(1)

Komisija 2014. gada 14. februārī saņēma CABB GmbH (tālāk tekstā – “sūdzības iesniedzējs”) sūdzību (tālāk tekstā – “sūdzība”), kurā apgalvots, ka Polijas Republika (tālāk tekstā – “Polija”) ir piešķīrusi nelikumīgu valsts atbalstu PCC MCAA Sp. z o. o. (2) (tālāk tekstā – “PCC”), lai Lejassilēzijā izveidotu jaunu uzņēmumu monohloretiķskābes (tālāk tekstā – “MHES”) ražošanai. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(2)

Komisija sūdzības nekonfidenciālo versiju nosūtīja Polijai 2014. gada 28. martā. Polijas iestādes 2014. gada 23. jūlijā sniedza piezīmes par sūdzību.

(3)

Komisija 2014. gada 23. septembrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam sākotnējo novērtējumu par iespējamo valsts atbalstu. Sūdzības iesniedzējs sniedza papildu piezīmes 2014. gada 23. oktobrī, 2015. gada 13. maijā, 2016. gada 25. augustā un 2018. gada 7. jūnijā.

(4)

Komisija pieprasīja papildu informāciju no Polijas 2015. gada 9. februārī, 2015. gada 2., 11. un 24. martā, 2015. gada 23. jūnijā, 2015. gada 9. oktobrī, 2015. gada 20. novembrī, 2017. gada 4. septembrī, 2018. gada 14. septembrī un 2018. gada 7. decembrī. Polija iesniedza papildu informāciju 2015. gada 5., 16. un 30. martā, 2015. gada 20. jūlijā, 2015. gada 13. novembrī, 2015. gada 21. decembrī, 2016. gada 12. janvārī, 2017. gada 20. janvārī, 2017. gada 12. jūlijā, 2018. gada 8. martā, 2018. gada 8., 21. un 28. maijā, 2018. gada 30. oktobrī, 2018. gada 5. novembrī, 2019. gada 13., 14. un 19. martā.

(5)

2015. gada 25. martā notika Komisijas tikšanās ar sūdzības iesniedzēju.

(6)

2017. gada 27. janvārī notika Komisijas un Polijas iestāžu sanāksme.

(7)

Komisija 2019. gada 31. oktobra vēstulē informēja Polijas iestādes, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz atbalstu sākt oficiālās izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (tālāk tekstā – “Līgums”) 108. panta 2. punktā (tālāk tekstā – “lēmums par procedūras sākšanu”).

(8)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu 2020. gada 30. aprīlī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt piezīmes.

(9)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas Komisija saņēma 26 iesniegumus. 2020. gada 13. maijā piezīmes iesniedza Seda Group Sp. z o. o.2020. gada 14. maijā piezīmes iesniedza PCC darbinieks (kurš iesniedza 25 PCC darbinieku piezīmes), Volovas apriņķa pašvaldība, ARAPneumatik L.T.M. Kościelniak Sp. j., Główny Instytut Górnictwa, Pētniecības tīkls “Łukasiewicz” – “PORT” Polijas Tehnoloģiju attīstības centrs un Polijas Ķīmijas rūpniecības kamera. 2020. gada 15. maijā piezīmes iesniedza Rinnen Polska Sp. z o. o. Spedycja Międzynarodowa, Proton SC, Miekinijas pašvaldība, VTU Engineering GmbH, ABB Sp. z o. o., Bulk Tainer Logistics Limited, PC Logistic Sp. z o. o. un PCC Autochem Sp. z o. o. Bžegdolni pašvaldība šajā datumā iesniedza divus dokumentu kopumus. Komisija 2020. gada 18. maijā saņēma piezīmes no augu aizsardzības līdzekļu tehnoloģijas ekspertu uzņēmuma PCC Exol SA, divus iesniegumus no Lejassilēzijas arodbiedrības NSZZ filiāles “Solidarność” valdes, Vroclavas Tehnoloģiju universitātes, Volovas pašvaldības, PCC SE Vācijā, Lejassilēzijas vojevodistes Maršala biroja un PCC. Komisija 2020. gada 1. jūlijā nosūtīja piezīmes Polijai (4); valsts atbildes piezīmes tika saņemtas 2020. gada 3. augusta vēstulē (atkārtoti iesniegta angļu valodā vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2020. gada 15. septembrī).

(10)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas sūdzības iesniedzējs piezīmes neiesniedza.

(11)

Komisijas dienesti 2020. gada 11. augustā sarīkoja telekonferenci ar Polijas iestādēm.

(12)

Komisija 2020. gada 16. oktobrī saņēma papildu piezīmes no PCC.

(13)

Komisija pieprasīja papildu informāciju no Polijas 2021. gada 18. maijā un 16. jūlijā, kā arī 2022. gada 7. un 8. aprīlī, 13. un 16. maijā, 23. jūnijā un 6. jūlijā. Polija iesniedza informāciju 2021. gada 16. jūnijā un 1. septembrī, 2022. gada 21. martā, 4. un 10. maijā, 14. un 6. jūnijā un 6. jūlijā.

(14)

PCC2022. gada 29. septembrī un 2023. gada 9. janvārī iesniedza Komisijai papildu informāciju. Komisija 2023. gada 28. martā pieprasīja PCC informāciju, ko PCC sniedza 2023. gada 24. aprīlī. Komisija 2023. gada 17. maijā nosūtīja Polijas iestādēm PCC iesniegtās informācijas nekonfidenciālo versiju un pieprasīja no tām papildu informāciju. Polijas iestādes iesniedza atbildes 2023. gada 28. jūnijā un 10. jūlijā.

(15)

Komisija 2023. gada 22. septembrī pieprasīja no Polijas papildu informāciju, ko tā iesniedza 2023. gada 30. oktobrī.

(16)

Atbalsta saņēmējs ir PCC – uzņēmums, kas pieder PCC SE (tālāk tekstā – “PCC grupa”). PCC ir uzskatāms par lielu uzņēmumu, un tas tika izveidots 2010. gadā, lai veiktu investīcijas īpaši tīras MHES (tālāk tekstā – “ĪT MHES”) ražošanā.

(17)

PCC grupa ir starptautiska uzņēmumu grupa, kas darbojas vairākās nozarēs, arī ķimikāliju, loģistikas un enerģētikas nozarē. PCC grupā ir nodarbināti 3 300 darbinieku, un tai ir ražotnes 17 valstīs (5).

(18)

Projekts attiecas uz sākotnējo ieguldījumu jaunā ražotnē ĪT MHES ražošanai Bžegdolni, Lejassilēzijas vojevodistē (PL51) (tālāk tekstā – “projekts”). Projekta attiecināmās izmaksas veidoja jaunu materiālo aktīvu izmaksas, proti, zemes, ēku un aprīkojuma iegādes izmaksas.

(19)

Projekts atrodas Valbžihas speciālajā ekonomiskajā zonā.

(20)

Projekta mērķis bija izveidot inovatīvu ražotni ĪT MHES, kas ir MHES veids ar dihloretiķskābes (tālāk tekstā – “DHES”) saturu līdz 90 ppm, ar teorētisko maksimālo (tālāk tekstā – “nominālo”) gada ražošanas jaudu 42 kt.

(21)

MHES ir starpprodukts, ko izmanto daudzos organiskās sintēzes procesos, arī augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu, plastmasas, mazgāšanas līdzekļu, krāsu, kosmētikas un individuālās higiēnas līdzekļu ražošanā. MHES galvenokārt izmanto karboksimetilcelulozes (tālāk tekstā – “KMC”) ražošanā, ko izmanto, piemēram, līmvielu, mazgāšanas līdzekļu, ziepju, emulsijas krāsas biezinātāja un pārtikas biezinātāja, emulgatora un stabilizatora ražošanā. To izmanto arī betaīnu (amfotērisko virsmaktīvo vielu, ko izmanto matu kopšanas līdzekļos), piemēram, tioglikolskābes (tālāk tekstā – “TGS”), ražošanā, agroķīmiskajā rūpniecībā un dažādos citos veidos (6).

(22)

Polijas iestādes 2012. un 2013. gadā PCC piešķīra divus atsevišķus atbalsta pasākumus – vienu tiešas dotācijas veidā un otru kā atbrīvojumu no nodokļa (tālāk tekstā – “atbalsta pasākumi”, atsevišķi – “atbalsta pasākums”). Projekta mērķis bija atbalstīt attīstību reģionā, kas atbalsta pasākumu piešķiršanas laikā bija apgabals, kurš ir tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Saskaņā ar reģionālā atbalsta karti, kas bija spēkā 2012. un 2013. gadā (“Polijas reģionālā atbalsta karte 2007.–2013. gadam”) (7), atbalsta maksimālā intensitāte lieliem uzņēmumiem attiecīgajā reģionā bija 40 %.

(23)

Polijas Ekonomikas ministrija 2012. gada 4. aprīlī piešķīra PCC atbalstu tiešas dotācijas veidā 66 995 311,50 PLN (16 124 798,18 EUR (8)) apmērā diskontētā vērtībā ieguldījumu projektam, kura attiecināmās izmaksas bija 223 317 705 PLN (53 749 327 (9) EUR) diskontētā vērtībā (tālāk tekstā – “dotācija”).

(24)

Dotācija esot tikusi piešķirta saskaņā ar valsts atbalsta shēmu (tālāk tekstā – “dotāciju shēma”), kuras mērķis bija atvieglot finansiāla atbalsta piešķiršanu ekonomikai ļoti svarīgām investīcijām saskaņā ar Inovatīvas ekonomikas darbības programmu 2007.–2013. gadam (tālāk tekstā – “IEDP”). Dotāciju shēma tika īstenota kā reģionālā ieguldījumu atbalsta pasākums saskaņā ar 13. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (tālāk tekstā – “Regula 800/2008”) (10).

(25)

Dotāciju shēmas valsts juridiskais pamats bija ministrijas 2009. gada 8. maija noteikumi par finansiālām investīcijām ar būtisku ekonomisku nozīmi Inovatīvas ekonomikas darbības programmas kontekstā (tālāk tekstā – “IEDP noteikumi”) (11). IEDP noteikumu 19. iedaļā bija noteikts, ka tie stāsies spēkā to publicēšanas dienā. Tie tika publicēti un stājās spēkā 2009. gada 20. maijā. Dotāciju shēmā ir izklāstīti nosacījumi, kas piemērojami ieguldījumiem no IEDP, piemēram, projekta radīto darbvietu skaits un maksimālā pieejamā atbalsta intensitāte.

(26)

Saskaņā ar Regulas 800/2008 9. panta 1. punktu dalībvalsts 20 darba dienu laikā pēc atbalsta shēmas stāšanās spēkā nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumu par atbalsta shēmu.

(27)

Ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 29. jūlija vēstuli Polijas iestādes nosūtīja Komisijai informācijas kopsavilkumu par dotāciju shēmu. Dotāciju shēma Komisijā tika reģistrēta 2009. gada 29. jūlijā ar numuru SA.29131 (X 656/2009) saistībā ar laikposmu no 2009. gada 20. maija līdz 2013. gada 31. decembrim.

(28)

Ar ministrijas 2010. gada 2. marta noteikumiem (tālāk tekstā – “IEDP grozošie noteikumi”) (12) Polijas iestādes grozīja IEDP noteikumu, lai cita starpā paredzētu, ka minimālais darbvietu skaits, kas jārada ar investīcijām ražošanas nozarē, tiek samazināts no 200 līdz 150, un maksimālā atbalsta intensitāte, kas pieejama projektiem, kurus īsteno ražošanas nozarē, tiek palielināta no 25 % līdz 30 %.

(29)

IEDP grozījumu noteikumu 3. iedaļā bija noteikts, ka tie stāsies spēkā to publicēšanas dienā. Tie tika publicēti un stājās spēkā 2010. gada 16. martā. Polija Komisijai nenosūtīja atjauninātu informācijas kopsavilkumu par grozīto shēmu (tālāk tekstā – “grozītā dotāciju shēma”).

(30)

PCC2010. gada 15. decembrī (13) iesniedza pieteikumu dotācijai projektam saskaņā ar grozīto dotāciju shēmu. Dotācijas pieteikumā tika norādīts, ka projekta attiecināmās izmaksas būs 223 317 705 PLN, un pieprasīts atbalsts 66 995 311,50 PLN apmērā. Pieteikuma veidlapā PCC norādīja, ka dotācija ļaus “pilnībā īstenot projektu Eiropas Savienības teritorijā – Polijā”. Projekts bija uzskatāms par “lielu projektu” Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (14) (tālāk tekstā – “Regula 1083/2006”) nozīmē. Savā pieteikumā PCC iesniedza paziņojumus par to, ka tas nav kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums. Polijas iestādes pārbaudīja PCC finansiālo stāvokli, izskatot tā pieteikumu. Kā Polijas iestādes paskaidroja oficiālās izmeklēšanas laikā, 2011. gada 2. martā šīs iestādes nosūtīja vēstuli PCC, norādot, ka tās ir nolēmušas piešķirt dotāciju. Šajā vēstulē Polijas iestādes lūdza PCC“sniegt pilnīgu dokumentāciju, lai Eiropas Komisija apstiprinātu atbalstu” (15).

(31)

Polijas iestādes 2012. gada 4. aprīlī piešķīra dotāciju PCC, noslēdzot dotācijas nolīgumu (16) (tālāk tekstā – “dotācijas nolīgums”). Dotācijas nolīguma preambulā cita starpā tika atgādināti IEDP noteikumi (ar grozījumiem) un Regulas 800/2008 noteikumi. Dotācijas nolīguma 1. panta 1. punktā bija norādīts, ka projekts tiks īstenots saskaņā ar IEDP 4.5.1. apakšpasākumu “Atbalsts investīcijām ražošanas nozarē”. Dotācijas nolīguma 5. panta 27. punktā bija noteikts, ka gadījumā, ja atbalsta saņēmējs īsteno lielu projektu (17) IEDP noteikumu (kas grozīti ar IEDP grozījumu noteikumiem) nozīmē, dotācija tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka Komisija ir atļāvusi atbalstu vai tiek uzskatīts, ka tā to ir atļāvusi, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (tālāk tekstā – “Regula 659/1999”) (18). Dotācijas nolīguma 4. panta 3. punktā bija noteikts, ka gadījumā, ja projekta izmaksas pārsniegtu norādītās attiecināmās izmaksas 223 317 705 PLN (53 749 327 EUR) apmērā, šāds palielinājums nebūtu attiecināms uz atbalstu un to segtu PCC.

(32)

Ja attiecināmās izmaksas pārsniedz 50 miljonus EUR, projekts ir liels ieguldījumu projekts Regulas 800/2008 2. panta 12. punkta nozīmē (19). Saskaņā ar minētās regulas 9. panta 4. punktu dalībvalstīm bija jāsniedz Komisijai informācijas kopsavilkums par reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, kas piešķirts, pamatojoties uz shēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas. Polijas iestādes 2012. gada 25. jūnijā iesniedza Komisijai informācijas kopsavilkumu par dotāciju (20).

(33)

Komisija 2014. gadā, veicot ikgadējo ex post uzraudzību attiecībā uz atbalsta pasākumu izlasi, ko dalībvalstis īstenojušas saskaņā ar Regulu 800/2008, pārskatīja grozīto dotāciju shēmu un tās piemērošanu attiecībā uz vairākiem atbalsta saņēmējiem (21). Tajā laikā Komisija nekonstatēja nekādas bažas par grozītās dotāciju shēmas atbilstību Regulai 800/2008.

(34)

Komisija 2014. gada 25. septembrī apstiprināja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālo ieguldījumu projektā (tālāk tekstā – “lēmums par lielu projektu”) (22).

(35)

Sūdzības sākotnējās izskatīšanas laikā Komisija konstatēja, ka Polija ir piešķīrusi otru atbalsta pasākumu PCC saistībā ar projektu (tālāk tekstā – “atbrīvojums no nodokļa”), pamatojoties uz valsts atbalsta shēmu, nolūkā veicināt ieguldījumus Polijas speciālajās ekonomiskajās zonās (“SEZ”) (tālāk tekstā – “atbrīvojuma no nodokļa shēma”).

(36)

Atbrīvojuma no nodokļa shēmas valsts juridiskais pamats bija Ministru padomes 2008. gada 10. decembra noteikumi par valsts atbalstu uzņēmējiem, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju veikt saimniecisko darbību speciālajās ekonomiskajās zonās (tālāk tekstā – “SEZ noteikumi”) (23), kas stājās spēkā 2008. gada 30. decembrī, kā arī 1994. gada 20. oktobra Speciālo ekonomisko zonu likums (tālāk tekstā – “SEZ likums”) (24) un 1992. gada 15. februāra Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (tālāk tekstā – “UIN likums”) (25). Kā norādīts SEZ likuma 2. un 3. pantā, SEZ var izveidot neapdzīvotās Polijas daļās, lai paātrinātu kādas valsts daļas ekonomisko attīstību. Saskaņā ar SEZ likuma 12. pantu un 16. panta 1. punktu un UIN likuma 17. panta 1. punkta 34. apakšpunktu saistībā ar saimnieciskajām darbībām, ko veic SEZ saskaņā ar atļauju, ir tiesības uz atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

(37)

Atbrīvojuma no nodokļa shēma tika īstenota kā reģionālā ieguldījumu atbalsta pasākums saskaņā ar Regulas 800/2008 13. pantu. Polijas iestādes ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 12. februāra vēstuli iesniedza Komisijai informācijas kopsavilkumu par shēmu, kā prasīts Regulas 800/2008 9. panta 1. punktā (26. apsvērums).

(38)

Atbrīvojuma no nodokļa shēma Komisijā tika reģistrēta 2009. gada 12. februārī ar numuru SA.27752 (X 193/2009) saistībā ar laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

(39)

2013. gada 15. janvārīWałbrzyska Specjalna Strefa Ekonomiczna IP Sp. z o. o. (tālāk tekstā – “SEZ pārvaldnieks”) publicēja uzaicinājumu pieteikties atļaujai veikt saimniecisko darbību WSSE“Invest-Park” ietvaros, kas tiktu izsniegta pēc sarunu procedūras (tālāk tekstā – “uzaicinājums uz konkursu”). Uzaicinājumā uz konkursu bija norādīts, ka atļaujas tiks izsniegtas, pamatojoties uz SEZ likumu un SEZ noteikumiem, un uz tām attieksies specifikācijās norādītie noteikumi (tālāk tekstā – “konkursa specifikācijas”). Konkursa specifikācijās bija norādīts, ka sarunas tiks risinātas, cita starpā pamatojoties uz SEZ likumu, 2004. gada 30. aprīļa likumu, ar ko nosaka valsts atbalsta procedūras noteikumus (tālāk tekstā – “Valsts atbalsta likums”) (26), SEZ noteikumiem, Regulu 800/2008, Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (tālāk tekstā – “2007. gada pamatnostādnes”) (27) un Ministru padomes 2006. gada 13. oktobra noteikumiem par reģionālā atbalsta karšu izveidi (28) (tālāk tekstā – “noteikumi par reģionālā atbalsta kartēm”).

(40)

PCC2013. gada 11. februārī lūdza SEZ pārvaldniekam atļauju īstenot projektu SEZ, kas tam dotu tiesības uz atbrīvojumu no nodokļa. Pieteikuma veidlapā PCC norādīja, ka projekta attiecināmās izmaksas būs 200 000 000 PLN, savukārt uzņēmējdarbības plānā, kas tika iesniegts kopā ar pieteikumu, tas norādīja, ka tā attiecināmās izmaksas būs vismaz 200 000 000 PLN un ka maksimālās attiecināmās izmaksas būs 300 000 000 PLN. Finanšu analīzē, kas tika iesniegta kopā ar pieteikumu, bija norādīts, ka ieguldījumu izmaksas ir 301 478 910 PLN. PCC arī sniedza papildu finanšu informāciju, lai pierādītu, ka tas nav kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums. Pieteikumā PCC paziņoja, ka ir saņēmis dotāciju par maksimālo summu 66,9 miljoni PLN. Tas norādīja, ka sniegs finansiālu ieguldījumu projektā vairāk nekā 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām tādā veidā, kas nav saistīts ar publisko atbalstu. PCC arī paziņoja, ka tas nav sācis darbu saistībā ar projektu pirms pieteikuma iesniegšanas un ka tas bez atrunām piekrīt sarunu noteikumiem un konkursa specifikācijām.

(41)

Starp PCC un SEZ pārvaldnieka izveidoto sarunu komiteju 2013. gada 12. februārī notika sarunas par PCC pieteikumu atļaujas saņemšanai. Tika sagatavots procedūras protokols (tālāk tekstā – “sarunu ziņojums”), kurā norādīts, ka ir panākta vienošanās, ka PCC tiks piešķirta atļauja īstenot projektu SEZ. Projekta izmaksas pārsniegtu 200 000 000 PLN, un maksimālās attiecināmās izmaksas būtu 300 000 000 PLN. Sarunu ziņojumā norādīts, ka PCC ir informēts par to, ka valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir noteikti Polijas un Savienības tiesību aktos, it īpaši Valsts atbalsta likumā, noteikumos par reģionālā atbalsta kartēm, SEZ noteikumos, Regulā 800/2008 un 2007. gada pamatnostādnēs.

(42)

SEZ pārvaldnieks 2013. gada 19. februārī izsniedza PCC atļauju veikt saimniecisko darbību Valbžihas speciālajā ekonomiskajā zonā (tālāk tekstā – “SEZ atļauja”) (29). Tas deva tiesības PCC saistībā ar projektu saņemt atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa. SEZ atļaujā bija precizēts, ka, lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa, projekta attiecināmajām izmaksām cita starpā ir jābūt vismaz 200 000 000 PLN (47 985 796 EUR) (30) (nominālā vērtība) un ne vairāk kā 300 000 000 PLN (71 978 694 PLN) (31) (nominālā vērtība). Polijas iestādes informēja Komisiju, ka projekta maksimālās attiecināmās izmaksas diskontētā vērtībā SEZ atļaujas izsniegšanas dienā bija 271 513 408 PLN (65 143 935 EUR) (32).

(43)

SEZ atļaujā nebija norādīta ne atbalsta summa, saistībā ar kuru PCC būtu tiesības saņemt atbrīvojumu no nodokļa, ne arī tas, ka PCC bija saņēmis dotāciju, ne arī tās summa.

(44)

Tā kā projekts ir liels ieguldījumu projekts Regulas 800/2008 nozīmē (30. apsvērums), Polijas iestādēm saskaņā ar minētās regulas 9. panta 4. punktu bija jāiesniedz Komisijai informācijas kopsavilkums 20 dienu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas. Polija informācijas kopsavilkumu iesniedza 2015. gada 16. jūlijā (33), t. i., vairāk nekā divus gadus pēc SEZ atļaujas izsniegšanas.

(45)

Šajā informācijas kopsavilkumā Polijas iestādes norādīja, ka atbalsta maksimālā summa projektam būtu 95 797 682 PLN (23 086 560 EUR) (34) diskontētā vērtībā. Tās arī norādīja, ka būtu jāņem vērā projektam jau piešķirtā atbalsta summa 66 995 311,50 PLN (16 124 798,18 EUR) apmērā (23. apsvērums), kas nozīmē, ka atbrīvojums no nodokļa nepārsniedz 28 802 370 PLN (6 910 523 EUR) (35) diskontētā vērtībā, proti, starpību starp šīm divām summām.

(46)

Komisijas sākotnējās izmeklēšanas laikā Polijas iestādes secināja, ka atbrīvojums no nodokļa ir piešķirts, pārkāpjot Regulas 800/2008 8. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka atbalsta saņēmējam ir jāpiesakās atbalstam pirms atbalstāmā projekta darbu uzsākšanas. Polija uzskatīja, ka PCC darbu saistībā ar projektu sāka 2012. gada 14. septembrī, neraugoties uz to, ka pieteikums atbrīvojumam no nodokļa tika iesniegts tikai 2013. gada 11. februārī. Līdz ar to 2016. gada 31. martā Polijas attīstības un finanšu ministrs sāka izmeklēšanu par atbrīvojuma no nodokļa prettiesiskumu un vēlāk ex officio sāka procesu par SEZ atļaujas anulēšanu. Ar 2016. gada 30. decembra Lēmumu Nr. 290/DI/16 attīstības un finanšu ministrs anulēja SEZ atļauju, pamatojoties uz to, ka atbalstam nebija stimulējošas ietekmes.

(47)

PCC2017. gada 23. janvārī lūdza pārskatīt atsaukšanas lēmumu, apgalvojot, ka tas ir tikai veicis “priekšizpēti” pirms SEZ atļaujas pieteikuma iesniegšanas un reālus darbus nav sācis. Pēc šī lūguma Uzņēmējdarbības un tehnoloģiju ministrija pārskatīja lietu un 2018. gada 6. martā izdeva Lēmumu Nr. 46/DI/18, ar kuru atļaujas atsaukšana tika atstāta spēkā.

(48)

PCC2018. gada 11. aprīlī pārsūdzēja šo lēmumu Varšavas Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 28. novembrī atcēla SEZ atļaujas atsaukšanu (36). 2019. gada 25. februārī Polijas iestādes šo spriedumu pārsūdzēja Augstākajā administratīvajā tiesā.

(49)

Augstākā administratīvā tiesa 2022. gada 22. septembrī noraidīja Polijas iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību un apstiprināja Polijas iestāžu 2016. un 2018. gada lēmumu atcelšanu (37) (tālāk tekstā – “Augstākās administratīvās tiesas spriedums”). Tāpēc SEZ atļauja pašlaik ir spēkā pilnībā (38).

(50)

Sūdzības iesniedzējs ir ķīmiskās rūpniecības uzņēmums ar galveno mītni Vācijā, kas cita starpā ekspluatē MHES ražotnes Savienībā un starptautiskā mērogā. Sūdzības iesniedzējs ir tiešs PCC konkurents MHES tirgū un tādējādi ir uzskatāms par “ieinteresēto personu” Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (tālāk tekstā – “Regula 2015/1589”) 1. panta h) punkta un Regulas 659/1999 (39), kas bija spēkā laikā, kad sūdzība tika iesniegta Komisijai, 1. panta h) punkta nozīmē.

(51)

Sūdzība attiecās tikai uz subsīdiju. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka dotācija ir piešķirta nelikumīgi un nav saderīga ar iekšējo tirgu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dotācijai trūka stimulējošas ietekmes un tā bija vērsta uz tirgu ar jaudas pārpalikumu. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka konkrētais produktu tirgus ir ĪT MHES, nevis MHES tirgus kopumā, un ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ, īpaši tāpēc, ka augstas transporta izmaksas nozīmē, ka eksports uz ASV nav rentabls. Sūdzības kopsavilkums ir sīki izklāstīts lēmumā par procedūras sākšanu, sevišķi tā 20.–30. apsvērumā.

(52)

Komisija sāka oficiālo izmeklēšanas procedūru 2019. gada 31. oktobrī. Lēmumā par procedūras sākšanu, kas tika pieņemts minētajā datumā, tā sniedza sākotnējo novērtējumu par atbalstu, ko Polijas iestādes sniedza PCC.

(53)

Kā izklāstīts lēmuma par procedūras sākšanu 57.–62. apsvērumā, Komisija secināja, ka dotācija un atbrīvojums no nodokļa ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, un Polijas iestādes šo secinājumu neapstrīdēja (lēmuma par procedūras sākšanu 62. apsvērums). Pēc tam Komisija pauda šaubas par atbalsta pasākumu atbilstību attiecīgajām grupu atbrīvojuma regulām un par to saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar piemērojamajām pamatnostādnēm.

(54)

Komisija uzskatīja, ka IEDP grozījumu noteikumi ieviesa būtiskas izmaiņas dotāciju shēmā, un, tā kā Polija neiesniedza atjauninātu informācijas kopsavilkumu un nepaziņoja par grozīto dotāciju shēmu saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, šī shēma tika nelikumīgi piemērota no 2010. gada 2. marta, kad tika pieņemti grozījumi (lēmuma par procedūras sākšanu 65.–70. apsvērums).

(55)

Dotācija tika piešķirta, pamatojoties uz grozīto dotāciju shēmu. Rezultātā un ņemot vērā to, ka Regulas 800/2008 13. panta 1. punkts par papildu reģionālo ad hoc atbalstu nebija piemērojams, par to bija jāziņo saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, un, tā kā Polija to nepaziņoja, Komisija uzskatīja, ka tas ir nelikumīgs (lēmuma par procedūras sākšanu 71.–73. apsvērums).

(56)

Pakārtoti Komisija norādīja, ka, pat ja tā mainītu savu sākotnējo secinājumu par grozīto dotāciju shēmu, tā tomēr uzskatītu, ka dotācija neietilpst Regulas 800/2008 piemērošanas jomā, jo atbalsta piešķiršanas aktā nebija ietvertas tiešas atsauces, kas prasītas Regulas 800/2008 3. panta 1. punktā, un Polija neiesniedza informācijas kopsavilkumu par dotāciju, kā prasīts 9. panta 4. punktā (30. apsvērums) (lēmuma par procedūras sākšanu 74.–78. apsvērums).

(57)

Komisija norādīja, ka, lai gan Polija 20 darbdienu laikā neiesniedza informācijas kopsavilkumu par atbrīvojuma no nodokļa shēmu, kā noteikts Regulas 800/2008 9. panta 1. punktā, šis trūkums tika novērsts no 2009. gada 12. februāra. Komisijai nebija nekādu norāžu par to, ka nebūtu izpildīti citi piemērojamie Regulas 800/2008 nosacījumi (lēmuma par procedūras sākšanu 81. apsvērums).

(58)

Komisija ņēma vērā Polijas nostāju, ka atbrīvojums no nodokļa neatbilst Regulas 800/2008 8. panta 2. punktam, jo PCC bija sācis darbu saistībā ar projektu, pirms tas pieteicās uz šo atbalstu (46. apsvērums). Komisija sākotnēji piekrita šim vērtējumam, bet norādīja, ka no tā izrietošā SEZ atļaujas atsaukšana līdz šim nav stājusies spēkā, jo to apstrīdējis PCC un par to notiek tiesvedība valsts līmenī (lēmuma par procedūras sākšanu 82. apsvērums).

(59)

Tomēr Komisija atklāja papildu šaubas par to, vai atbrīvojums no nodokļa atbilst Regulai 800/2008. Pirmkārt, Komisija apšaubīja, ka Polija ir pārbaudījusi, vai projekts reģionā būtu īstenots bez atbalsta, kā noteikts minētās regulas 8. panta 3. punkta d) apakšpunktā, un norādīja, ka 8. panta 4. punktā noteiktais izņēmums no minētās prasības nav piemērojams (lēmuma par procedūras sākšanu 85.–87. apsvērums).

(60)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka SEZ atļauja dod PCC tiesības izmantot atbrīvojumu no nodokļa attiecībā uz attiecināmajām izmaksām ne vairāk kā 271,5 miljonu PLN (65,4 miljonu EUR) apmērā diskontētā vērtībā (40), savukārt dotācijas pieteikumā norādītie attiecināmie izdevumi bija 223 miljoni PLN (56,2 miljoni EUR) diskontētā vērtībā. Šķiet, ka šo izmaksu pieaugumu neizraisīja projekta apjoma palielināšanās vai tvēruma paplašināšana (lēmuma par procedūras sākšanu 88. apsvērums).

(61)

Treškārt, tā kā SEZ atļaujā nebija norādīta piešķirtā atbalsta maksimālā summa, netika norādīts, ka dotācija ir piešķirta, un netika noteikts kumulācijas maksimālais apjoms, tā neatbilda Regulas 800/2008 7. panta 1. punktam (lēmuma par procedūras sākšanu 89. apsvērums).

(62)

Ceturtkārt, Komisija nevarēja izslēgt, ka atbrīvojums no nodokļa tika piemērots papildus dotācijai un ka tādējādi atbalsts varētu pārsniegt maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti saskaņā ar Polijas reģionālā atbalsta karti 2007.–2013. gadam un Regulas 800/2008 13. panta 3. punktu (lēmuma par procedūras sākšanu 90. apsvērums).

(63)

Piektkārt, šķiet, ka šāda apvienota atbalsta summa pārsniedza piemērojamo individuālā atbalsta paziņošanas robežvērtību un ka tā rezultātā tika pārkāpts Regulas 800/2008 6. panta 2. punkts (lēmuma par procedūras sākšanu 90. apsvērums).

(64)

Sestkārt, Polija iesniedza informācijas kopsavilkumu par atbrīvojumu no nodokļa tikai 2015. gada 16. jūlijā (44. apsvērums) un tādējādi pārkāpa Regulas 800/2008 9. panta 4. punktu (lēmuma par procedūras sākšanu 91. apsvērums).

(65)

Visbeidzot, atbalsta piešķiršanas aktā par atbrīvojumu no nodokļa (t. i., SEZ atļaujā) nebija ietvertas obligātas tiešas atsauces, kas paredzētas Regulas 800/2008 3. panta 2. punktā (lēmuma par procedūras sākšanu 92. apsvērums).

(66)

Pakārtoti Komisija norādīja, ka Regulas 800/2008 13. panta 1. punkts nav piemērojams (lēmuma par procedūras sākšanu 93. apsvērums).

(67)

Līdz ar to Komisija provizoriski secināja, ka saistībā ar atbrīvojumu no nodokļa nevar izmantot grupu atbrīvojumu saskaņā ar Regulu 800/2008 un ka tas ticis piešķirts nelikumīgi (lēmuma par procedūras sākšanu 93. apsvērums).

(68)

Komisija apsvēra, vai uz dotāciju un atbrīvojumu no nodokļa varētu attiecināt Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (tālāk tekstā – “Regula 651/2014”) (41), piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar tās 58. panta 1. punktu.

(69)

Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 12. punktā bija noteikts, ka atbalsta intensitāte dotācijas bruto ekvivalentā (tālāk tekstā – “DBE”) nepārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti, kas attiecīgajā apgabalā bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā. Ar dotāciju vienu pašu tika ievērota Polijas reģionālā atbalsta kartē 2007.–2013. gadam noteiktā maksimālā robeža, taču nebija skaidrs, vai tas tā bija kopā ar atbrīvojumu no nodokļa (lēmuma par procedūras sākšanu 96. apsvērums).

(70)

Turklāt saskaņā ar savu iepriekšējo lietu praksi (42) Komisija uzskatīja, ka Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 2. punktā, lasot to kopā ar 2. panta 27. punktu, ir prasīts ievērot arī atbalsta intensitāti Polijas reģionālā atbalsta kartē 2014.–2020. gadam (43). Standarta maksimālais apjoms lieliem uzņēmumiem Lejassilēzijas vojevodistē (PL51) 2014.–2020. gadā tika samazināts līdz 25 % no DBE. Piemērojot atjaunināto reģionālā atbalsta maksimālo apjomu, kā arī lieliem ieguldījumu projektiem piemērojamo samazinājuma formulu dotācijas pieteikumā deklarētajām attiecināmajām izmaksām, maksimālā pieļaujamā atbalsta summa bija 12 968 666 EUR (atbalsta intensitāte 24,13 %). Polija bija piešķīrusi atbalstu vismaz 23 086 560 EUR apmērā diskontētā vērtībā (atbalsta intensitāte 38,6 %). Līdz ar to uz dotāciju un atbrīvojumu no nodokļa kopā nevarēja attiecināt Regulas 651/2014 piemērošanu ar atpakaļejošu spēku (lēmuma par procedūras sākšanu 96.–99. apsvērums).

(71)

Tā kā Komisija bija provizoriski secinājusi, ka Regula 800/2008 nav piemērojama grozītajai dotāciju shēmai un ka ne Regula 800/2008, ne Regula 651/2014 nav piemērojama ne dotācijai, ne atbrīvojumam no nodokļa, tā uzskatīja, ka atbilstošais pamats to saderības novērtēšanai ir 2007. gada pamatnostādnes (lēmuma par procedūras sākšanu 100. un 101. apsvērums).

(72)

Komisija veica sākotnējo pārbaudi par grozītās dotāciju shēmas un atbalsta pasākumu saderību saskaņā ar 2007. gada pamatnostādnēm.

(73)

Komisija norādīja, ka tā nevar apstiprināt, ka grozītā dotāciju shēma atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. vai 74. punktam. Tāpēc tā sākotnēji uzskatīja, ka grozīto dotāciju shēmu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (lēmuma par procedūras sākšanu 102.–107. apsvērums).

(74)

Komisijai bija šaubas par PCC piešķirto atbalsta pasākumu (44) atbilstību 2007. gada pamatnostādņu 38., 67. un 71. punktam.

(75)

Attiecībā uz 38. punktu Komisija norādīja, ka Polijas kompetentā iestāde, šķiet, nav izdevusi “nodomu vēstuli, kurā paredzētais pasākums vispirms ir jāapstiprina Komisijai, lai saskaņā ar to piešķirtu atbalstu”, pirms projekta darbu sākšanas attiecībā uz dotāciju vai atbrīvojumu no nodokļa (lēmuma par procedūras sākšanu 108.–112. apsvērums).

(76)

Attiecībā uz 67. punktu Komisijai nebija skaidrs, kāpēc PCC dotāciju un atbrīvojuma no nodokļa pieteikumos norādīja atšķirīgas attiecināmās izmaksas. Lai aprēķinātu maksimālo atbalsta intensitāti 38,6 % apmērā, Komisija izmantoja dotācijai norādīto summu (223 317 710 PLN (53 749 328 EUR), diskontētā vērtībā). Komisijai bija šaubas, vai apvienotajos atbalsta pasākumos šis maksimālais apjoms tiks ievērots (lēmuma par procedūras sākšanu 113.–123. apsvērums).

(77)

Saistībā ar 71. punktu Komisija uzskatīja, ka attiecīgajām piešķīrējām iestādēm būtu jānodrošina kumulācijas noteikumu ievērošana atbalsta piešķiršanas brīdī(-žos), nevis tikai tad, kad tiek veikts maksājums, kas, šķiet, neattiecas uz atbrīvojumu no nodokļa. Komisijai bija šaubas, vai tiks ievēroti kumulācijas maksimālie apjomi (lēmuma par procedūras sākšanu 124. un 125. apsvērums).

(78)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz 2007. gada pamatnostādnēm, atbalsta pasākumi kopā nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Tomēr tā norādīja, ka dotācija pati par sevi varētu būt saderīga, ja varētu pierādīt, ka tā atbilst lēmuma par procedūras sākšanu 38. punktam (126. un 127. apsvērums).

(79)

Lēmuma par procedūras sākšanu 129. apsvērumā Komisija norādīja, ka tā nevar izslēgt, ka uz atbalstu projektam attiecas 2007. gada pamatnostādņu 68. punkts (45), un nevarēja izdarīt secinājumus par attiecīgo produktu un ģeogrāfisko tirgu identificēšanu (lēmuma par procedūras sākšanu 132.–146. apsvērums). Turklāt tā nevarēja izslēgt, ka tiks sasniegtas 68. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības, un tādējādi tā nevarēja izslēgt nepieciešamību veikt detalizētu pārbaudi par to, vai atbalsts bija nepieciešams, lai nodrošinātu stimulējošu ietekmi uz ieguldījumu, un vai atbalsta radītie ieguvumi bija lielāki nekā no tā izrietošie konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm (lēmuma par procedūras sākšanu 147.–160. apsvērums).

(80)

Komisija arī norādīja, ka pat ja tai nebūtu jāveic 68. punktā minētie pārbaudes pasākumi vai ja šo pārbaudes pasākumu rezultāti neprasītu padziļinātu novērtējumu, tā nevarētu konstatēt, ka atbalsta pozitīvā un negatīvā ietekme bija acīmredzami pozitīva un ka atbalsts neizraisīja nepieņemamus konkurences izkropļojumus (lēmuma par procedūras sākšanu 161. un 162. apsvērums).

(81)

Šajā iedaļā ir apkopotas piezīmes, ko Komisijai par lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza PCC un 24 citas trešās personas.

(82)

PCC iesniedza būtiskus juridiskus apsvērumus, kas lielā mērā pārklājās ar Polijas iesniegtajām sākotnējām piezīmēm par lēmumu par procedūras sākšanu. Pārējās trešās personas lielākoties nāca klajā ar paziņojumiem par ieguvumiem, ko attiecīgais reģions gūst no projekta.

(83)

Attiecībā uz grozīto dotāciju shēmu PCC norādīja, ka 2007. gada pamatnostādnēs nebija paredzēts minimālais darbavietu skaits, kas būtu jārada ar ieguldījumu. Tāpēc IEDP grozījumu noteikumos (28. apsvērums) paredzētais to darbvietu skaita samazinājums, kuras bija jārada ar ieguldījumu, bija neliels grozījums un neietekmēja grozītās dotāciju shēmas saderību ar 2007. gada pamatnostādnēm.

(84)

PCC nepiekrīt, ka grozītā dotāciju shēma neprasīja administrējošajai iestādei pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas rakstiski apstiprināt, ka, veicot detalizētu pārbaudi, projekts principā atbilst shēmā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem. Šī prasība ir ietverta atbalsta pieteikuma procedūras noteikumos un nosacījumos, turklāt PCC saņēma šādu apstiprinājumu 2011. gada 3. janvāra vēstulē. Papildus tam pirms projekta darbu sākšanas PCC faktiski bija piešķirts atbalsts.

(85)

PCC paskaidroja, kāpēc dotācijas un atbrīvojuma no nodokļa pieteikumos tas norādīja uz dažādām projekta attiecināmajām izmaksām (60. apsvērums).

(86)

PCC paskaidroja, ka pirms projekta PCC grupa bija konstatējusi nopietnas nepilnības MHES tirgū, galvenokārt tāpēc, ka tirgū darbojošies lielie vēsturiskie ražotāji nebija veikuši inovācijas. PCC grupa, apsverot, vai ieguldīt jaunā ražošanas uzņēmumā, izvēlējās būvēt jaunu ražotni, kuras pamatā ir inovatīva tehnoloģija, īpaši ņemot vērā valsts atbalstu, kas būtu pieejams būvniecības atbalstam. Projekta sākotnējās aplēstās izmaksas bija aptuveni 223 000 000 PLN.

(87)

Tā kā PCC grupai nebija pieredzes ar šādiem sarežģītiem ieguldījumiem, tā nolīga ārēju konsultantu Siemens Group (tālāk tekstā – “Siemens”), lai apstiprinātu kapitālizdevumu līmeni un palīdzētu lemt par konkrētām tehniskām pieejām. Pēc analīzes Siemens ieteica, ka minimālie nepieciešamie kapitālizdevumi būtu jāpalielina līdz aptuveni 300 000 000 PLN. Tā kā peļņa no ieguldījumiem tad būtu pārāk zema, PCC papildus dotācijai nolēma pieteikties atbrīvojumam no nodokļa. PCC norāda, ka kopš brīža, kad tas apzinājās nepieciešamību palielināt projekta izdevumus, tas visā sarakstē ar Polijas iestādēm un Komisiju atsaucās uz augstāko summu.

(88)

PCC apgalvo, ka tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas, ka tas 2013. gada februārī saņems atbrīvojumu no nodokļa, PCC nolēma īstenot projektu.

(89)

PCC apstrīdēja Polijas vērtējumu, kuram sākotnēji piekrita Komisija (58. apsvērums), ka tas bija sācis darbu saistībā ar projektu, pirms tas iesniedza pieteikumu atbrīvojumam no nodokļa. PCC norādīja, ka būvdarbi sākās 2013. gada 5. aprīlī (46) un ka 2013. gada 16. augustā tas uzņēmās pirmās stingri noteiktās saistības pasūtīt projektam vajadzīgās iekārtas (47). Pirms šīm darbībām tas bija veicis tikai projekta priekšizpēti, kas ir standarta uzņēmējdarbības prakse.

(90)

PCC uzsvēra projekta īstenošanas rezultātā ieviestās ražošanas metodes inovatīvo raksturu. Kopš 2008. gada uzņēmums bija sadarbojies ar trešo pušu konsultantiem, lai izstrādātu sākotnējo koncepciju. Ražošanas metode ietver vairākus procesus, kurus nevar pareizi modelēt bez empīriskas testēšanas, cita starpā to sarežģītības un vairāku mainīgo lielumu ietekmes dēļ. Tāpēc vienīgais veids, kā vākt vajadzīgos datus, ir laboratorijas apstākļos. (..). Tika uzskatīts, ka izmēģinājumu veikšana rūpnieciskā mērogā (..) ir saistīta ar pārmērīgu risku. (..) (48) (..). Tāpēc PCC pēc Siemens ieteikuma nolēma veikt darbus daļēji tehniskā mērogā, izmantojot eksperimentālu iekārtu, kas nodrošinātu apstākļus, kas līdzīgi rūpnieciskajos reaktoros esošajiem apstākļiem, lai pārbaudītu projekta īstenojamību (..).

(91)

PCC paskaidroja, ka pati izmēģinājuma iekārta ir vairāku nelielu ierīču kopums, kas uzmontēts uz diviem tērauda rāmjiem aptuveni divu metru augstumā un aizņem nelielu platību (1 x 2 metri un 1 x 1 metrs) vienā no telpām, ko paredzēts izmantot kā pētniecības telpu. Tā nebija pastāvīgi piestiprināta pie zemes, un to varēja viegli demontēt un pārvietot uz citu vietu. Tās nodošanai ekspluatācijā nebija nepieciešami nekādi būvdarbi. Faktiski visas eksperimentālās iekārtas sastāvdaļas uzreiz pēc piegādes PCC tika nodotas Siemens Vācijā.

(92)

Visas izmēģinājuma iekārtas izmaksas bija aptuveni 150 000 EUR, kas, kā norādīja PCC, ir niecīga summa salīdzinājumā ar projekta kopējām izmaksām. 2012. gada 17. oktobrīPCC iegādājās tikai dažus nelielus eksperimentālās iekārtas elementus 23 854,19 PLN (5 814 EUR) vērtībā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) (49); lielākā daļa izmaksu radās pēc SEZ atļaujas izsniegšanas.

(93)

PCC norādīja, ka, ja izmēģinājuma projekta rezultāti būtu neapmierinoši, tas būtu varējis atteikties no projekta, jo tam būtu radušās tikai nelielas sagatavošanas darbu izmaksas. Turklāt PCC uzskatīja, ka šajā gadījumā tas atsavinātu ar izmēģinājuma projektu saistītās intelektuālā īpašuma tiesības ar mērķi samazināt vai novērst jebkādus iespējamos zaudējumus. PCC norādīja, ka tāpēc visas ar izmēģinājuma projektu saistītās izmaksas tas savā analītiskajā uzskaitē ir reģistrējis kā atsevišķu posteni, lai tas varētu sasaistīt savas ražošanas izmaksas ar minimālo pārdošanas cenu, ko tas pieprasītu par šo intelektuālo īpašumu.

(94)

PCC apgalvoja, ka jo īpaši saskaņā ar 2007. gada pamatnostādnēm un Regulu (ES) Nr. 651/2014 ne priekšizpēti, ne izmēģinājuma iekārtu nevar uzskatīt par būvdarbu sākumu.

(95)

Turklāt, ņemot vērā Augstākās administratīvās tiesas spriedumu (49. apsvērums), PCC norādīja, ka Polijas valsts oficiālā nostāja ir tāda, ka SEZ atļauja nebūtu jāanulē tāpēc, ka nav ievērota oficiālās stimulējošās ietekmes prasība. Tā kā Komisija lēmumā par procedūras sākšanu šajā ziņā neizteica nekādas šaubas, tai būtu jāizdara līdzīgi secinājumi.

(96)

PCC apgalvoja, ka nav nepieciešams veikt padziļinātu novērtējumu saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 68. punktu, jo netika sasniegta neviena no šajā punktā noteiktajām robežvērtībām.

(97)

PCC norāda – lai piemērotu 2007. gada pamatnostādņu 68. punktu, kopējai atbalsta summai no visiem avotiem jāpārsniedz 75 % no maksimālās atbalsta summas, kādu var saņemt par ieguldījumu, kura attaisnotie izdevumi ir 100 miljoni EUR, piemērojot parasto reģionālo atbalsta maksimālo intensitāti, kāda saskaņā ar apstiprināto reģionālā atbalsta karti ir spēkā attiecībā uz lieliem uzņēmumiem atbalsta piešķiršanas plānotajā dienā (tālāk tekstā – “75 % robežvērtība”). PCC arī norāda, ka netiek apstrīdēts, ka attiecīgā summa gan dotācijas piešķiršanas, gan atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanas brīdī bija 30 miljoni EUR (50). PCC uzsver, ka dotācijas summa pati par sevi ir daudz mazāka par šo summu.

(98)

PCC turklāt apgalvo, ka atbrīvojums no nodokļa ir ierobežots ar likumu, līdz ar to atbalsta pasākumi kopā nevar sasniegt šo summu. PCC norāda, ka SEZ noteikumu 4. iedaļas 5. punktā ir norādīts: “[j]a no visiem avotiem piešķirtā reģionālā atbalsta kopējā vērtība pārsniegtu 75 % no atbalsta maksimālās vērtības, ko var piešķirt tādu ieguldījumu īstenošanai, kuru attiecināmās izmaksas ir 100 miljoni EUR, izmantojot standarta valsts atbalsta maksimālos apjomus, kas atbalsta piešķiršanas dienā noteikti lieliem uzņēmumiem apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē, par individuālā atbalsta projektu ir jāpaziņo Eiropas Komisijai.”

(99)

Turklāt PCC norāda, ka saskaņā ar SEZ noteikumu 1. iedaļu valsts atbalstu saskaņā ar atbrīvojuma no nodokļa shēmu var piešķirt tikai atbilstīgi Regulas 800/2008 nosacījumiem. Tādējādi summu, kas pārsniedz 75 % robežvērtību un uz ko nevarēja attiecināt grupu atbrīvojumu saskaņā ar minēto regulu, nevarēja piešķirt saskaņā ar minēto shēmu. Kā papildu pierādījumu tam PCC norāda, ka UIN likuma (51) 17. panta 1. punkta 34. apakšpunktā ir noteikts, ka “valsts atbalsta summa, kas piešķirta, izmantojot [atbrīvojuma no nodokļa shēmu], nedrīkst pārsniegt uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta summu, kas saskaņā ar atsevišķiem noteikumiem ir pieejama maksimālajā iespējamajā apmērā atbalsta saņemšanai tiesīgajās teritorijās”. Šie “atsevišķie noteikumi” ietver SEZ noteikumus, tai skaitā 75 % robežvērtību. PCC uzskata, ka SEZ noteikumu un UIN likuma sekas ir tādas, ka tad, kad atbalsts sasniedz 75 % robežvērtību, ieguldītājs, vienīgi pamatojoties uz likumu, zaudē tiesības uz jebkādu turpmāku atbrīvojumu no nodokļa, kas saistīts ar SEZ īstenotajiem projektiem.

(100)

Turklāt PCC uzsver, ka Savienības tiesību aktos noteikto robežvērtību ierobežojums tika iekļauts Polijas tiesību aktos kā daļa no būtiskas reformas speciālajās ekonomiskajās zonās saistībā ar Polijas pievienošanos Savienībai. Pirms tam atbrīvojumi no nodokļa bija ierobežoti tikai laika, nevis apmēra ziņā.

(101)

PCC norāda, ka, tā kā 75 % robežvērtība tieši izriet no vispārēji piemērojamas tiesību normas, ko pieņēmusi kompetentā iestāde un kas ir pienācīgi izsludināts, tas ir pilnīgi pārredzams un pieejams visām ieinteresētajām personām. Tādējādi ikviens uzņēmējs zinātu, ka neatkarīgi no noteikumiem par konkrētu atļauju veikt saimniecisko darbību SEZ tiek piemērota 75 % robežvērtība. Ikviens uzņēmējs, kas joprojām pieprasītu atbrīvojumu no nodokļa, pārsniedzot šo robežu, nelikumīgi samazinātu maksājamo nodokļu summu, un nodokļu iestādēm būtu tiesības piedzīt nodokļu parādus ar procentiem. Tīšas pārsnieguma summu pieprasīšanas gadījumā var pat iestāties kriminālatbildība.

(102)

Šajā saistībā PCC norāda, ka uzņēmumiem ir jāziņo par savu atbrīvojumu no nodokļa savā ikgadējā nodokļu deklarācijā un tiem ir pienākums glabāt ar nodokļu atbrīvojumu saistīto uzskaites dokumentāciju. Nodokļu iestāžu rīcībā ir iedarbīgi juridiski, procesuāli un IT rīki, ko izmantot, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi pārbaudīts atbrīvojuma no nodokļa apmērs, uz kuru uzņēmumam ir tiesības, arī tiesības revidēt uzņēmumus, kuri gūst labumu no atbrīvojuma no nodokļa.

(103)

PCC apgalvo, ka, piemērojot samazinājuma formulu, maksimālā atbalsta summa, ko tas varētu saņemt projektam, ir 23 086 560 EUR, kas ir mazāk nekā 75 % robežvērtība, uz kuru attiecas 68. punkts. PCC norāda, ka Komisija iepriekš ir piekritusi (52), ka dalībvalsts vienkārši apņemas piemērot 2007. gada pamatnostādņu noteikumus par samazināšanu, un tādēļ būtu nesamērīgi secināt, ka Polijas tiesību norma kopā ar dažādām procesuālām garantijām, ko papildina finansiālas un kriminālas sankcijas, nebūtu pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību.

(104)

Neatkarīgi no tā, ka PCC nesaņēma atbalstu, kas pārsniedz 75 % robežvērtību, tas apgalvo, ka 68. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības nav sasniegtas. Lai to noteiktu, PCC identificēja tālāk aprakstītos konkrētos produktu un ģeogrāfiskos tirgus.

(105)

PCC norādīja, ka produkts, uz kuru attiecas projekts, ir MHES, nevis konkrēta tās variācija (53), un piekrita lēmumā par procedūras sākšanu iekļautajiem apgalvojumiem, kas pamatoja šo nostāju. PCC norādīja, ka projekta ietvaros tiek piedāvāts pilns MHES tīrības klašu, īpašību un funkciju klāsts atkarībā no pircēju vajadzībām, un tās netiek uzskatītas par atsevišķiem produktiem. DHES, kas ir MHES pamata ķīmiskais elements, ir katras klases MHES sastāvā, un līdz ar to katras klases MHES ir līdzīgas ķīmiskās reakcijas, kas dod līdzīgus rezultātus. Konkrētas tīrības klases izvēle ir atkarīga no klientu tehnoloģijas un komerciāliem lēmumiem; nav taisnība, ka noteiktu produktu izstrādei ir vajadzīgas noteiktas tīrības klases. Ne vienmēr ir taisnība, ka augstākas tīrības klases izmaksā vairāk nekā tehniskās kategorijas MHES, jo cenas tiek noteiktas, ņemot vērā klientu vajadzības un profilus.

(106)

PCC norādīja, ka saskaņā ar 2007. gada pamatnostādnēm konkrētais produktu tirgus ietver produktu un tā aizstājējus, kurus par tādiem uzskata patērētājs vai ražotājs, ņemot vērā ražošanas iekārtu elastību (54). Iekārtas projekta ietvaros nodrošina PCC gandrīz neierobežotu elastību pāriet no vienas tīrības klases uz citu. PCC atgādināja, ka sūdzības iesniedzējs ir arī atzinis, ka gan tā ražotnes, gan Akzo Nobel ražotnes piedāvā pilnīgu elastību attiecībā uz iespēju ražot visas MHES tīrības klases (55).

(107)

PCC arī norādīja, ka 2007. gada pamatnostādnēs (56) ir norādīts, ka 68. punkta vajadzībām noietu un acīmredzamo patēriņu definē saskaņā ar attiecīgo līmeni Prodcom klasifikācijā (57). Attiecīgais Prodcom klasifikācijas kods aptver ne tikai visus monohloretiķskābes tīrības līmeņus, bet arī citas dažādas hloretiķskābes, tātad tas ir daudz plašāks (58).

(108)

PCC arī norādīja, ka iepriekšējos Komisijas lēmumos MHES tirgus tika definēts kā viens tirgus (59).

(109)

PCC apgalvo, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir MHES tirgus, kas aptver vismaz Eiropas Ekonomikas zonu (tālāk tekstā – “EEZ”), Ziemeļameriku un Dienvidameriku, un ka saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 70. punktu EEZ tirgus nav piemērots un ir viegli pieejami statistikas dati par pareizu tirgus segmentāciju (60). PCC piekrīt Komisijas secinājumam par pretrunu sūdzības iesniedzēja apgalvojumā, ka tirgus ir EEZ, savukārt sūdzības iesniedzējs pats atsaucās uz importu no Ķīnas uz EEZ, un tirdzniecības statistika liecina par Eiropas eksportu uz ASV (61).

(110)

PCC apgalvo, ka pieprasījums pēc MHES EEZ, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā galvenokārt attiecas uz relatīvi augstas tīrības klases ražojumiem, kurus ražo tikai Eiropas ražotāji (un nelielā mērā arī vietējie Ziemeļamerikas ražotāji). Tos neražo Āzijas ražotāji.

(111)

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas reģioniem tradicionāli ir raksturīgs liels MHES piegādes deficīts, kas liek klientiem meklēt pienācīgas kvalitātes MHES no Eiropas duopola dalībniekiem: sūdzības iesniedzēja un Akzo Nobel. Sūdzības iesniedzējam ir dominējošs stāvoklis MHES tirgū neatkarīgi no reģiona, un 2006. gadā tam bija 47 % tirgus daļas EEZ, 40 % Ziemeļamerikā un 55 % Dienvidamerikā. Tajā pašā laikā Akzo Nobel šajos tirgos bija attiecīgi 39 %, 23 % un 14 % tirgus daļas (62). Tāpēc tirgus duopolā struktūra ir raksturīga un kopīga visam ģeogrāfiskajam tirgum, kas aptver EEZ, Ziemeļameriku un Dienvidameriku (63). Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējam pašam ir tik liela Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tirgus daļa, PCC apgalvo, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi, ka šie reģioni ir nošķirti no EEZ un ka Eiropas ražotāji nevar tos apgādāt, nav pamatoti.

(112)

PCC arī norādīja, ka varētu pat apgalvot, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir globāls tirgus, jo Āzijas ražotāji (Ķīna un Indija ir MHES neto eksportētāji) piegādā mazākas tīrības MHES EEZ, Ziemeļamerikai un Dienvidamerikai. Tomēr šie Āzijas ražotāji lielāko uzmanību pievērš tādām teritorijām kā Turcija un Austrālija. Tādējādi tas uzskata, ka pareizais ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ, kā arī Ziemeļamerika un Dienvidamerika.

(113)

Saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 68. punkta a) apakšpunktu var būt nepieciešams veikt padziļinātu atbalsta novērtējumu, ja atbalsta saņēmējam pirms ieguldījuma veikšanas ir vairāk nekā 25 % no attiecīgā(-o) produkta(-u) noieta attiecīgajā(-os) tirgū(-os) vai pēc ieguldījuma veikšanas būtu vairāk nekā 25 % no noieta.

(114)

PCC atgādina, ka konkrētais tirgus ir visu tīrības klašu MHES tirgus, kas aptver vismaz EEZ, kā arī Ziemeļameriku un Dienvidameriku. PCC norāda, ka pēc projekta pabeigšanas tas nesasniegtu 25 % no produkta noieta šajā tirgū un ka tas ir skaidrs pat no informācijas, ko Komisija sniegusi lēmumā par procedūras sākšanu, pamatojoties uz neatkarīgiem datiem (64). Faktiski šī informācija arī liecina, ka PCC nevarētu iegūt šādu noieta daļu pat tad, ja ģeogrāfiskais tirgus būtu tikai EEZ (65). PCC apgalvo, ka paša sūdzības iesniedzēja aprēķini (66) nav pareizi.

(115)

Tāpēc PCC apgalvo, ka šajā gadījumā nav nepieciešams padziļināts novērtējums saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 68. punkta a) apakšpunktu.

(116)

Saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktu var būt nepieciešams veikt padziļinātu atbalsta novērtējumu, ja projekta radītā ražošanas jauda ir lielāka par 5 % no tirgus apjoma, kas aprēķināts, izmantojot acīmredzamā patēriņa datus par attiecīgo produktu (saražotais apjoms, kuram pieskaitīts imports, bet atņemts eksports), ja vien tā acīmredzamā patēriņa gada pieauguma rādītājs iepriekšējos piecos gados nav bijis lielāks par EEZ iekšzemes kopprodukta (tālāk tekstā – “IKP”) gada pieauguma vidējo rādītāju.

(117)

PCC nepiekrīt metodikai, ko Komisija izmantoja lēmumā par procedūras sākšanu, lai aprēķinātu tirgus izaugsmes rādītājus, jo tā neatbilda 2007. gada pamatnostādņu prasībām un izmantotie dati nav apstiprināti ar citiem neatkarīgiem datiem. Katrā ziņā PCC apgalvo, ka saliktā gada pieauguma tempa (tālāk tekstā – “CAGR”) metodikā nav ņemtas vērā svārstības, kas rodas attiecīgajā periodā, un tajā ir ņemti vērā tikai robežgadi. Šajā gadījumā šīs metodikas piemērošana bez papildu pieņēmumiem var novest pie kļūdainiem secinājumiem par tirgum raksturīgo dinamiku. 2011. un 2012. gads – gadi pirms individuālo atbalsta pasākumu piešķiršanas PCC – nebija parasti gadi parastas attīstības ekonomikas ciklā, bet bija daļa no pārejas perioda starp finanšu krīzi un atveseļošanos. Tādējādi acīmredzamā patēriņa vērtība robežgados nav uzticams etalonrādītājs MHES tirgus novērtēšanai. PCC uzskata, ka, ņemot vērā, ka atsauces periodu izkropļoja vēl nepieredzēta ekonomikas krīze, svarīgāk ir prognozēt tirgus dinamisko izaugsmi šī perioda beigās.

(118)

Tāpēc PCC apgalvo, ka šajā gadījumā nav nepieciešams padziļināts novērtējums saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktu.

(119)

PCC atgādina Smurfit Kappa judikatūru (67), saskaņā ar kuru Komisija var veikt atbalsta samēra pārbaudi, ja nav skaidrs, vai tā pozitīvā ietekme ir lielāka par negatīvo. Šajā sakarā PCC uzsver, ka Komisijai ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda apstrīdētie atbalsta pasākumi, lai, pieņemot galīgo lēmumu, tās rīcībā būtu pēc iespējas pilnīgāka un uzticamāka informācija. Tādējādi uzņēmums apgalvo, ka Komisija nevar konstatēt valsts atbalsta nesaderību, pamatojoties tikai uz negatīvu prezumpciju, kas izriet no tādas informācijas trūkuma, kas ļautu konstatēt pretējo. Tāpēc Komisija nevar konstatēt, ka MHES tirgus sarūk vai ir pārprodukcija, jo Polija vai cita persona nesniedz pierādījumus par pretējo. Tiesiskās noteiktības labad Komisijai ir jāspēj pamatot savus konstatējumus, nevis tikai balstīties uz pieņēmumiem.

(120)

PCC piebilst, ka, pieņemot, ka nevar iesniegt ticamus, konkrētus un uzticamus pierādījumus par MHES tirgu 2006.–2011. gadā, ir saprātīgi un pamatoti pārbaudīt arī datus par laikposmu pēc 2011. gada, kas ilustrē MHES tirgus faktisko attīstību pēc šī laikposma. Komisija, veicot samēra pārbaudi, neaprobežojas tikai ar laikposma pirms ieguldījumu veikšanas pārbaudi, un tā var izmantot ex post informāciju, lai pārbaudītu valsts atbalsta faktisko ietekmi uz konkrēto tirgu (68).

(121)

PCC apgalvo, ka projektam paredzētā valsts atbalsta pozitīvā ietekme ievērojami pārsniedz šā atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi.

(122)

PCC atkārtoti pauž savu nostāju, ka atbalstam bija oficiāla stimulējoša ietekme. Uzņēmums norāda, ka atbalsts ir samērīgs, jo saistībā ar to ievērots piemērojamais reģionālā atbalsta maksimālais apjoms, arī samazināšanas mehānisms.

(123)

Pirms pieteikties atbalstam, PCC aprēķināja projekta ieguldījumu prognozes un secināja, ka gadījumā, ja atbalsta pasākumu nebūtu, ieguldījums radītu negatīvu neto pašreizējo vērtību (tālāk tekstā – “NPV”) –[1,3–1,5] miljonu PLN apmērā un finanšu atdeves likmi (tālāk tekstā – “FAL”) –[6,8–7,9] % apmērā. Ar atbalsta pasākumiem projekts sasniegtu NPV aptuveni [62–72] miljonu PLN apmērā un FAL [12,7–15] % apmērā. Ja PCC nebūtu saņēmis atbalsta pasākumus, tas būtu ieguldījis tikai vienkāršas šķīdināšanas iekārtas būvniecībā ar aplēstajām izmaksām [48–58] miljoni PLN, ar NPV aptuveni [15–18] miljoni PLN un FAL [8,6–10,2] % apmērā. PCC norāda, ka valsts atbalsta faktiskā summa, kas izriet no atbrīvojuma no nodokļa, ir atkarīga no tā rentabilitātes, un tas vēl vairāk pierāda, ka tas nepārsniedz projekta īstenošanai nepieciešamo.

(124)

PCC norāda, ka atbalsta pārliecinoši pozitīvo ietekmi pārbaudīja un apstiprināja pati Komisija, apstiprinot finansiālo ieguldījumu projektā no ERAF līdzekļiem (34. apsvērums).

(125)

Laikā, kad tika piešķirts atbalsts PCC, sūdzības iesniedzējs un Akzo Nobel veidoja duopolu MHES tirgū un bija pakļauti ļoti nelielam konkurentu spiedienam. Komisija konstatēja, ka no 1984. gada līdz 1999. gadam tie darbojās kā daļa no MHES tirgus karteļa (tālāk tekstā – “lēmums par karteli”) (69). Tādējādi, atvieglojot jauna konkurenta ienākšanu tirgū, atbalsts radītu pozitīvu ietekmi uz tirgu. Turklāt Akzo Nobel saņēma valsts atbalstu aptuveni 64 miljonu EUR apmērā (daudz vairāk nekā PCC piešķirtā summa) hlora un MHES ražotņu pārvietošanai Nīderlandē, ko Komisija apstiprināja 2004. gadā (70). PCC uzskata, ka sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību par to tikai tādēļ, lai traucētu tā darbību un izstumtu jaunu dalībnieku no MHES tirgus.

(126)

Turklāt PCC norāda, ka tirgus duopolais raksturs nozīmē, ka patērētāji bieži ir piesaistīti konkrētam piegādātājam un tiem nav citu iespēju nepietiekamas ražošanas jaudas gadījumā. MHES ražošana ir sarežģīta, un ražotnēs bieži rodas neizbēgamas apkopes pārtraukumi. Tas rada regulāru piegāžu trūkumu, īpaši tāpēc, ka sūdzības iesniedzējam un Akzo Nobel ir ierobežotas uzglabāšanas vietas, kurās tie var nodrošināt krājumus šādu pārtraukumu gadījumiem. PCC klātbūtne tirgū ar projekta starpniecību palīdz mazināt šo problēmu un stabilizēt tirgu. PCC norāda, ka faktiski kopš projekta darbības sākšanas sūdzības iesniedzējs pats ir lūdzis PCC tam piegādāt MHES sakarā ar sūdzības iesniedzēja ražotnes darbības apturēšanu tehniskās apkopes veikšanas dēļ.

(127)

Turklāt PCC apgalvo, ka MHES patērētāji dod priekšroku tā klientu apkalpošanas kvalitātei, nevis vēsturisko duopola uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitātei, jo tas sniedz atvērtāku un pielāgotāku pakalpojumu, kā arī inovatīvu pieeju.

(128)

Attiecībā uz jaudas pārpalikumu PCC apgalvo, ka pieprasījums pēc MHES pastāvīgi pieaug, arī saistībā ar betaīnu (personiskās aprūpes un tīrīšanas līdzekļu) un KMC (ko izmanto kā biezinātāju pārtikai, farmaceitiskiem produktiem, personīgai aprūpei un hidropārraušanas lietojumiem) ražošanu. PCC atzīmē – gan nenorādot avotus –, ka šajās nozarēs CAGR pārsniedz [3,3–4]–[5,8–7] %. Paredzams, ka pieprasījuma pieaugums radīsies sevišķi attiecībā uz betaīniem (virsmaktīvo vielu grupa), un PCC prognozē, ka ASV tirgū to patēriņš sasniegs [98–118] kt/gadā. Pieņemot, ka MHES patēriņš betaīnu ražošanā ir aptuveni [11,4–12,8] %, tas liecinātu, ka MHES patēriņš ir [11,5–12,7] kt/gadā tikai konkrētajā virsmaktīvās vielas tirgus daļā. Savukārt KMC ražošanas sektors ir otrs lielākais MHES patērētājs, un bija paredzams, ka līdz 2023. gadam KMC ražošanas apjoms ievērojami pieaugs (71). PCC norādīja, ka KMC eksports no Savienības pieaug (72), un tas liecina par augošu pieprasījumu pēc Savienības izcelsmes MHES un ir pretrunā sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem par MHES tirgus sarukumu vai stagnāciju.

(129)

PCC uzsver, ka stabila augšupejoša tendence MHES tirgū ir daļa no vispārīgākas tendences visā ķimikāliju nozarē, kas pēc izteikta krituma 2009. gadā liecina par stabilu ilgtermiņa izaugsmi (73). PCC arī uzsver, ka ir paredzams, ka ASV tirgus, kas ir ievērojams noieta tirgus MHES ražotājiem Savienībā (74), pastāvīgi palielināsies.

(130)

PCC norāda, ka, sūdzības iesniedzējs, apgalvojot, ka MHES piedāvājuma līmenis pārsniedz pieprasījumu, nepareizi interpretē datus. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam Eiropas tirgū tika saražoti 200 kt MHES gadā, bet tika patērēti tikai aptuveni 144–147 kt/gadā, kas nozīmē, ka 42 kt/gadā, ko PCC saražoja pēc projekta īstenošanas, ir lieki (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 26. un 27. apsvērumu). PCC apgalvo, ka vienkāršotā metodika, kurā tiek summētas ražotņu maksimālās nominālās jaudas, neatspoguļo reālo situāciju, ka ražotnēs notiek sistemātiski, regulāri un neizbēgami ražošanas pārtraukumi, kas ir normāla to uzturēšanas procesa daļa – faktiskā ražošanas jauda ir tuvāka 80–90 % no nominālās jaudas (75). PCC norāda, ka kopējais pieprasījums MHES tirgū Eiropā un ASV ir drīzāk aptuveni [255–305] kt/gadā, savukārt piedāvājums ir [215–258] kt/gadā – deficīts [34–40] kt/gadā atbilst projekta faktiskajai ražošanas jaudai, nevis nominālajai jaudai.

(131)

PCC norāda, ka paša sūdzības iesniedzēja rīcība ir pretrunā tā apgalvotajai tirgus interpretācijai. Savos oficiālajos tirgvedības ziņojumos sūdzības iesniedzējs ir atkārtoti izklāstījis MHES kā daudzsološu tirgu ar dinamisku izaugsmi un arī uzsvēris nespēju apmierināt klientu pieprasījumu (2013. gada ziņojums). 2018. gadā tas arī paziņoja, ka paplašinās savu ražošanas un uzglabāšanas jaudu (76).

(132)

Attiecībā uz tirgus perspektīvām PCC norāda, ka Akzo Nobel un sūdzības iesniedzējs pēdējos gados ir paziņojuši par ieguldījumiem MHES (77). PCC apgalvo, ka tas pierāda, ka atbalsta pasākumi nav samazinājuši vēsturisko operatoru tirgus jaudu. Turklāt 2020. gada augustā Nouryon (iepriekš – Akzo Nobel) paziņoja, ka tas paplašinās savu MHES ražošanas jaudu Nīderlandē, un konkrēti norādīja, ka MHES ražošanas sektors apkalpo strauji augošas nozares, tai skaitā kultūraugu aizsardzības līdzekļu ražošanas nozari Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, un farmaceitisko produktu ražošanas nozari Indijā un citos jaunietekmes tirgos. PCC apgalvo, ka šo ieguldījumu veicināja tas pats acīmredzamais dinamiskais tirgus pieprasījums, kas bija projekta pamatā. PCC arī norāda, ka Nouryon paziņojums apstiprina paša PCC viedokli, ka MHES tirgu veido vismaz EEZ un ASV, pat ja tas nav globāls tirgus.

(133)

PCC uzsver, ka tas pārbaudīja attiecīgos datus, kas bija pieejami laikā, kad tika pieņemts lēmums ieguldīt projektā. Saskaņā ar Tecnon Orbichem MHES 2008.–2018. gada ziņojumu (tālāk tekstā – “Tecnon Orbichem ziņojums”) MHES patēriņa CAGR 2005.–2015. gadā tika prognozēts [2–2,4] % apmērā Eiropai, Ziemeļamerikai un Dienvidamerikai, un visas pasaules CAGR – potenciāli [2,5–3] % – [3–3,6] % apmērā. 2010. gadā sagatavotajā ziņojumā Kline & Company prognozēja lielu KMC ([3–3,6] %) un TGS ([2,5–3] %), kas ir MHES galvenie lietojumi, ražošanas apjoma pieaugumu Eiropā. Savukārt SRI Consulting 2011. gada ziņojumā (78) (tālāk tekstā – “SRI 2011. gada ziņojums”) tika norādīts, ka Ziemeļamerikā virsmaktīvo vielu tirgum ir vislielākā ietekme uz MHES patēriņu un ka naftas ķīmijas rūpniecībā ir palielinājies pieprasījums pēc KMC un ir ļoti labs stāvoklis polivinilhlorīda (tālāk tekstā – “PVH”) nozarē, kur izmanto TGS. Tas norādīja uz regulāru skābju patēriņa pieaugumu ASV laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, ko pārtrauca tikai pasaules ekonomikas krīze 2009. gadā. Tecnon Orbichem ziņoja par līdzīgiem konstatējumiem attiecībā uz Eiropas tirgu, proti, par MHES patēriņa pieaugumu saistībā ar virsmaktīvajām vielām (no [2,5–3] % līdz [3–3,6] % gadā), KMC ([1,9–2,3] % gadā) un TGS (no [0,9–1,1] % līdz [1,9–2,3] % gadā). SRI tirgus dati liecināja arī par ievērojamu MHES pieprasījuma pieaugumu Centrāleiropā un Austrumeiropā ([8,2–9,5] % CAGR laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam).

(134)

PCC uzsver, ka projekta galvenais pamatojums bija esošās hlora vērtības ķēdes paplašināšana PCC grupā, iekļaujot vielas ar daudzsološām tirgus perspektīvām. MHES tika uzskatīta par atbilstošu šai stratēģijai, jo hlors ir galvenā izejviela tās ražošanā, un MHES tirgus tika uzskatīts par ierobežoti svārstīgu, ņemot vērā tā plašo daudzveidību galapatēriņa tirgos, no kuriem galvenajiem bija tendence uz globālu izaugsmi. Līdz ar to, ņemot vērā MHES tirgus duopolo struktūru, duopola dalībnieku labi izmantoto jaudu ES un ASV tirgos, pastāvīgi augošo pieprasījumu pēc MHES, kas lielā mērā ir pasargāts no īstermiņa un vidēja termiņa ekonomikas svārstībām, un atbilstošu iekšējo hlora piedāvājumu PCC grupā, projekts tika uzskatīts par leģitīmu un saprātīgu ieguldījumu.

(135)

PCC atgādina, ka ieguldījums veikts reģionā, kas ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu un kurā IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija tikai 47,52 % no ES25 vidējā rādītāja. 2014.–2021. gada periodā reģions saglabāja “a” kategorijas reģiona statusu ar IKP uz vienu iedzīvotāju 65,33 % apmērā no ES25 vidējā rādītāja. Turklāt konkrētā teritorija, kurā atrodas projekts, ir vēl nelabvēlīgākā situācijā nekā viss reģions kopumā, un laikposmā pirms ieguldījuma veikšanas tajā bezdarba līmenis bija 21,6 %, no kuriem 46 % bija ilgstoši bezdarbnieki.

(136)

Projekta rezultātā ir radītas 150 tiešas darbvietas, tai skaitā augsti kvalificētiem inženieriem un ražošanas vadītājiem. Rezultātā tika radītas arī aptuveni 600 netiešas darbvietas, arī vietējiem piegādātājiem. PCC darba apstākļi ir labāki nekā standarta profils šajā teritorijā, piemēram, uzņēmums nodrošina piekļuvi apmācībai un pabalstiem natūrā.

(137)

PCC cieši sadarbojas ar universitātēm un studentu kopienām, cita starpā nodrošinot stažēšanos, darbseminārus, apmācību, sadarbību konkursos, praktiskās apmācības, prēmijas par izglītības rezultātiem, izveidojot patronāžas programmas sadarbībā ar vietējām skolām un piedaloties visdažādākajos sociālajos pasākumos.

(138)

PCC norāda, ka projekts ir stimulējis citu ar MHES mehānismu saistītu uzņēmumu papildu ieguldījumus reģionā, it īpaši iesaistot PCC grupas uzņēmumus, kā arī dažus citus ārējus uzņēmumus (piemēram, ārējos loģistikas pakalpojumu sniedzējus). Turklāt projekta galvenie inovācijas mērķi bija sākumpunkts turpmākām pētniecības un izstrādes darbībām PCC iekšienē un PCC sadarbībā ar zinātnisko iestāžu un ekspertu pētniecības un izstrādes uzņēmumu tīklu, piemēram, (..), un tas palīdz radīt zināšanu pārnesi. Projekts arī nodrošināja atspēriena punktu turpmākiem pētniecības un izstrādes projektiem, kas atlasīti atsevišķam ES finansētam atbalstam.

(139)

Turklāt projekts nodrošina platformu darbībām, kas paredzētas, lai mazinātu MHES ražošanas ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot zemu enerģijas patēriņu tās inovatīvajā ražošanas procesā.

(140)

Projekts ir radījis ievērojamu sinerģiju ar citām PCC ražotnēm un reģionālām darbībām, kas labvēlīgi ietekmē vidi un novērš bīstamu materiālu pārvadāšanu pa autoceļiem.

(141)

Projekta rezultātā tika veikti ievērojami nodokļu ieskaitījumi valsts budžetā un uzlabota rūpniecības infrastruktūra reģionā, un tas nāk par labu visiem vietējiem uzņēmumiem.

(142)

PCC SE, kas ir PCC grupas pārvaldītājsabiedrība, norādīja, ka PCC ir (..) kopš ražotnes pabeigšanas (MHES ražošanas palielināšana un komerciāla pārdošana sākās 2016. gada beigās). Hloru, ko PCC izmanto ražošanas procesā, piegādā PCC Rokita, kas darbojas tajā pašā ražotnē, un tas savukārt nodrošina (..) MHES, kas tam vajadzīga virsmaktīvo vielu ražošanai. PCC cieši sadarbojas ar loģistikas meitasuzņēmumiem PCC Autochem Sp. z o. o. un PCC Intermodal SA.

(143)

PCC SE atzīmē, ka PCC ir viens no tikai trim uzņēmumiem visā pasaulē, kam ir sava tehnoloģija augstākās kvalitātes MHES ražošanai, un šī inovatīvā ražotne ir vienīgā šāda veida ražotne Austrumeiropā. PCC saņem izcilas klientu atsauksmes un ir ieguvis balvas ilgtspējas jomā (tāpat kā PCC Exol). PCC SE apraksta PCC Rokita pozitīvo ietekmi reģionā un norāda, ka projekts ir (..) panākumu turpinājums, konsolidācija un pastiprinājums. PCC SE aicina Komisiju apsvērt sinerģiju, efektivitāti un pozitīvo ietekmi, ko radītu PCC ieguldījums Lejassilēzijā, kas bez attiecīgā atbalsta nebūtu noticis.

(144)

Turklāt PCC SE atkārtoti iesniedza savus 2019. gada 14. martā iesniegtos dokumentus, kas tika iesniegti saistībā ar Komisijas veikto atbalsta pasākumu sākotnējo pārbaudi, norādot, ka tie joprojām ir būtiski. Šajā ziņā uzņēmums it īpaši norādīja uz MHES tirgus duopolo raksturu, PCC radītajiem ieguvumiem un bažām par to, ka sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis nepamatotu sūdzību Komisijai, mēģinot izmantot valsts atbalsta noteikumus, lai izdarītu spiedienu uz jaunu konkurentu.

(145)

PCC Autochem Sp. z o. o., kas specializējas šķidro ķimikāliju autopārvadājumos un intermodālos pārvadājumos, norādīja uz ieguvumiem, ko tas guvis, sadarbojoties ar PCC, arī uzlabojot darba ņēmēju drošību (piemēram, palielinot darbinieku apmācību saistībā ar sagatavošanos PCC produktu pārvadāšanai), palielinot konkurētspēju (piemēram, palielinot PCC Autochem zīmola atpazīstamību un uzticamību), tirgus varas stabilitāti un pieredzes attīstību.

(146)

PCC Exol SA, rūpniecībā lietojamu virsmaktīvo vielu ražotājs, (..). Tas uzsver, ka PCC ir uzticams un pārredzams darījumu partneris, kas piegādā visaugstākās kvalitātes un tīrības MHES, kas ir īpaši svarīgi (..), jo tie ir kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļu sastāvdaļas.

(147)

Atsauksmes iesniedza divdesmit seši PCC darbinieki – viņi uzsvēra projekta nozīmi reģionā. Viņi uzsvēra, ka PCC nodrošina stabilu un bagātinošu nodarbinātību teritorijā, kurā trūkst darbvietu. Tas piesaista dažādus augsti kvalificētus jauniešus un dod viņiem iespēju izmantot apmācības iespējas un attīstīt karjeru, vienlaikus nodrošinot drošību reģionā dzīvojošajām ģimenēm. Projekts ir reģiona ekonomiskās un sociālās struktūras neatņemama sastāvdaļa, un, ja atbalsta pasākumi tiktu atcelti, sekas attiecībā uz reģionu varētu būt smagas.

(148)

Lejassilēzijas arodbiedrības NSZZ filiāles “Solidarność” valde norādīja, ka PCC īstenoja projektu atbilstoši prasībām un ieguldot lielus finanšu resursus. Bez atbalsta pasākumiem tas nebūtu bijis iespējams. PCC un projekts ir svarīgi vietējai sabiedrībai, jo palielina tiešo un netiešo nodarbinātību un vietējos nodokļu ieņēmumus, ko var izmantot reģiona attīstībai. Valsts atbalsta zaudēšanai būtu katastrofālas sekas PCC, PCC grupai un PCC darbiniekiem un viņu ģimenēm.

(149)

SEDA Group Sp. z o. o. – Polijas būvniecības uzņēmums, kas projektā sadarbojās ar PCC, – norādīja, ka PCC personā ir ieguvis jaunu klientu, ar kuru tam ir veiksmīga sadarbība. Sadarbība ar PCC ļāvusi palielināt nodarbinātību, nodrošināt aprīkojumu un apmācīt personālu.

(150)

ARAPneumatik L.T.M. Kościelniak Sp. j. – PCC piegādātājs – apgalvoja, ka projekts ir ļāvis tam palielināt gan noietu, gan nodarbinātību, kā arī ietekmējis tā vietējos partnerus. PCC kā stabila klienta zaudēšana radītu būtiskas sekas.

(151)

Centrālais derīgo izrakteņu ieguves institūts (Główny Instytut Górnictwa) sniedza PCC analītiskos un pētniecības pakalpojumus, kas atviegloja zināšanu pārnesi un deva vērtīgu pieredzi gan pašam institūtam, gan tā Vides monitoringa departamentam (Zakład Monitoringu Środowiska GIG). Tas uzsver projekta inovāciju un to, ka tas ir veicinājis ievērojamus rezultātus pētniecībā un izstrādē.

(152)

PCC piegādātājs Proton SC norāda, ka, pateicoties stabilai sadarbībai ar PCC, tas ir spējis attīstīt savu darbību un palielināt apgrozījumu.

(153)

ABB Sp. z o. o., kas piegādāja PCC kontroles un mērīšanas iekārtas, norādīja, ka tā sadarbība ar PCC nodrošina tam stabilu klientu un ir ļāvusi tam attīstīt savu specializēto iekārtu ražošanu, palielināt pārdošanas apgrozījumu un uzlabot sava personāla tehniskās zināšanas.

(154)

Transporta uzņēmums Rinnen Polska Sp. z o. o. Spedycja Międzynarodowa norāda, ka PCC piešķirtie pārvadājumu pasūtījumi nodrošina optimizētu darbību, kas tieši izpaužas kā rentabilitātes pieaugums, kā arī degvielas patēriņa un emisiju samazinājums. Uzņēmums lēš, ka tā sadarbība ar PCC ir palīdzējusi radīt 3,5 jaunas darbvietas, kā arī nodrošinājusi netiešas priekšrocības daudzām automobiļu rūpniecības nozarēm, piemēram, detaļu piegādātājiem.

(155)

Uzņēmums VTU Engineering GmbH, kas ir daļa no VTU grupas, kura projektē ražotnes pārstrādes rūpniecībai, norādīja, ka kopš dibināšanas tas ir izveidojis ilgtermiņa sadarbību ar PCC, kas ļāvis abām pusēm attīstīties zinātnes un pētniecības jomā. VTU darbinieki, kas nodarbojas ar PCC projektiem, galvenokārt atrodas Austrijā un Itālijā, tātad tas pozitīvi ietekmē citas tā uzņēmējdarbības jomas. Projekts palielina inovāciju un nodrošina zināšanu pārnesi uz Bžegdolni.

(156)

Pētniecības tīkls “Łukasiewicz” – “PORT” Polijas Tehnoloģiju attīstības centrs uzsvēra projekta pozitīvo ietekmi uz reģiona attīstību, tai skaitā paplašinot darba tirgu, attīstot sadarbību ar citiem uzņēmumiem un stimulējot uzņēmējdarbību. Atbalsta pasākumi ir vajadzīgi, lai veicinātu PCC attīstību un nodotu tās inovācijas tirgū.

(157)

Autocisternu pārvadātājs Bulk Tainer Logistics Limited norāda, ka kopš sadarbības sākšanas ar PCC 2016. gadā tas ir panācis lielāku stabilitāti reģionā, pateicoties regulārajiem MHES pārvadājumiem uz Poliju un no tās, kas ļauj ievērojami palielināt tā pasākumu konkurētspēju un palielināt vietējo apakšuzņēmēju skaitu. Tā zīmols ir labāk atzīts un uzticams vietējā tirgū. Sadarbība ar PCC ir ļāvusi tam palielināt darbvietu skaitu, uzlabot pieredzi un attīstīt transporta tehnoloģijas.

(158)

Volovas apriņķa pašvaldība norādīja, ka Valbžihas SEZ izveide ir izraisījusi vērtīgu ieguldījumu pieplūdumu, kas ir būtiski ietekmējis apriņķa ekonomisko un sociālo attīstību. Tā ir apmierināta ar to, ka ir sasniegti visi projekta sagaidāmie ieguvumi, īpaši bezdarba līmeņa pazemināšana – ir radītas 170 jaunas darbvietas, no kurām 120 strādā Volovas apriņķa iedzīvotāji. Ieguldījums ir arī stimuls uzņēmējdarbības veicināšanai reģionā, un tas tieši ietekmē inovatīvu tehnoloģiju attīstību ķīmiskās inženierijas jomā.

(159)

Volovas apriņķa pašvaldība norāda, ka tajā atrodas Valbžihas SEZ apakšstruktūra un ka tā ir aktīvi iesaistīta tās attīstībā – tas pozitīvi ietekmējis pašvaldību, nodarbinātību un uzņēmējdarbību.

(160)

Lejassilēzijas vojevodistes maršals uzsver, ka projekts atrodas ilgstoši nelabvēlīgā apgabalā un jebkādi ieguldījumi reģionā acīmredzami palīdz uzlabot tā apstākļus. Ķimikāliju nozare reģionā ir atzīta par svarīgu nozari, kurai ir potenciāls ievērojamām inovācijām un to īstenošanai, kā arī saiknes uzlabošanai starp privāto sektoru un pētniecības aprindām. Projekts ir saskaņots ar reģionālo un valsts stratēģiju un Savienības politiku, nodrošina pievilcīgas nodarbinātības iespējas un veicina zināšanu pārnesi uz Poliju.

(161)

Projekta norises vietai blakus esošā Miekinijas pašvaldība apstiprina, ka tas ir pozitīvi ietekmējis reģiona sociālekonomisko attīstību, radot vairāk nekā 150 jaunas darbvietas, kā arī palielinot darba ņēmēju daudzveidību un bagātinot to piedāvājumu, kā arī radot papildu netiešās darbvietas. Liels objekts, kur strādāt augsto tehnoloģiju jomā, sniedz milzīgas attīstības iespējas vietējam darba tirgum un veicina ieguldījumus Miekinijā. Labāki darba apstākļi uzlabo dzīves kvalitāti kopienā un palīdz veidot sociālās identitātes izjūtu.

(162)

Bžegdolni pašvaldība pauda bažas, ka varētu tikt zaudēta projekta pozitīvā ietekme uz nodarbinātību, inovāciju un vietējiem nodokļu ieņēmumiem, ekonomiku un uzņēmējdarbību.

(163)

Vroclavas Tehnoloģiju universitāte apgalvo, ka projekts ir ļoti svarīgs Lejassilēzijai, jo tas sekmē pētniecību, izstrādi un izglītību, veicina Lejassilēzijas kā kvalitatīvu produktu ražotājas statusu starptautiskajā tirgū, samazina bezdarbu un uzlabo reģionālo, valsts un starptautisko sadarbību.

(164)

Polijas Ķīmiskās rūpniecības kamera uzsvēra projekta nozīmi Polijai, Eiropai un ķīmiskajai rūpniecībai, jo tajā inovatīvā iekārtā tiek ražoti izcilas kvalitātes produkti, kas interesē MHES saņēmējus visā pasaulē. Tādējādi MHES tirgū ienāk jauns dalībnieks un projekts rada jaunas un ilgtspējīgas darbvietas reģionā (un Vācijā). Ieguldījuma veikšana Polijā ļauj izvairīties no ieguldījumu pārvietošanas no Eiropas uz Ķīnu vai Indiju. Projekts novērš hlora pārvadāšanu (80), tādējādi uzlabojot vides aizsardzību. Ķīmijas rūpniecības nozares pārstāvjiem ir skaidrs, ka, tā kā projekts bija riskants, grūti īstenojams un ļoti inovatīvs, to nevarēja pilnībā īstenot bez publiskā atbalsta. Kopš PCC ir ienācis MHES tirgū, situācija šajā tirgū ievērojami uzlabojusies gan pieejamības un piegādes drošības, gan pakalpojumu kvalitātes ziņā. Atbalsta atsaukšana nopietni apdraud projektu un PCC.

(165)

PC Logistic Sp. z o. o. norāda, ka darbs ar PCC kā pārvadātāju palīdzēja tai cita starpā uzlabot tās procesus, personāla apmācību un aprīkojumu. Rezultātā ir palielinājusies zīmola atpazīstamība un uzlabojusies pozīcija tirgū.

(166)

Kāds iedzīvotājs, kurš apgalvo, ka ir eksperts augu aizsardzības līdzekļu tehnoloģiju jomā, uzsver PCC darba inovatīvo raksturu un norāda, ka projekts ir ļāvis paplašināt modernu ķīmisko produktu kopumu, kas būtiski ietekmēs Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Viņš norāda, ka “REACH regula” (81) uzņēmumiem ir palielinājusi izmaksas, tāpēc tādiem uzņēmumiem kā PCC ir vajadzīgs valsts atbalsts jaunu produktu izstrādei. (..). Polijā esošie (..) būtu spiesti to transportēt lielos attālumos – tas palielinātu izmaksas, vides riskus un emisijas. Tas varētu arī radīt būtiskus traucējumus jau tā nevienmērīgajā Savienības rūpniecības attīstībā.

(167)

Trešās personas norāda, ka atbalsta pasākumu atcelšanai būtu ievērojama negatīva ietekme uz vietējo ekonomiku un iedzīvotājiem.

(168)

Papildus trešām personām, kas iesniedza piezīmes Komisijai, PCC atbildei uz lēmumu par procedūras sākšanu bija pievienoti paziņojumi, ko bija sniedzis uzņēmums GEA Process Engineering Sp. z o. o. un Marijas Kirī-Sklodovskas Universitāte Ļubļinā un kuros bija augstu novērtēta to sadarbība ar PCC.

(169)

Šajā iedaļā ir izklāstītas Polijas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu. Minētās piezīmes ietver Polijas piezīmes par trešo personu piezīmēm, kas Polijai tika iesniegtas nekonfidenciālā formātā. Šajā iedaļā ir iekļauta arī papildu informācija, ko Polija iesniegusi, atbildot uz konkrētiem Komisijas jautājumiem.

(170)

Pirms lēmumā par procedūras sākšanu izvirzīto jautājumu risināšanas Polija izklāstīja savu nostāju, ka analīzei, ko Komisija veica pirms lēmuma par lielu projektu pieņemšanas, jau bija jākliedē lielākā daļa tās bažu saistībā ar projektu. Komisija, kā norāda Polija, nevar neņemt vērā savu novērtējumu saskaņā ar lēmumu par lielu projektu. Šajā vērtējumā Komisija pārbaudīja attiecīgā tirgus raksturu un struktūru. Turklāt saskaņā ar Regulas 1083/2006 41. panta 1. punktu šim novērtējumam bija jāapstiprina projekta atbilstība kohēzijas un citām politikas jomām, arī konkurences politikai (82). Lai gan Polija atzīst, ka procedūra saskaņā ar Regulu 1083/2006 nav tāda pati kā procedūra saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, tā tomēr uzskata par pamatotu pieņemt, ka Komisijas secinājumi, kas izdarīti lēmumā par lielu projektu, būtu jāpiemēro citām procedūrām, arī atbilstības pārbaudēm attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem.

(171)

Polija arī norāda, ka grozītajai dotāciju shēmai tika veikta revīzija, kas attiecās uz tās atbilstību valsts atbalsta politikai. Komisija (83)2017. gada 4. aprīlī informēja Polijas iestādes par revīzijas rezultātiem un neizteica iebildumus attiecībā uz tā atbalsta pareizību, kas piešķirts saskaņā ar šo shēmu (84).

(172)

Šādos apstākļos Polija uzskata, ka negatīvs lēmums par dotāciju būtu pretrunā tiesiskās paļāvības aizsardzības un juridiskās noteiktības principiem gan attiecībā uz Poliju, gan PCC. Komisijas novērtējumam par konkrēto tirgu un konkurences situāciju, ko Komisija apstiprinājusi procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums par lielu projektu, vajadzētu būt saistošam arī tai, novērtējot atbrīvojumu no nodokļa.

(173)

Polijas iestādes iesniedza piezīmes par atbalsta pasākumu atbilstību Regulai 800/2008.

(174)

Polija nepiekrīt Komisijas sākotnējam secinājumam, ka grozītā dotāciju shēma tika piemērota nelikumīgi no 2010. gada 2. marta, kad tika pieņemti IEDP grozījumu noteikumi, jo tā apstrīd, ka tai būtu bijis jāiesniedz atjaunināta informācijas kopsavilkuma lapa par šo shēmu saskaņā ar Regulas 800/2008 9. panta 1. punktu. Tā norāda, ka vienīgās ar IEDP grozījumu noteikumiem ieviestās izmaiņas, kas attiecās uz Regulu 800/2008, bija maksimālās pieļaujamās atbalsta intensitātes palielināšana no 25 % līdz 30 % un ka tas nepārsniedza Polijas reģionālā atbalsta kartē 2007.–2013. gadam noteikto maksimālo apjomu.

(175)

Polija norāda, ka lēmumā par procedūras sākšanu Komisija ierosina, ka dotāciju shēmas grozījums būtu jāskata līdzīgi pastāvoša atbalsta izmaiņām [regulā: “grozījumiem”] Regulas 659/1999 nozīmē. Atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (85) 4. panta 1. punktam pastāvoša atbalsta izmaiņas [regulā: “izmaiņas esošajā atbalstā”] ir jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību.

(176)

Tomēr Polija atgādina, ka atbalsta shēmas, uz kurām attiecas grupu atbrīvojums, nav “pastāvošs atbalsts” Regulas 659/1999 nozīmē un to saderība netiek novērtēta ex ante. Tādējādi informācijas kopsavilkuma lapas nepieciešamība un mērķis būtu jāņem vērā tikai attiecībā uz atbilstību Regulai 800/2008. Tas atšķiras no pastāvoša atbalsta izmaiņām, kad saderība ir novērtēta iepriekš, tāpēc jebkādi grozījumi būtu jāapstiprina kā atbilstoši saderības kritērijiem.

(177)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju Savienības tiesas nav izlēmušas jautājumu par Regulas 800/2008 9. panta 1. punkta piemērošanu. Tomēr ģenerāladvokāts N. Vāls [N. Wahl] norādīja, ka tā mērķis ir ļaut Komisijai īsā laikā efektīvi uzraudzīt, kā attiecīgā dalībvalsts ievēro atbrīvojuma nosacījumus (86). Polija uzsver, ka grozītā dotāciju shēma atbilda atbrīvojuma nosacījumiem, jo atbalsta intensitātes palielinājums nepārsniedza atļauto maksimālo apjomu. Turklāt informācija par dotāciju shēmu, kas iepriekš publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, palika spēkā. Jebkurā gadījumā Polija norāda, ka Komisija uzraudzīja grozīto dotāciju shēmu un netika paustas bažas par tās atbilstību Regulai 800/2008 (33. apsvērums).

(178)

Ņemot vērā Polijas nostāju, kas izklāstīta 174.–177. apsvērumā, tā neuzskata, ka dotācija ir nelikumīga tāpēc, ka tā ir piešķirta saskaņā ar nelikumīgu shēmu. Polija arī apgalvo, ka atbalsta piešķiršanas aktā bija ietvertas obligātas atsauces, kas paredzētas 3. panta 2. punktā, jo dotācijas nolīguma preambulas 7. apsvērumā ir atsauce uz Regulu 800/2008 un tās publikāciju. Dotācijas nolīgumā ir arī atsauce uz IEDP noteikumiem, kuros ir tieša atsauce uz Regulu 800/2008, it īpaši tās I nodaļu un 13. pantu. Turklāt Polija norāda, ka dotācijas nolīgumā ir ietverta dotācijas pieteikuma kopija, kurā ir arī atsauce uz Regulu 800/2008 un tās 13. pantu.

(179)

Attiecībā uz Regulas 800/2008 9. panta 4. punktā prasīto informācijas kopsavilkuma iesniegšanu par individuālu atbalstu lielam ieguldījumu projektam Polija norāda, ka tas tika nosūtīts Komisijai 2012. gada 21. jūnijā. Polija uzskata, ka visi trūkumi, kas saistīti ar informācijas kopsavilkuma iesniegšanas kavēšanos, būtu jāuzskata par novērstiem no dienas, kad Komisija saņēma attiecīgo informāciju. Pirms informācijas iesniegšanas PCC atbalsts netika darīts pieejams, īpaši tāpēc, ka tā galīgās tiesības saņemt atbalstu bija atkarīgas no tā, vai Komisija apstiprinās ERAF līdzfinansējumu.

(180)

Polija noliedz, ka, iesniedzot dažādas projekta attiecināmās izmaksas saistībā ar dotāciju un atbrīvojuma no nodokļa pieteikumiem, PCC būtu maldinājusi piešķīrējas iestādes.

(181)

Pirmkārt, Polija norāda, ka noteikumi par izdevumu attiecināmību saskaņā ar darbības programmām, piemēram, IEDP, ir stingrāki nekā valsts atbalsta noteikumi par attiecināmajām izmaksām (kas tika piemēroti atbrīvojumam no nodokļa). Tāpēc dažas izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu, nevar klasificēt kā attiecināmās izmaksas Savienības finansējuma saņemšanai.

(182)

Otrkārt, Polija piekrita PCC apgalvojumam (86. un 87. apsvērums), saskaņā ar kuru dotācijas pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz tajā brīdī pieejamajām prognozēm. Sākotnējā aplēse – aptuveni 223 miljoni PLN (54 miljoni EUR) (diskontētā vērtība) – tika pārskatīta turpmākajos gados pēc tam, kad Siemens Group bija pārbaudījis projekta tehnoloģiskos un finansiālos aspektus. Saskaņā ar veikto analīzi (87), kuras kopiju iesniedza Polija, projekta izmaksas tika palielinātas līdz aptuveni 300 miljoniem PLN (72 miljoniem EUR) (nominālā vērtība) – rezultātā ieguldījumu atdeve būtu bijusi zemāka par nepieciešamo. Tā kā IEDP līdzekļu izmaksas procedūru dēļ nebija iespējams palielināt dotācijas finansējuma summu projektam (88), nebija vajadzības atjaunināt dotācijas kontekstā norādītās attiecināmās izmaksas. Tā vietā atjauninātā attiecināmo izmaksu summa tika deklarēta pieteikumā par atbrīvojumu no nodokļa.

(183)

Turklāt Polija apgalvo, ka atbilstoši uzņēmējdarbības praksei šajā nozarē ieguldījumu izmaksu aplēses laika gaitā mainās. Saskaņā ar Izmaksu vadības attīstības asociācijas (AACE International) ieteikumu (89) ieguldījumu izmaksu aplēšanas procesā tiek nošķirti vismaz pieci aplēšu precizitātes līmeņi: no piektās klases (zemākais precizitātes līmenis ieguldījumu plānošanas sākumā) līdz pirmajai klasei (augstākais precizitātes līmenis ieguldījumu plānošanas beigās). Polija norāda, ka Siemens veiktā projekta tehnoloģiskā un finansiālā pārbaude ietvēra pāreju no ceturtās klases (pētījumi vai priekšizpēte) uz trešo klasi (budžeta plānošana, apstiprināšana vai kontrole). Izmaksu palielinājums, pārejot starp ceturto un trešo klasi, pilnībā atbilda tirgus standartiem.

(184)

Polija uzsver, ka tas, ka PCC ieguva tiesības uz dotāciju, nenozīmēja, ka tas bija uzņēmies noteiktu pienākumu īstenot projektu, kas padarītu to neatgriezenisku; ja uzņēmums būtu atteicies rīkoties, vienīgās sekas būtu bijis palīdzības atteikums. Līdz ar to tam bija tiesības lūgt papildu atbalstu, ņemot vērā izmaksu pieaugumu. Tas, ka ar dotāciju vien nepietiktu, lai PCC turpinātu projektu, izriet no dokumentiem, ko tas iesniedza kopā ar savu pieteikumu par atbrīvojumu no nodokļa.

(185)

Polija norāda, ka Augstākās administratīvās tiesas spriedums (49. apsvērums) ir galīgs un izšķir strīdu par labu PCC. Tādējādi SEZ atļauja ir derīga un ir spēkā.

(186)

Polija arī norāda, ka, pieprasot SEZ atļauju, PCC bija jāpierāda, ka atbrīvojums no nodokļa atbilst Regulas 800/2008 8. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(187)

Polija apstrīd, ka tas, ka SEZ atļaujā nav minēta piešķirtā atbalsta maksimālā summa un tajā nav atsauces uz dotāciju, nozīmē, ka atbalsts tiktu piešķirts, pārsniedzot pieļaujamos ierobežojumus.

(188)

Polija paskaidro, ka SEZ atļauja nav atsevišķs tiesību akts un ka atbalsta darbības joma un tās izmantošanas nosacījumi ir noteikti SEZ likumā un SEZ noteikumos. SEZ noteikumos ir paredzēta atbalsta maksimālā intensitāte (90), maksimālā pieļaujamā atbalsta summa lieliem ieguldījumu projektiem (91) un prasības, ka atbrīvojums no nodokļa kopā ar jebkuru citu atbalstu nedrīkst pārsniegt reģionālā atbalsta maksimālos pieļaujamos līmeņus (92). Tajā bija paredzēti arī atbalsta kumulācijas ierobežojumi.

(189)

Polija arī paskaidro, ka atbalsta piešķiršanas akta neatņemama sastāvdaļa ir arī sarunu ziņojums. Minētajā ziņojumā ir norādīts projektam atļautais maksimālais atbalsts, norādot projekta izmaksu maksimālo summu un atsaucoties uz noteikumiem par reģionālā atbalsta kartēm. Pieejamā atbalsta summu nosaka, reizinot atbalsta intensitātes maksimālo līmeni un attiecināmo izmaksu summu, kas tiks salīdzināta ar jau saņemto valsts atbalstu (dotācija), izmantojot diskontētus skaitļus. Pieejamā summa ir visa projekta reģionālā atbalsta veidā gūtā labuma summas augšējā robeža; ja SEZ īstenotajam ieguldījumam tiek saņemts cita veida atbalsts, būtu jāievēro kumulācijas noteikumi attiecībā uz atbalstu no dažādiem avotiem.

(190)

Turklāt Polija norāda, ka, pieprasot atbrīvojumu no nodokļa, PCC piekrita sarunu noteikumiem un sarunu būtisko noteikumu specifikācijām. Minētajās specifikācijās ir norādīts sarunu juridiskais pamats, tai skaitā SEZ likums, Valsts atbalsta likums, SEZ noteikumi, 2007. gada pamatnostādnes un Regula 800/2008. Uzaicinājumā uz konkursu, kas publicēts pirms pieteikuma iesniegšanas, tika norādīts, ka uz visām piešķirtajām atļaujām attieksies SEZ likums un SEZ noteikumi.

(191)

SEZ atļaujā ir norādīts uz attiecināmo izmaksu minimālo un maksimālo summu, kas izteikta nominālā vērtībā, proti, attiecīgi 200 miljoni PLN (aptuveni 48 miljoni EUR) un 300 miljoni PLN (aptuveni 72 miljoni EUR). Saskaņā ar SEZ likumu (93) atļaujā jānosaka atbilstīgo izdevumu apjoms, bet atbalsts tiek ierobežots, nosakot maksimālo atbilstīgo izdevumu summu (lai nodrošinātu aizsardzību pret cenu svārstībām, valūtas maiņas kursiem vai citiem faktoriem, kas var veicināt kopējās summas palielināšanos vai samazināšanos). Attiecināmo izmaksu maksimālā summa diskontētā vērtībā bija 271 513 408 PLN (65 143 935 EUR) (94). Ņemot to vērā, kopā ar dotāciju varēja noteikt valsts atbalsta maksimālo apjomu, ko varētu saņemt saskaņā ar SEZ atļauju. Šī summa nekad nepārsniedz pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(192)

Turklāt Polija norāda, ka, pamatojoties uz ienākumiem, ko PCC saņēma 2018.–2022. gadā, tas ir saņēmis atbalstu atbrīvojuma no nodokļa veidā 18 386 294 PLN (4 411 405 EUR) (95) apmērā, kas ir daudz mazāk par maksimālo pieļaujamo summu.

(193)

Tāpēc Polija uzskata, ka atbrīvojums no nodokļa atbilst Regulas 800/2008 6. panta 2. punkta un 7. panta 1. punkta nosacījumiem.

(194)

Lai gan Polija atzīst, ka informācijas kopsavilkums par atbrīvojumu no nodokļa tika iesniegts ļoti vēlu (2015. gada 16. jūlijā), tā uzskata, ka šīs informācijas iesniegšana tomēr ir novērsusi visus pārkāpumus, tāpēc atbrīvojums no nodokļa atbilst Regulas 800/2008 9. panta 4. punktam. Polija papildus norāda, ka lēmums piešķirt PCC atbrīvojumu no nodokļa tika publicēts SEZ pārvaldnieka tīmekļa vietnē tūlīt pēc SEZ atļaujas izsniegšanas.

(195)

Attiecībā uz jautājumu, vai SEZ atļaujā bija ietvertas tiešas atsauces, kas paredzētas Regulas 800/2008 3. panta 2. punktā, Polija atgādināja, ka SEZ atļauja nav atsevišķs akts. Polija norādīja, ka sarunu ziņojumā bija iekļautas atsauces uz SEZ likumu, SEZ noteikumiem un Regulu 800/2008, arī attiecīgā informācija par publikācijām un atsauce uz Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi.

(196)

Polijas iestādes iesniedza piezīmes par atbalsta saderību saskaņā ar 2007. gada pamatnostādnēm.

(197)

Polija nepiekrīt Komisijas viedoklim, kas minēts lēmuma par procedūras sākšanu 103. apsvērumā, ka grozītajā dotāciju shēmā nebija tiešas atsauces uz otro nosacījumu, kas noteikts 2007. gada pamatnostādņu 38. punktā.

(198)

Polija norāda, ka atbalsts tika piešķirts projektiem, kas saņēma augstāko punktu skaitu saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem, un konkursa noteikumi tika publicēti kopā ar paziņojumiem par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Vispirms tika pārbaudīta pieteikumu atbilstība oficiālajiem kritērijiem, pēc tam tika veikts padziļināts novērtējums. Pretendenti tika informēti par to, vai to projekti atbilst oficiālajiem kritērijiem, un šiem kritērijiem atbilstošie projekti tika izvērtēti pēc būtības. Finansējuma saņemšanai tika atlasīti tie, kuriem bija pozitīvs rezultāts un pietiekami augsts vērtējums. Pretendentiem tika sniegti rakstiski norādījumi. Polija iesniedza konkursa noteikumu kopiju, norādot noteikumu daļas, kurās ir aprakstīta šī procedūra. Polija apgalvo, ka atšķirībā no citām 2007. gada pamatnostādņu (96) valodu versijām poļu valodas versijā nav prasīts, lai pirms darbu sākšanas tiktu iesniegts rakstisks apstiprinājums, ka projekts principā atbilst atbilstības kritērijiem.

(199)

Polija arī nepiekrīt Komisijas viedoklim, kas minēts lēmuma par procedūras sākšanu 104. apsvērumā, ka grozītā dotāciju shēma neatbilst 2007. gada pamatnostādņu 74. punktā izklāstītajiem kumulācijas kontroles nosacījumiem.

(200)

Polija apgalvo, ka saskaņā ar Polijas tiesību aktiem ir pieņemta horizontāla pieeja un ka visas atbalsta shēmas reglamentē vienots noteikumu kopums, kas izklāstīts Valsts atbalsta likumā un tā īstenošanas noteikumos. Valsts atbalsta likumā ir noteikts, ka atbalsta pretendentiem savos atbalsta pieteikumos ir jāsniedz informācija par saņemto valsts atbalstu. Polija apgalvo, ka Valsts atbalsta likuma 6. pantā ir norādīts, ka piešķīrējas iestādes pēc tam pārbauda pieteikuma iesniedzēju iesniegto informāciju, salīdzinot to ar datiem Valsts atbalsta plānošanas, reģistrācijas un uzraudzības sistēmā. To, cik lielā mērā atbalstu var kumulēt, nosaka atsevišķi katrā atbalsta shēmā. Polija norāda, ka dotācijas nolīgumā ir atsauce uz IEDP noteikumiem, arī to 12. iedaļu par atbalsta no dažādiem avotiem kumulāciju.

(201)

Polija izklāstīja savu nostāju par atbalsta pasākumu saderību ar 2007. gada pamatnostādnēm.

(202)

Lēmuma par procedūras sākšanu 112. apsvērumā Komisija apšaubīja, vai dotācija, ja to skata kā ad hoc atbalstu ārpus shēmas, atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punktā noteiktajai prasībai par stimulējošu ietekmi. Šajā ziņā Polija norādīja, ka 2011. gada 2. martā tā nosūtīja PCC nodomu vēstuli par dotācijas piešķiršanu, un iesniedza tās kopiju.

(203)

Attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļa Polija pēc Augstākās administratīvās tiesas sprieduma vairs neapgalvoja, ka PCC nepieteicās atbrīvojumam no nodokļa, pirms tika sākti darbi projekta īstenošanai. SEZ atļauja tika izsniegta 2013. gada 19. februārī. PCC apgalvo, ka darbu projekta īstenošanai tas sāka 2013. gada 5. aprīlī.

(204)

Attiecībā uz Komisijas šaubām par to, vai saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 67. punktu (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 113.–123. apsvērumu) atbalsta pasākumi kā kopums nepārsniedz pieļaujamās atbalsta intensitātes robežas, Polija atsaucās uz saviem argumentiem, kas izklāstīti 180.–184. un 187.–191. apsvērumā.

(205)

Attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļa Polija norādīja, ka SEZ noteikumos ir paredzēts, ka atbalsts nepārsniedz maksimālo pieļaujamo summu saskaņā ar reģionālā atbalsta karti (97), ka tiesības uz atbalstu ir piemērojamas tikai līdz maksimuma sasniegšanai (98) un ka atbalsts, kas pārsniedz 75 % robežvērtību, ir jāpaziņo Komisijai (99). Līdzīgi ierobežojumi ir paredzēti UIN likumā (100). Polija arī norāda, ka PCC paziņoja, ka ir saņēmis dotāciju, kad tas iesniedza pieteikumu atbrīvojumam no nodokļa, tātad tas tiktu ņemts vērā, aprēķinot maksimālo pieļaujamo atbalsta summu.

(206)

Tāpēc Polija uzskata, ka atbalsta maksimālā summa, kas tika piešķirta PCC, izmantojot atbalsta pasākumus, bija 23 086 560 EUR (95 797 682 PLN (101)) diskontētā vērtībā, kas atbilst pieļaujamajām atbalsta intensitātes robežām.

(207)

Polija paskaidroja, ka atbrīvojuma no nodokļa veida atbalsta kumulāciju ar citiem atbalsta veidiem uzrauga un kontrolē kompetentās nodokļu iestādes. Kopš 2015. gada ikgadējās nodokļu deklarācijas tiek iesniegtas elektroniskā formātā (102). Personām, kurām piešķirts atbrīvojums no nodokļa par saimnieciskajām darbībām, ko veic SEZ, kopā ar savu nodokļu deklarāciju ir jāiesniedz CIT/8S pielikums. Minētajā CIT/8S pielikumā ir iekļauta konkrēta informācija par SEZ atbrīvojumu no nodokļa, piemēram, jānorāda attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar attiecīgo ieguldījumu, jau izmantotā atbalsta apmērs saskaņā ar nodokļu atbrīvojumu un jebkāda cita ieguldījumam saņemtā atbalsta apmērs. Piekļuve šai informācijai elektroniskā formātā nozīmē, ka nodokļu iestādes var viegli noteikt valsts atbalsta summu, uz kuru nodokļu maksātājam ir tiesības, ņemot vērā faktiski radušās attiecināmās izmaksas un jau saņemtā atbalsta summu. Nodokļu maksātājiem ir jāveic uzskaite visu valsts atbalsta atgūšanas noilguma periodu. Valsts ieņēmumu pārvaldes iestādes periodiski pārbauda, vai CIT/8S pielikumos iesniegtā informācija ir pareiza, nolūkā nodrošināt atbilstību UIN likumam. Neatbilstības gadījumā var piemērot sankcijas. Tāpēc Polija apgalvo, ka nodokļu un fiskālās kontroles iestāžu rīcībā ir līdzekļi, ar ko faktiski pārbaudīt, vai atbalsts netiek pieprasīts vairāk, nekā paredz tiesības uz šādu atbalstu, un periodiski veikt pārbaudes šajā sakarā.

(208)

Attiecībā uz 2007. gada pamatnostādņu 68. punkta iespējamo piemērošanu Polija, pirmkārt, norādīja, ka, tā kā tā uzskatīja, ka atbalsta pasākumi nepārsniedz 75 % robežvērtību (204.–206. apsvērums), šis punkts nevar tikt piemērots.

(209)

Otrkārt un jebkurā gadījumā, izvērtējot, vai 68. punkta a) vai b) apakšpunkts ir piemērojams atbalsta pasākumiem, Polija piekrita PCC viedoklim (105.–112. apsvērums) un secināja, ka produktu tirgus ir kopējais MHES tirgus neatkarīgi no tīrības pakāpes un ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz EEZ, kā arī Ziemeļamerika un Dienvidamerika (103). Polija arī piekrita PCC secinājumam (113.–118. apsvērums), ka 68. punkta a) apakšpunkts un 68. punkta b) apakšpunkts nav piemērojami atbalsta pasākumiem.

(210)

Polija apgalvo, ka atbalsta pasākumu pozitīvā ietekme pārsniedz to negatīvo ietekmi. Tāpat kā PCC (124. apsvērums), Polija uzsver, ka atbalsta pozitīvo ietekmi pārbaudīja un apstiprināja Komisija, apstiprinot ERAF finansiālo ieguldījumu projektā.

(211)

Polija uzsver, ka projekts ir radījis 160 tiešas darbvietas, tai skaitā darbvietas augsti kvalificētiem profesionāļiem, kā arī netiešas darbvietas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošā teritorijā. Reģions ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, turklāt Volovas apriņķis, kurā atrodas projekts, ir ievērojami nelabvēlīgākā situācijā nekā reģions kopumā. Darba apstākļi PCC ir ievērojami labāki nekā standarta apstākļi reģionā.

(212)

Ieguldījuma rezultātā ir īstenoti jauni procesi un organizatoriski risinājumi, kā arī turpināti pētījumi par MHES tehnoloģijām un ražošanas lietojumiem. Rezultāti, kas gūti PCC pētniecības un izstrādes pasākumos, kuri būtu veikti bez atbalsta, tika darīti pieejami arī tā intensīvās sadarbības ietvaros ar vietējām izglītības iestādēm, absolventiem un studentiem.

(213)

Polija arī norāda, ka projekts ir radījis sinerģiju ar citām PCC Rokita rūpnīcām un reģionālām darbībām un it īpaši ir ļāvis nodrošināt drošāku un videi draudzīgāku hlora transportēšanu (104) izejvielu ražotnes tuvuma dēļ. PCC izmantotais inovatīvais process uzlabo energoefektivitāti un bez atbalsta nebūtu bijis iespējams.

(214)

Polija norādīja, ka trešo personu sniegtā informācija (142.–167. apsvērums) lielākoties apstiprināja Polijas iestāžu viedokli par projekta ietekmi.

(215)

Polija arī piekrīt PCC viedoklim (125. un 126. apsvērums), ka projekta rezultātā ir uzlabojusies konkurence un piegādes drošība, jo duopolā tirgū ir ienācis jauns konkurents.

(216)

Polija norāda, ka MHES tirgus aug un ir audzis arī vēsturiski. Lēmumā par karteli Komisija norādīja uz pieaugumu gan apjoma, gan vērtības izteiksmē 1996.–1998. gada periodā, norādot, ka tirgus palielinās vienmērīgā vidējā tempā. Tāpat kā PCC (129. apsvērums), Polija apgalvo, ka šī stabilā augšupejošā tendence ir vērojama ķīmiskajā rūpniecībā kopumā, izņemot kritumu 2009. gadā, sevišķi ņemot vērā augošo ASV tirgu, kura vietējais piedāvājums ir ierobežots. Polija arī piekrīt PCC piezīmēm (131. apsvērums), norādot, ka sūdzības iesniedzēja rīcība, šķiet, neatspoguļo tā apgalvojumus par ražošanas jaudas pārpalikumu tirgū.

(217)

Polija iesniedza vairākus ziņojumus, kas bija pieejami atbalsta piešķiršanas laikā, lai ilustrētu tirgus apstākļus tajā laikā. Šajos ziņojumos bija apkopoti gan jau apstiprināti dati, gan prognozes.

(218)

Pirmkārt, SRI 2011. gada ziņojumā, kas Komisijai bija pieejams laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, bija sniegti patēriņa rādītāji par 2007. un 2010. gadu, kā arī prognozes 2015. gadam.

1. tabula

SRI 2011. gada ziņojums, MHES patēriņa rādītāji, kt/gadā (2007.–2015. g.)  (105)

(219)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu Polija iesniedza Komisijai Tecnon Orbichem ziņojumu, kurā bija iekļauti dati par 2007. gadu, kā arī prognozes 2010., 2014. un 2015. gadam.

2. tabula

Tecnon Orbichem ziņojums, MHES patēriņa rādītāji kt/gadā (2007.–2015. g.)

(220)

Polija arī iesniedza 2011. gada maija ziņojumu, ko PCC vajadzībām sagatavoja uzņēmums Roland Berger Strategy Consultants un kurā prognozēts, ka kopējais MHES pieprasījuma pieauguma temps 2010.–2015. gadā Eiropā un Ziemeļamerikā varētu būt no [1,9–2,3] % līdz [3–3,6] % (106). Turklāt Polija iesniedza ziņojumu, ko KlineGroup 2010. gada jūnijā sagatavoja PCC un kurā prognozēts, ka galvenajiem produktiem, kuriem izmanto MHES, patēriņa apjoms gadā ievērojami pieaugs par vidēji [1,9–2,3] % un līdz [3–3,6] % Eiropā un Ziemeļamerikā.

(221)

Polija norāda, ka sniegtie dati liecina, ka MHES tirgus attiecīgajā periodā pieauga un ka tā pieaugums pārsniedza vidējo gada pieauguma tempu EEZ. MHES tirgus nebija absolūtā lejupslīdē (t. i., tam nebija negatīva pieauguma tempa), un Polija apgalvo, ka tajā nebija relatīvas lejupslīdes, jo tirgus pieauga ievērojami vairāk nekā EEZ IKP laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam.

(222)

Turklāt Polija uzskata, ka, tā kā projekta pirmais darbības gads būtu 2016. gads, par pamatu MHES tirgus ražošanas jaudas novērtēšanai būtu lietderīgi izmantot laikposmu no 2010. līdz 2016. gadam (vai pat ilgāku periodu). Polija uzskata, ka, pieņemot, ka gada pieauguma temps Eiropas un Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tirgū šajā laikposmā ir [2–2,4] %, pieaugums būtu gandrīz vienāds ar projekta radīto jaudu.

(223)

Polija arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs un Akzo Nobel (tagad – Nouryon) pieņēma lēmumus ieguldīt MHES tirgū (107), apstiprinot PCC prognozes par MHES patēriņa pieaugumu pēc 2016. gada. Tāpēc nav pareizi apgalvot, ka PCC sniegtā atbalsta dēļ privātie ieguldījumi tika novirzīti no tirgus vai ka projekta radītajai jaudai bija izstumjošs efekts tirgū.

(224)

Turklāt Polija piekrīt PCC apgalvojumam (130. apsvērums), ka sūdzības iesniedzēja pieeja vienkārši summēt nominālās jaudas, lai apgalvotu, ka MHES tirgū ir pārprodukcija, ir nepareiza un ka Eiropas un ASV tirgū faktiski ir piedāvājuma deficīts aptuveni par projekta radīto jaudas apjomu. Polija paskaidroja, ka, lai gan projekta nominālā jauda bija 42 kt/gadā, tā faktiskā jauda būtu augstākais [34–40] kt/gadā (108), no kuriem aptuveni (..).

(225)

Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 62. apsvērumā secināja, ka atbalsta pasākumi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (53. apsvērums). Polijas iestādes to neapstrīdēja.

(226)

Tāpēc Komisija apstiprina, ka atbalsta pasākumi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(227)

Komisija uzskata, ka galīgo novērtējumu ir lietderīgi sākt ar atbalsta pasākumu saderības pārbaudi, pamatojoties uz 2007. gada pamatnostādnēm.

(228)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par atbalsta pasākumu, ja tos skata kā ad hoc atbalstu, saderību ar 2007. gada pamatnostādņu 38., 67. un 71. punktu (74.–78. apsvērums). Komisija arī pauda šaubas par to, vai tai bija pienākums piemērot atbalsta pasākumiem pamatnostādņu 68. punktā noteiktās pārbaudes, vai arī šo pārbaužu rezultātu dēļ būtu jāveic padziļināts novērtējums (79. apsvērums). Turklāt Komisija norādīja, ka, pat ja tai nebūtu jāveic šīs pārbaudes vai ja šo pārbaužu rezultātiem nebūtu nepieciešams padziļināts novērtējums, tā nevarēja konstatēt, ka atbalsta pasākumu ietekmes samērs ir acīmredzami pozitīvs (80. apsvērums).

(229)

Komisija uzskata, ka galīgo novērtējumu ir lietderīgi sākt ar atbalsta pasākumu saderības pārbaudi, pamatojoties uz minētajiem punktiem.

(230)

2007. gada pamatnostādņu 38. punktā (109) ir paredzēts, ka ad hoc atbalsta gadījumā kompetentajai iestādei ir jāizdod nodomu vēstule, kurā paredzētais pasākums vispirms ir jāapstiprina Komisijai, lai saskaņā ar to piešķirtu atbalstu, pirms sākt projekta īstenošanas darbus. Ja darbs tiek sākts, pirms ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi, viss projekts zaudē tiesības uz atbalstu.

(231)

Lai noteiktu, vai atbalsta pasākumi atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punktam, vispirms ir jānosaka, kad PCC sāka projekta īstenošanas darbus.

(232)

Komisija norāda uz strīdu starp PCC un Poliju par darbu sākumu (46.–48. apsvērums). Turklāt Komisija norāda uz nostāju, kas pausta Augstākās administratīvās tiesas spriedumā (49. apsvērums), kurš pieņemts pēc 46.–48. apsvērumā aprakstītajiem notikumiem. Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka tai ir ekskluzīva kompetence novērtēt atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu (110) un tai ir jāveic savs novērtējums. Komisija var ņemt vērā Augstākās administratīvās tiesas spriedumā pausto nostāju.

(233)

2007. gada pamatnostādņu 38. punkta izpratnē “darbu sākums” ir vai nu būvdarbu sākums, vai arī pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījuma saistības, izņemot priekšizpēti (111).

(234)

PCC apgalvo, ka pirms atbrīvojuma no nodokļa pieprasīšanas tas bija veicis tikai priekšizpēti. Komisija norāda, ka PCC paskaidroja, ka, ņemot vērā projekta inovatīvo un sarežģīto raksturu, uzņēmums nolēma uzbūvēt izmēģinājuma iekārtu, lai pārbaudītu projekta īstenojamību, pirms uzņemties saistības to īstenot (90. apsvērums). Šī izmēģinājuma iekārta aizņem nelielu teritoriju, nav pastāvīgi nostiprināta, to var viegli demontēt, tai nav nepieciešami būvdarbi un tā faktiski tika nodota uzņēmumam Siemens tūlīt pēc saņemšanas (91. apsvērums). Visas izmēģinājuma projekta izmaksas bija 150 000 EUR, no kuriem 5 814 EUR (23 854,19 PLN) tika izmaksāti 2012. gada oktobrī (92. apsvērums). Ja izmēģinājuma projekta rezultāti būtu neapmierinoši, PCC būtu varējis izstāties no projekta un atgūt tā izmaksas (93. apsvērums). Izmeklēšanas gaitā Komisija nesaņēma nekādu informāciju, kas liktu apšaubīt PCC sniegto ziņu patiesumu.

(235)

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka izmēģinājuma iekārtas uzstādīšana nebūtu jāuzskata par darbu sākumu. Konkrētāk, Komisija norāda, ka, lai gan izmēģinājuma iekārta bija nepieciešama, lai pārbaudītu projekta īstenojamību un noteiktu piemērotu katalizatoru, tā nebija projekta neatņemama daļa. Izmēģinājuma iekārta aizņem nelielu teritoriju, nav pastāvīgi nostiprināta un pēc saņemšanas tika pārcelta uz Siemens telpām Vācijā. Komisija norāda, ka PCC bija plāns atsavināt ar izmēģinājuma iekārtu saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, ja tas būtu nolēmis projektu neturpināt (93. apsvērums). Turklāt izmēģinājuma iekārtas izmaksas salīdzinājumā ar visa projekta izmaksām bija niecīgas. Komisija neuzskata, ka, uzstādot izmēģinājuma iekārtu, PCC apņēmās veikt visu ieguldījumu. Tāpēc izmēģinājuma iekārta būtu jāuzskata par projekta priekšizpēti, kas nav uzskatāma par “darba sākumu” 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta nozīmē.

(236)

Komisija norāda, ka PCC ir sniedzis pierādījumus, ka tas ir sācis būvdarbus 2013. gada 5. aprīlī, un 2013. gada 16. augustā ir uzņēmies pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījuma saistības projekta ietvaros (89. apsvērums). Nekāda informācija, kas savākta padziļinātās izmeklēšanas ietvaros, neliecina, ka PCC, izņemot izmēģinājuma iekārtu, būtu uzņēmies jebkādas citas saistības projekta ietvaros pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas. Tāpēc, pēc Komisijas domām, par projekta “darbu sākumu” uzskatāms 2013. gada 5. aprīlis.

(237)

Lēmuma par procedūras sākšanu 112. apsvērumā Komisija norādīja, ka dotācija, ja to skata kā ad hoc atbalstu, šķiet, neatbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta nosacījumiem.

(238)

Komisija norāda, ka PCC iesniedza dotācijas pieteikumu 2010. gada 15. decembrī. Kā konstatēts oficiālās izmeklēšanas laikā, Polijas iestādes 2011. gada 2. martā rakstīja PCC, informējot to, ka tās plāno piešķirt šim uzņēmumam dotāciju (202. apsvērums). Šajā vēstulē Polijas iestādes lūdza PCC iesniegt dokumentus, lai “Eiropas Komisija varētu apstiprināt atbalstu” (30. apsvērums). Polijas iestādes 2012. gada 12. aprīlī noslēdza dotācijas nolīgumu ar PCC, kurā bija norādīts, ka attiecībā uz “lieliem projektiem” dotācijas izmaksa būs atkarīga no tā, vai Komisija to ir apstiprinājusi vai to uzskata par atļautu saskaņā ar Regulu 659/1999 (31. apsvērums). Dotācijas nolīgumā cita starpā bija atsauce uz IEDP noteikumiem (ar grozījumiem) un Regulu 800/2008 (31. apsvērums).

(239)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pirms projekta darbu sākšanas Polijas iestādes bija ne tikai nosūtījušas nodomu vēstuli par dotācijas piešķiršanu PCC, bet arī izdevušas pašu piešķiršanas aktu.

(240)

Polijas iestādes 2011. gada 2. marta vēstulē norādīja, ka atbalsts ir jāapstiprina Komisijai. Dotācijas nolīgumā tika atgādināti IEDP noteikumi (ar grozījumiem), kuros norādīts, ka gadījumā, ja projekts saņem atbalstu vairāk nekā 30 miljonu EUR apmērā, par to būtu jāpaziņo Komisijai (31. apsvērums). Tas nozīmēja, ka gadījumā, ja projekts saņem mazāku atbalsta summu nekā minētā atbalsta summa, par to nav jāpaziņo. Tas atbilst Regulas 800/2008 6. panta 2. punkta prasībām, uz kurām ir atsauce arī dotācijas nolīgumā (31. apsvērums). Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka Polijas iestādes bija norādījušas PCC, ka dotācija tika piešķirta ar noteikumu, ka to apstiprina Komisija, ciktāl šāds apstiprinājums bija nepieciešams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tādējādi Polijas iestādes šajā saistībā ir ievērojušas 2007. gada pamatnostādņu 38. punktu.

(241)

Katrā ziņā Komisija norāda, ka saskaņā ar Savienības judikatūru, lai novērtētu nodomu vēstules esību 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta izpratnē [pamatnostādņu latviešu valodas versijā – “priekšlīgums”], Komisijai ir jāizvērtē katra konkrētā gadījuma apstākļi, lai noteiktu, vai izredzes piešķirt atbalstu bija pietiekami ticamas, lai izpildītu ar stimulu saistīto kritēriju. Konkrētāk, Komisijai, lai novērtētu stimulējošā elementa esību, ir jāņem vērā kompetento valsts iestāžu izdoto aktu precīza forma un raksturs, kā arī citi būtiski apstākļi (112).

(242)

Piemērojot šo argumentāciju, Komisija uzskata, ka galvenais jautājums, uz ko jāatbild, lai noteiktu, vai 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta prasības šajā gadījumā ir izpildītas, ir tas, vai var secināt, ka PCC nesāka darbus projekta īstenošanai, līdz uzskatīja, ka ir pamatoti ticams, ka saņems dotāciju. Šajā ziņā Komisija norāda, ka PCC darbus projekta īstenošanai sāka 2013. gada 5. aprīlī (236. apsvērums), gandrīz pilnu gadu pēc tam, kad PCC no Polijas iestādēm bija saņēmis ne tikai nodomu vēstuli, bet arī faktisko atbalsta piešķiršanas instrumentu (239. apsvērums).

(243)

Tāpēc Komisija secina, ka Polijas iestādes pirms darbu sākšanas 2013. gada 5. aprīlī bija nosūtījušas nodomu vēstuli par dotācijas piešķiršanu PCC, kā prasīts 38. punktā.

(244)

Tāpēc Komisija secina, ka dotācija atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta nosacījumiem.

(245)

Lēmuma par procedūras sākšanu 109.–111. apsvērumā Komisija norādīja, ka atbrīvojums no nodokļa, ja to skata kā ad hoc atbalstu, šķiet, neatbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta nosacījumiem.

(246)

Komisija atgādina, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, Polija uzskatīja, ka PCC bija sācis darbus projekta īstenošanai, pirms tas iesniedza pieteikumu atbrīvojumam no nodokļa (46. un 47. apsvērums), un Komisija sākotnēji piekrita šim secinājumam (57. apsvērums).

(247)

Komisija, izskatījusi sniegto informāciju, secināja, ka darbi projekta īstenošanai tika sākti 2013. gada 5. aprīlī (236. apsvērums).

(248)

PCC2013. gada 11. februārī lūdza atļauju veikt saimniecisko darbību SEZ, lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa (40. apsvērums). 2013. gada 12. februārī SEZ pārvaldnieks piekrita piešķirt PCC SEZ atļauju, kā tas izriet no sarunu ziņojuma (41. apsvērums). 2013. gada 19. februārī SEZ pārvaldnieks izsniedza SEZ atļauju, ar kuru PCC tika piešķirts atbrīvojums no nodokļa (42. apsvērums).

(249)

Šādos apstākļos Polijas iestādes bija ne tikai nosūtījušas nodomu vēstuli (un apstiprinājušas PCC tiesības uz atbalstu) piešķirt PCC atbrīvojumu no nodokļa, pirms tas sāka projekta īstenošanas darbus, bet bija izdevušas pašu atbalsta piešķiršanas aktu.

(250)

Komisija norāda, ka ne sarunu ziņojumā, ne SEZ atļaujā nebija norādīts, ka Polijas iestāžu nodoms piešķirt atbalstu ir atkarīgs no tā, vai Komisija apstiprinās atbalstu. Tomēr Komisija norāda uz Polijas iestāžu nostāju, ka SEZ atļauja nav atsevišķs tiesību akts un ka tajā ar atsauci ir iekļauti dažādi juridiskie pamati (188.–190. apsvērums).

(251)

Šajā sakarā Komisija atgādina, ka uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, uz kuru PCC atbildēja, pieprasot atbrīvojumu no nodokļa, bija norādīts, ka SEZ atļauja tiks izsniegta, pamatojoties uz SEZ likumu un SEZ noteikumiem. Iesniedzot savu pieteikumu, PCC bez atrunām piekrita sarunu noteikumiem un konkursa specifikācijām (40. apsvērums). Konkursa specifikācijās bija norādīts, ka sarunas tiks risinātas, cita starpā pamatojoties uz SEZ likumu un SEZ noteikumiem. Turklāt sarunu ziņojums apstiprina, ka PCC tika informēts, ka SEZ atļauja tiks izsniegta, cita starpā ievērojot SEZ noteikumus un Regulu 800/2008 (41. apsvērums).

(252)

Tāpēc Komisija piekrīt, ka SEZ atļauja nebija atsevišķs tiesību akts un ka minētie tiesību akti, it īpaši SEZ likums un SEZ noteikumi, tajā tika iekļauti ar atsauci. Tādējādi šo tiesību aktu noteikumi bija piemērojami PCC piešķirtajam atbrīvojumam no nodokļa.

(253)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka SEZ noteikumu 4. panta 5. punktā ir paredzēts, ka, ja atbalsts lielam ieguldījumu projektam pārsniedz 75 % no maksimālā atbalsta apjoma, ko var piešķirt ieguldījumiem, kuru attiecināmās izmaksas ir vienādas ar 100 miljoniem EUR, piemērojot atbalsta standarta maksimālos apjomus, kas atbalsta piešķiršanas dienā ir noteikti lieliem uzņēmumiem apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē, par to ir jāpaziņo Komisijai. Tas nozīmēja, ka gadījumā, ja projekts saņem mazāku atbalsta summu nekā minētā atbalsta summa, par to nav jāpaziņo. Tas atbilst Regulas 800/2008 6. panta 2. punktā noteiktajai prasībai paziņot par atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem. Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka SEZ atļauja tika izsniegta ar noteikumu, ka to apstiprina Komisija, ciktāl šāds apstiprinājums bija nepieciešams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(254)

Turklāt Komisija atgādina, ka galvenais jautājums, uz ko jāatbild, lai noteiktu, vai ir izpildītas 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta prasības, ir tas, vai var secināt, ka PCC nesāka darbus projekta īstenošanai, līdz uzskatīja, ka ir pamatoti ticams, ka saņems atbrīvojumu no nodokļa (242. apsvērums). Šajā ziņā Komisija norāda, ka tad, kad PCC2013. gada 5. aprīlī sāka darbus projekta īstenošanai (236. apsvērums), tas no Polijas iestādēm bija saņēmis ne tikai nodomu vēstuli par atbalsta piešķiršanu, bet arī faktisko atbalsta piešķiršanas instrumentu (249. apsvērums).

(255)

Tāpēc Komisija secina, ka Polijas iestādes pirms darbu sākšanas 2013. gada 5. aprīlī bija nosūtījušas nodomu vēstuli par atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu PCC, kā prasīts 38. punktā.

(256)

Tāpēc Komisija secina, ka atbrīvojums no nodokļa atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta nosacījumiem.

(257)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka atbalsta pasākumi (gan dotācija, gan atbrīvojums no nodokļa), kas piešķirti PCC, atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta nosacījumiem (244. un 256. apsvērums).

(258)

2007. gada pamatnostādņu 67. punktā (113) ir paredzēta koriģēta reģionālā atbalsta maksimālā robeža lieliem ieguldījumu projektiem. Lai noteiktu, vai atbalsta pasākumi atbilst šai maksimālajai robežai, pirmkārt, ir jānosaka attiecināmo izmaksu summa, kas ir jāņem vērā, aprēķinot atbalsta intensitāti, un pēc tam, otrkārt, jāpārbauda, vai atbalsta pasākumu summa nepārsniedz šo maksimālo robežu.

(259)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija bija norādījusi, ka nav skaidrs, kāpēc PCC dotācijas un atbrīvojuma no nodokļa pieteikumos norādīja dažādas projekta attiecināmās izmaksas, un uzskatīja, ka dotācijas pieteikumā norādītā summa ir atbilstoša (76. apsvērums).

(260)

Komisija norāda uz Polijas (180.–184. apsvērums) un PCC (85.–88. apsvērums) sniegtajiem paskaidrojumiem par to, kāpēc attiecināmās izmaksas, uz kuru pamata PCC iesniedza dotācijas pieteikumu, atšķīrās no tām, kas norādītas pieteikumā par atbrīvojumu no nodokļa. Būtībā Polija un PCC apgalvo, ka laikā starp dotācijas pieteikuma iesniegšanu un nodokļu atbrīvojuma pieteikuma iesniegšanu PCC saņēma trešās personas konsultāciju, kas pamudināja to palielināt aplēstās izmaksas. Tā kā projekts nebūtu pietiekami rentabls, lai to sāktu, ņemot vērā šo palielinājumu, PCC lūdza papildu atbalstu atbrīvojuma no nodokļa veidā.

(261)

Komisija atgādina, ka PCC darbus projekta īstenošanai sāka 2013. gada 5. aprīlī (236. apsvērums) un 2013. gada 11. februārī iesniedza pieteikumu atbrīvojumam no nodokļa (40. apsvērums). Tā kā PCC nebija sācis darbu, kad tas iesniedza pieteikumu atbrīvojumam no nodokļa, tas varēja pieprasīt papildu atbalstu projektam.

(262)

Komisija atzīst, ka tad, kad PCC iesniedza dotācijas pieteikumu, uzņēmums bija norādījis, ka ar dotāciju pietiek, lai tas varētu īstenot projektu Polijā (30. apsvērums). Turklāt Komisija norāda, ka, 2012. gada 4. aprīlī parakstot dotācijas nolīgumu, PCC piekrita, ka jebkāds projekta izmaksu pieaugums nebūtu attiecināms uz atbalstu un ka to segtu PCC (31. apsvērums).

(263)

Šajā ziņā Komisija piekrīt Polijai (184. apsvērums), ka tas, ka PCC ieguva tiesības uz dotāciju, tam neuzlika pienākumu īstenot projektu. Turklāt Komisija neuzskata, ka dotācijas nolīgums aizliedza PCC meklēt jebkādu citu valsts atbalstu izmaksu pieauguma gadījumā, bet drīzāk norādīja, ka saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem šādā gadījumā no IEDP netiktu piešķirts papildu atbalsts.

(264)

Polija iesniedza tā ziņojuma kopiju, ko Siemens iesniedza PCC (182. apsvērums), kurā bija norādīts, ka projekta izmaksas būtu jāpalielina līdz [66 340 000–80 340 000 EUR] ([72 290 000–87 500 000 EUR], ja būtu jāiekļauj uzkrājums neparedzētiem izdevumiem) (114). Komisija šajā sakarā norāda, ka Polija paskaidroja, ka šādu projektu izmaksu aplēses laika gaitā pārskatīt ir ierasta prakse nozarē (183. apsvērums). Komisija norāda, ka PCC iesniegtā finanšu analīze kopā ar pieteikumu par atbrīvojumu no nodokļa uzrādīja ieguldījumu izmaksas 301 478 910 PLN apmērā (40. apsvērums). Minētajā pieteikumā un tā pamatojošajā uzņēmējdarbības plānā bija norādītas attiecināmās izmaksas ne vairāk kā 300 000 000 PLN apmērā (40. apsvērums). Lai gan šīs summas nav identiskas, tās ir apmēra ziņā ļoti līdzīgas (neņemot vērā Siemens ziņojumā ietvertos neparedzētos izdevumus (115)); Komisija arī norāda, ka tās tika izteiktas dažādās valūtās, kas atkarībā no izmantotajiem valūtas kursiem varēja radīt neatbilstības. Tādējādi maksimālā summa, kas pieprasīta un piešķirta SEZ atļaujā (116), ir pamatota ar Siemens ziņojumu un finanšu analīzi, kas iesniegta kopā ar pieteikumu par atbrīvojumu no nodokļa.

(265)

Līdz ar to Komisija uzskata, ka, novērtējot, vai kopējā maksimālā atbalsta summa, kas piešķirta PCC, atbilst piemērojamajai maksimālajai robežai, būtu jāņem vērā SEZ atļaujā norādītā summa.

(266)

Pēc attiecināmo izmaksu noteikšanas projektam pieejamā atbalsta maksimālā summa jānosaka, izmantojot 2007. gada pamatnostādņu 67. punktā noteikto formulu: atbalsta maksimālā summa = R × (50 + 0,50 × B + 0,34 × C); kur attiecīgi R ir reģiona nekoriģētā maksimālā robeža, B ir attaisnotie izdevumi no 50 miljoniem EUR līdz 100 miljoniem EUR un C ir attaisnotie izdevumi virs 100 miljoniem EUR.

(267)

Ņemot vērā maksimālo attiecināmo izmaksu summu 271 513 408 PLN (65 143 935 EUR) (diskontēts), formula jāpiemēro šādi: 40 % x (50 miljoni + 0,5 x 15 143 935 + 0,34 x 0). Saskaņā ar šo formulu atbalsta maksimālā summa ir 23 028 787 EUR (95 981 681 PLN) (117). Tā ir izteikta kā atbalsta intensitāte, t. i., 35 % no attiecināmajām izmaksām.

(268)

Komisijai ir jānosaka, vai atbalsta pasākumos ir ievērota šī maksimālā robeža. Kas attiecas uz dotāciju, tā acīmredzami nepārsniedz šo maksimālo robežu. SEZ atļaujā nav minēts iepriekšējais atbalsta pasākums, un tajā nav noteikumu, kas liegtu projektam piešķirtā reģionālā ieguldījumu atbalsta (atbrīvojuma no nodokļa un dotācijas veidā) kopējai summai pārsniegt attiecīgo augšējo robežu.

(269)

Tomēr Komisija norāda – kad PCC lūdza atbrīvojumu no nodokļa, tas bija paziņojis, ka ir saņēmis dotāciju (40. apsvērums). Tātad Polijas iestādes zināja, ka PCC jau bija guvis labumu no dotācijas, kad tās nolēma tam piešķirt atbrīvojumu no nodokļa.

(270)

Turklāt SEZ atļauja nav atsevišķs akts, un tajā ar atsauci ir iekļautas dažādas citas tiesību normas, it īpaši SEZ noteikumi (252. apsvērums). Šajā sakarā Komisija norāda, ka SEZ noteikumos ir paredzēta atbalsta maksimālā intensitāte, maksimālā pieļaujamā atbalsta summa lieliem ieguldījumu projektiem un prasības, ka atbrīvojums no nodokļa kopā ar jebkuru citu atbalstu nedrīkst pārsniegt reģionālā atbalsta maksimālos pieļaujamos līmeņus (188. apsvērums). Šajos SEZ noteikumos paredzētie atbalsta ierobežojumi atbilst 2007. gada pamatnostādnēs noteiktajiem atbalsta ierobežojumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka šie noteikumi, kas iekļauti SEZ atļaujā, ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka kopējais SEZ atļaujā piešķirtais atbalsts nepārsniedz 2007. gada pamatnostādnēs atļauto maksimālo apjomu.

(271)

Šādos apstākļos Komisija konstatē, ka atbalsta summa, ko PCC var saņemt atbrīvojuma no nodokļa veidā, būtu jāsaprot kā maksimālā atbalsta summa, kas pieejama projektam, pamatojoties uz attiecināmajām izmaksām, kuras noteiktas SEZ atļaujā (267. apsvērums), atskaitot summu, kas saņemta dotācijas veidā (31. apsvērums).

(272)

Ņemot vērā šo konstatējumu, ko apstiprināja Polijas iestādes, reģionālā ieguldījumu atbalsta kopējā summa, kas piešķirta projektam dotācijas veidā un atbrīvojuma no nodokļa veidā, nepārsniedz maksimālo pieļaujamo atbalsta summu saskaņā ar 2007. gada pamatnostādnēm.

(273)

Ņemot vērā 259.–272. apsvērumā izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka atbalsta pasākums atbilst 2007. gada pamatnostādņu 67. punkta nosacījumiem.

(274)

2007. gada pamatnostādņu 71. punktā (118) ir noteikts, ka, ja atbalstu piešķir vienlaikus saskaņā ar vairākām reģionālām shēmām vai kopā ar ad hoc atbalstu, atbalsta intensitātes maksimālo robežu piemēro atbalsta kopsummai.

(275)

Ņemot vērā 271. un 272. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, Komisija norāda, ka dotācija un atbrīvojums no nodokļa kopā tika piešķirti PCC tikai tiktāl, ciktāl tie nepārsniedza 2007. gada pamatnostādnēs noteikto maksimālo pieļaujamo atbalsta intensitāti. Atbalsta, kas izpaužas kā atbrīvojums no nodokļa, kumulāciju ar citiem atbalsta veidiem uzrauga un kontrolē kompetentās nodokļu iestādes, kurām ir līdzekļi, lai efektīvi pārbaudītu, vai netiek pieprasīts pārmērīgs atbalsts, un lai piemērotu sankcijas neatbilstības gadījumā (207. apsvērums). Pakārtoti Komisija norāda, ka līdz šim PCC ir saņēmis daudz mazāk par maksimālo iespējamo atbalsta summu atbrīvojuma no nodokļa veidā (192. apsvērums) – tas neliecina par īpašām problēmām attiecībā uz PCC piešķirtā atbalsta kumulācijas uzraudzību.

(276)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta pasākumi atbilst 2007. gada pamatnostādņu 71. punkta nosacījumiem.

(277)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta pasākumi atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38., 67. un 71. punkta nosacījumiem (257., 273. un 276. apsvērums). Komisija atgādina, ka lēmumā par procedūras sākšanu tā pauda šaubas tikai par atbalsta pasākumu atbilstību minētajiem punktiem (228. apsvērums). Tā kā tā neizteica šaubas par atbalsta pasākumu atbilstību citām minēto pamatnostādņu normām, tā netieši atzina, ka tai šajā saistībā nav šaubu (119). Tomēr, lai novērstu šaubas, Komisija norāda, ka tā uzskata, ka atbalsta pasākumi atbilst pārējām 2007. gada pamatnostādņu prasībām, proti:

(278)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta pasākumi atbilst 2007. gada pamatnostādņu per se saderības prasībām.

(279)

Secinājusi, ka atbalsta pasākumi atbilst 2007. gada pamatnostādņu per se prasībām (278. apsvērums), Komisijai tagad ir jānovērtē, vai ir nepieciešams padziļināts atbalsta pasākumu novērtējums saskaņā ar minēto pamatnostādņu 68. punktu.

(280)

2007. gada pamatnostādņu 68. punktā (120) ir paredzēts, ka tad, ja atbalsta kopējā summa no visiem avotiem pārsniedz 75 % robežvērtību (97. apsvērums), Komisijai ir jāpiemēro 68. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās pārbaudes. Ja atbalsts atbilst 68. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, atbalstu var apstiprināt tikai pēc padziļināta novērtējuma.

(281)

Šajā gadījumā piemērojamā 75 % robežvērtība ir 30 miljoni EUR. Kā norādīja PCC, tas netiek apstrīdēts (97. apsvērums). Maksimālā atbalsta summa, kas piešķirta PCC saistībā ar projektu, bija 23 028 787 EUR (95 981 681 PLN) (267.–272. apsvērums). Tādējādi atbalsta kopējā summa no visiem avotiem projektam nepārsniedz 75 % robežvērtību.

(282)

Tāpēc Komisija secina, ka 68. punkts nav piemērojams, un nav nepieciešams veikt 2007. gada pamatnostādņu 68. punkta a) un b) apakšpunktā minētās pārbaudes. Tāpēc nav jāveic padziļināts atbalsta, kas piešķirts PCC, novērtējums saskaņā ar 68. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

(283)

Tāpēc Komisija ir secinājusi, ka atbalsta pasākumi atbilst 2007. gada pamatnostādņu 38. punkta (257. apsvērums), 67. punkta (273. apsvērums) un 71. punkta (276. apsvērums) nosacījumiem. Tādējādi tie atbilst šo pamatnostādņu per se saderības prasībām. Turklāt Komisija ir secinājusi, ka atbalsta pasākumi nerada vajadzību veikt padziļinātu novērtējumu saskaņā ar 2007. gada pamatnostādņu 68. punktu (282. apsvērums).

(284)

Neatkarīgi no 68. punktā minēto pārbaužu rezultātiem, lai secinātu par atbalsta pasākumu saderību saskaņā ar 2007. gada pamatnostādnēm, Komisijai ir jānosaka, vai atbalsta pozitīvā ietekme ir lielāka par negatīvo, ja tai ir šaubas šajā sakarā (121).

(285)

Komisija norāda, ka Polija dotāciju piešķīra 2012. gada aprīlī, bet atbrīvojumu no nodokļa – 2013. gada februārī. Tāpēc ir lietderīgi analizēt faktiskos apstākļus un pieejamos datus, kādi tie bija tolaik.

(286)

Komisija norāda, ka projekts sniedz būtisku pozitīvu ieguldījumu reģionālajā attīstībā, kas ir reģionālā valsts atbalsta (piemēram, pārbaudāmo atbalsta pasākumu) mērķis. Konkrētāk, Komisija norāda uz šādiem projekta ieguvumiem, kurus varēja paredzēt atbalsta pasākumu piešķiršanas laikā:

(287)

Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka projekts bija vērsts uz tirgu ar jaudas pārpalikumu (51. apsvērums).

(288)

Lai novērtētu, vai projekts bija vērsts uz tirgu ar jaudas pārpalikumu un, ja tā, tad kāda būtu ietekme uz samēra pārbaudi, vispirms ir jānosaka konkrētie produktu un ģeogrāfiskie tirgi.

(289)

Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka konkrētais produktu tirgus ir ĪT MHES tirgus (lēmuma par procedūras sākšanu 51. apsvērums un 135. un 136. apsvērums), savukārt Polija un PCC apgalvo, ka tas ir MHES tirgus kopumā (105.–108. un 209. apsvērums).

(290)

Komisija atgādina, ka 2007. gada nostādņu 69. punktā ir noteikts, ka konkrētais produktu tirgus [pamatnostādnēs: “attiecīgā produkta tirgus”] “aptver attiecīgo produktu un tā aizstājējus, kurus par tādiem uzskata vai nu patērētājs (ņemot vērā produkta iezīmes, cenu un paredzēto pielietojumu) vai ražotājs (ņemot vērā ražošanas iekārtu elastību)” (pasvītrojums pievienots). Tāpēc Komisija uzskata, ka tad, ja patērētājs vai ražotājs uzskata, ka dažādās MHES tīrības klases ir aizstājamas, tās būtu jāuzskata par viena un tā paša produktu tirgus daļu.

(291)

Komisija pirmām kārtām norāda, ka dažādajos Polijas iesniegtajos tirgus ziņojumos (217.–219. apsvērums) nav nošķirtas tīrības klases, bet gan MHES tirgus tiek aplūkots kopumā. Turklāt tirgus informācijā, ko sūdzības iesniedzējs sniedza sākotnējās izskatīšanas posmā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 26. apsvērumu), nav nošķirtas tīrības klases, bet tā attiecas uz MHES tirgu kopumā. Savā iepriekšējā lietu praksē Komisija konstatēja, ka nav pietiekamu norāžu par to, ka dažādas tīrības klases pamato produktu tirgus segmentāciju, un aplūkoja MHES tirgu kopumā (122).

(292)

Attiecībā uz pieprasījumu Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pastāv vismaz divi atsevišķi MHES produktu tirgi: viens diviem augstākajiem tīrības līmeņiem un viens diviem zemākajiem tīrības līmeņiem (lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvērums), savukārt PCC apgalvo, ka MHES tīrības pakāpes izmantošana ir atkarīga no klientu izvēles, nevis no ierobežojumiem, kas saistīti ar tās īpašībām, cenu un paredzēto lietojumu (105. apsvērums). Komisija norāda, ka MHES vispārīgie lietojumi (21. apsvērums) lielā mērā ir vienādi neatkarīgi no tīrības. Saistībā ar dažiem īpašiem MHES lietojumiem klienti var dot priekšroku augstākas tīrības pakāpei.

(293)

Katrā ziņā attiecībā uz piedāvājumu Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējam, Nouryon (iepriekš Akzo Nobel) un PCC ir pilnīga elastība savās ražošanas iekārtās saražot visu tīrības klašu MHES (106. apsvērums). Tāpēc šķiet, ka no piedāvājuma viedokļa dažādās MHES tīrības pakāpes būtu uzskatāmas par aizstājējiem. Rezultātā Komisija secina, ka, ņemot vērā augsto piedāvājuma aizstājamības pakāpi un to, ka nav būtisku norāžu par pieprasījuma aizstājamības trūkumu, nav lietderīgi vēl vairāk sadalīt MHES tirgu un ka konkrētais produktu tirgus ir MHES tirgus neatkarīgi no MHES tīrības pakāpes.

(294)

Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka EEZ ir konkrētais ģeogrāfiskais tirgus (51. apsvērums), savukārt Polija un PCC apgalvo, ka tā ir vismaz teritorija, kas aptver EEZ, Ziemeļameriku un Dienvidameriku (109.–112. un 209. apsvērums).

(295)

Komisija norāda, ka tās iepriekšējā lietu prakse šajā ziņā nav pārliecinoša. Lai gan savā 1994. gada lēmumā par Akzo un Nobel Industries apvienošanos (123) Komisija uzskatīja par lietderīgu izvērtēt MHES Rietumeiropas tirgu, Komisija 2020. gadā norādīja, ka šis tirgus vairs varētu nebūt būtisks, un atstāja atklātu MHES ģeogrāfiskā tirgus definīciju (124).

(296)

Pirmām kārtām Komisija norāda, ka pats sūdzības iesniedzējs, kas ir iedibināts Savienībā, šķiet, ir nozīmīgs eksportētājs vismaz uz Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tirgiem (111. apsvērums). Tas, šķiet, ir pretrunā tā apgalvojumam, ka tirgus aptver tikai EEZ.

(297)

Komisija atzīmē, ka starp Eiropu un ASV norit aktīva MHES tirdzniecība. SRI 2011. gada ziņojumā ir norādīts (125), ka 2010. gadā 43 % no MHES patēriņa ASV veidoja imports, no kura Vācija piegādāja 69 % un Nīderlande – 24 % (126). Ir arī pierādījumi, ka pastāv nozīmīga tirdzniecība starp Eiropu un pārējo Ziemeļameriku. SRI 2011. gada ziņojumā norādīts, ka Kanāda, kurai nebija MHES iekšzemes ražotāju, importē no Zviedrijas, Nīderlandes un Vācijas (127), savukārt Meksika to tradicionāli ir importējusi arī no Vācijas (128). Turklāt šķiet, ka arī Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstis importē ievērojamu MHES apjomu no Eiropas. Piemēram, 2010. gadā 34 % Argentīnas importa bija no Vācijas, un MHES importēja arī Brazīlija un Kolumbija (129).

(298)

Kā norāda Polija un PCC (112. un 209. apsvērums), iespējams, ir pamats apgalvot, ka ģeogrāfiskais tirgus ir vēl plašāks par Eiropu, Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Piemēram, SRI 2011. gada ziņojumā norādīts, ka 2006. gadā lielākā daļa importa uz Rietumeiropu bija no Japānas (41 %) un Indijas (39 %), savukārt kopš 2008. gada gandrīz viss imports bija no Indijas; tomēr šāda importa apjoms uz Rietumeiropu joprojām ir visai niecīgs. 2010. gadā liela daļa Rietumeiropas eksporta tika novirzīta uz ASV, Argentīnu un Dienvidāfriku (130). Savukārt Tecnon Orbichem ziņojums, šķiet, liecina, ka MHES tirgus ir globāls tirgus (131). Kā norādījis PCC un Polija (112. un 209. apsvērums), iespējams, ka Āzijas ražotāji koncentrē savu uzmanību ārpus Eiropas un Amerikas tirgiem. Tomēr ir skaidrs, ka vismaz starp Eiropu un Ziemeļameriku, un Dienvidameriku norit stabila tirdzniecība ar MHES.

(299)

Komisija secina, ka MHES tirgus neaprobežojas tikai ar EEZ. Tomēr Komisija norāda, ka tai sava novērtējuma veikšanai nav jāizdara secinājumi par konkrēto ģeogrāfisko tirgu (papildus tam, ka šis konkrētais tirgus ir plašāks par EEZ), jo tas, cik lielā mērā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus sniedzas ārpus EEZ, būtiski neietekmē Komisijas veiktās attiecīgā tirgus tendenču analīzes rezultātus (301.–305. apsvērums).

(300)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā apgalvoja, ka MHES tirgū ir ražošanas jaudas pārpalikums un ka projekts šo jaudas pārpalikumu palielinātu.

(301)

Komisija pirmām kārtām norāda, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie dati (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 26. apsvērumu) nepamato apgalvojumu par strukturālu jaudas pārpalikumu MHES tirgū gados pirms PCC lēmuma par ieguldījumu veikšanu. Sniegtie skaitļi drīzāk liecina par tirgu ar salīdzinoši stabilu pieprasījumu (ņemot vērā 2008. gada finanšu krīzes tūlītējās sekas), salīdzinoši augstu un stabilu eksporta līmeni no Savienības uz trešām valstīm un ļoti zemu importa līmeni. Ražošanas līmenis Eiropā saglabājās stabils attiecībā pret kopējo jaudu. Komisija norāda, ka tas, ka pieprasījums joprojām ir mazāks par absolūto ražošanas jaudu, pats par sevi neliecina par strukturālu jaudas pārpalikumu, īpaši ņemot vērā PCC un Polijas uzsvērto, proti, ka faktiskā jauda ir mazāka par nominālo jaudu (130. un 224. apsvērums) (132). Tāpat apstāklis, ka Eiropas pieprasījums pats par sevi bija mazāks par faktisko ražošanas apjomu vai jaudu, neliecina par strukturālu jaudas pārpalikumu, ņemot vērā to, ka ievērojama daļa Eiropas ražošanas tika eksportēta katru gadu relatīvi stabilā līmenī. Tāpēc Komisija neuzskata, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie dati liecina par jaudas pārpalikumu laikā, kad PCC veica savu ieguldījumu.

(302)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka projekts palielinātu jaudas pārpalikumu, Komisija pirmām kārtām norāda jau iepriekš minēto, proti, ka tirgum pirms ieguldījuma veikšanas nebija raksturīgs strukturāls jaudas pārpalikums. Tomēr Komisija novērtēja, vai ieguldījums varētu radīt jaudas pārpalikumu.

(303)

Komisija atgādina, ka projekts tika izstrādāts tā, lai tā nominālā gada ražošanas jauda būtu 42 kt (18. apsvērums). Tomēr tiek lēsts, ka tā faktiskā ražošanas jauda būs [34–40] kt/gadā (130. un 224. apsvērums). Ir tiesa, ka, vietējam pieprasījumam un eksportam saglabājoties nemainīgam, tas tirgū pievienotu būtisku papildu jaudu. Tomēr, kā uzsvēra PCC un Polija, jaudas pievienošana jānovērtē, ņemot vērā prognozēto tirgus pieprasījumu ieguldījuma veikšanas brīdī (133).

(304)

Polijas iesniegtajos neatkarīgajos ziņojums, kas bija pieejami atbalsta pasākumu piešķiršanas laikā, ir sniegtas prognozes par 2015. gadu. SRI 2011. gada ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar prognozēm laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam visos galvenajos tirgos absolūtā izteiksmē būs vērojams MHES gada patēriņa pieaugums, proti, pieaugums par [14–16,5] kt Eiropā vien, [18–22] kt Eiropā un ASV kopā, [20–24] kt Eiropā un Ziemeļamerikā kopā, [22–27] kt Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā kopā, kā arī [150–180] kt pasaulē (218. apsvērums). Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz apjomu, laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam tika prognozēts pozitīvs CAGR, proti, [1,4–1,6] % Eiropā, [1,4–1,6] % Eiropā un ASV, [1,4–1,6] % Eiropā un Ziemeļamerikā, [1,4–1,6] % Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī [3,2–3,7] % pasaulē.

(305)

Savukārt Tecnon Orbichem ziņojumā ir sniegti prognozētie dati par 2010.–2015. gadu, kas norāda uz MHES patēriņa pieaugumu gadā par [14–15,2] kt Eiropā, par [22–26] kt Eiropā un Ziemeļamerikā, par [30–33] kt Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī par [90–105] kt pasaulē (219. apsvērums). Tas nozīmē, ka 2010.–2015. gadā CAGR būs pozitīvs, proti, [1,3–1,5] % Eiropā, [1,4–1,6] % Eiropā un Ziemeļamerikā, [1,7–1,9] % Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī [2,6–2,8] % pasaulē. Tajā pašā ziņojumā norādīts, ka piecu gadu laikā no 2010. līdz 2014. gadam CAGR bija pozitīvs, proti, [1,2–1,4] % Eiropā, [1,4–1,6] % Eiropā un Ziemeļamerikā, [1,6–1,9] % Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī [2,7–3] % pasaulē.

(306)

Komisija norāda, ka tirgus izaugsmes prognozes atbalsta pasākumu piešķiršanas laikā noteikti bija balstītas uz aplēsēm. Komisija atgādina, ka, lai gan 304. un 305. apsvērumā minētajos ziņojumos jau bija prognozēta tirgus izaugsme, citi ziņojumi šajā ziņā bija vēl optimistiskāki. Piemēram, ziņojumos, kas tika sagatavoti PCC vajadzībām laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu, bija norādītas pat vēl lielākas pieauguma prognozes [1,9–2,3] [3–3,6] % apmērā attiecībā uz MHES tirgu Eiropā un Ziemeļamerikā 2010.–2015. gadā, kā arī līdzīgi pieauguma tempi tās lejupēju ražojumu tirgos (220. apsvērums).

(307)

Komisija arī norāda, ka laikā, kad PCC uzņēmās projektu, MHES tirgus tika uzskatīts par pievilcīgu ieguldījumiem, jo gan sūdzības iesniedzējs, gan Akzo Nobel paziņoja par ieguldījumiem ražošanas jaudas palielināšanā gados pirms un pēc projekta darbu sākšanas (132. un 223. apsvērums). Tādējādi tas apstiprina, ka bija sagaidāms, ka MHES un tās lejupējo ražojumu tirgi augs un absorbēs tirgum pievienoto ražošanas jaudu (129., 131., 133., 133. un 217.–220. apsvērums).

(308)

Tādējādi, ņemot vērā 301.–307. apsvērumā izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskata, ka neatkarīgi no tā, kurš ģeogrāfiskais tirgus tiek vērtēts, bija sagaidāms, ka pieprasījums pēc MHES turpmākajos gados pēc ieguldījuma pieaugs. Tāpēc, piešķirot atbalsta pasākumus PCC, MHES tirgū nebija absolūtas lejupslīdes vai strukturāla jaudas pārpalikuma, un, ņemot vērā tirgus izaugsmes prognozi, kas pamatota ar pierādījumiem, nebija sagaidāms, ka tas nākotnē nonāks absolūtā lejupslīdē vai ka tajā radīsies strukturāls jaudas pārpalikums, ņemot vērā arī projekta radīto jaudu.

(309)

Visbeidzot, samērojot atbalsta pozitīvo un negatīvo ietekmi, Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējam un Akzo Nobel bija ievērojamas tirgus daļas neatkarīgi no konkrētā reģiona. SRI 2011. gada ziņojumā norādīts, ka 2010. gadā sūdzības iesniedzējs un Akzo Nobel veidoja aptuveni 97 % no ražošanas jaudas Eiropā, 74 % Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī 73 % Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Šo divu tirgus dalībnieku dominējošais stāvoklis tika atzīts arī Tecnon Orbichem ziņojumā, kurā uzņēmums Akzo Nobel tika raksturots kā “globāls tirgus līderis” un sūdzības iesniedzējs – kā “otrais lielākais tirgus dalībnieks”. Šajā ziņojumā bija norādīts, ka laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam (kad tika piešķirti projekta atbalsta pasākumi) sūdzības iesniedzēja un Akzo Nobel tirgus daļas kopā veidoja 92 % no Eiropas tirgus, 73 % no Eiropas un Ziemeļamerikas tirgus un 71 % no Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tirgus. Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējs un Akzo Nobel vēsturiski (134) bija īstenojuši karteli MHES tirgū (125. apsvērums). Projekts ļāva PCC ienākt MHES tirgū, kurā iepriekš dominēja sūdzības iesniedzēja un Akzo Nobel duopols. Tāpēc PCC ienākšanai tirgū bija reāls potenciāls uzlabot konkurences apstākļus MHES patērētājiem (125., 126. un 215. apsvērums).

(310)

Tāpēc Komisija norāda, ka laikā, kad PCC uzņēmās īstenot projektu un saņēma atbalstu tā īstenošanai, MHES tirgū nebija absolūtas lejupslīdes un tika prognozēts, ka īstermiņā tajā būs vērojama izaugsme. Tas ir atspoguļots neatkarīgos ziņojumos, kas attiecas uz laikposmu, kad tika piešķirti atbalsta pasākumi, un to apliecina fakts, ka citi tirgus dalībnieki tajā laikā ieguldīja papildu ražošanas jaudās. Projekts ne tikai sniedza ievērojamus ieguvumus reģionam, bet arī uzlaboja tirgus apstākļus, dodot iespēju jaunpienācējam darboties MHES tirgū, kurā valdīja duopols. Komisija atzīmē, ka vēsturiskie duopola dalībnieki iepriekš MHES tirgū bija izveidojuši karteli.

(311)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta pasākumu pozitīvā ietekme pārsniedz šo pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību un ka atbalsta pasākumi neradītu nepieņemamus konkurences izkropļojumus.

(312)

Komisija secina, ka atbalsta pasākumi atbilst 2007. gada pamatnostādņu per se saderības kritērijiem un nerada vajadzību veikt padziļinātu novērtējumu saskaņā ar minēto pamatnostādņu 68. punktu (283. apsvērums). Komisija arī secina, ka atbalsta pozitīvā ietekme pārsniedz negatīvo (311. apsvērums). Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kā interpretēts 2007. gada pamatnostādnēs.

(313)

Tā kā Komisija secina, ka atbalsta pasākumi ir saderīgi saskaņā ar 2007. gada pamatnostādnēm, nav jāizvērtē, vai tie atbilst kritērijiem, kas noteikti citos saderības pamatos, piemēram, Regulā 800/2008.

(314)

Komisija konstatē, ka Polijas piešķirtā dotācija un atbrīvojums no nodokļa PCC saistībā ar projektu ir saderīgi ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kā tas interpretēts 2007. gada pamatnostādnēs,