<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-124/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CJ0124</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:1035">EU:C:2021:1035</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20211221">21.12.2021</DATE>. – Lieta C‑124/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Bank Melli Iran</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20211221">2021. gada 21. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tirdzniecības politika</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 2271/96</KEYWORD><KEYWORD>Aizsardzība pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām</KEYWORD><KEYWORD>Ierobežojoši pasākumi pret Irānu, kurus noteikušas Amerikas Savienotās Valstis</KEYWORD><KEYWORD>Šīs trešās valsts noteiktas sekundārās sankcijas, kas personām liedz ārpus šīs valsts teritorijas uzturēt darījumattiecības ar noteiktiem Irānas uzņēmumiem</KEYWORD><KEYWORD>Aizliegums pakļauties šādiem tiesību aktiem</KEYWORD><KEYWORD>Parastā uzteikuma tiesību īstenošana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑124/20</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg</HT> (Hanzas Augstākā tiesa Hamburgā, Vācija) iesniedza ar <DATE ISO="20200302">2020. gada 2. marta</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20200305">2020. gada 5. martā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bank Melli Iran</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Telekom Deutschland GmbH,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bay Larsen</HT>], palātu priekšsēdētāji A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jürimäe</HT>], K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lycourgos</HT>], J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>], S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rodin</HT>] (referents), N. Jēskinens [<HT TYPE="ITALIC">N. Jääskinen</HT>], I. Ziemele un J. Pasers [<HT TYPE="ITALIC">J. Passer</HT>], tiesneši M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>], T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>] un N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wahl</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [<HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT>],</P><P>sekretāre: M. Krauzenbeka [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Krausenböck</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20210223">2021. gada 23. februāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Bank Melli Iran</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Wülfing</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Plath</HT> un <HT TYPE="ITALIC">U</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schrömbges</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwälte</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Telekom Deutschland GmbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fischer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Blankenheim</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwälte</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Möller</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Heimerl</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Centeno Huerta</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Roberti di Sarsina</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Biolan</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kellerbauer</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20210512">2021. gada 12. maija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2271/96 (<DATE ISO="19961122">1996. gada 22. novembris</DATE>), ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="309" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1996">OV 1996, L 309, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20140115">2014. gada 15. janvāra</DATE> Regulu (ES) Nr. 37/2014 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="018" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 18, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) un Komisijas <DATE ISO="20180606">2018. gada 6. jūnija</DATE> Deleģēto regulu (ES) 2018/1100 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 199</REF.DOC.OJ> I, 1. lpp.), ar kuru grozīts Regulas Nr. 2271/96 pielikums (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Regula Nr. 2271/96<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Bank Melli Iran</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">BMI</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Telekom Deutschland GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) saistībā ar jautājumu par to, vai ir spēkā līgumu, kuri bija noslēgti starp šīm abām sabiedrībām un kuri attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> telesakaru pakalpojumu sniegšanu, uzteikums, kas veikts pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> tikusi iekļauta to personu sarakstā, uz kurām attiecas saistībā ar Irānas kodolprogrammu Amerikas Savienoto Valstu ieviestais sankciju režīms, kurš tostarp liedz ārpus ASV teritorijas uzturēt darījumattiecības ar minētajām personām (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>sekundārās sankcijas<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 2271/96</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2271/96 pirmajā līdz sestajā apsvērumā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>tā kā [Eiropas Savienības] mērķi ietver pasaules tirdzniecības harmoniskas attīstības veicināšanu un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu;</P><P>tā kā [Savienība] pieliek visas pūles, lai pēc iespējas sasniegtu mērķi – brīvu kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp jebkādu ierobežojumu novēršanu tiešo ieguldījumu [veikšanā], ieskaitot ieguldījumus nekustamajā īpašumā, [uzņēmējdarbības sākšanā], finanšu pakalpojumu sniegšanā vai vērtspapīru ievešanā kapitāla tirgos;</P><P>tā kā trešās valstis ir ieviesušas konkrētus normatīvos aktus un citus juridiskus instrumentus nolūkā reglamentēt dalībvalsts jurisdikcijā esošo fizisko un juridisko personu darbību;</P><?PAGE NO="3"?><P>tā kā ar savu eksteritoriālo piemērošanu šādi tiesību akti, tostarp citi normatīvie akti un juridiskie instrumenti, ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un kavē iepriekšminēto mērķu sasniegšanu;</P><P>tā kā šādi normatīvi akti un citi juridiski instrumenti un ar tiem pamatota vai no tiem izrietoša rīcība ietekmē vai, iespējams, var ietekmēt iedibināto tiesisko kārtību un tiem ir nelabvēlīga ietekme uz [Savienības] interesēm un to fizisko un juridisko personu interesēm, kas īsteno savas tiesības saskaņā ar [LESD];</P><P>tā kā šajos izņēmuma apstākļos jārīkojas [Savienības] mērogā, lai aizsargātu iedibināto tiesisko kārtību, [Savienības] intereses un minēto fizisko un juridisko personu intereses, jo īpaši novēršot, neitralizējot, aizkavējot attiecīgo ārvalstu tiesību aktu iedarbību vai citādi pretdarbojoties tai<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs regulas 1. panta pirmajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šī regula nodrošina aizsardzību un pretdarbojas tās pielikumā norādīt[o] likum[u], cit[u] normatīv[o] akt[u] un juridisk[o] instrument[u], kā arī ar tiem pamatotu un no tiem izrietošu darbību eksteritoriālas piemērošanas sekām, ja šāda piemērošana ietekmē 11. pantā norādīto personu intereses, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību un/vai kapitāla apriti un ar to saistītajiem komercpasākumiem starp [Savienību] un trešām valstīm.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās regulas 4. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Neviens tiesas spriedums un neviens ārpus [Savienības] esošas administratīvas iestādes lēmums, ar ko tieši vai netieši piemēro pielikumā precizētos tiesību aktus vai uz tiem pamatotas vai no tiem izrietošas darbības, nekādā veidā netiek atzīts vai izpildīts.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Atbilstoši šīs pašas regulas 5. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Neviena 11. pantā norādītā persona tieši, ar palīga vai citas personas starpniecību, ar darbību vai ar tīšu bezdarbību nepakļaujas nevienai prasībai vai aizliegumam, tostarp ārvalstu tiesu pieprasījum[iem], kas tieši vai netieši pamatojas uz pielikumā precizētajiem tiesību aktiem vai izriet no tiem, kā arī ar šiem tiesību aktiem pamatotām vai no tiem izrietošām darbībām.</ALINEA><ALINEA>Saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto kārtību personām var atļaut pilnībā vai daļēji pakļauties šiem tiesību aktiem [šīm prasībām vai aizliegumiem] tādā mērā, lai nepakļaušanās nenodarītu nopietnu kaitējumu viņu pašu vai [Savienības] interesēm. Šī noteikuma piemērošanas kritēriju[s] nosaka saskaņā ar 8. pantā izklāstīto kārtību. Ja ir pietiekami pierādījumi, ka nepakļaušanās izraisītu nopietnu kaitējumu fiziskai vai juridiskai personai, [Eiropas] Komisija nekavējoties iesniedz 8. pantā minētajai komitejai saskaņā ar regulas noteikumiem veicamo pasākumu projektu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2271/96 6. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Ikvienai 11. pantā minētajai personai, kas iesaistās 1. pantā minētajās darbībās, ir tiesības saņemt atlīdzību par jebkādiem zaudējumiem, tostarp tiesas izdevumus, ko šai personai radījusi pielikumā precizēto tiesību aktu piemērošana vai ar tiem pamatotas vai no tiem izrietošas darbības.</ALINEA><ALINEA>Šādu atlīdzību var iegūt no fiziskas vai juridiskas personas vai jebkuras citas juridiskas vienības, kas radījusi zaudējumus, vai no jebkuras personas, kura darbojas tās interesēs vai kā starpnieks.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs regulas 7. panta b) un d) punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šīs regulas ieviešanai Komisija:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>saskaņā ar 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem piešķir pilnvaras [atļauju] un, nosakot termiņu attiecībā uz komitejas sniegto atzinumu, pilnībā ņem vērā termiņu, kas jāievēro personām, uz kurām attiecas pilnvaras [atļauja];</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eiropas [Savienības] Oficiālajā Vēstnesī</HT> publicē paziņojumu par spriedumiem un lēmumiem, uz ko attiecas 4. un 6. pants.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās regulas 8. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Lai īstenotu 7. panta b) punktu, Komisijai palīdz Eksteritoriālo tiesību aktu komiteja. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šā panta 2. punktā. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 [(2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="055" PAGE.FIRST="13" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 55, 13. lpp.</REF.DOC.OJ>),] nozīmē.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas [..] Nr. 182/2011 5. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2271/96 9. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Katra dalībvalsts nosaka sankcijas, kas piemērojamas jebkura šīs regulas attiecīgā noteikuma pārkāpuma gadījumā. Šādām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Atbilstoši Regulas Nr. 2271/96 11. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Šo regulu piemēro:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>ikvienai fiziskai personai, kas ir [Savienības] rezidents un dalībvalsts pilsonis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>ikvienai juridiskai personai, kas ir reģistrēta [Savienībā];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta [Padomes] Regulas (EEK) Nr. 4055/86 [(<DATE ISO="19861222">1986. gada 22. decembris</DATE>), ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="378" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1986">OV 1986, L 378, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>),] 1. panta 2. punktā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>ikvienai fiziskai personai, kas ir [Savienības] rezidents, ja vien šī persona neatrodas savā pilsonības valstī;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>ikvienai citai fiziskai personai [Savienības] teritorijā, tostarp [Savienības] teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā, kā arī jebkurā lidmašīnā vai uz jebkura kuģa, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē, ja šī persona darbojas savā profesijā.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2271/96 pielikuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Normatīvie akti un juridiskie instrumenti<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> daļā, kas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Irānas brīvības un neizplatīšanas 2012. gada akts<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT><P>Prasītā atbilstība: nav atļauts apzināti:</P><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>sniegt būtisku atbalstu, tostarp sekmēt nozīmīgus finanšu darījumus, vai preču un pakalpojumu piegādi konkrētām personām vai to uzdevumā, ja to darbības joma ir ostas, enerģētikas, jūras vai kuģubūves nozare Irānā, vai jebkurai Irānas personai, kas ir īpaši apzīmētu vai bloķētu personu sarakstā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>veikt tirdzniecību ar Irānu ar būtiski izmantotajām precēm un pakalpojumiem saistībā ar enerģētikas, kuģniecības un kuģubūves nozarēm Irānā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>iegādāties no Irānas naftu un naftas produktus un veikt ar tiem saistītus finanšu darījumus konkrētos apstākļos;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>veikt vai sekmēt tirdzniecības darījumu ar dabīgās gāzes piegādi uz Irānu un no tās (attiecas uz ārvalstu finanšu iestādēm);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>v)</NO.P><TXT>veikt tirdzniecību ar Irānu ar dārgmetāliem, grafītu, neapstrādātiem metāliem vai metālu pusfabrikātiem, vai programmatūru, ko var izmantot konkrētās nozarēs, [..] vai ja darījumos iesaistītas konkrētas personas; ne arī veicināt nozīmīgus finanšu darījumus saistībā ar šādu tirdzniecību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>vi)</NO.P><TXT>sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, apdrošināšanu un pārapdrošināšanu saistībā ar īpašām darbībām, tostarp, bet ne tikai, kas minētas i) un ii) apakšpunktā, vai ar īpašām personu kategorijām.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Deleģētā regula 2018/1100</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Deleģētās regulas 2018/1100 4. apsvērumā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><DATE ISO="20180508">2018. gada 8. maijā</DATE> Amerikas Savienotās Valstis paziņoja, ka tās vairs neapturēs savus nacionālos [ierobežojošos] pasākumus attiecībā uz Irānu. Daži no šiem pasākumiem tiek piemēroti ekstrateritoriāli un rada nelabvēlīgu ietekmi uz Savienības interesēm un to fizisko un juridisko personu interesēm, kas īsteno savas tiesības saskaņā ar [LESD].<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Īstenošanas regula (ES) 2018/1101</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1101 (<DATE ISO="20180803">2018. gada 3. augusts</DATE>), ar ko nosaka kritērijus Regulas Nr. 2271/96 5. panta otrās daļas piemērošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 199</REF.DOC.OJ> I, 7. lpp.), 4. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Novērtējot, vai tiktu nodarīts nopietns kaitējums aizsargātajām interesēm, kā minēts [Regulas Nr. 2271/96] 5. panta otrajā daļā, Komisija attiecīgā gadījumā citstarp apsver šādus nekumulatīvus kritērijus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>to, vai ir ticams, ka aizsargātās intereses būs pakļautas konkrētam riskam (ņemot vērā aizsargātajām interesēm radītā kaitējuma kontekstu, būtību un izcelsmi);</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>to, vai trešā valstī, kas ir sarakstā iekļauto eksteritoriālo tiesību aktu izcelsmes valsts, pret [Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minēto personu, kura ir lūgusi šīs regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto atļauju,] uzsākta administratīva vai tiesas izmeklēšana vai iepriekš noslēgta vienošanās par izlīgumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>to, vai pastāv būtiska piesaiste trešai valstij, kas ir sarakstā iekļauto eksteritoriālo tiesību aktu vai pēcākas darbības izcelsmes valsts, piemēram, [Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētajai personai, kura ir lūgusi šīs regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto atļauju,] ir mātessabiedrība(‑as) vai meitassabiedrības, vai tādu fizisko vai juridisko personu līdzdalība, kurām primārā jurisdikcija ir trešā valstī, kas ir sarakstā iekļauto eksteritoriālo tiesību aktu vai pēcākas darbības izcelsmes valsts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>to, vai, objektīvi spriežot, [Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētā persona, kura ir lūgusi šīs regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto atļauju,] varētu veikt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>nelabvēlīgo ietekmi uz saimnieciskās darbības veikšanu, konkrētāk, to, vai [Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētā persona, kura ir lūgusi šīs regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto atļauju,] piedzīvotu ievērojamus saimnieciskus zaudējumus, kas, piemēram, varētu apdraudēt tā pastāvētspēju vai radītu ievērojamu bankrota risku;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>to, vai [Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētās personas, kura ir lūgusi šīs regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto atļauju,] darbība tiktu pārmērīgi apgrūtināta, jo pazaudētas būtiskas izejvielas vai resursi, kas nevar tikt pienācīgi aizstāti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>to, vai tiktu ievērojami apgrūtināta [Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētās personas, kura ir lūgusi šīs regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto atļauju,] personīgo tiesību izmantošana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>to, vai tiek apdraudēts drošums, drošība vai cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>to, vai tiek apdraudēta Savienības spēja īstenot savu politiku humanitārās palīdzības, attīstības un tirdzniecības jomās vai tās iekšējās politikas ārējos aspektus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>stratēģiskas nozīmes preču vai pakalpojumu iekšzemes vai pārrobežu piegādes drošību visā Savienībā vai atsevišķā dalībvalstī un ar to saistītu iztrūkumu vai traucējumu ietekmi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>k)</NO.P><TXT>sekas iekšējam tirgum personu brīvas pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites ziņā, kā arī sekas finanšu un ekonomikas stabilitātei vai Savienības būtiskajai infrastruktūrai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>l)</NO.P><TXT>kaitējuma sistēmisko ietekmi, it īpaši tā netiešo negatīvo ietekmi uz citām nozarēm;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>m)</NO.P><TXT>ietekmi uz vienas vai vairāku dalībvalstu darba tirgu un tās sekas Savienībā pārrobežu kontekstā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>n)</NO.P><TXT>jebkuru citu nozīmīgu faktoru.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bürgerliches Gesetzbuch</HT> (Civilkodekss) 134. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Tiesisks darījums, kas ir pretrunā likumā paredzētam aizliegumam, nav spēkā, ja vien likumā nav noteikts citādi.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BMI</HT>, kurai ir filiāle Vācijā, ir Irānas banka, kas pieder Irānas valstij. Šī banka ar <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> – kas ir <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Telekom AG</HT>, kuras juridiskā adrese ir Vācijā un kura aptuveni pusi no apgrozījuma gūst no savas darbības Amerikas Savienotajās Valstīs, meitasuzņēmums – noslēdza vairākus līgumus par telesakaru pakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Starp pamatlietas pusēm ir noslēgts pamatlīgums, kas <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> ļauj ar vienu un to pašu līgumu aptvert visus <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> uzņēmuma tālruņa un interneta pieslēgumus dažādās tā atrašanās vietās Vācijā. Atbilstoši dažādajiem līgumiem, kas noslēgti starp šīm pusēm, <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> sniedza <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> vairākus telesakaru pakalpojumus, kurus <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> vienmēr apmaksāja noteiktajos termiņos. Šajos līgumos paredzētie pakalpojumi ir būtiski <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> iekšējai un ārējai saziņai Vācijā. Iesniedzējtiesa norāda, ka bez šiem pakalpojumiem <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> nevar piedalīties komerciālajās attiecībās, izmantojot savu Vācijas filiāli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>2018. gadā Amerikas Savienotās Valstis izstājās no kodolvienošanās ar Irānu, kas tika parakstīta Vīnē <DATE ISO="20150714">2015. gada 14. jūlijā</DATE> un kuras mērķis ir kontrolēt Irānas kodolprogrammu un atcelt ekonomiskās sankcijas pret Irānu. Līdz ar to, sākot no <DATE ISO="20181105">2018. gada 5. novembra</DATE>, Amerikas Savienotās Valstis no jauna noteica attiecībā pret Irānu tostarp sekundārās sankcijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šīs sankcijas attiecas uz personām, kas norādītas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>īpaši apzīmētu personu un bloķētu personu sarakstā<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> (<HT TYPE="ITALIC">Specially Designated Nationals and Blocked Persons List</HT>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/><HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> saraksts<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>), kuru izveidojusi <HT TYPE="ITALIC">Office of Foreign Assets Control</HT> (<HT TYPE="ITALIC">OFAC</HT>) (Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (<HT TYPE="ITALIC">OFAC</HT>), ASV) un kurā ietilpst <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT>. Ar minētajām sankcijām ikvienai personai ir aizliegts ārpus Amerikas Savienoto Valstu teritorijas uzturēt darījumattiecības ar <HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā esošo personu vai vienību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><DATE ISO="20181116">2018. gada 16. novembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> iesniedza <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> uzteikumu ar tūlītēju iedarbību attiecībā uz visiem līgumiem, kuri bija noslēgti starp tām, un to pašu izdarīja attiecībā pret vismaz četrām citām <HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā esošajām sabiedrībām, kurām bija saikne ar Irānu un kuru juridiskā adrese bija Vācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Vienā no pagaidu noregulējuma tiesvedībām, ko <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> bija sākusi Vācijas tiesās, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Hamburg</HT> (Hamburgas apgabaltiesa, Vācija) ar <DATE ISO="20181128">2018. gada 28. novembra</DATE> spriedumu noteica <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> pienākumu pildīt spēkā esošos līgumus līdz brīdim, kad beigsies parastie šajos līgumos paredzētie uzteikuma termiņi, kuriem bija jābeidzas laikposmā no <DATE ISO="20190125">2019. gada 25. janvāra</DATE> līdz 2021. gada 7. janvārim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20181211">2018. gada 11. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> no jauna iesniedza <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> uzteikumu par visiem šiem līgumiem, tam stājoties spēkā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>tuvākajā iespējamā termiņā<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Šim uzteikumam nebija pievienots nekāds motīvu izklāsts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Hamburg</HT> (Hamburgas apgabaltiesa), lūdzot uzdot <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> saglabāt visus līgumos noteiktos tālruņa un interneta pieslēgumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Minētā tiesa noteica <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> pienākumu pildīt pamatlietā aplūkotos līgumus līdz brīdim, kad beidzas parastie uzteikuma termiņi, un noraidīja minēto prasību pārējā daļā. Tā nosprieda, ka parastais minēto līgumu uzteikums, ko veica <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT>, atbilst Regulas Nr. 2271/96 5. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> par <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Hamburg</HT> (Hamburgas apgabaltiesa) spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā, norādot, ka pamatlietā aplūkoto līgumu uzteikums ir pretrunā Regulas Nr. 2271/96 5. pantam. <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> apgalvo, ka šī uzteikuma pamatā esot vienīgi <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> vēlme pakļauties Amerikas Savienoto Valstu noteiktajām sekundārajām sankcijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa precizē, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> nav apgalvojusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> pamatlietā aplūkotos līgumus esot uzteikusi pēc Amerikas Savienoto Valstu administratīvo vai tiesu iestāžu tiešiem vai netiešiem norādījumiem. <HT TYPE="ITALIC">Oberlandesgericht Köln</HT> (Federālās zemes Augstākā tiesa Ķelnē, Vācija) <DATE ISO="20200207">2020. gada 7. februāra</DATE> spriedumā esot nospriedusi, ka šādā situācijā Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa nav piemērojama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka ar minēto sekundāro sankciju esamību vien pietiek, lai konstatētu Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmās daļas piemērojamību, jo [citādi] neviens līdzeklis neļautu efektīvi īstenot šajā tiesību normā noteikto aizliegumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Otrkārt, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT>, balstoties uz Komisijas <DATE ISO="20180807">2018. gada 7. augusta</DATE> norādījumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Jautājumi un atbildes: Bloķēšanas statūta atjauninājumu pieņemšana<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="277" DATE.PUB="2018">OV 2018, C 277</REF.DOC.OJ> I, 4. lpp.) 5. punktu, apgalvo, ka Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa tai atstāj darījumdarbības brīvību jebkurā laikā izbeigt ar <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> noslēgtos līgumus jebkāda motīva dēļ, kā to nospriedušas dažas Vācijas tiesas, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Oberlandesgericht Köln</HT> (Federālās zemes Augstākā tiesa Ķelnē), kas ar <DATE ISO="20191001">2019. gada 1. oktobra</DATE> rīkojumu apstiprināja, ka līgumu var izbeigt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar Amerikas Savienoto Valstu ārpolitiku<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka ar līgumu uzteikumu nav pārkāpta Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa, ja šis uzteikums ir pamatots ar tīri ekonomiskiem apsvērumiem – bez konkrētas saiknes ar trešo valstu noteiktajām sankcijām. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> izņēmuma kārtā būtu jāpaskaidro pamatlietā aplūkoto līgumu uzteikšanas iemesli un katrā ziņā jānorāda vai pat attiecīgā gadījumā jāpierāda, ka lēmums izbeigt šos līgumus nav pieņemts tādēļ, ka pretējā gadījumā pastāvētu risks saskarties ar <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> nelabvēlīgām sekām ASV tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Treškārt, iesniedzējtiesa norāda, ka no Civilkodeksa 134. panta izriet, ka līgumu uzteikumam, kas ir pretrunā Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajai daļai, nav tiesiska spēka. Turklāt saskaņā ar Vācijas tiesībām jebkurš šī 5. panta pirmās daļas pārkāpums esot uzskatāms par administratīvu pārkāpumu un sodāms ar naudas sodu līdz <FT TYPE="NUMBER">500000</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT>, kas pieder grupai, kurai aptuveni puse no apgrozījuma tiek gūta Amerikas Savienotajās Valstīs, draudošo ekonomisko zaudējumu risku, varot uzskatīt, ka Regulas Nr. 2271/96 9. pantā paredzētajam samērīguma principam būtu pretrunā piemērot naudas sodu šai sabiedrībai un turklāt prasīt, lai tā turpinātu pildīt ar <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> noslēgtos līgumus, it īpaši tāpēc, ka šīs regulas tiešais mērķis neesot aizsargāt šīs pēdējās minētās sabiedrības intereses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Ceturtkārt, iesniedzējtiesa uzsver, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2271/96 preambulu šīs regulas mērķis ir aizsargāt Savienības ekonomikas dalībniekus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tomēr tā uzskata, ka ekonomisko zaudējumu risks netiek pietiekami kompensēts nedz ar šīs regulas 6. pantā paredzētajām tiesībām uz atlīdzību, nedz ar minētās regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto iespēju saņemt atļauju pakļauties sankcijām. Proti, ņemot vērā šīs pašas regulas mērķi nepieļaut sekundāro sankciju piemērošanu Savienības ekonomikas dalībniekiem, šī atļauja tiekot izsniegta drīzāk ierobežoti. Līdz ar to ar ekonomisko zaudējumu risku vien nepietiekot, lai saņemtu šādu atļauju. Šajos apstākļos iesniedzējtiesai ir šaubas, ka gadījumā, ja pastāv būtisku ekonomisko zaudējumu risks ASV tirgū, Regulā Nr. 2271/96 paredzētais vispārējais aizliegums šķirties no darījumu partnera būtu saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>) 16. pantā aizsargāto darījumdarbības brīvību un Hartas 52. pantā nostiprināto samērīguma principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg</HT> (Hanzas Augstākā tiesa Hamburgā, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>1)</NO.P><TXT>Vai Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmo daļu piemēro tikai tad, ja attiecībā uz [Savienības] ekonomikas dalībnieku [minētās regulas] 11. panta izpratnē Amerikas Savienotās Valstis tieši vai netieši ir izdevušas administratīvus vai tiesas norādījumus, vai arī, lai to piemērotu, ir pietiekami, ka Savienības ekonomikas dalībnieka rīcība arī bez šādiem norādījumiem ir vērsta uz to, lai ievērotu sekundāras sankcijas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu, ka ir piemērojama otrā alternatīva, vai Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa liedz valsts tiesību aktus interpretēt tādējādi, ka persona, kura iesniedz uzteikumu, ir tiesīga arī izbeigt ilgtermiņa līgumsaistības ar līgumpartneri, kuru [Ārvalstu aktīvu kontroles birojs] ir iekļāvis [<HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā], un tādējādi veikt uzteikšanu, kas ir motivēta ar ASV sankciju ievērošanu, nepastāvot vajadzībai norādīt iemeslus līguma izbeigšanai un tātad nepastāvot vajadzībai civilprocesā norādīt un pierādīt, ka līguma izbeigšanas pamatojums katrā ziņā nav [šo] sankciju ievērošana?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Tiesa uz otro jautājumu atbildētu apstiprinoši, vai līguma izbeigšana ar parasto uzteikumu, kas ir pretrunā Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajai daļai, obligāti ir jāuzskata par spēkā neesošu, vai arī šīs regulas mērķis var tikt sasniegts arī ar citām sankcijām, piemēram, uzliekot naudas sodu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Tiesa uz trešo jautājumu atbildētu, ka ir piemērojama pirmā alternatīva, vai tā tas atbilstoši [Hartas] 16. un 52. pantam, no vienas puses, un Regulas Nr. 2271/96 5. panta otrajā daļā paredzētajai iespējai piešķirt izņēmumus, no otras puses, ir arī tad, ja Savienības ekonomikas dalībniekam, saglabājot darījuma attiecības ar sarakstā iekļauto līgumpartneri, draud būtiski ekonomiskie zaudējumi ASV tirgū (konkrēti – 50 % no sabiedrību grupas apgrozījuma)?<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka Regulas Nr. 2271/96 mērķis, kā tas izriet no tās sestā apsvēruma, ir aizsargāt iedibināto tiesisko kārtību, kā arī Savienības intereses un to fizisko un juridisko personu intereses, kas īsteno savas tiesības saskaņā ar LESD, it īpaši novēršot, neitralizējot, aizkavējot minētās regulas pielikumā norādīto normatīvo aktu un citu juridisko instrumentu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>pielikumā uzskaitītie tiesību akti<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>) iedarbību vai citādi pretdarbojoties tai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2271/96 1. pantā šajā ziņā ir norādīts, ka Savienības likumdevējs ar minētajā regulā paredzētajiem pasākumiem vēlas nodrošināt aizsardzību un pretdarboties pielikumā uzskaitīto tiesību aktu, kā arī ar tiem pamatotu un no tiem izrietošu darbību eksteritoriālas piemērošanas sekām, ja šāda piemērošana ietekmē to 11. pantā norādīto personu intereses, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību un/vai kapitāla apriti un ar to saistītajiem komercpasākumiem starp Savienību un trešām valstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Kā izriet no Regulas Nr. 2271/96 pirmā līdz piektā apsvēruma, šīs regulas pielikumā uzskaitīto tiesību aktu mērķis ir reglamentēt dalībvalstu jurisdikcijā esošo fizisko un juridisko personu darbību un tiem ir eksteritoriāla piemērojamība. Līdz ar to šie akti apdraud iedibināto tiesisko kārtību un nelabvēlīgi ietekmē Savienības un minēto personu intereses, pārkāpjot starptautiskās tiesības un kavējot Savienības mērķu sasniegšanu. Proti, Savienības mērķis ir veicināt pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību un panākt starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, pēc iespējas veicinot brīvu kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī novērst jebkādus ierobežojumus tiešajiem ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbības sākšanai, finanšu pakalpojumu sniegšanai vai vērtspapīru ievešanai kapitāla tirgos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Viens no pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem ir <HT TYPE="ITALIC">Iran Freedom and Counter‑Proliferation Act of 2012</HT> (Irānas brīvības un neizplatīšanas 2012. gada akts), kura piemērošanu, kā tas izriet no Deleģētās regulas 2018/1100 4. apsvēruma, Amerikas Savienotās Valstis pēc izstāšanās no kodolvienošanās ar Irānu vairs neaptur – atbilstoši tam, ko šī valsts ir paziņojusi <DATE ISO="20180508">2018. gada 8. maijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Lai sasniegtu šī sprieduma 35.–37. punktā atgādinātos mērķus, Regulā Nr. 2271/96 ir paredzēti dažādu veidu noteikumi. Tā, lai aizsargātu iedibināto tiesisko kārtību, kā arī Savienības intereses, šīs regulas 4. pantā būtībā ir paredzēts, ka neviens ārpus Savienības pieņemtais lēmums, ar ko tiek piemēroti pielikumā uzskaitītie tiesību akti vai ar tiem pamatotas vai no tiem izrietošas darbības, netiek atzīts vai izpildīts. Šajā pašā nolūkā minētās regulas 5. panta pirmajā daļā būtībā ir aizliegts tās 11. pantā minētajām personām pakļauties pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem vai ar tiem pamatotām vai no tiem izrietošām darbībām, tomēr 5. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka šādai personai jebkurā laikā var tikt atļauts pilnībā vai daļēji pakļauties šiem tiesību aktiem, ciktāl nepakļaušanās tiem nodarītu nopietnu kaitējumu šīs personas vai Savienības interesēm. Turklāt, lai aizsargātu Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minēto personu intereses, tās 6. pantā ir paredzēts, ka tām no šīm personām, kas iesaistās šīs regulas 1. pantā minētajās aktivitātēs, ir tiesības saņemt atlīdzību par jebkādiem zaudējumiem, ko šai personai radījusi minēto tiesību aktu vai minēto darbību piemērošana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Savukārt Regulas Nr. 2271/96 9. panta mērķis ir nodrošināt, ka šie noteikumi tiek efektīvi piemēroti, pieprasot dalībvalstīm noteikt sankcijas, kas piemērojamas par minēto noteikumu pārkāpumiem, un paredzot, ka šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Tātad šādām sankcijām ir jābūt paredzētām it īpaši gadījumos, kad šīs regulas 11. pantā minētā persona neievēro tās 5. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Atbildes uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem ir jāsniedz šo apsvērumu gaismā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to šīs regulas 11. pantā minētajām personām ir aizliegts pakļauties pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos paredzētajām prasībām vai aizliegumiem, pat ja trešās valsts, kura ir pieņēmusi šos tiesību aktus, administratīvās vai tiesu iestādes nav izdevušas norādījumus, kuru mērķis būtu nodrošināt to ievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā šī norma ietilpst (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210512">2021. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bundesrepublik Deutschland</HT> (Interpola sarkanais paziņojums)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑505/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:376">EU:C:2021:376</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Runājot par Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmās daļas formulējumu, ir jāatgādina, ka ar šo tiesību normu šīs regulas 11. pantā minētajām personām ir aizliegts pakļauties <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>[ikvienai] prasībai vai aizliegumam, tostarp ārvalstu tiesu pieprasījum[iem], kas tieši vai netieši pamatojas uz pielikumā [uzskaitītajiem] tiesību aktiem vai izriet no tiem, kā arī ar šiem tiesību aktiem pamatotām vai no tiem izrietošām darbībām<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>No šī formulējuma, it īpaši no vārdkopas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>prasība vai aizliegums [..], kas [..] pamatojas uz<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> un vārda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>tostarp<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> izriet, ka šī tiesību norma, kas formulēta plaši, ir piemērojama pat tad, ja administratīvā vai tiesu iestāde nav izdevusi pieprasījumu vai norādījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Proti, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 55. punktā, prasība vai aizliegums saskaņā ar šo terminu ierasto nozīmi var izrietēt ne tikai no individuāla rakstura akta vai individuālu lēmumu kopuma, bet arī no vispārīga un abstrakta akta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šī terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>prasība<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>aizliegums<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> interpretācija ir izsecināma tāpat no Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmās daļas konteksta. Kā secinājumu 57. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, šīs regulas 4. pantā un 7. panta d) punktā tiek lietots termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>lēmums<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, lai norādītu uz tiesas vai administratīvajiem aktiem, tos saprotot kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>norādījumus<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, un tas apstiprina konstatējumu, ka šīs pašas regulas 5. panta pirmajā daļā lietotajiem terminiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>prasība<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>aizliegums<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> ir plašāks tvērums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Minēto interpretāciju apstiprina arī Regulas Nr. 2271/96 mērķi, jo, kā tas izriet no šīs regulas otrā un sestā apsvēruma, tās mērķis tostarp ir aizsargāt iedibināto tiesisko kārtību, kā arī Savienības intereses un to fizisko un juridisko personu intereses, kas īsteno savas tiesības saskaņā ar LESD, lai pēc iespējas īstenotu mērķi nodrošināt kapitāla brīvu apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Proti, runājot par Regulas Nr. 2271/96 mērķi aizsargāt iedibināto tiesisko kārtību un Savienības intereses kopumā, ir jākonstatē, ka pielikumā uzskaitītie tiesību akti, kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 63. un 64. punktā, var radīt sekas it īpaši tādējādi, ka vienkārši pastāv tādu juridisko seku draudi, kuras var tikt piemērotas gadījumā, ja šīs regulas 11. pantā minētās personas neievēro šos tiesību aktus. No tā izriet, ka Regula Nr. 2271/96 nebūtu piemērota tam, lai pretdarbotos minēto tiesību aktu sekām un tādējādi efektīvi sasniegtu iepriekš minēto mērķi, ja šīs regulas 5. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums būtu pakārtots nosacījumam, ka trešo valstu, kas ir pieņēmušas šos pašus tiesību aktus, administratīvās un tiesu iestādes izdod norādījumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Turklāt šī sprieduma 45. punktā izklāstītā Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmās daļas interpretācija nav nesaderīga ar Regulas Nr. 2271/96 papildu mērķi, t.i., aizsargāt šīs regulas 11. pantā minēto personu intereses, tostarp viņu darījumdarbības brīvību, kas ir Hartas 16. pantā nostiprinātā pamatbrīvība un kas saskaņā ar Tiesas judikatūru ietver brīvību nodarboties ar saimniecisko darbību vai komercdarbību, līgumu slēgšanas brīvību un brīvu konkurenci (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Adusbef</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑686/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:567">EU:C:2020:567</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Proti, ir jānorāda, ka šīs intereses, ko var apdraudēt pasākumi, kuriem minētās personas var tikt pakļautas attiecīgajās trešās valstīs, ja šīs personas neievēro pielikumā uzskaitītos tiesību aktus, ir pienācīgi aizsargātas ar minētās regulas 5. panta otro daļu, kas ir jāinterpretē šī mērķa gaismā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to šīs regulas 11. pantā minētajām personām ir aizliegts pakļauties pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos paredzētajām prasībām vai aizliegumiem, pat ja trešās valsts, kura ir pieņēmusi šos tiesību aktus, administratīvās vai tiesu iestādes nav sniegušas norādījumus, kuru mērķis būtu nodrošināt to ievērošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj, ka šīs regulas 11. pantā minētā persona, kurai nav atļaujas minētās regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, var uzteikt ar <HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā iekļauto personu noslēgtos līgumus, nepievienojot šādam uzteikumam motīvu izklāstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šis jautājums iekļaujas civiltiesiska strīda kontekstā, kurā <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> iesniedzējtiesā apstrīd to, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> ir īstenojusi savas parastā uzteikuma tiesības attiecībā uz to starpā noslēgtajiem līgumiem bez pienākuma norādīt pamatojumu, <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> apgalvojot, ka ar šādu uzteikšanu tiek pārkāpta Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Iesākumā ir jānoskaidro, vai uz Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmo daļu var atsaukties tādā civilprocesā kā pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valstu tiesām, kuras atbilstoši to kompetencei ir atbildīgas par Savienības tiesību normu – tādu kā Regulā Nr. 2271/96 ietvertās – piemērošanu, ir jānodrošina šo normu pilnīga iedarbība (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Muñoz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Superior Fruiticola</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑253/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:497">EU:C:2002:497</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 288. panta otro daļu regulas ir vispārpiemērojamas un ka tās ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Muñoz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Superior Fruiticola</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑253/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:497">EU:C:2002:497</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka neviena šīs regulas 11. pantā norādītā persona tieši, ar palīga vai citas personas starpniecību, ar darbību vai ar tīšu bezdarbību nepakļaujas nevienai prasībai vai aizliegumam, kas tieši vai netieši pamatojas uz pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem. Šis aizliegums, kas formulēts skaidri, precīzi un bez nosacījumiem, ir izskaidrojams ar apstākli, ka minētajā 11. pantā paredzētās personas, veicot savu darbību, it īpaši komercdarbību, tostarp ar saviem iespējamiem lēmumiem par līgumu uzteikšanu var konkretizēt pielikumā uzskaitīto tiesību aktu eksteritoriālās sekas, kurām minētā regula tiecas pretdarboties.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Turklāt vienīgā atkāpe no minētā aizlieguma ir paredzēta Regulas Nr. 2271/96 5. panta otrajā daļā, kas ļauj šīs regulas 11. pantā minētajām personām lūgt atļauju to neievērot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tā kā atbilstoši tam, kas norādīts šī sprieduma 55. punktā, valsts tiesām ir jānodrošina Regulas Nr. 2271/96 pilnīga iedarbība, ir jābūt iespējai šīs regulas 5. panta pirmajā daļā paredzētā aizlieguma ievērošanu nodrošināt tādā civilprocesā kā pamatlietā, ko kāda persona ir uzsākusi pret personu, kurai šis aizliegums ir adresēts (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Muñoz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Superior Fruiticola</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑253/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:497">EU:C:2002:497</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka Regulas Nr. 2271/96 9. pants atstāj dalībvalstu ziņā noteikt sankcijas, kuras būtu piemērojamas šīs regulas pārkāpuma gadījumā un kurām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Tomēr šī kompetence nevar mainīt to citu Regulas Nr. 2271/96 normu tvērumu, kurās ir paredzēti skaidri, precīzi un beznosacījumu pienākumi vai aizliegumi un kuru pilnīga iedarbība, kā norādīts šī sprieduma 55. punktā, ir jānodrošina valsts tiesām tajās izskatāmajās lietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT>, šo Regulas Nr. 2271/96 5. panta interpretāciju nevar atspēkot, pamatojoties uz šā sprieduma 28. punktā minētajiem Komisijas pieņemtajiem norādījumiem. Proti, šajos norādījumos nav ietvertas juridiski saistošas normas vai interpretācija. Tikai Regula Nr. 2271/96 ir saistoša, kā tas ir norādīts minēto norādījumu preambulas piektajā apsvērumā, un tikai Tiesa var sniegt juridiski saistošas Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretācijas, kā tas izriet no šo pašu norādījumu preambulas sestā apsvēruma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos precizējumus, ir jānorāda, ka nedz no Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmās daļas, nedz no kādas citas šīs regulas normas neizriet, ka tās 11. pantā minētajai personai būtu jāpievieno pamatojums ar <HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā iekļauto personu noslēgta komerciālā līguma uzteikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir jāsecina, ka Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajai daļai nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šīs regulas 11. pantā minētā persona, kurai nav atļaujas šī 5. panta otrās daļas izpratnē, var uzteikt ar <HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā iekļauto personu noslēgtos līgumus bez pienākuma pievienot šāda uzteikuma pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem – neskarot iesniedzējtiesas veicamo pārbaudi – izriet, ka pamatlietā ir piemērojams Civilkodeksa 134. pants. Minētā tiesa šajā sakarā norāda, ka tad, ja ar attiecīgo uzteikumu tiek pārkāpta Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa, šis uzteikums saskaņā ar minēto 134. pantu nav spēkā. Turklāt, atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu, Vācijas valdība ir precizējusi atbilstošās tiesību normas attiecībā uz pienākumu sniegt pierādījumus, lai civilprocesa ietvaros varētu tikt konstatēts likumiska aizlieguma pārkāpums minētā 134. panta izpratnē. Tādējādi puse, kas apgalvo, ka kāds tiesisks darījums, tostarp līguma uzteikums, nav spēkā likumiska aizlieguma – tāda kā Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajā daļā paredzētais – pārkāpuma dēļ, var atsaukties uz šo spēkā neesamību tiesā. Šajā nolūkā minētajai pusei ir jānorāda uz faktiem, kas liecina par apgalvoto pārkāpumu. Ja pretējā puse procesā apstrīd šo faktu patiesumu, pusei, kura apgalvo tiesiskā darījuma spēkā neesamību, ir pienākums pierādīt, ka ir izpildīti minētā aizlieguma nosacījumi. Tādējādi konkrētajā gadījumā pierādīšanas pienākums pilnībā gultos uz personu, kura apgalvo, ka ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 2271/96 5. pants.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Tomēr šajā ziņā ir jākonstatē, ka šāda vispārējā noteikuma par pierādīšanas pienākumu piemērošana var padarīt par neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt iesniedzējtiesai Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajā daļā paredzētā aizlieguma pārkāpuma konstatēšanu un tādējādi apdraudēt šī aizlieguma efektivitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Proti, pierādījumi, ar kuriem var pierādīt, ka Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētās personas rīcības pamatā ir šīs personas vēlme pakļauties pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, parasti nav pieejami nevienai citai privātpersonai, it īpaši tāpēc, ka – kā secinājumu 95. punktā ir uzsvēris ģenerāladvokāts – uz šādiem pierādījumiem var attiekties komercnoslēpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmās daļas pilnīgu iedarbību, ir jāuzskata, ka tad, ja civilprocesā par apgalvoto šajā tiesību normā paredzēto prasību pārkāpumu valsts tiesas rīcībā esošo pierādījumu kopums pirmšķietami norāda uz to, ka, uzteicot attiecīgos līgumus, šīs regulas 11. pantā minētā persona, kurai šajā ziņā nav atļaujas minētās regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, ir pakļāvusies pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, šai pēdējai minētajai personai ir jāsniedz juridiski pietiekami pierādījumi, ka tās rīcība nebija vērsta uz to, lai pakļautos minētajiem tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj, ka šīs regulas 11. pantā minētā persona, kurai nav atļaujas minētās regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, var uzteikt ar <HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā iekļauto personu noslēgtos līgumus, nepievienojot pamatojumu šādam uzteikumam. Tomēr šīs pašas regulas 5. panta pirmajā daļā ir prasīts, lai civilprocesā par apgalvoto šajā tiesību normā paredzētā aizlieguma pārkāpumu, ja valsts tiesas rīcībā esošo pierādījumu kopums pirmšķietami norāda uz to, ka Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētā persona, kurai šajā ziņā nav atļaujas, ir pakļāvusies pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, šai pēdējai minētajai personai ir jāsniedz juridiski pietiekami pierādījumi, ka tās rīcība nav bijusi vērsta uz to, lai pakļautos minētajiem tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo un ceturto jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Ar trešo un ceturto jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regula Nr. 2271/96, it īpaši tās 5. un 9. pants, lasot tos Hartas 16. un 52. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka līgumu uzteikums, ko veic šīs regulas 11. pantā minētā persona, lai pakļautos ar pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem pamatotajām prasībām vai aizliegumiem, lai gan šai personai nav atļaujas šīs pašas regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, tiek atzīts par spēkā neesošu gadījumā, kad pastāv risks, ka šai personai radīsies būtiski ekonomiski zaudējumi šīs spēkā neesamības atzīšanas dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka Savienības tiesību normas, tādas kā Regulas Nr. 2271/96 normas, ir jāinterpretē, ievērojot pamattiesības, kas saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pieder pie vispārējiem tiesību principiem, kuru ievērošanu nodrošina Tiesa, un kas pašlaik ir ierakstītas Hartā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160525">2016. gada 25. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Meroni</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑559/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:349">EU:C:2016:349</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2271/96 9. pantā ir paredzēts, ka sankcijām, ko dalībvalstis uzliek par jebkura šīs regulas noteikuma pārkāpumu, ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Turklāt, ja Savienības līmenī nav veikta saskaņošana attiecībā uz piemērojamajām sankcijām, dalībvalstu kompetencē ir izvēlēties sankcijas, ko tās uzskata par piemērotām. Tomēr dalībvalstīm sava kompetence ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un tās vispārējos principus (spriedums, 2021. gada 11. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>K. M. (Kuģa kapteinim noteiktas sankcijas)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑77/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:112">EU:C:2021:112</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kuros ietilpst pamattiesības un pamatbrīvības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka sankciju bardzībai ir jāatbilst pārkāpumu, kas ar tām tiek sodīti, smagumam un it īpaši jānodrošina īsti preventīva ietekme, tajā pašā laikā ievērojot vispārējo samērīguma principu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200305">2020. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">OPR‑Finance</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑679/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:167">EU:C:2020:167</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka valstu tiesām, kurām ir ekskluzīva kompetence interpretēt un piemērot valsts tiesības, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā visus konkrētās lietas apstākļus, minētās sankcijas atbilst šādām prasībām un ir efektīvas, samērīgas un preventīvas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200305">2020. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">OPR‑Finance</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑679/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:167">EU:C:2020:167</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa, lemjot par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, var sniegt precizējumus, kas minētajām tiesām būtu noderīgi to veiktajā vērtējumā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200305">2020. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">OPR‑Finance</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑679/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:167">EU:C:2020:167</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Aplūkojamajā gadījumā saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegto informāciju, kas atgādināta šī sprieduma 30. punktā, ja izrādītos, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> veiktais parastais uzteikums attiecībā uz līgumiem, ko tā bija noslēgusi ar <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT>, ir noticis, pārkāpjot Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmo daļu, kamēr ir skaidrs, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> nav lūgusi atļauju šīs regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, no Civilkodeksa 134. panta izrietētu, ka šis uzteikums nav spēkā un līdz ar to tam nav tiesiskas iedarbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Tomēr šāda atzīšana par spēkā neesošu var izraisīt Hartas 16. pantā nostiprinātās darījumdarbības brīvības ierobežojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tiesības uz darījumdarbības brīvību ietver it īpaši ikviena uzņēmuma tiesības, ievērojot tā atbildības par savām darbībām robežas, brīvi rīkoties ar tā rīcībā esošajiem saimnieciskajiem, tehniskajiem un finanšu resursiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lidl</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑134/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:498">EU:C:2016:498</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Ar Hartas 16. pantu piešķirtā aizsardzība ietver brīvību nodarboties ar saimniecisko darbību vai komercdarbību, līgumu slēgšanas brīvību un brīvu konkurenci (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Adusbef</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑686/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:567">EU:C:2020:567</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra), tostarp brīvību izvēlēties darījumdarbības partneri, kā arī brīvību noteikt pakalpojuma cenu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210415">2021. gada 15. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Federazione nazionale delle imprese elettrotecniche ed elettroniche (Anie)</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑798/18 un C‑799/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:280">EU:C:2021:280</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Tomēr Hartas 16. pantā nostiprinātā darījumdarbības brīvība nav absolūta prerogatīva, bet, pirmkārt, ir jāapskata saistībā ar tās funkciju sabiedrībā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171220">2017. gada 20. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Polkomtel</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑277/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:989">EU:C:2017:989</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un, otrkārt, ir jālīdzsvaro ar pārējām Savienības tiesiskajā kārtībā aizsargātajām interesēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131017">2013. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schaible</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑101/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:661">EU:C:2013:661</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī citu personu tiesībām un brīvībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sky Österreich</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑283/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:28">EU:C:2013:28</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Ņemot vērā Hartas 16. panta formulējumu, kurā ir paredzēts, ka darījumdarbības brīvību atzīst saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi, un kurš tātad atšķiras no formulējuma, kas lietots attiecībā uz citām Hartas II sadaļā noteiktajām pamatbrīvībām, bet tajā pašā laikā ir līdzīgs atsevišķu Hartas IV sadaļas noteikumu formulējumam, šī brīvība tādējādi var tikt pakļauta plaša mēroga valsts varas iejaukšanās pasākumiem, kuri vispārējās interesēs var radīt ierobežojumus ekonomiskās darbības īstenošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sky Österreich</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑283/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:28">EU:C:2013:28</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Šis apstāklis tostarp atspoguļojas veidā, kādā ir jāizvērtē Savienības tiesību akti un valstu tiesību akti un prakse no samērīguma principa skatpunkta saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sky Österreich</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑283/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:28">EU:C:2013:28</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Saskaņā ar pēdējo minēto noteikumu visiem Hartā nostiprināto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība, un, ievērojot samērīguma principu, ierobežojumiem ir jābūt nepieciešamiem un patiešām jāatbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības (spriedums, 2013. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sky Österreich</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑283/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:28">EU:C:2013:28</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā ir jāatgādina, ka, lai gan Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka neviena tās 11. pantā minētā persona nepakļaujas pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, tomēr šī 5. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2271/96 7. un 8. pantā noteiktajām procedūrām personai var tikt atļauts pilnībā vai daļēji pakļauties no šiem tiesību aktiem izrietošajām prasībām vai aizliegumiem, ciktāl šo prasību vai aizliegumu neievērošana varētu nodarīt nopietnu kaitējumu šīs personas vai Savienības interesēm. Saskaņā ar šīm procedūrām kompetence piešķirt šādas atļaujas ir Komisijai, kurai palīdz šīs regulas 8. pantā minētā Eksteritoriālo tiesību aktu komiteja. Tādējādi atbilstoši ar minēto regulu ieviestajai saskaņotajai sistēmai Komisijai principā ir pienākums – Tiesas kontrolē – izvērtēt, vai nepakļaušanās pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem izraisītu būtisku kaitējumu minētās personas vai Savienības interesēm, un šai iestādei ir jāievēro tās pienākums respektēt pamattiesības, tostarp darījumdarbības brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Saskaņā ar Īstenošanas regulas 2018/1101, kurā saskaņā ar tās 1. pantu ir noteikti Regulas Nr. 2271/96 5. panta otrās daļas piemērošanas kritēriji, 4. pantu Komisijai, novērtējot, vai tiktu nodarīts būtisks kaitējums pēdējā minētajā tiesību normā norādītajām aizsargātajām interesēm, ir jāņem vērā tostarp tādi nekumulatīvi kritēriji kā, piemēram, tas, vai ir ticams, ka aizsargātās intereses būs pakļautas konkrētam riskam (ņemot vērā aizsargātajām interesēm radītā kaitējuma kontekstu, būtību un izcelsmi), tas, vai pastāv būtiska piesaiste trešai valstij, kas ir sarakstā iekļauto eksteritoriālo tiesību aktu vai pēcākas darbības izcelsmes valsts, nelabvēlīgā ietekme uz saimnieciskās darbības veikšanu, konkrētāk, tas, vai Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētā persona, kura ir lūgusi piešķirt šīs regulas 5. panta otrajā daļā paredzēto atļauju, piedzīvotu ievērojamus saimnieciskus zaudējumus, kas, piemēram, varētu apdraudēt tās pastāvētspēju vai radītu ievērojamu bankrota risku, vai arī tas, vai tiktu ievērojami apgrūtināta šīs personas personīgo tiesību izmantošana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>No tā izriet, ka darījumdarbības brīvības ierobežojums, kas izriet no nepieciešamības ievērot Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmo daļu, ir paredzēts tiesību aktos.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Attiecībā uz nosacījumu par darījumdarbības brīvības būtības respektēšanu ir jāatgādina, ka tā potenciāli varētu tikt aizskarta tostarp tad, ja uzņēmumam nav bijis iespējas līguma slēgšanas procesā efektīvi paust savas intereses (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AGET Iraklis</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑201/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:972">EU:C:2016:972</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Tomēr konkrētajā gadījumā, ja pamatlietā aplūkoto līgumu uzteikums tiktu atzīts par spēkā neesošu Regulas Nr. 2271/96 5. panta pārkāpuma dēļ, tas nozīmētu nevis to, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> tiktu liegta iespēja vispārīgi paust savas intereses līgumattiecībās, bet gan drīzāk to, ka šī iespēja tiktu ierobežota, jo šāda spēkā neesamības atzīšana būtu pamatota tikai tiktāl, cik <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> ir veikusi šo uzteikumu, lai pakļautos pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Tālāk, runājot par nosacījumu, saskaņā ar kuru darījumdarbības brīvības ierobežojumam patiešām jāatbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības, no šī sprieduma 76. punktā izklāstītā izriet, ka šis ierobežojums, kas var izrietēt no tāda līguma uzteikuma atzīšanas par spēkā neesošu kā pamatlietā aplūkotais, atbilst arī šim nosacījumam, jo tas sekmē šī sprieduma 35.–37. punktā atgādinātos Regulas Nr. 2271/96 mērķus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Tajā pašā laikā – runājot visbeidzot par nosacījumu par ierobežojuma samērīgumu –, tā kā <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> saimniecisko darbību ārpus Savienības ietekmē Amerikas Savienoto Valstu paredzētās sankcijas, kas paredzētas attiecībā pret personām, kuras neievēro šīs trešās valsts noteiktās sekundārās sankcijas pret Irānu, iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai šīs pirmās minētās sankcijas var radīt nesamērīgas sekas šim uzņēmumam, raugoties no Regulas Nr. 2271/96 mērķu skatpunkta, ciktāl šī regula ir vērsta uz to, lai aizsargātu iedibināto tiesisko kārtību un Savienības intereses kopumā un tādējādi īstenotu mērķi nodrošināt kapitāla brīvu apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Šajā ziņā darījumdarbības brīvības ierobežošana, kas izriet no iespējamā līguma uzteikuma, kurš ir pretrunā Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajā daļā paredzētajam aizliegumam, atzīšanas par spēkā neesošu, principā šķiet nepieciešama, lai pretdarbotos pielikumā uzskaitīto tiesību aktu sekām, tādējādi aizsargājot iedibināto tiesisko kārtību un Savienības intereses kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesai šajā samērīguma pārbaudē turklāt ir jālīdzsvaro Regulas Nr. 2271/96 mērķu sasniegšana, kas īstenojama ar uzteikuma, kurā nav ievērots šīs regulas 5. panta pirmajā daļā paredzētais aizliegums, atzīšanu par spēkā neesošu, un iespēja, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> tiks radīti ekonomiski zaudējumi, kā arī šo zaudējumu mērogs gadījumā, ja šis uzņēmums nevarētu izbeigt savas darījumattiecības ar <HT TYPE="ITALIC">SDN</HT> sarakstā iekļautu personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Šajā samērīguma pārbaudē nozīme ir arī apstāklim – kura esamība ir jānovērtē iesniedzējtiesai –, ka <HT TYPE="ITALIC">Telekom</HT> nav iesniegusi Komisijai lūgumu par atkāpi no Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma un tādējādi pati sev ir liegusi iespēju izvairīties no savas darījumdarbības brīvības ierobežojuma, ko izraisītu attiecīgo ar <HT TYPE="ITALIC">BMI</HT> noslēgto līgumu uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu iespējamās šī aizlieguma neievērošanas dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Attiecībā uz Vācijas tiesībās paredzēto administratīvo naudas sodu ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa to nevar ņemt vērā, jo šī naudas soda apmērs, kuram pašam ir jābūt samērīgam saskaņā ar Regulas Nr. 2271/96 9. pantu, ir jānosaka, ņemot vērā pārkāpuma izdarītāja individuālo situāciju un tādējādi sankciju, ko, iespējams, veidos attiecīgā līguma uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 2271/96, it īpaši tās 5. un 9. pants, lasot tos Hartas 16. panta un 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka līgumu uzteikums, ko veic šīs regulas 11. pantā minētā persona, lai pakļautos ar pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem pamatotajām prasībām vai aizliegumiem, lai gan šai personai nav atļaujas šīs pašas regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, tiek atzīts par spēkā neesošu, ja vien šī atzīšana par spēkā neesošu nerada šai personai nesamērīgas sekas, ņemot vērā šīs pašas regulas mērķus, kas ir aizsargāt iedibināto tiesisko kārtību un Savienības intereses kopumā. Šajā samērīguma pārbaudē ir jālīdzsvaro šo mērķu sasniegšana, kas īstenojama ar līguma uzteikuma, kurā nav ievērots Regulas Nr. 2271/96 5. panta pirmajā daļā paredzētais aizliegums, atzīšanu par spēkā neesošu, un iespēja, ka attiecīgajai personai tiks radīti ekonomiski zaudējumi, kā arī šo zaudējumu mērogs gadījumā, ja šī persona nevarētu izbeigt savas darījumattiecības ar personu, kas iekļauta to personu sarakstā, uz kurām attiecas no pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem izrietošās sekundārās sankcijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes Regulas (EK) Nr. 2271/96 (<DATE ISO="19961122">1996. gada 22. novembris</DATE>), ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām – redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20140115">2014. gada 15. janvāra</DATE> Regulu (ES) Nr. 37/2014 un Komisijas <DATE ISO="20180606">2018. gada 6. jūnija</DATE> Deleģēto regulu (ES) 2018/1100, ar kuru groza Regulas Nr. 2271/96 pielikumu –, 5. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to grozītās Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētajām personām ir aizliegts pakļauties šīs regulas pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos paredzētajām prasībām vai aizliegumiem, pat ja trešās valsts, kura ir pieņēmusi šos tiesību aktus, administratīvās vai tiesu iestādes nav sniegušas norādījumus, kuru mērķis būtu nodrošināt to ievērošanu.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 2271/96 – redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Regulu Nr. 37/2014 un Deleģēto regulu 2018/1100, – 5. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj, ka šīs grozītās regulas 11. pantā minētā persona, kurai nav atļaujas minētās grozītās regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, var uzteikt ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>īpaši apzīmētu un bloķētu personu sarakstā<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> (<HT TYPE="ITALIC">Specially Designated Nationals and Blocked Persons List</HT>) iekļauto personu noslēgtos līgumus, nepievienojot pamatojumu šādam uzteikumam. Tomēr šīs pašas grozītās regulas 5. panta pirmajā daļā ir prasīts, lai civilprocesā par apgalvoto šajā tiesību normā paredzētā aizlieguma pārkāpumu, ja valsts tiesas rīcībā esošo pierādījumu kopums pirmšķietami norāda uz to, ka grozītās Regulas Nr. 2271/96 11. pantā minētā persona, kurai šajā ziņā nav atļaujas, ir pakļāvusies šīs grozītās regulas pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, šai pēdējai minētajai personai ir jāsniedz juridiski pietiekami pierādījumi, ka tās rīcība nav bijusi vērsta uz to, lai pakļautos minētajiem tiesību aktiem.</HT></TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="19"?><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regula Nr. 2271/96 – redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Regulu Nr. 37/2014 un Deleģēto regulu 2018/1100, – it īpaši tās 5. un 9. pants, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. panta un 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka līgumu uzteikums, ko veic šīs grozītās regulas 11. pantā minētā persona, lai pakļautos ar minētās grozītās regulas pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem pamatotajām prasībām vai aizliegumiem, lai gan šai personai nav atļaujas šīs pašas grozītās regulas 5. panta otrās daļas izpratnē, tiek atzīts par spēkā neesošu, ja vien šī atzīšana par spēkā neesošu nerada šai personai nesamērīgas sekas, ņemot vērā grozītās Regulas Nr. 2271/96 mērķus, kas ir aizsargāt iedibināto tiesisko kārtību un Eiropas Savienības intereses kopumā. Šajā samērīguma pārbaudē ir jālīdzsvaro šo mērķu sasniegšana, kas īstenojama ar līguma uzteikuma, kurā nav ievērots šīs grozītās regulas 5. panta pirmajā daļā paredzētais aizliegums, atzīšanu par spēkā neesošu, un iespēja, ka attiecīgajai personai tiks radīti ekonomiski zaudējumi, kā arī šo zaudējumu mērogs gadījumā, ja šī persona nevarētu izbeigt savas darījumattiecības ar personu, kas iekļauta to personu sarakstā, uz kurām attiecas no minētās grozītās regulas pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem izrietošās sekundārās sankcijas.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>