(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (2) tika grozīta Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 71) apakšpunktā noteiktā “atbilstīgo saistību” definīcija. Saskaņā ar šo jauno definīciju “atbilstīgās saistības” ir tikai tās saistības, kas atbilst minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL). Minētais grozījums būtu jāatspoguļo Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 (3), kas attiecas uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos. Konkrētāk, atsauces minētajā deleģētajā aktā uz iepriekšējo “atbilstīgo saistību” definīciju, kas bija noteikta Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 71) apakšpunktā, būtu jāpielāgo, atsaucoties uz minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 71.a) apakšpunktu, kurā ir noteikta jaunā definīcija. Turklāt Deleģētās regulas (ES) 2015/63 I pielikumā 1. SOLĪ iekļautā formula rādītāja “Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL)” aprēķināšanai, arī būtu jāpielāgo, lai iekļautu tikai tās saistības, kas ir atbilstīgas MREL.

(2)

Ar Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīts arī Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 1. un 2. punkts, lai paredzētu jaunu MREL aprēķinu, saskaņā ar kuru MREL tagad aprēķina gan kā procentuālo daļu no kopējās riska darījumu vērtības (TREA), gan kā procentuālo daļu no attiecīgās vienības kopējās riska darījumu vērtības mēra (TEM). Tāpēc būtu jāprecizē, kuru parametru izmanto par pamatu Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 minētā rādītāja “Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām” aprēķinam. Turklāt, lai nodrošinātu pietiekami piesardzīgu šā rādītāja vērtību, būtu jānosaka, ka minētā rādītāja aprēķināšanai būtu jāizmanto augstākā MREL vērtība starp, no vienas puses, MREL, ko aprēķina saskaņā ar TREA, un, no otras puses, MREL, ko aprēķina saskaņā ar TEM.

(3)

Ar Direktīvu (ES) 2019/879 tika paplašināta arī noregulējuma iestāžu iespēja individuālā līmenī atsevišķas vienības atbrīvot no MREL un tā vietā pieprasīt aprēķināt MREL konsolidētā līmenī un jo īpaši apstākļos, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 3. un 4. punktā un 45.g pantā. Minētais Direktīvas 2014/59/ES grozījums būtu jāatspoguļo Deleģētās regulas (ES) 2015/63 8. panta 2. punktā.

(4)

Deleģētās regulas (ES) 2015/63 20. panta 5. punktā pašlaik ir paredzēts pārejas režīms, kas ļauj mazākām iestādēm veikt iemaksas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismos vai vienotajā noregulējuma fondā, veicot noteiktas summas maksājumu, nevis pilnvērtīgu riska līmenim pielāgotu iemaksu. Minētais pārejas režīms ilgst līdz sākotnējā laikposma beigām, kas paredzēts vienotā noregulējuma fonda mērķapjoma sasniegšanai, kurš saskaņā ar Eiropas Parlamenta unPadomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (4) 69. pantu beidzas 2023. gada 31. decembrī. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktu sākotnējais laikposms valsts noregulējuma finansēšanas mehānismu mērķapjoma sasniegšanai beidzas gadu vēlāk, proti, 2024. gada 31. decembrī. Šī situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi starp iestādēm, kas veic iemaksas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismos, un iestādēm, kuras veic iemaksas vienotajā noregulējuma fondā. Lai arī tās iestādes, kas veic iemaksas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismos, varētu veikt noteiktas summas maksājumu līdz sava attiecīgā valsts noregulējuma finansēšanas mehānisma sākotnējā perioda beigām, pārejas režīms būtu jāpagarina par vienu gadu līdz 2024. gada 31. decembrim, Deleģētās regulas (ES) 2015/63 20. panta 5. punktā minēto atsauci uz Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktu aizstājot ar atsauci uz Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktu.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2015/63.

(6)

Noregulējuma iestādēm ir jādod pietiekami daudz laika, lai tās varētu pieņemt lēmumus par iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos un paziņot par tiem saskaņā ar grozītajām prasībām. Tāpēc ir jāparedz pārejas režīms 2024. gadam, pagarinot šādu paziņojumu termiņus.

(7)

Tā kā noregulējuma iestādēm ir jāpiemēro grozītās prasības, lai pēc iespējas drīz aprēķinātu un iegūtu iemaksas par 2024. gadu, ir jāparedz, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(8)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 14. panta 4. punktu iestādēm līdz katra gada 31. janvārim ir jāsniedz noregulējuma iestādēm informācija, kas ir būtiska iemaksu aprēķināšanai. Ir jādod iestādēm vēl viens mēnesis minētās informācijas sniegšanai 2024. gadā.

(9)

Ir jāizvairās no juridiskas nenoteiktības par metodi, kas jāpiemēro informācijas paziņošanai un iemaksu aprēķināšanai valsts noregulējuma finansēšanas mehānismos. Šā iemesla dēļ noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt iestādēm norādījumus par informāciju, kas jāsniedz to ikgadējo iemaksu aprēķināšanai, ņemot vērā noteiktas summas maksājumu pārejas režīma pagarināšanu 2024. gadā, labu laiku pirms noteiktā iemaksu iekasēšanas termiņa 2024. gadā. Lai nodrošinātu informācijas paziņošanas un aprēķina metodes nepārtrauktību visos iemaksu periodos un lai noregulējuma iestādes varētu sniegt vajadzīgos norādījumus no 2023. gada 1. decembra, 20. panta 5., 8. un 9. punktā ietveramā pārejas režīma pagarināšana būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no minētā datuma,

1)

regulas 3. panta 17) punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 20. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 20. pantam pievieno šādu 8. un 9. punktu:

5)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.