru parādu samazinājums ir skaidrojams ar to, ka ir samazinājies saņemto, bet līdz gada beigām vēl nesamaksāto rēķinu apjoms.

2.7.2. Dažādi kreditoru parādi

miljoni EUR
	Skaidrojums	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Līdzfinansējuma kreditoru parādi	2.7.2.1.	—	6	22	27	28
Nākamo periodu kapitāla iemaksas	2.7.2.2.	—	—	51	51	64
Citi dažādi kreditoru parādi		—	—	5	5	12
Kopā		—	6	77	83	105

2.7.2.1. Līdzfinansējuma kreditoru parādi

Līdzfinansējuma kreditoru parādi ir līdzekļi, ko EAF saņem saistībā ar līdzfinansēšanas nolīgumiem. EAF šīs iemaksas ir jāizlieto, lai sniegtu saskaņotus pakalpojumus trešām personām, un neizlietotie līdzekļi jāatdod atpakaļ ieguldītājiem. No līdzfinansējuma summu izlietojuma laika ir atkarīgs, vai līdzfinansējumu uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa līdzfinansējumu.

Gada beigās veic katra līdzfinansējuma kreditoru parāda novērtējumu, un visas summas, ko, visticamāk, neizlietos nākamajos 12 mēnešos, uzskata par ilgtermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādiem.

miljoni EUR
	8. EAF	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādi	—	—	6	22	27	28

2.7.2.2. Nākamo periodu kapitāla iemaksas

Nākamo periodu kapitāla iemaksas 1,2 miljonu EUR apmērā attiecas uz atmaksu dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei no atceltiem vai neizlietotiem līdzekļiem projektos, kas īstenoti 9. EAF ietvaros (skatīt 2.9.1. skaidrojumu). Dalībvalstis piekrita, ka atmaksai tiek veikts ieskaits pret iemaksām 11. EAF pirmā pieprasījuma veikt iemaksas laikā 2026. gadā.

Līdztekus atmaksai vēl 49 miljoni EUR attiecas uz 2026. gada pirmo maksājumu, ko Apvienotā Karaliste, Portugāle, Ungārija un Igaunija samaksājušas avansā. No šīs summas 44 miljoni EUR pilnībā attiecas uz Apvienotās Karalistes iemaksu. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 152. pantu Apvienotā Karaliste paliek EAF puse, līdz tiks slēgts 11. EAF un visi iepriekšējie neslēgtie EAF, un šajā ziņā uzņemas tādas pašas saistības kā dalībvalstis (skatīt 2.9.1. skaidrojumu).

2.8. UZKRĀTIE IZDEVUMI

Uzkrātie izdevumi ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko – atšķirībā no kreditoru parādiem – vēl nav izrakstīts rēķins vai vēl nav oficiālas vienošanās ar piegādātāju. Uzkrātos izdevumus aprēķina, pamatojoties uz neizpildīto budžeta saistību summu gada beigās. Aplēsto uzkrāto izdevumu daļa, kas saistīta ar izmaksāto priekšfinansējumu, ir ierakstīta kā priekšfinansējuma summu samazinājums.

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Uzkrātie izdevumi	—	34	661	695	774

Uzkrātie izdevumi ietver aplēstos pamatdarbības izdevumus, kas saistīti ar vēl nepabeigtiem un jau pabeigtiem līgumiem, gadījumos, kad nav apstiprinātu izmaksu prasījumu; saņēmējiem radušies attiecināmie izdevumi ir aplēsti, izmantojot vislabāko pieejamo informāciju finanšu pārskatu sagatavošanas laikā. Jānorāda, ka informācija par parastās darbības ietvaros veiktām darbībām, piemēram, līgumu pagarināšanu, par ko vienošanās parakstīta pēc pārskata datuma, netiek sistemātiski ņemta vērā un nav iespējams ticami aplēst šo darbību iespējamo ietekmi uz uzkrātajiem izdevumiem. Aplēsto uzkrāto izdevumu daļa, kas saistīta ar izmaksāto priekšfinansējumu, ir ierakstīta kā priekšfinansējuma summu samazinājums (skatīt 2.2. skaidrojumu).

Uzkrāto izdevumu samazinājums par 79 miljoniem EUR ir skaidrojams ar to līgumu skaita samazinājumu, attiecībā uz kuriem bija jāaplēš un jāuzkrāj izdevumi. Šis samazinājums atbilst EAF dzīves ciklam un pamatā esošo atvērto līgumu skaitam.

NETO AKTĪVI

2.9. FONDU KAPITĀLS

Iemaksas atbilst kritērijiem attiecībā uz īpašnieku iemaksām (1. EGN), tāpēc tās EAF finanšu pārskatos uzrāda kā fondu kapitālu. Fondu kapitāls ir kopējā iemaksu summa, kas jāsaņem no EAF dalībvalstīm. Tā kā nepieprasītais fondu kapitāls tiek atskaitīts no kopējā fondu kapitāla (skatīt pārskatu par neto aktīvu izmaiņām), bilancē atzīst tikai pieprasīto fondu kapitālu.

2.9.1. Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	Kopā
Fondu kapitāls	10 435	20 819	29 290	60 544
Nepieprasītais fondu kapitāls	—	—	(4 840 )	(4 840 )
Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2024.	10 435	20 819	24 449	55 704
Fondu kapitāls	10 434	20 816	29 278	60 528
Nepieprasītais fondu kapitāls	—	—	(4 040 )	(4 040 )
Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2025.	10 434	20 816	25 237	56 488

Nepieprasītie līdzekļi ir summas, kas vēl nav pieprasītas no dalībvalstīm. Pieprasītais fondu kapitāls ir iemaksas, ko EAF ir pieprasījis un ko dalībvalstis pārvedušas uz kases kontiem (skatīt turpmāk 2.9.2. skaidrojumu).

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2025/2324 (6) 9. EAF iekšējos nolīgumos noteiktās dalībvalstu iemaksas tika samazinātas par 1,2 miljoniem EUR no šā EAF līdzekļiem, par kuriem saistības ir atceltas. Atmaksājumiem, kas rodas no šā samazinājuma, ir veikts ieskaits pret papildu līdzekļu pieprasījumu 11. EAF ietvaros. Atmaksa faktiski tiks izmantota 2026. gada pirmajai iemaksai (skatīt 2.7.2. skaidrojumu).

Lai gan Apvienotā Karaliste joprojām ir EAF dalībniece līdz visu programmu slēgšanai, saskaņā ar Izstāšanās līguma 153. pantu tās daļu 9. un 10. EAF līdzekļos, par kuriem saistību uzņemšanās nav notikusi vai saistības ir atceltas, nevar izmantot atkārtoti. 2025. gadā Apvienotā Karaliste lūdza, lai tās otrais maksājums par gadu tiktu kompensēts, izmantojot tās neizmaksāto daļu 10. un 11. EAF rezervē. Rezultātā 10. un 11. EAF fondu kapitāls tika samazināts par 15 miljoniem EUR.

2.9.2. Pieprasītais un nepieprasītais fondu kapitāls: dalībvalstis un AK

miljoni EUR
Iemaksas 11. EAF	%	Nepieprasītais kapitāls 31.12.2024.	2025. gadā pieprasītais kapitāls	Nepieprasītais kapitāls 31.12.2025.
Austrija	2,40	116	(19 )	97
Beļģija	3,25	157	(26 )	131
Bulgārija	0,22	11	(2 )	9
Horvātija	0,23	11	(2 )	9
Kipra	0,11	5	(1 )	5
Čehijas Republika	0,80	39	(6 )	32
Dānija	1,98	96	(16 )	80
Igaunija	0,09	4	(1 )	3
Somija	1,51	73	(12 )	61
Francija	17,81	862	(143 )	720
Vācija	20,58	996	(165 )	831
Grieķija	1,51	73	(12 )	61
Ungārija	0,61	30	(5 )	25
Īrija	0,94	46	(8 )	38
Itālija	12,53	606	(100 )	506
Latvija	0,12	6	(1 )	5
Lietuva	0,18	9	(1 )	7
Luksemburga	0,26	12	(2 )	10
Malta	0,04	2	(0 )	2
Nīderlande	4,78	231	(38 )	193
Polija	2,01	97	(16 )	81
Portugāle	1,20	58	(10 )	48
Rumānija	0,72	35	(6 )	29
Slovākija	0,38	18	(3 )	15
Slovēnija	0,22	11	(2 )	9
Spānija	7,93	384	(63 )	320
Zviedrija	2,94	142	(24 )	119
Apvienotā Karaliste	14,68	710	(117 )	593
Kopā	100,00	4 840	(800 )	4 040

Tā kā viss 9. un 10. EAF kapitāls tika pieprasīts un saņemts iepriekšējos gados, 2025. gadā pieprasītā summa 800 miljardu EUR apmērā ir saistīta tikai ar 11. EAF. Pieprasītais kapitāls samazinājās no 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā līdz 800 miljardiem EUR 2025. gadā.

2.9.3. Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	Kopā
Atlikums 31.12.2023.	(509 )	(120 )	628	—
Summu pārvietojums uz 10. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF	(1 )	1	—	—
Summu pārvietojums uz 11. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF	—	(68 )	68	—
Atlikums 31.12.2024.	(510 )	(187 )	696	—
Summu pārvietojums uz 10. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF	—	—	—	—
Summu pārvietojums uz 11. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF	—	—	—	—
Atlikums 31.12.2025.	(510 )	(187 )	696	—

Šī pozīcija ietver resursus, kas pārvietoti starp aktīvajiem EAF.

Kopš Kotonū nolīguma stāšanās spēkā visi iepriekšējo aktīvo EAF neiztērētie līdzekļi pēc saistību atcelšanas tiek pārvietoti uz visjaunāko atvērto EAF. No citiem EAF pārvietotie resursi palielina saņēmējfonda apropriācijas un samazina nosūtītājfonda apropriācijas. Saistības par līdzekļiem, kas pārvietoti uz 10. un 11. EAF darbības rezervi, var uzņemties tikai īpašos apstākļos, kas paredzēti iekšējos nolīgumos.

3. SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

IEŅĒMUMI

miljoni EUR
	Skaidrojums	2025	2024
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	3.1.	12	41
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu	3.2.	28	90
Kopā		40	131

3.1. IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, attiecas uz darījumiem, kuros pārvedējs nodod resursus saņēmējam subjektam, bet saņēmējs subjekts tieši nenodrošina pretī aptuveni tādu pašu vērtību. Šajā pozīcijā galvenokārt ietilpst summas, kas saņemtas no Komisijas attiecīgajā gadā, un atgūtie pamatdarbības izdevumi.

miljoni EUR
	Skaidrojums	9. EAF	10. EAF	11. EAF	2025	2024
Izdevumu atgūšana		1	4	5	11	24
Līdzfinansējuma ieņēmumi	3.1.1.	—	1	—	1	17
Kopā		1	5	5	12	41

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, var tikt šādi sadalīti pa pārvaldības režīmiem:

miljoni EUR
	2025	2024
Tieša pārvaldība
Īsteno:
Komisija	1	1
Izpildaģentūras	1	2
ES delegācijās	4	4
	6	7
Netieša pārvaldība
Īsteno:
trešās valstis	4	31
starptautiskas organizācijas	1	3
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus	1	—
	6	34
Kopā	12	41

3.1.1. Līdzfinansējuma ieņēmumi

Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas raksturo ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumus ar nosacījumiem, un tādējādi tām nebūtu jāietekmē finanšu darbības rezultātu pārskats, kad tās saņem. Iemaksas saglabājas pie saistībām (skatīt 2.7.2.1. skaidrojumu), līdz ar ziedotajiem līdzekļiem saistītie nosacījumi ir izpildīti, t. i., ir radušies attiecināmie izdevumi (skatīt 3.5. skaidrojumu). Atbilstošo summu tad atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā kā ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumus no līdzfinansējuma. Attiecīgi gada saimnieciskās darbības rezultāts nemainās.

3.2. IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	2025	2024
Finanšu ieņēmumi	—	—	8	8	19
Citi ieņēmumi	—	1	19	20	71
Kopā	—	2	26	28	90

8 miljoni EUR pozīcijā “Finanšu ieņēmumi” galvenokārt ietver uzkrātos procentus par nesamaksātajiem atgūšanas rīkojumiem, procentus par priekšfinansējumu, procentus par centrālajās bankās un komercbankās turētajiem atlikumiem un ieņēmumus no finanšu instrumentiem.

Citi ieņēmumi attiecas galvenokārt uz guvumu no ārvalstu valūtas maiņas. Atbilstošos zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas ieraksta citos izdevumos (skatīt 3.7. skaidrojumu).

IZDEVUMI

3.3. IZDEVUMI, KO ĪSTENOJUŠI CITI SUBJEKTI

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	2025	2024
Tehniskās palīdzības izdevumi	—	—	4	4	4

Summa 4 miljonu EUR apmērā ir saistīta ar tehnisko palīdzību vairāku finanšu instrumentu ietvaros.

3.4. ATBALSTA INSTRUMENTI

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	2025	2024
Plānojamais atbalsts	2	6	459	467	630
ĀKK projekti	—	85	331	416	497
Ārkārtas palīdzība	—	1	48	50	(13 )
Citas atbalsta programmas	5	—	—	5	—
Institucionālais atbalsts	—	(9 )	14	4	4
Iemaksas trasta fondos	—	—	101	101	118
Kopā	8	83	953	1 043	1 237

EAF pamatdarbības izdevumi attiecas uz dažādiem atbalsta instrumentiem un izpaužas dažādos veidos atkarībā no tā, kā tiek veikti un pārvaldīti maksājumi.

2025. gadā pamatdarbības izdevumi samazinājās par 194 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās 11. EAF izdevumi – no 1 145 miljoniem EUR 2024. gadā līdz 953 miljoniem EUR 2025. gadā. Šis samazinājums atspoguļo EAF dzīves ciklu, tiem pakāpeniski virzoties uz slēgšanu. EAF sasniedza savu pēdējo posmu pēc turpināmības klauzulas stāšanās spēkā 2020. gada 31. decembrī, kas noteica beigu datumu jaunu saistību uzņemšanai. Lai gan jaunus finansēšanas lēmumus nevar pieņemt, notiekošo projektu īstenošana turpinās līdz to pabeigšanai, tādēļ izdevumi pakāpeniski samazinās.

Līdzīgi 10. EAF izdevumi atspoguļo īstenošanas beigu posmu un programmu pakāpenisku slēgšanu. 10. EAF slēgšana norit sekmīgi, un lielākā daļa līgumu jau ir noslēgti un atlikušajiem līgumiem tiek veikti galīgie darbības un finanšu slēgšanas posmi, arī izvērtējumi, revīzijas un līdzekļu atgūšana. Negatīvās summas 10. EAF ietvaros saistībā ar institucionālo atbalstu izriet no 2024. gada uzkrāto izdevumu apvērses, kas pārsniedza 2025. gadā radušos faktiskos izdevumus. Tie attiecas uz līgumu “Institucionālais atbalsts ĀKK sekretariātam”, kura beigu termiņš sākotnēji bija paredzēts 2024. gada decembrī un pagarināts līdz 2025. gada 15. septembrim. Sakarā ar kavējumiem, kas saistīti ar ĀKK nama renovāciju un pārdošanu, plānotās darbības nevarēja pilnībā īstenot, kā rezultātā tika atceltas saistības 10,7 miljonu EUR apmērā.

2025. gadā ĀKK projektu izdevumus ietekmēja ieguvums 23 miljonu EUR apmērā, ko radīja 2024. gada uzkrāto izdevumu apvērse vienam projektam, atspoguļojot atjauninātu īstenošanas informāciju, kura saņemta no īstenošanas partnera.

9. EAF pašlaik ir slēgšanas pēdējā posmā, un joprojām ir spēkā tikai ierobežots skaits līgumu.

Kopumā laikposmā no 2025. gada februāra līdz 2026. gada janvārim visos trijos atvērtajos EAF tika slēgti 578 līgumi, kas veicināja darbības izdevumu samazināšanu.

3.5. LĪDZFINANSĒJUMA IZDEVUMI

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	2025	2024
Līdzfinansējums	—	1	—	1	17

Šajā pozīcijā iekļauti izdevumi, kas 2025. gadā radās saistībā ar līdzfinansēšanas projektiem. Jāņem vērā, ka radušies izdevumi ietver ar periodizāciju saistītās aplēstās summas (un attiecīgi ar iepriekšējo gadu saistīto aplēsto summu apvērses).

Atbilstoši grāmatvedības noteikumiem par līdzfinansējumu summām, kas izveidojās, nebija nekādas ietekmes uz EAF gada rezultātu, jo tās tika atzītas gan līdzfinansējuma izdevumos, gan līdzfinansējuma ieņēmumos (sk. arī 3.1.1. skaidrojumu).

Atbalsta instrumenti un līdzfinansējuma izdevumi pa pārvaldības veidiem

miljoni EUR
	2025	2024
Tieša pārvaldība
Īsteno:
Komisija	32	17
ES izpildaģentūras	2	3
trasta fondi	—	118
ES delegācijās	103	148
	137	286
Netieša pārvaldība
Īsteno:
EIB un EIF	130	84
starptautiskas organizācijas	354	287
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus	88	156
publisko tiesību subjekti	55	126
trešās valstis	278	314
ES struktūras ar publiskā un privātā sektora partnerību	1	—
	906	967
Kopā	1 044	1 254

3.6. FINANSĒJUMA IZMAKSAS

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	2025	2024
Neto zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās	(2 )	1	4	3	(1 )
Zaudējumi no finanšu aktīviem vai saistībām, kas novērtēti FVSD	—	2	31	33	3
Maksas subsīdijas	—	—	4	4	2
Kopā	(2 )	3	39	40	3

Neto zaudējumi no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās ietver zaudējumus no finanšu instrumentu vērtības samazināšanās un aplēstos izdevumus par neatgūstamām summām, kas izriet no ilgi (vairāk nekā divus gadus) neizpildītiem atgūšanas rīkojumiem, bankrota un atbrīvojumiem no saistībām.

33 miljonus EUR lielie finanšu izdevumi par finanšu aktīviem, kas novērtēti FVSD, ir saistīti galvenokārt ar valūtas kursa starpībām, procentiem un patiesās vērtības izmaiņām, kas attiecas uz vairākiem finanšu instrumentiem.

4 miljoni EUR pozīcijā “Maksas subsīdijas” attiecas uz izdevumiem, kas radušies saistībā ar finanšu instrumentu Kulima.

3.7. CITI IZDEVUMI

Šajā pozīcijā ietilpst administratīvi izdevumi, piemēram, izdevumi par ārējiem ar IT nesaistītiem pakalpojumiem, komunikācijas un publikāciju izdevumi, apmācības izmaksas utt.

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	2025	2024
Administratīvie un IT izdevumi	—	1	7	8	43
Realizētie zaudējumi no debitoru parādiem	1	—	—	1	4
Zaudējumi no valūtas maiņas kursa	—	3	31	34	63
Zaudējumi no valūtas maiņas kursa finanšu instrumentiem	—	—	3	3	1
Kopā	1	5	40	46	110

Pozīcija “Administratīvie un IT izdevumi” ietver summas, ar ko, balstoties uz EAF iekšējo nolīgumu, kurš noslēgts ar Komisiju, sedz administratīvos izdevumus, kuri rodas gan galvenajai mītnei, gan delegācijām, pārvaldot EAF programmas.

2025. gadā administratīvos izdevumus ietekmēja 2024. gada uzkrāto izdevumu apvērse saistībā ar EAF finansētajiem personāla izdevumiem. Rezultātā paziņotie personāla izdevumi ir 1,3 miljoni EUR, nevis 36 miljoni EUR, kas faktiski radušies 2025. gadā.

4. IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS UN CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

4.1. IESPĒJAMIE AKTĪVI

Iespējamie aktīvi ir tie iespējamie aktīvi, kuri izriet no pagātnes notikumiem un kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē.

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Priekšfinansējuma garantijas	—	—	13	13	19

Priekšfinansējuma garantijas, izmaksājot avansa maksājumus, atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, kas nav dalībvalstis.

Priekšfinansējuma garantiju summa 2025. gada beigās bija 13 miljoni EUR salīdzinājumā ar 19 miljoniem EUR 2024. gadā. Tas atbilst EAF likvidēšanai un līgumu pakāpeniskajai slēgšanai.

Ja līgumi tiek pārvaldīti netiešās pārvaldības režīmā, garantijas pieder līgumslēdzējai iestādei, kas nav EAF, un tāpēc EAF tās nenorāda.

4.2. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Iespējamās saistības ir vai nu iespējami pienākumi, kuri izriet no pagātnes notikumiem un kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē, vai pašreizēji pienākumi, ja tie izriet no pagātnes notikumiem un ja resursu aizplūdes iespējamība nav ticama vai nav iespējams ticami novērtēt summu.

4.2.1. Piešķirtās garantijas

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Piešķirtās garantijas	—	—	29	29	26

Iepriekšējā tabulā ir parādīts, cik lielā mērā iespējamie nākotnes maksājumi, kas saistīti ar EIB grupai vai citām finanšu iestādēm piešķirtajām garantijām, ietekmē EAF. Summas ir norādītas, atskaitot finanšu uzkrājumus un finanšu saistības, kas atzītas attiecībā uz minētajām programmām.

29 miljoni EUR attiecas uz garantijām, kas sniegtas saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem: 8 miljoni EUR saistībā ar finanšu instrumentu Euritz, 10 miljoni EUR saistībā ar KULIMA FUND un vēl 11 miljoni EUR saistībā ar lauksaimniecības vērtības ķēdes mehānismu ZAMBIA.

4.2.2. Tiesvedības rezultātā iespējamās saistības

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Tiesvedībā esošas lietas	—	9	7	16	7

2025. gada beigās bija tikai divas neizskatītas lietas, kuru kopējā summa bija 16 miljoni EUR.

4.3. CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

4.3.1. Saistības vēl neizlietotās apropriācijās

Turpmāk minētā summa ir budžeta neizpildītās saistības jeb RAL (“reste à liquider”), no kurām atskaitītas saistītās summas, kas iekļautas kā izdevumi finanšu darbības rezultātu pārskatā. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kuras vēl nav atceltas. Tā ir parasta parādība, kas izriet no daudzgadu programmu pastāvēšanas.

miljoni EUR
	9. EAF	10. EAF	11. EAF	31.12.2025.	31.12.2024.
Saistības vēl neizlietotās apropriācijās	16	106	1 533	1 654	2 701

RAL samazinājums lielākoties skaidrojams ar budžeta RAL samazinājumu – to kopsumma bija 2 697 miljoni EUR (2024. gadā – 3 812 miljoni EUR). Tas atbilst EAF dzīves ciklam un ir arī saistīts ar atvērto līgumu skaita izmaiņām (skatīt 2.2. skaidrojumu).

5. FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmākā informācija par EAF finanšu riska pārvaldību attiecas uz kases operācijām, ko Komisija veikusi EAF vārdā, lai izmantotu tā resursus.

5.1. RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS

Kases operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti 11. EAF finanšu regulā un iekšējā nolīgumā.

Saskaņā ar iepriekš minēto regulu ir piemērojami turpmāk minētie galvenie principi.

a)	Dalībvalstis veic EAF iemaksas, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic EAF maksājumi.

b)	Dalībvalstis veic EAF iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti euro un citās valūtās.

c)	Bankas kontos, ko Komisija atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut pārtēriņu.

Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs (centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.

Kases un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz mūsdienīgām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu nošķiršanu saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Kases un maksājumu operāciju pārvaldību reglamentē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Šīs pamatnostādnes un procedūras attiecas uz dažādām darbības jomām, un atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek regulāri pārbaudīta.

5.2. VALŪTAS RISKS

Valūtas riska ietekme uz EAF gada beigās – neto pozīcija

miljoni EUR
	31.12.2025.				31.12.2024.
	USD	EUR	Cita	Kopā	USD	EUR	Cita	Kopā
Finanšu aktīvi
Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās	15	5	5	25	10	4	7	21
Finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD	37	54	1	92	42	61	9	112
Debitoru parādi	5	4		9	6	5	—	11
Nauda un naudas ekvivalenti	6	280	—	286	11	400	—	411
	63	343	6	412	69	470	16	555
Finanšu saistības
Finanšu uzkrājumi un garantiju saistības	—	(5 )	—	(5 )	—	(3 )	—	(3 )
	—	(5 )	—	(5 )	—	(3 )	—	(3 )
Kopā	63	338	6	407	69	467	16	552

Visas iemaksas tiek glabātas euro valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi EAF kases operācijas nav pakļautas valūtas riskam.

5.3. PROCENTU LIKMJU RISKS

EAF neaizņemas naudu, tāpēc tas nav pakļauts procentu likmju riskam.

Procenti tiek uzkrāti par atlikumiem tā dažādajos bankas kontos. Tāpēc Komisija EAF vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka saņemtie procenti regulāri atspoguļo tirgus procentu likmes, kā arī to iespējamās svārstības.

Katra dalībvalsts veic iemaksas EAF budžetā speciālā kontā, kas atvērts tās norādītā finanšu iestādē. Lai novērstu negatīvas atlīdzības risku, kas pastāvēja pirms dažiem gadiem, ir ieviestas naudas pārvaldības procedūras, lai pēc iespējas samazinātu atlikumu attiecīgajos kontos. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2016/888 (7) jebkādu negatīvu atlīdzību šajos kontos sedz attiecīgā dalībvalsts.

Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem atlīdzība tiek izmaksāta katru dienu. Atlīdzība par šādu kontu atlikumiem balstās uz mainīgām tirgus likmēm, kam piemēro līgumā noteiktu peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz tirgus atsauces likmi, un tos koriģē, lai atspoguļotu jebkādas šīs likmes svārstības. Rezultātā EAF neuzņemas risku, ka par tā atlikumiem varētu piešķirt atlīdzību atbilstoši tādām likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.

5.4. KREDĪTRISKS (DARĪJUMU PARTNERA RISKS)

Maksimālais kredītrisks

Finanšu aktīviem pārskatā iekļautās summas ir neto uzskaites vērtības, un tās atspoguļo EAF kredītrisku pārskata perioda beigās.

miljoni EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
Finanšu aktīvi
Aizdevumi	25	21
Nauda un naudas ekvivalenti	286	411
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi (*1)	9	11
Piešķirtās garantijas
Finanšu garantiju līgumi	13	12
Kopā 31.12.2025.	333	454
(*1) Atskaitot nākamo periodu izdevumus.

Finanšu instrumentu aizdevumi: kredītkvalitāte

miljoni EUR
	31.12.2025.
	1. pakāpe	2. pakāpe	3. pakāpe	POCI	Kopā
Kredītreitings
Augstākā un augsta kategorija	—	—	—	—	—
Augšējā vidējā kategorija	—	—	—	—	—
Apakšējā vidējā kategorija	—	—	—	—	—
Spekulatīvā kategorija un saistību neizpildes kategorija	23	4	7	—	33
Bruto uzskaites vērtība	23	4	7	—	33
Atņemot zaudējumu atskaitījumu	2	1	5	—	8
Neto uzskaites vērtība	21	3	2	—	25

Nauda un naudas ekvivalenti: kredītkvalitāte

miljoni EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
Kredītreitings
Augstākā un augsta kategorija	266	314
Augšējā vidējā kategorija	15	91
Apakšējā vidējā kategorija	5	6
Spekulatīvā kategorija un saistību neizpildes kategorija	—	—
Bruto uzskaites vērtība	286	411
Atņemot zaudējumu atskaitījumu	—	—
Neto uzskaites vērtība	286	411

Debitoru parādi: kredītkvalitāte

miljoni EUR
	31.12.2025.
	Termiņš nav pienācis	Kavēts	Kavēts	Kavēts	Kavēts	Kopā
	Termiņš nav pienācis	0–30 dienas	31–90 dienas	91 dienu–1 gadu	> 1 gadu	Kopā
Bruto uzskaites vērtība	9	—	—	—	—	9
Atņemot zaudējumu atskaitījumu	—	—	—	—	—	—
Neto uzskaites vērtība	9	—	—	—	—	9

Finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD: kredītkvalitāte

2025. gadā finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD un iekļauti šajos finanšu pārskatos, attiecas uz kapitālieguldījumiem, kas nav pakļauti kredītriskam (skatīt 2.1. skaidrojumu).

5.5. LIKVIDITĀTES RISKS

Finanšu saistību termiņu analīze dalījumā pa atlikušajiem līgumā noteiktajiem termiņiem

Finanšu saistības un debitoru parādi šajā pozīcijā tiek uzrādīti uzskaites vērtībās, kas iegūtas no bilances.

miljoni EUR
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Finanšu saistības 31.12.2025.	187	0	—	187
Finanšu saistības 31.12.2024.	256	0	—	256

EAF piemērojamie budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai attiecīgajā budžeta periodā.

Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic trīs daļās, turpretī maksājumiem piemīt sezonalitāte.

Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus kases finanšu resursus katrā mēnesī veicamo maksājumu segšanai, starp Komisijas kasi un attiecīgajām kredītrīkotājām struktūrvienībām notiek regulāra informācijas apmaiņa par kases stāvokli.

Turklāt attiecībā uz EAF kases operācijām automatizēti naudas pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku kontos ir pietiekama likviditāte.

6. INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

EAF saistītās puses ir ESTF “Bêkou” un ESTF Āfrikai, un Eiropas Komisija. Tā kā darījumi starp šiem subjektiem notiek EAF parasto operāciju ietvaros, atbilstīgi ES grāmatvedības noteikumiem nav jāievēro īpašas prasības, sniedzot informāciju par šādiem darījumiem.

EAF nav atsevišķas vadības, jo to vada Komisija. ES galvenās vadības, tai skaitā Komisijas, prasījuma tiesības ir uzrādītas Eiropas Savienības konsolidētajos gada pārskatos 7.2. pozīcijā “Augstākajiem vadītājiem piešķirtās summas”.

7. NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Šo pārskatu parakstīšanas dienā EAF grāmatvedis nebija uzzinājis un viņam nebija paziņots par citiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu atsevišķi jāuzrāda šajā iedaļā. Gada pārskati un attiecīgie skaidrojumi ir sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš tekstā.

8. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA UN BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTA SASKAŅOŠANA

Gada saimnieciskās darbības rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem. Tomēr budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības noteikumi. Tā kā saimnieciskās darbības rezultātu un budžeta izpildes rezultātu nosaka tie paši pamatā esošie operacionālie darījumi, lietderīgs kontroles pasākums ir pārbaude, vai tie ir saskaņojami. Šī saskaņošana ir atspoguļota nākamajā tabulā, izceļot būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem. Tabulas skaidrojumos ir sniegta papildu informācija par galveno saskaņošanas posteņu veidu.

miljoni EUR
	2025	2024
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS	(1 094 )	(1 240 )
Ieņēmumi
Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu	(5 )	(25 )
Kārtējā gadā konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas vēl nav iekasētas	(10 )	(4 )
Iepriekšējos gados konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas iekasētas kārtējā gadā	13	18
Ieņēmumi, kas samazina patēriņu	44	38
Uzkrātie ieņēmumi (neto)	(25 )	(98 )
Cita	—	—
Izdevumi
Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti	10	65
Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā	(48 )	(176 )
Priekšfinansējuma neto ietekme	730	1 147
Uzkrātie izdevumi (neto)	(509 )	(1 070 )
Cita
GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS	(893 )	(1 345 )

8.1. SASKAŅOŠANAS POSTEŅI – IEŅĒMUMI

Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījuma tiesībām, kuras konstatētas attiecīgā gada laikā, un summām, kuras iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajām prasījuma tiesībām.

Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu, ieraksta saimnieciskās darbības rezultātā, bet no budžeta viedokļa tās nevar uzskatīt par ieņēmumiem, jo iekasēto summu pārvieto uz rezervēm un par to nevar uzņemties jaunas saistības bez Padomes lēmuma.

Kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās prasījuma tiesības saskaņošanas nolūkā jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tās nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretī iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās prasījuma tiesības saskaņošanas nolūkā jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam.

Pozīcija “Priekšfinansējuma neto ietekme” attiecas uz priekšfinansējuma ieskaitu ar summām, kas atgūtas no saņēmējiem. Šie naudas ieņēmumi ir budžeta ieņēmumi, tomēr tiem nav ietekmes uz saimnieciskās darbības rezultātu, tāpēc tie ir jāpieskaita saskaņošanas nolūkā.

Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto ieņēmumu apvērse.

8.2. SASKAŅOŠANAS POSTEŅI – IZDEVUMI

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti, saskaņošanas nolūkā jāpieskaita, jo tie ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem. Turpretī iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā, saskaņošanas nolūkā jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tie ietilpst kārtējā gada budžeta izdevumos, bet neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu vai samazina izdevumus korekciju gadījumā.

Naudas ieņēmumi no atceltajiem maksājumiem neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu, bet ietekmē budžeta izpildes rezultātu.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā (un atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un kārtējā gadā vai iepriekšējos gados samaksātā priekšfinansējuma ieskaits, kas veikts, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Otrais minētais elements rāda izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta pārskatos, jo sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem tā samaksas brīdī.

Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto izdevumu apvērse.

I.2. DAĻA

ES TRASTA FONDA “BÊKOU” UN ES TRASTA FONDA ĀFRIKAI FINANŠU PĀRSKATI

ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2025. GADA FINANŠU PĀRSKATI (8)

PAMATINFORMĀCIJA

Vispārīga informācija par Savienības trasta fondiem

Izveide

Saskaņā ar 238. un 239. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“ES FR”) (9), un 35. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (“EAF FR”) (10), Eiropas Komisija var izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām (“ES trasta fondi” / “ESTF”). Savienības trasta fondus izveido saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz ar citiem līdzekļu devējiem par ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumiem, kuri nepieciešami reaģēšanai uz krīzi, vai tematiskiem pasākumiem.

Eiropas Komisija Savienības trasta fondus izveido ar lēmumu, pirms tam apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi vai saņēmusi to apstiprinājumu. Minētajā lēmumā iekļauj izveides nolīgumu ar citiem līdzekļu devējiem.

Savienības trasta fondus izveido un īsteno tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

—

Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību – Savienības trasta fondu mērķus, jo īpaši darbības mēroga vai potenciālās ietekmes dēļ, var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī, un esošo finanšu instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai sasniegtu Savienības politikas jomas mērķus,

—	Savienības trasta fondi rada skaidru Savienības politisko pamanāmību un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāku Savienības veiktu kontroli pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksām,

—	Savienības trasta fondi nedublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildināmību,

—	Savienības trasta fondu mērķi tiek saskaņoti ar tā Savienības instrumenta vai budžeta posteņa mērķiem, no kura tos finansē.

Pašreizējie ES trasta fondi

Līdz šim Komisija ir izveidojusi četrus ESTF:

—	ESTF “BÊKOU”, kura mērķis ir visos aspektos atbalstīt Centrālāfrikas Republiku izkļūšanā no krīzes un tās atjaunošanas centienus. Izveidots 2014. gada 15. jūlijā,

—	ESTF “MADAD”, kas ir reģionāls Eiropas Savienības trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. Izveidots 2014. gada 15. decembrī,

—	ESTF “AFRICA”, kas ir Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. Izveidots 2015. gada 12. novembrī,

—	ESTF “COLOMBIA”, kas atbalsta miera nolīguma īstenošanu agrīnā atveseļošanā un stabilizācijā pēc konflikta. Izveidots 2016. gada 12. decembrī.

Misija

ESTF “Bêkou” tika izveidots ar mērķi veicināt Centrālāfrikas Republikas (CĀR) stabilizāciju un atjaunošanu. Tā galvenais mērķis, kas noteikts izveides nolīgumā, ir “sniegt konsekventu, mērķorientētu palīdzību, lai stiprinātu neaizsargāto iedzīvotāju grupu izturētspēju un visos aspektos atbalstītu Centrālāfrikas Republiku krīzes pārvarēšanā un valsts atjaunošanā, koordinēt darbības īsā, vidējā un ilgā termiņā, kā arī palīdzēt kaimiņvalstīm tikt galā ar krīzes sekām”.

Galvenās operatīvās darbības

Savienības trasta fonds apvieno resursus no dažādiem līdzekļu devējiem, lai finansētu programmas, pamatojoties uz saskaņotiem mērķiem. ESTF “Bêkou” kopš tā izveides 2014. gada jūlijā ir pieņēmis 22 programmas un sasniedzis vairāk nekā 2,5 miljonus līdzekļu saņēmēju. Programmu mērķis ir palīdzēt Centrālāfrikas Republikai (CĀR) un tās iedzīvotājiem pēc 2013. gada krīzes. Konkrētāk, ESTF “Bêkou” mērķis ir nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem (galvenokārt veselības aprūpes, ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem), atbalstīt ekonomikas atveseļošanu un darbvietu radīšanu un veicināt sociālo kohēziju un samierināšanu.

Pārvaldība

ESTF “Bêkou” pārvaldību nodrošina Eiropas Komisija, kas darbojas arī kā abu tā pārvaldes struktūru – trasta fonda valdes un darbības komitejas – sekretariāts. ESTF “Bêkou” trasta fonda valdes un darbības komitejas sastāvā ir līdzekļu devēju, Komisijas, Eiropas Parlamenta pārstāvji, Centrālāfrikas Republikas iestāžu pārstāvis un novērotāji. Noteikumi par valdes sastāvu un tās iekšējie noteikumi ir paredzēti Savienības trasta fonda izveides nolīgumā.

Valdes galvenais uzdevums ir izstrādāt un pārskatīt trasta fonda vispārējo stratēģiju. Darbības komiteja ir atbildīga par fonda finansējamo darbību atlasi un pārrauga to īstenošanu. Tā arī apstiprina gada pārskatus un gada ziņojumus par trasta fonda finansētajām darbībām.

Finansējuma avoti

ESTF “Bêkou” tiek finansēts no līdzekļu devēju iemaksām.

Gada pārskati

Sagatavošanas pamats

Tiesiskais regulējums un termiņi gada pārskatu sagatavošanai ir noteikti Nolīgumā, ar ko izveido Eiropas Savienības trasta fondu Centrālāfrikas Republikai, ES trasta fondu “Bêkou”, un fonda iekšējos noteikumus (“izveides nolīgums”). Saskaņā ar minēto izveides nolīgumu gada pārskatus sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis (“ES grāmatvedības noteikumi” – EGN) un kas balstīti uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS).

Grāmatvedis

Komisijas grāmatvedis darbojas kā Savienības trasta fondu grāmatvedis. Grāmatvedis ir atbildīgs par to, lai noteiktu grāmatvedības procedūras un kontu plānu, kas ir kopīgi visiem Savienības trasta fondiem. Komisijas iekšējam revidentam, OLAF un Revīzijas palātai ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz Savienības trasta fondiem kā attiecībā uz citiem Komisijas veiktiem pasākumiem. Savienības trasta fondiem arī katru gadu veic neatkarīgu ārējo revīziju.

Gada pārskatu sastāvs

Gada pārskati aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un ietver finanšu pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Finanšu pārskati un papildinošie skaidrojumi tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem, savukārt budžeta izpildes ziņojumi galvenokārt ir balstīti uz naudas pārvietojumiem.

Process no provizoriskajiem pārskatiem līdz budžeta izpildes apstiprinājumam

Gada pārskatiem veic neatkarīgu ārējo revīziju. Grāmatveža sagatavotie provizoriskie gada pārskati līdz nākamā gada 15. februārim tiek nosūtīti darbības komitejai, kas pēc tam tos pārsūta revīzijas uzņēmumam, kuru subjekts izraugās konkursa procedūrā. Pēc revīzijas grāmatvedis sagatavo galīgos gada pārskatus un iesniedz tos darbības komitejai apstiprināšanai (8. panta 8.3.4. apakšpunkta c) punkts).

ESTF “Bêkou” gada pārskatus konsolidē Eiropas Attīstības fonda gada pārskatos.

Būtiskākie notikumi

Gada sasniegumi

ES 2014. gada jūlijā izveidoja savu pirmo trasta fondu, dēvētu par “Bêkou” (kas sangu valodā nozīmē ‘cerība’), lai palīdzētu Centrālāfrikas Republikai un tās iedzīvotājiem pēc 2013. gada krīzes. ESTF “Bêkou” mērķis ir nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem (galvenokārt veselības aprūpes, kā arī ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem), atbalstīt lauku attīstību un ekonomikas atveseļošanu un veicināt samierināšanu. ESTF “Bêkou” kopš tā izveides ir finansējis 22 programmas, kas iedalītas 125 projektos, un sasniedzis vairāk nekā pusi valsts iedzīvotāju.

Centrālāfrikas Republika joprojām ir nestabila valsts daudzos aspektos, jo īpaši pārvaldības un vietējo spēju ziņā.

Drošības situācija ir pakāpeniski uzlabojusies. Tomēr šo apakšreģionu joprojām ietekmē nestabilitāte, ko izraisījuši konflikti Sudānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) un Čadā. Šī situācija izraisa bēgļu plūsmas uz CĀR, saasinot pārtikas trūkumu.

Centrālāfrikas ekonomikai 2025. gadā bija raksturīga augsta inflācija un deficīts. Tomēr situācija valstī pakāpeniski uzlabojas, pamatojoties uz Nacionālo attīstības plānu (NAP 2024.–2028. gadam), kas ir CĀR sociālās un ekonomiskās pārveides ceļvedis. Šis plāns tiek pakāpeniski īstenots. To apliecina Kasablankā 2025. gada septembrī notikušās līdzekļu devēju apaļā galda sanāksmes panākumi.

2025. gadu iezīmēja arī grupu vispārējās vēlēšanas decembrī (prezidenta, pašvaldību, reģionālās un likumdevēja vēlēšanas) ar MINUSCA (Mission Multidimensionnelle intégrée des Nations Unies pour la Stabilisation en République Centrafricaine) loģistikas atbalstu un ES finansiālo atbalstu (vēlēšanu saraksts, Valsts vēlēšanu aģentūra). Attiecības ar ES joprojām ir sirsnīgas un stabilas.

Fonda darbības izbeigšanas posms, ko raksturo slēgšana un saistību atcelšana, kā arī revīzijas un izvērtējumi, kas tiek veikti līdz 2026. gadam, sākas ar pēdējo projektu darbības īstenošanas beigām. Būtu jāuzsver, ka, ņemot vērā fonda īstenošanas laikā gūto pieredzi un apspriežoties ar valdību un tehniskajiem un finanšu partneriem saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu, pēc iespējas tiks saglabāta darbību nepārtrauktība (jo īpaši veselības un izglītības jomā), izmantojot NDICI projektus.

Galvenie sasniegumi konkrētās prioritārajās jomās

Turpmāk izklāstītie galvenie sasniegumi 2025. gadā atspoguļo trasta fonda galvenos konkrētos mērķus / intervences jomas.

Pakalpojumu pieejamības jomā 2025. gadā tika atjaunots 21 urbums, uzlabojot piekļuvi ūdens, higiēnas un sanitārijas (EHA) pakalpojumiem vēl 10 500 cilvēku, tādējādi kopš fonda darbības sākuma kopējais saņēmēju skaits ir pieaudzis līdz 1 197 087.

Sociālās kohēzijas jomā 1 450 sievietes un meitenes guva labumu no ekonomisko iespēju palielināšanas pasākumiem, kas visi tika īstenoti projekta DEVRUR II ietvaros, ko Enabel īstenoja 2025. gadā. No tām 865 saņēma apmācību finanšu pārvaldības jomā, 575 saņēma apmācību darba iegūšanai un 10 saņēma atbalstītu ienākumus nesošas darbības sākšanai (AGR). Tādējādi fonda darbības laikā to sieviešu un meiteņu skaits, kuras piedalās sociālekonomisko iespēju veicināšanas pasākumos, bija 174 850.

Ekonomikas un ražošanas nozaru atveseļošanās atbalsta jomā 3 770 cilvēki guva labumu no tehniskās un profesionālās apmācības, kas pilnībā tika īstenota projektā DEVRUR II izveidotajos “agropolos”, tādējādi kopējais to cilvēku skaits, kuri guva labumu no prasmju pilnveides pasākumiem, pateicoties “Bêkou” finansējumam, bija 121 900. Turklāt, pateicoties DEVRUR projekta atbalstam, 2025. gadā 32 cilvēki atrada darbu, 23 sāka uzņēmējdarbības projektu un 17 cilvēki izveidoja AGR.

Turklāt Enabel 2025. gadā arī izveidoja 4 114 THIMO (Travaux à Haute intensité de Main-d’œuvre) darbvietas, kas ļāva pabeigt pēdējos “agropolu” būvniecības darbus, un apmācīja 58 pēdējos darbiniekus (administratīvos, tehniskos un pasniedzējus), tādējādi kopējais to administratīvo darbinieku vai pakalpojumu sniedzēju skaits, kuru spējas fonds pastiprināja, bija 20 675.

Budžets un budžeta izpilde

Līdz 2025. gada beigām iemaksas ESTF “Bêkou” pārsniedza 310 miljonus EUR, tāpat kā iepriekš 2024. gadā. Papildus šai summai tika gūti 2,3 miljoni EUR citu ienākumu (saņemtie procenti un atgūšanas rīkojumi). Trasta fonds 2021. gada 31. decembrī pabeidza saistību uzņemšanos un līgumu slēgšanu par visām saņemtajām iemaksām, izņemot līdzekļus, kas rezervēti uzraudzībai, izvērtēšanai, revīzijai un komunikācijai un par ko var slēgt līgumus arī pēc minētā datuma.

2025. gadā turpinājās 5 līgumu īstenošana ar kopējo budžetu aptuveni 43,9 miljoni EUR, arī 3 darbības projekti (DEVRUR II Enabel un PAPEUR Rural & WASH PEPEV).

Darbību ietekme finanšu pārskatos

Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:

—

priekšfinansējums – samazinājās par 2 183 tūkstošiem EUR, jo trasta fonds tika likvidēts un 2025. gadā tika pabeigti darbības projekti. Tā kā trasta fonds sava īstenošanas perioda beigas sasniedza 2025. gada 31. decembrī, visi darbības līgumi beidzās, kā rezultātā palielinājās priekšfinansējuma atlikumu noskaidrošana. Atlikums attiecas uz projektiem, par kuriem gada beigās vēl nebija saņemti galīgie finanšu pārskati,

—	finanšu saistības – tās samazinājās par 10 676 tūkstošiem EUR, galvenokārt tāpēc, ka gada laikā netika iekasētas iemaksas,

—

pamatdarbības izdevumi – palielinājās par 3 914 tūkstošiem EUR, galvenokārt tāpēc, ka projektu slēgšanas laikā tika atzītas augstākas faktiskās un uzkrātās izmaksas, tika piemēroti augstāki trasta fonda īstenošanas un attiecināmības rādītāji un pēc trasta fonda īstenošanas perioda beigām tika pabeigti vairāki projekti.

BILANCE

tūkst. EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Priekšfinansējums	—	—
	—	—
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Priekšfinansējums	436	2 619
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	1 496	2 267
Nauda un naudas ekvivalenti	14 498	23 465
	16 430	28 350
AKTĪVI KOPĀ	16 430	28 350
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Finanšu saistības	(13 431 )	(24 108 )
	(13 431 )	(24 108 )
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Kreditoru parādi	(1 927 )	(2 536 )
Uzkrātie izdevumi	(1 072 )	(1 707 )
	(2 998 )	(4 243 )
SAISTĪBAS KOPĀ	(16 430 )	(28 350 )
NETO AKTĪVI	—	—

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

tūkst. EUR
	2025	2024
IEŅĒMUMI
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
Ieņēmumi no ziedojumiem	10 676	6 894
Izdevumu atgūšana	448	183
	11 125	7 076
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Finanšu ieņēmumi	400	884
	400	884
Ieņēmumi kopā	11 525	7 961
IZDEVUMI
Pamatdarbības izdevumi	(10 224 )	(6 310 )
Finansējuma izmaksas	(2 )	(166 )
Citi izdevumi	(1 300 )	(1 485 )
Izdevumi kopā	(11 525 )	(7 961 )
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS	—	—

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

tūkst. EUR
	2025	2024
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums	2 183	1 126
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums	771	1 196
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)	(10 676 )	(6 894 )
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)	(609 )	2 536
Uzkrāto izdevumu palielinājums/(samazinājums)	(635 )	(2 919 )
NETO NAUDAS PLŪSMA	(8 967 )	(4 955 )
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)	(8 967 )	(4 955 )
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā	23 465	28 420
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās	14 498	23 465

ESTF ĀFRIKAI 2025. GADA FINANŠU PĀRSKATI (11)

PAMATINFORMĀCIJA PAR ESTF ĀFRIKAI

Vispārīga informācija par Savienības trasta fondiem

Izveide

Saskaņā ar 238. un 239. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“ES FR”) (12), un 35. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (“EAF FR”) (13), Eiropas Komisija var izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām (“ES trasta fondi” / “ESTF”). Savienības trasta fondus izveido saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz ar citiem līdzekļu devējiem par ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumiem, kuri nepieciešami reaģēšanai uz krīzi, vai tematiskiem pasākumiem.

Savienības trasta fondus izveido un īsteno tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

—

—	Savienības trasta fondi rada skaidru Savienības politisko pamanāmību un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāku Savienības veiktu kontroli pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksām,

—	Savienības trasta fondi nedublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildināmību,

—	Savienības trasta fondu mērķi tiek saskaņoti ar tā Savienības instrumenta vai budžeta posteņa mērķiem, no kura tos finansē.

Pašreizējie ES trasta fondi

Līdz šim Komisija ir izveidojusi četrus ESTF:

—	ESTF “BÊKOU”, kura mērķis ir visos aspektos atbalstīt Centrālāfrikas Republiku izkļūšanā no krīzes un tās atjaunošanas centienus. Izveidots 2014. gada 15. jūlijā,

—	ESTF “MADAD”, kas ir reģionāls Eiropas Savienības trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. Izveidots 2014. gada 15. decembrī,

—	ESTF “AFRICA”, kas ir Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. Izveidots 2015. gada 12. novembrī,

—	ESTF “COLOMBIA”, kas atbalsta miera nolīguma īstenošanu agrīnā atveseļošanā un stabilizācijā pēc konflikta. Izveidots 2016. gada 12. decembrī.

Misija

ESTF Āfrikai galvenie mērķi ir atbalstīt visus stabilitātes nodrošināšanas aspektus un veicināt labāku migrācijas pārvaldību, kā arī novērst destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, jo īpaši, veicinot noturību, ekonomiskas un vienlīdzīgas iespējas, drošību un attīstību, kā arī novēršot cilvēktiesību pārkāpumus.

Galvenās operatīvās darbības

Savienības trasta fonds apvieno resursus no dažādiem līdzekļu devējiem, lai finansētu pasākumu, pamatojoties uz saskaņotiem mērķiem. ESTF Āfrikai darbojas trīs galvenajās ģeogrāfiskajās zonās, proti, Sāhelas reģionā un Čada ezera reģionā, Āfrikas ragā un Āfrikas ziemeļos. Arī atbilstīgo valstu kaimiņvalstis var gūt labumu no trasta fonda projektiem, taču šie gadījumi jāizvērtē individuāli. Trasta fonds ir izveidots uz noteiktu periodu un ar mērķi īstermiņā un vidējā termiņā risināt šo reģionu problēmas.

Pārvaldība

ESTF Āfrikai pārvaldību nodrošina Eiropas Komisija, kas arī darbojas kā tā abu pārvaldes struktūru – trasta fonda valdes un darbības komitejas – sekretariāts. ESTF Āfrikai trasta fonda valdē un darbības komitejā ir līdzekļu devēju un Komisijas pārstāvji, kā arī iemaksas neveicošo ES dalībvalstu, atbilstīgo valstu iestāžu un reģionālo organizāciju pārstāvji kā novērotāji. Noteikumi par valdes sastāvu un tās iekšējie noteikumi ir paredzēti Savienības trasta fonda izveides nolīgumā.

Finansējuma avoti

ESTF Āfrikai tiek finansēts no līdzekļu devēju iemaksām.

Sagatavošanas pamats

Tiesiskais regulējums un termiņi gada pārskatu sagatavošanai ir noteikti Nolīgumā, ar ko izveido Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā un fonda iekšējos noteikumus (“izveides nolīgums”). Saskaņā ar minēto izveides nolīgumu gada pārskatus sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis (“ES grāmatvedības noteikumi” – EGN) un kas balstīti uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS).

Grāmatvedis

Pamatojoties uz izveides nolīgumu, Komisijas grāmatvedis darbojas kā trasta fonda grāmatvedis.

Gada pārskatu sastāvs

Process no provizoriskajiem pārskatiem līdz budžeta izpildes apstiprinājumam

Gada pārskatiem veic neatkarīgu ārējo revīziju. Grāmatveža sagatavotie provizoriskie gada pārskati līdz nākamā gada 15. februārim tiek nosūtīti darbības komitejai, kas pēc tam tos pārsūta revīzijas uzņēmumam, kuru subjekts izraugās konkursa procedūrā. Pēc revīzijas grāmatvedis sagatavo galīgos gada pārskatus un tos iesniedz darbības komitejai apstiprināšanai.

ESTF Āfrikai gada pārskatus konsolidē Eiropas Attīstības fonda gada pārskatos.

Būtiskākie notikumi

Gada sasniegumi

Tā kā līgumu slēgšanas periods beidzās 2021. gada 31. decembrī, no 2022. gada janvāra ES trasta fonds Āfrikai nav finansējis jaunas finansiālas saistības vai budžeta papildinājumus. Finansiālās saistības, kas saistītas ar administratīvām darbībām, piemēram, revīzijām, izvērtējumiem, uzraudzību un komunikācijas pasākumiem, ir vienīgās, par kurām ir noslēgti līgumi. Līdz 2025. gada beigām turpinājās ESTF Āfrikai programmu īstenošana. ESTF slēgšanas posms sāksies 2026. gada 1. janvārī.

2025. gadā ESTF Āfrikai jau atkal parādīja, ka tas ir elastīgs un iedarbīgs īstenošanas rīks, kas veicina politisko dialogu ar Āfrikas partnervalstīm, izmantojot inovatīvas pieejas un radot taustāmus rezultātus visos trijos reģionos (Sāhelas un Čada ezera reģionā, Āfrikas ragā un Āfrikas ziemeļos).

Āfrikas raga reģions 2025. gadā joprojām bija viena no vissmagāk skartajām teritorijām pasaulē, kas saskaras ar plaša mēroga bruņotu konfliktu, klimata pārmaiņu izraisīta pastāvīga sausuma, masveida pārvietošanas un arvien dziļākas humanitārās ārkārtas situācijas papildu sekām.

Šajos sarežģītajos reģionālajos apstākļos ESTF joprojām bija jēgpilna ietekme, kas formulēta tā četros stratēģiskajos mērķos (SM). Lai gan pēdējā īstenošanas gadā, protams, samazinājās aktīvo projektu un rādītāju skaits, ESTF turpināja mērķtiecīgas darbības, lai risinātu šīs konkrētās problēmas.

Ar tādām iniciatīvām kā ILED Somālijā ESTF paplašināja ekonomiskās un nodarbinātības iespējas (saskaņā ar 1. stratēģisko mērķi), atbalstot ienākumus nesošas darbības, prasmju attīstību un darbvietu radīšanu, veicinot plašākus centienus nodrošināt iztikas līdzekļus.

Sarežģītajā Sudānas kontekstā tādi projekti kā STARS MDTE un RDPP SD turpināja sniegt būtiskus sociālos pakalpojumus izglītības un veselības aprūpes jomā līdztekus palīdzībai pārtikas nodrošinājuma jomā, tādējādi stiprinot kopienu noturību (saskaņā ar 2. stratēģisko mērķi).

Projekts PROTECT Sudānā stiprināja migrācijas pārvaldību (3. stratēģiskais mērķis), aizsargājot cilvēkus, kas bēg no konfliktiem, sniedzot palīdzību migrantiem tranzītā, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un iekšzemē pārvietotām personām patversmēs ar pārtikas un nepārtikas precēm. Tas arī uzlaboja pilsoniskās sabiedrības organizāciju un patversmju personāla spējas atbalstīt personas, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un cilvēku tirdzniecības, un novērst seksuālu izmantošanu un vardarbību.

Pārvaldības un konfliktu novēršanas jomā (4. stratēģiskais mērķis) STABILITY projekts Tigrajas reģionā, piemēram, atbalstīja kopienas atveseļošanu, apmācot reliģiskos līderus, lai palīdzētu kopienām pārvarēt nesenā kara radītās traumas.

Līdz ar ESTF pabeigšanu programmas Āfrikas raga reģionā pēdējo 10 gadu laikā ir devušas ievērojamus kumulatīvus rezultātus. Portfeļa darbības laikā ESTF finansētie intervences pasākumi ir radījuši vai atbalstījuši vairāk nekā 150 000 darbvietu (ESTF 1.1. rādītājs) un palīdzējuši aptuveni 750 000 personu attīstīt ienākumus nesošas darbības (ESTF 1.3. rādītājs), cita starpā sniedzot būtisku atbalstu bēgļu grupām. Ir izveidoti gandrīz 15 000 mikrouzņēmumu un mazie un vidējie uzņēmumi (ESTF 1.2. rādītājs). Veselības nozarē ESTF programmas ir nodrošinājušas vairāk nekā 11 miljonus ar veselību saistītu pakalpojumu (ESTF 2.2. rādītājs) un uzlabojušas piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem 3,7 miljoniem cilvēku (ESTF 2.9. rādītājs). Palīdzība uztura jomā ir sasniegusi 3 miljonus personu (ESTF 2.3. rādītājs), un gandrīz 195 000 migrantu un pārvietoto personu ir saņēmuši kritiski svarīgu palīdzību un aizsardzību, savukārt migrācijas pārvaldība tika uzlabota. Miera veidošanas iniciatīvās konfliktu novēršanas un cilvēktiesību pasākumos ir iesaistīti vairāk nekā 1,39 miljoni dalībnieku. Šie rezultāti uzsver gan ESTF ietvaros sasniegto rezultātu mērogu, gan to, ka šādi intervences pasākumi joprojām ir būtiski apstākļos, kad vajadzības joprojām ir lielas un vēl arvien pastāv strukturālas problēmas.

Sāhelas un Čada ezera reģionā 2025. gadā joprojām bija augsts nestabilitātes līmenis, ko izraisīja pastāvīgi bruņoti konflikti, politiskās sadrumstalotības padziļināšanās, klimata satricinājumi un humanitārās krīzes padziļināšanās.

Tā kā lielākā daļa darbību saskaņā ar ESTF SLC projektiem tika pabeigta līdz 2024. gada beigām, par 2025. gadu var ziņot tikai par nebūtiskiem sasniegumiem.

Attiecībā uz 1. stratēģisko mērķi (lielākas ekonomiskās un nodarbinātības iespējas) programma “Paātrināšanās Sāhelā” turpināja atbalstīt uzņēmēju un ļoti mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi ilgtermiņa finansējumam Rietumāfrikā. Projekts ir sasniedzis savus mērķus attiecībā uz izveidoto uzņēmēju un atbalstīto ļoti mazo un vidējo uzņēmumu darbvietu skaitu.

Saskaņā ar 4. stratēģisko mērķi (uzlabota pārvaldība un konfliktu novēršana) projekts “Programme d’appui au renforcement du système d’information de l’état civil au Sénégal”, kura mērķis ir atbalstīt civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas stiprināšanu un valsts biometriskās identitātes datnes konsolidāciju Senegālā, 2025. gadā uzrādīja konkrētus rezultātus, atbalstot valdības infrastruktūras atjaunošanu, lai stiprinātu pārvaldību, un aprīkojuma nodrošināšanu divu pilsētu domju infrastruktūrai, kas tika atbalstīta, lai stiprinātu pārvaldību.

Programmas darbības laikā ESTF finansētie intervences pasākumi ir atbalstījuši vairāk nekā 839 927 personu ienākumus nesošu darbību attīstīšanā (ESTF 1.3. rādītājs), lielu daļu Ganā (GrEEn programma (14)) un ievērojamu skaitu Mali, Nigērā, Čadā un Burkinafaso; pateicoties gandrīz 50 programmām, kuru starpā ir Développer l’Emploi au Sénégal (15), INTEGRA (16) Ganā, ARCHIPELAGO (17) un GrEEn (18), tās nodrošināja tehnisko un profesionālo izglītību un apmācību un prasmju pilnveidi vairāk nekā 240 000 atbalsta saņēmēju (ESTF 1.4. rādītājs) visās SLC loga valstīs.

Miera veidošanas un konfliktu novēršanas pasākumos bija iesaistīts 7,1 miljons dalībnieku (ESTF 4.3. rādītājs), jo īpaši Burkinafaso, pateicoties PEV (19) un PDU (20), kā arī Nigērā (PDU, PAIERA (21) un SHIMODU (22)), visās loga valstīs ir apmācīts 21 000 personu migrācijas pārvaldības un aizsardzības jomā (ESTF 3.7. rādītājs). Ar pārtikas nodrošinājumu saistītā palīdzība ir sasniegusi 3,6 miljonus cilvēku (ESTF 2.4. rādītājs), jo īpaši Burkinafaso, Mali, Nigērijā un Čadā, un palīdzība uztura jomā ir sniegusi labumu 2,8 miljoniem personu Burkinafaso, Senegālā, Mali, Kamerūnā un Nigērā (ESTF 2.3. rādītājs). Šie sasniegumi ir būtisks ieguldījums noturībā un stabilitātē visā reģionā, pat ja humanitārā situācija joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta un vajadzība pēc pastāvīgas starptautiskas iesaistes kļūst arvien izteiktāka.

Ziemeļāfrikas reģions turpināja saskarties ar savstarpēji saistītām ģeopolitiskām, sociālekonomiskām un vides problēmām, kas vēl vairāk ietekmēja migrācijas dinamiku. Ziemeļāfrikas valstis joprojām ir svarīgas migrantu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstis, un vairākas no tām arī uzņem ievērojamu skaitu bēgļu.

2025. gada maijā (23) no 4,94 miljardiem EUR, par kuriem ESTF Āfrikai ir uzņēmies saistības, Ziemeļāfrikas reģionam bija piešķirti 905 miljoni EUR, kas tika novirzīti, izmantojot 118 līgumus (90 darbības un 28 tehniskā atbalsta līgumi). Šīs intervences palīdzēja sasniegt taustāmus rezultātus Ziemeļāfrikā no 2017. gada līdz 2025. gada maijam. Ņemot vērā ESTF stratēģiskos mērķus, Ziemeļāfrikas logs ir vērsts uz 3. SM “uzlabota migrācijas pārvaldība izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs” četrās stratēģiskajās prioritātēs. Saskaņā ar 1. stratēģisko prioritāti (neaizsargātu migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu aizsardzība) ESTF intervences paplašināja aizsardzību un kopienu stabilizāciju, īstenojot 64 līgumus, ar kuriem tika atjaunoti vai uzbūvēti gandrīz 1 600 infrastruktūras objekti. Ar 3. stratēģiskās prioritātes (atbalsts darbaspēka migrācijai) finansējumu 35 miljonu EUR apmērā tika atbalstīta darbaspēka migrācijas pārvaldība, stiprinot 23 iestādes, izstrādājot 19 valstu stratēģijas un nodrošinot likumīgu mobilitāti vairāk nekā 7 000 personām visā Ziemeļamerikas reģionā.

Kopumā, neraugoties uz sarežģīto vidi, ESTF partneri ziņoja, ka ir uzlabojusies 5,49 miljonu cilvēku piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, sniegti 2,78 miljoni sociālo pamatpakalpojumu un nodrošināta palīdzība pēc atgriešanās 4 510 migrantiem, kas atgriezušies. Turklāt turpinājās izpratnes veicināšanas centieni, noturības un pamattiesību kampaņās sasniedzot 10,4 miljonus potenciālo migrantu un 27 688 atbalsta saņēmēju piedaloties profesionālajā apmācībā.

Budžets un budžeta izpilde

Tā kā 2021. gada 31. decembrī beidzās līgumu slēgšanas periods, 2025. gadā (24) nevienā no trim ESTF Āfrikai reģioniem netika īstenotas ne jaunas programmas, ne budžeta papildinājumi. Kopējā darbības un administratīvo izdevumu summa, par kuru kopš ESTF Āfrikai darbības sākuma notikusi saistību uzņemšanās, ir 5 053,56 miljoni EUR. Kopš ESTF Āfrikai darbības sākuma apstiprināto darbības programmu summa Āfrikas raga reģionam ir 1 810 miljoni EUR, Sāhelas un Čadas ezera reģionam – 2 217,8 miljoni EUR un Ziemeļāfrikas reģionam – 907,3 miljoni EUR.

2025. gadā tika noslēgti 37 jauni līgumi par kopējo summu 139 562 266 EUR – tā ir neto summa, par ko notikusi saistību uzņemšanās, un nevienas saistības nav atceltas. Šie līgumi bija saistīti tikai ar administratīvām darbībām (revīzija, izvērtēšana, komunikācija un uzraudzība), jo kopš 2021. gada 31. decembra vairs nevar finansēt ne darbības programmas, ne darbības.

Maksājumu apjoms 2025. gadā sasniedza 84,32 miljonus EUR, kas ir par 78,68 miljoniem EUR mazāk nekā 2024. gadā. Maksājumu apjoms 2025. gadā ir mazāks, jo vairāki projekti tuvojās īstenošanas perioda beigām.

Darbību ietekme finanšu pārskatos

Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:

—

priekšfinansējums – samazinājās par 107 330 tūkstošiem EUR, jo trasta fonds tika likvidēts un 2025. gadā tika pabeigti darbības projekti. Tā kā trasta fonds savu īstenošanas perioda beigas sasniedza 2025. gada 31. decembrī, visi darbības līgumi beidzās, kā rezultātā palielinājās priekšfinansējuma atlikumu noskaidrošana. Atlikums attiecas uz projektiem, par kuriem gada beigās vēl nebija saņemti galīgie finanšu pārskati,

—	finanšu saistības – tās samazinājās par 138,236 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka gada laikā netika iekasētas iemaksas,

—	pamatdarbības izdevumi – tie samazinājās par 38 674 tūkstošiem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un tāpēc samazinājās atvērto līgumu skaits un līdz ar to arī izdevumi.

BILANCE

tūkst. EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Finanšu aktīvi	3 014	3 950
Priekšfinansējums	123	—
	3 137	3 950
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Priekšfinansējums	24 436	131 889
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	16 651	24 314
Nauda un naudas ekvivalenti	120 097	187 539
	161 185	343 742
AKTĪVI KOPĀ	164 322	347 691
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Finanšu saistības	(113 103 )	(251 339 )
	(113 103 )	(251 339 )
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Kreditoru parādi	(14 500 )	(13 774 )
Uzkrātie izdevumi	(36 719 )	(82 578 )
	(51 219 )	(96 352 )
SAISTĪBAS KOPĀ	(164 322 )	(347 691 )
NETO AKTĪVI	—	—

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

tūkst. EUR
	2025	2024
IEŅĒMUMI
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
Ieņēmumi no ziedojumiem	138 236	169 603
Izdevumu atgūšana	532	245
	138 768	169 848
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Finanšu ieņēmumi	3 087	6 690
Citi ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu	10 546	13 551
	13 634	20 240
Ieņēmumi kopā	152 402	190 089
IZDEVUMI
Pamatdarbības izdevumi	(123 195 )	(161 869 )
Finansējuma izmaksas	(971 )	(28 )
Citi izdevumi	(28 235 )	(28 191 )
Izdevumi kopā	(152 402 )	(190 089 )
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS	—	—

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

tūkst. EUR
	2025	2024
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—
Pamatdarbības
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums	107 329	64 732
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums	7 662	(1 917 )
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)	(138 236 )	(13 216 )
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)	726	(486 )
Uzkrāto izdevumu palielinājums/(samazinājums)	(45 859 )	(39 126 )
Ieguldījumu darbības
Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā palielinājums/samazinājums	936	(0 )
NETO NAUDAS PLŪSMA	(67 442 )	9 986
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)	(67 442 )	9 986
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā	187 539	177 553
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās	120 097	187 539

I.3. DAĻA

KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI (25)

KONSOLIDĒTĀ BILANCE

miljoni EUR
	31.12.2025.	31.12.2024.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Finanšu aktīvi	119	131
Priekšfinansējums	492	500
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi	5	5
	616	637
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Finanšu aktīvi	1	5
Priekšfinansējums	556	876
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	56	63
Nauda un naudas ekvivalenti	420	622
	1 034	1 566
AKTĪVI KOPĀ	1 649	2 203
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Finanšu saistības	(40 )	(88 )
	(40 )	(88 )
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Uzkrājumi	(0 )	(2 )
Kreditoru parādi	(204 )	(272 )
Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi	(733 )	(858 )
	(936 )	(1 132 )
SAISTĪBAS KOPĀ	(976 )	(1 220 )
NETO AKTĪVI	673	983
KAPITĀLS UN REZERVES
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls	56 488	55 704
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla	2 252	2 252
No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts	(56 973 )	(55 733 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	(1 094 )	(1 240 )
NETO AKTĪVI	673	983

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR
	2025	2024
IEŅĒMUMI
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
Atgūšanas darbības	13	42
Ieņēmumi no trasta fondu ziedojumiem	48	59
	60	100
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Finanšu ieņēmumi	11	26
Citi ieņēmumi	31	85
	42	111
Ieņēmumi kopā	102	211
IZDEVUMI
Atbalsta instrumenti	(942 )	(1 119 )
Izdevumi, ko īstenojuši citi subjekti	(4 )	(4 )
Trasta fondu īstenotie izdevumi	(133 )	(168 )
Līdzfinansējuma izdevumi	(1 )	(17 )
Finansējuma izmaksas	(41 )	(3 )
Citi izdevumi	(75 )	(140 )
Izdevumi kopā	(1 196 )	(1 451 )
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS	(1 094 )	(1 240 )

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

miljoni EUR
	2025	2024
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	(1 094 )	(1 240 )
Pamatdarbības
Kapitāla palielinājums – iemaksas	784	1 138
Iemaksu trasta fondā (palielinājums)/samazinājums	—	—
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums	328	352
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums	8	(13 )
Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)	(2 )	2
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)	(48 )	3
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)	(68 )	(134 )
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)	(126 )	(252 )
Citas ar naudas plūsmām nesaistītas pārmaiņas	—	—
Ieguldījumu darbības
Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums	16	(42 )
NETO NAUDAS PLŪSMA	(201 )	(185 )
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)	(201 )	(185 )
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā	622	807
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās	420	622

KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

miljoni EUR
	Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)	Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)	Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)	Uzkrātās rezerves (D)	Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)	Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F)
ATLIKUMS 31.12.2023.	60 607	6 040	54 566	(55 733 )	2 252	1 086
Kapitāla palielinājums – iemaksas	(62 )	(1 200 )	1 138	—	—	1 138
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(1 240 )	—	(1 240 )
ATLIKUMS 31.12.2024.	60 544	4 840	55 704	(56 973 )	2 252	983
Kapitāla palielinājums – iemaksas	(16 )	(800 )	784	—	—	784
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	—	—	—	(1 094 )	—	(1 094 )
ATLIKUMS 31.12.2025.	60 528	4 040	56 488	(58 067 )	2 252	673

I.4. DAĻA

EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU

SATURA RĀDĪTĀJS

PAMATINFORMĀCIJA

Iepriekšējie EAF

10. un 11. EAF

FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA

FINANŠU IZLIETOJUMS

RESURSI

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI UN ĪPAŠAS PROGRAMMAS

GLOSĀRIJS

1. PAMATINFORMĀCIJA

EAF, kas izveidots 1959. gadā, ir galvenais ES atbalsta sniegšanas instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Tā galvenais mērķis ir mazināt un visbeidzot izskaust nabadzību.

EAF ir izveidots ar dalībvalstu pārstāvju iekšēju nolīgumu, un to pārvalda īpaša komiteja. EAF resursi ir ad hoc iemaksas no ES dalībvalstīm, kas izlemj par kopējo summu, kura tiks piešķirta fondam (uz pieciem gadiem). Papildus šīm iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF. Eiropas Komisija atbild par to operāciju finansiālo īstenošanu, kuras veic ar EAF resursiem. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu.

EAF darbība ir daudzgadēja. Katru EAF izveido uz apmēram pieciem gadiem, un to reglamentē atsevišķa finanšu regula. Iekšējais nolīgums, ar ko izveido jaunāko EAF – 11. EAF (2014.–2020. gads), stājās spēkā 2015. gada 1. martā. Kopš 2021. gada sadarbība ar ĀKK valstīm ir iekļauta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI). Tomēr notiekošos no EAF finansētos projektus, kas bija iesākti pirms tam, turpinās īstenot atbilstoši attiecīgajam EAF juridiskajam pamatam.

Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas (26) 39. pantu. Tajā ir sniegta informācija par EAF ieņēmumu un izdevumu operācijām, īpašu uzmanību pievēršot svarīgiem notikumiem, kuri ir būtiski ietekmējuši finansiālo īstenošanu 2025. gadā.

Ņemot vērā, ka nav notiekošu operāciju iepriekšējo EAF ietvaros (27), šajā ziņojumā ir iekļauti skaitļi tikai par 10. un 11. EAF.

IEPRIEKŠĒJIE EAF

6. UN 7. EAF

6. EAF tika slēgts 2006. gadā, un 7. EAF tika slēgts 2008. gadā.

Saskaņā ar 9. EAF iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu iepriekšējo EAF atlikumi un atceltās saistības ir pārvietotas uz 9. EAF.

8. UN 9. EAF

2021. gadā notika 8. EAF finansiālā un darbības slēgšana, kopējai izdevumu summai sasniedzot 10,374 miljardus EUR. Komisija dalībvalstīm paziņoja par 8. EAF slēgšanu ar paziņojumu, kas tika iesniegts Padomei 2021. gada oktobrī.

Visas 8. EAF darbības ir pabeigtas, un visas pārbaudes un kontroles ir veiktas. Arī visi līgumi un finanšu lēmumi EAF kontos ir slēgti. Par visiem atgūšanas rīkojumiem, kas pēc darbības slēgšanas vēl nebija izpildīti, tika iekasēti līdzekļi, vai no tiem tika piešķirts atbrīvojums, izņemot četrus atgūšanas rīkojumus, kam seko līdzi Komisijas Juridiskais dienests. Saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2003) 19044 šie atgūšanas rīkojumi tika pārvietoti uz 9. EAF.

9. EAF slēgšana norit sekmīgi. Joprojām ir spēkā 4 līgumi, no kuriem 2 attiecas uz revīzijām un izvērtēšanu Dienvidsudānā (Padomes Lēmums 2011/315/ES). Par šīm darbībām lēmums tika pieņemts pēc tam, kad stājās spēkā 9. EAF turpināmības klauzula, un tās beigsies norādītajā termiņā, ļaujot pabeigt ar 9. EAF saistītās darbības un projektus. 9. EAF varēs pavisam slēgt tikai tad, kad būs beigušies visi līgumi un būs pabeigti to izvērtējumi un revīzijas.

No 2015. līdz 2025. gadam Komisija septiņas reizes atmaksāja 8./9. EAF kredītus par kopsummu 1 925,19 miljoni EUR (28). 2026. gada janvārī (29) tika atmaksāts atlikums 1,2 miljonu EUR apmērā kā daļa no dalībvalstu 2026. gada iemaksu Eiropas Attīstības fondā pirmās daļas maksājuma.

10. UN 11. EAF

ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (pazīstams arī kā Kotonū nolīgums) 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un ĀKK valstis Tas stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī (un ar to tika izveidots 9. EAF). Kotonū nolīgums ir grozīts divas reizes – pirmo reizi ar nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (un ar ko tika izveidots 10. EAF), un otru reizi – ar nolīgumu, kas parakstīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (un ar ko tika izveidots 11. EAF).

ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju) (30) stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Padomes Lēmums 2007/249/EK (31)).

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada augustā pieņemtais Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu stājās spēkā 2015. gada martā.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu 10. EAF kopējais budžets otrajam periodam (2008.–2013. gadam) bija 22 682 miljardi EUR. No šīs summas:

—	21,966 miljardi EUR tika piešķirti ĀKK valstīm,

—	286 miljoni EUR – AZT un

—	430 miljoni EUR – Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanai un īstenošanai.

Summa ĀKK valstīm ir sadalīta šādi:

—	17,766 miljardi EUR – valstu un reģionālajām indikatīvajām programmām,

—	2,700 miljardi EUR – sadarbībai ĀKK un reģionu iekšienē un

—	1,500 miljardi EUR – ieguldījumu mehānismiem.

Jo īpaši, reģionālajām programmām ir atvēlēta lielāka budžeta daļa, tādējādi uzsverot reģionālās ekonomiskās integrācijas kā valstu un vietējās attīstības pamatsatvara nozīmi. Jauninājums 10. EAF bija “stimula summu” ieviešana katrai valstij.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu Eiropas Savienības palīdzības ĀKK valstīm un AZT trešo periodu (2014.–2020. gads) finansē no 11. EAF 30,506 miljardu EUR apmērā, un no šīs summas:

—	29 089 miljoni EUR tika piešķirti ĀKK valstīm saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 2. panta d) punktu, un no šīs summas 27 955 miljonus EUR pārvalda Eiropas Komisija,

—	364,5 miljoni EUR tika piešķirti AZT saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punktu, un no šīs summas 359,5 miljonus EUR pārvalda Eiropas Komisija, un

—	1 052,5 miljoni EUR ir paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 11. EAF līdzekļu plānošanu un īstenošanu, saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2. FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA

FINANŠU IZLIETOJUMS

10. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA

10. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA: 31.12.2025. KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljoni EUR)
INSTRUMENTS		SĀKOTNĒJĀ APROPRIĀCIJA	KUMULATĪVO RESURSU PALIELINĀJUMI/SAMAZINĀJUMI 2024. gada 31. decembrī	RESURSU PALIELINĀJUMS VAI SAMAZINĀJUMS 2025. GADĀ	Skaidrojums	PAŠREIZĒJAIS APROPRIĀCIJAS LĪMENIS
	Līdzfinansējums	0	202	(9 )		193
ĀKK	Regulārās DV iemaksas	21 326	(710 )	(86 )		20 530
ĀKK	STARPSUMMA ĀKK	21 326	(508 )	(95 )		20 723

AZT	Regulārās DV iemaksas	0	236	(1 )		236
AZT	STARPSUMMA AZT	0	236	(1 )		236

	KOPĀ 10. EAF	21 326	(272 )	(95 )		20 959

11. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA

11. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA: 31.12.2025. KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljoni EUR)
INSTRUMENTS		SĀKOTNĒJĀ APROPRIĀCIJA	KUMULATĪVO RESURSU PALIELINĀJUMI/SAMAZINĀJUMI 2024. gada 31. decembrī	RESURSU PALIELINĀJUMS VAI SAMAZINĀJUMS 2025. GADĀ	Skaidrojums	PAŠREIZĒJAIS APROPRIĀCIJAS LĪMENIS
	Līdzfinansējums	0	91			91
ĀKK	EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās	0	1			1
ĀKK	Regulārās DV iemaksas	30 060	(855 )	74		29 279
	STARPSUMMA ĀKK	30 060	(763 )			29 372

	Līdzfinansējums	0	0			0
AZT	EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās	0	0			0
AZT	Regulārās DV iemaksas	0	354	1		354
	STARPSUMMA AZT	0	354			354

	KOPĀ 11. EAF	30 060	(409 )	75		29 726

10. EAF SAISTĪBU, PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU UN MAKSĀJUMU ATTĪSTĪBA

EAF APKOPOTIE PĀRSKATI 2025. GADA 31. DECEMBRĪ ATBALSTA VEIDS

ĀKK + AZT – 10. EAF

(miljoni EUR)
		KREDĪTI	LĒMUMI				PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI			MAKSĀJUMI
		KREDĪTI	KOPSUMMA	GADĀ	%		KOPSUMMA	GADĀ	%	KOPSUMMA	GADĀ	%
		(1)	(2)		(2) : (1)		(3)		(3) : (2)	(4)		(4) : (3)

	Regulārās DV iemaksas
	Piešķīrumi
	STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	12 247	12 245	(23)		100 %	12 231	(24)	100 %	12 204	3	100 %
	STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	1 960	1 960	0		100 %	1 960	0	100 %	1 960	0	100 %
	STARPSUMMA: PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS	341	481	(0 )		141 %	471	(12)	98 %	407	52	87 %
	STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI	526	526			100 %	526	0	100 %	522		99 %
	STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI	3 550	3 538	(42 )		100 %	3 535	(26)	100 %	3 492	0	99 %
	STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI	1 905	1 760	(3 )		92 %	1 755	(0)	100 %	1 704	9	97 %
	Līdzfinansējums
	Piešķīrumi
	STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	178	175	(0 )		99 %	175	(0)	100 %	175	0	100 %
	STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI	5	5			110 %	5		100 %	5		100 %
	STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI	11	11			100 %	11		100 %	11		100 %

	Regulārās DV iemaksas
	Piešķīrumi
	STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	182	181	(1)		100 %	180	0	99 %	172		96 %
	STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	14	14			100 %	14		100 %	14		100 %
	STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI	5	5			100 %	5		100 %	5		100 %
	STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI	34	34	0		100 %	34	0	99 %	34		100 %

	KOPĀ: ĀKK + AZT (IESK. REZERVES) (A + B)	20 959	20 937	(69)		100 %	20 902	(62)	100 %	20 705	65	99 %

11. EAF SAISTĪBU, PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU UN MAKSĀJUMU ATTĪSTĪBA

EAF APKOPOTIE PĀRSKATI 2025. GADA 31. DECEMBRĪ ATBALSTA VEIDS

ĀKK + AZT – 11. EAF

(miljoni EUR)
		KREDĪTI	LĒMUMI			PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI			MAKSĀJUMI
		KREDĪTI	KOPSUMMA	GADĀ	%	KOPSUMMA	GADĀ	%	KOPSUMMA	GADĀ	%
		(1)	(2)		(2) : (1)	(3)		(3) : (2)	(4)		(4) : (3)

	Regulārās DV iemaksas
	Piešķīrumi
	STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	14 977	14 915	(217)	100 %	14 696	(107)	99 %	13 280	452	90 %
	STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	1 053	1 053	(2)	100 %	1 052	0	100 %	1 027	4	98 %
	STARPSUMMA: PAGAIDU MEHĀNISMS	0
	STARPSUMMA: PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS	112	112	0	100 %	112	0	100 %	50	7	44 %
	STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI	1 076	1 062	(2)	99 %	1 059	(1)	100 %	1 008	41	95 %
	STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI	3 938	3 846	(13)	98 %	3 910	(24)	102 %	3 635	120	93 %
	STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI	7 135	7 114	(54)	100 %	7 051	(31)	99 %	6 415	196	91 %
	Līdzfinansējums
	Piešķīrumi
	STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	46	45	(0)	98 %	45	(0)	100 %	43		97 %
	STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI	4	4		100 %	4		100 %	4		100 %
	STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI	33	33	0	100 %	33	0	100 %	32	3	100 %
	STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI	10	10	4	100 %	10	4	100 %	9	3	95 %
	Neizmantojama rezerve
	Rezerves
	STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 10. EAF	287
	STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 11. EAF	699
	EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās
	Rezerves
	STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	1	1		52 %	1		100 %	1		100 %

	Regulārās DV iemaksas
	Piešķīrumi
	STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	211	210	(1)	100 %	193	(0)	92 %	193		100 %
	STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI	12	12	0	100 %	12	0	100 %	12		100 %
	STARPSUMMA: PAGAIDU MEHĀNISMS	0
	STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI	7	7	0	100 %	6	0	95 %	6	0	98 %
	STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI	102	102	0	100 %	102	0	99 %	85	1	83 %
	Neizmantojama rezerve
	Rezerves
	STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 10. EAF	19
	STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 11. EAF	3

	KOPĀ: ĀKK + AZT (IESK. REZERVES) (A + B)	29 726	28 525	(285)	96 %	28 284	(160)	99 %	25 800	828	91 %

RESURSI

Ieņēmumu veids

EAF galvenie resursi ir dalībvalstu iemaksas. Trīs reizes gadā Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka aicina dalībvalstis veikt iemaksas EAF. Katru gadu pieprasīto iemaksu summa atspoguļo maksājumu summu, kas jāsedz gada laikā.

Iemaksu pārskats pa dalībvalstīm

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI UN ĪPAŠAS PROGRAMMAS

Izdevumu veids

Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamo summu veido 3 %, ko piešķir Komisijai atbalsta izdevumiem, un 97 %, ko piešķir EAF projektu īstenošanai. Summas nosaka katrā iekšējā nolīgumā, un tās var palielināt ar brīvprātīgām iemaksām un ienākumiem no operācijām.

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu veidiem


	PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA, ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI (10. un 11. EAF) 2025. GADĀ
	KREDĪTI	LĒMUMI			PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI			MAKSĀJUMI
	KREDĪTI	KOPSUMMA	GADĀ	%	KOPSUMMA	GADĀ	%	KOPSUMMA	GADĀ	%
	(1)	(2)		(2) : (1)	(3)		(3) : (2)	(4)		(4) : (3)
ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI 10. + 11. EAF	1 622	1 608	(2)	99,1 %	1 605	(1)	99,8 %	1 550	41	96,6 %
PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA (A + B) 10. + 11. EAF	50 685	49 461	(353)	97,6 %	49 186	(222)	99,4 %	46 506	893	94,5 %

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa reģioniem un valstīm

EAF KUMULATĪVIE PĀRSKATI 2025. gada 31. decembrī PA VALSTĪM, % APROPR.
10. + 11. EAF		10. un 11. EAF KOPĀ (miljoni EUR)
Kumulatīvi 2025. gadā		Apropriācijas	Lēmumi	% no apropr.	Piešķirtie līdzekļi	% no apropr.	Maksājumi	% no apropr.
ĀKK	Vispārēji / administratīvais finansējums / procenti	1 629	1 610	99 %	1 612	99 %	1 547	95 %
	Rezerve / nav sadalīta pa valstīm	3 540	2 553	72 %	2 553	72 %	2 553	72 %
	Visas ĀKK valstis	5 169	4 163	81 %	4 165	81 %	4 100	79 %
	Angola	346	345	100 %	344	99 %	330	95 %
	Benina	732	731	100 %	730	100 %	702	96 %
	Botsvāna	126	126	100 %	126	100 %	126	100 %
	Burkinafaso	1 277	1 277	100 %	1 274	100 %	1 264	99 %
	Burundija	564	564	100 %	562	100 %	550	97 %
	Kamerūna	520	520	100 %	519	100 %	492	95 %
	Kaboverde	144	144	100 %	144	100 %	144	100 %
	Komoras	77	77	100 %	76	98 %	75	97 %
	Kongo (Brazavila)	163	163	100 %	161	99 %	156	96 %
	Kongo Demokrātiskā Republika	1 401	1 399	100 %	1 385	99 %	1 317	94 %
	Kotdivuāra	702	702	100 %	700	100 %	690	98 %
	Džibutija	175	175	100 %	173	99 %	165	94 %
	Eritreja	195	195	100 %	195	100 %	165	85 %
	Etiopija	1 596	1 596	100 %	1 592	100 %	1 425	89 %
	Gabona	33	31	95 %	31	94 %	31	94 %
	Gambija	302	302	100 %	300	99 %	291	96 %
	Gana	784	784	100 %	781	100 %	741	94 %
	Gvineja-Bisava	184	184	100 %	182	99 %	180	98 %
	Gvineja (Konakri)	500	500	100 %	495	99 %	444	89 %
	Maurīcija	82	82	100 %	82	100 %	82	100 %
	Kenija	853	840	98 %	839	98 %	784	92 %
	Lesoto	247	246	100 %	246	99 %	215	87 %
	Libērija	485	485	100 %	483	99 %	456	94 %
	Madagaskara	774	774	100 %	754	97 %	685	89 %
	Malāvija	1 018	1 015	100 %	1 007	99 %	932	92 %
	Mali	1 295	1 295	100 %	1 291	100 %	1 257	97 %
	Mauritānija	343	341	100 %	340	99 %	333	97 %
	Mozambika	1 431	1 424	100 %	1 413	99 %	1 240	87 %
	Namībija	187	186	100 %	185	99 %	177	95 %
	Nigēra	1 261	1 256	100 %	1 254	99 %	1 251	99 %
	Nigērija	1 085	1 085	100 %	1 085	100 %	1 050	97 %
	Uganda	928	912	98 %	905	98 %	851	92 %
	Centrālāfrikas Republika	609	609	100 %	608	100 %	595	98 %
	Ruanda	831	831	100 %	831	100 %	828	100 %
	Santomē un Prinsipi	55	55	100 %	53	98 %	51	93 %
	Senegāla	662	662	100 %	659	100 %	637	96 %
	Seišelu Salas	22	22	100 %	22	100 %	22	100 %
	Sjerraleone	652	652	100 %	650	100 %	634	97 %
	Somālija	896	895	100 %	893	100 %	892	100 %
	Sudāna	298	298	100 %	298	100 %	298	100 %
	Dienvidsudāna	91	91	100 %	91	100 %	91	100 %
	Svatini (Svazilenda)	121	121	100 %	121	100 %	115	95 %
	Tanzānija	1 171	1 171	100 %	1 160	99 %	1 102	94 %
	Čada	930	926	99 %	910	98 %	841	90 %
	Togo	373	373	100 %	373	100 %	370	99 %
	Zambija	825	825	100 %	814	99 %	734	89 %
	Zimbabve	461	461	100 %	459	100 %	457	99 %
	* Āfrikas valstis kopā	27 809	27 748	100 %	27 598	99 %	26 268	94 %
	Antigva un Barbuda	15	15	100 %	15	100 %	15	98 %
	Barbadosa	22	22	100 %	22	100 %	21	98 %
	Beliza	42	42	100 %	41	96 %	37	87 %
	Dominika	40	40	100 %	40	100 %	40	100 %
	Grenāda	20	20	100 %	20	100 %	20	100 %
	Gajāna	79	79	100 %	78	99 %	77	98 %
	Haiti	995	991	100 %	923	93 %	822	83 %
	Jamaika	235	235	100 %	233	99 %	226	96 %
	Dominikānas Republika	281	281	100 %	279	99 %	279	99 %
	Sentlūsija	32	32	100 %	32	100 %	32	100 %
	Sentkitsa un Nevisa	6	6	100 %	6	99 %	6	99 %
	Sentvinsenta un Grenadīnas	26	26	99 %	26	99 %	24	92 %
	Surinama	27	26	96 %	26	96 %	26	96 %
Trinidāda un Tobāgo	28	28	100 %	28	99 %	28	99 %
* Karību jūras reģiona valstis kopā	1 850	1 845	100 %	1 769	96 %	1 653	89 %
Fidži	48	48	100 %	48	100 %	48	100 %
Kuka Salas	5	5	100 %	5	100 %	5	100 %
Zālamana Salas	66	66	100 %	66	100 %	66	100 %
Kiribati	42	42	99 %	41	98 %	41	97 %
Māršala Salas	17	17	100 %	17	100 %	17	100 %
Mikronēzija	23	22	97 %	22	97 %	18	78 %
Nauru	4	4	100 %	4	100 %	4	100 %
Niue	3	3	100 %	3	100 %	3	100 %
Palau	4	4	100 %	4	100 %	4	100 %
Papua-Jaungvineja	239	239	100 %	233	98 %	227	95 %
Rietumsamoa	67	66	99 %	66	99 %	66	99 %
Austrumtimora	166	166	100 %	166	100 %	161	97 %
Tonga	28	28	100 %	28	100 %	28	100 %
Tuvalu	13	13	100 %	13	100 %	13	100 %
Vanuatu	55	55	100 %	54	99 %	53	97 %
* Klusā okeāna valstis kopā	779	777	100 %	770	99 %	752	97 %
Piešķīrums iekš. ĀKK pasākumiem	7 967	7 862	99 %	7 908	99 %	7 473	94 %
Portugāļu valodā runājošās Āfrikas valstis	59	59	100 %	58	99 %	58	98 %
Dienvidāfrikas reģions 10. EAF	129	129	100 %	129	100 %	127	98 %
Centrālāfrikas reģions	546	543	100 %	539	99 %	451	83 %
Austrumāfrikas reģions un Austrālija	2 989	2 981	100 %	2 960	99 %	2 650	89 %
Rietumāfrikas reģions	1 919	1 918	100 %	1 901	99 %	1 737	91 %
Karību jūras reģions	533	527	99 %	522	98 %	439	82 %
Klusā okeāna reģions	322	318	99 %	298	93 %	259	81 %
* ĀKK valstu reģionālā sadarbība kopā	14 464	14 338	99 %	14 316	99 %	13 195	91 %
ĀKK	50 070,99	48 871,60	98 %	48 617,47	97 %	45 968,94	92 %

AZT	Rezerve / nav sadalīta pa valstīm/teritorijām	34	12	34 %	11	33 %	11	33 %
	Visas AZT	34	12	34 %	11	33 %	11	33 %
	Angilja	27	27	100 %	27	100 %	27	100 %
	Folklenda (Malvinu) salas	10	10	100 %	10	100 %	10	100 %
	Pitkērnas salas	5	5	100 %	5	100 %	5	100 %
	Tērksas un Kaikosas salas	32	32	100 %	32	100 %	32	100 %
	Britu Virdžīnas	2	2	100 %	2	100 %	2	100 %
	Montserrata	33	33	100 %	33	100 %	33	100 %
	Svētās Helēnas salas	38	38	100 %	38	100 %	38	100 %
	* Britu AZT kopā	146	146	100 %	146	100 %	146	100 %
	Nīderlandes Antiļas	38	37	98 %	20	54 %	20	54 %
	Nīderlandes Antiļas – Bonaire	4	4	98 %	4	98 %	4	98 %
	Nīderlandes Antiļas – Saba	3	3	100 %	3	100 %	3	100 %
	Nīderlandes Antiļas – Sintēstatiusa	2	2	100 %	2	100 %	2	100 %
	Aruba	21	21	98 %	21	98 %	21	98 %
	Sintmārtena	14	14	100 %	13	95 %	5	39 %
	* Nīderlandes AZT kopā	83	82	99 %	64	77 %	56	68 %
	Volisa un Futunas salas	39	38	99 %	37	95 %	29	76 %
	Majota	29	29	100 %	29	100 %	29	100 %
	Jaunkaledonija	50	50	100 %	50	100 %	50	100 %
	Francijas Polinēzija	49	49	100 %	49	100 %	49	100 %
	Senpjēra un Mikelona	47	47	100 %	47	100 %	47	100 %
	* Francijas AZT kopā	214	213	100 %	212	99 %	204	96 %
	reģions	137	137	100 %	136	99 %	119	87 %
	* AZT reģionālā sadarbība kopā	137	137	100 %	136	99 %	119	87 %
	AZT	613,69	589,78	96 %	569,00	93 %	536,59	87 %

KOPĀ: ĀKK + AZT		50 684,68	49 461,38	98 %	49 186,47	97 %	46 505,53	92 %

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu jomām 11. EAF

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu jomām 11. EAF (DAC nozaru kodi)

(miljoni EUR)
Nozare	Saistību	Nolīgtās	Samaksātās
Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi
110 – izglītība	1 177,56	1 162,86	1 067,50
120 – veselība	2 125,44	2 519,13	2 370,49
130 – iedzīvotāju politika/programmas un reproduktīvā veselība	352,44	49,94	43,95
140 – ūdensapgāde un sanitārija	785,55	861,63	632,91
150 – valdība un pilsoniskā sabiedrība	5 700,30	5 940,90	5 772,26
160 – cita sociālā infrastruktūra un pakalpojumi	964,74	1 403,10	1 643,11
Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi KOPĀ	11 106,04	11 937,55	11 530,22
Ekonomikas infrastruktūra un pakalpojumi
210 – transports un uzglabāšana	1 401,54	2 091,05	1 378,12
220 – saziņa	140,58	147,05	137,97
230 – enerģētika	2 011,97	2 049,24	1 474,99
240 – banku un finanšu pakalpojumi	484,68	533,73	503,53
250 – uzņēmējdarbības pakalpojumi un citi pakalpojumi	339,92	329,60	288,28
Ekonomikas infrastruktūra un pakalpojumi KOPĀ	4 378,70	5 150,66	3 782,88
Ražošanas nozares
310 – lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība	3 317,10	3 144,49	2 649,43
320 – rūpniecība, minerālresursi un kalnrūpniecība, būvniecība	632,36	525,39	384,77
330 – tirdzniecība un tūrisms	502,26	434,74	338,86
Ražošanas nozares KOPĀ	4 451,72	4 104,61	3 373,06
Daudznozaru/pārnozaru
410 – vispārējā vides aizsardzība	984,89	843,66	756,56
430 – Cita daudznozaru	3 881,80	2 617,61	1 947,95
Daudznozaru/pārnozaru KOPĀ	4 866,68	3 461,26	2 704,51
Patēriņa priekšmetiem un vispārējām programmām paredzētā palīdzība
510 – Vispārējā budžeta atbalsts	3 113,40	3 176,31	2 531,91
520 – Pārtikas palīdzība attīstībai	611,90	390,58	365,68
Patēriņa priekšmetiem un vispārējām programmām paredzētā palīdzība KOPĀ	3 725,30	3 566,89	2 897,59
Darbības saistībā ar parādu
600 – darbības saistībā ar parādu	183,00	183,00	183,00
Darbības saistībā ar parādu KOPĀ	183,00	183,00	183,00
Humānā palīdzība
720 – Ārkārtas reaģēšana	743,62	452,44	447,63
730 – Atjaunošanas palīdzība un rehabilitācija	137,53	65,06	42,39
740 – Sagatavotība katastrofām	72,49	110,12	101,07
Humānā palīdzība KOPĀ	953,63	627,61	591,09
līdzekļu devēju administratīvās izmaksas / nepiešķirtas/neprecizētas
910 – Līdzekļu devēju administratīvās izmaksas	993,19	948,32	896,03
998 – Nepiešķirtas/neprecizētas	183,74	41,61	27,23
N. p. – dati nav pieejami	245,98	1,57	1,15
Līdzekļu devēju administratīvās izmaksas / nepiešķirtas/neprecizētas KOPĀ	1 422,91	991,50	924,42
PAVISAM KOPĀ 11. EAF	31 087,97	30 023,09	25 986,75

Kumulatīvo saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu attīstība pa izdevumu jomām 11. EAF

3. GLOSĀRIJS

Administratīvās apropriācijas

Apropriācijas subjektu pamatdarbības izmaksu segšanai (personāls, ēkas, biroja aprīkojums).

Apropriācijas

Budžeta finansējums.

Budžetā ir paredzētas gan saistības (juridiskas saistības nodrošināt finansējumu), gan maksājumi (naudas pārvedumi vai bankas pārskaitījumi saņēmējiem). Saistību un maksājumu apropriācijas bieži atšķiras (diferencētas apropriācijas), jo saistības par daudzgadu programmām un projektiem parasti pilnībā uzņemas tajā gadā, kurā tiek pieņemti lēmumi par tiem, un tiek samaksātas gadu gaitā atbilstīgi progresam programmu un projektu īstenošanā.

Apropriāciju atcelšana

Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz finanšu gada beigām un ko nevar pārnest, atceļ.

Apropriāciju pārnešana

Izņēmums no gada pārskata principa tiktāl, ciktāl apropriācijas, kuras konkrētajā budžeta gadā nebija iespējams izmantot, ar stingriem nosacījumiem izņēmuma kārtā var pārnest un izmantot nākamajā gadā.

Budžeta grozījums

Budžeta gadā pieņemts lēmums, ar ko groza (palielina, samazina, pārvieto) attiecīgā gada pieņemtā budžeta aspektus.

Budžeta izpilde

Budžeta izlietojums ar izdevumu un ieņēmumu operāciju starpniecību.

Budžeta izpildes rezultāts

Starpība starp saņemtajiem ienākumiem un samaksātajām summām, ieskaitot korekcijas attiecībā uz pārnešanu, atcelšanu un valūtas kursa starpībām.

Aģentūrām šī izrietošā summa ir jāatmaksā finansējuma iestādei.

Budžeta postenis / budžeta pozīcija

Ieņēmumi un izdevumi budžeta struktūrā tiek atspoguļoti saskaņā ar saistošo nomenklatūru, kas atspoguļo katra posteņa būtību un mērķi, kā to nosaka budžeta lēmējinstitūcija. Atsevišķie virsraksti (sadaļa, nodaļa, pants vai postenis) sniedz oficiālu nomenklatūras aprakstu.

Budžeta saistības

Operācija, kurā atbildīgais kredītrīkotājs rezervē budžeta apropriācijas, kas nepieciešamas turpmāku maksājumu segšanai, lai izpildītu juridiskās saistības.

Darbības apropriācijas

Darbības apropriācijas ir paredzētas dažādu rīcībpolitiku finansēšanai, galvenokārt dotāciju vai iepirkuma veidā.

Diferencētas apropriācijas

Diferencētas apropriācijas izmanto daudzgadu operāciju finansēšanai; tās attiecībā uz kārtējo finanšu gadu sedz to juridisko saistību kopējās izmaksas, kuru uzņemšanās notikusi saistībā ar operācijām, kā īstenošana aptver vairāk nekā vienu finanšu gadu.

Dotācijas

Tiešas finanšu iemaksas no budžeta trešām personām saņēmējiem, kuri iesaistījušies Savienības politikai noderīgās darbībās.

Izdevumi

Termins, ko lieto, lai raksturotu budžeta izlietojumu no visu veidu līdzekļu avotiem.

Juridiskais pamats / pamatakts

Likumdevēja (parasti Padomes un Eiropas Parlamenta) pieņemts tiesību akts, kurā noteikts Savienības izdevumu programmas mērķis, apropriāciju mērķis, intervences noteikumi, termiņš un attiecīgie finanšu noteikumi un kurš ir izmantojams par juridisko pamatu izdevumu programmas īstenošanai.

Juridiskas saistības

Akts, ar ko kredītrīkotājs uzņemas saistības pret trešām personām, kā rezultātā jāveic maksājums no Savienības budžeta.

Parasti juridisko saistību veidi ir līgumi – iepirkuma gadījumā –, dotāciju nolīgumi un dotāciju lēmumi.

Konstatētās prasījuma tiesības

Tiesības iekasēt ienākumus no debitora, kuras atzītas, izdodot atgūšanas rīkojumu.

Likvidējamās apropriācijas

Neizmantotās apropriācijas, kas jāatceļ finanšu gada beigās. Likvidēšana nozīmē apropriācijā ietvertās atļaujas radīt izdevumus un/vai uzņemties saistības daļēju vai pilnīgu atcelšanu.

Kopuzņēmumiem (un EIT), kā norādīts to finanšu noteikumos, visas neizmantotās apropriācijas var iekļaut ieņēmumu un izdevumu aplēsē par līdz pat trijiem nākamajiem finanšu gadiem (t. s. N+3 noteikums). Tāpēc KU likvidējamās apropriācijas var no jauna aktivizēt līdz N+3 finanšu gadam.

Maksājumu apropriācijas

Maksājumu apropriācijas sedz kārtējā gadā maksājamus izdevumus, kas izriet no juridiskām saistībām, kuru uzņemšanās notikusi kārtējā gadā un/vai iepriekšējos gados.

Nediferencētas apropriācijas

Apropriācijas, kas atbilst gada vajadzībām un par ko tāpēc jāuzņemas saistības attiecīgajā budžeta gadā. Nākamajā gadā var izmaksāt tikai tās summas, kuras atbilst automātiskas pārnešanas nosacījumiem. Nediferencētās apropriācijas, kas līdz gada beigām nav izlietotas, t. i., par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, atceļ (ja vien izņēmuma kārtā ar Komisijas lēmumu netiek atļauta neautomātiska pārnešana). Nediferencētās apropriācijas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, un saistību apropriācijas ir vienādas ar maksājumu apropriācijām.

Neizpildītās saistības

Neizpildītās saistības (jeb RAL – “reste à liquider” (franču val.)) ir to apropriāciju summa, par kurām ir notikusi saistību uzņemšanās, bet kuras vēl nav samaksātas. Tās tieši izriet no daudzgadu programmām un apropriāciju nodalīšanas saistību un maksājumu apropriācijās.

Pārpalikums

Pozitīva ieņēmumu un izdevumu starpība, kura jāatdod atpakaļ finansējuma iestādei. Sk. terminu “budžeta izpildes rezultāts”.

Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām

Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām nozīmē, ka finanšu gada laikā apropriācijas tiek pārvietotas no vienas budžeta pozīcijas uz citu, un tādējādi tie ir izņēmums no budžeta specifikācijas principa.

Pieņemtais budžets

Budžeta projekts kļūst par pieņemto budžetu, tiklīdz to apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

Piešķirtie ieņēmumi

Ieņēmumi, kas atvēlēti konkrētu izdevumu posteņu finansēšanai.

RAL (“reste à liquider”)

Budžeta saistību summa, kas konkrētā brīdī vēl nav samaksāta. Sk. terminu “neizpildītās saistības”.

Saimnieciskās darbības rezultāts

Izdevumu un ieņēmumu ietekme uz bilanci, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem.

Saistību apropriācijas

Saistību apropriācijas sedz tādu juridisko saistību (līgumu, dotāciju nolīgumu vai lēmumu) kopējo vērtību, kuras varētu tikt parakstītas kārtējā finanšu gadā.

Saistību atcelšana

Operācija, kurā atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ apropriāciju rezervāciju, kas iepriekš veikta, uzņemoties budžeta saistības.

Valūtas kursa starpība

Starpība, kas izriet no valūtas kursa likmēm, kuras piemēro darījumiem ar ārpuseurozonas valstīm, vai no aktīvu un saistību pārvērtēšanas ārvalstu valūtā pārskatu datumā.

II DAĻA

GADA ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMS – EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

DIREKTORU PADOME

IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA

FINANŠU PĀRSKATI

2025. GADA 31. DECEMBRĪ

1.	Neatkarīga revidenta ziņojums

2.	Finanšu stāvokļa pārskats

3.	Peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskats

4.	Ieguldītāju resursu izmaiņu pārskats

5.	Naudas plūsmu pārskats

6.	Skaidrojumi par finanšu pārskatiem

FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS 2025. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)
	Skaidrojums	31.12.2025.	31.12.2024.
AKTĪVI
Nauda un naudas ekvivalenti	5.	1 665 129	1 638 604
No ieguldītājiem saņemamās summas	9./16.	—	7 482
Kases finanšu aktīvi	10.	—	—
Atvasinātie finanšu instrumenti	6.	7 819	783
Aizdevumi un avansi	7.1.	1 063 511	1 498 048
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	8.	745 934	834 621
Citi aktīvi	11.	36 833	—
Aktīvi kopā		3 519 226	3 979 538
SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU RESURSI
SAISTĪBAS
Atvasinātie finanšu instrumenti	6.	411	39 210
Nākamo periodu ienākumi	12.	44 845	47 725
Uzkrājumi aizdevumu saistībām	13.	17 585	18 320
Trešām personām maksājamās summas	14.	658 146	566 083
Citas saistības	15.	3 044	3 289
Saistības kopā		724 031	674 627
Ieguldītāju resursi	16./17.	2 795 195	3 304 911
Saistības un ieguldītāju resursi kopā		3 519 226	3 979 538

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU UN PĀRĒJO APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2025. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)
	Skaidrojums	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
Procentu un līdzīgi ienākumi (*2)	19.	116 470	156 601
Procentu un līdzīgi izdevumi	19.	–1 700	–1 805
Neto procentu un līdzīgi ienākumi		114 770	154 796
Maksu un komisijas naudas ienākumi	20.	4 103	20
Maksu un komisijas naudas izdevumi	20.	–88	– 212
Neto ienākumi no maksām un komisijas naudām		4 015	– 192
Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas	6.	45 836	–94 192
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts	21.	24 877	–34 096
aizdevumu un avansu, kas novērtēti FVTPL, neto rezultātu	7.1.	–6 948	–5 436
Valūtas maiņas neto rezultāts	22.	–90 703	81 907
Finanšu operāciju neto rezultāts		–26 938	–51 817
aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma izmaiņām, atskaitot apvērsi	7.2.	8 915	12 145
Uzkrājumu aizdevumu saistībām izmaiņas, atskaitot apvērsi	13.	735	718
Vispārējie administratīvie izdevumi	23.	–19 942	–24 794
Peļņa gadā		81 555	90 856
Gada apvienoto ienākumu peļņa		81 555	90 856
(*2) Par gadu, kas beidzās 2025. gada 31. decembrī, procenti un līdzīgi ienākumi ietver 109,7 miljonus EUR (2024. gadā – 144,3 miljonus EUR), kas aprēķināti par aktīviem, kuri uzskaitīti amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi.

PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻU IZMAIŅĀM PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2025. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)
	Skaidrojums	Pieprasītās iemaksas	Pieejamie atmaksājumi	Nesadalītā peļņa	Kopā
2025. gada 1. janvārī		3 721 695	– 897 690	480 906	3 304 911
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā	16.	—	—	—	—
Pieejamie atmaksājumi saistībā ar 2024. gadu	17.	—	– 591 271	—	– 591 271
Peļņa 2025. gadā		—	—	81 555	81 555
Ieguldītāju resursu izmaiņas		—	– 591 271	81 555	– 509 716
2025. gada 31. decembrī		3 721 695	–1 488 961	562 461	2 795 195
		Pieprasītās iemaksas	Pieejamie atmaksājumi	Nesadalītā peļņa	Kopā
2024. gada 1. janvārī		3 721 695	– 587 913	390 050	3 523 832
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā	16.	—	—	—	—
Pieejamie atmaksājumi saistībā ar 2023. gadu	17.	—	– 309 777	—	– 309 777
Peļņa 2024. gadā		—	—	90 856	90 856
Ieguldītāju resursu izmaiņas		—	– 309 777	90 856	– 218 921
2024. gada 31. decembrī		3 721 695	– 897 690	480 906	3 304 911

NAUDAS PLŪSMU PĀRSKATS PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2025. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)
	Skaidrojums	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
PAMATDARBĪBAS
Peļņa gadā (*3)		81 555	90 856
Izdarītās korekcijas attiecībā uz:
akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultātu		–5 176	52 265
aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma izmaiņām, atskaitot apvērsi	7.2.	–8 915	–12 145
aizdevumu un avansu, kas novērtēti FVTPL, neto rezultātu	7.	6 948	5 436
izmaiņām aizdevumu un avansu uzkrātajos procentos un amortizētajās izmaksās		–3 776	–2 229
uzkrājumu aizdevumu saistībām neto izmaiņām, atskaitot apvērsi		– 735	– 718
atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām	13.	–45 836	94 192
nākamo periodu ienākumu izmaiņām	12.	–2 880	– 790
valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz aizdevumiem		95 552	–78 744
valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem		58 444	–23 199
valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz turētajiem naudas līdzekļiem		11 405	–5 282
Pamatdarbības peļņa/(zaudējumi) pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās		186 586	119 642
Aizdevumu izmaksa	7.	– 106 653	– 101 394
Aizdevumu atmaksa	7.	398 998	371 568
Par naudu un naudas ekvivalentiem uzkrāto procentu izmaiņas	5.	–2 331	– 646
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru izmaksa	8.	–51 701	–69 392
Neto ieņēmumi no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem		90 480	23 033
Saņemtās dividendes	21.	18 573	16 548
Citu aktīvu samazinājums		—	616
Citu saistību (samazinājums)		– 245	–49
Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu (samazinājums)		–44 913	– 985
Neto naudas plūsmas(, kas izmantotas pamatdarbībās) / no pamatdarbībām		488 794	358 941
FINANSĒŠANAS DARBĪBAS
Summas, kas saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un tehnisko palīdzību		7 482	286 800
Summas, kas izmaksātas dalībvalstu vārdā attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un tehnisko palīdzību		– 108 597	–68 256
Iemaksas, kas veiktas dalībvalstu vārdā		– 347 418	– 309 777
Neto naudas plūsmas no finansēšanas darbībām		– 448 533	–91 233
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums		40 261	267 708
Naudas plūsmu kopsavilkuma pārskats:
nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada sākumā		1 633 830	1 371 404
Neto naudas plūsmas(, kas izmantotas turpmāk minētajā) / no turpmāk minētā
Pamatdarbības		488 794	358 941
Finansēšanas darbības		– 448 533	–91 233
Valūtas kursa izmaiņu ietekme uz naudu un naudas ekvivalentiem		–11 405	–5 282
Nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada beigās		1 662 686	1 633 830
Naudas un naudas ekvivalentu sastāvs
Nauda kasē	5.	146 087	212 466
Termiņnoguldījumi (izņemot uzkrātos procentus)	5.	556 329	304 538
Komerciāli vērtspapīri	5.	960 270	1 116 826
		1 662 686	1 633 830
(*3) Gada peļņa ietver saņemtos procentus 109,8 miljonu EUR apmērā (2024. gadā – 149,1 miljons EUR), un samaksātos procentus 1,8 miljonu EUR apmērā (2024. gadā – 1,9 miljoni EUR).

Skaidrojumi par finanšu pārskatiem 2025. gada 31. decembrī

1. Vispārīga informācija

Ieguldījumu mehānismu (“Mehānisms” jeb “IM”) izveidoja saskaņā ar Kotonū nolīgumu (“Nolīgums”) par sadarbību un attīstības palīdzību, par ko Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupa (“ĀKK valstis”) un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vienojās 2000. gada 23. jūnijā un ko pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 22. jūnijā. 2023. gada 15. novembrī tika parakstīts un 2024. gada 1. janvārī spēkā stājās Samoa nolīgums, kas aizstāj Kotonū nolīgumu kā jaunais satvars sadarbībai starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS) (Padomes 2023. gada 30. oktobra Lēmums (ES) 2023/2862). Tas seko Kotonū nolīgumam, kas attiecības starp ES un ĀKK valstīm bija regulējis kopš 2000. gada. Šī pāreja nodrošina partnerattiecību turpināšanos, vienlaikus risinot mūsdienu globālās problēmas.

Mehānisms nav atsevišķs tiesību subjekts; Eiropas Investīciju banka (“EIB” jeb “Banka”) saskaņā ar Nolīguma noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu (“līdzekļu devēji”) vārdā un rīkojas kā Mehānisma administratore.

Mehānisma darbības termiņš nav noteikts. EAF iekšējais nolīgums (saskaņā ar tā 14. panta 3. punktu) ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai pilnībā izpildītu visas operācijas, ko finansē saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, Lēmumu par aizjūras asociāciju un daudzgadu finanšu shēmu.

Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu nodrošina no ES dalībvalstu budžetiem. ES dalībvalstis iemaksā summas, kas piešķirtas IM finansēšanai, un dotācijas, lai finansētu procentu likmes subsīdijas, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmās (Pirmais finanšu protokols, kas aptver 2000.–2007. gadu un tiek dēvēts par 9. Eiropas Attīstības fondu (EAF), Otrais finanšu protokols, kas aptver 2008.–2013. gadu un tiek dēvēts par 10. EAF, un Trešais finanšu protokols, kas aptver 2014.–2020. gadu un tiek dēvēts par 11. EAF). EIB ir uzticēts pārvaldīt:

i)	Mehānismu – risku ietverošu apgrozības fondu 3 685,5 miljonu EUR vērtībā, kas vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu ĀKK valstīs; no šīs summas 48,5 miljoni EUR ir piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

ii)	dotācijas procentu likmes subsīdiju finansēšanai, kuru vērtība nepārsniedz 1 220,85 miljonus EUR ĀKK valstīm un 8,5 miljonus EUR AZT. Ne vairāk kā 15 % no šīm subsīdijām var izmantot ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības (TP) finansēšanai.

Padome 2020. gada 23. decembrī nolēma pagarināt ieguldījumu mehānisma saistību periodu vismaz par sešiem mēnešiem. Pēc pagarināšanas Banka apstiprināja operācijas atbilstoši tās pilnvarām līdz 2021. gada 30. jūnijam (Padomes 2020. gada 23. decembra Lēmums (ES) 2020/2233 par saistībām attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros (32).

ES un ĀKK ir vienojušās grozīt lēmumu par pārejas pasākumiem, lai pagarinātu ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošanu līdz 2023. gada 31. decembrī vai brīdim, kad stājas spēkā jaunais nolīgums vai jauno nolīgumu sāk provizoriski piemērot Savienības un ĀKK valstu starpā, – atkarībā no tā, kas notiek agrāk (ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu, kas vēlāk tika grozīts ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2021. gada 26. novembra Lēmumu Nr. 3/2021 (33), Padomes 2022. gada 16. jūnija Lēmumu (ES) 2022/970 (34) un ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2023. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 2/2023 (35)).

NDICI – “Eiropa pasaulē” regula, kas stājās spēkā 2021. gada 14. jūnijā (2021. gada 9. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (36)) nodrošina galveno juridisko pamatu ES palīdzībai ārpus ES 2021.–2027. gadā un regulējumu Bankas jaunajām institucionālajām pilnvarām attiecībā uz operācijām ārpus Eiropas Savienības, arī ĀKK reģionā. Tā ietver pašreizējā ārpusbudžeta EAF integrēšanu ES budžetā. NDICI regula nodrošina Komisijai juridisko pamatu turpmāko ES pilnvaru uzticēšanai EIB attiecībā uz tās darbību ārpus ES. Tā arī nodrošinās ārējo ieguldījumu satvaru Savienībai, lai tā varētu sadarboties ar partneriestādēm, piešķirot dotācijas vai garantijas no ES budžeta.

Turpmāk atmaksājumi no IM tiks izmantoti NDICI satvarā, apvienojot speciālu ĀKK privātā sektora platformu Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA+) ietvaros un trasta fondu. 2023. gada 15. februārī starp EIB un Eiropas Komisiju tika parakstīts pārvietojuma nolīgums (“pārvietojuma nolīgums”). Šā nolīguma mērķis ir pārvietot līdzekļus, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar Mehānismu, tiklīdz tie kļūst pieejami, saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/2233 (“ĀKK IM atmaksājumi”) un Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 (37) (“AZT IM atmaksājumi”, kopā ar ĀKK IM atmaksājumiem saukti par “atmaksājumiem”). Sīkāku informāciju skatīt 2.4.6. un 17. skaidrojumā.

Šie finanšu pārskati attiecas uz laikposmu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Atbilstoši Vadības komitejas priekšlikumam Direktoru padome 2026. gada 25. martā pieņēma finanšu pārskatus un atļāva to iesniegšanu Valdei apstiprināšanai līdz 2026. gada 24. aprīlim.

2. Būtiska grāmatvedības politika

2.1. Pārskata sagatavošanas pamats – atbilstības apliecinājums

Finanšu pārskati ir sagatavoti, ievērojot darbības turpināšanas principu, saskaņā ar kuru pieņem, ka Mehānisms spēs segt visus maksājamos naudas līdzekļus jebkādās operācijās tuvākajā nākotnē, un atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) un pieņēmusi Eiropas Savienība (turpmāk “SFPS grāmatvedības standarti”). Finanšu pārskati 2025. gada 31. decembrī ietver finanšu stāvokļa pārskatu, peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu, ieguldītāju resursu izmaiņu pārskatu, naudas plūsmu pārskatu un skaidrojumus.

2.2. Būtiski grāmatvedības vērtējumi, pieņēmumi un aplēses

Lai izstrādātu finanšu pārskatus, ir jāsagatavo aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē paziņotos ienākumus, izdevumus, aktīvus, saistības un informācijas atklāšanu par iespējamiem aktīviem un saistībām. Aplēšu sagatavošanai raksturīga ir pieejamās informācijas izmantošana un vērtējumu piemērošana. Faktiskie rezultāti nākotnē varētu atšķirties no šādām aplēsēm, un atšķirības var būt būtiskas finanšu pārskatiem. Aplēses un pamatā esošie pieņēmumi tiek pastāvīgi pārskatīti. Pārskatītās aplēses atzīst perspektīvi.

Turpmāk ir minēti būtiskākie vērtējumu un aplēšu izmantošanas gadījumi.

— Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Ja bilancē iegrāmatojamo finanšu instrumentu patieso vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, tad to nosaka, izmantojot dažādus vērtēšanas paņēmienus, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamos tirgos, bet, ja tas nav iespējams, tad, nosakot patiesās vērtības, ir vajadzīgs vērtējums. Novērtējumus var iedalīt dažādos līmeņos patiesās vērtības hierarhijā atkarībā no datiem, kas izmantoti vērtēšanas paņēmienos, kā aprakstīts un uzrādīts

2.4.2. un 4. skaidrojumā.

— Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un avansu vērtības samazināšanās

Lai novērtētu paredzamos kredītzaudējumus (PKZ), nepieciešams būtisks vadības vērtējums, jo īpaši tai jānovērtē būtisks kredītriska palielinājums kopš sākotnējās atzīšanas, jāņem vērā uz nākotni vērsta informācija un jāaplēš nākotnes naudas plūsmu apjoms un grafiks un nodrošinājumu vērtības, kad tiek noteikti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Šīs aplēses ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, kuru rezultātā var būtiski mainīties atzīstamo kredītzaudējumu atskaitījuma termiņš un apjoms (2.4.2. skaidrojums). Attiecīgie pieņēmumi par ietekmi uz vērtības samazināšanos, kas izriet no nenoteiktības kopumā un nestabilitātes, kura radās 2024. gadā un turpinājās 2025. gadā, ir izklāstīti 2.4.2.2. un 3.2.3.7. skaidrojumā.

— Nekotētu kapitālieguldījumu novērtējums

Nekotētu kapitālieguldījumu novērtējumu parasti pamato ar:

—	neseniem tirgus darījumiem, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam,

—	cita pēc būtības tāda paša instrumenta pašreizējo patieso vērtību,

—	plānotajām naudas plūsmām, kuras diskontētas saskaņā ar pašreizējām likmēm, ko piemēro posteņiem ar līdzīgiem noteikumiem un riska īpašībām,

—	koriģēto neto aktīvu metodi vai

—	citiem vērtēšanas modeļiem.

Nekotētu kapitālieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru noteikšanai ir vajadzīga būtiska aplēšana. Mehānismā periodiski kalibrē vērtēšanas paņēmienus un pārbauda to ticamību, izmantojot cenu no tā paša instrumenta novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos novērojamos tirgos pieejamajiem datiem.

— To subjektu konsolidēšana, kuros Mehānismam ir līdzdalība

Saskaņā ar EIB vērtējumiem ir noteikts, ka nevienu subjektu, kurā Mehānismam ir līdzdalība, tas nekontrolē. Tas izskaidrojams ar apstākli, ka visos šajos subjektos galvenais partneris vai fonda pārvaldnieks, vai valde ir vienīgā atbildīgā par šīs partnerības darbību un lietu vadību un kontroli un tai ir tiesības un pilnvaras darīt visu nepieciešamo, lai sasniegtu partnerības nolūku un mērķus, ievērojot ieguldījumu un politikas pamatnostādnes.

2.3. Izmaiņas grāmatvedības standartos

Ja neņem vērā turpmāk minētās izmaiņas, Mehānisms ir konsekventi īstenojis 2.4. skaidrojumā izklāstīto grāmatvedības politiku attiecībā uz visiem periodiem, kas aptverti šajos finanšu pārskatos. Mehānisms ir pieņēmis turpmāk minētos jaunos standartus un standartu grozījumus.

Mehānisma pieņemtie jaunie un grozītie standarti

2025. gada 1. janvārī stājās spēkā šādi Mehānisma finanšu pārskatu esošo standartu grozījumi:

—	grozījumi 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme. Nepietiekama apmaināmība”.

Iepriekš uzskaitītajiem grozījumiem nebija būtiskas ietekmes uz Mehānisma finanšu pārskatiem.

Jauni standarti, grozījumi un interpretācijas, ko Mehānisms vēl nav pieņēmis

2025. gada 31. decembrī bija izdoti šādi spēkā esošo standartu grozījumi, taču tie nebija obligāti gada pārskata periodos, kas beidzās 2025. gada 31. decembrī:

spēkā esošo standartu grozījumi, kurus ES apstiprinājusi un kuri ir spēkā attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma:

—	grozījumi finanšu instrumentu klasificēšanā un novērtēšanā (grozījumi 1. SFPS, 7. SFPS, 9. SFPS un 7. SGS),

—	ikgadējo uzlabojumu 11. sējums,

—	līgumi, kuros par atsauci izmanto no dabas atkarīgu elektroenerģiju – grozījumi 9. SFPS un 7. SFPS,

jauni standarti un spēkā esošo standartu grozījumi, kurus ES vēl nav apstiprinājusi:

—	18. SFPS “Informācijas sniegšana un atklāšana finanšu pārskatos”,

—	19. SFPS “Meitasuzņēmumi bez sabiedriskās pārskatatbildības: informācijas atklāšana”.

Dienā, kad Mehānisms apstiprina šos finanšu pārskatus, Mehānisms nav pieņēmis nevienu no iepriekš minētajiem standartiem vai spēkā esošo standartu grozījumiem, un nevienā pārskata datumā Mehānisms nav sniedzis nekādas interpretācijas, kas būtu piemērojamas un kas Mehānismam būtu jāņem vērā. Vadība paredz, ka visi attiecīgie paziņojumi tiks pieņemti pirmajam periodam, kas sākas paziņojuma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, un ka nebūs nekādas būtiskas ietekmes uz Mehānisma finanšu pārskatiem.

2.4. Būtiskās grāmatvedības politikas kopsavilkums

Finanšu stāvokļa pārskats parāda aktīvus un saistības dilstošā secībā pēc likviditātes un neizšķir īstermiņa un ilgtermiņa posteņus.

2.4.1. Ārvalstu valūtu pārrēķins

Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR), kas ir arī funkcionālā valūta. Ja nav norādīts citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

Darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Monetāros aktīvus un saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā finanšu stāvokļa pārskata datumā. Guvumus vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas, ieraksta peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā.

Nemonetārus posteņus, kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu valūtā, pārrēķina, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārrēķina, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā patiesās vērtības noteikšanas dienā.

Valūtas kursa starpības, kas radušās, norēķinoties par darījumiem atbilstoši citam valūtas kursam, nevis tam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā, un nerealizētas valūtas kursa starpības, kas attiecas uz monetāriem aktīviem un saistībām ārvalstu valūtā, par kuriem nav veikta norēķināšanās, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā.

2.4.2. Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie instrumenti

Neatvasinātos finanšu instrumentus sākotnēji atzīst, par pamatu izmantojot norēķinu datumu.

Klasifikācija un novērtēšana

Finanšu aktīvi

Sākotnējā atzīšanā finanšu aktīvu klasificē kā novērtētu amortizētajās izmaksās (AC) vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVTPL) un finanšu saistības klasificē kā novērtētas AC vai FVTPL.

Saskaņā ar 9. SFPS klasifikāciju sāk, nosakot, vai finanšu aktīvs ir uzskatāms par parāda vai pašu kapitāla instrumentu. 9. SFPS ir atsauce uz definīcijām, kas sniegtas 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”.

Parāda instrumenti ir tie instrumenti, kas atbilst finanšu saistību definīcijai no darījumu partnera viedokļa, aizdevumi un parāda vērtspapīri, ieskaitot obligācijas, vekseļus un sertifikātus, ko emitējuši strukturēti subjekti, valdība vai uzņēmumi.

Parāda instrumentu klasificē kā novērtētu AC, ja tas atbilst abiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem un nav norādīts kā novērtēts FVTPL:

—	aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un

—	finanšu aktīva līguma noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu (SPPI kritēriji).

Minētās prasības būtu jāpiemēro visam finanšu aktīvam, pat ja tas ietver iegultu atvasinātu instrumentu.

Pašu kapitāla instrumenti ir instrumenti, kas atbilst pašu kapitāla definīcijai no emitenta viedokļa, proti, tie ir instrumenti, kas neietver līgumisku pienākumu maksāt un kas apliecina atlikušo līdzdalību emitenta neto aktīvos. Pašu kapitāla instrumentus novērtē FVTPL.

Sākotnēji atzīstot kapitālieguldījumu, kas netiek turēts tirdzniecības nolūkā, Mehānisms var neatsaucami izvēlēties turpmākās izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos. Šo izvēli izdara katram ieguldījumam atsevišķi.

Visus pārējos finanšu aktīvus klasificē kā novērtētus FVTPL.

Komercdarbības modeļa novērtējums

EIB kā Mehānisma pārvaldītāja novērtē tā komercdarbības modeļa mērķi, kurā tiek turēts parāda instruments, portfeļa līmenī, jo tas vislabāk atspoguļo to, kā tiek pārvaldīta komercdarbība un kā notiek informācijas sniegšana vadībai. Vērā ņem šādu informāciju:

—

informāciju par portfelim noteikto politiku un mērķiem un šīs politikas darbību praksē. Jo īpaši ņem vērā, vai vadības stratēģija ir vērsta uz līgumisku procentu ieņēmumu gūšanu, konkrēta procentu likmes profila uzturēšanu, finanšu aktīvu termiņa pielāgošanu to saistību termiņam, ar kurām finansē šādus aktīvus, vai naudas plūsmu realizāciju ar aktīvu pārdošanu,

—	informāciju par to, kā portfeļa darbības rezultāti tiek izvērtēti un paziņoti Mehānisma vadībai,

—	informāciju par riskiem, kas ietekmē komercdarbības modeļa (un šajā komercdarbības modelī turēto finanšu aktīvu) darbības rezultātus, un par to, kā minētie riski tiek pārvaldīti, un

—	informāciju par iepriekšējos periodos veiktās pārdošanas biežumu, apjomu un laiku, šādas pārdošanas iemesliem un prognozes par turpmāku pārdošanu.

Tomēr informāciju par pārdošanu neskata atsevišķi, bet ņem vērā kā daļu no vispārēja novērtējuma par to, kā ir sasniegts Mehānisma noteiktais mērķis finanšu aktīvu pārvaldībai un kā tiek realizētas naudas plūsmas.

Komercdarbības modelis ietekmes palielināšanas finansējuma programmas tiešajām aizdevumu operācijām ir aprakstīts un uzrādīts 25. skaidrojumā.

Tikai pamatsummas un procentu maksājumu (SPPI) kritēriji

Šā novērtējuma nolūkā “pamatsummu” definē kā parāda instrumenta patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī. “Procentus” definē kā atlīdzību par naudas laikvērtību, kredītrisku, kas ir saistīts ar nenomaksāto pamatsummu konkrētā laikposmā, un citiem aizdevuma pamatriskiem un pamatizmaksām (piemēram, likviditātes risku un administratīvām izmaksām), kā arī peļņas normu.

Novērtējot, vai līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, ņem vērā instrumenta līguma noteikumus. Tas nozīmē, ka ir arī jānovērtē, vai finanšu aktīvs ietver līguma noteikumu, kas varētu mainīt līgumisko naudas plūsmu grafiku vai summu tā, ka šis nosacījums netiek izpildīts.

Atzīšanas pārtraukšana

Mehānisms pārtrauc finanšu aktīva atzīšanu, kad ir beigušās līgumiskās tiesības uz naudas plūsmām no konkrētā finanšu aktīva vai kad tiesības saņemt līgumisko naudas plūsmu tiek nodotas darījumā, kurā Mehānisms vai nu nodod visus ar finanšu aktīva īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus, vai arī patur būtībā visus ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus, bet nepatur kontroli pār finanšu aktīvu.

Pārtraucot finanšu aktīva vai finanšu saistību atzīšanu (2.4.4. skaidrojums), starpību starp aktīva vai saistību uzskaites vērtību (vai uzskaites vērtību, kas piešķirta aktīva vai saistību daļai, kuras atzīšana tiek pārtraukta) un summu, ko veido i) saņemtā vai samaksātā atlīdzība un ii) visi kumulatīvie guvumi vai zaudējumi, kuri ir atzīti pārējo apvienoto ienākumu aprēķinā, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos par kapitālieguldījumiem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, un ko atsavināšanas brīdī pārvieto uz rezerves fondu, nevis peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

IBOR reformas kontekstā Mehānisma novērtējumu par to, vai izmaiņas finanšu instrumentā, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, ir būtiskas, veic pēc tam, kad ir piemērots IBOR reformas 2. posmā ieviestais praktiskais paņēmiens. Saskaņā ar IASB izdotajiem grozījumiem Mehānisms nepārtrauc atzīt finanšu instrumentu, kura līgumisko naudas plūsmu izmaiņas tieši izriet no reformas un ir ekonomiski līdzvērtīgas iepriekšējam līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamatam (t. i., pamatam, kas bija spēkā tieši pirms izmaiņām).

Pārklasificēšana

Finanšu aktīvus pēc to sākotnējās atzīšanas nepārklasificē, izņemot laikposmā pēc tam, kad Mehānisms ir izmainījis savu komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldībai.

Izmaiņas

Finanšu aktīvu, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, uzskata par izmainītu, kad par tā līgumiskajām naudas plūsmām tiek panākta jauna vienošanās vai tās tiek citādi izmainītas. Jaunas vienošanās panākšana vai izmaiņas var izraisīt un var neizraisīt vecā finanšu instrumenta atzīšanas atcelšanu un jaunā finanšu instrumenta atzīšanu.

Ja līgumā tiek izdarītas būtiskas izmaiņas attiecībā uz amortizētajās izmaksās novērtēta finanšu aktīva naudas plūsmām, kā rezultātā tiek atcelta finanšu aktīva atzīšana, tiek atzīts jaunais finanšu aktīvs tā patiesajā vērtībā, un izmaiņu nestos ieguvumus vai zaudējumus uzskaita konsolidētā ienākumu pārskata pozīcijā “Finanšu operāciju rezultāts”.

Līguma izmaiņas uzskata par būtiskām, ja naudas plūsmu diskontētā pašreizējā vērtība atbilstoši pārskatītajiem noteikumiem (diskontēta, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi) par vismaz 10 % atšķiras no sākotnējā finanšu aktīva atlikušo naudas plūsmu diskontētās pašreizējās vērtības. Ņem vērā arī kvalitatīvus faktorus, piemēram, izmaiņas valūtā, kurā ir denominēts finanšu aktīvs, un konvertācijas elementus.

IBOR reformas kontekstā Mehānisma novērtējumu par to, vai izmaiņas finanšu instrumentā, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, ir būtiskas, veic pēc tam, kad ir piemērots IBOR reformas 2. posmā ieviestais praktiskais paņēmiens. Mehānisms atjaunina efektīvo procentu likmi, nemainot finanšu instrumenta uzskaites vērtību, ja amortizētajās izmaksās novērtētā finanšu instrumenta līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamata izmaiņas tieši izriet no reformas un ja izmaiņas ir ekonomiski līdzvērtīgas iepriekšējam pamatam (t. i., pamatam, kas bija spēkā tieši pirms izmaiņām).

Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana

Patiesā vērtība ir cena, kāda tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, nododot saistības, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā galvenajā tirgū vai, ja tāda nav, visizdevīgākajā tirgū, kurš Mehānismam ir pieejams minētajā dienā.

Attiecīgā gadījumā EIB Mehānisma vārdā novērtē instrumenta patieso vērtību, izmantojot minētā instrumenta kotēto cenu aktīvā tirgū. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja darījumi ar konkrēto aktīvu vai saistībām notiek pietiekami bieži un tādā apmērā, lai nepārtraukti būtu pieejama cenu informācija.

Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, kas ierakstīta finanšu stāvokļa pārskatā, nevar noteikt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, tad to nosaka, izmantojot dažādus vērtēšanas paņēmienus, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamos tirgos, bet, ja tas nav iespējams, tad, nosakot patiesās vērtības, ir vajadzīgs vērtējums. Izraudzītais vērtēšanas paņēmiens aptver visus aspektus, ko tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot darījuma cenu.

Šie vērtēšanas paņēmieni var ietvert neto pašreizējās vērtības un diskontētās naudas plūsmas modeļus, salīdzinājumu ar līdzīgiem instrumentiem, kuriem eksistē novērojamas tirgus cenas, Bleka un Šoulza (Black-Scholes) un polinomu opciju cenu modeļus, kā arī citus vērtēšanas modeļus. Pieņēmumi un dati, ko izmanto vērtēšanas paņēmienos, ietver bezriska un standarta procentu likmes, diskonta likmju noteikšanā izmantojamās kredītriska starpības, obligāciju un kapitāla cenas, ārvalstu valūtas maiņas kursus, kapitāla cenas un akciju indeksa cenas, paredzamās cenu svārstības un korelācijas.

Vērtēšanas paņēmienu mērķis ir iegūt patiesās vērtības novērtējumu, kas atbilst tādai cenai, kura tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, nododot saistības, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtējuma dienā.

Lai novērtētu patieso vērtību parastiem un vienkāršākiem finanšu instrumentiem, piemēram, procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem, Banka izmanto plaši atzītus vērtēšanas modeļus, kuros izmanto vienīgi novērojamus tirgus datus un kur maz nepieciešams vadības vērtējums un aplēses. Novērojamas cenas un modeļiem vajadzīgie dati parasti ir pieejami kotēto parāda un kapitāla vērtspapīru, biržā tirgoto atvasināto instrumentu un vienkāršu ārpusbiržas atvasināto instrumentu, piemēram, procentu likmju mijmaiņas darījumu, tirgū. Novērojamu tirgus cenu un modelim vajadzīgo datu pieejamība samazina nepieciešamību izmantot ekspertu vērtējumu un aplēses, kā arī samazina nedrošību, kas saistīta ar patieso vērtību noteikšanu. Novērojamu tirgus cenu un datu pieejamība ir atkarīga no produktiem un tirgiem, kā arī var mainīties finanšu tirgos vērojamu konkrētu notikumu un vispārēju apstākļu ietekmē.

Sarežģītāku instrumentu gadījumos Banka izmanto pašas izstrādātus vērtēšanas modeļus, kas ir izveidoti uz atzītu vērtēšanas modeļu pamata. Daži vai visi minētajiem modeļiem vajadzīgie būtiskie dati var nebūt novērojami tirgū, un tos atvasina no tirgus cenām vai likmēm vai aplēš, pamatojoties uz pieņēmumiem. Instrumenti, kas saistīti ar būtiskiem nenovērojamiem datiem, ir, piemēram, dažādi aizdevumi un garantijas, kam nav aktīva tirgus. Vērtēšanas modeļos, kuros izmanto būtiskus nenovērojamus datus, patiesās vērtības noteikšanai lielākā mērā nepieciešams vadības vērtējums un aplēses. Vadības vērtējums un aplēses parasti ir nepieciešamas, lai izvēlētos piemērotu izmantojamo vērtēšanas modeli, noteiktu vērtējamā finanšu instrumenta gaidāmās nākotnes naudas plūsmas, noteiktu darījumu partnera saistību neizpildes un pirmstermiņa atmaksas varbūtību un izraudzītos atbilstošas diskonta likmes.

Mehānisms patiesās vērtības novērtē, izmantojot šādu patiesās vērtības hierarhiju, kas atspoguļo izmantoto datu nozīmi novērtējuma sagatavošanā:

—	1. līmenis: dati, kas ir nekoriģētas kotētas identisku instrumentu tirgus cenas aktīvos tirgos, kuri Mehānismam ir pieejami,

—

2. līmenis: dati, kas nav 1. līmeņa kotētās cenas un kas ir novērojami tieši (t. i., kā cenas) vai netieši (t. i., atvasināti no cenām). Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kas ir novērtēti, izmantojot līdzīgu instrumentu kotētas tirgus cenas aktīvos tirgos, identisku vai līdzīgu instrumentu kotētas cenas tirgos, kas nav uzskatāmi par pilnīgi aktīviem, vai citus vērtēšanas paņēmienus, kuros visi būtiskie dati ir tieši vai netieši novērojami tirgus datos,

—

3. līmenis: dati, kas nav novērojami. Šajā kategorijā ietilpst visi instrumenti, kuru vērtēšanas paņēmiens ietver tādus datus, kā pamatā nav novērojamu datu, un kuru novērtējumu ir būtiski ietekmējuši šie nenovērojamie dati. Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kurus novērtē, pamatojoties uz līdzīgu instrumentu kotētajām cenām, ja atšķirību starp instrumentiem atspoguļošanai ir nepieciešamas būtiskas nenovērojamas korekcijas vai pieņēmumi.

Mehānisms atzīst pārvietojumus starp dažādiem līmeņiem patiesās vērtības hierarhijā, sākot no tā pārskata perioda beigām, kurā izmaiņas notikušas.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

9. SFPS pamatā ir uz nākotni vērstais paredzamo kredītzaudējumu (PKZ) modelis. EIB ir ieviesusi sistēmu “paredzamo kredītzaudējumu” aprēķināšanai atkarībā no makroekonomikas stāvokļa. Tā ietver “brīdis laikā” (PIT) kredītriska parametru (saistību nepildīšanas varbūtība (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)) veidošanu, pamatojoties uz sistēmisku faktoru (kredītciklu), ko nosaka makroekonomika un ko prognozē, izmantojot makroekonomikas prognozes vai scenārijus. Galīgie PKZ ir attiecīgā makroekonomiskā scenārija PKZ varbūtības vidējā svērtā vērtība. Šo uz nākotni vērsto vērtības samazināšanās modeli piemēro finanšu aktīviem, kas novērtēti AC, un finanšu garantiju līgumiem, kā arī ārpusbilances saistībām.

Saskaņā ar 9. SFPS zaudējumu atskaitījumus vērtē, balstoties uz:

—	12 mēnešu PKZ – šie PKZ izriet no iespējamiem saistību neizpildes notikumiem 12 mēnešu laikā pēc pārskata datuma – un

—	PKZ visā darbības laikā – šie PKZ izriet no visiem iespējamiem saistību neizpildes notikumiem finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā.

9. SFPS ir izklāstīts trīs pakāpju modelis vērtības samazinājumam, pamatojoties uz kredītkvalitātes izmaiņām kopš sākotnējās atzīšanas. Finanšu instrumentus klasificē 1. pakāpē, izņemot tos instrumentus, kuriem konstatēts būtisks kredītriska pieaugums (SICR) kopš sākotnējās atzīšanas. Tas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju un analīzi, pamatojoties uz Bankas zināšanām, ieskaitot uz nākotni vērstu informāciju.

Nopirkti vai iniciēti aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (POCI) ir finanšu aktīvi, kurus no sākotnējās atzīšanas brīža uzskata par klasificētiem 3. pakāpē. Attiecībā uz POCI finanšu aktīviem kumulatīvās izmaiņas, kas notikušas PKZ visā darbības laikā kopš sākotnējās atzīšanas, atzīst peļņas vai zaudējumu pārskatā.

Piederību pie 9. SFPS pakāpēm Banka novērtē, balstoties uz secīgu pieeju, kurā tiek izmantota darījumu partnerim vai instrumentam specifiska informācija un kurā tiek ņemti vērā agrīnie brīdinājuma signāli (ABS), ienākumus nenesoši riska darījumi (INRD) un pārskatīšanas pamatnostādnes un procedūras.

EIB uzskata, ka pašreizējais uz nākotni vērstais PKZ modelis ir pietiekami stabils, lai ņemtu vērā ārkārtējus ekonomikas notikumus, kas ir tieši atspoguļoti makroekonomiskajās prognozēs un PD termiņstruktūrās.

Ja kredītrisks ir būtiski pieaudzis, finanšu instrumentu pārvieto uz 2. pakāpi, bet vēl neuzskata par instrumentu ar samazinātu kredītvērtību. Ja finanšu instruments ir ar samazinātu kredītvērtību, to pārvieto uz 3. pakāpi.

Lai apzinātu 3. pakāpes riska darījumus, Banka nosaka, vai ir objektīvi pierādījumi par ienākumus nenesošu riska darījumu. Finanšu aktīvu uzskata par tādu, kam iestājusies saistību neizpilde, ja aizņēmējs diez vai spēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret Mehānismu bez Mehānisma regresa tiesību izmantošanas vai ja aizņēmējs vairāk nekā 90 dienas kavējis jebkādu būtisku kredītsaistību izpildi pret Mehānismu.

Šajā saistībā finanšu aktīvu uzskata par tādu, kam ir samazināta kredītvērtība, ja tiek konstatēts, ka Mehānisms, iespējams, nevarēs iekasēt visas summas, kas tam pienākas atbilstoši sākotnējiem līguma noteikumiem, vai līdzvērtīgu vērtību. Individuālus kredītriska darījumus novērtē, ņemot vērā aizņēmēja raksturojumu, vispārējo finanšu stāvokli, līdzekļus un iepriekšējos maksājumus, izredzes saņemt atbalstu no jebkādiem finansiāli atbildīgiem galvotājiem un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma realizējamo vērtību, ja tāds ir.

Visus prasījumus ar samazinātu vērtību pārskata un analizē vismaz reizi pusgadā. Jebkuras vēlākas paredzamo nākotnes naudas plūsmu summu un grafika izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm radīs izmaiņas kredītzaudējumiem paredzētajos uzkrājumos, un ar tām tiks debetēts vai kreditēts peļņas vai zaudējumu aprēķins. Vērtības samazinājuma atskaitījumu apvērš tikai tad, kad kredītkvalitāte ir uzlabojusies tiktāl, ka ir pamatota pārliecība, ka pamatsummu un procentus varēs laikus iekasēt saskaņā ar sākotnējiem prasījumu līguma noteikumiem. Norakstīšanu veic, kad visu prasījumu vai tā daļu uzskata par neiekasējamu vai neatprasāmu. Par norakstītajām summām debetē iepriekš noteiktos vērtības samazinājumus vai tieši debetē peļņas vai zaudējumu aprēķinu un samazina prasījuma pamatsummu. Iepriekš norakstīto summu daļēju vai pilnīgu atgūšanu kreditē peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Norakstītiem finanšu aktīviem joprojām varētu piemērot izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Bankas procedūrām par pienākošos summu atgūšanu.

PKZ novērtēšana – ievaddati, pieņēmumi un paņēmieni

PKZ visā darbības laikā novērtē 2. un 3. pakāpes aktīviem, savukārt 12 mēnešu PKZ novērtē 1. pakāpes aktīviem.

Paredzamie kredītzaudējumi tika aprēķināti, pamatojoties uz šādiem mainīgajiem lielumiem:

—	kredītreitings un PIT saistību nepildīšanas varbūtība (PD),

—	PIT saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD),

—	riska darījumu vērtība saistību nepildīšanas gadījumā (EAD).

Darījumu partnera kredītreitingu nosaka konkrētā datumā, izmantojot dažādajām darījumu partneru un riska darījumu kategorijām pielāgotus novērtējuma lapu modeļus.

Katrs kredītreitings ir saistīts ar konkrētu PD, kas atspoguļo varbūtību, ka darījumu partneris neizpildīs savas finanšu saistības nākamo 12 mēnešu laikā vai saistību atlikušajā darbības laikā. Tādējādi reitingi ir galvenie ievaddati PD PIT termiņstruktūras noteikšanā riska darījumiem. EIB apkopo darbības rezultātu un saistību neizpildes informāciju par Mehānisma kredītriska darījumiem. Savāktie dati tiek sadalīti pēc nozares veida un reģiona veida. Dažādas nozares un reģioni, kas līdzīgā veidā reaģē uz kredītcikliem, tiek analizēti kopā.

EIB izmanto statistiskos modeļus, lai analizētu savāktos datus un veidotu aplēses par riska darījumu PD atlikušajā darbības laikā un to, kā tās varētu mainīties laika gaitā un ņemot vērā konkrētus makroekonomiskos scenārijus.

LGD ir EIB prognozētā attiecība starp darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā ciestajiem riska darījuma zaudējumiem un neatmaksāto parāda summu saistību neizpildes brīdī. LGD var definēt arī kā “1 – atgūšanas likme”. LGD aplēses nosaka, pamatojoties galvenokārt uz ģeogrāfisko atrašanās vietu un darījumu partnera veidu, piemērojot šādas piecas galvenās riska darījumu kategorijas: valstis, publiskās iestādes, finanšu iestādes, uzņēmumi un projektu finansēšana. LGD vērtības var papildus koriģēt, pamatojoties uz produkta un līguma specifiku konkrētajā riska darījumā.

Gan novērtējumā par to, vai instrumenta kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš tā sākotnējās atzīšanas, gan paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanā EIB ņem vērā PIT un uz nākotni vērstu informāciju.

Lai novērtētu PKZ, EIB ir izstrādājusi nosacītu modelēšanas pieeju PD termiņstruktūru aprēķināšanai, ko dēvē par PIT PD modeli un kas ietver:

—	ekonomiski pamatotas saiknes funkcijas starp kredītciklu un makroekonomiskajiem mainīgajiem rādītājiem definēšanu un

—	trīs makroekonomisko scenāriju kopumu (viens pamatscenārijs un divi scenāriji, kas atspoguļo ekonomikas lejupslīdi un augšupeju) ar IKP daudzgadu attīstības prognozēm un to ticamību.

Lai izstrādātu makroekonomiskos scenārijus, EIB izmanto daļēji strukturālu, vairākas valstis un vairākus vienādojumus ietverošu globālās ekonomikas makromodeli ar konkrētām valstīm raksturīgiem struktūrelementiem. Galvenais scenārijs / pamatscenārijs tiek izstrādāts tā, lai tas atbilstu jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm. Pozitīvais scenārijs un negatīvais scenārijs tiek izstrādāti, pamatojoties uz galveno scenāriju, izmantojot vairākas valstis un vairākus vienādojumus ietverošo modeli. Scenāriju pamatā ir IKP – galvenā ekonomiskās aktivitātes rādītāja – satricinājumi. Reālā IKP satricinājumi tiek kalibrēti, lai replicētu mainīgā rādītāja līdzšinējo nepastāvību. Attiecīgā gadījumā izmanto arī ekspertu vērtējumu, lai precizētu IKP satricinājumu apjomu un noturīgumu. Rezultātā satricinājumi tiek noteikti kopā ar dilstošo funkciju, lai noteiktu satricinājumu ietekmi laika gaitā. Tiek noteiktas ar katru scenāriju saistītās varbūtības, kas atspoguļo tirgus (svārstīguma) rādītājus un iekšēji izstrādātus rādītājus/indeksus, ko konsekventi izmanto laika gaitā, lai noskaidrotu nenoteiktību.

EIB PIT PD un PIT LGD modeļos ir izmantotas tās pašas prognozētās kredītcikla vērtības, kas ir galvenie ievaddati dažādos makroekonomikas scenārijos. Kredītciklu aprēķina, izmantojot ārējas kredītreitingu aģentūras kredītreitinga pazemināšanas līmeņus un prognozētos reālā IKP gada izaugsmes līmeņus, kā arī starpību starp ilgtermiņa un īstermiņa procentu likmēm.

EAD ir paredzamā riska darījumu vērtība saistību neizpildes gadījumā un ir balstīta uz pašreizējo riska darījumu ar darījumu partneri un iespējamām izmaiņām pašreizējā summā saskaņā ar līgumu, ieskaitot amortizāciju. Finanšu aktīva EAD ir tā bruto uzskaites vērtība. Attiecībā uz aizdevumu saistībām un finanšu garantijām EAD ietver izmantoto summu.

2.4.2.1. Nauda un naudas ekvivalenti

Mehānisma ietvaros ar naudu un naudas ekvivalentiem saprot norēķinu kontus, īstermiņa noguldījumus vai komerciālus vērtspapīrus ar trīs mēnešu vai īsāku termiņu. Naudu un naudas ekvivalentus finanšu stāvokļa pārskatā uzrāda AC.

2.4.2.2. Kases finanšu aktīvi

Kases finanšu aktīvi ietver kotētās un nekotētās obligācijas, kuras plāno turēt līdz termiņa beigām, un komerciālos vērtspapīrus, kuru termiņš pārsniedz trīs mēnešus, un tos attiecīgi klasificē AC.

Šīs obligācijas un komerciālos vērtspapīrus sākotnēji novērtē izmaksās, kas ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas. Starpību starp darījuma uzsākšanas cenu un izpirkšanas vērtību instrumenta atlikušajā darbības laikā amortizē, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.

2.4.2.3. Aizdevumi un avansi

Aizdevumu un avansu portfelis var sastāvēt no parāda instrumentiem, piemēram, aizdevumiem un parāda vērtspapīriem, ieskaitot obligācijas, vekseļus un sertifikātus, ko emitējuši strukturēti subjekti, un nolūks ir turēt tos līdz termiņa beigām un iekasēt līgumiskās naudas plūsmas.

Aizdevumi un avansi ietver:

—	aizdevumus un avansus, kas novērtēti AC,

—	aizdevumus un avansus, kas obligātā kārtā tiek novērtēti FVTPL.

Mehānisma iniciētos aizdevumus atzīst Mehānisma aktīvos, kad tos izmaksā aizņēmējiem. Neizmaksātas aizdevumu daļas ieraksta ārpusbilances pozīcijās to nominālvērtībā. Aizdevumus, kas atbilst SPPI kritērijam, sākotnēji ieraksta atbilstoši izmaksām (neto izmaksātās summas), kas ir aizdevuma iniciēšanai izsniegtās naudas patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc tam novērtē AC, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

Parāda vērtspapīrus atzīst Mehānisma aktīvos, kad naudu izmaksā emitentam, un tie var būt līgumiski saistīti vai viena laidiena parāda instrumenti. Neizmaksātas parāda vērtspapīru daļas ieraksta ārpusbilances pozīcijās to nominālvērtībā. Parāda instrumentus sākotnēji novērtē izmaksās, kas ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas, bet vēlāk tos novērtē AC, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Starpību starp darījuma uzsākšanas cenu un izpirkšanas vērtību instrumenta atlikušajā darbības laikā amortizē, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.

Aizdevumu un avansu vērtības samazināšanās politika ir aprakstīta 2.4.2. skaidrojumā.

Aizdevumus un avansus, kas neatbilst komercdarbības modelim vai SPPI kritērijam, obligātā kārtā novērtē FVTPL. Izmantotā patiesās vērtības novērtējuma metode ir balstīta uz diskontētās naudas plūsmas metodi vai likvidācijas vērtību.

Informāciju par IBOR reformas ietekmi uz amortizētajās izmaksās novērtētu aizdevumu un avansu pārvērtēšanu skatiet tam veltītajās rindkopās 2.4.2. skaidrojuma sadaļas “Klasifikācija un novērtēšana” iedaļā “Izmaiņas”.

2.4.2.4. Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Mehānismam ir divu veidu kapitālieguldījumi: i) tiešie kapitālieguldījumi un ii) riska kapitāla fondi. Akcijas un citus mainīgā procenta vērtspapīrus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kam pieskaitītas darījuma izmaksas. Vēlāk patiesās vērtības izmaiņas, ieskaitot guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtu pārrēķināšanas, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā sadaļā “Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts”.

To ieguldījumu daļu, kas nav izmantota, bet par ko ir notikusi saistību uzņemšanās, norāda kā konsolidētas ārpusbilances saistības to nominālvērtībā.

Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana

Patieso vērtību nosaka, piemērojot kopējās neto aktīvu vērtības (NAV) metodi (tādējādi pieņemot, ka, neraugoties uz to, ka nav viegli noskaidrojamas tirgus vērtības, NAV ir patiesās vērtības vislabākā aplēse). Nekotētiem ieguldījumiem, ja patieso vērtību nevar aprēķināt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, to nosaka, piemērojot atzītus vērtēšanas paņēmienus (4.2.1. skaidrojums).

Piemērojamo NAV koriģē, lai ņemtu vērā notikumus, kas notikuši laikā starp pēdējās pieejamās NAV datumu un bilances datumu, ciktāl Vadības komiteja šādu korekciju uzskata par būtisku. Būtiskas korekcijas tiek grozītas, līdz Direktoru padome pieņem finanšu pārskatus par attiecīgo gadu. Šajā saistībā, ņemot vērā nenoteiktību kopumā, dažādus riskus, kas izriet no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un snieguma līdzšinējo nepastāvību, Banka ir uzlabojusi savus vērtēšanas paņēmienus, ko izmanto, lai aplēstu kapitālieguldījumu patiesās vērtības korekcijas gadījumos, kad līdz Mehānisma finanšu pārskatu sniegšanas datumam fondu pārvaldnieki nav paziņojuši NAV.

Attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem, kuru NAV nav viegli noteikt, var izmantot citas pamatnostādnes, piemēram, Starptautiskās privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas (IPEV) pamatnostādnes, ko publicējusi IPEV padome, un būs vajadzīga detalizētāka uzraudzība un pārskatīšana. Saskaņā ar šo metodi fondus iekšēji klasificē trīs kategorijās:

—	I kategorija – fondi, kas ir pieņēmuši 13. SFPS vai IPEV vadlīniju prasības attiecībā uz patieso vērtību un kam veic īpašu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka NAV ir ticama patiesās vērtības aplēse,

—	II kategorija – fondi, kas ir pieņēmuši citas novērtēšanas vadlīnijas (piemēram, agrākās EVCA 2001. gada vadlīnijas) vai standartus, kurus var uzskatīt par atbilstošiem 13. SFPS, un kam var aprēķināt līdzvērtīgu NAV, un

—	III kategorija – fondi, kas nav pieņēmuši ne 13. SFPS prasības attiecībā uz patieso vērtību, ne arī citas novērtēšanas vadlīnijas, kas atbilst 13. SFPS.

Būtiskas ietekmes novērtējums

Mehānisma iegādātā dalība galvenokārt ir ieguldījumi privātā kapitāla vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares praksi šādi ieguldījumi parasti ir ieguldījumi, ko kopīgi paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem neviens atsevišķi nevar ietekmēt šāda fonda ikdienas operācijas un ieguldīšanas darbību. Tādējādi nekāda ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes struktūrā principā nedod ieguldītājam tiesības ietekmēt fonda ikdienas operācijas. Turklāt individuālie ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, dividenžu vai citas peļņas sadales kārtību. Šādus lēmumus parasti pieņem fonda pārvaldnieki, pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas regulē pārvaldnieku un visu fonda akcionāru tiesības un pienākumus. Akcionāru līgums parasti arī aizliedz individuāliem ieguldītājiem veikt divpusējus būtiskus darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt privileģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai. Mehānisma ieguldījumus īsteno saskaņā ar iepriekš aprakstīto nozares praksi, nodrošinot, ka Mehānismam ne pār vienu no minētajiem ieguldījumiem nav ne kontroles, ne būtiskas ietekmes 10. SFPS un 28. SGS nozīmē, arī pār tiem ieguldījumiem ne, kuros Mehānismam pieder vairāk nekā 20 % balsstiesību.

2.4.3. Finanšu garantijas

Finanšu garantiju līgumi ir līgumi, kas pieprasa Mehānismam veikt noteiktus maksājumus turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas turētājam radušies, jo konkrēts debitors nav veicis maksājumus noteiktajā termiņā saskaņā ar parāda instrumenta noteikumiem.

Finanšu garantijas uzskaita saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti” vai nu kā atvasinātos instrumentus, vai arī kā finanšu garantijas atkarībā no to iezīmēm un pazīmēm, kas definētas 9. SFPS.

Grāmatvedības politika atvasinātajiem instrumentiem ir izklāstīta 2.4.5. skaidrojumā.

Finanšu garantijas sākotnēji atzīst finanšu stāvokļa pārskata sadaļā “Uzkrājumi izsniegtajām garantijām” patiesajā vērtībā, kam pieskaitītas darījuma izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz finanšu garantiju sniegšanu. Veicot sākotnējo atzīšanu, pienākums maksāt atbilst plānoto ienākošo prēmiju vai sākotnējo plānoto zaudējumu neto pašreizējai vērtībai (NPV).

Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu garantijas tiek novērtētas lielākajā no šādām vērtībām:

—	zaudējumu atskaitījumu summa, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS, un

—	sākotnēji atzītā prēmija, no kuras atskaitīti ienākumi, kas atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem.

Jebkuru palielinājumu vai samazinājumu neto saistībās (ko novērtē atbilstoši 9. SFPS), kas saistīts ar finanšu garantijām, izņemot garantiju pieprasījumu maksājumus, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskata sadaļā “Izmaiņas uzkrājumos garantijām”.

Saņemtā prēmija peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā tiek atzīta pozīcijā “Maksu un komisijas naudas ienākumi”, pamatojoties uz amortizācijas grafiku saskaņā ar 15. SFPS finanšu garantijas darbības laikā.

2.4.4. Finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti

Klasifikācija un novērtēšana

Finanšu saistības

Finanšu saistības novērtē amortizētajās izmaksās, izņemot finanšu saistības:

—	kas obligātā kārtā jānovērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (piemēram, atvasināto instrumentu saistības), un

—	kas noteiktas kā novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Mehānisms pārtrauc finanšu saistību atzīšanu, kad līgumā minētās saistības ir izpildītas vai atceltas vai tām beidzies termiņš.

2.4.5. Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ietver starpvalūtu mijmaiņas darījumus, starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumus un īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumus (“ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi”).

Atvasinātos finanšu instrumentus sākotnēji atzīst, par pamatu izmantojot darījuma datumu.

Mehānisms savas parastās darbības ietvaros var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai regulētā tirgū netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar mērķi kompensēt jebkurus guvumus vai zaudējumus, kuri radušies ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā.

Visus atvasinātos instrumentus novērtē FVTPL un uzrāda pie atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no diskontētas naudas plūsmas modeļiem, opciju cenu modeļiem un trešās personas kotētām cenām.

Atvasinātos instrumentus ieraksta patiesajā vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, – saistībās. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas norāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskata sadaļā “Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas”.

Saskaņā ar 9. SFPS bifurkācijas prasības iegultiem atvasinātiem instrumentiem ir atceltas attiecībā uz finanšu aktīviem un finanšu saistībām, un tāpēc hibrīdlīgumu skata visu kopumā, klasificējot to attiecīgi kā finanšu aktīvu vai kā finanšu saistības.

2.4.6. Iemaksas

Dalībvalstu iemaksas finanšu stāvokļa pārskatā tiek atzītas kā debitoru parādi dienā, kad ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic Mehānismā.

Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem nosacījumiem un tāpēc tiek klasificētas kā kapitāls:

—	kā definēts iemaksu līgumā, tās dod dalībvalstīm tiesības izlemt par Mehānisma neto aktīvu izmantošanu Mehānisma likvidācijas gadījumā,

—	tās ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām pārējām instrumentu grupām,

—	visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām pārējām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes,

—	instrumentam nav tādu īpatnību, kā dēļ to vajadzētu klasificēt kā saistības, un

—	kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai Mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā.

Finanšu pārskatos iemaksas klasificē un novērtē AC.

Dalībvalstu veiktās iemaksas ir EK un Apvienotajai Karalistei izmaksātie pieejamie atmaksājumi. Saskaņā ar pārvietojuma nolīgumu no 2024. gada līdz 2027. gada 31. decembrim ne vēlāk kā katra gada 31. martā EIB rakstiski ziņo par pieejamo ĀKK IM atmaksājumu summu un pieejamo AZT IM atmaksājumu summu, kas uzkrāta attiecīgi iepriekšējā gada 31. decembrī (“ziņojums par pieejamajiem atmaksājumiem”). Ziņojumā par pieejamajiem atmaksājumiem nošķir atmaksājumus, kas jāpārskaita Komisijai (ĀKK un AZT atmaksājumi), un atmaksājumus, kas jāpārskaita Apvienotajai Karalistei (AK). Pieejamos atmaksājumus atzīst finanšu stāvokļa pārskatā, kad Mehānismam tiek nosūtīts attiecīgs maksājuma pieprasījums.

2.4.7. Procentu un līdzīgi ienākumi

Procenti no Mehānisma iniciētajiem aizdevumiem tiek ierakstīti peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā (“Procentu un līdzīgi ienākumi”) un finanšu stāvokļa pārskatā (“Aizdevumi un avansi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā aizdevuma paredzamajā darbības laikā tiek precīzi iegūta aizdevuma neto uzskaites vērtība. Ja ierakstītā aizdevuma vērtība ir samazinājusies vērtības samazinājuma dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai uzskaites vērtībai.

Procenti no POCI aizdevumiem tiek ierakstīti peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā (“Procentu un līdzīgi ienākumi”) un finanšu stāvokļa pārskatā (“Aizdevumi un avansi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi visā aizdevuma darbības laikā, kas ir likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā aizdevuma paredzamajā darbības laikā tiek precīzi iegūtas aizdevuma amortizētās izmaksas.

Procentu likmes subsīdijas, ko saņem par Mehānisma resursiem, atliek un atzīst kā faktiskā ienesīguma korekciju, ko ieraksta peļņas vai zaudējumu aprēķina sadaļā “Procentu un līdzīgi ienākumi” par laikposmu no subsidētā aizdevuma izmaksas līdz atmaksai.

Saistību maksas atliek un atzīst kā ienākumus, izmantojot efektīvo procentu metodi, par laikposmu no saistītā aizdevuma izmaksas līdz atmaksai, un tās uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā procentu un līdzīgus ienākumus.

2.4.8. Procentu likmes subsīdijas un tehniskā palīdzība

Mehānisms savas darbības ietvaros dalībvalstu vārdā pārvalda procentu likmes subsīdijas un tehnisko palīdzību (TP).

Dalībvalstu iemaksu daļa, kas piešķirta procentu likmes subsīdiju un TP summu samaksai, nav uzskaitīta Mehānisma ieguldītāju resursos, bet ir klasificēta kā trešām personām maksājamas summas. Mehānisms veic izmaksu galasaņēmējiem un pēc tam samazina trešām personām maksājamās summas.

Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar procentu likmes subsīdijām un TP, nav piešķirtas pilnā apjomā, tās pārklasificē kā iemaksu Mehānismā.

2.4.9. Procentu ienākumi no naudas un naudas ekvivalentiem

Procentu ienākumi no naudas un naudas ekvivalentiem tiek atzīti Mehānisma peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu.

2.4.10. Maksas, komisijas nauda un dividendes

Maksas, kas saņemtas par pakalpojumiem, kuri sniegti kādā laikposmā, atzīst kā ienākumus, tiklīdz šie pakalpojumi ir sniegti, bet maksas, kas nopelnītas, izpildot kādu nozīmīgu darbību, atzīst kā ienākumus, tiklīdz šī nozīmīgā darbība ir pabeigta. Šīs maksas uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā maksu un komisijas naudas ienākumus.

Dividendes, kas attiecas uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem, atzīst pēc paziņošanas un uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā neto realizētos guvumus no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem.

2.4.11. Nodokļu politika

Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

3. Riska pārvaldība

Šajā skaidrojumā ir sniegta informācija par Mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu. Tie ir šādi:

—	kredītrisks – zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visu veidu kredītriska darījumos, arī norēķinu risks (38),

—	likviditātes risks – risks, ka subjekts nespēs finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot pārāk lielus zaudējumus,

—	tirgus risks – risks, ka izmaiņas tirgus cenās un likmēs, piemēram, procentu likmēs, akciju cenās un ārvalstu valūtas kursos, ietekmēs subjekta ienākumus vai tā turējumā esošo finanšu instrumentu vērtību.

3.1. Riska pārvaldības organizācija

EIB pastāvīgi pielāgo IM riska pārvaldības sistēmu.

EIB Grupas riska un atbilstības nodrošināšanas direktorāts (GR&C) neatkarīgi apzina, novērtē un uzrauga riskus, kuriem ir pakļauts Mehānisms, un ziņo par tiem. Saskaņā ar sistēmu, kurā tiek saglabāta pienākumu nošķiršana, riska pārvaldības struktūrvienība ir neatkarīga no klientu apkalpošanas struktūrvienības un sniedz otro atzinumu par visiem klientu apkalpošanas struktūrvienības priekšlikumiem, kuriem ir riska ietekme.

EIB līmenī grupas risku direktors (GCRO) ziņo EIB Vadības komitejai par grupas riskiem par risku atbildīgā Vadības komitejas darbinieka pārraudzībā. GCRO ir tieša piekļuve Riska politikas komitejai, un viņš var tieši rakstiski un mutiski vērsties pie EIB Direktoru padomes jebkurā jautājumā, kas ir viņa kompetences jomā.

3.2. Kredītrisks

Kredītrisks ir zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visu veidu kredītriska darījumos, arī norēķinu risks.

3.2.1. Kredītriska politika

EIB veic aizdevumu partneru kredītanalīzi, lai novērtētu kredītrisku un paredzamos zaudējumus un varētu kvantificēt risku un noteikt tā cenu. EIB ir izstrādāta iekšējo reitingu metodika (IRM), lai noteiktu iekšējos reitingus darījumu partneriem (aizņēmējiem un galvotājiem) kreditēšanas jomā. Metodika ir īpaši pielāgota katram lielākajam kredītu partneru veidam (piemēram, uzņēmumi, finanšu iestādes). Ņemot vērā banku darījumu paraugpraksi, kas piemērojama EIB, un Kapitāla prasību regulā (KPR) noteiktos principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti iekšējo reitingu kategorijās, izmantojot konkrētā darījumu partnera veida IRM. Katram darījumu partnerim tiek piešķirts iekšējais reitings, kas atspoguļo tā PD, pēc tam, kad tiek padziļināti analizēts darījumu partnera uzņēmējdarbības un finanšu riska profils un tas, kādos valsts riska apstākļos partneris darbojas. Nepieciešamības gadījumā tiek piemēroti ekspertu veikti pielāgojumi, ņemot vērā tiesību subjektu mātesuzņēmumu vai valdības atbalstu, un galīgajā reitingā vērtējumu var mainīt, lai atspoguļotu informāciju (piemēram, tirgus cenas), kas modelī nav ņemta vērā.

Lai noteiktu kredītvērtējumu projektu finansēšanas un citām strukturētām operācijām ar ierobežotām regresa tiesībām, izmanto nozarei atbilstošus kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai. Šie instrumenti ietver projektu līgumiskās sistēmas analīzi, darījumu partnera analīzi un naudas plūsmu simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu iestādēm katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu. Visbeidzot, valstis, kas nav ES valstis, novērtē Ekonomikas departaments, pamatojoties uz statistisku modeli.

Visi iekšējie reitingi tiek uzraudzīti visā aizdevuma darbības laikā un tiek periodiski atjaunināti.

Lai mazinātu kredītrisku, EIB, ja konkrētajā gadījumā tas ir atbilstoši, izmanto dažādus kredītkvalitātes uzlabojumus, cita starpā darījumu partnera vai ar projektu saistītus vērtspapīrus, garantijas un līguma noteikumus, atkarībā no aizņēmēja un operācijas veida.

Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto atvasinātos kredītinstrumentus.

3.2.2. Maksimālais kredītrisks, neņemot vērā nodrošinājumus un citus kredītkvalitātes uzlabojumus

Nākamajā tabulā ir atspoguļots finanšu stāvokļa pārskata komponentu, arī atvasināto instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi.

(tūkst. EUR)

Maksimālais kredītrisks

31.12.2025.

31.12.2024.

AKTĪVI

Nauda un naudas ekvivalenti

1 665 129

1 638 604

No ieguldītājiem saņemamās summas

—

7 482

Atvasinātie finanšu instrumenti

7 819

783

Aizdevumi un avansi

1 063 511

1 498 048

Citi aktīvi

36 833

—

Kopā

2 773 292

3 144 917

Uzkrājumi aizdevumu saistībām

–17 585

–18 320

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

Iespējamās saistības

—	Izsniegtās garantijas

—

Saistības

—	Neizmaksātie aizdevumi

354 187

676 229

—	Neizsniegtās garantijas

2 500

Ārpusbilances posteņi kopā

356 687

678 729

Kredītrisks kopā

3 112 394

3 805 326

3.2.3. Kredītrisks saistībā ar aizdevumiem un avansiem

3.2.3.1. Kredītriska novērtējums aizdevumiem un avansiem

Mehānisma aizdevumiem un avansiem vai garantijām tiek veikts vispusīgs riska novērtējums un kvantitatīvi tiek izteiktas aplēses par paredzamajiem zaudējumiem, un tas tiek atspoguļots aizdevumu klasifikācijā (AK). Ietekmes palielināšanas finansējuma programmas operācijām (kas aprakstītas 25. skaidrojumā), izņemot starpniecības aizdevumus, piemēro vispārējos pilnvarojuma riska principus, kā paredzēts EIB Kredītriska un kapitāla riska pamatnostādnēs. AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem, pamatojoties uz aizņēmēja kvalitāti, aizdevuma termiņu, garantijas veidu un attiecīgā gadījumā galvotāju.

Aizdevumu klasifikācijas sistēmu veido metodikas, procesi, datubāzes un IT sistēmas, ko izmanto kredītriska novērtēšanai aizdevumu operācijās un paredzamo zaudējumu aplēšu kvantificēšanai. Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK atspoguļo aplēsto “paredzamo zaudējumu” pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno parādnieku saistību nepildīšanas varbūtību, riska darījumu vērtību saistību nepildīšanas gadījumā un zaudējumu smagumu saistību nepildīšanas gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem:

—	kā palīglīdzekli precīzākai un kvantitatīvākai aizdevuma risku novērtēšanai,

—	kā kredītriska izmaiņu rādītāju uzraudzības centienu prioritāšu noteikšanai,

—	kā aizdevuma portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā datumā un

—	kā ievaddatus riska cenu noteikšanas lēmumos.

AK noteikšanā izmanto šādus faktorus:

aizņēmēja kredītspēja. Riska pārvaldības struktūra neatkarīgi sagatavo apskatu par aizņēmējiem un novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšējām metodikām un ārējiem datiem. Saskaņā ar izvēlēto “Bāzeles III” pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem, Banka ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodiku (IRM), ko izmanto, lai noteiktu aizņēmēju un galvotāju iekšējos reitingus. Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas noteiktiem darījumu partneru veidiem;

ii)	saistību neizpildes korelācija. Tā kvantificē varbūtību, ka gan aizņēmējam, gan galvotājam vienlaikus rodas finansiālas grūtības. Jo augstāka ir korelācija starp aizņēmēja un galvotāja saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas vērtība un attiecīgi zemāka (sliktāka) AK;

iii)	garantijas instrumentu un nodrošinājumu vērtība. Šo vērtību nosaka, pamatojoties uz emitenta kredītspējas un izmantotā instrumenta veida kombināciju;

iv)	piemērojamā atgūšanas likme. Tā ir summa, kas, domājams, tiks atgūta pēc attiecīgā darījumu partnera saistību neizpildes iestāšanās, izteikta procentos no attiecīgā aizdevuma riska darījuma;

v)	līgumiskā sistēma. Spēcīga līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma kvalitāti un tā AK;

vi)	aizdevuma jeb – vispārīgākā nozīmē – aizdevuma naudas plūsmu termiņš. Ja visi pārējie aspekti ir vienādi, garāks aizdevuma termiņš nozīmē augstāku risku, ka varētu rasties grūtības aizdevuma apkalpošanā.

Aizdevuma paredzamos zaudējumus aprēķina, apvienojot sešus iepriekš minētos elementus. Atkarībā no paredzamo zaudējumu apmēra aizdevumam piešķir vienu no turpmāk minētajām AK kategorijām.

“A”

augstākās kvalitātes aizdevumi.

“A0”

ietver ES valstu centrālās valdības saistību neizpildes “riskus”, t. i., aizdevumus, kurus piešķir dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez nosacījumiem garantē dalībvalstis un attiecībā uz kuriem nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības, t. i., paredzamie zaudējumi ir 0 % (pamatojoties uz Bankas privileģētā kreditora statusu un likumisko aizsardzību, kas, kā tiek uzskatīts, nodrošina Bankas aktīvu pilnīgu atgūšanu termiņa beigās), kā arī aizdevumi ar vispārēju ES vai dalībvalsts garantiju.

“A+”	apakškategorija ietver aizdevumus, kurus piešķir subjektiem (vai kurus garantē subjekti), kas nav ES dalībvalstis, un attiecībā uz kuriem nav paredzama to kvalitātes pasliktināšanās to termiņa laikā;

“B”	Augstas kvalitātes aizdevumi: tā ir tādu aktīvu kategorija, par kuriem EIB jūtas droša, tomēr nav izslēdzama neliela kvalitātes pasliktināšanās nākotnē. Ar “B+” un “B-” apzīmē relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās varētu notikt.

“C”	Kvalitatīvi aizdevumi – kā piemēru varētu minēt tikai aizņēmēja parakstītus (nenodrošinātus) drošiem uzņēmumiem (piem., tādiem, kuru iekšējais reitings ir līdzvērtīgs Baa1/BBB+) piešķirtus aizdevumus ar saprātīgu termiņu un atbilstošām aizsardzības klauzulām.

“D”

šī reitingu kategorija (līdztekus aizdevumiem, kas jau sākotnēji apstiprināti šajā kategorijā) ietver aizdevumus, kuriem ir tāds riska profils, ko Banka parasti akceptē, bet kas robežojas ar nepieņemamu. Šo robežšķirtni aizdevumu klasifikācijā precīzāk nosaka, izmantojot apakškategorijas “D+” un “D–”.

“E”

šī AK kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir sliktāks par parasti akceptēto. Tā ietver arī aizdevumus, saistībā ar kuriem to darbības laikā ir radušās būtiskas problēmas un par kuriem nav izslēdzams, ka tie varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Ar apakškategorijām “E+” un “E–” izšķir šā īpašās uzraudzības procesa intensitāti, un operācijām ar reitingu “E–” ir liela varbūtība, ka parāda apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga parāda pārstrukturēšana, kas, iespējams, var izraisīt zaudējumus no vērtības samazināšanās.

“F”

ar “F” (fail) apzīmē aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumi ar reitingu “F–” var rasties tikai no tādiem nepabeigtiem darījumiem, kas pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem, ārkārtējiem un smagiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Visām operācijām, kurās Mehānismam ir radušies pamatsummas zaudējumi, tiek piešķirts reitings “F” un izveidoti īpaši uzkrājumi.

Tabula 3.2.3.3. iedaļā atspoguļo Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītkvalitātes analīzi, kuras pamatā ir iepriekš aprakstītās AK kategorijas.

3.2.3.2. Aizdevumu kredītriska analīze

Nākamajā tabulā ir norādīts maksimālais kredītrisks (neto uzskaites vērtība) parakstītajiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem) aizdevumiem un avansiem, iedalot pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā galvotāju sniegtās garantijas.

(tūkst. EUR)
31.12.2025.	Garantēti	Negarantēti	Kopā	% no izmaksātās kopsummas
Finanšu iestādes	37 020	590 941	627 961	59 %
Uzņēmumi	117 547	125 812	243 359	23 %
Publiskā sektora iestādes	—	—	—	0 %
Valstis	—	192 191	192 191	18 %
Izmaksāti kopā	154 567	908 944	1 063 511	100 %
Neizmaksāti	19 023	317 579	336 602
Izmaksāti un neizmaksāti kopā	173,590	1 226 523	1 400 113

(tūkst. EUR)
31.12.2024.	Garantēti	Negarantēti	Kopā	% no izmaksātās kopsummas
Finanšu iestādes	45 015	879 963	924 978	62 %
Uzņēmumi	164 680	193 836	358 516	24 %
Publiskā sektora iestādes	—	—	—	0 %
Valstis	—	214 554	214 554	14 %
Izmaksāti kopā	209 695	1 288 353	1 498 048	100 %
Neizmaksāti	42 259	615 650	657 909
Izmaksāti un neizmaksāti kopā	251 954	1 904 003	2 155 957

Portfeļa pārvaldības un uzraudzības direktorāta uzdevums ir veikt aizņēmēju un galvotāju uzraudzību, kā arī ar projektiem saistīto finanšu un līgumu uzraudzību. Tādējādi Mehānisma aizdevumu, aizņēmēju un galvotāju kredītspēja tiek pastāvīgi uzraudzīta – vismaz vienu reizi gadā, bet pēc nepieciešamības un atkarībā no kredītnotikumiem arī biežāk. Konkrētāk, Portfeļa pārvaldības un uzraudzības direktorāts pārskata, vai tiek ievērotas līgumiskās tiesības un, ja pasliktinās reitings un/vai līgums netiek izpildīts, vai ir veiktas korektīvas darbības. Vajadzības gadījumā atbilstoši kredītriska pamatnostādnēm tiek veikti riska mazināšanas pasākumi. Turklāt par aizdevumiem saņemto banku garantiju atjaunošanas gadījumā tiek nodrošināts, ka tās tiek aizstātas vai tiek veikta cita savlaicīga rīcība.

3.2.3.3. Kredītkvalitātes analīze dalījumā pa aizņēmēju veidiem

Nākamajās tabulās ir norādīta Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītkvalitātes analīze 2025. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī sadalījumā pēc piešķirtās aizdevumu klasifikācijas, pamatojoties uz parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem).

(tūkst. EUR)
31.12.2025.		Augsta kategorija	Standarta kategorija	Min. pieņem. risks	Augsts risks	Nekategorizēts (*4)	Kopā	% no kopējās summas
		A līdz B–	C	D+	D– vai zemāka
Aizņēmējs	Finanšu iestādes	327 807	10 542	90 260	250 875	—	679 484	48 %
	Uzņēmumi	32 538	1 696	—	131 661	109 628	275 523	20 %
	Publiskā sektora iestādes	—	—	—	—	—	—	0 %
	Valstis	—	948	14 223	429 935	—	445 106	32 %
Kopā		360 345	13 186	104 483	812 471	109 628	1 400 113	100 %
(*4) Aizdevumu operācijas, kas novērtētas FVTPL.

(tūkst. EUR)
31.12.2024.		Augsta kategorija	Standarta kategorija	Min. pieņem. risks	Augsts risks	Nekategorizēts (*5)	Kopā	% no kopējās summas
		A līdz B–	C	D+	D– vai zemāka
Aizņēmējs	Finanšu iestādes	234 681	299 526	218 172	387 621	—	1 140 000	53 %
	Uzņēmumi	41 934	3 318	—	189 403	195 031	429 686	20 %
	Publiskās iestādes	—	—	—	—	—	—	0 %
	Valstis	51 820	2 929	22 375	509 147	—	586 271	27 %
Kopā		328 435	305 773	240 547	1 086 171	195 031	2 155 957	100 %
(*5) Aizdevumu operācijas, kas novērtētas FVTPL.

3.2.3.4. Aizdevumu un avansu risku koncentrācija

3.2.3.4.1. Ģeogrāfiskā analīze

Pamatojoties uz aizņēmēja valsti, Mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt dalījumā pa šādiem ģeogrāfiskiem reģioniem (tūkst. EUR):

Aizņēmēja valsts	31.12.2025.	31.12.2024.
Kenija	170 406	246 455
Ēģipte	146 658	224 074
Barbadosa	111 951	67 426
Etiopija	109 593	117 954
Zambija	76 553	84 336
Nigērija	70 645	119 847
Maurīcija	62 459	86 850
Kamerūna	48 915	58 577
Ruanda	43 013	67 061
Uganda	28 936	37 062
Zimbabve	24 124	35 885
Reģions – ĀKK	24 317	75 060
Togo	22 566	91 324
Senegāla	17 710	18 052
Kongo Demokrātiskā Republika	16 513	23 820
Jaunkaledonija	15 760	21 166
Tanzānija	9 462	16 233
Benina	8 702	16 208
Mauritānija	6 123	8 717
Gvineja	6 076	10 337
Kotdivuāra	4 934	7 440
Dominikānas Republika	4 850	11 006
Madagaskara	4 815	9 122
Seišelu Salas	4 731	5 018
Svatini	4 660	5 673
Sentlūsija	4 253	4 864
Mali	3 730	5 707
Kaimanu salas	2 983	5 588
Malāvija	2 255	3 586
Kaboverde	1 696	3 318
Mikronēzija	1 536	2 062
Mozambika	1 048	3 126
Burkinafaso	887	2 348
Francijas Polinēzija	590	1 193
Samoa	61	198
Gana	—	1 304
Haiti	—	51
Kopā	1 063 511	1 498 048

3.2.3.4.2. Nozaru analīze

Nākamajā tabulā ir analizēts Mehānisma aizdevumu portfelis dalījumā pa aizņēmēju nozarēm. Operācijas, kurās līdzekļus vispirms izmaksā finanšu starpniekam un tikai pēc tam galasaņēmējam, atspoguļo pozīcijā “Pakalpojumu nozare un citi” (tūkst. EUR).

Aizņēmēja nozare	31.12.2025.	31.12.2024.
Finanšu pakalpojumi	627 960	924 947
Valsts pārvalde	192 191	214 554
Elektroenerģija	137 746	170 632
Ķimikālijas	54 806	81 046
Regulētie tīkli	14 571	5 441
Uzņēmējdarbības pakalpojumi, IT un mediji	10 920	33 926
Zāles un medicīniskais aprīkojums	8 305	13 227
Kapitālieguldījumu preces	6 057	7 244
Metāli un kalnrūpniecība	5 175	7 157
Patēriņa preces un mazumtirdzniecība	3 499	—
Atkritumu rekuperācija un reciklēšana	2 281	3 041
Veselības aprūpe	—	36 833
Kopā	1 063 511	1 498 048

3.2.3.5. Kredītrisks katra iekšējā riska reitinga grupā

EIB izmanto iekšējo reitingu metodiku saskaņā ar “Bāzeles III” pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem. Lielākajai daļai Mehānisma darījumu partneru ir piešķirts iekšējs reitings atbilstoši šai metodikai. Nākamajā tabulā ir norādīts Mehānisma aizdevumu portfeļa sadalījums pēc aizņēmēja vai galvotāja iekšējā reitinga – atkarībā no tā, kurš reitings ir labāks –, ja reitings ir pieejams. Gadījumos, kad iekšējais reitings nav bijis pieejams, šai analīzei izmantots ārējais reitings.

Tabulā ir norādīti gan parakstītie riska darījumi (izmaksātie un neizmaksātie), gan riska svērtie riska darījumi, pamatojoties uz iekšēju metodiku, ko Mehānisms izmanto ierobežojumu pārvaldībai.

(tūkst. EUR)
		2025
	Moody’s ekviv. reitings	12 mēnešu PKZ	PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	FVTPL	Kopā
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC
Iekšējais reitings 1 – minimāls kredītrisks	Aaa	—	30 258	—	—	30 258
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks	Aa1–Aa3	111 954	—	—	—	111 954
Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks	A1–A3	8 704	—	—	—	8 704
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks	Baa1–Baa3	163 126	—	2 281	—	165 407
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris	Ba1–Ba3	42 793	4 794	—	—	47 587
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks	B1–B3	319 758	54 209	—	—	373 967
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks	Zemāks par Caa1	38 565	216 042	—	—	254 607
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris	Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības	—	—	15 553	—	15 553
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL		—	—	—	148 669	148 669
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija		–7 186	–13 764	–2 471	–69 774	–93 195
Aizdevumu un avansu uzskaites vērtība		677 714	291 539	15 363	78 895	1 063 511
Aizdevumu saistības
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks	Aa1–Aa3	24 971	—	—	—	24 971
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks	Baa1–Baa3	—	—	—	—	—
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris	Ba1–Ba3	—	—	—	—	—
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks	B1–B3	11 397	254 999	—	—	266 396
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks	Zemāks par Caa1	12 500	19 582	—	—	32 082
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris	Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības	—	—	—	—	—
Nav iekšējā reitinga (*6)		—	—	—	—	—
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL		—	—	—	30 738	30 738
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija		– 566	–17 019	—	—	–17 585
Aizdevumu saistību uzskaites vērtība		48 302	257 562	—	30 738	336 602
(*6) Pārstāvniecības vienošanās, kurām pārskata datumā nav pamatā esošu darījumu partneru.

(tūkst. EUR)
		2024
	Moody’s ekviv. reitings	12 mēnešu PKZ	PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	FVTPL	Kopā
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC
Iekšējais reitings 1 – minimāls kredītrisks	Aaa	—	38 896	—	—	38 896
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks	Aa1–Aa3	67 436	—	—	—	67 436
Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks	A1–A3	10 501	—	—	—	10 501
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks	Baa1–Baa3	246 650	—	3 041	—	249 691
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris	Ba1–Ba3	66 050	—	—	—	66 050
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks	B1–B3	588 657	29 996	16 233	—	634 886
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks	Zemāks par Caa1	74 924	229 726	—	—	304 650
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris	Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības	—	—	22 307	—	22 307
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL		—	—	—	200 677	200 677
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija		–9 675	–12 576	–12 431	–62 364	–97 046
Aizdevumu un avansu uzskaites vērtība		1 044 543	286 042	29 150	138 313	1 498 048
Aizdevumu saistības
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks	Aa1–Aa3	86 796	—	—	—	86 796
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks	Baa1–Baa3	10 000	—	—	—	10 000
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris	Ba1–Ba3	81 500	—	—	—	81 500
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks	B1–B3	20 000	270 990	—	—	290 990
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks	Zemāks par Caa1	12 500	11 329	—	—	23 829
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris	Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības	—	—	111 000	—	111 000
Nav iekšējā reitinga (*7)		15 445	—	—	—	15 445
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL		—	—	—	56 669	56 669
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija		–1 491	–16 829	—	—	–18 320
Aizdevumu saistību uzskaites vērtība		224 750	265 490	111 000	56 669	657 909
EIB pastāvīgi uzrauga notikumus, kas ietekmē tās aizņēmējus un galvotājus. Jo īpaši, EIB katrā individuālā gadījumā novērtē savas līgumiskās tiesības reitinga pasliktināšanās gadījumā un pieprasa veikt riska mazināšanas pasākumus. Tā arī cieši uzrauga par saviem aizdevumiem saņemto bankas garantiju atjaunošanu, lai nodrošinātu, ka tās tiek aizstātas vai ka vajadzības gadījumā tiek savlaicīgi veiktas citas darbības.
(*7) Pārstāvniecības vienošanās, kurām pārskata datumā nav pamatā esošu darījumu partneru.

3.2.3.6. Aizdevumu maksājumu kavējumi un vērtības samazināšanās

Maksājumu kavējumi tiek apzināti, uzraudzīti un paziņoti saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas visā Bankā piemērojamajās finanšu uzraudzības pamatnostādnēs un procedūrās. Šīs procedūras atbilst banku darījumu paraugpraksei, un tās piemēro visiem EIB pārvaldītajiem aizdevumiem.

Uzraudzības process ir strukturēts tā, lai nodrošinātu, ka i) iespējami maksājumu kavējumi tiek konstatēti un par tiem paziņo atbildīgajiem dienestiem bez liekas kavēšanās; ii) informācija par kritiskiem gadījumiem ātri nonāk attiecīgajā darbības vai lēmumu pieņemšanas līmenī; iii) Mehānisma vadībai tiek regulāri ziņots par vispārējo statusu.

Maksājumu kavējumus un vērtības samazinājumus aizdevumiem un avansiem var analizēt šādi (tūkst. EUR):

	Aizdevumi un avansi 31.12.2025.	Aizdevumi un avansi 31.12.2024.
Uzskaites vērtība	1 063 511	1 498 048

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu
Bruto summa	15 553	22 307
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums	–2 471	–12 431
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu: uzskaites vērtība	13 082	9 876
Termiņš kavēts, bet kredītvērtība nav samazinājusies
Termiņš kavēts
0–30 dienas	201	229
30–90 dienas	—	26
90–180 dienas	—	—
vairāk nekā 180 dienas	—	25
Termiņš kavēts, bet kredītvērtība nav samazinājusies: uzskaites vērtība	201	280
Termiņš nav kavēts, un kredītvērtība nav samazinājusies: uzskaites vērtība	1 050 228	1 487 892
Aizdevumu un avansu kopējā uzskaites vērtība	1 063 511	1 498 048

3.2.3.7. PKZ jutīgums pret nākotnes ekonomiskajiem apstākļiem (tūkst. EUR)

PKZ ir jutīgi pret vērtējumiem un pieņēmumiem, kas izdarīti, formulējot nākotnes scenārijus. EIB veic jutīguma analīzi paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas atzīti tās aktīvu būtiskajās klasēs.

Nākotnes ekonomisko apstākļu prognozes (ko izdara, izmantojot makroekonomiskos scenārijus) izmanto kā ievaddatus prognozēšanas modelī, kas aprēķina nosacītus riska parametrus, kurus izmanto kā ievaddatus zaudējumu atskaitījumu aprēķinā.

Scenāriju pamatā ir IKP – galvenā ekonomiskās aktivitātes rādītāja – satricinājumi. Reālā IKP satricinājumi tiek kalibrēti, lai replicētu attiecīgā mainīgā rādītāja līdzšinējo nepastāvību. Turklāt attiecīgā gadījumā izmanto ekspertu vērtējumu, lai precizētu IKP satricinājumu apjomu un noturīgumu. Rezultātā satricinājumi tiek noteikti kopā ar dilstošo funkciju, lai noteiktu satricinājumu ietekmi laika gaitā. Tiek noteiktas ar katru scenāriju saistītās varbūtības, kas atspoguļo tirgus (svārstīguma) rādītājus un iekšēji izstrādātus rādītājus/indeksus, ko konsekventi izmanto laika gaitā, lai noskaidrotu nenoteiktību. Pozitīvā satricinājuma un negatīvā satricinājuma svērums ir atkarīgs no risku samēra ekonomikā; iepriekš ceturkšņa prognozēm tika piemērots negatīvais un pozitīvais satricinājums ar attiecīgi 40 % un 5 % varbūtību

Šajā tabulā ir norādīti zaudējumu atskaitījumi 1. un 2. pakāpes aizdevumiem un avansiem. Katram nākotnes scenārijam (piemēram, pamatscenārijam, pozitīvajam scenārijam un negatīvajam scenārijam) tika piemērots 100 % svērums tā vietā, lai piemērotu scenāriju varbūtības svērumus visiem trim scenārijiem.

(tūkst. EUR)
	2025
	Pozitīvais	Pamatscenārijs	Negatīvais
Bruto riska darījumu apjoms	1 306 210	1 306 210	1 306 210
Zaudējumu atskaitījums	29 944	31 693	33 605

(tūkst. EUR)
	2024
	Pozitīvais	Pamatscenārijs	Negatīvais
Bruto riska darījumu apjoms	1 851 153	1 851 153	1 851 153
Zaudējumu atskaitījums	28 883	30 301	31 819

3.2.3.8. Jaunas vienošanās panākšana par aizdevumu un aizdevuma pārskatīšana

EIB par pārskatītiem aizdevumiem uzskata aizdevumus (t. i., aizdevumus, parāda vērtspapīrus un aizdevumu saistības), kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi ir pretimnākšana, ko EIB izlemj izrādīt parādniekam, kuru viņa finansiālo grūtību dēļ uzskata par nespējīgu izpildīt līgumiskos parāda apkalpošanas noteikumus un nosacījumus, lai parādnieks varētu apkalpot parādu vai varētu pilnībā vai daļēji refinansēt līgumu. Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir izrādīta pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai kādai summai ir nokavēts termiņš un vai riska darījums ir klasificēts kā tāds, kurā netiek pildītas saistības. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja parādniekam nav finansiālu grūtību.

Parastā uzņēmējdarbības gaitā attiecīgo aizdevumu pasliktināšanās būtu konstatēta, pamatojoties uz Bankas pamatnostādņu un procedūru noteikumiem, un tiktu uzraudzīta līdz jaunas vienošanās panākšanai. Pēc jaunas vienošanās panākšanas EIB turpina šos aizdevumus cieši uzraudzīt. Ja finanšu instrumenta kredītvērtība samazinās, to pārvieto uz 3. pakāpi. Aizdevums tiek regulāri uzraudzīts saskaņā ar Bankas regulējumu.

Pārskatīšanas pasākumi un prakse, ko EIB īsteno pārskata periodā kopā ar citām pārstrukturēšanas darbībām, cita starpā ietver termiņu pagarinājumu, tikai pamatsummas maksājumu atlikšanu, pamatsummas un procentu maksājumu atlikšanu, atbrīvošanu no būtiskiem noteikumiem un kavēto maksājumu kapitalizāciju.

Operācijas, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, norādītas nākamajā tabulā.

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.		31.12.2024.
	Ieņēmumus nesoši	Ieņēmumus nenesoši	Ieņēmumus nesoši	Ieņēmumus nenesoši
Pārskatīšanas praksei pakļauto līgumu skaits	1	9	3	7
Uzskaites vērtības (iesk. procentus un maksājumu kavējumus)	9 569	71 509	60 223	35 718
Atzītais PKZ atskaitījums	106	45 760	622	11 156
Procentu ienākumi no pārskatītiem līgumiem	687	1 601	3 353	1 717

(tūkst. EUR)
			Pārskatīšanas pasākumi
	31.12.2024.	Termiņu pagarinājums	Atlikts pamatsummas un procentu maksājums	Būtisku finanšu noteikumu neievērošana	Cits	Līgumiska atmaksa, izbeigšana un/vai norakstīšana	31.12.2025.
Finanšu iestādes	22 382	—	—	–9 643	—	–1 460	11 279
Uzņēmumi	73 559	13 767	6 580	4 154	—	–28 261	69 799
Kopā	95 941	13 767	6 580	–5 489	—	–29 721	81 078

3.2.4. Naudas un naudas ekvivalentu kredītrisks

Pieejamie līdzekļi ir ieguldīti saskaņā ar Mehānisma līgumos noteikto izmaksas saistību grafiku. 2025. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī ieguldījumi bija veikti bankas noguldījumos, noguldījumu sertifikātos un komerciālos vērtspapīros.

Pilnvarotu subjektu reitingi ir līdzīgi īstermiņa un ilgtermiņa reitingiem, kas ir nepieciešami EIB pašu kases līdzekļu izvietojumiem. Ja vairākas kredītreitinga aģentūras ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai pilnvarotajai bankai pašlaik ir 50 000 000 EUR (piecdesmit miljoni euro). Izņēmums no šā noteikuma tiek piemērots bankai Societe Generale S. A., kurā ir Mehānisma naudas norēķinu konti. Societe Generale S. A. īstermiņa kredītlimits 2025. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī ir 110 000 000 EUR (simt desmit miljoni euro). Šis paaugstinātais limits tiek piemērots naudas summai, kura tiek turēta naudas norēķinu kontos, un šā darījumu partnera emitētajiem un kases aktīvu portfelī turētajiem instrumentiem.

Visi ieguldījumi veikti pilnvarotos subjektos, maksimālais periods līdz beigu termiņam ir trīs mēneši no valutēšanas dienas. Pilnvaras devēji ir informēti par visiem kredītriska ierobežojumu pārkāpumiem. 2025. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī visiem termiņnoguldījumiem, komerciālajiem vērtspapīriem un naudai kasē, kas turēta Mehānisma kases aktīvu portfelī, minimālais reitings bija vismaz “P-2” (Moody’s ekvivalents) norēķinu dienā.

Šajā tabulā atainota situācija saistībā ar naudu un naudas ekvivalentiem, ieskaitot uzkrātos procentus (tūkst. EUR).

Minimālais īstermiņa reitings (Moody’s apzīmējums)	Minimālais ilgtermiņa reitings (Moody’s apzīmējums)	31.12.2025.		31.12.2024.
P-1	Aaa	210 685	13 %	124 532	8 %
P-1	Aa1	113 868	7 %	173 639	11 %
P-1	Aa2	99 792	6 %	—	0 %
P-1	Aa3	—	0 %	149 239	9 %
P-1	A1	475 191	28 %	309 342	19 %
P-1	A2	444 741	26 %	280 035	17 %
P-1	A3	176 036	11 %	367 211	22 %
P-2	A3	144 816	9 %	154 829	9 %
P-2	Baa1	—	0 %	79 777	5 %
Kopā		1 665 129	100 %	1 638 604	100%

3.2.5. Atvasināto instrumentu kredītrisks

3.2.5.1. Atvasināto instrumentu kredītriska politika

Atvasināto instrumentu kredītrisku veido zaudējumi, kas varētu rasties darījuma partnerim, ja otrs darījuma partneris nebūtu spējīgs pildīt līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais kredītrisks svārstās atkarībā no vairākiem faktoriem (tādiem kā procentu likmes un valūtas maiņas kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no to nosacītās vērtības.

Mehānismam normāli darbojoties, tas var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus mijmaiņas darījumus EIB veic ar ārējiem darījumu partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē tie paši EIB un tās ārējo darījumu partneru parakstītie mijmaiņas pamatlīgumi un kredītatbalsta pielikumi.

3.2.5.2. Atvasināto instrumentu kredītriska novērtējums

Visus mijmaiņas darījumus, ko EIB veic saistībā ar Mehānismu, regulē tā pati līgumiskā sistēma un metodikas, ko piemēro atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem EIB vienojusies savām vajadzībām. Jo īpaši, mijmaiņas darījumu partneru atbilstību EIB nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem atbilstības nosacījumiem, ko tā vispārīgi piemēro mijmaiņas darījumiem.

EIB mijmaiņas un atvasināto instrumentu darījumu kredītrisku novērtē, izmantojot pašreizējo nenodrošināto risku (Current Unsecured Exposure) un iespējamo nākotnes risku (Potential Future Exposure) pieeju ziņošanai un ierobežojumu uzraudzībai. Šajos mērījumos ir pilnā mērā iekļauti ar ieguldījumu mehānismu saistītie atsavinātie instrumenti.

Mehānisms slēdz ārvalstu valūtas īstermiņa mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu izmaksai valūtās, kas nav euro. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu maksimālais termiņš ir trīs mēneši, un tas tiek regulāri pagarināts. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2025. gada 31. decembrī bija 1 060,0 miljoni EUR, savukārt 2024. gada 31. decembrī tā bija 1 330,0 miljoni EUR. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2025. gada 31. decembrī bija 6,0 miljoni EUR, bet 2024. gada 31. decembrī tie bija –38,9 miljoni EUR.

Mehānisms slēdz starpvalūtu mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu izmaksai valūtās, kas nav euro. Starpvalūtu mijmaiņas līgumu termiņš ir ilgs. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2025. gada 31. decembrī bija 22,9 miljons EUR, savukārt 2024. gada 31. decembrī tā bija 33,1 miljoni EUR. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2025. gada 31. decembrī bija 1,4 miljoni EUR, bet 2024. gada 31. decembrī tie bija 0,5 miljoni EUR.

3.2.6. Kases finanšu aktīvu kredītrisks

Kases aktīvu portfelis sastāv vienīgi no komerciāliem vērtspapīriem, ko emitējušas subsuverēnas struktūras, bankas un nebanku subjekti un kā termiņš ir garāks par trim mēnešiem. ES dalībvalstis, to aģentūras, bankas un nebanku subjekti ir atbilstīgi emitenti. Maksimālā atļautā summa katram pilnvarotajam emitentam ir 50 000 000 EUR (piecdesmit miljoni euro). Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijās arī būtu pieļaujami atkarībā no likviditātes prasībām. 2024. gada 31. decembrī un 2025. gada 31. decembrī nebija kases finanšu aktīvu.

3.3. Likviditātes risks

Likviditātes risks ir subjekta spēja finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot pārāk lielus zaudējumus. To var iedalīt finansējuma likviditātes riskā un tirgus likviditātes riskā.

Finansējuma likviditātes risks ir risks, ka subjekts ar viegli pieejamajiem likviditātes resursiem nevarēs refinansēt savas bilances aktīvu pusi un segt maksājumu saistības pilnā apmērā. Tirgus likviditātes risks ir subjekta pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām gūto ienākumu svārstīgums, ko izraisa subjekta iespējamā nespēja veikt darījumu, kura mērķis ir kompensēt, likvidēt vai samazināt šādas nenokārtotas pozīcijas, par samērīgām tirgus cenām.

3.3.1. Likviditātes riska pārvaldība

Mehānisms tiek galvenokārt finansēts ar dalībvalstu gada iemaksām, kā arī atmaksājumiem no Mehānisma operācijām. Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/2233 atmaksājumi no ĀKK IM tiks izmantoti NDICI satvarā. Tomēr pārvedamo atmaksājumu pieejamība ir atkarīga no tā, vai ieguldījumu mehānismā tiek uzturēts pietiekams likviditātes līmenis.

Mehānisms savu finansējuma likviditātes risku galvenokārt pārvalda, plānojot savas neto likviditātes vajadzības. Lai vēl vairāk mazinātu likviditātes risku, Mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu plānoto naudas izmaksu (ko periodiski paziņo EIB Aizdevumu departaments) jebkurā PIT. Līdzekļi tiek ieguldīti naudas un obligāciju tirgos starpbanku noguldījumu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā, ievērojot Mehānisma naudas izmaksas saistības. Mehānisma likvīdos aktīvus pārvalda EIB Kases departaments, lai uzturētu pietiekamu likviditāti, kas ļautu Mehānismam pildīt saistības.

Svarīgi ir uzsvērt, ka kapitāls tiek pārvaldīts tikai no likviditātes viedokļa, kā aprakstīts iepriekš.

Saskaņā ar principu, ka tiek nošķirti darījumu un noformējuma nodaļas pienākumi, par norēķinu operācijām, kas saistītas ar minēto aktīvu ieguldījumiem, atbild EIB Operāciju plānošanas un norēķinu departaments. Savukārt par kases aktīvu ieguldījumu darījumu partneru un ierobežojumu apstiprināšanu, kā arī šo ierobežojumu uzraudzību ir atbildīgs Bankas GR&C.

3.3.2. Likviditātes riska novērtējums

Šīs iedaļas tabulās ir analizētas Mehānisma finanšu saistības sadalījumā pēc termiņa, ko definē kā atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto termiņu (balstoties uz nediskontētajām naudas plūsmām).

Mehānismam ir tādas neatvasinātās finanšu saistības kā neizmaksātas noslēgtajos aizdevumu līgumos paredzēto kredītu daļas, neizmaksātas noslēgtajos kapitāla parakstīšanas / ieguldījumu līgumos paredzētas daļas, piešķirtas aizdevumu garantijas vai procentu likmes subsīdiju un TP saistības.

IM aizdevumiem ir noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu veic tādā laikā un apjomā, kas atbilst pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai. Turklāt IM aizdevumi ir darījumi, kuru darbības vide ir salīdzinoši nepastāvīga, tāpēc to izmaksas grafiks ir ļoti nenoteikts.

Kapitāla ieguldījumu maksāšanas termiņš pienāk, tiklīdz kapitāla fondu pārvaldnieki izsniedz derīgus kapitāla pieprasījumus, kas atbilst to ieguldīšanas darbību gaitai. Izņemšanas termiņš parasti ir trīs gadi, un tas tiek bieži pagarināts par vienu vai diviem gadiem. Dažas izmaksu saistības parasti saglabājas vēl pēc izņemšanas termiņa beigām, līdz pilnīgai fondu veidojošo ieguldījumu atsavināšanai, jo fonda likviditāte dažkārt var nebūt pietiekama, lai segtu maksājumu saistības, kas radušās attiecībā uz maksām vai citiem izdevumiem.

Uz garantijām neattiecas īpašas izmaksas saistības, izņemot gadījumus, kad garantiju pieprasa. Neizmaksāto garantiju summu samazina atbilstīgi garantēto aizdevumu atmaksas grafikam.

Procentu likmes subsīdiju, par kurām veikta saistību uzņemšanās, izejošās naudas plūsmas rodas saistībā ar subsidētiem aizdevumiem, ko finansē no Bankas pašu resursiem. Tāpēc pārskatā iekļautās “Saistību likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas” attēlo tikai tādas saistības, kas saistītas ar minētajiem aizdevumiem, nevis neizmaksāto procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, kopsummu. Tāpat kā aizdevumu gadījumā, to izmaksas grafiks nav precīzi noteikts.

Tehniskās palīdzības, par ko notikusi saistību uzņemšanās, “bruto nominālās izejošās plūsmas” tabulā “Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums” ir noslēgto TP līgumu summas kopējā neizmaksātā daļa. Izmaksas grafiks ir ļoti nenoteikts. Izejošās naudas plūsmas, kas atspoguļotas laika intervālā “3 mēneši vai mazāk”, ir to nesamaksāto rēķinu summa, kas saņemti līdz pārskata datumam.

Saistības, kas attiecas uz neatvasinātām finanšu saistībām, kurām nav noteikta līgumiskā termiņa, klasificē kategorijā “Nenoteikts termiņš”. Saistības, par kurām pārskata datumā ir reģistrēts naudas izmaksas pieprasījums, klasificē attiecīgajā laika intervālā.

Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījumā attēlotas līgumiskās nediskontētās mijmaiņas līgumu bruto naudas plūsmas, ieskaitot starpvalūtu mijmaiņas (CCS), starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas (CCIRS), īstermiņa valūtas mijmaiņas un procentu likmju mijmaiņas līgumus.

(tūkst. EUR)
Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums 31.12.2025.	3 mēneši vai mazāk	Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu	Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem	Vairāk par 5 gadiem	Nenoteikts termiņš	Bruto nominālā izejošā plūsma
Aizdevumu, par kuriem notikusi saistību uzņemšanās, bet kuri vēl nav izmaksāti, izejošās plūsmas	122 352	—	—	—	231 835	354 187
Ieguldījumu fondu un parakstīto akciju, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas	165	—	—	—	184 676	184 841
Citas saistības (parakstītas, bet neizsniegtas garantijas, izsniegtas garantijas)	—	—	—	—	2 500	2 500
Procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas	—	—	—	—	239 148	239 148
Izejošās naudas plūsmas attiecībā uz summām, kas maksājamas EIB	3 199	19 942	—	—	—	23 141
Izejošās naudas plūsmas attiecībā uz summām, kas maksājamas EK	—	243 853	—	—	—	243 853
TP, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas	844	—	—	—	10 465	11 309
Kopā	126 560	263 795	—	—	668 624	1 058 979

(tūkst. EUR)
Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums 31.12.2024.	3 mēneši vai mazāk	Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu	Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem	Vairāk par 5 gadiem	Nenoteikts termiņš	Bruto nominālā izejošā plūsma
Aizdevumu, par kuriem notikusi saistību uzņemšanās, bet kuri vēl nav izmaksāti, izejošās plūsmas	80 913	20 208	—	—	575 108	676 229
Ieguldījumu fondu un parakstīto akciju, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas	4 190	—	—	—	233 696	237 886
Citas saistības (parakstītas, bet neizsniegtas garantijas, izsniegtas garantijas)	—	—	—	—	2 500	2 500
Procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas	—	—	—	—	334 754	334 754
TP, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas	1 859	—	—	—	18 341	20 200
Kopā	86 962	20 208	—	—	1 164 399	1 271 569

(tūkst. EUR)
Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums 31.12.2025.	3 mēneši vai mazāk	Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu	Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem	Vairāk par 5 gadiem	Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma
CCS un CCIRS – Ienākošās plūsmas	131	10 242	13 126	—	23 499
CCS un CCIRS – Izejošās plūsmas	–81	–10 451	–13 026	—	–23 558
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – ienākošās plūsmas	1 060 000	—	—	—	1 060 000
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – izejošās plūsmas	–1 056 455	—	—	—	–1 056 455
Kopā	3 595	– 209	100	—	3 486

(tūkst. EUR)
Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums 31.12.2024.	3 mēneši vai mazāk	Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu	Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem	Vairāk par 5 gadiem	Nominālo ienākošo/izejošo plūsmu kopsumma
CCS un CCIRS – Ienākošās plūsmas	157	10 405	22 613	832	34 007
CCS un CCIRS – Izejošās plūsmas	–87	–12 310	–24 852	– 899	–38 148
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – ienākošās plūsmas	1 330 000	—	—	—	1 330 000
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – izejošās plūsmas	–1 371 666	—	—	—	–1 371 666
Kopā	–41 596	–1 905	–2 239	–67	–45 807

3.3.3. Ilgtermiņa finanšu aktīvi un saistības

Šajā tabulā norādīti tādi neatvasinātie finanšu aktīvi un finanšu saistības, ko paredzēts atgūt vai par ko paredzēts norēķināties laikposmā, kas ir ilgāks nekā 12 mēneši no pārskata datuma.

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.	31.12.2024.
Finanšu aktīvi
Aizdevumi un avansi	1 126 057	1 551 776
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	745 934	834 621
Kopā	1 871 991	2 386 397
Finanšu saistības
Trešām personām maksājamā summa (*8)	797	534 569
Uzkrājumi aizdevumu saistībām	17 585	18 320
Kopā	18 382	552 889
(*8) Trešām personām maksājamās summas ietver procentu likmes subsīdijas un TP, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas, un to termiņš galvenokārt nav noteikts.

3.4. Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka izmaiņas tirgus cenās un likmēs, piemēram, procentu likmēs, akciju cenās un ārvalstu valūtas kursos, ietekmēs subjekta ienākumus vai tā turējumā esošo finanšu instrumentu vērtību.

3.4.1. Procentu likmju risks

Procentu likmju risku rada procentus nesošu pozīciju ekonomiskās vērtības svārstīgums vai šādu pozīciju ienākumu svārstīgums, kas rodas no procentu likmju nelabvēlīgas dinamikas.

Mehānismu tieši neietekmē tā ekonomiskās vērtības svārstības vai cenu noteikšanas neatbilstība starp dažādiem aktīviem, saistībām un riska ierobežošanas instrumentiem, jo tam nav procentus nesošu saistību. Mehānisms katru gadu novērtē savu procentu likmju risku, piemērojot EBI standartizētos satricinājuma scenārijus (39), kas parāda ietekmi gan uz pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan neto procentu ienākumiem no nelabvēlīgām procentu likmju izmaiņām.

Procentu likmju risks attiecībā uz pašu kapitāla ekonomisko vērtību

Lai noteiktu euro valūtā izteikto aizdevumu un riska ierobežošanas mijmaiņas darījumu naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību (NPV), Mehānisms izmanto trīs mēnešu EURIBOR līkni. Citās valūtās izteiktu aizdevumu naudas plūsmu NPV nosaka, izmantojot trīs mēnešu EURIBOR līkni, kas koriģēta ar attiecīgajai valūtai piemērojamo starpvalūtu bāzes starpību. Tām citām valūtām, par kurām nav pieejama uzticama un pietiekami pilnīga diskonta līkne, izmanto euro vai ASV dolāru diskonta līkni.

2025. gada 31. decembrī sliktākā ietekme, ko radītu EBI anomālo vērtību uzraudzības pārbaudes scenāriji, samazinātu pašu kapitāla ekonomisko vērtību par 60,2 miljoniem EUR (2024. gadā – 81 miljons EUR).

Procentu likmju risks attiecībā uz peļņu

Tas kvantificē neto procentu ienākumu summu, kas mainītos nākamo 12 mēnešu laikā, ja visas procentu likmju līknes samazinātos par diviem procentpunktiem un ja netiktu faktiski izmaksātas esošās saistības. Ņemot vērā 2025. gada 31. decembrī esošās pozīcijas, neto procentu ienākumi samazinātos par 33,3 miljoniem EUR (2024. gadā – par 34,7 miljoniem EUR), ja procentu likmes samazinātos par 200 bāzes punktiem.

Neto procentu ienākumu jutīguma analīzes papildināšanai lēsts, ka neto procentu ienākumi palielinātos par 33,7 miljoniem EUR (2024. gadā – 35,1 miljons EUR), ja procentu likmes palielinātos par 200 bāzes punktiem.

3.4.2. Ārvalstu valūtu risks

Ārvalstu valūtu risks ir IM pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu risks, ko izraisa ārvalstu valūtu kursu nelabvēlīga dinamika.

Ņemot vērā grāmatvedības atsauces valūtu (kas IM gadījumā ir euro), ārvalstu valūtu risks Mehānismam rodas tad, kad nesakrīt aktīvu, saistību un riska ierobežošanas instrumentu valūta.

3.4.2.1. Ārvalstu valūtu risks un kases aktīvi

IM kases aktīvi ir izteikti euro vai ASV dolāros.

Ārvalstu valūtu risku ierobežo ar ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem vai regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumiem, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem. EIB Kases departaments, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, var izmantot citus Bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret tirgus riskiem, kuri rodas saistībā ar IM finanšu darbībām.

3.4.2.2. Ārvalstu valūtu risks un operācijas, ko IM finansē vai garantē

Dalībvalstu iemaksas ieguldījumu mehānismā tiek saņemtas euro. IM finansētās vai garantētās operācijas, kā arī procentu likmes subsīdijas var izteikt euro, ASV dolāros vai citā atļautā valūtā.

Ārvalstu valūtu risks (pret euro kā atsauces valūtu) rodas gadījumos, kad uz darījumiem, kas izteikti citās valūtās (nevis euro), nav attiecināti riska ierobežošanas pasākumi. IM ārvalstu valūtu riska ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk.

3.4.2.2.1. ASV dolāros izteikto operāciju riska ierobežošana

Ārvalstu valūtu risku, kas rodas no IM operācijām, kuras izteiktas ASV dolāros, sedz apkopotā veidā, izmantojot EUR/USD valūtas mijmaiņas darījumus, kuriem periodiski tiek pagarināts termiņš un koriģēta summa. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi tiek izmantoti diviem mērķiem – no vienas puses, tiek radīta nepieciešamā likviditāte jaunu izmaksu veikšanai (aizdevumiem un pašu kapitālam), un, no otras puses, tiek uzturēts visu aktīvu ārvalstu valūtu riska ierobežojums.

Katra perioda sākumā naudas plūsmas, kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai jāizmaksā ASV dolāros, aplēš, pamatojoties uz plānotajiem vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un to summu koriģē vismaz līdz summai, kas atbilst prognozētajām ASV dolāru likviditātes vajadzībām nākamajā periodā.

Katru mēnesi ir jāierobežo risks ārvalstu valūtas pozīcijai, kas izteikta ASV dolāros, ja pozīcija pārsniedz noteiktus ierobežojumus, un šim mērķim izmanto tagadnes vai regulētā tirgū netirgotu nākotnes operāciju.

Pagarinājuma periodā neparedzētu ASV dolāru likviditātes deficītu sedz, izmantojot ad hoc ārvalstu valūtas mijmaiņas operācijas, savukārt likviditātes pārpalikumus vai nu iegulda kases aktīvos, vai arī pārvērš euro, ja tie rodas tādēļ, ka palielinājusies ārvalstu valūtas pozīcija.

3.4.2.2.2. Riska ierobežošana operācijām, kas izteiktas valūtās, kuras nav euro vai ASV dolāri

IM operācijām, kas izteiktas valūtās, kuras nav euro vai ASV dolāri, risku ierobežo, izmantojot starpvalūtu mijmaiņas līgumus, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā esošā aizdevuma finanšu profils, ar nosacījumu, ka darbojas mijmaiņas līgumu tirgus.

IM veic operācijas, kas izteiktas valūtās, kurām faktiski nav iespējams ierobežot risku vai iespēja ierobežot risku ir saistīta ar lielām izmaksām. Šādas operācijas ir izteiktas vietējā valūtā, bet norēķini tiek veikti euro vai ASV dolāros. Saskaņā ar IM finanšu riska ietvaru, ko IM komiteja apstiprināja 2015. gada 22. janvārī, pastāv iespēja ierobežot ārvalstu valūtu risku vietējās valūtas pozīcijām, ja tām piemīt ievērojami pozitīva korelācija ar ASV dolāriem, sintētiski – ar atvasinātiem instrumentiem, kas izteikti ASV dolāros. Vietējās valūtas pozīcijas, kuru risks tiek ierobežots sintētiski, izmantojot atvasinātus instrumentus, kas izteikti ASV dolāros, norādītas 3.4.2.2.3. iedaļas tabulas postenī “Vietējās valūtas pozīcijas (kam piemēro sintētisku riska ierobežošanu)”, savukārt vietējās valūtas pozīcijas, kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu, izmantojot ASV dolārus, uzrādītas tajā pašā tabulā postenī “Vietējās valūtas pozīcijas (kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu)”.

Turklāt par aizdevumiem, kuri denominēti valūtās, kas nav euro, ASV dolāri vai valūtas, kurām nav iespējams ierobežot risku, izmantojot starpvalūtu mijmaiņas līgumus, IM iekasē papildu procentu komponentu, ko sauc par “FX piemaksu”, lai mazinātu iespējamo vietējās valūtas vērtības samazināšanās risku.

3.4.2.2.3. Ārvalstu valūtas pozīcija (tūkst. EUR)

Šā skaidrojuma tabulās parādīta IM ārvalstu valūtas pozīcija.

Nākamajās tabulās ārvalstu valūtas pozīcija parādīta atbilstīgi IM riska politikai (kas aprakstīta IM finanšu riska ietvarā). Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai balstās uz grāmatvedības datiem, un to definē kā atlikumu starp atlasītiem aktīviem un saistībām. Aktīvi un saistības, kas definēti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek atlasīti tā, lai nodrošinātu, ka peļņa pēc saņemšanas tiek pārvērsta tikai pārskata valūtā (euro).

Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas iekļauj ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, kā arī aizdevumu un avansu vērtības samazinājumā. Atvasinātie instrumenti, kas tiek iekļauti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek ņemti vērā to nominālvērtībā, nevis patiesajā vērtībā, lai tos saskaņotu ar aktīvu atlikušo vērtību, ko arī ņem vērā nominālvērtībā, kas koriģēta ar aizdevumu vērtības samazinājumu.

Nākamajās tabulās aktīvu un saistību atlikusī daļa, kurā galvenokārt iekļauti uzkrātie procenti par aizdevumiem, atvasinātiem instrumentiem un subsīdijām, ir norādīta sadaļā “Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā”.

2025. gada 31. decembrī	Aktīvi un saistības			Saistības un iespējamās saistības
Valūtas	Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai	Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā	Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē
USD	1 294	–31 642	–30 348	164 405
Vietējās valūtas (kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu)*
TZS	—	—	—	—
DOP	4 775	82	4 857	—
Vietējās valūtas (kam nepiemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*9)
BWP, HTG, JMD, KES, MUR, MZN, NGN, RWF, UGX, XOF, ZAR, ZMW	146 528	–2 514	144 014	—
Kopā valūtās, kas nav EUR	152 597	–34 074	118 523	164 405
EUR		2 676 672	2 676 672	636 494
Kopā EUR un citās valūtās	152 597	2 642 598	2 795 195	800 899
(*9) Paskaidrojumus par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā.

2024. gada 31. decembrī	Aktīvi un saistības			Saistības un iespējamās saistības
Valūtas	Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai	Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā	Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē
USD	–45 774	–21 740	–67 514	235 603
Vietējās valūtas (kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*10)
DOP	10 884	133	11 017	—
KES, RWF, UGX, HTG, MUR, MZN, XOF, ZMW, BWP, JMD, NGN, ZAR	225 877	–3 763	222 114	—
Kopā valūtās, kas nav EUR	190 987	–25 370	165 617	235 603
EUR	—	3 139 294	3 139 294	1 043 860
Kopā EUR un citās valūtās	190 987	3 113 924	3 304 911	1 279 463
(*10) Paskaidrojumus par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā.

3.4.2.3. Ārvalstu valūtas maiņas jutīguma analīze

2025. gada 31. decembrī euro valūtas vērtības samazinājums par 10 %, salīdzinot ar visām pārējām valūtām, radītu ieguldītāju resursu un peļņas palielinājumu par 13,2 miljoniem EUR (2024. gada 31. decembrī – par 18,4 miljoniem EUR). 10 % vērtības palielinājums euro valūtai attiecībā pret visām pārējām valūtām radītu ieguldītāju resursu un peļņas samazinājumu par 10,8 miljoniem EUR (2024. gada 31. decembrī – par 15,1 miljonu EUR).

3.4.2.4. Valūtas maiņas kursi

2025. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī bilances sagatavošanai tika izmantoti šādi valūtas kursi.

	31.12.2025.	31.12.2024.
Trešo valstu valūtas
Botsvānas pula (BWP)	16,18	14,49
Dominikānas peso (DOP)	73,78	63,09
Fidži dolārs (FJD)	2,62	2,38
Haiti gurds (HTG)	153,14	135,09
Jamaikas dolārs (JMD)	185,35	161,15
Kenijas šiliņš (KES)	151,20	133,69
Mauritānijas ugija (MRU)	46,70	41,30
Maurīcijas rūpija (MUR)	54,08	48,56
Mozambikas metikals (MZN)	74,22	65,65
Nigērijas naira (NGN)	1 693,57	1 591,68
Ruandas franks (RWF)	1 698,60	1 419,85
Tanzānijas šiliņš (TZS)	2 862,12	2 490,24
Ugandas šiliņš (UGX)	4 240,00	3 812,00
ASV dolārs (USD)	1,18	1,04
CFA franks (XAF/XOF)	655,96	655,96
Dienvidāfrikas rends (ZAR)	19,44	19,62
Zambijas kvača (ZMW)	25,98	28,87

3.4.3. Kapitāla cenas risks

Kapitāla cenas risks ir risks, ka kapitālieguldījumu patiesās vērtības samazināsies kapitāla cenu un/vai kapitālieguldījumu vērtības izmaiņu rezultātā.

IM ir pakļauts kapitāla cenas riskam, ko izraisa tā tiešie kapitālieguldījumi un ieguldījumi riska kapitāla fondos.

Nekotētu kapitāla pozīciju vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles regulārai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās pieejamās norādes cita starpā ir cenas, kuras iegūtas, izmantojot attiecīgus vērtēšanas paņēmienus.

Ietekme uz Mehānisma ieguldītāju līdzekļiem (pašu kapitāla instrumentu portfeļa patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), kuru rada atsevišķu tiešu kapitālieguldījumu un riska kapitāla ieguldījumu vērtības maiņa par +/–10 %, nemainoties citiem mainīgajiem lielumiem, 2025. gada 31. decembrī bija attiecīgi 74,6 miljoni EUR un –74,6 miljoni EUR (2024. gada 31. decembrī – attiecīgi 83,5 miljoni EUR un –83,5 miljoni EUR).

4. Finanšu instrumentu patiesās vērtības

4.1. Grāmatvedības klasifikācija un patiesās vērtības

Nākamajās tabulās norādītas finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtības un patiesās vērtības, norādot arī to līmeni patiesās vērtības hierarhijā. Nav ietverta patiesās vērtības informācija par tādiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ja uzskaites vērtība ir patiesās vērtības ticama aproksimācija.

(tūkst. EUR)
2025. gada 31. decembrī	Uzskaites vērtība						Patiesā vērtība
	Atvasinātie finanšu instrumenti	Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	Nauda, aizdevumi un avansi	Kases finanšu aktīvi	Citi finanšu aktīvi/saistības	Kopā	1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	Kopā
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL
Atvasinātie finanšu instrumenti	7 819	—	—	—	—	7 819	—	7 819	—	7 819
Riska kapitāla fonds	—	550 528	—	—	—	550 528	—	—	550 528	550 528
Tieši kapitālieguldījumi	—	195 406	—	—	—	195 406	—	—	195 406	195 406
Aizdevumi un avansi	—	—	77 287	—	—	77 287	—	—	77 287	77 287
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL, kopā	7 819	745 934	77 287	—	—	831 040	—	7 819	823 221	831 040
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC
Nauda un naudas ekvivalenti	—	—	1 665 129	—	—	1 665 129	89 790	1 575 339	—	1 665 129
Aizdevumi un avansi	—	—	986 224	—	—	986 224	—	953 612	—	953 612
No ieguldītājiem saņemamās summas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kases finanšu aktīvi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Citi aktīvi	—	—	—	—	36 833	36 833	—	—	—	—
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC, kopā	—	—	2 651 353	—	36 833	2 688 186	89 790	2 528 951	—	2 618 741
Finanšu aktīvi kopā	7 819	745 934	2 728 640	—	36 833	3 519 226
Finanšu saistības, kas novērtētas FVTPL
Atvasinātie finanšu instrumenti	– 411	—	—	—	—	– 411	—	– 411	—	– 411
Finanšu saistības, kas novērtētas FVTPL, kopā	– 411	—	—	—	—	– 411	—	– 411	—	– 411
Finanšu saistības, kas novērtētas AC
Uzkrājumi aizdevumu saistībām	—	—	—	—	–17 585	–17 585
Trešām personām maksājamās summas	—	—	—	—	– 658 146	– 658 146
Citas saistības	—	—	—	—	–3 044	–3 044
Finanšu saistības, kas novērtētas AC, kopā	—	—	—	—	– 678 775	– 678 775
Finanšu saistības kopā	– 411	—	—	—	– 678 775	– 679 186

(tūkst. EUR)
2024. gada 31. decembrī	Uzskaites vērtība						Patiesā vērtība
	Atvasinātie finanšu instrumenti	Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	Nauda, aizdevumi un avansi	Kases finanšu aktīvi	Citi finanšu aktīvi/saistības	Kopā	1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	Kopā
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL
Atvasinātie finanšu instrumenti	783	—	—	—	—	783	—	783	—	783
Riska kapitāla fonds	—	655 817	—	—	—	655 817	—	—	655 817	655 817
Tiešs kapitālieguldījums	—	178 804	—	—	—	178 804	—	—	178 804	178 804
Aizdevumi un avansi	—	—	136 983	—	—	136 983	—	—	136 983	136 983
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL, kopā	783	834 621	136 983	—	—	972 387	—	783	971 604	972 387
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC
Nauda un naudas ekvivalenti	—	—	1 638 604	—	—	1 638 604	—	1 638 604	—	1 638 604
Aizdevumi un avansi	—	—	1 361 065	—	—	1 361 065	—	1 321 715	—	1 321 715
No ieguldītājiem saņemamās summas	—	—	7 482	—	—	7 482	—	—	—	—
Kases finanšu aktīvi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Citi aktīvi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC, kopā	—	—	3 007 151	—	—	3 007 151	—	2 960 319	—	2 960 319
Finanšu aktīvi kopā	783	834 621	3 144 134	—	—	3 979 538
Finanšu saistības, kas obligātā kārtā novērtētas FVTPL
Atvasinātie finanšu instrumenti	–39 210	—	—	—	—	–39 210	—	–39 210	—	–39 210
Finanšu saistības, kas novērtētas FVTPL, kopā	–39 210	—	—	—	—	–39 210	—	–39 210	—	–39 210
Finanšu saistības, kas novērtētas AC
Uzkrājumi aizdevumu saistībām	—	—	—	—	–18 320	–18 320
Trešām personām maksājamās summas	—	—	—	—	– 566 083	– 566 083
Citas saistības	—	—	—	—	–3 289	–3 289
Finanšu saistības, kas novērtētas AC, kopā	—	—	—	—	– 587 692	– 587 692
Finanšu saistības kopā	–39 210	—	—	—	– 587 692	– 626 902

4.2. Patiesās vērtības novērtējumi

4.2.1. Novērtēšanas metodes un būtiski nenovērojami dati

Nākamajā tabulā norādīta informācija par vērtēšanas paņēmieniem un būtiskiem nenovērojamiem datiem, kas izmantoti patiesās vērtības hierarhijas 2. un 3. līmenī kategorizētu finanšu instrumentu novērtēšanai.

	Vērtēšanas paņēmiens	Būtiski nenovērojamie dati	Nenovērojamo datu izmantošana patiesās vērtības novērtējumā
Finanšu instrumenti, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā
Atvasinātie finanšu instrumenti	Diskontētā naudas plūsma. Nākotnes naudas plūsmas tiek aplēstas, pamatojoties uz nākotnes valūtas maiņas kursiem / procentu likmēm (no novērojamiem nākotnes valūtas maiņas kursiem un ienesīguma līknēm pārskata perioda beigās) un līgumiskajām nākotnes/procentu likmēm, un diskontētas atbilstoši likmei, kura atspoguļo dažādu darījumu partneru kredītrisku.	Līknes, ko izmanto naudas plūsmu aplēsēs un diskontēšanā, ir pielāgotas tirgus datiem, un portfeļa mijmaiņas darījumu termiņi nepārsniedz ilgāko termiņu, kas pieejams datos. Tāpēc nav nenovērojamu datu.	Neattiecas.
Riska kapitāla fonds (RKF)	Koriģēto neto aktīvu metode. Patieso vērtību nosaka, piemērojot visjaunākajā pārskatā atspoguļotajai neto aktīvu vērtībai koeficientu, kas atbilst Mehānisma procentuālajai daļai no īpašumtiesībām pamatā esošajā instrumentā, koriģējot atbilstoši naudas plūsmām, vai, ja pieejama, par pamatu ņemot precīzu attiecīgā fonda pārvaldnieka norādītu kapitāla daļu vērtību tajā pašā dienā. Lai aptvertu intervālu starp pēdējās pieejamās neto aktīvu vērtības (NAV) datumu un gada noslēguma pārskata datumu, pēc tam veic notikumu pārskatīšanas procedūru un vajadzības gadījumā koriģē pārskatā uzrādīto NAV.	Korekcija attiecībā uz laiku, kas pagājis no RKF pēdējā pārskata datuma līdz novērtējuma datumam, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus un pārvaldības maksas, turpmākas RKF pamatā esošo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko apstākļu izmaiņas.	Jo ilgāks laikposms starp patiesās vērtības novērtējuma dienu un RKF pēdējā pārskata datumu, jo lielāka korekcija par pagājušo laiku.
Tiešs kapitālieguldījums	Koriģētie neto aktīvi.	Korekcija par laiku, kas pagājis no ieguldījuma saņēmēja pēdējā pārskata datuma līdz novērtējuma datumam, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus, turpmākas izmaiņas ieguldījuma saņēmēja pamatā esošo aktīvu patiesajā vērtībā, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko apstākļu izmaiņas, kapitāla pieaugumu, kontroles pārdošanu/maiņu.	Jo lielāks tirgojamības diskonts, jo zemāka patiesā vērtība.
		Diskontu par tirgojamības (likviditātes) trūkumu nosaka, vadoties pēc iepriekšējām darījumu cenām līdzīgam kapitālam valstī/reģionā, un tas ir robežās no 5 līdz 30 %.
Aizdevumi patiesajā vērtībā (IFE)	Darbību turpinošiem aizņēmējiem – diskontēta naudas plūsma, kura aprēķināta, izmantojot līgumiskās/prognozētās nākotnes naudas pūsmas, kas diskontētas ar atbilstošu uz riska pamata koriģētu diskonta likmi, kurā ņemts vērā ar aizdevumu saistītais risks (ieskaitot aizņēmēja kredītrisku). Diskonta likmi salīdzina/novērtē ar jebkuru attiecīgu tirgus etalonu. Darbību neturpinošiem aizņēmējiem – neto aktīvu pieeja (likvidācijas vērtības pieeja).	Diskonta likmes komponenti, kas atspoguļo aizņēmēja kredītrisku salīdzinājumā ar bezriska tirgus likmēm.	Jo lielāka diskonta likme, jo zemāka patiesā vērtība.

	Vērtēšanas paņēmiens	Būtiski nenovērojamie dati	Nenovērojamo datu izmantošana patiesās vērtības novērtējumā
Finanšu instrumenti, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā
Aizdevumi un avansi	Diskontētās naudas plūsmas. Vērtēšanas modelī izmanto koriģētu diskontētās naudas plūsmas metodi, ņemot vērā tādas instrumentu īpašās iezīmes kā laiks un nākotnes naudas plūsmu risks.	Neattiecas.	Neattiecas.
Kases finanšu aktīvi	Diskontētās naudas plūsmas.	Neattiecas.	Neattiecas.

Piemērojot 13. SFPS, atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā 2024. un 2025. gada 31. decembrī ir iekļautas šādas vērtējuma korekcijas:

—	kredīta vērtības korekcijas (CVA), kuras atspoguļo darījumu partneru kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija –17,5 tūkstoši EUR 2025. gada 31. decembrī un –2,8 tūkstoši EUR 2024. gada 31. decembrī,

—	debeta vērtības korekcijas (DVA), kuras atspoguļo pašu kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija +1,3 tūkstoši EUR 2025. gada 31. decembrī un +3,6 tūkstoši EUR 2024. gada 31. decembrī.

4.2.2. Pārvietojumi starp 1. un 2. līmeni

Mehānisma politika paredz atzīt pārvietojumus starp līmeņiem tā notikuma vai to apstākļu izmaiņu datumā, kas bija par iemeslu pārvietojumam.

Ne 2025., ne 2024. gadā Mehānisms neveica pārvietojumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni vai no 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.

4.2.3. 3. līmeņa patiesās vērtības

3. līmeņa patieso vērtību saskaņojums

Nākamajās tabulās ir atspoguļotas izmaiņas 3. līmeņa instrumentos gadā, kas beidzās attiecīgi 2025. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī.

(tūkst. EUR)
	Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	Aizdevumi un avansi	Kopā
Atlikums 2025. gada 1. janvārī	834 621	136 983	971 604
Guvumi vai zaudējumi, kas iekļauti peļņā vai zaudējumos
Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ	15 848	—	15 848
Neto patiesās vērtības izmaiņas	6 787	–6 948	– 161
Kopā	22 635	–6 948	15 687
Izmaksātās summas	51 701	17 812	69 513
Atmaksājumi	–89 352	–28 712	– 118 064
Kapitalizēti procenti	—	835	835
Pārdošana/iziešana	–15 227	—	–15 227
Garantijas pieprasījums	—	–36 833	–36 833
Ārvalstu valūtas kursa starpība	–58 444	–5 850	–64 294
Atlikums 2025. gada 31. decembrī	745 934	77 287	823 221

(tūkst. EUR)
	Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	Aizdevumi un avansi	Kopā
Atlikums 2024. gada 1. janvārī	820 713	124 323	945 036
Guvumi vai zaudējumi, kas iekļauti peļņā vai zaudējumos
Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ	14 051	—	14 051
Neto patiesās vērtības izmaiņas akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem	–45 698	–5 436	–51 134
Kopā	–31 647	–5 436	–37 083
Izmaksātās summas	69 392	15 888	85 280
Atmaksājumi	–21 413	–3 185	–24 598
Kapitalizēti procenti	—	2 243	2 243
Pārdošana/iziešana	–25 623	—	–25 623
Ārvalstu valūtas kursa starpība	23 199	3 150	26 349
Atlikums 2024. gada 31. decembrī	834 621	136 983	971 604

Ne 2025., ne 2024. gadā mehānisms neveica pārvietojumus no 3. līmeņa vai uz 3. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.

Jutīguma analīze

Ietekme uz Mehānisma ieguldītāju resursiem un peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā, kuras iemesls ir tiešu kapitālieguldījumu un riska kapitāla ieguldījumu vērtības maiņa par +/–10 %, 2025. gada 31. decembrī bija attiecīgi 74,6 miljoni EUR un –83,5 miljoni EUR (2024. gada 31. decembrī – attiecīgi 83,5 miljons EUR un –82,1 miljons EUR), ja visi pārējie mainīgie lielumi nemainās.

5. Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir:

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.	31.12.2024.
Nauda kasē	146 087	212 466
Termiņnoguldījumi	556 329	304 538
Komerciāli vērtspapīri	960 270	1 116 826
Nauda un naudas ekvivalenti naudas plūsmas pārskatā	1 662 686	1 633 830
Uzkrātie procenti	2 443	4 774
Nauda un naudas ekvivalenti finanšu stāvokļa pārskatā	1 665 129	1 638 604

6. Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasināto finanšu instrumentu, ko klasificē kā turētus tirdzniecībai, galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
2025. gada 31. decembrī	Patiesā vērtība		Nosacītā summa
	Aktīvi	Saistības	Nosacītā summa
Starpvalūtu mijmaiņas darījumi	1 829	– 411	22 896
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi	5 990	—	1 060 000
Atvasināti finanšu instrumenti kopā	7 819	– 411	1 082 896

(tūkst. EUR)
2024. gada 31. decembrī	Patiesā vērtība		Nosacītā summa
	Aktīvi	Saistības	Nosacītā summa
Starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumi	783	– 268	33 073
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi	—	–38 942	1 330 000
Atvasināti finanšu instrumenti kopā	783	–39 210	1 363 073

7. Aizdevumi un avansi

7.1. Aizdevumi un avansi

Šajā tabulā ir norādīts aizdevumu un avansu sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.

(tūkst. EUR)
	Vispārēji aizdevumi (*11)	Prioritārie aizdevumi	Subordinētie aizdevumi	Kopā
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2025. gada 1. janvārī	995 328	387 349	—	1 382 677
Izmaksātās summas	18 913	69 928	—	88 841
Norakstītās summas	—	—	—	—
Atmaksājumi	– 303 792	–66 494	—	– 370 286
Kapitalizēti procenti	—	—	—	—
Ārvalstu valūtas kursa starpība	–69 811	–30 899	—	– 100 710
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2025. gada 31. decembrī	640 638	359 884	—	1 000 522
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2025. gada 1. janvārī	–17 386	–17 125	—	–34 511
12 mēnešu PKZ neto izmaiņas	690	766	—	1 456
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma: neto izmaiņas	– 896	– 808	—	–1 704
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	—	—	—	—
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu apvērse	4 248	4 915	—	9 163
Norakstītās summas	—	—	—	—
Ārvalstu valūtas kursa starpība	1 145	1 030	—	2 175
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2025. gada 31. decembrī	–12 199	–11 222	—	–23 421
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC, 2025. gada 31. decembrī	628 439	348 662	—	977 101
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2025. gada 1. janvārī	1 080	116 688	79 620	197 388
Izmaksātās summas	—	3 631	14 181	17 812
Kapitalizēti procenti	—	—	835	835
Atmaksājumi	—	–28 712	—	–28 712
Garantijas pieprasījums	—	—	–36 833	–36 833
Norakstītās summas	—	—	—	—
Ārvalstu valūtas kursa starpība	—	–4 042	–2 363	–6 405
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2025. gada 31. decembrī	1 080	87 565	55 440	144 085
Patiesās vērtības korekcija 2025. gada 1. janvārī	–1 080	–34 395	–24 930	–60 405
Neto patiesās vērtības izmaiņas	—	–1 029	–5 919	–6 948
Ārvalstu valūtas kursa starpība	—	438	117	555
Patiesās vērtības korekcija 2025. gada 31. decembrī	–1 080	–34 986	–30 732	–66 798
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL, 2025. gada 31. decembrī	—	52 579	24 708	77 287
Amortizētās izmaksas	–2 614	–3 290	—	–5 904
Procenti	7 209	7 256	562	15 027
Aizdevumi un avansi 2025. gada 31. decembrī	633 034	405 207	25 270	1 063 511
(*11) Ieskaitot pārstāvniecības vienošanās.

(tūkst. EUR)
	Vispārēji aizdevumi (*12)	Prioritārie aizdevumi	Subordinētie aizdevumi	Kopā
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 1. janvārī	1 098 121	495 337	—	1 593 458
Izmaksātās summas	68 519	16 987	—	85 506
Norakstītās summas	–4 945	—	—	–4 945
Atmaksājumi	– 226 719	– 141 664	—	– 368 383
Ārvalstu valūtas kursa starpība	60 352	16 689	—	77 041
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 31. decembrī	995 328	387 349	—	1 382 677
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2024. gada 1. janvārī	–32 398	–17 199	—	–49 597
12 mēnešu PKZ neto izmaiņas	2 081	124	—	2 205
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma: neto izmaiņas	7 071	5 567	—	12 638
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	– 581	–5 205	—	–5 786
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu apvērse	2 796	292	—	3 088
Norakstītās summas	4 945	—	—	4 945
Ārvalstu valūtas kursa starpība	–1 300	– 704	—	–2 004
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2024. gada 31. decembrī	–17 386	–17 125	—	–34 511
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC, 2024. gada 31. decembrī	977 942	370 224	—	1 348 166
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 1. janvārī	1 080	106 576	70 453	178 109
Izmaksātās summas	—	7 851	8 037	15 888
Kapitalizēti procenti	—	1 675	568	2 243
Atmaksājumi	—	–3 185	—	–3 185
Ārvalstu valūtas kursa starpība	—	3 771	562	4 333
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 31. decembrī	1 080	116 688	79 620	197 388
Patiesās vērtības korekcija 2024. gada 1. janvārī	–1 080	–34 983	–17 723	–53 786
Neto patiesās vērtības izmaiņas	—	1 724	–7 160	–5 436
Ārvalstu valūtas kursa starpība	—	–1 136	–47	–1 183
Patiesās vērtības korekcija 2024. gada 31. decembrī	–1 080	–34 395	–24 930	–60 405
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL, 2024. gada 31. decembrī	—	82 293	54 690	136 983
Amortizētās izmaksas	–3 079	–3 681	—	–6 760
Procenti	10 766	8 429	464	19 659
Aizdevumi un avansi 2024. gada 31. decembrī	985 629	457 265	55 154	1 498 048
(*12) Ieskaitot pārstāvniecības vienošanās.

7.2. Aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījumi

(tūkst. EUR)
	2025
		PKZ visā darbības laikā
	12 mēnešu PKZ	PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	Kopā
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC
Atlikums 2025. gada 1. janvārī	9 675	12 576	12 260	34 511
Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ	—	—	—	—
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	– 575	1 598	–38	985
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	—	—	—	—
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums	71	143	–9 013	–8 799
Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi	8	—	—	8
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta	– 961	–35	– 113	–1 109
Norakstītās summas	—	—	—	—
Ārvalstu valūtas kursa starpība	–1 032	– 518	– 625	–2 175
Atlikums 2025. gada 31. decembrī	7 186	13 764	2 471	23 421

(tūkst. EUR)
	2024
		PKZ visā darbības laikā
	12 mēnešu PKZ	PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	Kopā
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC
Atlikums 2024. gada 1. janvārī	10 964	24 674	13 959	49 597
Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ	2 271	–9 511	—	–7 240
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	– 288	948	—	660
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	—	–1 428	5 786	4 358
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums	–3 160	–2 394	–3 088	–8 642
Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi	—	—	—	—
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta	–1 028	– 253	—	–1 281
Norakstītās summas	—	—	–4 945	–4 945
Ārvalstu valūtas kursa starpība	916	540	548	2 004
Atlikums 2024. gada 31. decembrī	9 675	12 576	12 260	34 511

8. Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Nākamajā tabulā ir norādīts kapitālieguldījumu sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.

(tūkst. EUR)
	Riska kapitāla fondi	Tieši kapitālieguldījumi	Kopā
Izmaksas 2025. gada 1. janvārī	663 881	93 835	757 716
Pārklasificēšana	—	—	—
Izmaksātās summas	51 701	—	51 701
Atmaksājumi	–87 319	–2 033	–89 352
Pārdošana/iziešana	–11 227	–4 000	–15 227
Ārvalstu valūtas kursa starpība	–57 991	–2 287	–60 278
Izmaksas 2025. gada 31. decembrī	559 045	85 515	644 560
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2025. gada 1. janvārī	–8 064	84 969	76 905
Pārklasificēšana	—	—	—
Nerealizēto guvumu un zaudējumu neto izmaiņas	–16 118	22 905	6 787
Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ	11 534	4 314	15 848
Ārvalstu valūtas kursa starpība	4 131	–2 297	1 834
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2025. gada 31. decembrī	–8 517	109 891	101 374
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri 2025. gada 31. decembrī	550 528	195 406	745 934

(tūkst. EUR)
	Riska kapitāla fondi	Tieši kapitālieguldījumi	Kopā
Izmaksas 2024. gada 1. janvārī	633 347	73 455	706 802
Pārklasificēšana*	–25 059	25 059	—
Izmaksātās summas	69 392	—	69 392
Atmaksājumi/pārdošana	–21 181	– 232	–21 413
Pārdošana/iziešana	–22 992	–2 631	–25 623
Ārvalstu valūtas kursa starpība	30 374	–1 816	28 558
Izmaksas 2024. gada 31. decembrī	663 881	93 835	757 716
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2024. gada 1. janvārī	59 695	54 216	113 911
Pārklasificēšana*	– 395	395	—
Nerealizēto guvumu un zaudējumu neto izmaiņas	–77 795	32 097	–45 698
Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ	11 202	2 849	14 051
Ārvalstu valūtas kursa starpība	– 771	–4 588	–5 359
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2024. gada 31. decembrī	–8 064	84 969	76 905
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri 2024. gada 31. decembrī	655 817	178 804	834 621

9. No ieguldītājiem saņemamās summas

Nebija no ieguldītājiem saņemamo summu, kuras pilnībā veido pieprasītās, bet nesamaksātās dalībvalstu iemaksas 2025. gadā (2024. gadā – 7,5 miljoni EUR), kas jāsaņem no ieguldītājiem

10. Kases finanšu aktīvi

Kases aktīvu portfeli veido kotētās obligācijas, kurām pārskata datumā līdz termiņam ir mazāk nekā trīs mēneši. Ne 2025., ne 2024. gadā nebija kases finanšu aktīvu.

11. Citi aktīvi

Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.	31.12.2024.
No EIB saņemamā summa	—	—
Saņemamie garantijas pieprasījumi	36 833	—
Citi aktīvi kopā	36 833	—

12. Nākamo periodu ienākumi

Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.	31.12.2024.
Nākamo periodu procentu likmes subsīdijas	44 718	46 461
Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un avansiem	127	1 264
Nākamo periodu ienākumi kopā	44 845	47 725

13. Uzkrājumi aizdevumu saistībām

Nākamajās tabulās ir norādīts neizmaksāto aizdevumu (aizdevumu saistību) zaudējumu atskaitījuma sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.

(tūkst. EUR)
	2025
	12 mēnešu PKZ	PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	Kopā
Aizdevumu saistības
Atlikums 1. janvārī	1 491	16 829	—	18 320
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums	– 659	190	—	– 469
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta	– 266	—	—	– 266
Atlikums 31. decembrī	566	17 019	—	17 585

(tūkst. EUR)
	2024
	12 mēnešu PKZ	PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu	Kopā
Aizdevumu saistības
Atlikums 1. janvārī	2 715	16 323	—	19 038
Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ	13	– 279	—	– 266
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma	– 853	15 386	—	14 533
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums	761	–1 330	—	– 569
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta	–1 145	–13 271	—	–14 416
Atlikums 31. decembrī	1 491	16 829	—	18 320

14. Trešām personām maksājamās summas

Trešām personām maksājamo summu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.	31.12.2024.
Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas pienākas EIB	19 942	24 794
Citas summas, kas pienākas EIB	3 199	43 260
Procentu likmes subsīdijas un TP, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas	391 152	498 029
Pieejamie atmaksājumi, kas maksājami Eiropas Komisijai*	243 853	—
Trešām personām maksājamās summas kopā	658 146	566 083

15. Citas saistības

Citu saistību galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.	31.12.2024.
Aizdevumu summu priekšlaicīga atmaksa	3 044	3 289
Kopā citas saistības	3 044	3 289

16. Pieprasītās dalībvalstu iemaksas

(tūkst. EUR)
Dalībvalstis	Iemaksa Mehānismā	Iemaksas procentu likmes subsīdijām un tehniskajai palīdzībai	Kopējās iemaksas	Pieprasītas un nesamaksātas summas
Austrija	94 677	45 267	139 944	—
Beļģija	138 169	26 952	165 121	—
Bulgārija	2 660	28 898	31 558	—
Horvātija	1 126	173 578	174 704	—
Kipra	1 566	4 528	6 094	—
Čehijas Republika	9 697	3 028	12 725	—
Dānija	77 279	5 108	82 387	—
Igaunija	992	5 141	6 133	—
Somija	55 115	66 602	121 717	—
Francija	818 754	196 514	1 015 268	—
Vācija	823 467	43 762	867 229	—
Grieķija	50 271	3 672	53 943	—
Ungārija	9 230	2 422	11 652	—
Īrija	27 921	18 598	46 519	—
Itālija	470 233	38 318	508 551	—
Latvija	1 364	7 630	8 994	—
Lietuva	2 248	105 253	107 501	—
Luksemburga	10 395	1 242	11 637	—
Malta	526	2 273	2 799	—
Nīderlande	187 913	10 236	198 149	—
Polija	24 591	16 732	41 323	—
Portugāle	39 250	12 058	51 308	—
Rumānija	7 734	5 701	13 435	—
Slovākija	4 231	2 293	6 524	—
Slovēnija	3 137	2 717	5 854	—
Spānija	250 314	28 943	279 257	—
Zviedrija	102 760	29 704	132 464	—
Apvienotā Karaliste	506 075	150 826	656 901	—
Kopā 2025. gada 31. decembrī	3 721 695	1 037 996	4 759 691	—
Kopā 2024. gada 31. decembrī	3 721 695	1 037 996	4 759 691	7 482

17. Pieejamie atmaksājumi

(tūkst. EUR)
	Eiropas Komisija			AK	Kopā
	ĀKK	AZT	Kopā	AK	Kopā
Pieejamie atmaksājumi saistībā ar 2021. gadu	251 000	7 000	258 000	44 386	302 386
Pieejamie atmaksājumi saistībā ar 2022. gadu	236 883	6 732	243 615	41 912	285 527
Pieejamie atmaksājumi saistībā ar 2023. gadu	257 152	7 154	264 306	45 471	309 777
Pieejamie atmaksājumi saistībā ar 2024. gadu	498 818	5 663	504 481	86 790	591 271
Kopējie pieejamie atmaksājumi 2025. gada 31. decembrī	1 243 853	26 549	1 270 402	218 559	1 488 961
Kopējie pieejamie atmaksājumi 2024. gada 31. decembrī	745 035	20 886	765 921	131 769	897 690

Saskaņā ar pārvietojuma nolīgumu Mehānisms no 2024. gada līdz 2027. gada 31. decembrim katru gadu informē EK un AK par pieejamajiem atmaksājumiem. Pieejamās summas pārskaita EK un AK pēc debetnotas saņemšanas. Iepriekšējā tabulā ir norādīts pieejamo atmaksājumu sadalījums pa gadiem. Informāciju par maksājamiem pieejamajiem atmaksājumiem sk. 14. skaidrojumā.

18. Saistības un iespējamās saistības

(tūkst. EUR)
	31.12.2025.	31.12.2024.
Saistības
Neizmaksātie aizdevumi	354 187	676 229
Neizmaksātās saistības attiecībā uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem	184 841	237 886
Procentu likmes subsīdijas un tehniskā palīdzība	259 371	362 848
Iespējamās saistības
Parakstītās neizsniegtās garantijas	2 500	2 500
Saistības un iespējamās saistības kopā	800 899	1 279 463

19. Procentu un līdzīgi ienākumi un izdevumi

Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
Nauda un naudas ekvivalenti	38 549	56 083
Aizdevumi un avansi	67 751	90 034
Procentu likmes subsīdijas	10 170	10 484
Procentu un līdzīgi ienākumi kopā	116 470	156 601

Procentu un līdzīgu izdevumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
Atvasinātie finanšu instrumenti	–1 700	–1 805
Procentu un līdzīgi izdevumi kopā	–1 700	–1 805

20. Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Maksu un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
Maksas un komisijas nauda par aizdevumiem un avansiem	4 070	—
Maksas un komisijas nauda par finanšu garantijām	33	20
Maksu un komisijas naudas ienākumi kopā	4 103	20

Maksu un komisijas naudas izdevumu galvenais komponents ir šāds:

(tūkst. EUR)
	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
Komisijas maksa, kas samaksāta trešām personām par akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem	–88	– 212
Maksu un komisijas naudas izdevumi kopā	–88	– 212

21. Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts

Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāta galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
Neto ieņēmumi	– 483	–4 946
Dividenžu ienākumi	18 573	16 548
Neto patiesās vērtības izmaiņas	6 787	–45 698
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts	24 877	–34 096

22. Valūtas maiņas neto rezultāti

Valūtas maiņas neto rezultātu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)
	No 1.1.2025. līdz 31.12.2025.	No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.
Ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtējums
Nauda un naudas ekvivalenti	–11 405	6 821
Atvasinātie finanšu instrumenti	108 761	– 773
Aizdevumi un avansi	– 108 386	78 744
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	–58 444	23 199
Cita	3 345	–2 231
Ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtējums kopā	–66 129	105 760
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu realizētie rezultāti (riska ierobežošanas izmaksas)	–24 574	–23 853
Valūtas maiņas neto rezultāts	–90 703	81 907

23. Vispārējie administratīvie izdevumi

Vispārējie administratīvie izdevumi atspoguļo EIB faktiskās izmaksas par Mehānisma pārvaldīšanu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem.

2025. gada 31. decembrī kopējie vispārējie administratīvie izdevumi bija –19,9 miljoni EUR (2024. gada 31. decembrī – –24,8 miljoni EUR).

24. Iesaiste nekonsolidētos strukturētos subjektos (tūkst. EUR)

Strukturēta subjekta definīcija

Strukturēts subjekts ir subjekts, kas veidots tā, ka balsstiesības vai citas līdzīgas tiesības nav noteicošais faktors, nosakot, kas kontrolē šo subjektu. 12. SFPS ir norādīts, ka strukturētam subjektam bieži vien ir dažas vai visas šīs iezīmes:

—	ierobežota darbība,

—

šaurs, labi definēts mērķis, piemēram, īstenot no nodokļu viedokļa efektīvu nomu, veikt pētniecības un izstrādes darbības, nodrošināt kapitāla vai finansējuma avotu subjektam vai nodrošināt ieguldītājiem iespējas ieguldīt, nododot ar strukturētā subjekta aktīviem saistītos riskus un ieguvumus ieguldītājiem,

—	pašu kapitāls, kas nav pietiekams, lai strukturētais subjekts varētu finansēt savu darbību bez subordinēta finansiāla atbalsta,

—	finansējums ieguldītājiem vairāku līgumiski saistītu instrumentu veidā, kas rada kredītriska vai citu risku koncentrāciju (laidieni).

Nekonsolidēti strukturētie subjekti

Termins “nekonsolidēts strukturēts subjekts” attiecas uz visiem strukturētajiem subjektiem, kurus Mehānisms nekontrolē, un arī uz līdzdalību strukturētos subjektos, kas nav konsolidēti.

Līdzdalības strukturētos subjektos definīcija

12. SFPS “līdzdalība” ir definēta plaši, iekļaujot tajā jebkuru vienošanās dokumentā vai citā dokumentā noteiktu iesaistīšanos darbībās ar citu subjektu, kuras rezultātā subjekts ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem, ko rada cita subjekta darbības rezultāti. Šādas līdzdalības piemēri ir arī kapitāla daļu turēšana un cita veida iesaiste, piemēram, finansējuma, likviditātes atbalsta, kredītkvalitātes uzlabojumu un garantiju sniegšana otram subjektam vai saistību uzņemšanās attiecībā pret šo subjektu. 12. SFPS ir noteikts, ka pārskatu sniedzošam subjektam ne vienmēr ir līdzdalība citā subjektā tikai tāpēc vien, ka starp tiem pastāv parastas klienta un piegādātāja attiecības.

Nākamajā tabulā ir raksturoti strukturētu subjektu veidi, kurus Mehānisms nekonsolidē, bet kuros tam ir līdzdalība.

Strukturētā subjekta veids

Raksturs un mērķis

Mehānisma līdzdalība

Projekta finansēšana – aizdošana īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām (SPV)

Projekta finansēšanas darījumi (PF operācijas) ir darījumi, kuros Mehānisms uztic parāda apkalpošanu aizņēmējam, kā vienīgais vai galvenais ieņēmumu avots ir viens aktīvs vai neliels skaits aktīvu, kurus finansē no šā parāda vai citiem iepriekš eksistējušiem aktīviem, kas līgumiski piesaistīti projektam. PF operācijas bieži vien finansē ar SPV starpniecību.

Neto izmaksātās summas;

procentu ienākumi.

Riska kapitāla operācijas

Mehānisms finansē riska kapitāla un ieguldījumu fondus. Riska kapitāla un ieguldījumu fondi apvieno un pārvalda naudas līdzekļus, kas pieder ieguldītājiem, kuri vēlas iegādāties privāta kapitāla daļas mazos un vidējos uzņēmumos ar pārliecinošu izaugsmes potenciālu, kā arī finansēt infrastruktūras projektus.

Ieguldījumi daļās/akcijās, ko emitē riska kapitāla subjekts;

dividendes, kas saņemtas kā ienākumi no dividendēm.

Nākamajā tabulā ir norādītas to nekonsolidēto strukturēto subjektu uzskaites vērtības, kuros pārskata datumā Mehānismam ir līdzdalība, kā arī Mehānisma maksimālo zaudējumu risks saistībā ar šiem subjektiem. Maksimālais zaudējumu risks ietver uzskaites vērtības un ar tām saistītās neizmaksātās saistības.

		31.12.2025.		31.12.2024.
Strukturētā subjekta veids	Apraksts	Uzskaites vērtība	Maksimālā pakļautība zaudējumiem	Uzskaites vērtība	Maksimālā pakļautība zaudējumiem
Riska kapitāla fondi	Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri	550 528	550 528	655 817	667 832
Kopā		550 528	550 528	655 817	667 832

Mehānisms strukturētiem subjektiem nesniedz atbalstu, kas pārsniedz attiecīgo finansējumu.

25. Ietekmes palielināšanas finansējuma programma (tūkst. EUR)

ĀKK un ES kopīgā ministru padome 2013. gada jūnijā apstiprināja jauno finanšu protokolu 11. Eiropas Attīstības fondam (EAF) 2014.–2020. gada periodam.

Tika panākta vienošanās par jaunu finanšu līdzekļu piešķīrumu ieguldījumu mehānismam 500 miljonu EUR apmērā, kas ir t. s. ietekmes palielināšanas finansējuma programma jeb IFE un dos Mehānismam iespēju atbalstīt projektus ar īpaši lielu potenciālu ietekmi uz attīstību, vienlaikus uzņemoties šādiem ieguldījumiem piemītošus lielākus riskus. Šis finansējums sniedz Mehānismam jaunas iespējas vairāk aizdot privātajam sektoram, veicot ieguldījumus šādos instrumentos:

kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai – veidot šādus fondus mudina arvien lielāks skaits tādu privātā kapitāla fondu pārvaldnieku, kuru fondu ieguldījumu stratēģijas pamatuzdevums ir risināt sociālās vai vides problēmas, vienlaikus panākot ilgtspēju gan fondam, gan ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem;

aizdevumi finanšu starpniekiem (piemēram, mikrofinanšu iestādēm, vietējas nozīmes bankām un krājaizdevu sabiedrībām), kas darbojas ĀKK valstīs, kurās saskaņā ar pašreizējām kredītriska pamatnostādnēm EIB nevar veikt finansēšanu, īpaši vietējā valūtā, tādu faktoru dēļ kā augsts valsts risks, valūtas svārstīgums vai cenu noteikšanas etalona neesība. Šādu aizdevumu galvenais mērķis ir finansēt projektus, kam ir liela ietekme uz attīstību, īpaši tādās jomās kā atbalsts mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem un lauksaimniecībai, kuras parasti nav atbilstīgas IM finansējuma saņemšanai;

instrumenti riska dalīšanas veicināšanai, kuri darbojas kā pirmās kārtas zaudējumu garantijas (“pirmās kārtas zaudējumu daļas”), kas veicina tādas EIB operācijas, kurās risks tiek dalīts ar vietējiem finanšu starpniekiem (galvenokārt komercbankām), lai labumu gūtu MVU un mazi projekti, kuri nesaņem pietiekamus pakalpojumus un atbilst kritērijiem ietekmes palielināšanas finansēšanai, situācijās, kad ir konstatēta tirgus nepilnība, kas kavē MVU / mazo projektu piekļuvi finansējumam. Pirmās kārtas zaudējumu daļas būtu veidotas kā pretgarantija par labu prioritāriem garantiju laidieniem, ko finansē EIB ieguldījumu mehānisma ietvaros un citas starptautiskas finanšu iestādes / attīstības finanšu iestādes, un tādējādi tiks radīts ievērojams sviras efekts;

tieša finansēšana – tiks izmantoti parāda instrumenti (t. i., aizdevumi) vai pašu kapitāla instrumenti projektos, ko virza droši un pieredzējuši virzītāji un kam ir liela ietekme uz attīstību, bet kas tomēr būs arī saistīti ar lielākiem paredzamajiem zaudējumiem un grūtībām atgūt ieguldījumu (tāds kapitāla vērtspapīru risks, ar kuru saistīti lielāki paredzamie zaudējumi nekā parasti). EIB piemēro stingrus atlases un atbilstīguma kritērijus šim instrumentam, jo, neraugoties uz šo projektu lielo ietekmi uz attīstību, tie nevarētu izpildīt pieņemamus finansēšanas kritērijus (t. i., saistībā ar tiem ir maz cerību atgūt ieguldījumu vai kompensēt zaudējumus, izmantojot procentu likmes / kapitāla atdevi).

IFE arī ļauj aizdevumus piešķirt jaunām nozarēm, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, lauksaimniecībai un pārtikas nodrošinājumam, kā arī attīstīt jaunus un inovatīvus instrumentus riska dalīšanai. 2016. gadā IFE finansēšanas spēja tika palielināta līdz 800 miljoniem EUR, kā rezultātā IFE kļuva par daļēji atjaunojamu.

No finanšu un grāmatvedības viedokļa IFE ir IM portfeļa daļa, un to uzskaita vispārējos IM gada finanšu pārskatos.

Šajā tabulā norādītas uzskaites vērtības un summas, par kurām veikta saistību uzņemšanās, bet kuras vēl nav izmaksātas, dalījumā pa aktīvu veidiem.

IFE ieguldījuma veids

Apraksts

Novērtējums

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2025.

Zaudējumu atskaitījums / pat. vērt. kor. summa 31.12.2025.

Uzskaites vērtība 31.12.2025.

Neizmaksātā summa 31.12.2025.

ĀRPUSBILANCES PKZ kor. summa 31.12.2025.

Aizdevumi finanšu starpniekiem

Aizdevumi un avansi

33 388

–1 135

32 253

5 000

– 352

Tiešas aizdevumu operācijas

Aizdevumi un avansi

FVTPL

87 723

–68 525

19 198

30 738

—

Kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

132 348

–17 966

114 382

21 438

—

Tieša līdzdalība kapitālā

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

53 994

82 626

136 620

—

Kopā

307 453

–5 000

302 453

57 190

– 352

*	Sīkāku informāciju skatīt 2.4.3. skaidrojuma iedaļā “Turpmāka novērtēšana”.

IFE ieguldījuma veids

Apraksts

Novērtējums

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2024.

Zaudējumu atskaitījums / pat. vērt. kor. summa 31.12.2024.

Uzskaites vērtība 31.12.2024.

Neizmaksātā summa 31.12.2024.

ĀRPUSBILANCES PKZ kor. summa 31.12.2024.

Aizdevumi finanšu starpniekiem

Aizdevumi un avansi

59 209

—

59 209

5 000

– 225

Tiešas aizdevumu operācijas

Aizdevumi un avansi

FVTPL

158 880

—

158 880

56 669

—

Kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

134 595

–1 559

133 036

34 686

—

Tieša līdzdalība kapitālā

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

59 843

61 686

121 529

—

Kopā

412 527

60 127

472 654

96 369

– 225

*	Sīkāku informāciju skatīt 2.4.3. skaidrojuma iedaļā “Turpmāka novērtēšana”.

EIB piemēro vispārējo pilnvaru riska principus IFE tiešajām aizdevumu operācijām (izņemot aizdevumus finanšu starpniekiem), kā paredzēts EIB Kredītriska un kapitāla riska pamatnostādnēs, un lai uzraudzītu un paziņotu risku, kas saistīts ar IFE tiešajām aizdevumu operācijām, pamatojoties uz to patieso vērtību. Saskaņā ar šo metodiku Banka veic kvalitatīvu riska novērtējumu (KRN), kura mērķis ir novērtēt ieguldījumu pamatotību un šādu operāciju komerciālās dzīvotspējas ticamību.

26. Informācija par saistītajām pusēm

Mehānisms ir identificējis EIB kā saistītu pusi saistībā ar 24. SGS, jo ES dalībvalstis ir pilnvarojušas EIB pārvaldīt Mehānismu saskaņā ar piemērojamā tiesiskā regulējuma noteikumiem, arī uzraudzīt tā operācijas līdz pilnīgai atmaksāšanai, un tā sniedz galvenā vadības personāla pakalpojumus (EIB Vadības komiteja un EIB Revīzijas komiteja). Šajā saistībā EIB ir tiesīga atgūt savas faktiskās izmaksas, kuras radušās saistībā ar Mehānisma pārvaldīšanu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem. Sīkāku informāciju par atlīdzību skatīt 23. skaidrojumā.

27. Turpmākie notikumi

Pēc bilances datuma nav bijis būtisku notikumu, kuru dēļ būtu nepieciešamas korekcijas vai informācijas atklāšana finanšu pārskatos par situāciju 2025. gada 31. decembrī.

(1) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1311/oj).

(2) OV L 83, 1.4.2003., 27. lpp.

(3) Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.

(4) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(5) Saskaņā ar 53. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, kases līdzekļus uzrāda 11. EAF bilancē. Dažādo bankas kontu būtība ir raksturota 5. nodaļā “Finanšu riska pārvaldība”.

(6) Padomes Lēmums (ES) 2025/2324 (2025. gada 13. novembris) par finanšu iemaksām, kas Eiropas Attīstības fonda pusēm jāveic, lai finansētu minēto fondu, un ar ko norāda maksimālo gada iemaksas summu 2027. gadam, gada iemaksas summu 2026. gadam, iemaksas pirmās daļas summu 2026. gadam un indikatīvu, nesaistošu prognozi par gaidāmajām gada iemaksu summām 2028. un 2029. gadam (OV L, 2025/2324, 14.11.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/2324/oj).

(7) Padomes Regula (ES) 2016/888 (2016. gada 6. jūnijs), ar ko attiecībā uz daļu maksājumiem groza Regulu (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (OV L 149, 7.6.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/888/oj).

(8) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz tūkstošiem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

(10) Padomes Regula (ES) 2018/1877 (2018. gada 26. novembris) par finanšu regulējumu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2015/323 (OV L 307, 3.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1877/oj).

(11) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz tūkstošiem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(12) Regula (ES, Euratom) 2024/2509.

(13) Regula (ES) 2018/1877.

(14) T05-EUTF-SAH-GH-02.

(15) T05-EUTF-SAH-SN-04.

(16) T05-EUTF-SAH-GN-01.

(17) T05-EUTF-SAH-REG-15.

(18) T05-EUTF-SAH-GH-02.

(19) T05- T05-EUTF-SAH-BF-08.

(20) T05-EUTF-SAH-REG-18.

(21) T05-EUTF-SAH-NE-08.

(22) T05-EUTF-SAH-NE-10.

(23) Dati no Ziemeļāfrikas MLS ziņojuma (par laikposmu no 2017. līdz 2025. gadam).

(24) Dati no Ziemeļāfrikas MLS ziņojuma (par laikposmu no 2017. līdz 2025. gadam).

(25) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(26) Regula (ES) 2018/1877.

(27) Izņemot operācijas Dienvidsudānā.

(28) 1 402,57 miljoni EUR no pagaidu mehānisma (Padomes Lēmums 2015/0246), 200 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2017/1206), 223 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2020/1708), 43 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2021/1941), 7,8 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2023/2586) un 6,3 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2024/2906).

(29) Lēmums (ES) 2025/22324.

(30) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2001/822(1)/oj.

(31) Padomes Lēmums 2007/249/EK (2007. gada 19. marts), ar ko groza Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/249/oj).

(32) OV L 437, 28.12.2020., 188. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/2233/oj.

(33) ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 3/2021 (2021. gada 26. novembris) grozīt ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2021/2175] (OV L 441, 9.12.2021., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/2175/oj).

(34) Padomes Lēmums (ES) 2022/970 (2022. gada 16. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz grozījumu ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumā Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu (OV L 166, 22.6.2022., 145. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/970/oj).

(35) ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2023 (2023. gada 25. oktobris) grozīt ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2023/2453] (OV L, 2023/2453, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2453/oj).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/947/oj).

(37) Padomes Lēmums (ES) 2021/1764 (2021. gada 5. oktobris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi) (OV L 355, 7.10.2021., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/1764/oj).

(38) Norēķinu risku definē kā iespējamo zaudējumu risku, ko rada darījumi, par kuriem pēc to izpildes termiņa vēl nav nokārtoti norēķini, un/vai darījumi, par kuriem norēķins nokārtots vēlāk, nekā to nosaka piemērojamais tirgus standarts. Ņemot vērā Mehānisma operāciju veidu, visbūtiskākie instrumenti, ko ietekmē norēķinu risks, ir tie atvasinātie instrumenti, kurus noslēgusi Banka un kuri ietver ārvalstu valūtu maiņu. Norēķinu riska pārvaldība ir ietverta Pamatnostādnēs par finanšu risku.

(39) EBA/RTS/2022/10.