<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI>3PVN direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:PVN uzliek šādiem darījumiem:
[..]
- c)pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds.
4Šīs direktīvas 9. panta 1. punktā ir noteikts:Nodokļa maksātājs ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par saimniecisku darbību. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.
5Saskaņā ar minētās direktīvas 24. panta 1. punktu:Pakalpojumu sniegšana ir jebkurš darījums, kas nav preču piegāde.
6PVN direktīvas 25. pants ir formulēts šādi:Pakalpojumu sniegšana, inter alia, var būt viens no šādiem darījumiem:
- a)nemateriālā īpašuma nodošana neatkarīgi no tā, vai tas ir tāda dokumenta priekšmets, kurš rada īpašumtiesības;
- b)pienākums atturēties no kādas darbības vai pieļaut kādu darbību vai situāciju;
- c)pakalpojumu sniegšana, pildot valsts iestādes vai tās vārdā izdotu rīkojumu vai arī pildot kādu tiesību aktu.
7Saskaņā ar šīs direktīvas 73. pantu:Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas 74. līdz 77. pants, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.
8Minētās direktīvas 131. pantā, kas ir vienīgais pants tās IX sadaļas Atbrīvojumi 1. nodaļā Vispārīgi noteikumi, ir noteikts:Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.
9PVN direktīvas IX sadaļas 2. nodaļā Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs ir ietverts tās 132.–134. pants.10Saskaņā ar šīs direktīvas 132. panta 1. punkta g) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:pakalpojumu sniegšanu un preču piegādes, kas ir cieši saistītas ar sociālo aprūpi un sociālo nodrošināšanu, tostarp tādas, ko veic veco ļaužu pansionāti, publisko tiesību subjekti vai citas struktūras, kuras attiecīgā dalībvalsts atzinusi par sociālās labklājības struktūrām.
11Minētās direktīvas 133. panta pirmās daļas a) punktā ir noteikts:Piešķirot struktūrām, kas nav publisko tiesību subjekti, 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumus, dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā var tām piemērot vienu vai vairākus šādus nosacījumus:
- a)tās pastāvīgi necenšas gūt peļņu, taču jebkuru peļņu, kas tomēr rodas, nesadala, bet gan novirza sniegto pakalpojumu turpināšanai vai uzlabošanai.
12PVN direktīvas 134. pantā ir paredzēts:Preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja:
- a)preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana nav būtiski svarīga atbrīvotajiem darījumiem;
- b)preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis ir gūt struktūrai papildu ienākumus, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, par kuriem uzliek PVN.
<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Luksemburgas tiesības</HT></HT></P></TI>131979. gada 12. februāra Likuma par pievienotās vērtības nodokli, redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – PVN likums), 4. panta 1. punktā ir noteikts:Nodokļa maksātājs 2. panta nozīmē ir jebkura persona, kas patstāvīgi un regulāri sniedz pakalpojumus, kuri ir saistīti ar jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķiem vai rezultāta un tās izpildes vietas. [..]
14PVN likuma 5. pantā ir paredzēts:Saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kuras mērķis ir gūt ienākumus, un it īpaši ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbības, tostarp kalnrūpniecības darbība, lauksaimnieciska darbība, brīvo profesiju darbības un darbības, kas ir saistītas ar materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu, lai no tā gūtu pastāvīgus ienākumus.
15Šī likuma 15. panta 1. punktā ir noteikts:1.Pakalpojumu sniegšana ir jebkurš darījums, kas nav ne preču piegāde, ne iegāde Kopienas iekšienē, ne to imports.Šis darījums var izpausties kā nemateriāla īpašuma nodošana, pienākums atturēties no kādas darbības vai pieļaut kādu darbību vai situāciju, kā arī pakalpojuma sniegšana saskaņā ar likumu vai saskaņā ar valsts iestādes vai tās vārdā izdotu rīkojumu.[..]
16Saskaņā ar PVN likuma 44. panta 1. punkta o) apakšpunktu:No [PVN], ievērojot Lielhercogistes tiesību aktos paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, ir atbrīvojami:
[..]
- o)pakalpojumu sniegšana un preču piegāde, kas ir cieši saistīti ar sociālo nodrošinājumu, sociālo aprūpi vai sabiedrības veselību un ko nodrošina publisko tiesību subjekti, kolektīvo ieguldījumu fondi, publisko tiesību vai sabiedriskā labuma iestādes, rehabilitācijas centri, veco ļaužu pansionāti, gerontoloģijas vai geriatrijas centri, slimnīcas vai labdarības organizācijas un citas līdzīgas privātā sektora struktūras, kuras kompetentās valsts iestādes ir atzinušas par sociālās labklājības struktūrām;
[..].
17Lielhercogistes 1982. gada 23. decembra Noteikumu, ar ko paredz aizbildņa iecelšanas nosacījumus, 3. pantā ir noteikts:Aizbildnības lietu tiesa var piešķirt aizbildnim atlīdzību, kuras apmēru vai aprēķināšanas metodi ar pamatotu lēmumu tā nosaka, ņemot vērā rīcībnespējīgās personas finansiālo stāvokli.Šo atlīdzību veido vai nu fiksēta summa, vai rīcībnespējīgās personas ienākumu daļa, vai arī honorārs, kas tiek noteikts proporcionāli par paveikto darbu.[..]