Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1).

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Nuits-Saint-Georges”

PDO-FR-A0579-AM02

Paziņojuma datums: 24.7.2026.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV daļas 1. punktā:

—	pievienota frāze “pamatojoties uz Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2024. gada redakciju”, jo abu attiecīgo pašvaldību administratīvās robežas tika salīdzinātas ar Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2024. gada redakcijā noteiktajām robežām.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts,

—	precizēts, ka kartogrāfiskie dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta tīmekļvietnē.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Tā kā kompetentā valsts komiteja 2024. gada 25. jūnija sanāksmē pārskatīja nosaukuma aptverto noteikto vīnkopības zemesgabalu apgabalu, iepriekšējais apstiprināšanas datums, kas minēts I nodaļas IV daļas 2. punkta a) apakšpunktā, ir aizstāts ar šo datumu.

Tā kā kompetentā valsts komiteja 2024. gada 25. jūnija sanāksmē pārskatīja nosaukuma aptvertajā zemesgabalu apgabalā ietilpstošo īpašo zemesgabalu apgabalu, kas noteikts tādu vīnogu audzēšanai, no kurām iegūst vīnus, kam drīkst izmantot apzīmējumu “premier cru”, iepriekšējais apstiprināšanas datums, kurš minēts I nodaļas IV daļas 2. punkta b) apakšpunktā, ir aizstāts ar šo datumu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3.   Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV daļas 3. punktā iekļautais pašvaldību saraksts tika saskaņots ar Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2024. gada redakciju, jo kopš specifikācijas pēdējās apstiprināšanas ir mainījies dažu pašvaldību nosaukums vai tās ir apvienotas.

Tiešās apkaimes apgabala sākotnējās robežas nav mainītas.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

4.   Izmaiņas attiecībā uz pārbaudes struktūru

Ņemot vērā pārskatītos redakcionālos noteikumus, specifikācijas III nodaļas II daļa ir grozīta, lai norādītu kompetento kontroles iestādi.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums (nosaukumi)

“Nuits-Saint-Georges”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

• 22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS

2204  – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Baltvīns

ĪSS APRAKSTS

Šie ir nedzirkstoši, sausi vīni.

Baltvīnu minimālais dabīgais spirta saturs ir 11 tilp. %.

Tādu baltvīnu minimālais dabīgais spirta saturs, kuriem drīkst izmantot apzīmējumu “premier cru”, ir 11,5 tilp. %.

Pēc bagātināšanas šo vīnu kopējais spirta saturs nepārsniedz 13,5 tilp. %.

Tādu vīnu kopējais spirta saturs, kuriem drīkst izmantot apzīmējumu “premier cru”, pēc bagātināšanas nepārsniedz 14 tilp. %.

Maksimālais fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs gatavajos vīnos, ko var nodot patēriņam, ir:

1.	3 grami uz litru

2.	vai 4 grami uz litru, ja kopējā skābuma saturs ir vismaz 55,10 miliekvivalenti uz litru vai 4,13 grami uz litru, ja tas izteikts ar vīnskābi (vai 2,7 grami uz litru, ja tas izteikts ar H2SO4).

Pārējie analītiskie kritēriji atbilst ES noteikumiem.

Baltvīni ir līdzsvaroti, bagātīgi un ļoti eleganti.

Vispārējās analītiskās īpašības

—	Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—	Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—	Minimālais kopējais skābums: —

—	Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—	Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

2.   Sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Šie ir nedzirkstoši, sausi vīni.

Sarkanvīnu minimālais dabīgais spirta saturs ir 10,5 tilp. %.

Tādu sarkanvīnu minimālais dabīgais spirta saturs, kuriem drīkst izmantot apzīmējumu “premier cru”, ir 11 tilp. %.

Pēc bagātināšanas šo vīnu kopējais spirta saturs nepārsniedz 13,5 tilp. %.

Tādu vīnu kopējais spirta saturs, kuriem drīkst izmantot apzīmējumu “premier cru”, pēc bagātināšanas nepārsniedz 14 tilp. %.

Sarkanvīnu iepakošanas laikā maksimālais ābolskābes saturs tajos ir 0,4 grami uz litru.

Maksimālais fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs gatavajos vīnos, ko var nodot patēriņam, ir 2 grami uz litru.

Pārējie analītiskie kritēriji atbilst ES noteikumiem.

Sarkanvīniem raksturīga intensīva, mirdzoša purpursarkana krāsa. Jaunvīniem parasti piemīt ķiršu, zemeņu un upeņu notis. Nogatavināšanas laikā tie kļūst izsmalcināti, jutekliski un pilnīgi – gluži tāpat kā to ražotāji. Šo vīnu aromātu bieži papildina ādas, trifeļu, kažokādas un medījuma notis.

Vispārējās analītiskās īpašības

—	Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—	Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—	Minimālais kopējais skābums: —

—	Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—	Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Īpašā vīndarības metode

—	Sarkanvīnu gatavošanā atļauts izmantot subtraktīvās bagātināšanas paņēmienus, nepārsniedzot 10 % koncentrāciju.

—	Koksnes gabalu izmantošana ir aizliegta.

—	Pēc bagātināšanas šo vīnu kopējais spirta saturs nepārsniedz 13,5 tilp. %.

—	Tādu vīnu kopējais spirta saturs, kuriem drīkst izmantot apzīmējumu “premier cru”, pēc bagātināšanas nepārsniedz 14 tilp. %.

Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem attiecībā uz visām vīndarības metodēm ir jāievēro ES tiesību aktos noteiktās prasības.

2.   Audzēšanas metode

a)   Stādījumu biezība

—	Stādījumu minimālā biezība ir 9 000 augu uz hektāru, maksimālais rindstarpu platums ir 1,25 metri, bet minimālais attālums starp augiem vienā rindā ir 0,50 metri.

—	Vīnogulāji nav jāstāda rindās, ja vien tiek ievērota minimālā stādījumu biezība un attālums starp augiem pārsniedz 0,50 metrus.

b)   Apgriešanas noteikumi

Vīnus iegūst no tādu vīnogulāju vīnogām, kas apgriezti saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

Vispārīgie noteikumi

Baltvīni

Vīnogulājus apgriež:

—	vai nu īsajā griezumā (vainagu veidojot Ruajā [Royat] kordona un divpusēja kordona formā), uz katra auga atstājot ne vairāk kā 10 desmit vīnstīgu pumpuru,

—	vai garajā griezumā, veidojot vienkāršu Gijo [Guyot] tipa griezumu ar ne vairāk kā astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz katra auga.

Sarkanvīni

Vīnogulājus apgriež, uz katra auga atstājot ne vairāk kā astoņus vīnstīgu pumpurus:

—	vai nu īsajā griezumā (vainagu veidojot Ruajā kordona, divpusēja kordona, kausa vai vēdekļa formā),

—	vai garajā griezumā, veidojot vienkāršu Gijo tipa griezumu.

Īpašie noteikumi

Kordona izveidei velta ne vairāk kā divus gadus. Šajā periodā ir atļauts divkāršs Gijo tipa griezums ar ne vairāk kā pieciem vīnstīgu pumpuriem uz katra gari apgriezta augļzara.

Vienkāršo Gijo tipa griezumu var pielāgot:

—	ar otru īsi apgrieztu augļzaru, kas no gada uz gada ļauj mainīt gari apgrieztā augļzara novietojumu,

—	ar gari apgrieztu augļzaru, uz kura ir ne vairāk kā trīs vīnstīgu pumpuri, un īsi apgrieztu augļzaru ar diviem vīnstīgu pumpuriem.

Neatkarīgi no apgriešanas metodes, vīnogulājus var apgriezt, atstājot papildu vīnstīgu pumpurus, ja fenoloģiskajā attīstības fāzē, kas atbilst 11 vai 12 izplaukušām lapām, auglīgo zaru skaits gadā uz vienu augu nepārsniedz apgriešanas noteikumos paredzēto vīnstīgu pumpuru skaitu.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.	Baltvīnu maksimālais ražas iznākums 64 hektolitri no hektāra

2.	Sarkanvīnu maksimālais ražas iznākums 58 hektolitri no hektāra

3.	Baltvīnu ar apzīmējumu “premier cru” maksimālais ražas iznākums 62 hektolitri no hektāra

4.	Sarkanvīnu ar apzīmējumu “premier cru” maksimālais ražas iznākums 56 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražu novāc un vīnus ražo, nogatavina un iztur šādu Kotdoras [Côte-d’Or] departamenta pašvaldību teritorijā saskaņā ar Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2024. gada redakciju: Nuits-Saint-Georges un Premeaux-Prissey.

7.   Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes

‘Chardonnay B’

‘Pinot Blanc B’

‘Pinot Gris G’

‘Pinot Noir N’

8.   Saiknes apraksts

a)   Saikni veidojošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Côte de Nuits vīnkopības apgabalā, un tas ir pacēlums ar taisnām malām, kas stiepjas apmēram 25 kilometrus aptuveni ziemeļu–dienvidu virzienā. Šis tektoniskas izcelsmes pacēlums atdala rietumos esošās Hautes Côtes kaļķakmens plakankalnes, kas atrodas 400–500 metru augstumā virs jūras līmeņa, no austrumos esošā Bresas [Bresse] līdzenuma – terciāra perioda grābena, kurš atrodas aptuveni 250 metru augstumā virs jūras līmeņa taisnā leņķī pret Côte (nogāzi). Apgabals aptver Nuits-Saint-Georges un Premeaux-Prissey pašvaldību teritoriju, kas atrodas starp Dižonas [Dijon] pilsētu ziemeļos un Bonas [Beaune] pilsētu Kotdoras departamentā, Burgundijā. Nuits-Saint-Georges teritorijā Côte augšdaļu aptuveni 150 metru augstumā virs jūras līmeņa veido vidusjuras perioda Bajocian un Bathonian kaļķakmens slāņi, kuru “mugurkauls” sastāv no īpaši blīva Comblanchien kaļķakmens. Nogāzes lejasdaļas kaļķakmens slāņos ir ietverts Bajocian merģeļa (mālainā kaļķakmens) slānis, kas ainavā redzams kā neliels līdzenums. Ainavu pārtrauc norobežota ieleja, kura nodrošina iekšzemes ūdeņu noteci un caur kuru laiku pa laikam tek strauts Meuzin. Tās galā ir liels aluviālais iznesu konuss, kas daļēji atrodas Nuits-Saint-Georges pašvaldības teritorijā. Ielejas nogāžu kaļķakmens pagulslāni bieži klāj iežu nobirumu slāņi, kuros sajaucies māls un smilšmāls un kuri radušies augsnes apakškārtas un pacēlumu pārveidošanās rezultātā. Šo slāņu veids ir atkarīgs no to atrašanās vietas nogāzē. Ielejas augšdaļā tie ir ļoti akmeņaini un skraji. Pakājēs šie slāņi satur vairāk smalku daļiņu un ir blīvāki – to dziļums variē no dažiem desmitiem centimetru līdz vienam metram. Nogāzes augšdaļā redzams raksturīgs veidojums: krioklastiskas grants slānis uz cietā kaļķakmens. Šai grantij, kas veidojusies kvartāra ledāju laikā, piemīt izcilas drenāžas īpašības, un tā ir mazauglīga. Meuzin aluviālo iznesu konusu veido labi drenēti un grantaini aluviālie kaļķakmens veidojumi. Vīnogu ražas novākšanai noteiktie zemesgabali atrodas Côte augšdaļā, Meuzin ielejas abās pusēs, kur virsējās augsnes ir pietiekami attīstījušās, lai nodrošinātu iesakņošanos un pienācīgu drenāžu, kā arī aluviālā iznesu konusa augšdaļā. Augsnes ir vāji attīstītas un parasti – karbonātiskas, seklas un labi drenētas, it īpaši kaļķakmens pagulslānī. Augsnes ir sakārtojušās joslās – no nabadzīgām un ļoti kaļķainām augsnēm nogāzes augšdaļā līdz mālainākām augsnēm zemāk un salīdzinoši dziļām augsnēm (0,50 m) ar izskalotu virskārtu pakājēs un aluviālā iznesu konusa apvidū. Apgabalā valda vēss jūras klimats, kuru ietekmē kontinentālās un dienvidu gaisa masas, kas plūst pa Ronas [Rhône] un Sonas [Saône] koridoriem. To, ka reģionā valda jūras klimats, apliecina regulārie un mērenie nokrišņi (aptuveni 750 milimetru gadā) un tas, ka šajā reģionā vasarās nav izteiktu sausuma periodu. Temperatūra ir diezgan zema, gadā vidēji 10,5 °C. Côte atrodas uz austrumiem no Morvānas [Morvan] masīva un Burgundijas plakankalnēm. Tās aizsargātā atrašanās vieta tai nodrošina priekšrocības siltuma ziņā un reģionam neraksturīgi nelielu nokrišņu daudzumu.

b)   Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Nuits-Saint-Georges pašvaldības teritorija ir vēsturisks vīnkopības centrs. Tāpat kā kaimiņos esošā Bona, tā atrodas Côte vīndārzu pašā sirdī. Šķiet, ka vīnkopība šeit tikusi aktīvi piekopta kopš agrajiem viduslaikiem. Daži šīs pašvaldības crus ir bijuši slaveni daudzus gadsimtus. Danguy un Aubertin savā 1892. gada darbā norāda, ka Saint-Georges vīndārzi ir pastāvējuši jau kopš 1000. gada. Kopš 15. gadsimta vīni ar nosaukumu “Beaune”, kas faktiski tika ražoti visā Côte, ir pārdoti visā Eiropā. Burgundijas hercogistes ziedu laikos tie bija tās “zīmola tēls”. Šie reibinošie sarkanvīni ar zemu tanīnu saturu, ko dēvēja par pinots vermeils [spilgti sarkani šķirnes ‘Pinot’ vīni], bija vienīgie pārvadāšanai piemērotie vīni. 18. gadsimtā reģionā pieauga ražotāju-tirgotāju skaits, un viņi Burgundijas vīniem radīja jaunu identitāti un nodrošināja to plašu izplatīšanu Eiropā. Šajā laikā Nuits pašvaldības teritorijā tika izveidoti tirdzniecības nami, kas veidoja reģiona vīnkopības vēsturi. Pēc tam Nuits kļuva par otru nozīmīgāko Burgundijas vīna tirdzniecības centru Bonas nogāzēs. Côte nodrošināja “smalkus vīnus” tirdzniecības namiem, kuriem piederēja liela tirgus daļa. 1892. gadā Nuits pašvaldība savam nosaukumam pievienoja sava prestižākā cru nosaukumu, kļūstot par Nuits-Saint-Georges un tādējādi apliecinot labi nostiprinājušos izcilības tēlu. 1934. gadā ar Bonas civiltiesas nolēmumu tika noteiktas ar cilmes vietas nosaukumu “Nuits-Saint-Georges” apzīmētā produkta ražošanas apgabala ģeogrāfiskās robežas. Pamatojoties uz šo nolēmumu, ar 1936. gada 11. septembra rīkojumu tika atzīts toreizējais kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Nuits-Saint-Georges”. Vīndārzi un to kvalitāti veicinošie faktori ir plaši pētīti kopš 18. gadsimta, un daudzi autori izstrādāja Burgundijas crus klasifikācijas. Šie centieni noslēdzās 1860. gadā, kad ar klasifikāciju nāca klajā Bonas apriņķa Vīnkopības komiteja. Katrā izpētītajā pašvaldības teritorijā katrs climat [vīndārzs] (parasti – lieu-dit [zemesgabala] nosaukums), kas apstādīts ar “elegantu šķirni”, tika klasificēts pēc kvalitātes skalas. 1943. gadā tika atzīts saraksts ar vīndārzu [climats], kuros iegūtajiem vīniem ar nosaukumu “Nuits-Saint-George” drīkst izmantot apzīmējumu “premier cru”. Tie bija visaugstāk vērtētie crus, kas noteikti galvenokārt 1860. gadā. Galvenā vīndārzos audzētā vīnogu šķirne ir ‘Pinot Noir N’. Tomēr tiek audzēta arī šķirne ‘Chardonnay B’, kas gan veido tikai 2 % audzēto vīnogu un ir sastopama galvenokārt Premeaux-Prissey pašvaldības teritorijā. Vīnogulājus visā Côte reģionā audzē saskaņā ar pašreizējo praksi, it īpaši nodrošinot tādu stādījumu biezību, kas pārsniedz 9 000 augu uz hektāru. Ražotāji apzinās augsnes neaizsargātību pret eroziju un ļoti rūpējas par augsnes integritātes saglabāšanu. Saskaņā ar tradīciju vīnus nogatavina vīna darītavā, kur tie iegūst labas glabāšanas īpašības, kas atkarīgas gan no ražas gada, gan climat īpašībām. 2009. gadā vīndārzi aizņēma aptuveni 300 hektāru platību, un 148 hektāri no tiem bija klasificēti kā “premier cru”. Gada vidējais ražošanas apjoms bija 13 400 hektolitru. Baltvīna ražošanas apjoms ir tikai aptuveni 300 hektolitri, ko iegūst no 6 hektāriem. Ražotāji pārdod aptuveni divas trešdaļas vīnu.

c)   Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām

Sarkanvīniem raksturīga intensīva, mirdzoša purpursarkana krāsa. Jaunvīniem parasti piemīt ķiršu, zemeņu un upeņu notis. Nogatavināšanas laikā tie kļūst izsmalcināti, jutekliski un pilnīgi – gluži tāpat kā to ražotāji. Šo vīnu aromātu bieži papildina ādas, trifeļu, kažokādas un medījuma notis. Vīnus ar apzīmējumu “premier cru” raksturo to spēks un izteikta tanīnu struktūra. Tie tiek ilgu laiku nogatavināti pudelē, un tos var ilgi izturēt. Baltvīni ir līdzsvaroti, bagātīgi un ļoti eleganti.

d)   Cēloniskā mijiedarbība

Nuits-Saint Georges pašvaldības teritorija, kas atrodas Côte de Nuits vīndārzu pašā sirdī, ir pilnībā veltīta Burgundijas izsmalcināto vīnu ražošanai. Tā apvieno savu Côte de Nuits galvaspilsētas statusu ar savu vīndārzu prestižu. Šie vīndārzi aizņem plašu uz austrumiem vērstu nogāzi un tās pakājes. Šī ainava nodrošina bagātīgu apgaismojumu un agrīnu augsnes sasilšanu. Līdzenumā bieži ir rīta migla, taču augstākās vietas tā nesasniedz. Nogāzes kaļķakmeņainais pagulslānis un tās pakājes pagulslānis nodrošina efektīvu drenāžu un mērenu augsnes auglību. Šāds izvietojums nodrošina izcilu vietu, kur vietējā vīnogu šķirne ‘Pinot Noir N’ var pilnībā atklāt savu potenciālu. Siltajā mezoklimatā un mēreni auglīgajā augsnē sarkanvīni kļūst līdzsvaroti un koncentrēti, un tas skaidri izpaužas to noturīgajā, sarežģītajā aromātu gammā, kas atklājas pakāpeniski. Arī šķirne ‘Chardonnay B’ cēlusies Burgundijā, un tai piemērota vide ir noteiktās vietās, kur ir vairāk merģeļainu augšņu. Nogatavināšanas laikā saglabājas pietiekami daudz skābuma, lai baltvīni kļūtu eleganti un ilgmūžīgi. Ražotāju mērķis ir izcelt produkta “Nuits-Saint-Georges” dabiskās vides specifiskās īpašības, un metodes, ko viņi izmanto gan vīndārzā, gan vīna darītavā, ir paredzētas šā potenciāla atklāšanai. Lielu stādījumu biezību, ražas iznākuma kontroli un rūpīgu ražas novākšanu papildina tradicionāli vīndarības paņēmieni un ilgstoša nogatavināšana vīna darītavā. Reljefs, ģeoloģiskā daudzveidība un izveidojušos augšņu dažādība nodrošina arī plašu vīna nianšu klāstu, kas ražotāju paaudzes jau sen ir mudinājis nodalīt dažādos vīndārzus [climats], kuri veido vīnkopības apgabalu. Ierasta prakse bija pudeles etiķetē norādīt tā climat nosaukumu, kurā iegūtas vīnogas. Turklāt apzīmējums “premier cru” ļāva izcelt slavenākos vīndārzus [climats], kas bieži vien bija zināmi jau kopš seniem laikiem. 1816. gadā Jullien minēja Nuits-Saint-George pašvaldības teritorijā esošos Saint-Georges lieu-dit kopā ar Clos de Premeau kā pirmās kategorijas vīndārzus, bet pārējos abu pašvaldību teritorijās esošos – kā otrās kategorijas vīndārzus. 1860. gadā Bonas apriņķa Vīnkopības komiteja aptuveni 300 hektāru abu pašvaldību teritorijā klasificēja kā “izsmalcinātu vīnu vīndārzus”, un 100,53 hektāri no tiem tika novērtēti kā “pirmās kategorijas”. Šī klasifikācija bija pamats turpmākajai vīndārzu [climats] atzīšanai par “premier cru”. 1934. gadā, kad Burgundija piedzīvoja ievērojamas ekonomiskas problēmas, daži Nuits ražotāji apvienojās, lai izveidotu “Confrérie des Chevaliers du Tastevin” [“Vīna degustācijas kausa bruņinieku brālība”]. Šīs apvienības – kas ir ar vīnu saistītu brālību prototips – mērķis bija popularizēt un izplatīt Burgundijas vīnus visā pasaulē. Tagad tās galvenā mītne atrodas ārpus pilsētas – Château du Clos de Vougeot. Šī brālība ir veicinājusi Burgundijas vīnu prestižā tēla saglabāšanu, un tās centieni ir devuši labumu arī vīniem “Nuits-Saint-Georges”. Vīni “Nuits-Saint-Georges” ir pazīstami visur – no okeāna dzelmes līdz mēnesim! 1971. gadā Apollo 15 misijas laikā uz Mēness virsmas tika novietota “Nuits-Saint-Georges” etiķete ar norādi Terre-Lune cuvée, un viens no Mēness krāteriem tika nosaukts par “Crater Saint-Georges”. Aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Nuits-Saint-Georges” ir arī kodolzemūdenes “Le Rubis” “aizbildnis”. Sarkanvīnu “Nuits-Saints-Georges” reputācija ir starptautiska.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Marķējums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts

Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu drīkst papildināt ar apzīmējumu “premier cru”, ja vīni atbilst ražošanas nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šo apzīmējumu.

Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu drīkst papildināt ar apzīmējumu “premier cru” un kādu no turpmāk uzskaitītajiem vīndārzu [climats] nosaukumiem, ja vīni atbilst ražošanas nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz apzīmējumu “premier cru”.

Pēc aizsargātā cilmes vietas nosaukuma drīkst norādīt kādu no turpmāk uzskaitītajiem vīndārzu [climats] nosaukumiem, ja vīni atbilst ražošanas nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz apzīmējumu “premier cru”.

Vīndārzu [climats] saraksts

—	Aux Argillas

—	Aux Boudots

—	Aux Bousselots

—	Aux Chaignots

—	Aux Champs Perdrix

—

Aux Cras

—	Aux Murgers

—	Aux Perdrix

—	Aux Thorey

—	Aux Vignerondes

—	Chaines Carteaux

—	Château Gris

—	Clos Arlot

—	Clos de la Maréchale

—	Clos des Argillières

—	Clos des Corvées

—	Clos des Corvées Pagets

—	Clos des Forêts Saint-Georges

—	Clos des Grandes Vignes

—	Clos des Porrets-Saint-Georges

—	Clos Saint-Marc

—	En la Perrière Noblot

—	La Richemone

—	Les Argillières

—	Les Cailles

—	Les Chabœufs

—

Les Crots

—	Les Damodes

—	Les Didiers

—	Les Hauts Pruliers

—	Les Perrières

—	Les Porrets-Saint-Georges

—	Les Poulettes

—	Les Procès

—	Les Pruliers

—	Les Saints-Georges

—	Les Terres Blanches

—	Les Vallerots

—	Les Vaucrains

—

Roncière

—	Rue de Chaux

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabals, kas ar atkāpi noteikts vīnu darīšanai, nogatavināšanai un izturēšanai, sastāv no šādu pašvaldību teritorijas, pamatojoties uz Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2024. gada reakciju:

—

Kotdoras departamentā: Agencourt, Aloxe-Corton, Ancey, Arcenant, Argilly, Autricourt, Auxey-Duresses, Baubigny, Beaune, Belan-sur-Ource, Bévy, Bissey-la-Côte, Bligny-lès-Beaune, Boncourt-le-Bois, Bouix, Bouze-lès-Beaune, Brion-sur-Ource, Brochon, Cérilly, Chamboeuf, Chambolle-Musigny, Channay, Charrey-sur-Seine, Chassagne-Montrachet, Châtillon-sur-Seine, Chaumont-le-Bois, Chaux, Chenôve, Chevannes, Chorey-lès-Beaune, Collonges-lès-Bevy, Combertault, Comblanchien, Corcelles-les-Arts, Corcelles-les-Monts, Corgoloin, Cormot-Vauchignon, Corpeau, Couchey, Curley, Curtil-Vergy, Daix, Dijon, Ebaty, Echevronne, Epernay-sous-Gevrey, Etrochey, Fixin, Flagey-Echézeaux, Flavignerot, Fleurey-sur-Ouche, Fussey, Gerland, Gevrey-Chambertin, Gilly-lès-Citeaux, Gomméville, Grancey-sur-Ource, Griselles, La-Rochepot, Ladoix-Serrigny, Lantenay, Larrey, L’Etang-Vergy, Levernois, Magny-lès-Villers, Mâlain, Marcenay, Marey-lès-Fussey, Marsannay-la-Côte, Massingy, Mavilly-Mandelot, Meloisey, Merceuil, Messanges, Meuilley, Meursanges, Meursault, Molesme, Montagny-lès-Beaune, Monthelie, Montliot-et-Courcelles, Morey-Saint-Denis, Mosson, Nantoux, Nicey, Noiron-sur-Seine, Nolay, Obtrée, Pernand-Vergelesses, Perrigny-lès-Dijon, Plombières-lès-Dijon, Poincon-lès-Larrey, Pommard, Pothières, Prusly-sur-Ource, Puligny-Montrachet, Quincey, Reulle-Vergy, Ruffey-lès-Beaune, Saint-Aubin, Saint-Bernard, Sainte-Colombe-sur-Seine, Sainte-Marie-la-Blanche, Saint-Philibert, Saint-Romain, Santenay, Savigny-lès-Beaune, Segrois, Tailly, Talant, Thoires, Valforêt (teritorijas daļā, kas atbilst bijušās Clémencey pašvaldības teritorijai), Vannaire, Velars-sur-Ouche, Vertault, Vignoles, Villars-Fontaine, Villebichot, Villedieu, Villers-la-Faye, Villers-Patras, Villy-le-Moutier, Vix, Volnay, Vosne-Romanée un Vougeot,

—

Ronas departamentā: Alix, Anse, Arnas, Bagnols, Beaujeu, Belleville-en-Beaujolais, Belmont-d’Azergues, Blacé, Bully, Cercié, Chambost-Allières, Chamelet, Charentay, Charnay, Châtillon, Chazay-d’Azergues, Chénas, Chessy, Chiroubles, Cogny, Corcelles-en-Beaujolais, Denicé, Dracé, Emeringes, Fleurie, Frontenas, Gleizé, Juliénas, Jullié, L’Arbresle, Lacenas, Lachassagne, Lancié, Lantignié, Le Breuil, Le Perréon, Légny, Les Ardillats, Létra, Limas, Lozanne, Lucenay, Marchampt, Marcy, Moiré, Montmelas-Saint-Sorlin, Morancé, Odenas, Pommiers, Porte des Pierres Dorées, Quincié-en-Beaujolais, Régnié-Durette, Rivolet, Saint-Etienne-des-Oullières, Saint-Georges-de-Reneins, Saint-Germain-Nuelles, Saint-Vérand, Saint-Clément-sur-Valsonne, Saint-Cyr-le-Chatoux, Saint-Didier-sur-Beaujeu, Sainte-Paule, Saint-Etienne-la-Varenne, Saint-Jean-des-Vignes, Saint-Julien, Saint-Just-d’Avray, Saint-Lager, Saint-Romain-de-Popey, Salles-Arbuissonnas-en-Beaujolais, Sarcey, Taponas, Ternand, Theizé, Val-d’Oingt, Vaux-en-Beaujolais, Vauxrenard, Vernay, Ville-sur-Jarnioux, Villefranche, Villié-Morgon un Vindry-sur-Turdine (daļā, kas atbilst bijušo Dareizé, Les Olmes un Saint-Loup pašvaldību teritorijai),

—

Sonas un Luāras [Saône-et-Loire] departamentā: Aluze, Ameugny, Azé, Barizey, Beaumont-sur-Grosne, Berzé-la-Ville, Berzé-le-Châtel, Bissey-sous-Cruchaud, Bissy-la-Mâconnaise, Bissy-sous-Uxelles, Bissy-sur-Fley, Blanot, Bonnay-Saint-Ythaire, Bouzeron, Boyer, Bray, Bresse-sur-Grosne, Burgy, Burnand, Bussières, Buxy, Cersot, Chagny, Chaintré, Châlon-sur-Saône, Chamilly, Champagny-sous-Uxelles, Champforgeuil, Chânes, Change, Chapaize, La Chapelle-de-Bragny, La Chapelle-de-Guinchay, La Chapelle-sous-Brancion, Charbonnières, Chardonnay, La Charmée, Charnay-lès-Mâcon, Charrecey, Chasselas, Chassey-le-Camp, Château, Châtenoy-le-Royal, Chaudenay, Cheilly-lès-Maranges, Chenôves, Chevagny-les-Chevrières, Chissey-lès-Mâcon, Clessé, Cluny, Cormatin, Cortambert, Cortevaix, Couches, Crèches-sur-Saône, Créot, Cruzille, Culles-les-Roches, Curtil-sous-Burnand, Davayé, Demigny, Dennevy, Dezize-lès-Maranges, Donzy-le-Pertuis, Dracy-lès-Couches, Dracy-le-Fort, Epertully, Etrigny, Farges-lès-Chalon, Farges-lès-Macon, Flagy, Fleurville, Fley, Fontaines, Fragnes-la-Loyère (daļa, kas atbilst bijušās La Loyère pašvaldības teritorijai), Fuissé, Genouilly, Germagny, Givry, Granges, Grévilly, Hurigny, Igé, Jalogny, Jambles, Jugy, Jully-lès-Buxy, La Vineuse-sur-Frégande (daļa, kas atbilst bijušo Donzy-le-National, La Vineuse un Massy pašvaldību teritorijai), Lacrost, Laives, Laizé, Lalheue, Leynes, Lournand, Lugny, Mâcon, Malay, Mancey, Martailly-lès-Brancion, Massilly, Mellecey, Mercurey, Messey-sur-Grosne, Milly-Lamartine, Montagny-lès-Buxy, Montbellet, Montceaux-Ragny, Moroges, Nanton, Ozenay, Paris-l’Hôpital, Péronne, Pierreclos, Plottes, Préty, Prissé, Pruzilly, Remigny, La Roche-Vineuse, Romanèche-Thorins, Rosey, Royer, Rully, Saint-Jean-de-Trézy, Saint-Albain, Saint-Ambreuil, Saint-Amour-Bellevue, Saint-Boil, Saint-Clément-sur-Guye, Saint-Denis-de-Vaux, Saint-Désert, Saint-Gengoux-de-Scissé, Saint-Gengoux-le-National, Saint-Germain-lès-Buxy, Saint-Gervais-sur-Couches, Saint-Gilles, Saint-Jean-de-Vaux, Saint-Léger-sur-Dheune, Saint-Mard-de-Vaux, Saint-Martin-Belle-Roche, Saint-Martin-du-Tartre, Saint-Martin-sous-Montaigu, Saint-Maurice-de-Satonnay, Saint-Maurice-des-Champs, Saint-Rémy, Saint-Sernin-du-Plain, Saint-Vallerin, Saint-Vérand, Saisy, La Salle, Salornay-sur-Guye, Sampigny-lès-Maranges, Sancé, Santilly, Sassangy, Saules, Savigny-sur-Grosne, Sennecey-le-Grand, Senozan, Sercy, Serrières, Sigy-le-Châtel, Sologny, Solutré-Pouilly, Saint-Maurice-lès-Couches, Saint-Pierre-de-Varennes, Saint-Symphorien-d’Ancelles, Taizé, Tournus, Uchizy, Varennes-lès-Mâcon, Vaux-en-Pré, Vergisson, Vers, Verzé, Le Villars, Vinzelles un Viré,

—

Jonas [Yonne] departamentā: Aigremont, Annay-sur-Serein, Arcy-sur-Cure, Asquins, Augy, Auxerre, Avallon, Bazarnes, Beine, Bernouil, Béru, Bessy-sur-Cure, Bleigny-le-Carreau, Censy, Chablis, Champlay, Champs-sur-Yonne, Chamvres, Charentenay, Châtel-Gérard, Chemilly-sur-Serein, Cheney, Chevannes, Chichée, Chitry, Collan, Coulangeron, Coulanges-la-Vineuse, Courgis, Cruzy-le-Châtel, Dannemoine, Deux-Rivières, Dyé, Epineuil, Escamps, Escolives-Sainte-Camille, Fleys, Fontenay-près-Chablis, Gy-l’Evêque, Héry, Irancy, Island, Joigny, Jouancy, Junay, Jussy, La-Chapelle-Vaupelteigne, Lichères-près-Aigremont, Lignorelles, Ligny-le-Châtel, Lucy-sur-Cure, Maligny, Mélisey, Merry-Sec, Migé, Molay, Molosmes, Montholon (daļa, kas atbilst bijušo Champvallon, Villiers-sur-Tholon un Volgré pašvaldību teritorijai), Montigny-la-Resle, Mouffy, Moulins-en-Tonnerrois, Nitry, Noyers, Ouanne, Paroy-sur-Tholon, Pasilly, Pierre-Perthuis, Poilly-sur-Serein, Pontigny, Préhy, Quenne, Roffey, Rouvray, Saint-Père, Sainte-Pallaye, Sarry, Senan, Serrigny, Saint-Bris-le-Vineux, Saint-Cyr-les-Colons, Sainte-Vertu, Tharoiseau, Tissey, Tonnerre, Tronchoy, Val-de-Mercy, Vallan, Venouse, Venoy, Vermenton, Vézannes, Vézelay, Vézinnes, Villeneuve-Saint-Salves, Villy, Vincelles, Vincelottes, Viviers un Yrouerre.

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts

a)	Climat nosaukumu, ko drīkst izmantot kopā ar apzīmējumu “premier cru”, norāda uzreiz pēc aizsargātā cilmes vietas nosaukuma, un tam izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nepārsniedz to burtu lielumu, ar kuriem atveidots aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

b)

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu etiķetēs drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja: — tas ir zemes reģistrā iekļauta lieu-dit nosaukums, — tas ir ierakstīts ražas deklarācijā. Lieu-dit nosaukumam, kāds tas norādīts zemes reģistrā, jābūt uzdrukātam ar burtiem, kuri ne augstumā, ne platumā nepārsniedz pusi no to burtu lieluma, ar kuriem atveidots aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

c)	Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu etiķetēs drīkst norādīt lielāku ģeogrāfisko vienību “Vin de Bourgogne” vai “Grand Vin de Bourgogne”.

d)	Ja marķējumā norādīta vīnogu šķirne, tā nedrīkst būt norādīta tajā pašā redzamības laukā, kurā atrodas obligātie elementi, vai būt uzdrukāta ar burtiem, kas lielāki par 2 mm.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-b1623bde-4ee9-46cb-806e-556ec29a84a4

---

(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp..