<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2011LVB.0600545301.case.xml"><NO.CASE>C-212/10</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62010CJ0212</NO.CELEX><NO.SEQ>0019.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-5455</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-5469</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20110616">2011. GADA 16. JŪNIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-212/10</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">LOGSTOR ROR POLSKA</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20110616">2011. gada 16. jūnijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE"><P>Tiesvedības valoda — poļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-212/10</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Gliwicach</HT> (Polija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20100315">2010. gada 15. martā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20100503">2010. gada 3. maijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska sp. z o.o.</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dyrektor Izby Skarbowej w Katowicach</HT></HT>.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.-C. Bonichot</HT>] (referents), tiesneši K. Šīmans [<HT TYPE="ITALIC">K. Schiemann</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>] un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>],</P><?PAGE NO="I-5456"?><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>],</P><P>sekretārs K. Malaceks [<HT TYPE="ITALIC">K. Malacek</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20110407">2011. gada 7. aprīļa</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska sp. z o.o.</HT> vārdā — T. Koniks [<HT TYPE="ITALIC">T. Konik</HT>] un K. Gils [<HT TYPE="ITALIC">K. Gil</HT>], <HT TYPE="ITALIC">doradcy podatkowi</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Dyrektor Izby Skarbowej w Katowicach</HT> vārdā — G. Pasterčiks [<HT TYPE="ITALIC">G. Pasterczyk</HT>], pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā — M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>], kā arī — A. Kramarčika [<HT TYPE="ITALIC">A. Kramarczyk</HT>] un A. Krainska [<HT TYPE="ITALIC">A. Kraińska</HT>], pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā — M. Afonso [<HT TYPE="ITALIC">M. Afonso</HT>] un K. Hermane [<HT TYPE="ITALIC">K. Herrmann</HT>], pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="I-5457"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19690717">1969. gada 17. jūlija</DATE> Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1969" NO.OJ="249" PAGE.FIRST="25">OV L 249, 25. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Padomes <DATE ISO="19850610">1985. gada 10. jūnija</DATE> Direktīvu 85/303/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1985" NO.OJ="156" PAGE.FIRST="23">OV L 156, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva 69/335<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0001" REF.START="QS0001"/>), 4. panta 2. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska sp. z o.o.</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska</HT><QUOT.END CODE="201D" ID="QE0002" REF.START="QS0002"/>), kas reģistrēta Zabrzē [<HT TYPE="ITALIC">Zabrze</HT>] (Polija), un <HT TYPE="ITALIC">Dyrektor Izby Skarbowej w Katowicach</HT> (Katovices Finanšu kameras direktors) par nodokļa, sauktu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>civiltiesisko darījumu nodokli<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0003" REF.START="QS0003"/>, samaksu, kas tika pieprasīta grozījuma dēļ <HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska</HT> sabiedrības līgumā, kurš tika veikts ar aizdevumu, ko [sabiedrībai] piešķīra tās dalībnieks.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 69/335 preambulas pirmajam apsvērumam tās mērķis bija veicināt kapitāla aprites brīvību, kas ir uzskatāma par iekšējā tirgus izveidošanai būtiskāko pamatbrīvību. Šajā nolūkā šīs direktīvas mērķis, kā tas izriet arī no tās preambulas sestā līdz astotajam apsvērumam, ir saskaņot nodokli, kas sabiedrībām Eiropas<?PAGE NO="I-5458"?> Savienībā ir jāmaksā par kapitālu, ieviešot vienotu kapitāla piesaistīšanas nodokli, ko kopējā tirgū var uzlikt tikai vienu reizi, un atceļot citus netiešos nodokļus, kuriem ir tādas pašas pamatiezīmes kā šim vienotajam kapitāla nodoklim.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Šajā saistībā minētās direktīvas 1.–9. pantā ir paredzēta saskaņota nodokļa iekasēšana par kapitāla iemaksu kapitāla sabiedrībās, saukta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>kapitāla nodokli<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0004" REF.START="QS0004"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 69/335 4. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Kapitāla nodokli uzliek šādiem darījumiem:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības kapitāla palielināšanai ar jebkādu aktīvu iemaksām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības aktīvu palielināšanai ar jebkādu aktīvu iemaksām, kas nav uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai aktīvi, bet ir tādas pašas tiesības kā dalībniekiem, piemēram, balsstiesības, tiesības uz peļņas daļu vai tiesības uz atlikuma daļu likvidācijas gadījumā;</TXT><P>[..].<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0005" REF.START="QS0005"/></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-5459"?><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 4. panta 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Kapitāla nodokli joprojām var piemērot šādiem darījumiem, ja tiem <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlijā</DATE> ir bijis uzlikts nodoklis ar 1 % likmi:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības ņemtam aizņēmumam, ja kreditoram ir tiesības uz šīs uzņēmējsabiedrības peļņas daļu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības ņemtam aizņēmumam, ko piešķir dalībnieks, dalībnieka laulātais vai bērns, vai aizņēmumam, ko piešķir trešā persona, ja to garantē kāds dalībnieks, ar nosacījumu, ka šādiem aizņēmumiem ir tāda pati funkcija kā uzņēmējsabiedrības kapitāla palielinājumam.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0006" REF.START="QS0006"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 69/335 7. panta 1. un 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis no kapitāla nodokļa atbrīvo darījumus, kas nav 9. pantā minētie darījumi un kam <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlijā</DATE> bija piešķirts atbrīvojums no nodokļa vai kuriem uzliktā nodokļa likme bija 0,50 % vai mazāka.</P><P>Atbrīvošana no nodokļa ir atkarīga no nosacījumiem, ko tajā dienā piemēroja, piešķirot atbrīvojumu vai atkarībā no apstākļiem uzliekot nodokli ar 0,50 % vai mazāku likmi.</P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><?PAGE NO="I-5460"?><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var vai nu piešķirt atbrīvojumu no kapitāla nodokļa visiem darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, vai uzlikt tiem nodokli ar vienotu likmi, kas nepārsniedz 1 %.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0007" REF.START="QS0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvas 85/303 preambulas otrajā un trešajā apsvērumā, kuros ir noteikts Direktīvas 69/335 teksts, kāds tas bija spēkā pamata lietas faktu rašanās brīdī, bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><GR.CONSID><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>tā kā kapitāla nodoklis ekonomiskā ziņā kaitē uzņēmumu pārgrupēšanai un attīstībai; tā kā tas ir īpaši kaitīgs pašreizējā tautsaimniecības situācijā, kad ir ārkārtīgi svarīgi piešķirt prioritāti investīciju veicināšanai;</P></CONSID><CONSID><P>tā kā labākais risinājums šo mērķu sasniegšanai būtu atcelt kapitāla nodokli; tā kā tomēr ieņēmumu zudumi šādu pasākumu dēļ dažām dalībvalstīm nav pieņemami; tā kā šā iemesla dēļ dalībvalstīm ir jādod iespēja piešķirt atbrīvojumu no kapitāla nodokļa vai uzlikt šo nodokli visiem darījumiem vai daļai darījumu, kam to var piemērot, protams, vienā dalībvalstī nodokli iekasējot ar vienotu likmi.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0008" REF.START="QS0008"/></P></CONSID></GR.CONSID></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīva 69/335 tika atcelta no <DATE ISO="20090101">2009. gada 1. janvāra</DATE> ar Padomes <DATE ISO="20080212">2008. gada 12. februāra</DATE> Direktīvas 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="2008" NO.OJ="046" PAGE.FIRST="11">OV L 46, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>), 16. pantu.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5461"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Polijas Republika pievienojās Eiropas Savienībai <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesību akti kapitāla nodokļa jomā, kas bija spēkā <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlijā</DATE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="19751219">1975. gada 19. decembra</DATE> likumā par zīmogu nodevu (<HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT> Nr. 45, 226. pozīcija) bija paredzēts, ka ar zīmoga nodevu apliek sabiedrības dibināšanas darbības, kuras veic fiziskas un juridiskas personas. Ministru padomes <DATE ISO="19830516">1983. gada 16. maija</DATE> dekrētā (<HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT> Nr. 34, 161. pozīcija), kas stājās spēkā <DATE ISO="19830701">1983. gada 1. jūlijā</DATE>, bija noteikta šī zīmoga nodevas likme. Tā 54. panta 5. punktā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Par pamatkapitālu tiek uzskatīti arī aizdevumi, ko sabiedrībai piešķir kāds no tās dalībniekiem vai akcionāriem, ja neatmaksātā aizdevuma kopējā summa aizdevuma piešķiršanas dienā pārsniedz 50 % no pamatkapitāla.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0009" REF.START="QS0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Šādā gadījumā nodokļa likme sasniedza 5 % no aizdevuma vērtības.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesību akti kapitāla nodokļa jomā, kas bija spēkā laikā no <DATE ISO="20010101">2001. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20040430">2004. gada 30. aprīlim</DATE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Laikā no <DATE ISO="20010101">2001. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20040430">2004. gada 30. aprīlim</DATE> šie paši darījumi tika aplikti ar civiltiesisko darījumu nodokli, kam tika piemērota regresīvā likme.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5462"?><NP><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20000909">2000. gada 9. septembra</DATE> likuma par civiltiesisko darījumu nodokli (<HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT> Nr. 86, 959. pozīcija; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>2000. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likums<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0010" REF.START="QS0010"/>) 1. panta 1. punktā bija noteikts, ka ar civiltiesisko darījumu nodokli tiek aplikti sabiedrības līgumi, kā arī to grozījumi, ciktāl ar tiem tiek grozīta šī nodokļa bāze.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>2000. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likuma 1. panta 3. punktā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Sabiedrības līguma gadījumā par līguma grozījumu uzskata:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>papildu maksājumus, aizdevumus, ko sabiedrībai piešķīruši sabiedrības dalībnieki (akcionāri), kā arī īpašuma vai īpašumtiesību nodošana sabiedrībai, ko veicis sabiedrības dalībnieks (akcionārs), nesaņemot atlīdzību.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0011" REF.START="QS0011"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>2000. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likuma 7. panta 1. punkta 9. apakšpunktā, ņemot vērā aizdevumu apmēru, tika noteikta regresīvā nodokļa likme robežās no 1 % līdz 0,5 % no darījumu apmēra. Tādējādi pamata lietā aplūkotajam aizdevumam tika piemērota 0,5 % likme.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesību akti kapitāla nodokļa jomā, kas bija spēkā no <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> līdz <DATE ISO="20061231">2006. gada 31. decembrim</DATE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20031219">2003. gada 19. decembra</DATE> likumu par grozījumiem likumā par civiltiesisko darījumu nodokli (<HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT> Nr. 6, 42. pozīcija) tika grozīts 2000. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likums, no šī nodokļa atbrīvojot aizdevumus, ko kapitālsabiedrībai piešķīris tās dalībnieks vai akcionārs. Saskaņā ar 2000. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likuma, redakcijā, kas izriet no šī likuma vienotā<?PAGE NO="I-5463"?> teksta, kas ir spēkā kopš <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> (<HT TYPE="ITALIC">DZ. U</HT> Nr. 41, 399. pozīcija), 9. panta 10) punkta h) apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>No civiltiesisko darījumu nodokļa tiek atbrīvoti:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>10)</NO.P><TXT>aizdevumi, kurus piešķīruši [..]</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>kapitālsabiedrībai tās dalībnieki (vai akcionāri);</TXT><P>[..].<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0012" REF.START="QS0012"/></P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesību akti kapitāla nodokļa jomā, kas bija spēkā no <DATE ISO="20070101">2007. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20081231">2008. gada 31. decembrim</DATE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>2000. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likuma, redakcijā, kas bija spēkā kopš <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE>, 9. panta 10) punkta h) apakšpunkts, ar kuru [no nodokļa] tika atbrīvoti aizdevumi, ko kapitālsabiedrībai piešķīruši sabiedrības dalībnieki vai akcionāri, tika atcelts no <DATE ISO="20070101">2007. gada 1. janvāra</DATE> ar <DATE ISO="20061115">2006. gada 15. novembra</DATE> likuma, ar kuru, pirmkārt, tiek grozīts likums par mantošanas un dāvinājuma nodokli, kā arī, otrkārt, likums par civiltiesisko darījumu nodokli (<HT TYPE="ITALIC">Dz. U.</HT> Nr. 222, 1629. pozīcija; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>2007. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likums<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0013" REF.START="QS0013"/>), 2. panta 9) punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Attiecīgi šie aizdevuma darījumi tika uzskatīti par sabiedrības līguma grozījumiem saskaņā ar 2007. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likuma 1. panta 3. punkta 2. apakšpunktu un tiem saskaņā ar šī likuma 7. panta 1. punkta 9. apakšpunktu tika piemērota vienota likme 0,5 % apmērā.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5464"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Tiesību akti kapitāla nodokļa jomā, kas ir spēkā <DATE ISO="20090101">2009. gada 1. janvārī</DATE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20081107">2008. gada 7. novembra</DATE> likumu (<HT TYPE="ITALIC">DZ. U</HT> Nr. 209, 1319. pozīcija) Polijas tiesībās tika transponēta Direktīva 2008/7, un saskaņā ar šī paša likuma 9. panta 10) punkta i) apakšpunktu aizdevumi, ko kapitālsabiedrībai piešķīruši tās dalībnieki vai akcionāri, tika atbrīvoti no civiltiesisko darījumu nodokļa.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamata lieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>21</NO.P><TXT><DATE ISO="20070709">2007. gada 9. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska</HT> ar savu dalībnieku, proti, <HT TYPE="ITALIC">Logstor Holding A/S</HT>, noslēdza <DATE ISO="20040915">2004. gada 15. septembra</DATE> aizdevuma līguma papildu līgumu, pamatojoties uz kuru iepriekš izsniegtā aizdevuma summa tika palielināta no EUR <FT TYPE="NUMBER">2600000</FT> līdz EUR <FT TYPE="NUMBER">5233000</FT>. <DATE ISO="20070814">2007. gada 14. augustā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska</HT> ar minēto dalībnieku noslēdza vēl vienu aizdevuma līgumu par summu PLN <FT TYPE="NUMBER">8000000</FT> apmērā.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Atbilstoši Polijas tiesību aktiem, kas bija spēkā minēto aizdevuma darījumu dienā, tie tika aplikti ar civiltiesisko darījumu nodokli.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Uzskatot, ka, piemērojot Direktīvu 69/335, tai bija tiesības pretendēt uz attiecīgo darījumu atbrīvojumu no civiltiesisko darījumu nodokļa, <HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska</HT> lūdza nodokļu administrācijai konstatēt pārmaksu, kas atbilst visai tās samaksātā nodokļa summai.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5465"?><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Pēc tam, kad tika noraidīts šis lūgums un par šo noraidījumu iesniegtā administratīvā sūdzība, <HT TYPE="ITALIC">Logstor ROR Polska</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Gliwicach</HT> (Glivices vojevodistes Administratīvā tiesa).</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Gliwicach</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Vai saskaņā ar [Direktīvas 69/335] 4. panta 2. punktu dalībvalsts ir tiesīga no <DATE ISO="20070101">2007. gada 1. janvāra</DATE> ieviest no jauna kapitāla nodokli, kas tiek uzlikts kapitālsabiedrību saņemtajiem aizdevumiem, ja aizdevuma devējam ir tiesības saņemt daļu no sabiedrības peļņas, ja dalībvalsts sākotnēji tās pievienošanās dienā [Savienībai] (<DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>) ir atteikusies no šī nodokļa iekasēšanas?<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0014" REF.START="QS0014"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 69/335, redakcijā, kas ir piemērojama pamata lietā, 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā dalībvalsts no jauna ieviests kapitāla nodoklis, kas tiek uzlikts kapitālsabiedrību saņemtajiem aizdevumiem, ja aizdevuma devējam ir tiesības saņemt daļu no sabiedrības peļņas, ja šī dalībvalsts sākotnēji ir atteikusies no šī nodokļa iekasēšanas.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka Polijas valdība Tiesā apstrīd iesniedzējtiesas sniegto valsts tiesību izklāstu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5466"?><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Tā norāda, ka būtu neprecīzi apgalvot, kā to dara iesniedzējtiesa, ka Polijas Republika dienā, kad tā pievienojās Savienībai, atteicās no kapitāla nodokļa iekasēšanas par tādiem aizdevuma darījumiem, kādi ir minēti pamata lietā. Šī valdība norāda, ka aizdevumu, ko sabiedrībai piešķīruši tās akcionāri, atbrīvošanas [no nodokļa] mērķis laikposmā no <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> līdz <DATE ISO="20061231">2006. gada 31. decembrim</DATE> esot bijis izvairīties no kapitāla dubultas aplikšanas ar nodokli — pirmo reizi, kad akcionārs aizdevumu piešķir sabiedrībai, un otro reizi brīdī, kad aizdevuma daļa, kas nav jāatlīdzina, tiek pārvērsta kapitāldaļās.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Tā norāda, ka, pirmkārt, pat ja aizdevumi, ko kapitālsabiedrībai piešķīruši tās dalībnieki vai akcionāri, laikā no 2004. līdz 2006. gadam tika atbrīvoti no civiltiesisko darījumu nodokļa, tā tas nebija tāda pamatkapitāla palielinājuma gadījumā, kas tika radīts šādu aizdevumu pārvēršanas [kapitāldaļās] dēļ, un, otrkārt, pretēji — ar 2007. gada <HT TYPE="ITALIC">PCC</HT> likumu tika atcelta pamatkapitāla palielināšanas, kas izriet no akcionāra vai dalībnieka aizdevuma, kurš jau ir aplikts ar civiltiesisko darījumu nodokli, aplikšana ar nodokli, vienlaicīgi aizdevumus, ko sabiedrībai piešķīruši tās dalībnieki vai akcionāri, no jauna apliekot ar šo nodokli.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka saskaņā ar LESD 267. pantā paredzēto tiesu sadarbības sistēmu Tiesai nav jāapstrīd vai jāpārbauda iesniedzējtiesas veiktās valsts tiesību interpretācijas precizitāte (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20080214">2008. gada 14. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-449/06" PAGE.ECR="I-553" YEAR="2008">C-449/06 <HT TYPE="ITALIC">Gysen</HT>, Krājums, I-553. lpp.</REF.DOC.ECR>, 17. punkts, kā arī <DATE ISO="20080911">2008. gada 11. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-11/07" PAGE.ECR="I-6845" YEAR="2008">C-11/07 <HT TYPE="ITALIC">Eckelkamp</HT> u.c., Krājums, I-6845. lpp.</REF.DOC.ECR>, 32. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesai uz tai uzdoto jautājumu ir jāatbild, pamatojoties uz iesniedzējtiesas veikto konstatējumu, saskaņā ar kuru Polijas Republika dienā, kad tā pievienojās Savienībai, proti, <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>, atteicās no pamata lietā aplūkotā nodokļa iekasēšanas.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5467"?><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 69/335 4. panta 2. punktu atsevišķiem darījumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>kapitāla nodokli joprojām var piemērot [..], ja tiem <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlijā</DATE> ir bijis uzlikts nodoklis ar 1 % likmi<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0015" REF.START="QS0015"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Šis datums, kas ir pieņemts par atskaites dienu atbilstoši minētajam Direktīvas 69/335 4. panta 2. punktam, ir saistošs arī Polijas Republikai. Pievienošanās gadījumā, ja pievienošanās aktā vai kādā citā Savienības tiesību aktā nav tiesību normas ar norādi uz pretējo, atsauce uz Savienības tiesībās noteikto datumu ir piemērojama arī jaunajai dalībvalstij pat tad, ja šis datums ir pirms pievienošanās dienas (<DATE ISO="20070621">2007. gada 21. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-366/05" PAGE.ECR="I-4985" YEAR="2007">C-366/05 <HT TYPE="ITALIC">Optimus - Telecomunicações</HT>, Krājums, I-4985. lpp.</REF.DOC.ECR>, 32. punkts). Polijas Republikai šajā saistībā nav paredzēta atšķirīga atruna ne aktā par šīs valsts pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai, ne kādā citā minēto tiesību dokumentā.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Tiktāl, ciktāl tādi aizdevuma darījumi, kādi ir aplūkoti pamata lietā, <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlijā</DATE> tika aplikti ar nodokli Direktīvas 69/335 4. panta 2. punkta izpratnē, Polijas Republikai brīdī, kad tā pievienojās Savienībai, bija jāpieņem lēmums par šāda veida darījumu aplikšanu ar kapitāla nodokli arī turpmāk.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Tomēr pēc tam, kad tā, kā tas izriet no iesniedzējtiesas veiktās valsts tiesību analīzes, bija atteikusies no šī nodokļa dienā, kad tā pievienojās Savienībai, vai no šīs dienas tā nevarēja nolemt pēc šī datuma [nodokli] ieviest no jauna.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Direktīvas 69/335 4. panta 2. punkts, kura tekstā ir atsauce uz nepārtrauktības jēdzienu, ir jāinterpretē, ņemot vērā mērķi ierobežot, pat atcelt, kapitāla nodokli, kas ir izteikts Direktīvas 85/303 preambulas otrajā un trešajā apsvērumā. Ņemot vērā šo mērķi, no minētā trešā apsvēruma izriet, ka tikai budžeta grūtību dēļ, ar kurām tās būtu saskārušās, atceļot kapitāla nodokli, dalībvalstis, kas nav atteikušās no tā iekasēšanas, var šādu nodokli atstāt spēkā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5468"?><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Direktīvas 69/335 4. panta 2. punktā ietvertā frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>kapitāla nodokli joprojām var piemērot<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0016" REF.START="QS0016"/> tādējādi ir jāinterpretē tādējādi, ka tā paredz, ka, lai dalībvalstis tiem varētu piemērot kapitāla nodokli, minētajā punktā paredzētajiem darījumiem ne tikai bija jābūt apliktiem ar nodokli, kā paredz šī norma, saskaņā ar <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlijā</DATE> spēkā esošām valsts tiesībām, bet tiem šis nodoklis bija arī nepārtraukti jāpiemēro. Pretējā gadījumā dalībvalsts nevarētu pamatot ieņēmumu zaudējumu, kas ir nepieciešams kapitāla nodokļa atstāšanai spēkā.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Direktīvas 69/335 4. panta 2. punktā veiktā atsauce uz <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūliju</DATE> tādējādi dalībvalstīm, kuras šajā datumā attiecīgos darījumus aplika ar kapitāla nodokli, neatļauj šādu nodokli ieviest no jauna pēc tam, kad tā no šī nodokļa ir atteikusies, jo tas būtu pretrunā šīs tiesību normas tekstam un minētās direktīvas mērķim ierobežot, pat atcelt kapitāla nodokli.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>No tā izriet, ka dalībvalsts, kas saskaņā ar Direktīvas 69/335 7. panta 2. punktu pēc <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlija</DATE> atteicās no atsevišķu darījumu aplikšanas ar kapitāla nodokli, nevar šādu nodokli ieviest no jauna šādiem pašiem darījumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Attiecīgi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 69/335 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā dalībvalsts no jauna ieviests kapitāla nodoklis, kas tiek uzlikts kapitālsabiedrību saņemtajiem aizdevumiem, ja aizdevuma devējam ir tiesības saņemt daļu no sabiedrības peļņas, ja šī dalībvalsts sākotnēji ir atteikusies no šī nodokļa iekasēšanas.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-5469"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19690717">1969. gada 17. jūlija</DATE> Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kas grozīta ar Padomes <DATE ISO="19850610">1985. gada 10. jūnija</DATE> Direktīvu 85/303/EEK, 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā dalībvalsts no jauna ieviests kapitāla nodoklis, kas tiek uzlikts kapitālsabiedrību saņemtajiem aizdevumiem, ja aizdevuma devējam ir tiesības saņemt daļu no sabiedrības peļņas, ja šī dalībvalsts sākotnēji ir atteikusies no šī nodokļa iekasēšanas.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>