|
22.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 398/1 |
PADOMES IETEIKUMS
(2012. gada 20 decembris)
par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu
2012/C 398/01
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto mācīšanās rezultātu, proti, zināšanu, prasmju un kompetenču validēšanai var būt svarīga nozīme nodarbināmības un mobilitātes stiprināšanā, kā arī motivācijas stiprināšanā mūžizglītībai, īpaši tiem, kas atrodas nelabvēlīgākā sociālekonomiskajā situācijā vai kam ir zema kvalifikācija. |
|
(2) |
Laikā, kad Eiropas Savienība saskaras ar nopietnu ekonomikas krīzi, kas radījusi strauju bezdarba pieaugumu, jo īpaši jauniešu vidū, un novecojošas sabiedrības kontekstā attiecīgu zināšanu, prasmju un kompetenču validēšana var sniegt vēl vērtīgāku ieguldījumu darba tirgus darbības uzlabošanā, mobilitātes sekmēšanā un konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. |
|
(3) |
Darba devēju organizācijas, atsevišķi darba devēji, arodbiedrības, tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameras, valstu struktūras, kuras ir iesaistītas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā un mācīšanās rezultātu novērtēšanā un apstiprināšanā, nodarbinātības dienesti, jauniešu organizācijas, jaunatnes darbinieki, izglītības un mācību iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas – tie visi ir galvenās ieinteresētās personas, kam ir svarīga loma neformālās un ikdienējās mācīšanās iespēju un visu tai sekojošo validēšanas procesu veicināšanā. |
|
(4) |
Gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” ir ietverts aicinājums attīstīt zināšanas, prasmes un kompetences ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai. Ar to saistītajās pamatiniciatīvās “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma” ir uzsvērts, ka ir vajadzīgas elastīgākas mācīšanās iespējas, kas var uzlabot iekļūšanu un virzību uz priekšu darba tirgū, veicināt pārejas starp darba un mācīšanās posmiem un sekmēt neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. |
|
(5) |
Padomes 2009. gada 12. maija secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (1) tika norādīts, ka mūžizglītība būtu jāuzskata par pamatprincipu, uz kura balstās visa sistēma, kas ir izveidota tā, lai aptvertu mācīšanos visos kontekstos neatkarīgi no tā, vai tā ir formāla, neformāla vai ikdienēja. |
|
(6) |
2009. gada “ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus: atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” aicināja labāk atzīt prasmes, ko jaunieši ieguvuši neformālā izglītībā, un tika uzsvērta nepieciešamība pilnībā izmantot visus ES līmenī izstrādātos rīkus zināšanu, prasmju un kompetenču validēšanai, lai varētu atzīt kvalifikācijas. Tas tika apstiprināts ar Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2). |
|
(7) |
2010. decembra Briges komunikē Eiropas profesionālās izglītības un apmācības ministri, Eiropas sociālie partneri un Eiropas Komisija paziņoja, ka iesaistītajām valstīm ne vēlāk kā 2015. gadā būtu jāsāk izstrādāt valstu procedūras neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai un validēšanai, ko attiecīgā gadījumā atbalstītu ar valstu kvalifikāciju sistēmām. |
|
(8) |
Komunikē, ko pieņēma par augstāko izglītību atbildīgo Eiropas ministru konferencē, kas notika Lēvenā un Luvēnlanēvā 2009. gada 28. un 29. aprīlī, tika uzsvērts, ka sekmīgai mūžizglītības rīcībpolitikai būtu jāietver pamatprincipi un procedūras iepriekšējas mācīšanās atzīšanai, balstoties uz mācīšanās rezultātiem, bet Padomes 2011. gada 28. novembra secinājumos par augstākās izglītības modernizēšanu (3) dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt skaidrus pārejas veidus no profesionālās un cita tipa izglītības uz augstāko izglītību, kā arī mehānismus, kā atzīt iepriekšēju mācīšanos un pieredzi, kas gūta ārpus formālās izglītības un mācībām. |
|
(9) |
Padomes 2011. gada 28. novembra Rezolūcijā par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (4) par vienu no tās prioritārajām jomām 2012.–2014. gadam tika noteikta pilnībā funkcionējošu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas sistēmu ieviešana un to izmantošanas popularizēšana visu vecumu un visu kvalifikācijas līmeņu pieaugušo, kā arī uzņēmumu un citu organizāciju vidū. |
|
(10) |
Padomes 2002. gada 19. decembra Rezolūcijā par ciešākas Eiropas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā (5) un Kopenhāgenas 2002. gada 30. novembra deklarācijā tika prasīts izstrādāt kopīgu principu kopumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. |
|
(11) |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2004. gada 18. maija secinājumos tika pausts atbalsts kopīgiem Eiropas principiem par neformālās un ikdienējās mācīšanās apzināšanu un validēšanu. |
|
(12) |
Kopš 2004. gada regulāri tiek publicēts Eiropas pārskats par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, kurā ir jaunākā informācija par pašreizējo validēšanas praksi Eiropas valstīs, un 2009. gadā tika publicētas Eiropas pamatnostādnes neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai. |
|
(13) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) (6) tika izveidota Europass sistēma – Eiropas dokumentu kopums, ko iedzīvotāji var izmantot, lai labāk darītu zināmas, reģistrētu un uzrādītu savas kompetences un kvalifikācijas visā Eiropā. |
|
(14) |
Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 18. maija rezolūcijā par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā (7), dalībvalstis aicināja panākt, ka būtu iespējams apzināt kompetences, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, lai tās varētu atzīt darba tirgū. |
|
(15) |
Youthpass tika radīts kā pārredzamības rīks dalībniekiem projektos, ko finansē no programmas “Jaunatne darbībā”, kuru Eiropas Parlaments un Padome izveidoja ar Lēmumu Nr. 1719/2006/EK (8). |
|
(16) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (9) dalībvalstis tika aicinātas savus valsts kvalifikācijas līmeņus piesaistīt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicināt neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu saskaņā ar kopējiem Eiropas principiem, par ko vienojās 2004. gada maijā. |
|
(17) |
Ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), ko saistībā ar programmu Erasmus izveidoja 1989. gadā, formālajā izglītībā tiek piešķirti kredītpunkti, pamatojoties uz mācīšanās rezultātiem un studentu noslogotību, un tā arī atvieglo augstākās izglītības iestāžu iespējas piešķirt kredītpunktus par mācīšanās rezultātiem, kas gūti ar neformālo un ikdienējo mācīšanos. |
|
(18) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (10) tika norādīts, ka minētajai ietvarstruktūrai būtu jāatbalsta tas, ka tiek īstenoti vienotie Eiropas principi neformālās un ikdienējās mācīšanās apzināšanai un validēšanai, uzlabojot izglītības, apmācības un nodarbinātības savstarpējo saistību un veidojot saiknes starp formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos. |
|
(19) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2009. gada 18. jūnijs) (11) tika izveidota Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET), ko izmantot, lai pārnestu un uzkrātu indivīdu mācīšanās rezultātus, kas gūti ar formālo un, attiecīgā gadījumā, neformālo un ikdienējo mācīšanos. |
|
(20) |
Apspriešanās tiešsaistes aptaujas veidā, diskusijas attiecīgajās politikas struktūrās, kā arī dažādi savstarpējās mācīšanās pasākumi, kuros iesaistīti sociālie partneri, liecina par pārliecinošu vienprātību, ka ir svarīgi nodrošināt iespēju padarīt uzskatāmas zināšanas, prasmes un kompetences, kas gūtas dzīves un darba pieredzes gaitā, un parāda, ka pastāv plašs atbalsts Savienības iniciatīvai, ar kuru tiktu uzlabota validēšanas politika un prakse dalībvalstīs, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
|
1. |
LAI INDIVĪDIEM DOTU IESPĒJU PIERĀDĪT, KO VIŅI IEMĀCĪJUŠIES ĀRPUS FORMĀLĀS IZGLĪTĪBAS UN MĀCĪBĀM, TOSTARP MOBILITĀTES PIEREDZĒ, UN LAI MINĒTĀS ZINĀŠANAS VARĒTU IZMANTOT VIŅU KARJERAI UN MĀCĪŠANĀS TURPINĀŠANAI, UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, DALĪBVALSTĪM VAJADZĒTU:
|
|
2. |
DALĪBVALSTĪM UN KOMISIJAI BŪTU JĀVEIC ŠĀDI PASĀKUMI:
|
|
3. |
KOMISIJAI BŪTU JĀVEIC ŠĀDI PASĀKUMI:
|
Briselē, 2012. gada 20. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. FLOURENTZOU
(1) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(2) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
(3) OV C 372, 20.12.2011., 36. lpp.
(4) OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.
(5) OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.
(6) OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.
(7) OV C 168, 20.7.2006., 1. lpp.
(8) OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.
(9) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
(10) OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.
(11) OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.
(12) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(13) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
formālā mācīšanās ir mācīšanās, kas notiek organizētā un strukturētā vidē, kura īpaši paredzēta mācīšanās nolūkiem, un pēc tās parasti piešķir kvalifikāciju, visbiežāk izsniedzot sertifikātu vai diplomu; tā aptver vispārējās izglītības, sākotnējās profesionālās apmācības un augstākās izglītības sistēmas; |
|
b) |
neformālā mācīšanās ir mācīšanās, kas notiek plānotu nodarbību veidā (mācīšanās mērķu un laika ziņā) un kurā tiek sniegts noteikta veida mācīšanās atbalsts (piem., studenta un pasniedzēja kontakts); tās var būt programmas, kurās sniedz darbam nepieciešamās prasmes, novērš pieaugušo analfabētismu un veicina to, lai pamatizglītību iegūtu tie, kas priekšlaicīgi pametuši mācības; ļoti bieži neformālā mācīšanās ietver uzņēmumā veiktu apmācību, ar kuras palīdzību uzņēmumi atjaunina un uzlabo savu darbinieku prasmes, piemēram, IKT prasmes, strukturētu mācīšanos tiešsaistē (piem., izmantojot atvērtos izglītības resursus) un kursus, ko saviem biedriem, mērķgrupām vai plašākai sabiedrībai organizē pilsoniskās sabiedrības organizācijas; |
|
c) |
ikdienējā mācīšanās ir mācīšanās, kas notiek ikdienā saistībā ar darbu, ģimenes dzīvi vai brīvo laiku, un tā nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā. Ikdienējā mācīšanās var notikt bez īpaša nodoma no attiecīgās personas puses; ar ikdienēju mācīšanos gūtu rezultātu piemērs ir prasmes, kas iegūtas dzīves un darba pieredzē, darbā iegūtās projektu vadīšanas prasmes vai IKT prasmes, valodas, kas apgūtas laikā, kas pavadīts citā valstī, vai šādi iegūta starpkultūru pieredze, IKT prasmes, kas iegūtas ārpus darba, prasmes, kas iegūtas brīvprātīgā darbā, kultūras pasākumos, sportā, darbā ar jauniešiem un mājās (piem., bērna pieskatīšana); |
|
d) |
atvērtie izglītības resursi (AIR) ir digitalizēti materiāli, ko brīvi un atvērti piedāvā pedagogiem, studentiem un tiem, kas nodarbojas ar pašmācību, lai tos izmantotu un atkārtoti izmantotu mācīšanai, mācīšanās vajadzībām un pētniecībai; tas ietver mācīšanās saturu, programmatūras rīkus, ar ko izstrādā, lieto un izplata saturu, un ieviešanas resursus, piemēram, atvērtas licences; AIR nozīmē arī uzkrātus digitālus līdzekļus, ko iespējams pielāgot un kas dod labumu, neierobežojot citu iespējas tos izmantot; |
|
e) |
prasmju audits ir process, kura mērķis ir apzināt un analizēt indivīda zināšanas, prasmes un kompetences, tostarp viņa spējas un motivāciju, lai noteiktu karjeras projektu un/vai profesionālās pārorientācijas plānu vai mācību projektu; prasmju audita mērķis ir palīdzēt indivīdiem analizēt savu iepriekšējo karjeru, veikt pašvērtējumu par savu vietu darba vidē un plānot, kā veidot savu karjeru, vai dažos gadījumos – sagatavot ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto rezultātu validēšanai; |
|
f) |
kvalifikācija ir oficiāls novērtēšanas un validēšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstīgi konkrētiem standartiem; |
|
g) |
mācīšanās rezultāti ir izklāsti par to, ko mācīšanās procesā iesaistītais zina, izprot un spēj darīt pēc mācīšanās procesa pabeigšanas, un tajos apraksta zināšanas, prasmes un kompetences; |
|
h) |
valsts kvalifikāciju sistēma ir instruments kvalifikāciju klasifikācijai pēc vairāku kritēriju kopuma, kuri atbilst konkrētiem ar mācīšanos sasniegtiem līmeņiem; tās mērķis ir integrēt un koordinēt valsts kvalifikāciju apakšsistēmas un uzlabot kvalifikāciju pārskatāmību, pieejamību, gradāciju un kvalitāti saistībā ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību; |
|
i) |
validēšana ir pilnvarotas struktūras veikts process, kurā tiek apstiprināts, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus, kas noteikti attiecīgā standartā, un tam ir šādi četri posmi:
|
|
j) |
iepriekšējas mācīšanas atzīšana ir to mācīšanās rezultātu validēšana, kuri gūti vai nu formālajā izglītībā, vai ar neformālo, vai ikdienējo mācīšanos, pirms tikusi prasīta validēšana. |