|
10.12.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 415/3 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2013
(2020. gada 21. augusts),
ar ko attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas piemērojami dažām demersālajām un pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļjūrā un dienvidrietumu ūdeņos, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, 10. panta 4. punktu un 15. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
2019. gada 14. augustā stājās spēkā jauna regula par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem – Regula (ES) 2019/1241. Tās I pielikumā ir aizliegto sugu saraksts, V pielikumā – īpaši noteikumi par tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti attiecībā uz Ziemeļjūru, un VII pielikumā – īpaši noteikumi par tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti attiecībā uz dienvidrietumu ūdeņiem. |
|
(2) |
Regulas (ES) 2019/1241 2. panta 2. punkts pilnvaro Komisiju saskaņā ar 15. pantu un 29. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai minēto regulu grozītu, nosakot, ka attiecīgos 13. panta noteikumus vai V–X pielikuma A vai C daļu piemēro arī atpūtas zvejai. |
|
(3) |
Regulas (ES) 2019/1241 10. panta 4. punkts pilnvaro Komisiju saskaņā ar 29. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai grozītu I pielikumā doto aizliegto sugu sarakstu. |
|
(4) |
Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punkts pilnvaro Komisiju saskaņā ar minētās regulas 29. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai grozītu, papildinātu, atceltu Regulas (ES) 2019/1241 pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, arī saistībā ar izkraušanas pienākuma īstenošanu. |
|
(5) |
I pielikumā ir dots aizliegto sugu saraksts. Regulas (ES) 2019/1241 V un VII pielikumā ir noteikti īpaši tehniskie pasākumi, kas piemērojami attiecīgi Ziemeļjūrā un dienvidrietumu ūdeņos. |
|
(6) |
Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande un Zviedrija ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis, apspriedušās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi, 2020. gada 4. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par deleģēto aktu. |
|
(7) |
Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tieši ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis, apspriedušās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi, 2020. gada 4. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par deleģēto aktu. |
|
(8) |
Šīs regulas mērķis ir vienā tiesību aktā iestrādāt iepriekš pieņemtos, spēkā esošos noteikumus par tehniskajiem pasākumiem, kas ir daļa no Ziemeļjūrā un dienvidrietumu ūdeņos piemērojamajiem izmetumu plāniem, un jaunierosinātos tehniskos pasākumus. |
|
(9) |
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir atzinīgi novērtējusi pierādījums, ko reģionālās grupas sniegušas, lai pamatotu abos kopīgajos ieteikumos iekļautos tehniskos pasākumus (3). |
|
(10) |
Šajā regulā iekļautie pasākumi ir izvērtēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 2. panta 2. punktu un 10., 15. un 18. pantu. Dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus, kas apliecina, ka priekšlikumi atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. un 5. punkta prasībām. |
|
(11) |
2020. gada 28. jūlijā par kopīgo ieteikumu apspriedās ar Zivsaimniecības ekspertu grupu. Eiropas Parlaments šajā sanāksmē piedalījās novērotāja statusā. |
|
(12) |
Kopīgajā ieteikumā, ko iesniegušas dalībvalstis, kas ieinteresētas Ziemeļjūrā (“kopīgais ieteikums par Ziemeļjūru”), ierosināts Regulas (ES) 2019/1241 I pielikumā dotajā to sugu sarakstā, attiecībā uz kurām ir noteikts aizliegums zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, iekļaut omāra mātītes ar ikriem. ZZTEK, izanalizējusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus, secināja, ka tie nepārprotami pamato minētā pasākuma ieviešanu. ZZTEK norādīja, ka līdzīgi pasākumi ir veikti arī citos apgabalos un tie ir devuši ilgtermiņa ekonomiskus ieguvumus no omāra izkrāvumu apjoma palielināšanās, kas saistīta ar krājuma atjaunošanos. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(13) |
Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru ierosināts palielināt minimālo saglabāšanas references izmēru omāram Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) ICES 3.a rajonā. ZZTEK norādīja, ka attiecīgais pasākums paredz minimālo saglabāšanas references izmēru palielināt, tomēr konkrēti pierādījumi, kas šo pieprasījumu pamatotu, nav doti. Šāda pasākuma rezultātā krājums tiks izmantots mazāk intensīvi, un tas savukārt ievērojami veicinās krājuma saglabāšanu. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(14) |
Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru turklāt ierosināts atpūtas zvejā ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejota Eiropas labraka minimālo saglabāšanas references izmēru saskaņot ar komerciālajās zvejniecībās piemērojamo Eiropas labraka minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts Padomes Regulas (ES) 2020/123 (4) 10. panta 5. punktā. ZZTEK savā ziņojumā 20-04 norādījusi: ņemot vērā to, ka atpūtas zveja veicina kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību, komerciālajām zvejniecībām piemērojamā minimālā saglabāšanas references izmēra attiecināšana arī uz atpūtas zveju ir atzinīgi vērtējams pārvaldības pasākums. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(15) |
Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru turklāt ierosināts turpināt vairākus papildu tehniskos pasākumus, par ko Savienība un Norvēģija vienojušās 2011. (5) un 2012. gadā (6). Daži no šiem īpašajiem tehniskajiem pasākumiem Regulas (ES) 2019/1241 V pielikumā jau ir iekļauti, bet citi pasākumi 2019.–2021. gadam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a) apakšpunktu iekļauti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 (7). Šo pasākumu mērķis ir palielināt selektivitāti un samazināt nevēlamas nozvejas attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un tie būtu jāiestrādā Regulas (ES) 2019/1241 V pielikumā. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(16) |
Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru ierosināts turpināt izmantot zvejas rīku SepNep, kas atļauts ar Deleģēto regulu (ES) 2019/2238. ZZTEK secinājusi, ka iesniegtā informācija ir detalizēta un ticama un ir sniegti pierādījumi, kas pamato SepNep efektivitāti. Minēto ierīci ZZTEK iepriekšējos gados ir analizējusi, un tās secinājumi joprojām ir spēkā (8). Pamatojoties uz sniegto informāciju, ZZTEK turklāt secinājusi, ka Norvēģijas omāra specializētās zvejas tehnisko noteikumu kontekstā SepNep kā līdzvērtīga selektivitātes ierīce atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 5. punkta prasībām un nepasliktinās selektivitātes standartus. Tāpēc attiecīgais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(17) |
Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru turklāt ierosināts omāra komerciālās un atpūtas zvejas sezonāls aizliegums Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) ICES 3.a rajonā. ZZTEK ir izanalizējusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un norādījusi: kaut arī konkrēta pamatojoša informācija, kas ļautu kvantitatīvi noteikt minētā pasākuma potenciālās priekšrocības, nav sniegta, šā pasākuma rezultātā samazināsies zvejas izraisītā mirstība, un tas apvienojumā ar citiem ierosinātajiem pasākumiem varētu labvēlīgi ietekmēt omāra krājumus. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(18) |
Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru ierosināts Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) ICES 3.a rajonā aizliegt omāra zveju, ko veic ar zvejas rīkiem, kas nav omāru ķeramie grozi. ZZTEK secinājusi: kaut arī konkrēta pamatojoša informācija, kas ļautu kvantitatīvi noteikt minētā pasākuma potenciālās priekšrocības, nav sniegta, aizliegums omāra un langustu zvejā izmantot žaunu tīklus ir devis labus rezultātus citos apgabalos un šis pasākums varētu labvēlīgi ietekmēt omāra krājumus. Tāpēc šis pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(19) |
Kopīgajā ieteikumā, ko iesniegušas dalībvalstis, kuras ir ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņos (“kopīgais ieteikums par dienvidrietumu ūdeņiem”), ierosināts saglabāt Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1394/2014 (9) iekļauto minimālo saglabāšanas references izmēru stavridām, kas ICES 8.c rajonā un 9. apakšapgabalā nozvejotas mazapjoma nerūpnieciskā zvejā (xávega). ZZTEK norādīja uz savu iepriekšējo novērtējumu, kurā tā šo pasākumu novērtējusi atzinīgi un secinājusi (10), ka, ņemot vērā kopīgajā ieteikumā izklāstītos nosacījumus, priekšlikums nevarētu mainīt krājuma vēsturisko izmantošanas modeli. Tā kā šā pieprasījuma nosacījumi nav mainījušies un ZZTEK ir norādījusi, ka izmantošanas modelis jau vismaz 20 gadus ir stabils, šis pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(20) |
Kopīgajā ieteikumā par dienvidrietumu ūdeņiem ierosināts minimālo saglabāšanas references izmēru konkrētām sugām, kas nozvejotas atpūtas zvejā dienvidrietumu ūdeņos, saskaņot ar komerciālajai zvejai piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru. Tas attiecas uz šādām sugām: pikša, saida, pollaks, heks, megrimi, jūrasmēles, jūras zeltplekste, merlangs, jūraslīdaka, zilā jūraslīdaka, makreles, siļķe, stavridas, Eiropas anšovs un sardīne. Kopīgajā ieteikumā ierosināts palielināt mencas, sarkanspuru pageles un Eiropas labraka minimālo saglabāšanas references izmēru atpūtas zvejā. ZZTEK ir izanalizējusi sniegtos pierādījumus un secinājusi (11): ņemot vērā to, ka atpūtas zveja veicina kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību, komerciālajām zvejniecībām piemērojamā minimālā saglabāšanas references izmēra attiecināšana arī uz atpūtas zveju ir labs pārvaldības pasākums. Tāpēc šis pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā. |
|
(21) |
Tāpēc un lai optimizētu izmantošanas modeļus, palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas, ir lietderīgi pieņemt dalībvalstu iesniegtos tehniskos pasākumus. |
|
(22) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ņemot vērā to, ka daži tehniskie pasākumi, kas pieņemti kā daļa no izmetumu plāniem, zaudē spēku 2020. gada beigās, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2019/1241 groza šādi:
|
1) |
I pielikumā pievieno šādu punktu:
|
|
2) |
V pielikumu groza šādi:
|
|
3) |
VII pielikuma A daļu groza šādi:
|
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 21. augustā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(3) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2694823/STECF+20-04+-+Eval+JRs+LO+and+TM+Reg.pdf, 165. – 169. lpp. (Ziemeļjūra) un 219. – 220. lpp. (dienvidrietumu ūdeņi).
(4) Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).
(5) Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par zvejniecību regulējumu Skagerakā un Kategatā 2012. gadam.
(6) Eiropas Savienības un Norvēģijas 2012. gada 4. jūlija Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par izmetumu aizlieguma īstenošanas pasākumiem un kontroles pasākumiem Skageraka apgabalā.
(7) Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/2238 (2019. gada 1. oktobris), ar ko 2020. un 2021. gadam nosaka detalizētus noteikumus, kā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā (OV L 336, 30.12.2019., 34. lpp.).
(8) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1710831/STECF+17-08+-+Evaluation+of+LO+joint+recommendations.pdf.
(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos (OV L 370, 30.12.2014., 31. lpp.).
(10) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1471816/STECF+16-10+-+Evaluation+of+LO+joint+recommendations.pdf, 86. – 87. lpp.
(11) https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2660523/STECF+PLEN+20-01.pdf, 154. – 155. lpp.
PIELIKUMS
Zvejas rīka SepNep specifikācijas
Augšējais āmis (zivju āmis)
|
• |
Minimālais linuma acs atvērums 120 mm (starp mezgliem). |
|
• |
Ne vairāk kā 80 linuma acu, skaitītu apkārtmēra vietā (ieskaitot savienojuma šuves). |
Apakšējais āmis (Norvēģijas omāra āmis)
|
• |
Minimālais linuma acs atvērums 80 mm (starp mezgliem). |
|
• |
Ne vairāk kā 110 linuma acu, skaitītu apkārtmēra vietā (ieskaitot savienojuma šuves). |
Atdalītājplātne
|
• |
Atdalītājplātnei pie traļa linuma materiāla jābūt piestiprinātai tā, lai zivis/Norvēģijas omāri traļa apakšējā nodalījumā iekļūt varētu vienīgi caur plātnes linuma acīm. Plātnei lielie īpatņi jānovirza uz augšējā āmja ieeju. Plātnes sākumdaļai jābūt savienotai ar traļa apakšējo linuma plātni. |
|
• |
Maksimālais linuma acs atvērums 105 mm (starp mezgliem). |
|
• |
Minimālais plātnes garums ir 100# linuma acis. |
|
• |
Plātnes aizmugurējās malas platums ir ne vairāk kā 16# linuma acis. |
|
• |
Plātnes priekšējās malas platums nepārsniedz 88 % no traļa platuma. Piemēram, 2 plātnes linuma acis (105 mm) uz 3 traļa linuma acīm (80mm).
|
Šķirotājrežģis (fakultatīvs)
|
• |
Šķirotājrežģim pie āmja vai pagarinājuma linuma materiāla, kas atrodas ap šķirotājrežģi, jābūt piestiprinātam tā, lai [Norvēģijas omāri] apakšējā āmī varētu brīvi iekļūt tikai caur šķirotājrežģa augšējām spraugām. |
|
• |
Minimālais attālums starp stieņiem 17 mm. |
|
• |
Šķirotājrežģim jābūt novietotam 40 līdz 90 grādu (ieteicams 45 grādu) leņķī. |
|
• |
Ieejai, pa kuru var iekļūt apakšējā āmī, jābūt šķirotājrežģa augšējā daļā. |
|
• |
Šķirotājrežģa vertikālā ieeja, pa kuru var iekļūt apakšējā āmī, nepārsniedz 35 % no vertikālo stieņu spraugu un spraugas, pa kuru var iekļūt apakšējā āmī, kopējā garuma. |
|
• |
Pie pagarinājuma vai āmja augšējās daļas vismaz 4 linuma acu attālumā pirms šķirotājrežģa apakšējās daļas ir piestiprināta virtene, kas sastāv no virvēm (diametrs 6 mm), kurās iestrādātas gremdes (72 gr/m). |
|
• |
Virvēm jābūt tik garām, lai tās sniegtos cauri šķirotājrežģa apakšējiem stieņiem. |