L_202501766LV.000101.fmx.xml

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2025/1766

(2025. gada 27. augusts),

ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildina ar noteikumiem par zvejniecības kontroli, par zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, par noteikumu izpildi un par atbilstību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 9.a panta 5. punktu, 15.b panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, 17. panta 6. punkta b), c) un d) apakšpunktu, 22. panta 3. punktu, 24. panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunktu, 73. panta 9. punkta b)–g) apakšpunktu, 74. panta 11. punktu, 75. panta 2. punktu, 92. panta 12. punkta a), c) un d) apakšpunktu un 107. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2842 (2) grozītā Regula (EK) Nr. 1224/2009 paredz pieņemt īpašus noteikumus un pasākumus, kas dažus tajā paredzētus noteikumus papildina. Ar šo regulu, pamatojoties uz pilnvarām, kas ietvertas ar Regulu (ES) 2023/2842 izdarītajos grozījumos, atjaunina pašreizējos noteikumus, kā arī nosaka jaunus pasākumus, kuri Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumus papildina.

(2)

Šajā regulā paredzētie noteikumi ir saistīti pēc būtības, un daudzus no tiem paredzēts piemērot tandēmā. Gan vienkāršības labad, gan lai atvieglotu noteikumu piemērošanu un tos nepavairotu, noteikumi būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis vairākos atsevišķos tiesību aktos, kas var saturēt daudz mijnorāžu un dublēties.

(3)

Lai šajā regulā paredzētie noteikumi tiktu piemēroti saskaņoti, ir jānosaka dažas definīcijas. Jo īpaši tas attiecas uz “kuģa monitoringa ierīces” definīciju, kas atspoguļo izmaiņas, kuras Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ieviestas ar Regulu (ES) 2023/2842 un attiecas uz lokalizācijas ierīcēm, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantu ļauj kuģa monitoringa sistēmai automātiski noteikt zvejas kuģu atrašanās vietu un tos identificēt, arī neizmantojot satelītsavienojumu.

(4)

Lai nodrošinātu zvejas darbību un zvejas piepūles faktisku uzraudzību, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9.a pantu veic zvejas uzraudzības centri (FMC), ir lietderīgi paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā uzraugāma ieiešana konkrētos apgabalos un iziešana no tiem, kā arī noteikumus par to, kā rīkoties kuģu monitoringa ierīces tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās un kuģa pozīcijas datu nesaņemšanas gadījumā.

(5)

Lai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 17., 19.a, 21. un 23. pantā noteiktie nozvejas reģistrēšanas un ziņošanas pienākumi tiktu piemēroti rezultatīvi, ir lietderīgi paredzēt sīki izstrādātus noteikumus, kas piemērojami elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā un gadījumā, kad relevantie dati netiek saņemti un piekļuve datiem ir traucēta.

(6)	Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. pantā ir noteikumi par kontroles novērotājiem, arī noteikumi, kas piemērojami gadījumā, kad izveidota Savienības kontroles novērotāju sistēma. Šie noteikumi būtu jāpapildina ar vēl citiem noteikumiem par kontroles novērotāju neatkarību, pienākumiem un drošību.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 VII sadaļas I nodaļu būtu vajadzīgi noteikumi, kas nodrošina standartizētu pieeju dalībvalstu veikto inspekciju norisē. Šie noteikumi noteic pienākumus, kas jāpilda ierēdņiem, kuri pilnvaroti veikt inspekcijas, kā arī pienākumus, kas šādu inspekciju laikā jāpilda operatoriem, to vidū operatoriem, kuri atbild par Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktā paredzēto zvejas produktu svēršanu. Jānosaka arī kopīgi principi, pēc kuriem vadīties inspekcijās, ko veic jūrā, ostās vai izkraušanas vietās, transportēšanas laikā, tirdzniecības vietās, attiecībā uz zvejas rīkiem jūrā, attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic bez kuģa, zilo tunzivju audzētavās, atpūtas zvejā, un kopīgi principi, kas piemērojami inspekcijas ziņojumiem un to pārraidīšanai.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 74. pantā ir noteikumi, kas reglamentē inspekciju veikšanu, to vidū noteikumi par inspekcijas uzdevumu pildīšanai vajadzīgo apmācību, un par nepieciešamību inspekcijas koordinēt ar citām iestādēm, ja ierēdņiem ir iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies darbībās, kurās izmanto piespiedu darbu. Lai panāktu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem un ļautu ātri izmeklēt šādas darbības, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 2. punkta p) apakšpunktu uzskatāmas par smagu pārkāpumu, būtu jāparedz noteikumi par to, kā inspekcijas veicamas, lai zvejas darbības, kurās izmanto piespiedu darbu, tiktu atklātas.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 1. punkts prasa dalībvalstīm izveidot punktu sistēmu, kuru piemēro regulā minētiem smagiem pārkāpumiem un kurā uzkrātie punkti var novest pie zvejas licences apturēšanas vai galīgas anulēšanas. Lai gan Savienībā, gan ārpus tās veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atbilstības kultūru, 92. pantā turklāt teikts, ka būtu jāparedz noteikumi par pasākumiem, kas veicami pēc tam, kad zvejas licence vai tiesības vadīt zvejas kuģi kapteiņa statusā ir apturētas vai galīgi anulētas.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 4. punkts prasa dalībvalstīm izveidot punktu sistēmu, kurā kuģa kapteinim sakarā ar smagu pārkāpumu, kas saistīts ar kuģi un izdarīts viņa vadības laikā, saskaņā ar minētās regulas III pielikumu piešķir tādu pašu punktu skaitu kā zvejas licences turētājam. Lai panāktu, ka pārkāpuma punktu sistēma, arī visi pasākumi, kas veicami pēc tam, kad kapteiņa tiesības vadīt zvejas kuģi ir apturētas vai galīgi anulētas, kapteiņiem visās dalībvalstīs tiek piemērota saskaņoti un rezultatīvi, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par to, kā reģistrēt kapteiņus, kuriem atļauts veikt zvejas darbības, un punktus, kas viņiem piešķirti par pārkāpumiem.

(11)

Regulas (EK) Nr.°1224/2009 107. pants paredz, ka gadījumos, kad dalībvalstis neievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus un tas var nopietni apdraudēt to krājumu saglabāšanu, uz kuriem attiecas zvejas iespējas vai zvejas piepūles režīms, Komisija veic atvilkumus no kvotām. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par kvotu atvilkšanu un par atvelkamo daudzumu noteikšanu.

(12)	Personas datiem, ko saskaņā ar šo regulu vāc un apstrādā kontroles vajadzībām, būtu jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. pantā izklāstītajiem datu aizsardzības noteikumiem.

(13)	Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumus, kurus šī regula papildina, sāk piemērot no 2026. gada 10. janvāra. Tāpēc arī šī regula būtu jāsāk piemērot no tās pašas dienas.

(14)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 119.a panta 4. punktu ir notikusi apspriešanās ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem.

(15)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (3) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas atzinumu sniedza 2025. gada 8. jūlijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula noteic sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 izveidotā Savienības zivsaimniecības kontroles sistēma, īpaši noteikumus par zvejniecības kontroli, zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, kā arī par noteikumu izpildi un par atbilstību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“zvejas licences turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai zvejas licence izdota;

2)	“kuģa monitoringa ierīce” ir lokalizācijas ierīce, kas var būt pārvietojama un var arī neizmantot satelītsavienojumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 2. un 3. punktā.

II SADAĻA

ZVEJNIECĪBAS KONTROLE

I NODAĻA

Zvejas darbību uzraudzība, ko veic zvejas uzraudzības centri

3. pants

Uzraudzība pār ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem

Katra dalībvalsts nodrošina, ka, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantā minēto kuģu monitoringa sistēmu (VMS), tās zvejas uzraudzības centrs (FMC) nepārtraukti, sistemātiski un faktiski uzrauga tās zvejas kuģus un visus zvejas kuģus, kuriem atļauts veikt zvejas darbības tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, proti, monitorē kuģu ātrumu, kustību, atrašanās vietu, kā arī datumu un laiku, kad kuģis ieiet jebkurā šādā apgabalā un iziet no tā:

a)	ikviens jūras apgabals, kurā piemērojami īpaši noteikumi par piekļuvi ūdeņiem un resursiem;

b)	zvejai ierobežoti apgabali, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 14. punktā;

c)	reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pārziņā nodotie pārvaldības un konvenciju apgabali, kas Savienībai uzliek saistības;

d)	trešās valsts suverenitātē un jurisdikcijā esoši ūdeņi.

4. pants

Pasākumi, kas jāveic kuģa monitoringa ierīces tehniskas vai sakaru kļūmes gadījumā

1. Savienības zvejas kuģa monitoringa ierīces tehniskas vai sakaru kļūmes vai ierīces nedarbošanās gadījumā kapteinis no brīža, kad notikums konstatēts vai kad viņš par to informēts ar sistēmas kļūdas paziņojumu vai saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu – atkarībā no tā, kas noticis agrāk, – tābrīža kuģa pozīcijas datus dara karoga dalībvalsts FMC zināmus vismaz reizi četrās stundās. Šajā nolūkā kapteinis izmanto jebkurus pieejamos telesakaru līdzekļus, kas ļauj pārraidīt pilnīgus un pareizus datus. Par to, kādi telesakaru līdzekļi jāizmanto, lemj dalībvalstis, un šo informāciju tās publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 115. pantā.

2. Karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētos kuģa pozīcijas datus ievada elektroniskajā datubāzē, kurā šādi dati tiek reģistrēti uzreiz pēc saņemšanas. Manuāli ievadīti kuģa pozīcijas dati elektroniskajā datubāzē ir skaidri atšķirami no automātiskām ziņām. Attiecīgā gadījumā šos manuālos kuģa pozīcijas datus bez kavēšanās pārraida saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 (4) 60. pantu.

3. Kuģa monitoringa ierīces tehniskas vai sakaru kļūmes vai ierīces nedarbošanās gadījumā Savienības zvejas kuģis ostu drīkst atstāt tikai tad, kad kuģa monitoringa ierīce atkal ir pilnībā darbotiesspējīga un par to saņemts karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

Atkāpjoties no pirmās daļas, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes, ievērojot šā panta 1. un 5. punktā izklāstītos nosacījumus, var atļaut zvejas kuģim, kura kuģa monitoringa ierīce nedarbojas, atstāt ostu ierīces remonta vai nomaiņas nolūkā un izņēmuma gadījumos, ko pamato šāda remonta vai nomaiņas aizkavēšanās.

4. Ja uz kuģa ir uzstādīta kuģa monitoringa ierīce, tās nomontēšanai pārbaudes, remonta vai nomaiņas nolūkā vajadzīga karoga dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišana.

5. Kuģa monitoringa ierīces tehniskas vai sakaru kļūmes vai ierīces nedarbošanās gadījumā Savienības zvejas kuģa kapteinis, kuram neizdodas kuģa pozīcijas datus pārraidīt saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem, vai nu datus tūlīt pārraida, vai ar kuģi atgriežas ostā, lai kuģa monitoringa ierīci pēc vajadzības pārbaudītu, saremontētu vai nomainītu.

6. Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģi darbojas Savienības ūdeņos, vai nu tieši, vai ar savas karoga valsts starpniecību paziņo par visiem kuģa monitoringa ierīces tehniskas vai sakaru kļūmes vai ierīces nedarbošanās gadījumiem un 1. punktā minēto informāciju vismaz reizi četrās stundās pārraida tās piekrastes dalībvalsts FMC, kurā zvejas darbības notikušas.

Piekrastes dalībvalsts šo informāciju uzreiz pēc saņemšanas reģistrē šādiem datiem izmantotajā elektroniskajā datubāzē.

Kapteiņi, kuriem neizdodas kuģa pozīcijas datus pārraidīt vismaz reizi četrās stundās, vai nu datus tūlīt pārraida, vai atstāj Savienības ūdeņus līdz brīdim, kad kuģa monitoringa ierīces vajadzīgās pārbaudes, remonts vai nomaiņa ir pabeigta.

7. Savienības zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri atrodas ārpus tīkla pārklājuma, neuzskata par tādiem, kuru monitoringa ierīcei ir tehniska vai sakaru kļūme vai kuru monitoringa ierīce nedarbojas.

5. pants

Pasākumi, kas jāveic, ja netiek saņemti dati par zvejas kuģu pozīciju un kustību

1. Ja karoga dalībvalsts FMC vismaz 12 stundas pēc kārtas nav saņēmis ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 23. pantu saskanīgas datu pārraides vai nav saņēmis ar šīs regulas 4. panta 1. punktu saskanīgas datu pārraides, tas bez kavēšanās par to paziņo Savienības zvejas kuģa kapteinim vai, ja tas nav iespējams, operatoram.

3. Ja karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētās datu pārraides nav saņēmis un pozīcija pēdējoreiz ir pārraidīta no citas dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, tas iespējami drīz par to paziņo minētās piekrastes dalībvalsts FMC.

4. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka zvejas kuģi, kuram ir citas dalībvalsts karogs un par kuru attiecīgie kuģa pozīcijas dati nav tikuši saņemti, tās par to paziņo zvejas kuģa kapteinim, kad tas iespējams, un karoga dalībvalsts FMC.

5. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka zvejas kuģi, kuram ir trešās valsts karogs, kurš darbojas tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos un par kuru attiecīgie kuģa pozīcijas dati nav tikuši saņemti, tās par to paziņo zvejas kuģa kapteinim, kad tas iespējams, un karoga valsts FMC vai jebkurai citai attiecīgās trešās valsts kompetentajai iestādei, ja uz zvejas kuģi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 7. punktu attiecas prasība pārraidīt kuģa pozīcijas datus.

6. pants

Zvejas darbību uzraudzīšana un reģistrēšana, kurā izmanto kuģa pozīcijas datus

1. Saskaņā ar šīs regulas 3. un 4. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 23. un 24. pantu saņemtos datus dalībvalstis izmanto, lai faktiski uzraudzītu zvejas darbības, ko veic to zvejas kuģi un visi zvejas kuģi, kuriem atļauts veikt zvejas darbības to suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos.

2. Karoga dalībvalstis:

a)	nodrošina, ka 1. punktā minētie dati tiek reģistrēti digitālā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

b)	veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem, attiecīgā gadījumā arī zinātniskiem mērķiem; un

c)	veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai šādus datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, to kvalitātes pasliktināšanos, datu izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.

II NODAĻA

Zvejas žurnāls, iepriekšējie paziņojumi, citā kuģī pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācija

7. pants

Elektronisko reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniska vai sakaru kļūme

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15., 17., 19.a, 22. un 24. pantā noteiktos kapteiņa pienākumus, elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas vai sakaru kļūmes vai sistēmas nedarbošanās gadījumā kapteinis vai, attiecīgā gadījumā, viņa pārstāvis no brīža, kad notikums konstatēts vai kad saņemts kļūdas paziņojums no sistēmas vai saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu – atkarībā no tā, kas noticis agrāk, – datus no zvejas žurnāliem, iepriekšējiem paziņojumiem, citā kuģī pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām karoga dalībvalsts FMC paziņo vismaz reizi 24 stundās, izņemot gadījumus, kad vajadzīgs īsāks intervāls. Šo paziņošanu veic ar jebkādiem pieejamiem telesakaru līdzekļiem, kas ļauj pārraidīt pilnīgus un pareizus datus, un to veic arī gadījumos, kad nozveju uz kuģa nav. Par to, kādi telesakaru līdzekļi jāizmanto, lemj dalībvalstis, un šo informāciju tās publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 115. pantā.

2. Karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētos datus uzreiz pēc saņemšanas reģistrē šādiem datiem izmantotajā elektroniskajā datubāzē. Reģistrētos datus attiecīgā gadījumā bez kavēšanās pārraida saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 61. pantu.

3. Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas vai sakaru kļūmes vai sistēmas nedarbošanās gadījumā Savienības zvejas kuģis ostu drīkst atstāt tikai tad, kad minētā sistēma atkal ir pilnībā darbotiesspējīga un par to saņemts karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

Atkāpjoties no pirmās daļas, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes, ievērojot šā panta 1. un 4. punktā izklāstītos nosacījumus, var atļaut zvejas kuģim, kura elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēma nedarbojas, atstāt ostu sistēmas remonta vai nomaiņas nolūkā un izņēmuma gadījumos, ko pamato šāda remonta vai nomaiņas aizkavēšanās.

4. Kuģa elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas vai sakaru kļūmes vai sistēmas nedarbošanās gadījumā Savienības zvejas kuģa kapteinis vai, attiecīgā gadījumā, viņa pārstāvis, kuram neizdodas datus no zvejas žurnāliem, iepriekšējiem paziņojumiem, citā kuģī pārkraušanas deklarācijām vai izkraušanas deklarācijām pārraidīt saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem, vai nu datus tūlīt pārraida, vai ar kuģi atgriežas ostā, lai elektronisko reģistrācijas un ziņošanas sistēmu pēc vajadzības pārbaudītu, saremontētu vai nomainītu.

5. Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģi darbojas Savienības ūdeņos, vai nu tieši, vai ar savas karoga valsts starpniecību paziņo par visiem elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas vai sakaru kļūmes vai sistēmas nedarbošanās gadījumiem un 1. punktā minēto informāciju pārraida tās piekrastes dalībvalsts FMC, kurā zvejas darbības notikušas. Piekrastes dalībvalsts šo informāciju uzreiz pēc saņemšanas reģistrē šādiem datiem izmantotajā elektroniskajā datubāzē.

Kapteiņi, kuriem neizdodas datus pārraidīt 1. punktā minētajā biežumā, vai nu šādus datus tūlīt pārraida, vai atstāj Savienības ūdeņus līdz brīdim, kad elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas vajadzīgās pārbaudes, remonts vai nomaiņa ir pabeigta.

6. Savienības nozvejotājkuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri atrodas ārpus tīkla pārklājuma, neuzskata par tādiem, kuru sistēmai ir tehniska vai sakaru kļūme vai kuru sistēma nedarbojas.

8. pants

Pasākumi, kas jāveic, ja netiek saņemti ar elektronisko reģistrācijas un ziņošanas sistēmu saistīti dati

1. Ja karoga dalībvalsts FMC ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15., 17., 19.a, 22. un 24. pantu saskanīgas datu pārraides pēc plānotās pārraidīšanas termiņa nav saņēmis vismaz 12 stundas pēc kārtas vai nav saņēmis ar šīs regulas 7. panta 1. punktu saskanīgas datu pārraides, tas bez kavēšanās par to paziņo Savienības zvejas kuģa kapteinim vai, ja tas nav iespējams, operatoram.

2. Ja 1. punktā minēto datu pārraižu nesaņemšana attiecībā uz konkrētu Savienības zvejas kuģi viena kalendārā gada laikā atgadās vairāk nekā trīs reizes, karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēma tiek rūpīgi pārbaudīta, lai pārliecinātos, vai tā ir pilnībā darbotiesspējīga; izņēmums ir gadījumi, kad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pēc izmeklēšanas un piemērotu pasākumu īstenošanas var pilnībā izslēgt, ka datu nesaņemšanas iemesls bijusi tehniska elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas nedarbošanās. Minētā izmeklēšana var ietvert jebkāda šādas sistēmas aprīkojuma nomontēšanu tādēļ, lai to pārbaudītu, attiecīgā gadījumā arī tādēļ, lai konstatētu, vai ar sistēmu nav manipulēts.

3. Ja karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētās datu pārraides nav saņēmis un minētā kuģa pozīcija pēdējoreiz ir pārraidīta no citas dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, tas bez kavēšanās par to paziņo minētās piekrastes dalībvalsts FMC.

4. Visus datus, kuri vēl nav pārraidīti un par kuriem saņemts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, Savienības zvejas kuģa kapteinis vai operators tūlīt pēc šāda paziņojuma saņemšanas nosūta karoga dalībvalsts FMC.

5. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka nozvejotājkuģi, kuram ir citas dalībvalsts karogs, kurš darbojas tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos un kura zvejas žurnāla dati nav tikuši saņemti, tās par to paziņo nozvejotājkuģa kapteinim, kad tas iespējams, un karoga dalībvalsts FMC.

6. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka nozvejotājkuģi, kuram ir trešās valsts karogs, kurš darbojas tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos un kura zvejas žurnāla dati nav saņemti, tās par to paziņo nozvejotājkuģa kapteinim, kad tas iespējams, un karoga valsts FMC vai jebkurai citai attiecīgās trešās valsts kompetentajai iestādei, ja uz nozvejotājkuģi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 5. punktu attiecas prasība pārraidīt šādus datus.

9. pants

Pasākumi, kas jāveic, ja ir traucēta piekļuve datiem

1. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes savas valsts ūdeņos nosaka Savienības zvejas kuģi no citas dalībvalsts un nevar piekļūt Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 17., 19.a, 21. un 23. pantā minētajiem elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas datiem, ar kuriem jāapmainās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantu, tās pieprasa, lai karoga dalībvalsts kompetentās iestādes piekļuvi minētajiem datiem nodrošinātu.

2. Ja piekrastes dalībvalsts 1. punktā minētos datus nesaņem četru stundu laikā pēc pieprasīšanas, Savienības zvejas kuģa kapteinis vai operators piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm pēc atsevišķa pieprasījuma elektroniski iesniedz attiecīgos datus un nosūta Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 26. pantā minētās atbildes ziņas kopiju.

3. Ja Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai šā kuģa kapteinis vai operators piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbildes ziņas kopiju neiesniedz, attiecīgajam zvejas kuģim zvejas darbības piekrastes dalībvalsts ūdeņos ir aizliegts veikt līdz brīdim, kad zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai šā kuģa kapteinis vai operators minētajām iestādēm var iesniegt atbildes ziņas kopiju vai informāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 1. punktā.

10. pants

Dati par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību

Karoga dalībvalstis uztur datubāzes par savas elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību. Minētās datubāzes satur un spēj automātiski ģenerēt vismaz šādu informāciju:

a)	saraksts ar zvejas kuģiem, kuriem ir attiecīgās dalībvalsts karogs un kuru elektroniskajās reģistrācijas un ziņošanas sistēmās ir notikusi tehniska kļūme vai tās nav darbojušās;

b)	saraksts ar attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģiem, kuri nav katru dienu pārraidījuši elektroniskā zvejas žurnāla datus, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. pantā.

III SADAĻA

PĀRRAUDZĪBA UN INSPEKCIJA

I NODAĻA

Kontroles novērotāji

11. pants

Pasākumi, ar kuriem nodrošina kontroles novērotāju neatkarību

Lai kontroles novērotāji būtu neatkarīgi no Savienības zvejas kuģa īpašnieka, licences turētāja, kapteiņa un apkalpes locekļiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kontroles novērotājs nav:

a)	Savienības zvejas kuģa licences turētāja vai kapteiņa radinieks vai darbinieks vai tāda Savienības zvejas kuģa apkalpes locekļa, kapteiņa pārstāvja vai īpašnieka radinieks vai darbinieks, uz kura kontroles novērotājs norīkots;

b)	darbinieks uzņēmumā, kuru kontrolē tāda Savienības zvejas kuģa licences turētājs vai kapteinis, apkalpes loceklis, kapteiņa pārstāvis vai īpašnieks, uz kura kontroles novērotājs norīkots.

12. pants

Kontroles novērotāju pienākumi

1. Uz Savienības zvejas kuģa esoši kontroles novērotāji attiecīgā gadījumā par situāciju īsi informē ierēdņus, kas plāno uzsākt minētā zvejas kuģa inspicēšanu un tālab ir tikko ieradušies uz kuģa. Ja uz Savienības zvejas kuģa ir šādas iespējas, informēšana attiecīgā gadījumā notiek slēgtā sanāksmē.

2. Kontroles novērotāji Regulas (EK) Nr. 1224/2009 II pielikumā noteiktajā formātā sagatavo tās pašas regulas 73. panta 5. punktā minēto ziņojumu, kurā reģistrē zvejas darbības un citu I pielikumā uzskaitītu relevantu informāciju. Kad norīkojums beidzies, viņi minēto ziņojumu pārsūta savas valsts iestādēm un karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Novērotāju valsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma dara ziņojumu pieejamu piekrastes dalībvalstij, Komisijai vai EFCA. Ziņojumu kopijās, kas darītas pieejamas citām dalībvalstīm, var nenorādīt nozvejas gūšanas vietas, proti, pozīciju katras zvejas operācijas sākumā un beigās, bet tajās var norādīt gūto dienas kopējo nozveju dzīvsvara kilogramos sadalījumā pa sugām un attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neietekmē zvejas kuģa kapteiņa pilnvaras, proti, to, ka kapteinis ir pilnībā atbildīgs par kuģa operācijām.

13. pants

Kontroles novērotāju drošība uz zvejas kuģiem

1. Dalībvalstis, kas atbild par kontroles novērotāju iecelšanu vai izvietošanu uz sava karoga zvejas kuģiem:

a)	nodrošina, ka kontroles novērotāju aprīkojumā ir pilnībā funkcionējoša divvirzienu saziņas ierīce, kas piemērota izmantošanai jūrā un ir neatkarīga no kuģa, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. panta 2. punkta e) apakšpunktā;

b)	nodrošina, ka kontroles novērotāju aprīkojumā ir ūdensdroša personiskā glābšanas bāka ar lokalizācijas funkciju;

c)	nodrošina, ka kontroles novērotājiem ir norādīts kontaktpunkts, kas ārkārtas situācijā var nodrošināt efektīvu un savlaicīgu saziņu, un ka ir ieviesta kārtībā, kādā notiek regulāri ieplānota saziņa starp kontroles novērotāju un viņa kontaktpunktu;

d)	nodrošina, ka kontroles novērotājiem ir piešķirtas pienācīgas pilnvaras, kas vajadzīgas viņu uzdevumu veikšanai;

e)	nodrošina, ka kontroles novērotāji pirms pirmās izvietošanas uz kuģa un pēc tam ar pienācīgu regularitāti saņem adekvātu drošības apmācību. Šī mācību programma attiecīgā gadījumā atbilst vismaz relevantajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) drošības apmācības standartiem;

savu zvejas kuģu kapteiņiem un apkalpes locekļiem sniedz norādījumus un nodrošina apmācību par saskarsmi ar kontroles novērotājiem un par pienākumiem, kas attiecībā pret viņiem jāpilda, kā arī par sekām, ko rada novērotāju darba traucēšana un slikta izturēšanās pret novērotājiem viņu pienākumu pildīšanas laikā.

2. Savienības zvejas kuģu kapteiņi un tādu trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi, kuriem atļauts darboties Savienības ūdeņos:

a)	dara visu iespējamo, lai garantētu novērotāju fizisko drošību un labklājību laikā, kamēr novērotāji atrodas uz kuģa;

b)	elektroniski ziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm relevantu informāciju par kontroles novērotāju drošību uz kuģa, arī par fiziskām traumām, jebkādu citu darbnespēju vai pazušanu, par ko kapteiņi ir informēti;

c)	nodrošina novērotāja personīgo telpu privātumu;

d)	nodrošina, ka laikā, kamēr kontroles novērotāji atrodas uz kuģa, pret viņiem izturas kā pret ierēdņiem;

e)	uz kuģa nodrošina neierobežotu piekļuvi pienācīgam uzturam, izmitināšanai, sanitārajām labierīcībām un aprīkojumam.

II NODAĻA

Inspekcija

1. iedaļa

Inspekcijas norise

14. pants

Ierēdņi, kas pilnvaroti veikt inspekcijas jūrā

1. Par inspekciju veikšanu atbildīgos ierēdņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 74. pantā, pilnvaro dalībvalstu kompetentās iestādes. Šajā nolūkā dalībvalsts saviem ierēdņiem izdod dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņi darbojas. Katrs ierēdnis, kas pilda dienesta pienākumus, inspekcijas laikā pēc pieprasījuma uzrāda dienesta apliecību.

2. Dalībvalstis ierēdņiem piešķir adekvātas pilnvaras, kas vajadzīgas, lai viņi saskaņā ar šo regulu pildītu kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes panākšanas uzdevumus un nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

15. pants

Ierēdņu pienākumi pirms inspekcijas

Pirms inspekcijas ierēdņi, kad iespējams, vāc visu attiecīgo informāciju, kura cita starpā ietver:

a)	informāciju par zvejas licencēm un zvejas atļaujām;

b)	VMS datus un AIS datus;

c)	pārraudzības ziņojumus un iepriekšējos inspekcijas ziņojumus;

d)	citu par zvejas kuģi un tā kapteini pieejamu informāciju, kas varētu būt inspekcijai relevanta.

16. pants

Ierēdņu pienākumi inspicēšanas laikā

1. Ierēdņi, kas veic inspekcijas, verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā. Šajā nolūkā ierēdņi drīkst saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzņemt fotoattēlus, ierakstīt video un audio materiālus un attiecīgā gadījumā ņemt paraugus.

2. Inspekcijas laikā ierēdņi neierobežo neviena operatora tiesības sazināties ar karoga valsts kompetentajām iestādēm.

3. Ierēdņi ņem vērā visu informāciju, ko saskaņā ar 12. pantu sniedzis kontroles novērotājs, kurš atrodas uz inspicējamā zvejas kuģa.

4. Pēc inspekcijas beigām ierēdņi inspicētā zvejas kuģa kapteini vai operatoru īsi informē par veikto inspekciju.

5. Ja pārkāpumi nav konstatēti, ierēdņi pēc inspekcijas pabeigšanas bez kavēšanās atstāj zvejas kuģi vai inspicētās telpas.

2. iedaļa

Inspekcija jūrā

17. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Uz ikviena kuģa, ko izmanto kontroles vajadzībām, arī pārraudzības nolūkos, ir izvietots skaidri redzams vimpelis vai simbols, kura paraugs dots III pielikumā. Šo prasību nepiemēro slepenām operācijām, ko veic kuģi, kuri saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem pilnvaroti tādas veikt.

2. Kad inspicējošo ierēdņu pārvadāšanā izmanto nogādāšanas kuģi vai laivu, tiem ir līdzīgs karogs vai vimpelis, kura izmērs ir piemērots nogādāšanas kuģa vai laivas izmēriem un kurš norāda uz iesaisti zvejas inspekcijas pienākumu pildīšanā.

3. Par inspekcijas kuģiem atbildīgās personas pienācīgi ievēro kuģošanas noteikumus un saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par sadursmju novēršanu jūrā manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa.

18. pants

Uzkāpšana uz zvejas kuģiem jūrā

1. Par inspekcijas veikšanu atbildīgie ierēdņi raugās, lai viņi neveiktu nekādas darbības, kas varētu apdraudēt zvejas kuģa un tā apkalpes drošību.

2. Ierēdņi nepieprasa, lai uzkāpšanas vai nokāpšanas laikā zvejas kuģa kapteinis apturētu vai manevrētu kuģi, kamēr tas zvejo, vai apturētu zvejas rīku ievietošanu vai izcelšanu. Tomēr, lai uzkāpšana uz kuģa vai nokāpšana no tā būtu droša, ierēdņi drīkst pieprasīt pārtraukt vai aizkavēt zvejas rīka ievietošanu līdz brīdim, kad viņi ir uzkāpuši uz zvejas kuģa vai no tā nokāpuši. Uzkāpšanas gadījumā šī aizkavēšana nedrīkst ilgt vairāk kā 30 minūtes pēc ierēdņu uzkāpšanas uz zvejas kuģa, izņemot gadījumus, kad konstatēts pārkāpums. Šī norma neietekmē ierēdņu iespēju pieprasīt, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.

19. pants

Darbības uz kuģa

1. Kad ierēdņi veic inspekciju, viņi verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā.

2. Ierēdņi drīkst prasīt kapteinim, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai. Tādos gadījumos kapteinis prasību uzreiz izpilda un liek izcelt zvejas rīku.

3. Inspekcijas grupā parasti ir divi ierēdņi. Vajadzības gadījumā inspekcijas grupai var pievienoties papildu ierēdņi.

4. Inspekcijas ilgums nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu dokumentācijas pārbaudes, izceltu zvejas rīku un inspicētu zvejas rīku, attiecīgo aprīkojumu un nozvejas. Šo ilguma ierobežojumu nepiemēro, ja tiek konstatēts pārkāpums, par kuru bijušas aizdomas, vai ja ierēdņiem vajadzīga tālāka informācija.

5. Ja pārkāpums, par kuru bijušas aizdomas, tiek konstatēts, pie jebkuras zvejas rīka vai zvejas kuģa daļas, arī attiecīgā aprīkojuma, piemēram, automātiskās atlasīšanas iekārtas, un pie zvejas produktu tvertnēm un nodalījumiem, kuros tie var būt uzglabāti, drīkst cieši piestiprināt identifikācijas zīmes un plombas.

20. pants

Inspekcijas attiecībā uz zvejas darbībām, kas veiktas, izmantojot piespiedu darbu

1. Lai noteiktu, vai uz zvejas kuģa notikušas zvejas darbības, kurās izmanto piespiedu darbu, par inspekciju atbildīgie ierēdņi var ņemt vērā vienu vai vairākus rādītājus, kas uzskaitīti V pielikumā, un jebkādu citu pieejamu informāciju. Lai atvieglotu ierēdņu darbu, Komisija pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma var izstrādāt tehniskas vadlīnijas.

2. Ja 1. punktā minētie rādītāji vai jebkāda cita relevanta informācija liecina, ka zvejas darbībās izmanto piespiedu darbu, ierēdņi:

a)	informē jebkādu citu valsts iestādi, kas varētu būt kompetenta šajā jautājumā, arī iestādes, kas atbildīgas par darba tiesību pārkāpumiem;

b)	pēc vajadzības rīkojas, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 91. pantu tiek veikti tūlītēji noteikumu izpildes pasākumi.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ierēdņi saņem apmācību, kas aizdomu gadījumā vajadzīga, lai atpazītu zvejas darbībās izmantotu piespiedu darbu.

4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 74. panta 8. punktu dalībvalstis ievieš pienācīgas un efektīvas procedūras, kuras ļauj nodrošināt starpdienestu koordināciju un sadarbību, kas vajadzīga, lai būtu vieglāk atklāt un attiecīgā gadījumā tālāk izmeklēt zvejas darbības, kas veiktas, izmantojot piespiedu darbu, arī tad, kad zvejas kuģi atrodas ostā.

3. iedaļa

Inspekcijas ostās vai izkraušanas vietās

21. pants

Inspekciju sagatavošana

1. Neskarot robežvērtības, kas noteiktas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, arī īpašās kontroles un inspekcijas programmās, un minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (5) 9. pantā, ostā vai izkraušanas laikā zvejas kuģi inspicē šādos gadījumos:

a)	regulāri vai uz riska pārvaldības pamata, vai

b)	ja kuģi tur aizdomās par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos un neskarot šīs regulas 22. panta 2. punkta pēdējo teikumu, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka to ierēdņi sagaida inspicējamo zvejas kuģi, kad tas ierodas ostā.

3. Šā panta 1. punkts neliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā veikt izlases veida inspekcijas.

22. pants

Inspekcijas ostās un izkraušanas vietās

1. Kad ierēdņi veic inspekcijas, viņi verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā. Ierēdņi pienācīgi ņem vērā visas inspicējamajam zvejas kuģim piemērojamās īpašās prasības, to vidū relevantos daudzgadu plānu noteikumus.

2. Kad ierēdņi inspicē izkrāvumu, viņi uzrauga visu zvejas produktu izkraušanu no sākuma līdz beigām. Veic kontrolpārbaudes, kurās salīdzina katras sugas daudzumus, kas norādīti iepriekšējā paziņojumā, ar katras sugas daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un, attiecīgi, izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem katras sugas daudzumiem. Šis noteikums neliedz inspekciju sākt pēc izkraušanas uzsākšanas.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā esošajās ostās un izkraušanas vietās inspekcijas norit bez traucējumiem.

4. iedaļa

Transporta inspekcijas

23. pants

Vispārīgie principi

1. Transporta inspekcijas var notikt jebkurā vietā, sākot ar zvejas produktu izkraušanas vietu, un jebkurā laikā līdz zvejas produktu nonākšanai pārdošanas vai apstrādes vietā. Inspekciju laikā veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētajiem zvejas produktiem nodrošinātu nepārtrauktu aukstuma ķēdi.

2. Neskarot daudzgadu plānos un nacionālajās kontroles programmās, īpašajās kontroles un inspekcijas programmās vai Savienības pārtikas aprites tiesību aktos paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas, kad vien iespējams, ietver transportēto produktu fizisku pārbaudi.

3. Transportēto zvejas produktu fiziska pārbaude var ietvert reprezentatīva parauga ņemšanu no dažādām transportētās partijas vai partiju daļām.

4. Kad ierēdņi veic transporta inspekciju, viņi verificē un atzīmē visus elementus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 68. panta 4. punktā, un visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā. Tas ietver pārliecināšanos par to, vai transportēto zvejas produktu daudzumi atbilst transportēšanas dokumentā norādītajām ziņām un vai ir iespējams nodrošināt partiju izsekojamību.

24. pants

Aizplombēti transportlīdzekļi

1. Ja ierēdņi transportlīdzekli vai konteineru ir aizplombējuši, lai nepieļautu manipulācijas ar kravu, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka plombu kārtas numuri tiek ierakstīti transportēšanas dokumentā. Operatoriem ir aizliegts transportēšanas laikā vai galamērķī plombas noņemt bez kompetentās iestādes ierēdņa atļaujas. Inspekciju laikā ierēdņi pārbauda, vai plombas ir neskartas un vai kārtas numuri atbilst transportēšanas dokumentā norādītajām ziņām.

2. Ja plombas pirms kravas ierašanās galamērķī tiek noņemtas, lai kravu būtu vieglāk inspicēt, ierēdņi sākotnējo plombu aizstāj ar jaunu plombu un inspekcijas ziņojumā ieraksta ziņas par jauno plombu un sākotnējās plombas noņemšanas iemeslus.

5. iedaļa

Tirdzniecības un telpu inspekcijas

25. pants

Vispārīgie principi

Kad ierēdņi apmeklē aukstā režīma glabātavas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus, restorānus vai jebkādas citas telpas, kurās pēc izkraušanas uzglabā un/vai pārdod zvejas produktus vai pēc ieguves rīkojas ar akvakultūras produktiem, viņi verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā.

26. pants

Papildu metodikas un tehnoloģijas, ko izmanto inspicēšanā

Papildus Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā uzskaitītajiem elementiem dalībvalstis zvejas vai akvakultūras produktu, to avota vai izcelsmes, piegādātāju un nozvejotājkuģu vai ražošanas vienību identificēšanai un relevanto datu validēšanai drīkst izmantot pieejamās metodikas un tehnoloģijas, attiecīgā gadījumā arī Regulas (ES) 2024/1689 (6) 3. panta 1. punktā definēto mākslīgā intelekta sistēmu.

6. iedaļa

Citas inspekcijas

27. pants

Zvejas rīka inspicēšana jūrā

Kad zvejas rīks tiek inspicēts jūrā, ierēdņi verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā.

28. pants

Bez kuģa zvejojoša operatora inspicēšana

Kad tiek inspicēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 54.d pantā minētais operators, kas zvejo bez kuģa, ierēdņi verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā.

29. pants

Zilo tunzivju audzētavu inspicēšana

Kad tiek inspicēta zilo tunzivju audzētava, ierēdņi verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā.

30. pants

Atpūtas zvejas inspicēšana

1. Neskarot Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ierēdņiem noteikto pienākumu līdztekus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta aptvertajai atpūtas zvejai inspicēt arī cita veida atpūtas zveju, ierēdņi verificē un atzīmē visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš dots Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196 VII pielikumā.

2. Saskaņā ar šo pantu inspicētas fiziskās personas:

a)	inspekciju atvieglo, pēc pieprasījuma sniedzot ierēdņiem nepieciešamo informāciju un dokumentus par savām darbībām, kad iespējams, arī dokumentu kopijas un piekļuvi relevantām datubāzēm;

b)	atturas no inspicējošo ierēdņu traucēšanas, iebiedēšanas vai iejaukšanās inspekcijā un nepieļauj, ka šādu traucēšanu, iebiedēšanu vai iejaukšanos veic trešās personas.

7. iedaļa

Operatoru un kapteiņu pienākumi saistībā ar inspekcijām

31. pants

Vispārējie operatoru pienākumi

Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 75. panta 1. punktā paredzētajiem operatora pienākumiem visi operatori, uz kuriem attiecas inspekcija:

to atvieglo un pēc pieprasījuma sniedz ierēdņiem nepieciešamo informāciju un dokumentus par zvejas darbībām, kuri saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem jāaizpilda un jāglabā elektroniski vai, attiecīgā gadījumā, papīra formā, un, kad iespējams, sagādā dokumentu kopijas vai piekļuvi relevantām datubāzēm;

b)	nepieļauj, ka trešās personas traucē vai iebiedē inspicējošos ierēdņus vai iejaucas viņu darbā;

c)	ja iespējams, nodrošina atsevišķu sanāksmes telpu, kurā kontroles novērotājs var ierēdņus īsumā informēt, kā paredzēts šīs regulas 12. panta 2. punktā.

32. pants

Par svēršanu atbildīgo operatoru pienākumi inspekciju laikā

1. Svēršanas inspekciju laikā Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktā minētie operatori ierēdņiem sniedz:

a)	ziņas par svēršanas sistēmu, attiecīgā gadījumā arī ziņas par tās tipu, modeli, sērijas numuru, jaunāko kalibrēšanas sertifikātu (un tā derīguma termiņu), plombas numuru, uzglabāto informāciju no instrumentiem, ko izmanto kumulatīvā svara aprēķināšanai, un tehnisko instalāciju shēmu kopiju;

b)	kontroles vajadzībām – piekļuvi visiem pieejamajiem svēršanas videoierakstiem;

c)	piekļuvi visām telpām, kurās zvejas produktus paraugo, šķiro, uzglabā, apstrādā, pārdod un transportē;

d)	attiecīgā gadījumā – neatkarīga, trešo personu pārstāvoša svērēja akreditācijas pierādījumu.

2. Pēc ierēdņu pieprasījuma operatori ierēdņiem sniedz paraugošanas datus un kontrolei vajadzīgo informāciju, kas savākta saskaņā ar paraugu ņemšanas plānu, kontroles plānu vai kopīgu kontroles programmu, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 10. punktu, arī svēršanas datu reģistrus, paraugu ņemšanas datus, etiķetes un jebkādu citu relevantu informāciju.

33. pants

Vispārējie kapteiņu pienākumi

1. Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 75. panta 1. punktā paredzētajiem kapteiņa pienākumiem inspicējamā zvejas kuģa kapteinis:

a)	kad no kuģa vai helikoptera, uz kura atrodas ierēdnis, tiek saņemts attiecīgais Starptautiskā Signālu kodeksa signāls vai radio paziņojums par nodomu uzkāpt uz kuģa, gādā par to, lai ierēdņu uzkāpšana uz kuģa notiktu droši un veiksmīgi, kā to prasa laba kuģošanas prakse;

b)	lai nokļūšana uz kuģa, uz kura jākāpj 1,5 m vai lielākā augstumā, būtu droša un ērta, sagādā iekāpšanas trapu, kas atbilst IV pielikuma prasībām;

c)	ļauj ierēdnim (ierēdņiem) sazināties ar karoga valsts, piekrastes valsts un inspekcijas valsts iestādēm;

d)	brīdina ierēdņus par drošības apdraudējumiem uz zvejas kuģiem;

e)	gādā par to, lai ierēdņu nokāpšana no kuģa pēc inspekcijas pabeigšanas notiktu droši.

2. Kapteiņiem neliek atklāt komerciāli sensitīvu informāciju pa atklātiem radiokanāliem.

IV SADAĻA

NOTEIKUMU IZPILDE

I NODAĻA

Zvejas licences un kuģa vadīšanas tiesību apturēšana un galīga anulēšana

34. pants

Pasākumi, kas veicami pēc zvejas licences apturēšanas un galīgas anulēšanas

1. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 6. punktu zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta, karoga dalībvalsts kompetentā iestāde par šo apturēšanu vai galīgo anulēšanu tūlīt oficiāli informē zvejas licences turētāju.

2. Pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas zvejas licences turētājs:

a)	nodrošina, ka attiecīgā nozvejotājkuģa zvejas darbība tūlīt tiek izbeigta;

b)	iesniedz karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm visus valsts tiesību aktos prasītos dokumentus;

c)	nodrošina, ka attiecīgais nozvejotājkuģis tūlīt dodas uz savu pieraksta ostu vai uz karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādītu ostu. Pārgājiena laikā visi zvejas rīki ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 47. pantu;

d)	nodrošina, ka ar visu uz nozvejotājkuģa esošo nozveju rīkojas saskaņā ar karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumiem.

35. pants

Pasākumi, kas veicami pēc tam, kad apturētas un galīgi anulētas tiesības vadīt zvejas kuģi kapteiņa statusā

1. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 6. punktu tiesības vadīt zvejas kuģi kapteiņa statusā tiek apturētas vai galīgi anulētas, kapteiņa vadītā kuģa karoga dalībvalsts kompetentās iestādes:

a)	izdod rīkojumu apturēt vai anulēt kapteiņa tiesības vadīt Savienības zvejas kuģi un veic minētā lēmuma īstenošanai vajadzīgās administratīvās procedūras;

b)	par apturēšanu vai anulēšanu oficiāli paziņo kapteinim un kapteiņa valstspiederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2. Pēc 1. punkta b) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas kapteinis tūlīt pārtrauc vadīt jebkādu Savienības zvejas kuģi, ja šāda rīcība neapdraud kuģošanas drošību, un izpilda karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumus. Ja uz kuģa nav neviena tāda apkalpes locekļa, kas ir pilnvarots kapteini aizstāt, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes dod kapteinim norādījumu tūlīt doties uz piemērotu ostu vai pārtraukt visas zvejas darbības līdz brīdim, kad uz kuģa uzkāpis jauns pilnvarots kapteinis.

36. pants

Nosacījumi, kas pamato par pārkāpumiem piešķirtu punktu dzēšanu

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 8. punktu un ar noteikumu, ka attiecīgā nozvejotājkuģa zvejas licences turētājam piešķirto punktu kopskaits pārsniedz divus punktus, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes ne vairāk kā divus pārkāpuma punktus var dzēst, ja zvejas licences turētājs pēc punktu piešķiršanas brīvprātīgi piedalās:

a)	zinātniskā kampaņā, kuras mērķis ir uzlabot zvejas rīku selektivitāti un tādējādi uzlabot atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem par zvejniecības kontroli, vai

zvejniecībā, uz kuru attiecas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 66/2010 (7) noteiktajiem minimālajiem ES ekomarķējuma principiem un kritērijiem izveidota ekomarķējuma shēma, ja tā sertificē un popularizē produktus no pareizi pārvaldītām jūras zvejniecībām, kurās uzsvars likts uz zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, un tās mērķis ir uzlabot atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem par zvejniecības kontroli.

2. Ja pārkāpuma punkti saskaņā ar 1. punktu tiek dzēsti, zvejas licences turētāju informē par punktu dzēšanu. Zvejas licences turētāju informē arī par atlikušo punktu skaitu.

II NODAĻA

Kapteiņu reģistrācija

37. pants

Kapteiņiem piešķirto punktu reģistrēšana

1. Dalībvalstis, rīkojoties karoga dalībvalsts vai valstspiederības dalībvalsts statusā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 4. punktu izveido un uztur atjauninātu to kapteiņu reģistru, kuriem piešķirti punkti par smagiem pārkāpumiem. Reģistrā iekļauj vismaz VI pielikumā prasīto informāciju.

2. Ja karoga dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 4. punktu piešķir pārkāpuma punktus zvejas kuģa kapteinim, kas nav tās karoga dalībvalsts valstspiederīgais, kura saskaņā ar 92. panta 4. punktu piešķir punktus, karoga dalībvalsts:

attiecībā uz citu dalībvalstu valstspiederīgajiem

i)	par pārkāpuma punktiem, kas kapteinim piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 4. punktu, paziņo kapteiņa valstspiederības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un

ii)

no valstspiederības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieprasa informāciju par minētajam kapteinim patlaban reģistrēto pārkāpuma punktu kopskaitu, ja tādi piešķirti. Šo informāciju reģistrē 1. punktā minētajā kapteiņu reģistrā un izmanto, lai noteiktu, vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 6. punktu jāaptur vai jāanulē tiesības vadīt kuģi;

attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem

i)	visu relevanto informāciju par kapteini, kas prasīta šīs regulas VI pielikumā, nosūta Komisijai,

ii)

no Komisijas pieprasa jebkādu papildinformāciju par pārkāpuma punktiem, ko tam pašam kapteinim pēdējo trīs gadu laikā piešķīrušas citas dalībvalstis. Arī šo informāciju reģistrē 1. punktā minētajā kapteiņu reģistrā un izmanto, lai novērtētu, vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 6. punktu ir jāaptur vai jāanulē tiesības vadīt kuģi.

3. Ja piešķirtie pārkāpuma punkti saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. panta 8. punktu tiek dzēsti, par punktu dzēšanu atbildīgā dalībvalsts to paziņo kapteiņa valstspiederības dalībvalstij (dalībvalstīm) vai – trešās valsts valstspiederīgo gadījumā – Komisijai, lai attiecīgā dalībvalsts (dalībvalstis) varētu reģistru attiecīgi atjaunināt.

4. Visu saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu paziņoto informāciju par pārkāpuma punktiem, ko dalībvalstis trešo valstu valstspiederīgajiem attiecīgi piešķīrušas vai dzēsušas, Komisija glabā un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām dalībvalstīm.

5. Saskaņā ar šo pantu reģistrētos datus glabā vismaz trīs gadus; izņēmums ir gadījumi, kad kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos noteikts citādi vai kad saglabāšana tiek uzskatīta par nepieciešamu inspekciju, verifikāciju, revīziju vai izmeklēšanu vajadzībām, arī saistībā ar sūdzībām, pārkāpumiem, tiesvedību vai administratīviem procesiem.

V SADAĻA

ATBILSTĪBAS NODROŠINĀŠANAS PASĀKUMI

38. pants

Termiņš un prasības attiecībā uz dalībvalstu atbildi uz Komisijas konstatējumiem par kvotu atvilkšanu sakarā ar neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem

1. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 107. panta 2. punktā minētais termiņš, kādā dalībvalstīm jāpierāda, ka zvejniecības var droši izmantot, sākas no dalībvalstij adresētās Komisijas vēstules saņemšanas dienas.

2. Atbildē, ko dalībvalstis sniedz, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 107. panta 2. punktu, iekļauj lietiskos pierādījumus, ar kuriem Komisijai var pierādīt, ka zvejniecību var droši izmantot.

39. pants

Atvelkamo daudzumu noteikšana

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 107. pantu no kvotām atvelkamos daudzumus nosaka proporcionāli apmēram un veidam, kādā nav ievēroti noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni, un šo krājumu saglabāšanas apdraudējuma smagumam. Noteikšanā ņem vērā kaitējumu, kas šiem krājumiem nodarīts, nepildot noteikumus par daudzgadu plānu aptvertajiem krājumiem.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu noteiktos atvelkamos daudzumus no tāda krājuma vai krājumu grupas kvotas, iedalītajām zvejas iespējām vai daļas, ar kuru saistīta noteikumu neievērošana, nav iespējams atvilkt, jo attiecīgā krājuma vai krājumu grupas kvota, iedalītās zvejas iespējas vai daļa attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekamā apmērā, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu var veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotas, iedalītajām zvejas iespējām vai daļas, kas minētajai dalībvalstij pieejama tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kam ir tāda pati komerciālā vērtība.

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

40. pants

Personas datu aizsardzība un apstrāde

Dalībvalstis nodrošina, ka personas datus, kas savākti saskaņā ar šo regulu, var apstrādāt tikai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. panta noteikumiem.

41. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2026. gada 10. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 27. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2842 (2023. gada 22. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473 (OV L, 2023/2842, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2842/oj).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2196 (2025. gada 17. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (OV L, 2025/2196, 12.11.2025, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2196/oj).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1005/oj).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES Ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/66/oj).

ZIŅAS PAR NOVĒROTĀJU
Vārds
Norīkotājs (kompetentā iestāde)
Izvietotājs (nodarbinošā iestāde)
Sākuma datums
Beigu datums

ZIŅAS PAR ZVEJAS KUĢI
Tips
Karoga valsts
Vārds
Kopējā flotes reģistra numurs vai, ja tas nav zināms, cits numurs
Ārējā identifikācija
Starptautiskais radio izsaukuma signāls
Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numurs vai, ja tas nav zināms, cits numurs
Dzinēja jauda
Lielākais garums

ZIŅAS PAR ZVEJAS OPERĀCIJĀM
Zvejas operācijas atsauces numurs (attiecīgā gadījumā)
Datums
Izmantotā zvejas rīka tips
Izmēri
Linuma acs izmērs
Zvejas rīka piestiprinājumi
Operācijas sākuma laiks Operācijas beigu laiks
Pozīcija operācijas sākumā
Dziļums operācijas sākumā
Dziļums operācijas beigās
Pozīcija operācijas beigās

NOZVEJAS		Suga	Paturēts uz kuģa	Izmests
Katras sugas daudzuma aplēses dzīvsvara ekvivalenta kilogramos	MSRI atbilstoši īpatņi
	Par MSRI mazāki īpatņi
Mērķsugas daudzuma aplēses dzīvsvara ekvivalenta kilogramos	MSRI atbilstoši īpatņi
Mērķsugas daudzuma aplēses dzīvsvara ekvivalenta kilogramos	Par MSRI mazāki īpatņi
Mērķsugas daudzuma aplēses dzīvsvara ekvivalenta kilogramos	MSRI atbilstoši īpatņi
Mērķsugas daudzuma aplēses dzīvsvara ekvivalenta kilogramos	Par MSRI mazāki īpatņi
Kopējās nozvejas aplēses dzīvsvara ekvivalenta kilogramos	MSRI atbilstoši īpatņi
Kopējās nozvejas aplēses dzīvsvara ekvivalenta kilogramos	Par MSRI mazāki īpatņi

ZVEJAS RĪKI, KURU IZMANTOŠANA NOVĒROTA REISA LAIKĀ
1.
2.
3.