10.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 415/3


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2013

(2020. gada 21. augusts),

ar ko attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas piemērojami dažām demersālajām un pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļjūrā un dienvidrietumu ūdeņos, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, 10. panta 4. punktu un 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

2019. gada 14. augustā stājās spēkā jauna regula par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem – Regula (ES) 2019/1241. Tās I pielikumā ir aizliegto sugu saraksts, V pielikumā – īpaši noteikumi par tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti attiecībā uz Ziemeļjūru, un VII pielikumā – īpaši noteikumi par tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti attiecībā uz dienvidrietumu ūdeņiem.

(2)

Regulas (ES) 2019/1241 2. panta 2. punkts pilnvaro Komisiju saskaņā ar 15. pantu un 29. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai minēto regulu grozītu, nosakot, ka attiecīgos 13. panta noteikumus vai V–X pielikuma A vai C daļu piemēro arī atpūtas zvejai.

(3)

Regulas (ES) 2019/1241 10. panta 4. punkts pilnvaro Komisiju saskaņā ar 29. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai grozītu I pielikumā doto aizliegto sugu sarakstu.

(4)

Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punkts pilnvaro Komisiju saskaņā ar minētās regulas 29. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai grozītu, papildinātu, atceltu Regulas (ES) 2019/1241 pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, arī saistībā ar izkraušanas pienākuma īstenošanu.

(5)

I pielikumā ir dots aizliegto sugu saraksts. Regulas (ES) 2019/1241 V un VII pielikumā ir noteikti īpaši tehniskie pasākumi, kas piemērojami attiecīgi Ziemeļjūrā un dienvidrietumu ūdeņos.

(6)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande un Zviedrija ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis, apspriedušās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi, 2020. gada 4. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par deleģēto aktu.

(7)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tieši ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis, apspriedušās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi, 2020. gada 4. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par deleģēto aktu.

(8)

Šīs regulas mērķis ir vienā tiesību aktā iestrādāt iepriekš pieņemtos, spēkā esošos noteikumus par tehniskajiem pasākumiem, kas ir daļa no Ziemeļjūrā un dienvidrietumu ūdeņos piemērojamajiem izmetumu plāniem, un jaunierosinātos tehniskos pasākumus.

(9)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir atzinīgi novērtējusi pierādījums, ko reģionālās grupas sniegušas, lai pamatotu abos kopīgajos ieteikumos iekļautos tehniskos pasākumus (3).

(10)

Šajā regulā iekļautie pasākumi ir izvērtēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 2. panta 2. punktu un 10., 15. un 18. pantu. Dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus, kas apliecina, ka priekšlikumi atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. un 5. punkta prasībām.

(11)

2020. gada 28. jūlijā par kopīgo ieteikumu apspriedās ar Zivsaimniecības ekspertu grupu. Eiropas Parlaments šajā sanāksmē piedalījās novērotāja statusā.

(12)

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniegušas dalībvalstis, kas ieinteresētas Ziemeļjūrā (“kopīgais ieteikums par Ziemeļjūru”), ierosināts Regulas (ES) 2019/1241 I pielikumā dotajā to sugu sarakstā, attiecībā uz kurām ir noteikts aizliegums zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, iekļaut omāra mātītes ar ikriem. ZZTEK, izanalizējusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus, secināja, ka tie nepārprotami pamato minētā pasākuma ieviešanu. ZZTEK norādīja, ka līdzīgi pasākumi ir veikti arī citos apgabalos un tie ir devuši ilgtermiņa ekonomiskus ieguvumus no omāra izkrāvumu apjoma palielināšanās, kas saistīta ar krājuma atjaunošanos. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(13)

Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru ierosināts palielināt minimālo saglabāšanas references izmēru omāram Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) ICES 3.a rajonā. ZZTEK norādīja, ka attiecīgais pasākums paredz minimālo saglabāšanas references izmēru palielināt, tomēr konkrēti pierādījumi, kas šo pieprasījumu pamatotu, nav doti. Šāda pasākuma rezultātā krājums tiks izmantots mazāk intensīvi, un tas savukārt ievērojami veicinās krājuma saglabāšanu. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(14)

Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru turklāt ierosināts atpūtas zvejā ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejota Eiropas labraka minimālo saglabāšanas references izmēru saskaņot ar komerciālajās zvejniecībās piemērojamo Eiropas labraka minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts Padomes Regulas (ES) 2020/123 (4) 10. panta 5. punktā. ZZTEK savā ziņojumā 20-04 norādījusi: ņemot vērā to, ka atpūtas zveja veicina kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību, komerciālajām zvejniecībām piemērojamā minimālā saglabāšanas references izmēra attiecināšana arī uz atpūtas zveju ir atzinīgi vērtējams pārvaldības pasākums. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(15)

Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru turklāt ierosināts turpināt vairākus papildu tehniskos pasākumus, par ko Savienība un Norvēģija vienojušās 2011. (5) un 2012. gadā (6). Daži no šiem īpašajiem tehniskajiem pasākumiem Regulas (ES) 2019/1241 V pielikumā jau ir iekļauti, bet citi pasākumi 2019.–2021. gadam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a) apakšpunktu iekļauti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 (7). Šo pasākumu mērķis ir palielināt selektivitāti un samazināt nevēlamas nozvejas attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un tie būtu jāiestrādā Regulas (ES) 2019/1241 V pielikumā. Tāpēc šie pasākumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(16)

Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru ierosināts turpināt izmantot zvejas rīku SepNep, kas atļauts ar Deleģēto regulu (ES) 2019/2238. ZZTEK secinājusi, ka iesniegtā informācija ir detalizēta un ticama un ir sniegti pierādījumi, kas pamato SepNep efektivitāti. Minēto ierīci ZZTEK iepriekšējos gados ir analizējusi, un tās secinājumi joprojām ir spēkā (8). Pamatojoties uz sniegto informāciju, ZZTEK turklāt secinājusi, ka Norvēģijas omāra specializētās zvejas tehnisko noteikumu kontekstā SepNep kā līdzvērtīga selektivitātes ierīce atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 5. punkta prasībām un nepasliktinās selektivitātes standartus. Tāpēc attiecīgais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(17)

Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru turklāt ierosināts omāra komerciālās un atpūtas zvejas sezonāls aizliegums Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) ICES 3.a rajonā. ZZTEK ir izanalizējusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un norādījusi: kaut arī konkrēta pamatojoša informācija, kas ļautu kvantitatīvi noteikt minētā pasākuma potenciālās priekšrocības, nav sniegta, šā pasākuma rezultātā samazināsies zvejas izraisītā mirstība, un tas apvienojumā ar citiem ierosinātajiem pasākumiem varētu labvēlīgi ietekmēt omāra krājumus. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(18)

Kopīgajā ieteikumā par Ziemeļjūru ierosināts Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) ICES 3.a rajonā aizliegt omāra zveju, ko veic ar zvejas rīkiem, kas nav omāru ķeramie grozi. ZZTEK secinājusi: kaut arī konkrēta pamatojoša informācija, kas ļautu kvantitatīvi noteikt minētā pasākuma potenciālās priekšrocības, nav sniegta, aizliegums omāra un langustu zvejā izmantot žaunu tīklus ir devis labus rezultātus citos apgabalos un šis pasākums varētu labvēlīgi ietekmēt omāra krājumus. Tāpēc šis pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(19)

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniegušas dalībvalstis, kuras ir ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņos (“kopīgais ieteikums par dienvidrietumu ūdeņiem”), ierosināts saglabāt Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1394/2014 (9) iekļauto minimālo saglabāšanas references izmēru stavridām, kas ICES 8.c rajonā un 9. apakšapgabalā nozvejotas mazapjoma nerūpnieciskā zvejā (xávega). ZZTEK norādīja uz savu iepriekšējo novērtējumu, kurā tā šo pasākumu novērtējusi atzinīgi un secinājusi (10), ka, ņemot vērā kopīgajā ieteikumā izklāstītos nosacījumus, priekšlikums nevarētu mainīt krājuma vēsturisko izmantošanas modeli. Tā kā šā pieprasījuma nosacījumi nav mainījušies un ZZTEK ir norādījusi, ka izmantošanas modelis jau vismaz 20 gadus ir stabils, šis pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(20)

Kopīgajā ieteikumā par dienvidrietumu ūdeņiem ierosināts minimālo saglabāšanas references izmēru konkrētām sugām, kas nozvejotas atpūtas zvejā dienvidrietumu ūdeņos, saskaņot ar komerciālajai zvejai piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru. Tas attiecas uz šādām sugām: pikša, saida, pollaks, heks, megrimi, jūrasmēles, jūras zeltplekste, merlangs, jūraslīdaka, zilā jūraslīdaka, makreles, siļķe, stavridas, Eiropas anšovs un sardīne. Kopīgajā ieteikumā ierosināts palielināt mencas, sarkanspuru pageles un Eiropas labraka minimālo saglabāšanas references izmēru atpūtas zvejā. ZZTEK ir izanalizējusi sniegtos pierādījumus un secinājusi (11): ņemot vērā to, ka atpūtas zveja veicina kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību, komerciālajām zvejniecībām piemērojamā minimālā saglabāšanas references izmēra attiecināšana arī uz atpūtas zveju ir labs pārvaldības pasākums. Tāpēc šis pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(21)

Tāpēc un lai optimizētu izmantošanas modeļus, palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas, ir lietderīgi pieņemt dalībvalstu iesniegtos tehniskos pasākumus.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ņemot vērā to, ka daži tehniskie pasākumi, kas pieņemti kā daļa no izmetumu plāniem, zaudē spēku 2020. gada beigās, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2019/1241 groza šādi:

1)

I pielikumā pievieno šādu punktu:

“q)

omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem ICES 3.a, 4.a un 4.b rajonā.”;

2)

V pielikumu groza šādi:

a)

A daļu groza šādi:

i)

tabulai pievieno šādu ierakstu:

“Omārs (Homarus gammarus)

90 mm (galvkrūšu vairoga garums) Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā ICES 3.a rajonā”;

ii)

zem tabulas iekļauj šādu punktu:

—

“1.

Atpūtas zvejā piemēro minimālos saglabāšanas references izmērus, kas šajā daļā noteikti jūrasasarim (labrakam) (Dicentrarchus labrax) Ziemeļjūrā un omāram (Homarus gammarus) Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā Skagerakā un Kategatā (ICES 3.a rajons).”;

b)

B daļai pievieno šādus punktus:

—

“1.3.

Atkāpjoties no tabulā dotajām specifikācijām, ziemeļu garneles zvejniecībās Skagerakā (ICES 3.a rajons) drīkst izmantot zivju paturēšanas ierīci, bet tikai tad, ja zvejas iespējas ir pietiekamas, lai aptvertu piezveju, un ja paturēšanas ierīce ir:

—

konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acu izmērs ir 120 mm;

—

vismaz 3 metrus gara un

—

vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis.

—

1.4.

Šīs regulas I pielikumā minēto SepNep  (**) ir atļauts izmantot par līdzvērtīgu selektivitātes ierīci Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētajā zvejā.

(**)   “ SepNep ” ir tralis ar traļa durvīm, kurš:

—

ir izgatavots no linuma, kam acu izmēra diapazons ir no 80 mm līdz 99 +≥ 100 mm,

—

ir aprīkots ar vairākiem āmjiem, kam linuma acs izmēra diapazons ir no vismaz 80 mm līdz 120 mm un kas ir piestiprināti pie vienas pagarinājuma daļas, un kura augšējais āmis ir izgatavots no linuma, kam acs izmērs ir vismaz 120 mm, un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 105 mm, un

—

var būt aprīkots arī ar fakultatīvu selektīvo režģi, kam attālums starp stieņiem ir vismaz 17 mm, ja tas ir konstruēts tā, lai nodrošinātu mazu Norvēģijas omāru izkļūšanu.”;

"

c)

C daļai pievieno šādu punktu:

“7.

Pasākumi attiecībā uz omāru ICES 3.a rajonā

7.1.

Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā ICES 3.a rajonā omāru (Homarus gammarus) drīkst zvejot tikai ar omāru ķeramajiem groziem (FPO).

Omāru ķeramajam grozam ir vismaz divi apaļi izlaides atvērumi, kuru diametrs ir vismaz 60 mm un kuri atrodas omāru ķeramā groza nodalījumu apakšējā daļā. Omāram, kas nejauši nozvejots ar citiem zvejas rīkiem, netiek nodarīts kaitējums, un to nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā.

7.2.

Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā ICES 3.a rajonā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut omāru (Homarus gammarus) ir aizliegts:

a)

komerciālajās zvejniecībās – no 1. janvāra līdz pirmajai pirmdienai pēc 20. septembra;

b)

atpūtas zvejā – no 1. decembra līdz pirmajai pirmdienai pēc 20. septembra.

Omāra īpatņiem, kas minētajos periodos nozvejoti nejauši, netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā.”;

3)

VII pielikuma A daļu groza šādi:

a)

daļas 7. zemsvītras piezīmes pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“ ICES 8.c rajonā un ICES 9. apakšapgabalā nozvejotu stavridu (Trachurus spp.) minimālais saglabāšanas references izmērs attiecībā uz 5 % no Spānijas un Portugāles attiecīgajām kvotām minētajos apgabalos ir 12 cm. Minēto 5 % robežās xávega zvejā – nerūpnieciskā zvejā, kurā izmanto no krasta velkamus vadus, – ICES 9.a rajonā 1 % no Portugāles kvotas nozvejas drīkst būt par 12 cm īsāki īpatņi.”;

b)

zem tabulas pievieno šādu punktu:

“1.

Dienvidrietumu ūdeņos veiktā atpūtas zvejā piemēro šajā daļā noteiktos pikšas (Melanogrammus aeglefinus), saidas (Pollachius virens), pollaka (Pollachius pollachius), heka (Merluccius merluccius), megrimu (Lepidorhombus spp.), jūrasmēļu (Solea spp.), jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa), merlanga (Merlangius merlangus), jūras līdakas (Molva molva), zilās jūraslīdakas (Molva dipterygia), makreļu (Scomber spp.), siļķes (Clupea harengus), stavridu (Trachurus spp.), Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) un sardīnes (Sardina pilchardus) minimālos saglabāšanas references izmērus. Tomēr ICES 8. apakšapgabalā šādām atpūtas zvejā nozvejotām sugām piemērojamie minimālie saglabāšanas references izmēri ir šādi.

Menca (Gadus morhua)

42 cm

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

40 cm

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

42 cm”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 21. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3)  https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2694823/STECF+20-04+-+Eval+JRs+LO+and+TM+Reg.pdf, 165. – 169. lpp. (Ziemeļjūra) un 219. – 220. lpp. (dienvidrietumu ūdeņi).

(4)  Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par zvejniecību regulējumu Skagerakā un Kategatā 2012. gadam.

(6)  Eiropas Savienības un Norvēģijas 2012. gada 4. jūlija Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par izmetumu aizlieguma īstenošanas pasākumiem un kontroles pasākumiem Skageraka apgabalā.

(7)  Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/2238 (2019. gada 1. oktobris), ar ko 2020. un 2021. gadam nosaka detalizētus noteikumus, kā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā (OV L 336, 30.12.2019., 34. lpp.).

(8)  https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1710831/STECF+17-08+-+Evaluation+of+LO+joint+recommendations.pdf.

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos (OV L 370, 30.12.2014., 31. lpp.).

(10)  https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/1471816/STECF+16-10+-+Evaluation+of+LO+joint+recommendations.pdf, 86. – 87. lpp.

(11)  https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2660523/STECF+PLEN+20-01.pdf, 154. – 155. lpp.


PIELIKUMS

Zvejas rīka SepNep specifikācijas

Image 1

Augšējais āmis (zivju āmis)

•

Minimālais linuma acs atvērums 120 mm (starp mezgliem).

•

Ne vairāk kā 80 linuma acu, skaitītu apkārtmēra vietā (ieskaitot savienojuma šuves).

Apakšējais āmis (Norvēģijas omāra āmis)

•

Minimālais linuma acs atvērums 80 mm (starp mezgliem).

•

Ne vairāk kā 110 linuma acu, skaitītu apkārtmēra vietā (ieskaitot savienojuma šuves).

Atdalītājplātne

•

Atdalītājplātnei pie traļa linuma materiāla jābūt piestiprinātai tā, lai zivis/Norvēģijas omāri traļa apakšējā nodalījumā iekļūt varētu vienīgi caur plātnes linuma acīm. Plātnei lielie īpatņi jānovirza uz augšējā āmja ieeju. Plātnes sākumdaļai jābūt savienotai ar traļa apakšējo linuma plātni.

•

Maksimālais linuma acs atvērums 105 mm (starp mezgliem).

•

Minimālais plātnes garums ir 100# linuma acis.

•

Plātnes aizmugurējās malas platums ir ne vairāk kā 16# linuma acis.

•

Plātnes priekšējās malas platums nepārsniedz 88 % no traļa platuma. Piemēram, 2 plātnes linuma acis (105 mm) uz 3 traļa linuma acīm (80mm).

o

Lai plātne darbotos efektīvi, ieteicams izmantot dubultu mezglojumu no Dyneema auklas.

o

Zem plātnes piestiprinātie pludiņi paceļ tās priekšgalu un tādējādi uzlabo plātnes selektivitāti attiecībā uz Norvēģijas omāru.

Šķirotājrežģis (fakultatīvs)

•

Šķirotājrežģim pie āmja vai pagarinājuma linuma materiāla, kas atrodas ap šķirotājrežģi, jābūt piestiprinātam tā, lai [Norvēģijas omāri] apakšējā āmī varētu brīvi iekļūt tikai caur šķirotājrežģa augšējām spraugām.

•

Minimālais attālums starp stieņiem 17 mm.

•

Šķirotājrežģim jābūt novietotam 40 līdz 90 grādu (ieteicams 45 grādu) leņķī.

•

Ieejai, pa kuru var iekļūt apakšējā āmī, jābūt šķirotājrežģa augšējā daļā.

•

Šķirotājrežģa vertikālā ieeja, pa kuru var iekļūt apakšējā āmī, nepārsniedz 35 % no vertikālo stieņu spraugu un spraugas, pa kuru var iekļūt apakšējā āmī, kopējā garuma.

•

Pie pagarinājuma vai āmja augšējās daļas vismaz 4 linuma acu attālumā pirms šķirotājrežģa apakšējās daļas ir piestiprināta virtene, kas sastāv no virvēm (diametrs 6 mm), kurās iestrādātas gremdes (72 gr/m).

•

Virvēm jābūt tik garām, lai tās sniegtos cauri šķirotājrežģa apakšējiem stieņiem.

Image 2