(1)

Kopš 2001. gada, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (32) par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātu izplatīšanu vidē, būtisks progress biotehnoloģiju jomā ir veicinājis jaunu genomikas paņēmienu (JGP) izstrādi, īpaši nozīmīgi ir genomikas rediģēšanas paņēmieni, kas ļauj veikt izmaiņas genomā precīzās vietās.

(1)

Kopš 2001. gada, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (32) par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātu izplatīšanu vidē, būtisks progress biotehnoloģiju jomā ir veicinājis jaunu genomikas paņēmienu (JGP) izstrādi, īpaši nozīmīgi ir genomikas rediģēšanas paņēmieni, kas ļauj veikt izmaiņas genomā precīzās vietās.  Būtiskais progress ģenētiskajā inženierijā jau ir veicinājis to, ka plaši tiek izmantota selekcija, kurā izmanto marķierus, ļaujot identificēt un izmantot potenciāli noderīgus gēnus, kuri ir sastopami bioloģiskajā daudzveidībā.

(1a)

Iespēja patentēt jaunas genomikas metodes un to izmantošanas rezultātus var palielināt daudznacionālo sēklu uzņēmumu kontroli pār lauksaimnieku piekļuvi sēklām. Situācijā, kad lieliem uzņēmumiem jau ir monopols uz sēklām un tās arvien vairāk kontrolē dabas resursus, šāda situācija liegtu lauksaimniekiem jebkādu rīcības brīvību, padarot tos atkarīgus no privātiem uzņēmumiem. Šā iemesla dēļ ir obligāti jāaizliedz šo produktu patenti.

(2)

JGP veido daudzveidīgu genomikas paņēmienu grupu, un katru no tām var izmantot dažādos veidos, lai iegūtu dažādus rezultātus un produktus. Ar tām var radīt organismus ar modifikācijām, kas ir līdzvērtīgas tām, ko var iegūt ar tradicionālajām selekcijas metodēm, vai organismus ar sarežģītākām modifikācijām. No visām JGP ar mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) ievieš ģenētiskas modifikācijas, neievietojot nekrustojamu sugu ģenētisko materiālu (transģenēze). Tiek izmantots vienīgi selekcionāra genofonds, t. i., kopējā ģenētiskā informācija, kas ir pieejama tradicionālajā selekcijā, tostarp no attāli radniecīgām augu sugām, kuras var krustot, izmantojot progresīvus selekcijas paņēmienus. Mērķtiecīgas mutaģenēzes paņēmieni izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) precīzās vietās organisma genomā. Izmantojot cisģenēzes paņēmienus, organisma genomā tiek ievietots ģenētiskais materiāls, kas jau ir selekcionāra genofondā. Intraģenēze ir cisģenēzes apakškopa, ar ko genomā tiek ievietota pārkārtota ģenētiskā materiāla kopija, kas sastāv no divām vai vairākām DNS sekvencēm, kurš jau ir selekcionāra genofondā.

(2)

JGP veido daudzveidīgu genomikas paņēmienu grupu, un katru no tām var izmantot dažādos veidos, lai iegūtu dažādus rezultātus un produktus. Ar tām var radīt organismus ar modifikācijām, kas ir līdzvērtīgas tām, ko var iegūt ar tradicionālajām selekcijas metodēm, vai organismus ar sarežģītākām modifikācijām. No visām JGP ar mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) ievieš ģenētiskas modifikācijas, neievietojot nekrustojamu sugu ģenētisko materiālu (transģenēze). Tiek izmantots vienīgi selekcionāra genofonds, t. i., kopējā ģenētiskā informācija, kas ir pieejama tradicionālajā selekcijā, tostarp no attāli radniecīgām augu sugām, kuras var krustot, izmantojot progresīvus selekcijas paņēmienus. Mērķtiecīgas mutaģenēzes paņēmieni izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) mērķtiecīgi izvēlētās vietās organisma genomā. Izmantojot cisģenēzes paņēmienus, organisma genomā tiek ievietots ģenētiskais materiāls, kas jau ir selekcionāra genofondā. Intraģenēze ir cisģenēzes apakškopa, ar ko genomā tiek ievietota pārkārtota ģenētiskā materiāla kopija, kas sastāv no divām vai vairākām DNS sekvencēm, kurš jau ir selekcionāra genofondā.

(3)

Pašlaik tiek veikti publiski un privāti pētījumi, kuros izmanto JGP attiecībā uz plašāku kultūru un iezīmju klāstu, salīdzinot ar tām, kas iegūtas, izmantojot Savienībā vai visā pasaulē atļautus transgēnos paņēmienus (33). Tas ietver augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret augu slimībām un kaitēkļiem, augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un vides radītu ietekmi, uzlabotu barības vielu un ūdens izmantošanas efektivitāti, augus ar augstāku ražīgumu un noturību un uzlabotiem kvalitātes raksturlielumiem. Lauksaimnieki, patērētāji un vide varētu gūt labumu no šiem jauno augu veidiem apvienojumā ar šo jauno paņēmienu diezgan vieglu un ātru pielietojamību. Tādējādi JGP ir potenciāls palīdzēt sasniegt inovācijas un ilgtspējas mērķus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā (34) stratēģijā “No lauka līdz galdam” (35) , Biodaudzveidības stratēģijā (36) un Klimatadaptācijas stratēģijā (37) , kā arī sekmēt nodrošinātību ar pārtiku pasaulē (38) , Bioekonomikas stratēģijas (39) un Savienības stratēģiskās autonomijas (40) īstenošanu.

(3)

Pašlaik tiek veikti publiski un privāti pētījumi, kuros izmanto JGP attiecībā uz plašāku kultūru un iezīmju klāstu, salīdzinot ar tām, kas iegūtas, izmantojot Savienībā vai visā pasaulē atļautus transgēnos paņēmienus (33). Tas ietver augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret augu slimībām un kaitēkļiem , augus ar toleranci pret herbicīdiem , augus ar uzlabotu toleranci vai izturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un vides radītu ietekmi, uzlabotu barības vielu un ūdens izmantošanas efektivitāti, augus ar augstāku ražīgumu un noturību un uzlabotiem kvalitātes raksturlielumiem. Lauksaimnieki, patērētāji un vide varētu gūt labumu no šiem jauno augu veidiem apvienojumā ar šo jauno paņēmienu diezgan vieglu un ātru pielietojamību. Tādējādi JGP ir potenciāls palīdzēt sasniegt inovācijas un ilgtspējas mērķus, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā (34) stratēģijā “No lauka līdz galdam” (35) , Biodaudzveidības stratēģijā (36) un Klimatadaptācijas stratēģijā (37) , kā arī sekmēt nodrošinātību ar pārtiku pasaulē (38) , Bioekonomikas stratēģijas (39) un Savienības stratēģiskās autonomijas (40) īstenošanu.

(9)

Pamatojoties uz pašreizējām zinātnes atziņām un tehniskajām zināšanām, jo īpaši par drošības aspektiem, šī regula būtu jāattiecina tikai uz ĢMO, kas ir augi, proti, organismiem taksonomiskajās grupās Archaeplastida vai Phaeophyceae , izņemot mikroorganismus , sēnītes un dzīvniekus, par kuriem ir pieejamas ierobežotākas zināšanas . Tā paša iemesla dēļ šī regula būtu piemērojama vienīgi augiem, kas iegūti, izmantojot noteiktus JGP: mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) (turpmāk “JGP augi”), bet ne ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem. Šādos JGP augos nav ģenētiskā materiāla no nekrustojamām sugām. Uz ĢMO, kas ražoti ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem, ar kuriem organismā ievieto ģenētisku materiālu no nekrustojamām sugām (transģenēze), aizvien būtu jāattiecina vienīgi Savienības ĢMO tiesību akti, ņemot vērā to, ka iegūtie augi var radīt īpašus ar transgēnu saistītus riskus. Turklāt nekas neliecina, ka spēkā esošās Savienības ĢMO tiesību aktu prasības attiecībā uz ĢMO, kas iegūti ar transģenēzi, pašlaik būtu jāpielāgo.

(9)

Pamatojoties uz pašreizējām zinātnes atziņām un tehniskajām zināšanām, jo īpaši par drošības aspektiem, šī regula būtu jāattiecina tikai uz ĢMO, kas ir augi, proti, organismiem taksonomiskajās grupās Archaeplastida vai Phaeophyceae . Zināšanas, kas pieejamas par citiem organismiem, piemēram, mikroorganismiem, sēnītēm un dzīvniekiem, būtu jāpārskata, ņemot vērā turpmākās likumdošanas iniciatīvas, kas uz tiem attiecas . Tā paša iemesla dēļ šī regula būtu piemērojama vienīgi augiem, kas iegūti, izmantojot noteiktus JGP: mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi (arī intraģenēzi) (turpmāk “JGP augi”), bet ne ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem. Šādos JGP augos nav ģenētiskā materiāla no nekrustojamām sugām. Uz ĢMO, kas ražoti ar citiem jauniem genomikas paņēmieniem, ar kuriem organismā ievieto ģenētisku materiālu no nekrustojamām sugām (transģenēze), aizvien būtu jāattiecina vienīgi Savienības ĢMO tiesību akti, ņemot vērā to, ka iegūtie augi var radīt īpašus ar transgēnu saistītus riskus.

(10)

JGP augu tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt tādiem pašiem mērķiem kā Savienības ĢMO tiesību aktiem, lai nodrošinātu augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni un labu iekšējā tirgus darbību attiecīgajiem augiem un produktiem, vienlaikus ņemot vērā JGP augu specifiku. Šādam tiesiskajam regulējumam būtu jāsekmē, ka tiek izstrādāti un laisti tirgū augi, pārtika un barība, kas satur JGP augus, sastāv vai ir ražoti no tiem, un citi produkti, kas satur JGP augus vai sastāv no tiem (“JGP produkti”), lai veicinātu Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteikto inovācijas un ilgtspējas mērķu sasniegšanu un uzlabotu Savienības lauksaimniecības konkurētspēju agropārtikas nozarē Savienības un pasaules līmenī.

(10)

Pilnībā ievērojot piesardzības principu, JGP augu tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt tādiem pašiem mērķiem kā Savienības ĢMO tiesību aktiem, lai nodrošinātu augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni un labu iekšējā tirgus darbību attiecīgajiem augiem un produktiem, vienlaikus ņemot vērā JGP augu specifiku. Šādam tiesiskajam regulējumam būtu jāsekmē, ka tiek izstrādāti un laisti tirgū augi, pārtika un barība, kas satur JGP augus, sastāv vai ir ražoti no tiem, un citi produkti, kas satur JGP augus vai sastāv no tiem (“JGP produkti”), lai veicinātu Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteikto inovācijas un ilgtspējas mērķu sasniegšanu un uzlabotu Savienības lauksaimniecības konkurētspēju agropārtikas nozarē Savienības un pasaules līmenī.

(11)

Šī regula ir lex specialis attiecībā uz Savienības ĢMO tiesību aktiem. Ar to ievieš īpašus noteikumus attiecībā uz JGP augiem un produktiem. Tomēr, ja šajā regulā nav īpašu noteikumu, uz JGP augiem un no tiem iegūtiem produktiem (tostarp pārtiku un barību) arī turpmāk būtu jāattiecina Savienības ĢMO tiesību aktu prasības un nozaru tiesību aktu noteikumi par ĢMO, piemēram, Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm vai tiesību akti par noteiktiem produktiem, piemēram, augu un meža reproduktīvo materiālu.

(11)

Šī regula ir lex specialis attiecībā uz Savienības ĢMO tiesību aktiem. Ar to ievieš īpašus noteikumus attiecībā uz JGP augiem un produktiem. Tomēr, ja šajā regulā nav īpašu noteikumu, uz JGP augiem un no tiem iegūtiem produktiem arī turpmāk būtu jāattiecina Savienības ĢMO tiesību aktu prasības un nozaru tiesību aktu noteikumi par ĢMO, piemēram, Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm vai tiesību akti par noteiktiem produktiem, piemēram, augu un meža reproduktīvo materiālu.

(13a)

Ar vislielāko rūpību būtu jāizvērtē tādu JGP augu iespējamā ietekme uz dabu un vidi, kuri spēj saglabāties, vairoties vai izplatīties vidē, laukos vai ārpus tiem.

(14)

JGP augi, kas varētu rasties arī dabiski vai tikt ražoti ar tradicionālajiem selekcijas paņēmieniem, un to pēcnācēji , kas iegūti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus (“1. kategorijas JGP augi”) , būtu uzskatāmi par augiem, kas radušies dabiski vai ir ražoti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, ņemot vērā to, ka tie ir līdzvērtīgi un to riski ir salīdzināmi, tādējādi pilnībā atkāpjoties no Savienības ĢMO tiesību aktiem un nozaru tiesību aktu prasībām, kas saistītas ar ĢMO. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā regulā būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem pārliecinās, vai JGP augs ir līdzvērtīgs augiem, kas radušies dabiski vai iegūti ar tradicionālo selekciju, un jānosaka procedūra, ar kuru kompetentās iestādes pirms JGP augu vai produktu izplatīšanas vai laišanas tirgū varētu verificēt un pieņemt lēmumu par šo kritēriju izpildi. Šiem kritērijiem vajadzētu būt objektīviem un balstītiem zinātnē. Tajos jāiekļauj ģenētisko modifikāciju veids un apjoms, ko var novērot dabā vai organismos, kas iegūti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, kā arī jāiekļauj robežvērtības gan JGP augu genoma ģenētisko modifikāciju izmēram, gan skaitam. Tā kā zinātnes atziņas un tehniskās zināšanas šajā jomā strauji attīstās, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro atjaunināt šos kritērijus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību attiecībā uz tādu ģenētisko modifikāciju veidu un apmēru, kas var rasties dabiski vai tikt iegūtas, izmantojot tradicionālo selekciju.

(14)

JGP augi, kas varētu rasties arī dabiski vai tikt ražoti ar tradicionālajiem selekcijas paņēmieniem, un to pēcnācēji (“1. kategorijas JGP augi”) būtu uzskatāmi par augiem, kas radušies dabiski vai ir ražoti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, ņemot vērā to, ka tie ir līdzvērtīgi un to riski ir salīdzināmi, tādējādi pilnībā atkāpjoties no Savienības ĢMO tiesību aktiem un nozaru tiesību aktu prasībām, kas saistītas ar ĢMO. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā regulā būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem pārliecinās, vai JGP augs ir līdzvērtīgs augiem, kas radušies dabiski vai iegūti ar tradicionālo selekciju, un jānosaka procedūra, ar kuru kompetentās iestādes pirms JGP augu vai produktu izplatīšanas vai laišanas tirgū varētu verificēt un pieņemt lēmumu par šo kritēriju izpildi. Šiem kritērijiem vajadzētu būt objektīviem un balstītiem zinātnē. Tajos jāiekļauj ģenētisko modifikāciju veids un apjoms, ko var novērot dabā vai organismos, kas iegūti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, kā arī jāiekļauj robežvērtības gan JGP augu genoma ģenētisko modifikāciju izmēram, gan skaitam. Tā kā zinātnes atziņas un tehniskās zināšanas šajā jomā strauji attīstās, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro atjaunināt šos kritērijus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību attiecībā uz tādu ģenētisko modifikāciju veidu un apmēru, kas var rasties dabiski vai tikt iegūtas, izmantojot tradicionālo selekciju.

(14a)

Ņemot vērā augu genomu ievērojamo sarežģītību, kritērijiem, kuri ļauj konstatēt, ka JGP augs ir līdzvērtīgs dabā sastopamam vai tradicionāli selekcionētam augam, būtu jāatspoguļo augu genoma izmēru dažādība un to īpašības. Poliploīdos augos ir vairāk nekā divas homologās hromosomas. Šajā poliploīdu augu kategorijā tetraploīdam, heksaploīdam un oktoploīdam ir attiecīgi 4, 6 un 8 hromosomu komplekti. Poliploīdiem augiem ir raksturīgs lielāks ģenētisko modifikāciju skaits salīdzinājumā ar monoploīdiem augiem. Minēto iemeslu dēļ jebkuram atsevišķo modifikāciju kopskaita ierobežojumam uz vienu augu būtu jāatspoguļo hromosomu komplekta skaits augā (“ploiditāte”).

(18)

Tā kā kritēriji, kas jāizpilda, lai varētu uzskatīt, ka JGP augs ir līdzvērtīgs dabā sastopamiem vai tradicionāli selekcionētiem augiem, nav saistīti ar tādu darbību, kas paredz apzinātu JGP auga izplatīšanu, 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācija, kas sagatavota pirms tā apzinātas izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū Savienības teritorijā, būtu attiecināma arī uz saistītu JGP produktu laišanu tirgū. Ņemot vērā to, ka lauka izmēģinājumu posmā ir liela nenoteiktība par produkta nonākšanu tirgū un mazāko uzņēmēju iespējamo iesaistīšanos šādā izplatīšanā, 1. kategorijas JGP auga statusa verifikācijas procedūra pirms lauka izmēģinājumiem būtu jāveic valsts kompetentajām iestādēm, jo tas radītu mazāku administratīvo slogu uzņēmējiem, un Savienības līmenī lēmums būtu jāpieņem tikai tad, kad citu valstu kompetentās iestādes ir iesniegušas piezīmes par verifikācijas ziņojumu. Ja verifikācijas pieprasījums ir iesniegts pirms JGP produktu laišanas tirgū, procedūra būtu jāveic Savienības līmenī , lai nodrošinātu verifikācijas procedūras efektivitāti un 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju konsekvenci.

(18)

Tā kā kritēriji, kas jāizpilda, lai varētu uzskatīt, ka JGP augs ir līdzvērtīgs dabā sastopamiem vai tradicionāli selekcionētiem augiem, nav saistīti ar tādu darbību, kas paredz apzinātu JGP auga izplatīšanu, 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācija, kas sagatavota pirms tā apzinātas izplatīšanas jebkādiem citiem mērķiem, kas nav laišana tirgū Savienības teritorijā, būtu attiecināma arī uz saistītu JGP produktu laišanu tirgū. Ņemot vērā to, ka lauka izmēģinājumu posmā ir liela nenoteiktība par produkta nonākšanu tirgū un mazāko uzņēmēju iespējamo iesaistīšanos šādā izplatīšanā, 1. kategorijas JGP auga statusa verifikācijas procedūra pirms lauka izmēģinājumiem būtu jāveic valsts kompetentajām iestādēm, jo tas radītu mazāku administratīvo slogu uzņēmējiem, un Savienības līmenī lēmums būtu jāpieņem tikai tad, kad citu valstu kompetentās iestādes ir iesniegušas piezīmes par verifikācijas ziņojumu. Ja verifikācijas pieprasījums ir iesniegts pirms JGP produktu laišanas tirgū un ja citas dalībvalstis ir izteikušas pamatotus iebildumus , procedūra būtu jāveic , apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”) , lai nodrošinātu verifikācijas procedūras efektivitāti un 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju konsekvenci.

(18a)

Lai efektīvi selekcionētu jaunas šķirnes, kas palīdz lauksaimniecības nozarei palielināt nodrošinātību ar pārtiku, kā arī stiprināt ilgtspēju un veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām un noturību pret tām, ir jāņem vērā poliploīdu augu, proti, augu, kuros ir vairāk nekā divi genomi, specifika. Šādiem augiem maksimāli pieļaujamajam ģenētisko modifikāciju skaitam, kas ļauj tos iekļaut JGP augu 1. kategorijā, jābūt proporcionālam šo augu genomu skaitam.

(19)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) būtu jānosaka stingri termiņi, lai nodrošinātu, ka 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācijas tiek sagatavotas saprātīgā termiņā.

(19)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) būtu jānosaka atbilstīgi termiņi, lai nodrošinātu, ka 1. kategorijas JGP auga statusa deklarācijas tiek sagatavotas saprātīgā termiņā.

(21)

Lēmumos, ar ko pasludina 1. kategorijas JGP auga statusu, attiecīgajam JGP augam būtu jāpiešķir identifikācijas numurs, lai nodrošinātu šādu augu pārredzamību un izsekojamību, ja tie ir iekļauti datubāzē , un lai marķētu no tiem iegūtu augu reproduktīvo materiālu .

(21)

Lēmumos, ar ko pasludina 1. kategorijas JGP auga statusu, attiecīgajam JGP augam būtu jāpiešķir identifikācijas numurs, lai nodrošinātu šādu augu pārredzamību un izsekojamību, ja tie ir iekļauti datubāzē. Sarakstā minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par paņēmienu vai paņēmieniem, kas izmantoti, lai iegūtu attiecīgo iezīmi(-es).

(23)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) 834/2007 (47) aizliedz bioloģiskajā ražošanā izmantot ĢMO un produktus, kas iegūti no ĢMO. Tajā definēti ĢMO šīs regulas vajadzībām, atsaucoties uz Direktīvu 2001/18/EK, no aizlieguma izslēdzot ĢMO, kas iegūti, izmantojot Direktīvas 2001/18/EK 1.B pielikumā uzskaitītos ģenētiskās modifikācijas paņēmienus. Tādējādi 2. kategorijas JGP augi būs aizliegti bioloģiskajā ražošanā. Tomēr ir jāprecizē 1. kategorijas JGP augu statuss bioloģiskās ražošanas vajadzībām. Jauno genomikas paņēmienu izmantošana nav saderīga ar bioloģiskās ražošanas jēdzienu, kas paredzēts Regulā (EK) 2018/848, un patērētāju priekšstatu par bioloģiskajiem produktiem . Tāpēc 1. kategorijas JGP augu izmantošana būtu jāaizliedz arī bioloģiskajā ražošanā.

(23)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) 834/2007 (47) aizliedz bioloģiskajā ražošanā izmantot ĢMO un produktus, kas iegūti no ĢMO. Tajā definēti ĢMO šīs regulas vajadzībām, atsaucoties uz Direktīvu 2001/18/EK, no aizlieguma izslēdzot ĢMO, kas iegūti, izmantojot Direktīvas 2001/18/EK 1.B pielikumā uzskaitītos ģenētiskās modifikācijas paņēmienus. Tādējādi 2. kategorijas JGP augi būs aizliegti bioloģiskajā ražošanā. Tomēr ir jāprecizē 1. kategorijas JGP augu statuss bioloģiskās ražošanas vajadzībām. Pašlaik ir padziļināti jāizvērtē jaunu genomikas paņēmienu izmantošanas saderība ar bioloģiskās ražošanas principiem . Tāpēc , kamēr šāda padziļināta izvērtēšana nav notikusi, 1. kategorijas JGP augu izmantošana būtu jāaizliedz arī bioloģiskajā ražošanā.

(24)

Būtu jāparedz noteikums, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz 1. kategorijas augu šķirņu izmantošanu, nodrošinot, ka ražošanas ķēdes, kuras nevēlas izmantot JGP, varētu to darīt un tādējādi saglabāt patērētāju uzticību. JGP augi, kas saņēmuši 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju, būtu jāiekļauj publiski pieejamā datubāzē. Lai nodrošinātu izsekojamību, pārredzamību un izvēli uzņēmējiem, pētniecības un augu selekcijas laikā, pārdodot sēklas lauksaimniekiem vai jebkādā citā veidā darot augu reproduktīvo materiālu pieejamu trešām personām, 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls būtu jāmarķē kā 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls.

(24)

Būtu jāparedz noteikums, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz 1. kategorijas augu šķirņu izmantošanu, nodrošinot, ka ražošanas ķēdes, kuras nevēlas izmantot JGP, varētu to darīt un tādējādi saglabāt patērētāju uzticību. JGP augi, kas saņēmuši 1. kategorijas JGP auga statusa deklarāciju, būtu jāiekļauj publiski pieejamā datubāzē , norādot arī informāciju par paņēmienu vai paņēmieniem, kas izmantoti, lai iegūtu attiecīgo iezīmi(-es) . Lai nodrošinātu izsekojamību, pārredzamību un izvēli uzņēmējiem, pētniecības un augu selekcijas laikā, pārdodot sēklas lauksaimniekiem vai jebkādā citā veidā darot augu reproduktīvo materiālu pieejamu trešām personām, 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls būtu jāmarķē kā 1. kategorijas JGP augu reproduktīvais materiāls.

(29)

Direktīvā 2001/18/EK ir prasīts plāns, lai uzraudzītu ĢMO ietekmi uz vidi pēc to apzinātas izplatīšanas vai laišanas tirgū, taču ir paredzēts elastīgums plāna izstrādē, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu, ĢMO īpašības, paredzamo lietojumu un uztvērējvidi. 2. kategorijas JGP augu ģenētiskās modifikācijas var būt dažādas — no izmaiņām, kurām jāveic tikai ierobežots riska novērtējums, līdz sarežģītām izmaiņām, kurām jāveic rūpīgāka iespējamo risku analīze. Tāpēc prasības attiecībā uz 2. kategorijas JGP augu vidiskās ietekmes uzraudzību pēc laišanas tirgū ir jāpielāgo, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu un pieredzi lauka izmēģinājumos, attiecīgā JGP auga īpašības, tā paredzamā lietojuma raksturlielumus un mērogu, jo īpaši visu auga drošu lietojumu vēsture un uztvērējvides īpašības. Tāpēc nebūtu jāprasa vidiskās ietekmes uzraudzības plāns, ja ir maz ticams , ka 2. kategorijas JGP augs radīs riskus, kas jāuzrauga, piemēram, netiešu, aizkavētu vai neparedzētu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi.

(29)

Direktīvā 2001/18/EK ir prasīts plāns, lai uzraudzītu ĢMO ietekmi uz vidi pēc to apzinātas izplatīšanas vai laišanas tirgū, taču ir paredzēts elastīgums plāna izstrādē, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu, ĢMO īpašības, paredzamo lietojumu un uztvērējvidi. 2. kategorijas JGP augu ģenētiskās modifikācijas var būt dažādas — no izmaiņām, kurām jāveic tikai ierobežots riska novērtējums, līdz sarežģītām izmaiņām, kurām jāveic rūpīgāka iespējamo risku analīze. Tāpēc prasības attiecībā uz 2. kategorijas JGP augu vidiskās ietekmes uzraudzību pēc laišanas tirgū ir jāpielāgo, ņemot vērā vidiskā riska novērtējumu un pieredzi lauka izmēģinājumos, attiecīgā JGP auga īpašības, tā paredzamā lietojuma raksturlielumus un mērogu, jo īpaši visu auga drošu lietojumu vēsture un uztvērējvides īpašības. Ņemot vērā piesardzības principu, ikreiz, kad piekrišana tiek sniegta pirmo reizi, ir jāprasa vidiskās ietekmes uzraudzības plāns . Iespējai atkāpties no uzraudzības prasības, atjaunojot piekrišanu, jābūt tikai tad , ja ir pierādīts , ka 2. kategorijas JGP augs nerada riskus, kas jāuzrauga, piemēram, netiešu, aizkavētu vai neparedzētu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi.

(36)

Pret herbicīdiem tolerantus augus selekcionē tā, lai tie būtu toleranti tieši pret herbicīdiem, lai tos varētu audzēt kombinācijā ar šo herbicīdu lietošanu. Ja šāda audzēšana tiek veikta nepiemērotos apstākļos, var veidoties pret šiem herbicīdiem tolerantas nezāles vai nepieciešamība palielināt lietoto herbicīdu daudzumu neatkarīgi no selekcijas paņēmiena. Šā iemesla dēļ uz JGP augiem , kuriem piemīt pret herbicīdiem tolerantas iezīmes, nedrīkstētu attiecināt atvieglojumus saskaņā ar šo regulējumu . Tomēr šajā regulā nevajadzētu paredzēt citus īpašus pasākumus attiecībā uz JGP augiem, kas toleranti pret herbicīdiem, jo šādi pasākumi tiek veikti horizontāli [Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību Savienībā].

(36)

Pret herbicīdiem tolerantus augus selekcionē tā, lai tie būtu toleranti tieši pret herbicīdiem, lai tos varētu audzēt kombinācijā ar šo herbicīdu lietošanu. Ja šāda audzēšana tiek veikta nepiemērotos apstākļos, var veidoties pret šiem herbicīdiem tolerantas nezāles vai nepieciešamība palielināt lietoto herbicīdu daudzumu neatkarīgi no selekcijas paņēmiena. Šā iemesla dēļ JGP augus , kuriem piemīt pret herbicīdiem tolerantas iezīmes, nevajadzētu uzskatīt par 1. kategorijas JGP augiem .

(37)

Lai JGP augi varētu palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus, kas paredzēti zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijās, būtu jāatvieglo JGP augu audzēšana Savienībā. Šajā nolūkā ir jānodrošina paredzamība selekcionāriem un lauksaimniekiem attiecībā uz iespēju audzēt šādus augus Savienībā. Tādēļ iespēja dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kas ierobežo vai aizliedz 2. kategorijas JGP augu audzēšanu visā to teritorijā vai tās daļā, kas noteikta Direktīvas 2001/18/EK 26.b pantā, apdraudētu šos mērķus.

(39)

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību , JGP augiem un saistītajiem produktiem būtu jāgūst labums no brīvas preču aprites, ja tie atbilst citu Savienības tiesību aktu prasībām.

(39)

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un JGP augu un JGP produktu brīvu apriti visā Savienībā, apzinātai JGP augu izplatīšanai un JGP produktu laišanai tirgū vajadzētu būt balstītai uz šajā regulā noteiktajām saskaņotajām prasībām un procedūrām, kā rezultātā tiktu pieņemts visām dalībvalstīm vienoti piemērojams lēmums .

(40)

Ņemot vērā JGP novitāti, būs svarīgi cieši uzraudzīt JGP augu un produktu izstrādi un klātbūtni tirgū un novērtēt jebkādu ar to saistīto ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību, vidi un vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju. Informācija būtu jāapkopo regulāri, un piecus gadus pēc pirmā lēmuma atļaut JGP augu vai produktu apzinātu izplatīšanu vai tirdzniecību Savienībā Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums , lai novērtētu virzību uz tādu JGP augu pieejamību ES tirgū, kuriem ir šādi raksturlielumi vai īpašības.

(40)

Ņemot vērā patlaban notiekošo jaunu genomikas paņēmienu izstrādi, Komisijai piecus gadus pēc pirmā lēmuma atļaut JGP augu vai JGP produktu apzinātu izplatīšanu vai tirdzniecību Savienībā būtu jāveic izvērtējums . Lai turpinātu uzlabot šo regulu, minētajā izvērtējumā būtu jānovērtē virzība uz tādu JGP augu vai JGP produktu pieejamību ES tirgū, kuriem ir šādi raksturlielumi vai īpašības.

(43)

Attīstīto JGP augu veidi un noteiktu iezīmju ietekme uz vides, sociālo un ekonomikas ilgtspēju nepārtraukti attīstās. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem par šādu attīstību un ietekmi, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro pielāgot to iezīmju sarakstu, kuras būtu jāstimulē vai jākavē, lai sasniegtu zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteiktos mērķus.

(43)

Attīstīto JGP augu veidi un noteiktu iezīmju ietekme uz vides, sociālo un ekonomikas ilgtspēju nepārtraukti attīstās. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem par šādu attīstību un ietekmi un pilnībā ņemot vērā piesardzības principu , Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpilnvaro pielāgot to iezīmju sarakstu, kuras būtu jāstimulē vai jākavē, lai sasniegtu zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Klimatadaptācijas stratēģijā noteiktos mērķus.

(45a)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Savienību un tās dalībvalstis nepiešķirt patentus bioloģiskam materiālam, aizsargāt rīcības brīvību un saglabāt selekcionāriem paredzētos atbrīvojumus attiecībā uz šķirnēm. Būtu jānodrošina selekcionāriem pilnīga piekļuve to JGP augu ģenētiskajam materiālam, kuri pēc definīcijas nav transgēni augi. Piekļuvi ģenētiskajam materiālam var nodrošināt vislabāk, ja patentu īpašnieku tiesības izmanto tikai selekcionāri (selekcionāriem paredzētie atbrīvojumi). Tā kā pašreizējie patentu tiesību noteikumi selekcionāriem neparedz pilnīgu atbrīvojumu, būtu jānodrošina, ka patenti neierobežo selekcionāru un lauksaimnieku iespējas izmantot JGP augus. Tāpēc uz JGP augiem nebūtu jāattiecina patentu tiesību akti, bet tiem būtu jāpiemēro tikai Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 paredzētā Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēma (CPRV), kas ļauj izmantot selekcionāriem paredzētos atbrīvojumus, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu. JGP augi, no tiem iegūtās sēklas, to augu materiāls, saistītais ģenētiskais materiāls, piemēram, gēni un gēnu sekvences, kā arī auga iezīmes attiecīgi būtu jāizslēdz no patentspējas. Izslēgšana no patentspējas būtu saskaņoti jāpiemēro visos tiesību aktos. Turklāt, lai nepieļautu patentu piešķiršanu vai patentu pieteikumu iesniegšanu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz tās noteikumu piemērošanas brīdim, būtu jānodrošina, ka no šīs regulas spēkā stāšanās dienas augu materiāls ir izslēgts no patentspējas. Attiecībā uz jau piešķirtajiem patentiem vai vēl neizskatītajiem patentu pieteikumiem, kas attiecas uz augu materiālu, patentu ietekme būtu vēl vairāk jāierobežo. Komisijai būtu turpmākā pētījumā jāizvērtē un jāanalizē, kā, neraugoties uz iepriekšējiem centieniem novērst nepilnības, turpināt risināt plašāku problēmu, kas saistīta ar patentu tiešu vai netiešu piešķiršanu augu materiālam. Novērtējumā jo īpaši būtu jāizvērtē patentu loma un ietekme uz selekcionāru un lauksaimnieku piekļuvi augu reproduktīvajam materiālam, sēklu daudzveidību un pieņemamām cenām, kā arī uz inovāciju un jo īpaši uz MVU iespējām. Komisijas ziņojumam būtu jāpievieno atbilstīgi tiesību aktu priekšlikumi, lai nodrošinātu turpmākus nepieciešamos pielāgojumus intelektuālā īpašuma tiesību regulējumā.

(47a)

Eiropas zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ES Biodaudzveidības stratēģijās bioloģiskā lauksaimniecība noteikta par būtisku aspektu, lai pārietu uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām virzībā uz mērķi līdz 2030. gadam paplašināt bioloģiskajai ražošanai atvēlēto Eiropas lauksaimniecības zemi līdz 25 %. Tādējādi skaidri tiek atzīti bioloģiskās lauksaimniecības vidiskie ieguvumi, lai mazinātu lauksaimnieku atkarību no ieguldījumiem un panāktu noturīgu pārtikas piegādi un uztursuverenitāti. Šī regula nedrīkst apdraudēt virzību Eiropas pārtikas sistēmu pārkārtošanos uz bioloģisko lauksaimniecību par 25 % līdz 2030. gadam.

(47b)

Jānosaka izsekojamības prasības pārtikai un lopbarībai, kas ražota no JGP, lai atvieglotu šo produktu precīzu marķēšanu, saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību, lai nodrošinātu precīzas informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem un patērētājiem un lai tie var efektīvi realizēt savu izvēles brīvību, kā arī kontrolēt un pārbaudīt marķēšanas prasības. Prasībām, kas attiecas uz pārtiku un lopbarību, kas ražota no JGP, jābūt līdzīgām, lai novērstu informācijas pārtrauktību, kad mainās galīgais izlietojums.

(2)

“JGP augs” ir ģenētiski modificēts augs, kas iegūts, izmantojot mērķtiecīgu mutaģenēzi, cisģenēzi vai to kombināciju, ar nosacījumu, ka tas nesatur ārpus selekcionāra genofonda iegūtu ģenētisku materiālu, kurš uz laiku varētu būt bijis ievietots JGP auga izstrādes procesā;

(2)

“JGP augs” ir ģenētiski modificēts augs, kas iegūts, izmantojot mērķtiecīgu mutaģenēzi, cisģenēzi vai to kombināciju, ar nosacījumu, ka tas nesatur ārpus tradicionālās selekcijas genofonda iegūtu ģenētisku materiālu, kurš uz laiku varētu būt bijis ievietots JGP auga izstrādes procesā;

(4)

“mērķtiecīga mutaģenēze” ir mutaģenēzes paņēmieni, kas izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) precīzās vietās organisma genomā;

(4)

“mērķtiecīga mutaģenēze” ir mutaģenēzes paņēmieni, kas izraisa DNS sekvences modifikāciju(-as) mērķtiecīgi izvēlētās vietās organisma genomā;

(6)

“ selekcionāra genofonds” ir kopējā ģenētiskā informācija, kas pieejama par vienu sugu un citām taksonomiskām sugām, ar kurām to var krustot, tostarp izmantojot progresīvus paņēmienus, piemēram, embriju glābšanu, inducētu poliploīdiju un krustošanu ar “bridge crossing” paņēmienu;

(6)

“ tradicionālās selekcijas genofonds” ir kopējā ģenētiskā informācija, kas pieejama par vienu sugu un citām taksonomiskām sugām, ar kurām to var krustot, izmantojot progresīvus paņēmienus, piemēram, embriju glābšanu, inducētu poliploīdiju un krustošanu ar “bridge crossing” paņēmienu;

(15a)

pieeja “Viena veselība” ir integrēta un vienojoša pieeja, kuras mērķis ir ilgtspējīgi līdzsvarot un optimizēt cilvēku, dzīvnieku, augu un ekosistēmu veselību un kura atzīst, ka cilvēku, mājdzīvnieku, savvaļas dzīvnieku un augu veselība un vide plašākā nozīmē, tostarp ekosistēmas, ir cieši savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas;

(15b)

“himēriskie proteīni” ir proteīni, kuri tiek radīti, savienojot divus vai vairākus gēnus vai gēnu daļas, kas sākotnēji kodētas atsevišķiem proteīniem.

b)

tas ir a) apakšpunktā minētā auga(-u) pēcnācējs; vai

b)

tas ir a) apakšpunktā minētā auga(-u) pēcnācējs ar nosacījumu, ka joprojām tiek ievēroti I pielikumā noteiktie līdzvērtības kritēriji ; vai

(2)

augs ir 2. kategorijas JGP augs, un tam ir piešķirta atļauja saskaņā ar III nodaļu.

(2)

augs ir 2. kategorijas JGP augs, un tam ir sniegta piekrišana vai ir piešķirta atļauja saskaņā ar III nodaļu.

c)

jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) pazīmes (-ju) un īpašību aprakstu;

c)

jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) iezīmes (-ju) un īpašību aprakstu , ietverot informāciju par paņēmienu(-iem), ko izmanto, lai iegūtu iezīmi(-es), tostarp atklājot ģenētiskās modifikācijas sekvenci ;

(ca)

jebkurš patents vai vēl neizskatīts patenta pieteikums, kas attiecas uz visu 1. kategorijas JGP augu vai tā daļu;

i)

saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 27.  panta a) apakšpunktu, augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus selekcionāra genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā;

i)

saskaņā ar informācijas prasībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 6.  panta 11.a punkta a) apakšpunktu, augs ir JGP augs, un cita starpā tas nesatur ārpus tradicionālās selekcijas genofonda iegūtu ģenētisko materiālu, pie nosacījuma, ka šāds ģenētiskais materiāls uz laiku ir ticis ievietots auga izstrādes procesā;

ii)

JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

ii)

JGP augs atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem , vismaz vienai no III pielikuma 1. daļā noteiktajām iezīmēm un III pielikuma 2. daļā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem ;

da)

šķirnes nosaukumu

ba)

šķirnes nosaukumu;

c)

jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) pazīmes (-ju) un īpašību aprakstu;

c)

jaunizveidotās(-o) vai modificētās(-o) iezīmes (-ju) un īpašību aprakstu , ietverot informāciju par paņēmienu(-iem), ko izmanto, lai iegūtu iezīmi(-es), tostarp atklājot ģenētiskās modifikācijas sekvenci ;

(da)

vidiskās ietekmes monitoringa plānu;

b)

1. kategorijas JGP auga apzīmējumu;

b)

1. kategorijas JGP auga apzīmējumu un specifikāciju ;

ba)

šķirnes nosaukumu;

ea)

EFSA atzinumu vai paziņojumu, ja tādi ir sniegti, kā minēts 6. panta 10. punktā un 7. panta 5. punktā; kā arī

a)

informāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu, ka augs ir JGP augs;

b)

un 7. pantā minēto verifikācijas pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu;

(a)

Panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“ (c)

JGP augi, augu materiāls, to daļas, ģenētiskā informācija un tajos esošā procesa īpatnības, kā noteikts Regulā (ES) .../... [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru];

(d)

augi, augu materiāls, to daļas, ģenētiskā informācija un tajos ietvertā procesa īpatnības, ko var nodrošināt, izmantojot no Direktīvas 2001/18/EK darbības jomas izslēgtus paņēmienus, kā norādīts minētās direktīvas IB pielikumā.’’

(b)

pievieno šādu 4. punktu:

(1)

Ir aizstāti vai ievietoti ne vairāk kā 20 nukleotīdi;

(1)

Šādu savstarpēji apvienojamu ģenētisko modifikāciju skaits katrai proteīnu kodēšanas sekvencei nepārsniedz 3, ņemot vērā, ka uz intronu mutācijām un regulatīvajām sekvencēm šis ierobežojums neattiecas:

(a)

Ir aizstāti vai ievietoti ne vairāk kā 20 nukleotīdi;

(b)

ir dzēsts jebkāds skaits nukleotīdu;

(1.a)

Šādas savstarpēji apvienojamas ģenētiskas modifikācijas nerada himērisku proteīnu, kas neveidojas selekcijas genofonda sugās, vai neietekmē endogēno gēnu;

(a)

selekcijas genofondā esošu nepārtrauktu DNS sekvenču ievietošana;

(b)

endogēnu DNS sekvenču aizstāšana ar selekcijas genofondā esošām nepārtrauktām DNS sekvencēm;

c)

selekcijas genofondā esošu nepārtrauktu endogēnu DNS sekvenču inversija vai translokācija.

(2)

ir dzēsts jebkāds skaits nukleotīdu;

(3)

ir ievērots nosacījums, ka ģenētiskā modifikācija nepārtrauc endogēno gēnu:

(a)

mērķtiecīgi ievietojot selekcionāra genofondā blakus esošās DNS sekvences;

(b)

mērķtiecīgi aizstājot endogēnu DNS sekvenci ar selekcionāra genofondā blakus esošu DNS sekvenci;

(4)

ir veikta nukleotīdu sekvences mērķtiecīga inversija, neatkarīgi no nukleotīdu skaita;

(5)

ir veikta jebkura cita mērķtiecīga jebkura lieluma modifikācija ar nosacījumu, ka iegūtās DNS sekvences jau ir sastopamas (iespējams, ar modifikācijām, kas veiktas atbilstīgi 1. un/vai 2. punktam) selekcionāra genofonda sugā.

(aa)

recipientauga īpašības, piemēram, alergēniskums, gēnu plūsmas potenciāls, potenciāls kļūt par nezālēm, ekoloģiskā funkcija;

(6a)

Ietekme uz bioloģisko audzēšanu

(8a)

Ietekme uz biodaudzveidības aizsardzību un saglabāšanu

(1)

raža, tostarp ražas stabilitāte un raža ar mazu resursu ielaidi;

(1)

raža, tostarp ražas stabilitāte un raža ar mazu resursu ielaidi , ar nosacījumu, ka šīs iezīmes palīdz panākt arī šā pielikuma 2., 3. vai 4. punktā minētās iezīmes ;

(7)

samazināta nepieciešamība pēc ārējiem ieguldījumiem, piemēram, augu aizsardzības līdzekļiem un mēslošanas līdzekļiem.

(7)

samazināta nepieciešamība pēc ārējiem ieguldījumiem, piemēram, mēslošanas līdzekļiem , ja tas nav pretrunā III pielikuma 2. daļai .