L_202400856LV.000101.fmx.xml

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/856

(2023. gada 1. decembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti uzraudzības satricinājuma scenāriji, kopējie modelēšanas un parametru pieņēmumi un tas, kas ir ievērojams samazinājums

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 98. panta 5.a punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) ir noteikusi uzraudzības satricinājuma scenārijus (2), un tie ir atspoguļoti Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnēs par procentu likmes riska pārvaldību, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām (3), kuras piemēro no 2019. gada 30. jūnija. Ir lietderīgi šajā regulā izklāstītos uzraudzības satricinājumu scenārijus balstīt uz minēto specifikāciju un metodiku.

(2)

Lai aprēķinātu pašu kapitāla ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumus, ir jāprecizē kopēji modelēšanas un parametru pieņēmumi, kas iestādēm būtu jāizmanto. Šajā nolūkā, lai aprēķinātu neto procentu ienākumus, būtu jāizmanto pieņēmums par nemainīgu bilanci viena gada laikposmā, savukārt, lai aprēķinātu pašu kapitāla ekonomisko vērtību, būtu jāizmanto pieņēmums par vērtības samazināšanas bilanci, ja pozīcijas, kuru termiņš beidzas, netiek aizstātas. Šo pieņēmumu mērķis ir nodrošināt labu līdzsvaru attiecībā uz aprēķinu precizitāti, aplēšu ticamību un darbības sarežģītību.

(3)

Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp rezultātu salīdzināmības nodrošināšanu un elastības nodrošināšanu, kas nepieciešams ilgtermiņa perspektīvas un raksturīgās darbības sarežģītības dēļ, neto procentu ienākumu aprēķinā būtu jāiekļauj komerciālās rezerves un likmju starpību sastāvdaļas, bet pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķināšanai iestādēm būtu jāievēro sava iekšējās pārvaldības un mērīšanas pieeja procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.

(4)

Saskaņā ar BCBS standartiem visās anomālo vērtību pārbaudēs, kas noteiktas papildus pašu kapitāla ekonomiskās vērtības pārbaudei, – nolūkā noteikt anomālas bankas –, būtu jāizmanto tāda robežvērtība, kas ir vismaz tikpat stingra kā tā, ko piemēro pašu kapitāla ekonomiskās vērtības pārbaudei (15 % no pirmā līmeņa kapitāla). Minētajai robežvērtībai faktiski būtu jāatspoguļo pašreizējie apstākļi prudenciāli pamatotā un samērīgā veidā, tādējādi veicinot juridisko noteiktību un panākot saskaņošanu visā Savienībā, ņemot vērā arī to, ka pašu kapitāla ekonomiskās vērtības un neto procentu ienākumu robežvērtību pārsniegšana anomālo vērtību pārbaudēs neliks iestādēm obligāti pārkalibrēt savus iekšējos pasākumus, procesus vai mehānismus un atbilstošos modeļus un pieejas, ne arī nozīmēs uzraudzības pilnvaru automātisku īstenošanu, ja iestādes veiktā procentu likmju riska pārvaldība, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības, ir atbilstoša un samērīga ar uzņēmējdarbības modeli un iestāde nav pārmērīgi pakļauta šādam riskam.

(5)

Lai anomālo vērtību uzraudzības pārbaudei nodrošinātu saskaņotas metodikas attiecībā uz to, kas ir neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu rezultātā, būtu jāievieš atsauces robežvērtība, kas ir vismaz tikpat stingra kā robežvērtība pašu kapitāla ekonomiskās vērtības anomālo vērtību uzraudzības pārbaudei, kā arī neto procentu ienākumu aprēķināšanas specifikācija.

(6)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(7)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzraudzības satricinājuma scenāriji

1. Seši uzraudzības satricinājuma scenāriji, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, ir šādi:

a)	augšupvērsts paralēls satricinājums, ja ienesīguma līknei ir paralēla augšupvērsta pārvirze ar tādu pašu pozitīvu procentu likmju satricinājumu visiem termiņiem;

b)	lejupvērsts paralēls satricinājums, ja ienesīguma līknei ir paralēla lejupvērsta pārvirze ar tādu pašu negatīvo procentu likmju satricinājumu visiem termiņiem;

c)	kāpuma satricinājums, ja ienesīguma līknei ir kāpjoša pārvirze ar negatīviem procentu likmju satricinājumiem īsākiem termiņiem un pozitīviem procentu likmju satricinājumiem ilgākiem termiņiem;

d)	izlīdzinājuma satricinājums, ja ienesīguma līknei ir izlīdzinoša pārvirze ar pozitīviem procentu likmju satricinājumiem īsākiem termiņiem un negatīviem procentu likmju satricinājumiem ilgākiem termiņiem;

e)	augšupvērsts īstermiņa procentu likmju satricinājums ar lielākiem pozitīviem procentu likmju satricinājumiem īsākiem termiņiem, kas sakrīt ar pamatscenāriju ilgākiem termiņiem;

f)	lejupvērsts īstermiņa procentu likmju satricinājums ar lielākiem negatīviem procentu likmju satricinājumiem īsākiem termiņiem, kas sakrīt ar pamatscenāriju ilgākiem termiņiem.

2. Divi uzraudzības satricinājuma scenāriji, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā, ir šādi:

a)	augšupvērsts paralēls satricinājums, ja ienesīguma līknei ir paralēla augšupvērsta pārvirze ar tādu pašu pozitīvu procentu likmju satricinājumu visiem termiņiem;

b)	lejupvērsts paralēls satricinājums, ja ienesīguma līknei ir paralēla lejupvērsta pārvirze ar tādu pašu negatīvo procentu likmju satricinājumu visiem termiņiem.

3. Iestādes nosaka uzraudzības satricinājuma scenārijus, kas minēti 1. un 2. punktā, pamatojoties uz pielikuma A daļā noteiktajiem konkrētu valūtu procentu likmju satricinājumiem vai – attiecībā uz tajā nenorādītām valūtām – pamatojoties uz procentu likmju satricinājumiem, kas kalibrēti saskaņā ar pielikuma B daļu.

Iestādes vismaz reizi piecos gados veic procentu likmju satricinājumu kalibrēšanu saskaņā ar pielikuma B daļu.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētos uzraudzības satricinājuma scenārijus piemēro iestāžu pakļautībai procentu likmju riskam, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām, atsevišķi katrā valūtā, kurā tās ir denominētas un attiecībā uz kuru iestādei ir būtiskas pozīcijas, t. i., ja konkrētajā valūtā denominētu finanšu aktīvu vai saistību uzskaites vērtība ir kāda no turpmāk minētajām:

a)	5 % vai vairāk no kopējiem netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem vai saistībām;

b)	mazāk nekā 5 % no kopējiem netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem vai saistībām, ja aprēķinā iekļauto finanšu aktīvu vai saistību summa ir mazāka par 90 % no kopējiem netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem, izņemot materiālos aktīvus, vai saistībām.

2. pants

Uzraudzības satricinājuma scenāriju specifikācija

Ņemot vērā attiecībā uz katru valūtu c noteikto paralēlu, īstermiņa un ilgtermiņa “bezriska” procentu likmes satricinājumu apmēru, piemēro šādu sešu uzraudzības satricinājumu scenāriju parametrizāciju:

1)	paralēls satricinājums valūtai c: nemainīgs paralēls augšupvērsts vai lejupvērsts satricinājums visos laika intervālos:

2)	īstermiņa likmes satricinājums valūtai c: kur tk ir k th intervāla (laika) viduspunkts.

3)	ilgtermiņa likmes satricinājums valūtai c:

4)	rotācijas satricinājumi valūtai c: ;

3. pants

Izmaiņas iestādes pašu kapitāla ekonomiskajā vērtībā

1. Iestādes savos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinos atspoguļo šā panta 2.–10. punktā izklāstītos kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus.

2. Iestādes savos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinos iekļauj:

a)	visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas no instrumentiem, ko ietekmē procentu likme;

b)	mazus tirdzniecības portfeļa darījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (5) 94. panta 1. punkta nozīmē, ja vien to procentu likmju risks nav ietverts citā riska mērā;

c)	automātiskos un uzvedības iespēju līgumus;

d)	pensiju saistības un pensiju plāna aktīvus, ja vien to procentu likmju risks nav ietverts citā riska mērā;

e)	naudas plūsmas no instrumentiem, ko ietekmē procentu likmes, tostarp pamatsummas atmaksāšana, pamatsummas pārcenošana un saistītie procentu maksājumi;

f)	instrumentam atsevišķi noteiktās procentu likmju maksimālās un minimālās robežvērtības.

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkā iestādes pielāgo galvenos uzvedības modelēšanas pieņēmumus attiecībā uz instrumentiem, ko ietekmē procentu likmes, dažādu procentu likmju scenāriju iezīmēm, ņemot vērā proporcionalitātes un būtiskuma robežvērtības, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/857 (6) 8. panta 10. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā.

3. No aprēķina izslēdz visus pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus un citu beztermiņa pašu kapitālu bez atsaukšanas dienas.

4. Iestādes, kuru ienākumus nenesošo riska darījumu rādītājs ir 2 % vai vairāk, ienākumus nenesošus riska darījumus iekļauj kā instrumentus, kurus vispārīgi ietekmē procentu likmes un kuru modelēšanā atspoguļo paredzamās naudas plūsmas un to grafiku. Ienākumus nenesošus riska darījumus iekļauj, atskaitot uzkrājumus. Šajā nolūkā ienākumus nenesošus riska darījumus nosaka parāda vērtspapīri, aizdevumi un avansi, kas klasificēti kā ienākumus nenesoši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.a panta 3. punktu, savukārt ienākumus nenesošo riska darījumu attiecību aprēķina, ienākumus nenesošo riska darījumu summu dalot ar kopējo bruto parāda vērtspapīru, aizdevumu un avansu summu, kas aprēķināta iestādes līmenī.

5. Komerciālās rezerves un citas likmju starpību sastāvdaļas procentu maksājumos saistībā ar to izslēgšanu no naudas plūsmām vai iekļaušanu tajās, izmanto saskaņā ar iestādes iekšējās pārvaldības un mērījumu veikšanas pieeju attiecībā uz procentu likmju risku netirdzniecības portfelī. Ja izslēdz komerciālās rezerves un citas likmju starpību sastāvdaļas, iestādes:

a)	izmanto pārredzamu metodiku nolūkā noteikt bezriska likmi katra instrumenta izveides sākumā;

b)	izmanto metodiku, ko konsekventi piemēro visās uzņēmējdarbības vienībās;

c)	nodrošina, ka komerciālo rezervju un citu likmju starpību sastāvdaļu izslēgšana no naudas plūsmām atbilst tam, kā iestāde pārvalda un ierobežo procentu likmju risku, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām;

d)	paziņo kompetentajai iestādei par to izslēgšanu.

6. Pašu kapitāla ekonomiskās vērtības izmaiņas aprēķina, izmantojot pieņēmumu par vērtības samazināšanās bilanci, ja esošo pozīciju termiņš beidzas un tās netiek aizstātas.

7. Katrai valūtai piemēro no termiņa atkarīgu pēcsatricinājuma procentu likmes minimālo robežvērtību, sākot ar -150 bāzes punktiem tūlītējam termiņam. Minēto minimālo robežvērtību palielina par 3 bāzes punktiem gadā, tam sasniedzot 0 % 50 gadu un ilgākā termiņā. Ja novērotās procentu likmes ir zemākas par pēcsatricinājuma procentu likmes minimālo robežvērtību, iestādes piemēro zemāko novēroto procentu likmi.

8. Aprēķinot kopējās izmaiņas katram procentu likmju satricinājuma scenārijam, iestādes summē visas negatīvās un pozitīvās izmaiņas katrā valūtā. Valūtas, kas nav pārskata sniegšanas valūta, konvertē pārskata sniegšanas valūtā pēc Eiropas Centrālās bankas tūlītējās ārvalstu valūtas kursa likmes atsauces datumā. Pozitīvajām izmaiņām piemēro svēruma koeficientu 50 % apmērā vai 80 % apmērā valūtas kursa mehānisma gadījumā – VKM II valūtas ar oficiāli saskaņotu svārstību koridoru, kas ir mazāks nekā standarta koridors +/- 15 % apmērā. Svērtos guvumus atzīst līdz augstākajam rādītājam starp a) negatīvo izmaiņu absolūto vērtību EUR vai VKM II valūtās un b) rezultātu, kas iegūts, piemērojot 50 % koeficientu attiecīgi VKM II valūtu vai EUR pozitīvajām izmaiņām.

9. Diskontēšanas nolūkā piemēro atbilstošu vispārēju “bezriska” ienesīguma līkni katrai valūtai. Minētā ienesīguma līkne neietver instrumentam, sektoram vai uzņēmumam specifiskas kredītriska starpības vai likviditātes starpības.

10. Novērtējot tādu produktu risku, kas saistīti ar inflāciju vai citiem tirgus faktoriem un ko ietekmē procentu likmes, piemēro piesardzīgus pieņēmumus. Minēto pieņēmumu pamatā ir pašreizējā/pēdējā novērotā vērtība, atzīta ekonomikas pētniecības institūta prognozes vai cita vispārpieņemta tirgus prakse, un tie parasti ir neatkarīgi no scenārijiem.

4. pants

Izmaiņas iestādes neto procentu ienākumos

1. Iestādes savos neto procentu ienākumu aprēķinos atspoguļo kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas izklāstīti 3. panta 2., 3. un 4. punktā un 7.–10. punktā. Turklāt iestādes savos neto procentu ienākumu aprēķinos atspoguļo šā panta 2.–4. punktā izklāstītos kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus.

2. Iestādes savos aprēķinos ņem vērā procentu ienākumus un procentu izdevumus par vienu gadu neatkarīgi no attiecīgo netirdzniecības portfeļa instrumentu, ko ietekmē procentu likmes, termiņu un uzskaites procedūrām.

3. Iestādes savos aprēķinos iekļauj komerciālās rezerves un citas likmju starpību sastāvdaļas.

4. Iestādes aprēķina izmaiņas neto procentu ienākumos saskaņā ar pieņēmumu par nemainīgu bilanci, ja tās kopējo lielumu un sastāvu, tostarp bilances un ārpusbilances posteņus, uztur, aizstājot instrumentus, kuru termiņš beidzas vai kuru naudas plūsmas pārceno, ar jauniem instrumentiem, kuriem ir salīdzināmas iezīmes attiecībā uz to instrumentu valūtu, summu un pārcenošanas periodu, kuri rada pārcenojamas naudas plūsmas. Jauno instrumentu rezerves nosaka, pamatojoties uz rezervēm no nesen pirktiem vai pārdotiem produktiem ar līdzīgām iezīmēm. Attiecībā uz instrumentiem ar novērojamām tirgus cenām izmanto nesenās tirgus likmju starpības, nevis vēsturiskās tirgus likmju starpības.

5. pants

Ievērojams samazinājums

1. Ievērojams samazinājums Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunkta nolūkā ir iestādes viena gada neto procentu ienākumu samazinājums par vairāk nekā 5 % no tās pirmā līmeņa kapitāla, ko izraisa pēkšņas un negaidītas izmaiņas procentu likmēs, kā izklāstīts jebkurā no diviem 1. panta 2. punktā minētajiem uzraudzības satricinājuma scenārijiem.

2. Ievērojamu samazinājumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(2) SRP – Uzraudzības pārbaudes process – SRP31 – Procentu likmju risks bankas portfelī (saite).

(3) EBA/GL/2018/02, 2018. gada 18. jūlijs (saite).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/857 (2023. gada 1. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē standartizēto metodiku un vienkāršotu standartizēto metodiku tādu risku novērtēšanai, kas izriet no iespējamām procentu likmju izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus (OV L, 2024/857, 24.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/857/oj).

PIELIKUMS

A daļa. Procentu likmju satricinājumi

	ARS	AUD	BGN	BRL	CAD	CHF	CNY	CZK	DKK	EUR	GBP
Paralēls	400	300	250	400	200	100	250	200	200	200	250
Īstermiņa	500	450	350	500	300	150	300	250	250	250	300
Ilgtermiņa	300	200	150	300	150	100	150	100	150	100	150

	HKD	HUF	IDR	INR	JPY	KRW	MXN	PLN	RON	RUB	SAR
Paralēls	200	300	400	400	100	300	400	250	350	400	200
Īstermiņa	250	450	500	500	100	400	500	350	500	500	300
Ilgtermiņa	100	200	350	300	100	200	300	150	250	300	150

	SEK	SGD	TRY	USD	ZAR
Paralēls	200	150	400	200	400
Īstermiņa	300	200	500	300	500
Ilgtermiņa	150	100	300	150	300

ARS	Argentīnas peso	INR	Indijas rūpija
AUD	Austrālijas dolārs	JPY	Japānas jena
BGN	Bulgārijas leva	KRW	Dienvidkorejas vona
BRL	Brazīlijas reāls	MXN	Meksikas peso
CAD	Kanādas dolārs	PLN	Polijas zlots
CHF	Šveices franks	RON	Rumānijas leja
CNY	Ķīnas juaņa	RUB	Krievijas rublis
CZK	Čehijas krona	SAR	Saūda riāls
DKK	Dānijas krona	SEK	Zviedrijas krona
EUR	euro	SGD	Singapūras dolārs
GBP	Sterliņu mārciņa	TRY	Turcijas lira
HKD	Hongkongas dolārs	USD	ASV dolārs
HUF	Ungārijas forints	ZAR	Dienvidāfrikas rands
IDR	Indonēzijas rūpija

B daļa. Procentu likmju satricinājumu kalibrēšana valūtām, kas nav minētas A daļā

Iestādes vispirms aprēķina dienas vidējo procentu likmi, apkopojot dienas bezriska procentu likmju 16 gadu laikrindas bez instrumentam vai uzņēmumam specifiskas kredītriska starpības vai likviditātes starpības katrai valūtai ar termiņu 3M, 6M, 1G, 2G, 5G, 7G, 10G, 15G un 20G, un pēc tam aprēķina vidējo aritmētisko procentu likmi katrai valūtai c visos novērojumos laikrindās un visiem termiņiem. Rezultāts ir viens mērs katrai valūtai.

Ja saskaņā ar 1. punktu aprēķinātā vidējā procentu likme pirmajiem septiņiem gadiem ir lielāka par 700 bāzes punktiem, izmanto datus par pēdējiem 10 gadiem atkarībā no datu pieejamības. Ja saskaņā ar 1. punktu aprēķinātā vidējā procentu likme pirmajiem septiņiem gadiem ir vienāda ar vai mazāka par 700 bāzes punktiem, izmanto pilnas datu 16 gadu laikrindas.

Paralēlo, īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju satricinājumu valūtu dalījumā iegūst, piemērojot 1. tabulas attiecīgo globālā satricinājuma parametru vidējai procentu likmei, kas aprēķināta saskaņā ar 1. un 2. punktu.

1. tabula

Pamatscenārija globālie procentu likmju satricinājuma parametri

Paralēls

60 %

Īstermiņa

85 %

Ilgtermiņa

40 %

Iestādes īstermiņa satricinājumam piemēro 100 bāzes punktu minimālo vērtību, kā arī mainīgo maksimālo robežvērtību 500 bāzes punktu apmērā, 400 bāzes punktu apmērā paralēlajam satricinājumam un 300 bāzes punktus ilgtermiņa satricinājumam.

Pēc tam procentu likmju satricinājumu kopumu valūtu dalījumā noapaļo līdz tuvākajiem 50 bāzes punktiem.