<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-550/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0550</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:248">EU:C:2018:248</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20180412">12.4.2018</DATE>. – Lieta C‑550/16</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20180412">2018. gada 12. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2003/86/EK</KEYWORD><KEYWORD>2. panta f) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>nepilngadīgais bez pavadības<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>10. panta 3. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Bēgļa tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar saviem vecākiem</KEYWORD><KEYWORD>Bēglis, kas savas ieceļošanas dalībvalsts teritorijā un sava patvēruma pieteikuma iesniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu, bet kas ir pilngadīgs brīdī, kad tiek pieņemts lēmums, ar kuru viņam tiek piešķirts patvērums, un kad viņš iesniedz savu pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos</KEYWORD><KEYWORD>Noteicošais datums, lai izvērtētu ieinteresētās personas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>nepilngadīgā<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> statusu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑550/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Den Haag</HT> (Hāgas tiesa, Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20161026">2016. gada 26. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20161031">2016. gada 31. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">S</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ilešič</HT>] (referents), tiesneši A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rosas</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Toader</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Prechal</HT>] un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jarašiūnas</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Ī. Bots [<HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT>],</P><P>sekretāre: M. Ferreira [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ferreira</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170914">2017. gada 14. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">N. C. Blomjous</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Wierink</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. K. Bulterman</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. A. M. de Ree</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">H. S. Gijzen</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Majczyna</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Cattabriga</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wils</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20171026">2017. gada 26. oktobra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2003/86/EK (<DATE ISO="20030922">2003. gada 22. septembris</DATE>) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="251" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 251, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta f) punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā, kurā <HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT>, Eritrejas pilsoņi, vēršas pret <HT TYPE="ITALIC">staatssecretaris van Veiligheid en Justitie</HT> (drošības un tieslietu valsts sekretārs, Nīderlande) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>valsts sekretārs<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) par pēdējā minētā atteikumu piešķirt viņiem, kā arī trim viņu nepilngadīgiem dēliem pagaidu uzturēšanās atļauju saistībā ar ģimenes atkalapvienošanos ar viņu vecāko meitu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2003/86</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvā 2003/86 ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem ir īstenojamas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, kuras ir trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 preambulas 2., 4., 6. un 8.–10. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(2)</NO.P><TXT>Pasākumi attiecībā uz ģimeņu atkalapvienošanos jānosaka saskaņā ar pienākumu aizsargāt ģimeni un ievērot ģimenes dzīves tiesības, kas paustas daudzos starptautisko tiesību aktos. Šī direktīva ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kurus jo īpaši atzīst [<DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas] 8. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Ģimeņu atkalapvienošanās ir līdzeklis, lai padarītu iespējamu ģimenes dzīvi. Veicinot trešo valstu pilsoņu integrāciju dalībvalstī, ģimeņu atkal apvienošana palīdz radīt kultūrsociālo stabilitāti, kas veicina arī ekonomisko un sociālo kohēziju – Kopienas pamatmērķi, kas noteikts līgumā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>Lai aizsargātu ģimeni un nodibinātu vai saglabātu ģimenes dzīvi, pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, jānosaka materiālie nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(8)</NO.P><TXT>Īpaša uzmanība jāpievērš bēgļu situācijai, ņemot vērā iemeslus, kuru dēļ viņi bija spiesti pamest savu valsti un kuru dēļ viņi nevar dzīvot parastu dzīvi šajā valstī. Tādēļ jānosaka labvēlīgāki nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(9)</NO.P><TXT>Ģimenes atkalapvienošanās visos gadījumos attiecas uz kodolģimenes locekļiem, t.i., uz laulāto un nepilngadīgiem bērniem.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(10)</NO.P><TXT>Dalībvalstīm ir tiesības lemt, vai tās atļauj ģimenes atkalapvienošanos attiecībā uz radiniekiem augšupējā līnijā – pilngadīgi neprecējušies bērni, [..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šajā direktīvā ir šādas definīcijas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>trešās valsts pilsonis<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta izpratnē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>bēglis<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kuram piešķirts bēgļa statuss <DATE ISO="19510728">1951. gada 28. jūlija</DATE> Ženēvas Konvencijas izpratnē attiecībā uz bēgļu stāvokli, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar <DATE ISO="19670131">1967. gada 31. janvāra</DATE> protokolu, kas parakstīts Ņujorkā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>apgādnieks<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir trešās valsts pilsonis, kas likumīgi uzturas dalībvalstī un iesniedz pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, vai kura ģimenes locekļi iesniedz pieteikumu par atkalapvienošanos ar viņu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>ģimenes atkalapvienošanās<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir trešās valsts pilsoņa, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās šajā dalībvalstī, lai saglabātu ģimeni, neatkarīgi no tā, vai ģimenes attiecības rodas pirms vai pēc iedzīvotāja ieceļošanas šajā valstī;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>nepilngadīgie bez pavadības<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir trešās valsts pilsoņi vai bezvalstnieki, kas ir jaunāki par astoņpadsmit gadiem, kuri ierodas dalībvalsts teritorijā un ko nepavada pieaugušais, kurš par tiem ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem vai paražām, un kamēr tos faktiski neuzrauga šāda persona, vai nepilngadīgie, kas ir palikuši bez pavadības pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 3. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo direktīvu piemēro, ja apgādniekam ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi dalībvalsts uz vienu gadu vai ilgāk, kuram ir pamatotas cerības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņa vai viņas ģimenes locekļi ir trešo valstu pilsoņi jeb tiem ir cits statuss.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo direktīvu nepiemēro, ja apgādnieks:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir pieteicies bēgļa statusa saņemšanai, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz viņa pieteikumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ir atļauja par uzturēšanos dalībvalstī, pamatojoties uz pagaidu aizsardzību, vai ir pieteicies uz uzturēšanās atļauju ar šādu pamatojumu un gaida lēmumu par savu statusu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ir atļauja par uzturēšanos dalībvalstī, pamatojoties uz aizsardzības palīgveidu saskaņā ar starptautiskām saistībām, valsts tiesību aktiem vai dalībvalstu praksi, vai ir iesniedzis pieteikumu uzturēšanās atļaujai ar minēto pamatojumu un gaida lēmumu par savu statusu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva neskar dalībvalstu iespējas pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 4. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P>Saskaņā ar šo direktīvu un ievērojot IV nodaļā izklāstītos noteikumus, dalībvalstis ar tiesību aktiem vai noteikumiem var atļaut šādu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>apgādnieka vai viņa vai viņas laulātā pirmās pakāpes radinieki taisnā augšupējā līnijā, ja tie ir atkarīgi no apgādnieka un nesaņem pienācīgu ģimenes atbalstu izcelsmes valstī;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].”</P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 5. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis paredz, vai apgādniekam vai viņa ģimenes locekļiem attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm nepieciešams iesniegt pieteikumu par ieceļošanu un uzturēšanos, lai īstenotu ģimenes atkalapvienošanās tiesības.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="005.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Personai, kas iesniegusi pieteikumu, dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk sniedz rakstveida paziņojumu par lēmumu jebkurā gadījumā, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas datuma.</ALINEA><ALINEA>Izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar pieteikuma izskatīšanas sarežģītību, pirmajā daļā minēto laika ierobežojumu var pagarināt.</ALINEA><ALINEA>Ja pieteikums ir noraidīts, jānorāda šāda lēmuma iemesli. Visas sekas, kas izriet no tā, ka lēmums nav pieņemts pirmajā daļā paredzētajā termiņā, nosaka atbilstošās dalībvalsts tiesību akti.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Izskatot pieteikumu, dalībvalstis pienācīgi izvērtē nepilngadīgo bērnu intereses.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 7. panta 1. punkta ir paredzēts, ka dalībvalstis var pieprasīt personai, kas iesniegusi pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, nodrošināt pierādījumus, ka apgādniekam ir pajumte, apdrošināšana slimības gadījumiem un ienākumi, kas atbilst minētajā tiesību normā paredzētajām prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 V nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Bēgļu ģimenes atkalapvienošanās<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir ietverti 9.–12. pants. Šīs direktīvas 9. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="009.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī nodaļa attiecas uz bēgļu, kurus atzīst dalībvalstis, ģimenes atkalapvienošanos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="009.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var paredzēt šīs nodaļas piemērošanu bēgļiem, kuru ģimenes attiecības ir uzsāktas pirms ieceļošanas.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 10. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="010.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šīs direktīvas 4. pants attiecas uz ģimenes locekļu definīciju, izņemot to, ka tā 1. punkta trešā daļa neattiecas uz bēgļu bērniem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var atļaut ģimenes atkalapvienošanos ar citiem ģimenes locekļiem, kas nav noteikti 4. pantā, ja tie ir atkarīgi no bēgļa.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="010.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja bēglis ir nepilngadīgais bez pavadības, dalībvalstis:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atļauj viņa/viņas pirmās pakāpes radinieku taisnā augšupējā līnijā ieceļošanu un uzturēšanos ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, nepiemērojot nosacījumus, kas paredzēti 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>var atļaut viņa/viņas likumīgā aizbildņa vai cita ģimenes locekļa ieceļošanu un uzturēšanos ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, ja bēglim nav radinieku taisnā augšupējā līnijā vai ja šādus radiniekus nevar atrast.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 11. pants ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šīs direktīvas 5. pants attiecas uz pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu saskaņā ar šā panta 2. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja bēglis nevar uzrādīt oficiālus dokumentārus pierādījumus par ģimenes attiecībām, dalībvalstis ņem vērā citus pierādījumus, kurus izvērtē saskaņā ar valsts tiesību aktiem par šādu attiecību esamību. Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu nevar pamatot tikai ar šādu dokumentāru pierādījumu trūkumu.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/86 12. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Atkāpjoties no 7. panta, dalībvalstis nepieprasa, lai bēglis un/vai ģimenes loceklis(‑i) attiecībā uz pieteikumiem par 4. panta 1. punktā minētajiem ģimenes locekļiem iesniedz pierādījumus, ka bēglis izpilda 7. pantā noteiktās prasības.</ALINEA><ALINEA>Neskarot starptautiskās saistības, ja ģimenes atkalapvienošanās ir iespējama trešā valstī, ar kuru apgādniekam un/vai ģimenes locekļiem ir īpašas saites, dalībvalstis var pieprasīt pierādījumus, kas noteikti pirmajā daļā.</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstis var pieprasīt, lai bēgļi ievērotu nosacījumus, ko paredz 7. panta 1. punkts, ja pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos nav iesniegts trīs mēnešos pēc bēgļa statusa piešķiršanas.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2011/95/ES</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (<DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembris</DATE>) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 337, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>) preambulas 18., 19. un 21. apsvērumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>(18)</NO.P><TXT>Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt būtu jāņem vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>bērna intereses<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> saskaņā ar ANO 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(19)</NO.P><TXT>Nepieciešams paplašināt ģimenes locekļu jēdzienu, ņemot vērā dažādus īpašos atkarības apstākļus, un īpašu uzmanību pievērst bērna interesēm.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(21)</NO.P><TXT>Bēgļa statusa atzīšana ir deklaratīvs akts.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/95 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>bēglis<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais šī persona ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, atrazdamies ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties, un uz kuru neattiecas 12. pants;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>bēgļa statuss<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> nozīmē, ka dalībvalsts atzīst trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku par bēgli;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/95 13. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Bēgļa statusa piešķiršana<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>dalībvalstis piešķir bēgļa statusu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kas tiek kvalificēts kā bēglis saskaņā ar II un III nodaļu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>. Šīs nodaļas attiecas respektīvi uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanu un nosacījumiem kvalificēšanai par bēgli”.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2013/32/ES</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="180" PAGE.FIRST="60" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 180, 60. lpp.</REF.DOC.OJ>) preambulas 33. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo direktīvu, vajadzētu būt bērnu interesēm, saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā nepilngadīga bērna labklājība un sociālā attīstība, tostarp viņa priekšvēsture.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Direktīvas 2013/32 31. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Izskatīšanas procedūra<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> 7. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Dalībvalstis var noteikt prioritātes starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanai saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas noteiktas II nodaļā, jo īpaši:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja pieteikums šķiet pienācīgi pamatots;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja pieteikuma iesniedzējs ir neaizsargāts [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2013/33/ES [(<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="180" PAGE.FIRST="96" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 180, 96. lpp.</REF.DOC.OJ>)] 22. panta nozīmē vai viņam ir nepieciešamas īpašas procesuālās garantijas, jo īpaši nepilngadīgajiem bez pavadības.<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nīderlandes tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Vreemdelingenwet</HT> <HT TYPE="ITALIC">2000</HT> (2000. gada Likums par ārvalstniekiem) 29. panta 2. punkta c) apakšpunktu termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar patvērumu minētā likuma 28. panta izpratnē var piešķirt ārvalstnieka tēvam un mātei, ja ārvalstnieks ir nepilngadīgais bez pavadības Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkta izpratnē, ja attiecīgā ārvalstnieka ieceļošanas brīdī viņi ir bijuši<?PAGE NO="7"?> piederīgi viņa kodolģimenei un ir vai nu ieceļojuši Nīderlandē vienlaikus ar ārvalstnieku, vai nu ir pievienojušies viņam vēlāk trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ārvalstniekam tika piešķirta termiņuzturēšanās atļauja minētā 28. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT> meita bez pavadības ieceļoja Nīderlandē, kamēr viņa vēl bija nepilngadīga. 2014. gada 26. februārī viņa iesniedza patvēruma pieteikumu. <DATE ISO="20140602">2014. gada 2. jūnijā</DATE> viņa kļuva pilngadīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20141021">2014. gada 21. oktobra</DATE> lēmumu valsts sekretārs ieinteresētajai personai piešķīra termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar patvērumu uz pieciem gadiem, kas bija spēkā no patvēruma pieteikuma iesniegšanas dienas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><DATE ISO="20141223">2014. gada 23. decembrī</DATE> organizācija <HT TYPE="ITALIC">VluchtelingenWerk Midden‑Nederland</HT> iesniedza <HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT> meitas vārdā termiņuzturēšanās atļaujas pieteikumu viņas vecākiem, kā arī viņas trim nepilngadīgajiem brāļiem, lai panāktu ģimenes atkalapvienošanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150527">2015. gada 27. maija</DATE> lēmumu valsts sekretārs noraidīja šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tā iesniegšanas brīdī <HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT> meita bija pilngadīga. Sūdzība, kas tika iesniegta par šo lēmumu, ar <DATE ISO="20150813">2015. gada 13. augustā</DATE> lēmumu tika atzīta par nepamatotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT> par šo noraidījumu cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Den Haag</HT> (Hāgas tiesa, Nīderlande).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu prasību, <HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT> norādīja, ka no Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkta izriet, ka, lai noteiktu, vai personu var kvalificēt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>nepilngadīgo bez pavadības<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> šīs tiesību normas izpratnē, noteicošais ir datums, kurā šī persona ir ieradusies attiecīgajā dalībvalstī. Savukārt valsts sekretārs uzskata, ka šajā ziņā noteicošais ir datums, kurā ticis iesniegts pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Raad van State</HT> (Valsts padome, Nīderlande) divos <DATE ISO="20151123">2015. gada 23. novembra</DATE> spriedumos nolēma, ka to, ka ārzemnieks ir sasniedzis pilngadību pēc ierašanās Nīderlandes teritorijā, var ņemt vērā, lai noteiktu, vai uz viņu attiecas Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa šajā ziņā uzskata, ka no Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkta izriet, ka nepilngadīgā bez pavadības statuss principā ir jāvērtē attiecībā uz brīdī, kad attiecīgā persona ierodas dalībvalsts teritorijā. Esot taisnība, ka šajā tiesību normā ir paredzēti divi izņēmumi no šī principa, proti, izņēmums attiecībā uz tādu nepilngadīgo, kurš sākotnēji ticis pavadīts, bet pēc tam palicis viens, un izņēmums attiecībā uz nepilngadīgo, kurš ierodoties bijis bez pavadības, bet par kuru pēc tam uzņēmies atbildību atbildīgais pieaugušais. Tomēr lietas apstākļi neietverot nevienu no šiem diviem izņēmumiem, un minētās tiesību normas teksts nekādi neapstiprinot ideju, ka ar to būtu atļauti citi izņēmumi no minētā principa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Den Haag</HT> (Hāgas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Vai saistībā ar bēgļu ģimenes atkalapvienošanos ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>nepilngadīgo bez pavadības<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Direktīvas [2003/86] 2. panta f) punkta izpratnē ir saprotams arī trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem, kas ieceļo dalībvalsts teritorijā bez pieaugušā, kurš par viņu ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem vai paražām, pavadības un kas:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>lūdz patvērumu,</P></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><P>patvēruma procesa laikā kļūst 18 gadu vecs dalībvalsts teritorijā,</P></ITEM><ITEM><P>iegūst patvērumu ar atpakaļejošu spēku līdz pieteikuma iesniegšanas datumam un</P></ITEM><ITEM><P>pēc tam piesaka ģimenes atkalapvienošanos?<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></P></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>nepilngadīgo<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> šīs tiesību normas izpratnē ir jākvalificē trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kurš ieceļošanas dalībvalsts teritorijā un patvēruma pieteikuma iesniegšanas šajā valstī brīdī ir jaunāks par 18 gadiem, bet kurš patvēruma procedūras laikā sasniedz pilngadības vecumu un kuram vēlāk tiek piešķirts patvērums ar atpakaļejošu spēku līdz viņa pieteikuma datumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S</HT> uzskata, ka atbildei uz šo jautājumu ir jābūt apstiprinošai, bet Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija aizstāv pretējo tēzi. Precīzāk, Nīderlandes valdība norāda, ka dalībvalstīm ir jādefinē, kurš ir atbilstošais brīdis, lai noteiktu, vai bēglis ir uzskatāms par nepilngadīgo bez pavadības Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkta izpratnē. Turpretim Polijas valdība un Komisija uzskata, ka šo brīdi var noteikt, pamatojoties uz šo direktīvu. Komisija uzskata, ka šis brīdis ir pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas brīdis, bet atbilstoši Polijas valdības viedoklim runa ir par brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par šo pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/86 1. pantu tās mērķis ir paredzēt nosacījumus, ar kādiem tiek īstenotas trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, piemītošās tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā ziņā no šīs direktīvas preambulas 8. apsvēruma izriet, ka ar to bēgļiem ir paredzēti labvēlīgāki nosacījumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai, jo viņu situācijai ir pievēršama īpaša uzmanība, ņemot vērā iemeslus, kuru dēļ viņi bija spiesti pamest savu valsti un kuru dēļ viņi nevar dzīvot parastu ģimenes dzīvi šajā valstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Viens no šiem labvēlīgākajiem nosacījumiem attiecas uz ģimenes atkalapvienošanos attiecībā uz bēgļa pirmās pakāpes radiniekiem taisnā augšupējā līnijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Lai gan saskaņā ar Direktīvas 2003/86 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu šādas atkalapvienošanās iespēja principā ir atstāta katras dalībvalsts rīcības brīvības ziņā un ir pakļauta tostarp nosacījumam, ka pirmās pakāpes radinieki taisnā augšupējā līnijā ir atkarīgi no apgādnieka un nesaņem pienācīgu ģimenes atbalstu izcelsmes valstī, šīs direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā, atkāpjoties no šī principa, ir paredzētas nepilngadīgā bez pavadības tiesības uz šādu atkalapvienošanos, kas nav pakļautas nedz dalībvalstu rīcības brīvības īstenošanai, nedz arī šī 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Nepilngadīgā bez pavadības<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> jēdziens, kas Direktīvā 2003/86 ir izmantots tikai šī 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir definēts šīs direktīvas 2. panta f) punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Saskaņā ar pēdējo minēto tiesību normu ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>nepilngadīgiem bez pavadības<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> Direktīvas 2003/86 vajadzībām tiek saprasti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>trešās valsts pilsoņi vai bezvalstnieki, kas ir jaunāki par astoņpadsmit gadiem, kuri ierodas dalībvalsts teritorijā un ko nepavada pieaugušais, kurš par tiem ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem vai paražām, un kamēr tos faktiski neuzrauga šāda persona, vai nepilngadīgie, kas ir palikuši bez pavadības pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tātad šajā tiesību normā ir paredzēti divi nosacījumi, tas ir, ka attiecīgajai personai ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>nepilngadīgai<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> un tai ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>bez pavadības<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Lai gan saistībā ar šo otro nosacījumu minētajā tiesību normā ir paredzēta atsauce uz ieinteresētās personas ieceļošanas attiecīgās dalībvalsts teritorijā brīdi, tomēr no šīs pašas normas izriet, ka ir jāņem vērā arī vēlāki apstākļi, un tas tā ir divos gadījumos. Tātad nepilngadīgais, kas savas ieceļošanas brīdī ir bez pavadības un kas vēlāk nonāk tāda pieaugušā uzraudzībā, kurš par viņu ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem vai paražām, neatbilst šim otrajam nosacījumam, kamēr sākotnēji pavadībā esošs nepilngadīgais, kas ir vēlāk palicis bez pavadības, tiek uzskatīts par [nepilngadīgo] bez pavadības un tātad atbilst šim nosacījumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Saistībā ar pirmo no šiem diviem šī sprieduma 37. punktā minētajiem nosacījumiem, kurš ir vienīgais, kas tiek aplūkots pamatlietā, Direktīvas 2003/86 2. panta f) punktā ir tikai norādīts, ka ieinteresētajai personai ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>jaunākai par astoņpadsmit gadiem<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, neprecizējot, kurā brīdī šim nosacījumam ir jābūt izpildītam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tomēr no šī pēdējā minētā apstākļa nekādi neizriet, ka katrai dalībvalstij būtu jālemj par brīdi, kuru tā vēlas izmantot, lai novērtētu, vai minētais nosacījums ir izpildīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka Savienības tiesību norma, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās saturu un piemērošanas jomu, visā Savienībā parasti ir interpretējama autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā it īpaši šīs tiesību normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ouhrami</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑225/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:590">EU:C:2017:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka nedz Direktīvas 2003/86 2. panta f) punktā, nedz arī tās 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā nav ietverta atsauce uz valsts tiesībām vai dalībvalstīm, lai gan tas tā nav citu šīs direktīvas tiesību normu, tādu kā 5. panta 1. punkts un 11. panta 2. punkts, gadījumā, un tas liecina par to, ka, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies atstāt katras dalībvalsts rīcības brīvības ziņā lēmuma pieņemšanu par to, līdz kuram brīdim ieinteresētajai personai ir jābūt nepilngadīgai, lai tā varētu izmantot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar saviem vecākiem, tas būtu paredzējis šādu atsauci arī šajā kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turpinot – Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā dalībvalstīm ir noteikts precīzs pozitīvs pienākums, kuram atbilst skaidri definētas tiesības. Šajā tiesību normā paredzētajā gadījumā tām ir pienākums atļaut ģimenes atkalapvienošanos attiecībā uz apgādnieka pirmās pakāpes radiniekiem taisnā augšupējā līnijā un tām nav paredzēts īstenot rīcības brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Visbeidzot Direktīva 2003/86 ir ne tikai vispārīgā veidā vērsta uz mērķi veicināt ģimenes atkalapvienošanos un piešķirt aizsardzību trešo valstu pilsoņiem, tostarp nepilngadīgajiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121206">2012. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">O</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑356/11 un C‑357/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:776">EU:C:2012:776</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), bet tās 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir paredzēts tieši tam, lai nodrošinātu paaugstinātu aizsardzību tiem bēgļiem, kuriem ir nepilngadīgo bez pavadības statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, lai gan Direktīvā 2003/86 nav tieši noteikts, līdz kuram brīdim bēglim ir jābūt nepilngadīgam, lai viņš varētu izmantot tās 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētās tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, tomēr no šīs tiesību normas mērķa un no tā, ka ar to dalībvalstīm nav atstātas nekādas manevrēšanas iespējas, kā arī no jebkādu norāžu uz valsts tiesībām šajā ziņā neesamības izriet, ka minētā brīža noteikšana nedrīkst tikt atstāta katras dalībvalsts novērtēšanas ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Vēl ir jāpiebilst, ka pamatlietā aplūkojamā situācija šajā jautājumā nav salīdzināma ar to, uz kuru norāda Nīderlandes valdība, saistībā ar kuru ir ticis pieņemts <DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Noorzia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑338/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2092">EU:C:2014:2092</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un kura ir bijusi saistīta ar Direktīvas 2003/86 4. panta 5. punktu, kas paredz, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>lai nodrošinātu labāku integrāciju un nepieļautu piespiedu laulības, dalībvalstis var pieprasīt, lai apgādniekam un viņa/viņas laulātajam ir minimālais vecums un maksimāli 21 gadu vecs[, kas nedrīkst pārsniegt 21 gadu], pirms laulātais var pievienoties viņam/viņai<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Atšķirībā no Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta tās 4. panta 5. punktam ir fakultatīvs raksturs un turklāt dalībvalstīm ar to ir tieši paredzētas manevrēšanas iespējas, lai noteiktu, kādu apgādnieka un tā laulātā minimālo vecumu tās attiecīgajā gadījumā vēlas paredzēt, lai sasniegtu likumā paredzēto mērķi nodrošināt labāku integrāciju un nepieļaut piespiedu laulības. Tātad atšķirības, kas izriet no tā, ka katra dalībvalsts var brīvi noteikt datumu, uz kuru iestādēm ir jāpamatojas, lai noteiktu, vai nosacījums attiecībā uz vecumu ir izpildīts, ir pilnībā saderīgas ar Direktīvas 2003/86 4. panta 5. punkta raksturu un mērķi, pretēji tam, kā tas ir šīs direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Runājot, precīzāk, par jautājumu, kāds galu galā ir tas brīdis, saistībā ar kuru ir jānovērtē bēgļa vecums, lai viņu varētu uzskatīt par nepilngadīgu un viņš tātad varētu izmantot Direktīvā 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētās tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, uz to ir jāatbild, ievērojot šīs direktīvas formulējumu, sistēmu un mērķi, ņemot vērā kontekstu, kurā tā iekļaujas, kā arī Savienības tiesību vispārējos principus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā ziņā no šī sprieduma 38. un 39. punkta izriet, ka nedz Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkta, nedz arī tās 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta formulējumi paši par sevi neļauj sniegt atbildi uz minēto jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Runājot par Direktīva 2003/86 sistēmu, ir jānorāda, ka saskaņā ar tās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu tā nav piemērojama, ja apgādnieks ir trešās valsts pilsonis, kas ir pieteicies bēgļa statusa saņemšanai, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz viņa pieteikumu. Savukārt šīs direktīvas 9. panta 1. punktā ir precizēts, ka tās V nodaļa, kurā ietilpst tās 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts, attiecas uz bēgļu, kurus par tādiem ir atzinušas dalībvalstis, ģimenes atkalapvienošanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Lai gan patvēruma meklētāja iespēja iesniegt pieteikumu par ģimenes apvienošanos, pamatojoties uz Direktīvu 2003/86, tātad ir pakļauta nosacījumam, ka par viņa patvēruma pieteikumu jau ir pieņemts galīgais pozitīvais lēmums, tomēr ir jākonstatē, ka šo nosacījumu viegli izskaidro fakts, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas nav iespējams droši zināt, vai ieinteresētā persona atbilst nosacījumiem, lai tai tiktu atzīts bēgļa statuss, kas savukārt ir nosacījums tiesībām panākt ģimenes apvienošanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā kontekstā ir jāatgādina. ka bēgļa statuss ir jāpiešķir personai, kura atbilst Savienības tiesībās noteiktajām minimālajām prasībām. Atbilstoši Direktīvas 2011/95 13. pantam dalībvalstis piešķir bēgļa statusu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kas atbilst prasībām atzīšanai par bēgli saskaņā ar šīs direktīvas II un III nodaļu, un tām šajā ziņā nav rīcības brīvības (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150624">2015. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">T</HT></NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑373/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:413">EU:C:2015:413</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/95 preambulas 21. apsvērumā turklāt ir precizēts, ka bēgļa statusa atzīšana ir deklaratīvs akts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tātad pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas atbilstoši Direktīvas 2011/95 II nodaļai ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam, kas atbilst šīs direktīvas III nodaļā paredzētajiem materiāltiesiskajiem nosacījumiem, ir subjektīvas tiesības uz to, lai viņam tiktu atzīts bēgļa statuss, un tas tā ir pat pirms formāla lēmuma pieņemšanas šajā ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, ja Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētās tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos tiktu padarītas atkarīgas no brīža, kad kompetentā valsts iestāde formāli pieņem lēmumu, atzīstot konkrētās personas bēgļa statusu, un tādējādi no ātrākas vai lēnākas starptautiskās aizsardzības pieteikuma apstrādes, ko veic šī iestāde, tas apdraudētu šīs tiesību normas lietderīgo iedarbību un būtu pretrunā ne vien šīs direktīvas mērķim, kas ir veicināt ģimenes atkalapvienošanos un šajā ziņā piešķirt īpašu aizsardzību bēgļiem, it īpaši nepilngadīgajiem bez pavadības, bet arī vienlīdzības un tiesiskās noteiktības principiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>No šādas interpretācijas izrietētu, ka attiecībā uz diviem nepilngadīgiem vienāda vecuma bēgļiem bez pavadības, kas vienā un tajā pašā brīdī ir iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, saistībā ar tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos varētu tikt īstenota atšķirīga attieksme atkarībā no šo pieteikumu apstrādes ilguma, attiecībā uz kuru viņiem parasti nav nekādas ietekmes un kurš līdzās attiecīgo situāciju sarežģītībai var būt atkarīgs gan no kompetento iestāžu darba apjoma, gan arī no šo dalībvalstu politiskās izvēles attiecībā uz šīm iestādēm novirzīto personālu un prioritāri izskatāmajām lietām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Turklāt, ņemot vērā, ka patvēruma procedūras ilgums var būt nozīmīgs un ka it īpaši starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju skaita būtiska pieauguma laikposmā Savienības tiesībās šajā ziņā paredzētie termiņi bieži tiek pārsniegti, ja tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos tiktu padarītas atkarīgas no brīža, kad šī procedūra ir pabeigta, tas varētu liegt bēgļu, kuri savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu ir iesnieguši kā nepilngadīgie bez pavadības, būtiskai daļai izmantot šīs tiesības un liegt viņiem aizsardzību, kuru viņiem ir paredzēts piešķirt ar Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Bez tam šāda interpretācija tā vietā, lai mudinātu valsts iestādes prioritāri izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, kurus ir iesnieguši nepilngadīgie bez pavadības, lai ņemtu vērā viņu īpašo neaizsargātību, kas ir iespēja, kura pa šo laiku ir tieši paredzēta Direktīvas 2013/32 31. panta 7. punkta b) apakšpunktā, varētu izraisīt pretējās sekas, radot šķēršļus mērķim, uz kuru ir vērsta gan šī direktīva, gan arī Direktīva 2003/86 un Direktīva 2011/95, proti, nodrošināt, lai dalībvalstu galvenais apsvērums, piemērojot šīs direktīvas, saskaņā ar Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktu patiešām būtu bērnu intereses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Turklāt minētās interpretācijas rezultātā nepilngadīgajam bez pavadības, kas ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu absolūti neparedzami, vai viņš varēs izmantot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar saviem vecākiem, un tas varētu negatīvi ietekmēt tiesisko noteiktību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Pretēji minētajam, atsaukšanās uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas datumu kā uz to, kas ir izmantojams, lai novērtētu bēgļa vecumu Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, ļauj nodrošināt vienlīdzīgu un paredzamu attieksmi pret visiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri hronoloģiski atrodas tādā pašā situācijā, nodrošinot, ka pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos apmierināšana principā ir atkarīga no apstākļiem, kas ir saistīti ar pieteicēju, nevis no apstākļiem, kas ir saistīti ar administrāciju, tādiem kā starptautiskās aizsardzības pieteikuma vai pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos izskatīšanas ilgums (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Noorzia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑338/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2092">EU:C:2014:2092</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Protams, kā ir norādījusi Nīderlandes valdība un Komisija, ciktāl situācija, ja bēglis, kuram sava pieteikuma iesniegšanas brīdī ir bijis nepilngadīgā bez pavadības statuss, bet kurš procedūras laikā ir kļuvis pilngadīgs, varētu bez jebkāda laika ierobežojuma izmantot Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu, lai panāktu ģimenes atkalapvienošanos, būtu nesaderīga ar šīs tiesību normas mērķi, viņa pieteikumam attiecībā uz šo ģimenes atkalapvienošanos ir jābūt iesniegtam saprātīgā laikā. Lai noteiktu šādu saprātīgu laiku, indikatīva nozīme ir Savienības likumdevēja šīs direktīvas 12. panta 1. punkta trešās daļas līdzīgajā kontekstā izmantotajam risinājumam, no kā izriet, ka ir uzskatāms, ka šādā situācijā pieteikumam par ģimenes atkalapvienošanos, kas ir balstīts uz šīs direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu, principā ir jābūt iesniegtam trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajam nepilngadīgajam ir atzīts bēgļa statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Runājot par citiem datumiem, kas šajā tiesvedībā ir tikuši piedāvāti, lai novērtētu, vai bēglis var tikt uzskatīts par nepilngadīgu, ir jākonstatē, pirmkārt, ka ieceļošanas dalībvalsts teritorijā datumu principā nevar uzskatīt par šajā ziņā noteicošu, jo starp Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajām tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos un bēgļa statusu, kura atzīšana ir atkarīga no ieinteresētās personas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, pastāv ciešā saikne.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas datumu un lēmuma par šo pieteikumu pieņemšanas datumu ir pietiekami atgādināt, ka it īpaši no šī sprieduma 55. punkta izriet, ka Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētās tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos nevar būt atkarīgas no brīža, kad kompetentā valsts iestāde formāli pieņem lēmumu, atzīstot apgādnieka bēgļa statusu. Tomēr, ja viens no šiem datumiem tiktu atzīts par noteicošu, tieši tas arī notiktu, jo, kā ir norādīts šī sprieduma 50. un 51. punktā, apgādnieks var iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos tikai pēc lēmuma, ar kuru viņam ir atzīts bēgļa statuss, pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/86 2. panta f) punkts, lasot kopsakarā ar tās 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>nepilngadīgo<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> šīs tiesību normas izpratnē ir jākvalificē trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kurš savas ieceļošanas dalībvalsts teritorijā un sava patvēruma pieteikuma iesniegšanas šajā valstī brīdī bija jaunāks par 18 gadiem, bet kurš patvēruma procedūras laikā sasniedz pilngadības vecumu un kuram vēlāk tiek atzīts bēgļa statuss.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīvas 2003/86/EK (<DATE ISO="20030922">2003. gada 22. septembris</DATE>) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 2. panta f) punkts, lasot kopsakarā ar tās 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>nepilngadīgo<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> šīs tiesību normas izpratnē ir jākvalificē trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kurš savas ieceļošanas dalībvalsts teritorijā un sava patvēruma pieteikuma iesniegšanas šajā valstī brīdī bija jaunāks par 18 gadiem, bet kurš patvēruma procedūras laikā sasniedz pilngadības vecumu un kuram vēlāk tiek atzīts bēgļa statuss.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>