<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-300/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0300</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:746">EU:C:2021:746</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>26</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>26</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lieta C‑300/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Bund Naturschutz in Bayern</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta m. Kamposa Sančesa‑bordonas [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez‑Bordona</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210916">2021. gada 16. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑300/20</P><P><HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz in Bayern e.V.</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landkreis Rosenheim</HT>,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Vide</KEYWORD><KEYWORD>Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums</KEYWORD><KEYWORD>Stratēģiskais vides novērtējums</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>plāni un programmas<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Ainavas aizsardzības noteikumi, ar kuriem paredz vispārīgus aizliegumus un prasības, kam nav īpašas saistības ar konkrētiem projektiem</KEYWORD><KEYWORD>Stratēģiskā vides novērtējuma neesamības tiesiskās sekas</KEYWORD><KEYWORD>Sprieduma iedarbības ierobežojums laikā</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesas iespēja īslaicīgi atstāt spēkā valsts tiesību aktu iedarbību</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir aplūkotas dažas problēmas, kas līdzinās tām, kuras saistībā ar plānu un programmu [stratēģisko] ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>SVN<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) Tiesa ir iztirzājusi <DATE ISO="20200625">2020. gada 25. jūnija</DATE> spriedumā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>A. u.c. (Vējturbīnas Ālterā un Nēvelē)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑24/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:503">EU:C:2020:503</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>spriedums par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Minētajā lietā sniegtajos secinājumos norādīju, ka noteiktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>projektu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> vai noteiktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>plānu un programmu<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ietekmes (vai iedarbības) uz vidi novērtējums ir viens no Savienības tiesību galvenajiem instrumentiem, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Secinājumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200303">2020. gada 3. marts</DATE> (<NO.CASE>C‑24/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:143">EU:C:2020:143</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – “secinājumi lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē), 1. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Projektu</HT> ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentē Direktīva 2011/92/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembris</DATE>) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="026" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 26, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>IVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>).</P></NOTE>, savukārt <HT TYPE="ITALIC">plānu un programmu</HT> ietekmes uz vidi novērtējumu reglamentē Direktīva 2001/42/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20010627">2001. gada 27. jūnijs</DATE>) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="197" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 197, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tā arī ir pazīstama kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>stratēģiskā vides novērtējuma<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> direktīva (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>SVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>).</P></NOTE>. Abas direktīvas savstarpēji papildina viena otru, jo otrās no minētajām direktīvām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>mērķis ir veikt ietekmes uz vidi novērtējumu posmā, kad valsts iestādes veic darbību stratēģisko plānošanu. Tādējādi veicamais ietekmes uz vidi novērtējums ir vispārējs vai plašāks nekā attiecīgais konkrēta projekta novērtējums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Secinājumi lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 36. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Toreiz izklāstīju, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>balstoties uz šo premisu, grūti ir precizēt, ciktāl var sniegties SVN [direktīvā noteiktā stratēģiskā vides novērtējuma] prasība. Ir skaidrs, ka tas nav tikai atsevišķu projektu novērtējums, bet tā tomēr nebūtu jāattiecina arī uz visiem dalībvalsts tiesiskajiem regulējumiem, kas ietekmē vidi<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Turpat, 37. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šī lieta skaidri apliecina šīs grūtības, kuras šķiet joprojām pastāvam, neraugoties uz spriedumā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē sniegtajiem paskaidrojumiem. Ir vēl precīzāk jānosaka situācijas, kad plāns vai programma ietver pamatprincipus tādu projektu izstrādei, uz kuriem attiecas IVN direktīvas I un II pielikums, un kad attiecībā uz to tādējādi iepriekš ir jāveic SVN.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības. Direktīva 2001/42</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Saskaņā ar direktīvas 1. pantu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un veicināt noturīgu attīstību, sekmējot ekoloģisko apsvērumu integrēšanu plānu un programmu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, nodrošinot, lai saskaņā ar šo direktīvu veiktu vides novērtējumu tādiem plāniem un programmām, kam var būt būtiska ietekme uz vidi.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Šajā direktīvā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>plāni un programmas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir plāni un programmas, tostarp ar Eiropas Kopienas līdzfinansējumu, kā arī visi plānu un programmu grozījumi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>kurus sagatavo un/vai pieņem valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, vai arī tādi, ko pieņemšanai likumdošanas kārtībā parlamentā vai valdībā sagatavo iestāde, un</P></ITEM><ITEM><P>kas prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>vides novērtējums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> nozīmē vides pārskata sagatavošanu, apspriešanu, vides pārskata un apspriešanas rezultātu izmantošanu lēmumu pieņemšanai un informācijas sniegšanu par pieņemto lēmumu saskaņā ar 4. līdz 9. pantu;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Direktīvas 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Vides novērtējumu saskaņā ar 4. līdz 9. pantu veic 2. līdz 4. punktā minētajiem plāniem un programmām, kam var [būt] būtiska ietekme uz vidi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Saskaņā ar 3. punktu vides novērtējumu veic visiem plāniem un programmām:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kas sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, enerģētikā, rūpniecībā, transportā, atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, telekomunikāciju un tūrisma nozarē, pilsētas un lauku plānošanā vai zemes lietošanā un kuros noteikti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem, kas uzskaitīti I un II pielikumā Direktīvai 85/337/EEK; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kuru iespējamās ietekmes dēļ uz vidi [kādās teritorijās] ir noteikta prasība veikt novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 6. vai 7. pantu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 2. punktā minētajiem plāniem un programmām, kurās noteikta nelielu teritoriju izmantošana vietējā līmenī, vai arī 2. punktā minēto plānu un programmu nelieliem grozījumiem vides novērtējums vajadzīgs tikai tad, ja dalībvalstis konstatē, ka tie var būtiski ietekmēt vidi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nosaka, vai citi, 2. punktā neminēti plāni un programmas, kuros noteikti pamatprincipi to projektu turpmākās attīstības saskaņošanai, var būtiski ietekmēt vidi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nosaka, vai 3. un 4. punktā minētajiem plāniem un programmām var būt būtiska ietekme uz vidi, izvērtējot katru atsevišķi vai pēc plānu vai programmu veida, vai arī izmantojot abas minētās metodes. Šim nolūkam, lai nodrošinātu, ka uz plāniem un programmām, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, attiecina šīs direktīvas prasības, dalībvalstīm jāņem vērā attiecīgie II pielikumā noteiktie kritēriji.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Gesetz über die Umweltverträglichkeitsprüfung (UVPG)<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> (Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Likuma 2. panta 7. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><DATE ISO="20100224">2010. gada 24. februāra</DATE> redakcijā (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. I, 94. lpp.) atbilstoši grozījumiem, kas izdarīti ar <DATE ISO="20191212">2019. gada 12. decembra</DATE> likuma (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. I, 2513. lpp.) 2. pantu.</P></NOTE> ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.007"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>(7)</NO.PARAG><ALINEA><P>Šajā likumā par plāniem un programmām uzskata tikai tos plānus un programmas, kurus paredz federālais tiesiskais regulējums vai Eiropas Savienības tiesību akti un</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>kuru sagatavošana un pieņemšana ir publiskas iestādes ziņā,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>kurus sagatavo publiska iestāde pieņemšanai valdībā vai likumdošanas kārtībā vai</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>kurus sagatavo trešā persona, lai tos pieņemtu publiska iestāde.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Likuma 35. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="035.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Vides stratēģisko novērtējumu veic plāniem un programmām, kas</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>uzskaitīti 5. pielikuma 1. punktā vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>uzskaitīti 5. pielikuma 2. punktā, kurā noteikti pamatprincipi lēmumiem par 1. pielikumā uzskaitīto projektu vai tādu projektu, kuriem saskaņā ar federālās zemes tiesisko regulējumu ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums vai katra konkrēta gadījuma iepriekšējs novērtējums, pieļaujamību.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="035.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Plāniem un programmām, kas nav minēti 1. punktā, stratēģisko vides novērtējumu veic tikai tad, ja tajos ir noteikti pamatprincipi lēmumam par 1. pielikumā uzskaitīto projektu vai citu projektu pieļaujamību un ja pēc konkrēta gadījuma iepriekšēja novērtējuma 4. punkta izpratnē pastāv varbūtība, ka tiem var būt būtiska ietekme uz vidi [..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="035.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Plānos un programmās ir noteikti pamatprincipi lēmumam par projektu pieļaujamību, ja tajos ir iekļauti kritēriji, kas ir nozīmīgi, pieņemot turpmākus lēmumus par atļaujas izsniegšanu, it īpaši par projektu nepieciešamību, apjomu, atrašanās vietu, būtību vai darbības nosacījumiem vai par resursu izmantošanu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20090729">2009. gada 29. jūlija</DATE> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Gesetz über Naturschutz und Landschaftspflege (Bundesnaturschutzgesetz – BNatSchG)<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> (Federālais likums par dabas aizsardzību un ainavu saglabāšanu)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Likuma 20. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><DATE ISO="20090729">2009. gada 29. jūlija</DATE> redakcijā (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. I, 2542. lpp.) atbilstoši grozījumiem, kas izdarīti ar <DATE ISO="20170915">2017. gada 15. septembra</DATE> likuma (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. I, 3434. lpp.) 1. pantu.</P></NOTE> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="020.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA><P>Dabas un ainavas daļas var aizsargāt</P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="020.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>kā aizsargājamās ainavas apvidus saskaņā ar 26. pantu,</ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Minētā likuma 26. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="026.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Aizsargājamo ainavu apvidi ir tiesiski saistošā veidā noteikti apvidi, kuros jānodrošina dabas un ainavas īpaša aizsardzība,</P><?PAGE NO="5"?><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>lai saglabātu, attīstītu vai atjaunotu ekosistēmas veiktspēju un darbību vai atjaunošanās spēju un ilgtspējīgi izmantotu dabas resursus, tostarp aizsargātu noteiktu savvaļas faunas un floras sugu biotopus un dzīvotnes,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>ainavas daudzveidības, īpatnību un skaistuma vai īpašās kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>ņemot vērā to īpašo nozīmi atpūtas pasākumiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="026.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Aizsargājamās ainavas apvidos – it īpaši saskaņā ar 5. panta 1. punktu un sīkāk izstrādātajiem noteikumiem – ir aizliegta jebkāda darbība, kas izmaina šo apvidu raksturu vai kas ir pretrunā to īpašajam aizsardzības mērķim.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Pēc tam, kad šajā lietā bija notikusi tiesas sēde, <HT TYPE="ITALIC">BNatSchG</HT> 22. pants tika papildināts ar 2.a un 2.b punktu, lai nodrošinātu, ka spēkā paliek tie tiesību akti, ar kuriem dabas un ainavas aizsardzības teritorijas bija noteiktas pretrunā SVN direktīvai tāpēc, ka attiecībā uz šiem aktiem nebija iepriekš veikts SVN.</P></NOTE></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20110223">2011. gada 23. februāra</DATE> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Bayerisches Gesetz über den Schutz der Natur, die Pflege der Landschaft und die Erholung in der freien Natur (Bayerisches Naturschutzgesetz – BayNatSchG)<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> (Bavārijas Likums par dabas aizsardzību, ainavas saglabāšanu un atpūtu brīvā dabā)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Likuma 12. panta 1. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P><HT TYPE="ITALIC">GVBl</HT>., 82. lpp., atbilstoši grozījumiem, kas izdarīti ar <DATE ISO="20191210">2019. gada 10. decembra</DATE> likuma (<HT TYPE="ITALIC">GVBl</HT>., 686. lpp.) 11.a panta 4. punktu.</P></NOTE> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="012.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, Federālā likuma par dabas aizsardzību un ainavu saglabāšanu 20. panta 2. punkta 1., 2., 4., 6. un 7. apakšpunktā paredzētā dabas un ainavas daļu aizsardzība tiek nodrošināta ar normatīviem noteikumiem. [..]<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Likuma 18. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="018.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Oficiālo atļauju, kas ir prasīta saskaņā ar normatīvajiem noteikumiem [dabas] aizsardzības jomā, aizstāj ar oficiālu atļauju, kas ir prasīta saskaņā ar citām tiesību normām; šo atļauju var izsniegt tikai tad, ja ir izpildītas atļaujas izsniegšanas prasības, kas paredzētas normatīvajos noteikumos [dabas] aizsardzības jomā, un ir saņemta kompetentās iestādes piekrišana saskaņā ar tiesību aktiem dabas aizsardzības jomā.</ALINEA></PARAG><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar likuma 51. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="051.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Kompetence:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>pieņemt noteikumus par aizsargājamās ainavas apvidiem saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">BNatSchG</HT> 26. pantu ir apriņķiem un bezapriņķa pašvaldībām,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20130410">2013. gada 10. aprīļa</DATE> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>Verordnung des Landkreises Rosenheim über das Landschaftsschutzgebiet <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>Inntal Süd<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (Rozenheimas apriņķa Noteikumi par aizsargājamās ainavas apvidu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>Innas upes ielejas dienvidu daļa<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Šo noteikumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><HT TYPE="ITALIC">ABl. des Landkreises Rosenheim</HT>, Nr. <DATE ISO="20130405">5</DATE>, <DATE ISO="20130426">2013. gada 26. aprīlis</DATE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>Noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>).</P></NOTE> 1. pantā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>[..] aizsargā Innas [<HT TYPE="ITALIC">Inn</HT>] upes ūdensteci, tostarp tās baseinu un aluviālās ielejas<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Attiecībā uz aizsardzības mērķi 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>Aizsargājamās ainavas apvidus <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> mērķis ir</P><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>nodrošināt ekosistēmas veiktspēju; it īpaši saglabāt, aizsargāt un atjaunot aluviālos mežus un cilpveida attekas, kā arī dzīves apstākļus tipiskajām faunas un floras sugām un to biocenozēm;</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>saglabāt dabiskās ainavas daudzveidību, īpatnības un skaistumu; it īpaši stiprināt upes ainavas raksturu un saglabāt lauksaimniecības kultūras ainavu;</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>saglabāt un optimizēt ūdens režīma darbību, lai veicinātu arī Innas upes un tās pieteku ūdensteces nepārtrauktību, kā arī virszemes noteces aizturi;</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>aizsargāt un saglabāt sabiedrībai nozīmīgus ainavas elementus atpūtas pasākumiem, vienlaikus respektējot, cik vien iespējams, dabu un ainavu, un virzīt atpūtnieku satiksmi.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 4. pantu attiecībā uz aizliegumiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>aizsargājamās ainavas apvidos ir aizliegta jebkāda darbība, kas izmaina to raksturu vai ir pretrunā izvirzītajam aizsardzības mērķim (3. pants)<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Noteikumu 5. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P><HT TYPE="ITALIC">Landratsamt Rosenheim</HT> (Rozenheimas apriņķa administrācija) – zemākās instances dabas aizsardzības iestādes (<HT TYPE="ITALIC">BayNatSchG</HT> 43. panta 2. punkta 3. apakšpunkts) – atļauja ir jāsaņem ikvienam, kas aizsargājamās ainavas apvidū vēlas</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>būvēt, pārbūvēt vai pārveidot jebkāda veida objektus (<HT TYPE="ITALIC">Bayerische Bauordnung</HT> [Bavārijas Būvniecības likuma] 2. panta 1. punkts), lai arī saskaņā ar būvnoteikumiem atļauja nav nepieciešama; šajā kategorijā tostarp ietilpst:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ēkas, piemēram, mājokļi, lauksaimniecības vai mežsaimniecības ēkas, vasarnīcas, laivu, pludmales vai instrumentu nojumes, tirdzniecības vietas [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>žogi un citas barjeras;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>piestātnes un krasta konstrukcijas;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="7"?><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>zemes virsmas pārveidošana, veicot rakumus vai uzbērumus, it īpaši jaunu karjeru, grantsbedru, smilšu, dubļu un māla bedru un citu perforāciju, kā arī terehonu izmantošana. Iepriekš minētais neattiecas uz uzbērumiem vai rakumiem, kuru virsmas laukums nepārsniedz 500 m<HT TYPE="SUP">2</HT> un 0,3 m augstumu vai dziļumu un kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecībā izmantotās zemes augsni;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>ciktāl tie nav objekti, kas minēti 1. punktā,</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uzstādīt paneļus un plakātus, t.sk. reklāmas aprīkojumus, kuru virsmas laukums pārsniedz 0,5 m<HT TYPE="SUP">2</HT>, ja vien tie nav dzīvojamās ēkās un tirdzniecības telpās izvietotas mājokļu vai uzņēmumu nosaukumu norādes;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>uzstādīt vadus, kabeļus vai caurules virs un zem zemes virsmas, kā arī uzstādīt stabus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>izveidot vai būtiski pārveidot ceļus, celiņus vai laukumus, konkrēti – kempingus, sporta laukumus, rotaļlaukumus, peldvietas vai līdzīgus objektus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>novietot tirdzniecības furgonus vai uzstādīt, novietot un izmantot tirdzniecības vietas un tirdzniecības automātus;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>pārvietoties ar jebkāda veida mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem, celiņiem un teritorijām, kas pieejami vispārīgajai lietošanai, vai novietot tos šādās vietās; [..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>iegūt ūdeni no zemes virsmas lielākā daudzumā, nekā atļauts koplietošanas vajadzībām, vai no zemes dzīlēm, pārveidot ūdenstilpes, to krastus vai gultnes, ūdens ieplūdi vai aizplūšanu vai pjezometrisko līmeni, veidot jaunas ūdenstilpes vai ierīkot drenāžas sistēmas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>nosusināt, izsausināt vai citādi iznīcināt biotopus ar īpašu ekoloģisku nozīmi <HT TYPE="ITALIC">BNatSchG</HT> 30. panta un <HT TYPE="ITALIC">BayNatSchG</HT> 23. panta izpratnē vai nodarīt tiem būtisku kaitējumu, it īpaši [šajā kategorijā ietilpst] nestabilie purvi, sāļie purvi, niedrāji, purvāji, ar grīšļiem un niedrēm apaugušas mitrās pļavas, molīniju pļavas, avoti, purvainas mežu zemes, meži, purvainie apvidi un aluviālie meži, kā arī dabiskas vai daļēji dabiskas tekošu iekšējo ūdeņu vai stāvošu ūdeņu platības, ieskaitot to krastus un attiecīgo dabisko vai daļēji dabisko veģetāciju, un dabiskas vai daļēji dabiskas aizsērēšanas vietas, cilpveida attekas un periodiski applūstošās teritorijas; [..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>uzart siena pļavas, pārveidot tās vairākkārt pļaujamās ganībās, mēslot, noganīt, apmežot;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>vajāt, sagūstīt vai nogalināt savvaļas dzīvniekus vai iznīcināt to vairošanās vai dzīvotņu vietas vai to ligzdas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>izcirst, nozāģēt vai citādi iznīcināt atklātās vietās un ārpus meža augošus atsevišķus kokus, dzīvžogus, birzis vai lauku krūmus, kas raksturo ainavu; [..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>pilnīgi vai daļēji izcirst mežaudzes, veikt pirmo apmežošanu vai šajā kontekstā veikt kailcirti, kuras platība pārsniedz 0,5 hektārus, pārveidot lapkoku, jauktu koku vai aluviālus mežus galvenokārt skujkoku mežos vai izveidot īpašus kultūraugus (piemēram, kokaudzētavas);</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>postīt vai būtiski pārveidot ūdenstilpju krastos piekrastes veģetāciju, niedrājus vai meldrājus vai ūdensaugu populācijas, ietiekties niedrājos vai ūdensaugu masās un izmantot ķīmiskos līdzekļus, lai iznīcinātu vai kontrolētu niedrājus vai lai attīrītu grāvjus; [..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>noglabāt neatļautās vietās atkritumus, gruvešus u.c. materiālus, ciktāl tiem jau nav piemērojams tiesiskais regulējums par atkritumiem, lai arī nav paredzēts veikt uzbērumu tiesiskā regulējuma par būvniecību izpratnē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>uzsliet teltis vai novietot dzīvojamos treilerus (tostarp saliekamās [dzīvojamās] piekabes) vai kemperus neatļautās vietās vai arī atļaut šādas darbības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>atļaut lidaparātiem <HT TYPE="ITALIC">Luftverkehrgesetz</HT> [Aviācijas likuma] izpratnē pacelties vai nolaisties ārpus atļautajiem lidlaukiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="005.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Ja vien citās tiesību normās nav noteikts citādi, atļauju izsniedz, ja paredzētais pasākums neizraisa sekas, kas minētas 4. punktā, vai ja šādas sekas var kompensēt, piemērojot papildu noteikumus.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Attiecībā uz atbrīvojumiem 7. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><HT TYPE="ITALIC">BNatSchG</HT> 67. pantā noteiktajos apstākļos konkrētos gadījumos var piešķirt atbrīvojumu no šo Noteikumu 4. pantā paredzētajiem aizliegumiem [..].<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Faktiskie apstākļi, pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Landkreis Rosenheim</HT> (Rozenheimas apriņķis, Vācija) ir apstiprinājis Noteikumus par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT>, kas ir stājušies spēkā <DATE ISO="20130427">2013. gada 27. aprīlī</DATE>, attiecībā uz tiem neveicot nedz SVN, nedz arī pirms šāda novērtējuma veicamo pārbaudi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Par aizsargājamu Noteikumos ir atzīta 4021 hektāru liela teritorija, kas ir aptuveni par 650 hektāriem mazāka nekā 1952. un 1977. gada noteikumos, kuri ir pilnīgi vai daļēji atcelti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz in Bayern e.V</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/><HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT><QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>) ir vides aizsardzības apvienība, kas ir piedalījusies Noteikumu par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> sagatavošanā. Tā nepiekrita to saturam un apstrīdēja tos <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Verwaltungsgerichtshof</HT> (Bavārijas Augstākā administratīvā tiesa, Vācija), kas tās prasību noraidīja kā nepieņemamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa, Vācija) ir jālemj par revīzijas (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>Revision<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>) sūdzību par pirmās instances tiesas nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem revīzijas sūdzība esot nepieņemama. Pieteikumu veikt tiesiskuma pārbaudi pieteicēja nevar pamatot ne ar vienu likuma pārkāpumu, tāpēc tai nav tiesību celt prasību. Šis pieteikums neesot pieņemams tāpēc, ka Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> nav lēmums, un saskaņā ar valsts tiesībām neesot jāveic nedz SVN, nedz iepriekšēja pārbaude.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tomēr tā piebilst, ka atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem varētu nozīmēt, ka pieteicējas prasījumi būtu jāapmierina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Pirmo divu jautājumu mērķis ir noskaidrot, vai saskaņā ar SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz Noteikumiem bija jāveic SVN. Ja tas tā būtu, pieteikums būtu pieņemams un tas arī būtu jāapmierina pēc būtības: tiesai noteikti būtu jāatzīst Noteikumu par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> spēkā neesamība tāpēc, ka to pieņemšanā nav ticis ievērots obligāts procedūras posms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Nozīmīgs lietas atrisināšanai ir arī trešais jautājums par SVN direktīvas 3. panta 4. punktu. Ja Noteikumos par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> ir paredzēti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem šīs tiesību normas izpratnē, tādā gadījumā Rozenheimas apriņķim saskaņā ar valsts tiesību aktiem tie iepriekš bija jāizvērtē un tādējādi jāveic atsevišķs vērtējums SVN direktīvas 3. panta 5. punkta izpratnē. Šajā gadījumā prasība būtu pieņemama un pamatota un Noteikumi būtu jāatzīst par spēkā neesošiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa) uzdod šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>1)</NO.P><TXT>Vai [SVN] direktīvas [..] 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2011/92/ES (IVN direktīva) I un II pielikumā, tiek noteikti jau tad, kad dabas un ainavas aizsardzības noteikumos ir paredzēti vispārīgi aizliegumi ar iespēju atkāpties no aizlieguma, kā arī atļauju saņemšanas prasības, kam nav īpašas saistības ar IVN direktīvas pielikumos minētajiem projektiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka plāni un programmas ir sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zemes lietošanā u.tml. tad, ja to mērķis ir noteikt pamatprincipus, kas ir tieši piemērojami vienai vai vairākām attiecīgajām jomām? Vai arī pietiek ar to, ka dabas un ainavas aizsardzības nolūkā tiek reglamentēti vispārīgi aizliegumi un atļauju saņemšanas prasības, kas atļaujas procedūrā ir jāizvērtē attiecībā uz daudziem projektiem un izmantošanas veidiem un var netieši (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>automātiski<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>) ietekmēt vienu vai vairākas attiecīgās jomas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai SVN direktīvas 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatprincipi projektu turpmākās attīstības saskaņošanai ir noteikti, ja noteikumos, kas pieņemti dabas un ainavas aizsardzībai, ir paredzēti vispārīgi aizliegumi un atļauju saņemšanas prasības daudziem abstrakti noteiktiem projektiem un pasākumiem aizsargājamā teritorijā, bet noteikumu pieņemšanas laikā konkrēti projekti nav nedz paredzēti, nedz plānoti un tādēļ nav konstatējama īpaša saistība ar konkrētiem projektiem?<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT>, Rozenheimas apriņķis, <HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> [Bavārijas federālās zemes Juridiskais dienests], Vācijas, Čehijas un Īrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Visi lietas dalībnieki, izņemot Čehijas valdību, piedalījās tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20210607">2021. gada 7. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirmais un otrais prejudiciālais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds tiesiskais regulējums kā strīdīgie Noteikumi ir plāns vai programma, attiecībā uz kuru ir jāveic SVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Spriedumā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē Tiesa ir izklāstījusi tostarp šādas atziņas:</TXT><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>“–</NO.P><TXT>Šīs direktīvas mērķis, kā tas ir atgādināts tās 1. pantā, ir nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un sekmēt ekoloģisko apsvērumu integrēšanu plānu un programmu sagatavošanas un pieņemšanas procesā, lai veicinātu noturīgu attīstību.”</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>“–</NO.P><TXT>Tāpēc, kā tas izriet no minētā 1. panta, [SVN direktīvas] pamatmērķis ir veikt vides novērtējumu tādiem plāniem un programmām, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, to izstrādāšanas laikā un vēl pirms to pieņemšanas.”</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>“–</NO.P><TXT>Turklāt plaša <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>plānu un programmu” jēdziena interpretācija atbilst Savienības starptautiskajām saistībām, kas izriet no Espo konvencijas 2. panta 7. punkta.<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Minētā sprieduma 45., 46. un 49. punkts, kuros minēti spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110922">2011. gada 22. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Valčiukienė</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑295/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:608">EU:C:2011:608</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180607">2018. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Thybaut</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑160/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:401">EU:C:2018:401</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Thybaut</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>), 61. punkts.</P></NOTE></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tiesību normas, kas reglamentē SVN direktīvas piemērošanas jomu, galvenokārt ir ietvertas divos savstarpēji saistītos pantos:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Direktīvas 2. panta a) punktā ir definētas kumulatīvas prasības, kurām ir jāatbilst plāniem un programmām, lai tiem būtu piemērojama direktīva: a) tos <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>sagatavo un/vai pieņem valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, vai arī [tie ir] tādi, ko pieņemšanai likumdošanas kārtībā parlamentā vai valdībā sagatavo iestāde<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, un b) tie ir prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem.</P></ITEM><ITEM><P>Direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir minēti to plānu un programmu identificēšanas nosacījumi, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi un attiecībā uz kuriem tādējādi ir jāveic SVN: a) tie ir sagatavoti attiecībā uz konkrētām (jutīgām) saimnieciskās darbības nozarēm un aktivitātēm, un b) tajos ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>noteikti<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> pamatprincipi projektu turpmākās attīstības saskaņošanai.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Saskaņā ar SVN direktīvas 3. panta 4. punktu SVN ir jāveic arī attiecībā uz tādiem plāniem un programmām, kas attiecas uz darbībām, kuras nav jutīgas, bet kurām ir būtiska ietekme uz vidi. Par šiem plāniem un programmām tiek vaicāts trešajā prejudiciālajā jautājumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>No šīm tiesību normām, aplūkojot tās kopā, faktiski izriet četri nosacījumi, kurus analizēšu, lai noteiktu, vai tāds vietējais tiesiskais regulējums kā Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>ir plāns vai programma [SVN] direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa balstās uz premisu, ka šie Noteikumi atbilstoši Tiesas judikatūrai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>ir plāns vai programma [SVN] direktīvas 2. panta a) punkta izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 19. punkts.</P></NOTE>. Kā izklāstīšu turpinājumā, piekrītu šim apgalvojumam.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plānu vai programmu sagatavo vai pieņem dalībvalsts iestāde</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Pirmais nosacījums, kuras izvērtējums parasti nerada ar interpretāciju saistītas problēmas, ir tāds, ka valsts tiesisko regulējumu ir jābūt pieņēmušai vai sagatavojušai dalībvalsts iestādei valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šajā lietā nav strīda par to, ka Noteikumus ir pieņēmusi Vācijas vietējās [pašpārvaldes] iestāde, proti, Rozenheimas apriņķis.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plāns vai programma ir paredzēti normatīvajos vai administratīvajos aktos</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Saskaņā ar SVN direktīvas 2. panta a) punkta otro ievilkumu dalībvalstu iestāžu pieņemtie plāni vai programmas, kas ietilpst tās piemērošanas jomā, ir tādi, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>kas prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>No sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c. izriet, ka minētās direktīvas izpratnē un tās piemērošanas nolūkā par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>prasītiem<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> ir uzskatāmi plāni un programmas, kuri ir jāpieņem saskaņā ar valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, ar ko nosaka kompetentās iestādes, kurām tie ir jāapstiprina un jānosaka to izstrādes procedūra<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c.</NAME.CASE>, (<NO.CASE>C‑567/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:159">EU:C:2012:159</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>), 31. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Thybaut</HT> u.c., 43. punkts, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190612">2019. gada 12. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CFE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑43/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:483">EU:C:2019:483</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT><QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>), 54. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Sniedzot šo interpretāciju, Tiesa Direktīvu 2001/42 ir interpretējusi <HT TYPE="ITALIC">plaši</HT>, uzskatot, ka tā reglamentē plānus un programmas, ko paredz valsts normatīvie un administratīvie akti, neatkarīgi no tā, vai to pieņemšana ir <HT TYPE="ITALIC">obligāta</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">fakultatīva</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c. ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>] sniedza šaurāku interpretāciju, proti, ka SVN būtu jāveic tikai plāniem un programmām, kas ir jāpieņem <HT TYPE="ITALIC">obligāti</HT>, jo tas ir noteikts valsts tiesību normā (ģenerāladvokātes J. Kokotes <DATE ISO="20111117">2011. gada 17. novembra</DATE> secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑567/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:755">EU:C:2011:755</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). <DATE ISO="20180125">2018. gada 25. janvāra</DATE> secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑671/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:39">EU:C:2018:39</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, ģenerāladvokāte J. Kokote atkārtoti izklāstīja savu nostāju, apgalvojot, ka Tiesa esot paplašinājusi SVN direktīvas piemērošanas jomu vairāk, nekā likumdevējs vēlējies un dalībvalstis varēja paredzēt.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Šī judikatūra tika <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>apšaubīta<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, un lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē Tiesai skaidri tika piedāvāts to mainīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tomēr minētajā lietā Tiesa atteicās mainīt savu agrāko judikatūru. Tā atkārtoti norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>[direktīvas] mērķi varētu tikt apdraudēti, ja [tās] 2. panta a) punkts tiktu interpretēts tādējādi, ka šajā direktīvā noteiktais pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu attiecas tikai uz tiem plāniem vai programmām, kuru pieņemšana ir obligāta. Pirmkārt, [..] minēto plānu vai programmu pieņemšana bieži vien nav noteikta vispārīgi. Otrkārt, šāda interpretācija ļautu dalībvalstij viegli apiet šo pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, apzināti atturoties paredzēt, ka kompetentajām iestādēm ir pienākums pieņemt šādus plānus vai programmas<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 48. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tādējādi SVN direktīvas 2. panta a) punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>tādējādi, ka par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>prasītiem<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> šīs direktīvas izpratnē un tās piemērošanas nolūkā ir jāuzskata plāni un programmas, kuru pieņemšana ir noteikta valsts normatīvajos aktos, kuros ir paredzētas iestādes, kuru kompetencē ir tos pieņemt, un to izstrādes procedūra<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 52. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> atkārtoti aicina Tiesu mainīt savu judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P><HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> rakstveida apsvērumu 10. punkts.</P></NOTE>, bet savas nostājas pamatojumam, manuprāt, tā neizvirza jaunus pārliecinošus argumentus. Savukārt iesniedzējtiesa par to neko nevaicā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka spriedumā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē Tiesas virspalāta ir galīgi atrisinājusi šo jautājumu un nav nekāda pamata šo judikatūru pārskatīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Pēc iesniedzējtiesas teiktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 19. punktā ir norādīts, ka Noteikumu juridiskais pamats ir <HT TYPE="ITALIC">BNatSchgG</HT> 12. panta 1. punkta pirmais teikums, 20. panta 2. punkts un 26. pants (kuri reglamentē pilnvaras pieņemt, grozīt vai atcelt noteikumus par aizsargājamās ainavas apvidiem) kopsakarā ar <HT TYPE="ITALIC">BayNatSchG</HT> 51. panta 1. punkta 3. apakšpunktu un 52. pantu (kuros attiecīgi ir paredzēta kompetentā iestāde – šajā gadījumā Rozenheimas apriņķis – un šo noteikumu pieņemšanas procedūra).</P></NOTE>, Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> tika pieņemti atbilstoši pilnvarojošajām <HT TYPE="ITALIC">BNatSchgG</HT> normām. Tāpēc tie ir noteikumi, kas <HT TYPE="ITALIC">paredzēti</HT> normatīvajos un administratīvajos aktos, lai arī tie nebija jāizstrādā <HT TYPE="ITALIC">obligāti</HT>. Tādējādi ir izpildīts otrais nosacījums tam, lai Noteikumus atzītu par plānu vai programmu, attiecībā uz kuru ir jāveic SVN.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plānu vai programmu izstrādā (jutīgā) saimnieciskās darbības jomā, uz ko attiecas SVN direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka, izņemot minētās tiesību normas 3. punktā noteikto, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>vides novērtējumu veic visiem plāniem un programmām [..][,] kas sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, enerģētikā, rūpniecībā, transportā, atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, telekomunikāciju un tūrisma nozarē, pilsētas un lauku plānošanā vai zemes lietošanā<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas apgalvojumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>Direktīvas 2001/42 3. pantā pienākums konkrētam plānam vai programmai veikt ietekmes uz vidi novērtējumu ir pakļauts nosacījumam, ka šajā tiesību normā paredzētais plāns vai programma var būtiski ietekmēt vidi [..]. Konkrētāk, saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu sistemātisku ietekmes uz vidi novērtējumu veic plāniem un programmām, kas ir izstrādāti noteiktās nozarēs un kas nosaka pamatprincipus Direktīvas 2011/92 I un II pielikumā uzskaitīto projektu īstenošanai nākotnē [..]<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 65. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tātad runa ir par jomām, kuras ir <HT TYPE="ITALIC">jutīgas</HT> no vides skatpunkta, kā izriet no IVN direktīvas I un II pielikuma un Direktīvas 92/43/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="19920521">1992. gada 21. maijs</DATE>) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="206" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 206, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, un attiecībā uz kurām ir sistemātiski jāveic SVN<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Tomēr, ja šajās jutīgajās jomās esošajos plānos un programmās paredzēts izmantot nelielas teritorijas vietējā līmenī vai arī paredzētas nelielas iepriekšminēto plānu un programmu izmaiņas, novērtējums būtu jāveic tikai tad, ja dalībvalstis konstatē, ka tiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi (SVN direktīvas 3. panta 3. punkts). Skat. šīs direktīvas 10. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Pēc iesniedzējtiesas domām, Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> tika izstrādāti <HT TYPE="ITALIC">jomā</HT> (dabas aizsardzība un ainavas saglabāšana), kas neatbilst SVN direktīva 5. pantā paredzētajām prasībām, un tāpēc šī joma nav minēta tās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 27. punkts. No SVN direktīvas 10. apsvēruma, 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 5. panta iesniedzējtiesa secina, ka SVN iepriekš ir jāveic plāniem un programmām, kas tieši izstrādāti vienā no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām jomām un ir uz to vērsti, taču šajā lietā aplūkotā joma nav tajā minēto jomu vidū.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Turklāt tā piebilst, ka Tiesa tikai dažos gadījumos ir lēmusi par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>izstrādes<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> nosacījumu kādā konkrētā jomā, tāpēc tā lūdz atrisināt jautājumus par to:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>izstrāde<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> ietver īpašu un mērķtiecīgu orientāciju uz kādu no SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām jomām vai arī</P></ITEM><ITEM><P>pietiek ar to, ka plāni un programmas faktiski ietekmē šīs jomas (šajā lietā lauksaimniecību, mežkopību un zemes lietošanu), lai arī tie ir izstrādāti kādā citā jomā, kas šajā tiesību normā nav minēta (šajā lietā – dabas aizsardzība un ainavas saglabāšana)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 29. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tiesa patiešām nav bijusi visai prasīga, izvērtējot šo nosacījumu, lai noskaidrotu, vai pirms plāna vai programmas pieņemšanas ir jāveic SVN. Pietiek, ka plāns vai programma attiecas uz vienu no šīm jomām vai to skar vai ietekmē, lai uzskatītu, ka tie ir <HT TYPE="ITALIC">izstrādāti</HT> attiecībā uz šo jomu, ja vien SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā tā ir minēta kā viena no šādām jomām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. spriedumus par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 66. punkts; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Verdi Ambiente e Società (VAS)</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Aps Onlus</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑305/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:384">EU:C:2019:384</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180607">2018. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑671/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:403">EU:C:2018:403</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>), 42.–45. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Thybaut</HT> u.c., 47.–49. punkts, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161027">2016. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">D’Oultremont</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑290/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:816">EU:C:2016:816</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">D’Oultremont</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>), 44. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Turklāt šajā pantā uzskaitītās jutīgās jomas Tiesa ir interpretējusi plaši. Konkrēti:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Tā ir norādījusi – tas, ka šajā tiesību normā ir atsauce gan uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>teritorijas plānošanu<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>, gan uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>zemes lietošanu<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, nozīmē, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>nozare, uz ko tā attiecas, nav tikai zemes lietošana šaurā nozīmē, proti, teritorijas sadalīšana zonās un šajās zonās atļauto darbību noteikšana, bet ka šī nozare noteikti ietver plašāku jomu<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c., 43. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>Tā ir interpretējusi, ka dekrēts, ar ko nosaka pilsētas zemes konsolidācijas teritoriju un kas ļauj atkāpties no pilsētbūvniecības noteikumiem saistībā ar teritorijas apbūvi un plānošanu, ietilpst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>pilsētas un lauku plānošan[as] vai zemes lietošan[as]<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> jomā SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Thybaut</HT> u.c., 48. un 49. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>Tā ir nospriedusi, ka SVN bija jāveic attiecībā uz Prezidenta dekrētu, ar ko nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz kalna apgabalu un dažiem lielpilsētas parkiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P><DATE ISO="20110614">2011. gada 14. jūnija</DATE> Prezidenta dekrēts Nr. 187/2011, ar ko nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz Imita kalna apgabalu un Gudi–Ilisijas lielpilsētas parkiem Grieķijā, lai pielāgotu šīs teritorijas aizsardzību Atēnu lielreģiona plānošanas ģenerālplānam. Saskaņā ar tā 1. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>šī dekrēta priekšmets ir efektīva Imita kalna un tā perifēro teritoriju aizsardzība, īstenojot dzīvotņu, floras un faunas pārvaldību un ekoloģisku saglabāšanu, Atikas līcim nozīmīgo ekoloģisko darbību nostiprināšanu, <HT TYPE="ITALIC">ainavas aizsardzību</HT> un būvniecības kontroli<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> (mans izcēlums).</P></NOTE>, kura 1. pantā tostarp bija norādīts, ka tā mērķis ir nodrošināt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>ainavas aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dimos Kropias Attikis</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑473/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:582">EU:C:2015:582</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Manuprāt, nekas neliedz, ka valsts pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt dabu un ainavu, <HT TYPE="ITALIC">izstrādā attiecībā uz</HT> SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām jutīgajām jomām, lai arī ar to saglabāšanu tie ir saistīti nevis tieši un konkrēti, bet gan netieši. Tāpēc, ja ir izpildīti pārējie nosacījumi, pirms attiecīgo plānu un programmu pieņemšanas parasti attiecībā uz tiem ir jāveic SVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Savos rakstveida apsvērumos Komisija apgalvo, ka SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir iekļauts izsmeļošs īpašo jomu saraksts, ko nevar ne papildināt, ne attiecināt to uz citām jomām, kuras tajā nav skaidri minētas, jo tāda esot bijusi likumdevēja griba<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Priekšlikumā Padomes direktīvai par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (COM(96) 511, galīgā redakcija; <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="129" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="1997">OV 1997, C 129, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>) Komisija ierosināja atvērtu un neizsmeļošu jutīgo jomu sarakstu, kurās SVN plāniem un programmām iepriekš ir jāveic obligāti. Tomēr kopējā nostājā, ko Padome apstiprināja <DATE ISO="20000330">2000. gada 30. martā</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="137" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2000">OV 2000, C 137, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>) saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu pieņemšanu tika nolemts ieviest izsmeļošu jutīgo jomu sarakstu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Ar Tiesas spriedumiem šajā izsmeļošajā sarakstā nav iekļautas jaunas jutīgas jomas. Šajos spriedumos tikai ir neierobežojoši interpretētas sarakstā minētās jomas un netiek prasīts, ka plānam vai programmai jābūt izstrādātiem, tieši un skaidri orientējoties uz vienu vai vairākām no minētajām jomām, pietiek ar to, ka tie uz šīm jomām attiecas vai arī tās skar vai ietekmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Piekrītu Tiesas interpretācijai un neredzu pamatu, kāpēc būtu jāierosina šo judikatūru mainīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējums apstiprina šādu šīs tiesību normas interpretāciju. Dažādās valodu versijās ir lietota terminoloģija, kas apstiprina, ka tas ir piemērojams jebkuram plānam vai programmai, kas izstrādāti <HT TYPE="ITALIC">attiecībā uz</HT> jutīgām jomām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Plāni un programmas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/><HT TYPE="ITALIC">que se elaboren con respecto a</HT><QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> (spāņu valodas versija); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/><HT TYPE="ITALIC">élaborés pour</HT><QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> (franču valodas versija); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/><HT TYPE="ITALIC">which are prepared for</HT><QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> (angļu valodas versija); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/><HT TYPE="ITALIC">che sono elaborati per</HT><QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> (itāļu valodas versija); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/><HT TYPE="ITALIC">que tenham sido preparados para</HT><QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> (portugāļu valodas versija). Vācu valodas versija, šķiet, ir ierobežojošāka attiecībā uz plāniem un programmām, kas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/><HT TYPE="ITALIC">in den Bereichen</HT> [..] <HT TYPE="ITALIC">ausgearbeitet werden</HT><QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>.</P></NOTE>. Šī vārdkopa ļauj interpretēt šo tiesību normu tādējādi, ka plānam vai programmai nav jābūt tieši vērstiem tikai uz vienu no minētajām jomām: pietiek ar to, ka tiem ir būtiska ietekme uz šīm jomām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo Vācijas, Īrijas un Čehijas valdības, šāda interpretācija nenozīmē, ka nepamatoti tiktu paplašināta SVN direktīvas 3. panta 2. punkta piemērošanas joma, kaitējot tās 4. punktam. Šādi, manuprāt, tiek novērsts tas, ka dalībvalstis izvairās noteikt pienākumu veikt SVN attiecībā uz plāniem un programmām, kas skar jutīgas jomas, ietērpjot tos atšķirīgā terminoloģijā, piemēram, norādot, ka to mērķis ir dabas un ainavas aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Patiesībā šajā jautājumā radušos iebildumu pamatā ir zināms terminoloģiskais pārpratums: dabas un ainavas aizsardzība šā vārda tiešajā nozīmē nav <HT TYPE="ITALIC">joma</HT>, ko varētu pielīdzināt jomām, kuras īpaši uzskaitītas SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Ja šāda pielīdzināšana būtu iespējama, būtu jāpiemēro interpretācijas noteikums <HT TYPE="ITALIC">inclusio unius, exclusio alterius</HT>, un faktiski šādas <HT TYPE="ITALIC">apgalvotās jomas</HT> neminēšana uzskaitījumā nozīmētu, ka tā ir izslēgta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tomēr tiesību normā uzskaitītās jomas ir ļoti konkrētas darbības jomas (lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports, enerģija, telekomunikācijas u.tml.), savukārt dabas un ainavas aizsardzība ir transversāls mērķis, kas pats par sevi var pamatot un attaisnot pasākumus, kuri vairāk vai mazāk tieši skar ikvienu no šīm jutīgajām jomām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Nesaprotu, kāpēc SVN direktīvas 5. panta 1. punkta prasības varētu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>pielāgot<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 27. punkts.</P></NOTE> plāniem un programmām uzskaitītajās jomās, nevis noteikumiem, kuru mērķis ir tieši dabas un ainavu aizsardzība un kuri netieši tos ietekmē. Manuprāt, nekas neliedz izstrādāt atzinumu, kurā tiek identificēta, aprakstīta un izvērtēta iespējamā būtiskā ietekme uz vidi, kas izriet no tādu plānu vai programmu īstenošanas, kuru mērķis ir dabas un ainavas aizsardzība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Nekas neliedz identificēt, aprakstīt un izvērtēt tāda tiesību akta kā Noteikumi gan labvēlīgo, gan nelabvēlīgo ietekmi (piemēram, sekas, ko izraisa teritoriālās piemērošanas jomas samazināšana salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem, lai atļautu īstenot mājokļu būvniecības projektus agrāk aizsargātās teritorijās). Tomēr tas neizslēdz, ka SVN nav obligāti jāveic, jo – kā izvērtēšu turpinājumā ‑ tajos nav iekļauti īsti pamatprincipi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT>, saskaņā ar kuriem tiek aizsargātas Bavārijas tiesību aktos minētās dabas un ainavu teritorijas (kas aptver aptuveni 30 % no šīs federālās zemes teritorijas), vienlaikus ietekmē dažas iepriekš minētās <HT TYPE="ITALIC">jutīgās jomas</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT> norāda, ka tie ietekmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>zemes lietošanu<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> – un šī joma ir <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> iekļauta SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Noteikumos tostarp ir paredzētas normas par būvdarbu un lauksaimniecības un mežsaimniecības darbības veikšanu, tāpēc saikne ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>zemes lietošanu<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> (tostarp ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>pilsētas un lauku plānošanu<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>), šķiet, ir neapšaubāma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Iesniedzējtiesa atzīst (iesniedzējtiesas nolēmuma 22. punkts), ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>Noteikumos gan attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">daudziem projektiem</HT> un izmantošanu ir paredzēta virkne vispārīgu aizliegumu [..]<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>. Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Virknei darbību aizsargājamajā dabas teritorijā Noteikumos ir prasīts saņemt iepriekšēju administratīvu atļauju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Ģenerāladvokāte J. Kokote secinājumu lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CFE</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terre wallonne</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑43/18 un C‑321/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:56">EU:C:2019:56</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 43. punktā tikai norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>var labi saprast dažādu lietas dalībnieku šaubas par to, vai noteikšanu par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai reģiona <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritoriju aizsardzības mērķu noteikšanu var attiecināt uz kādu no šīm jomām [kas paredzētas Direktīvas 2001/43 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā]<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>.</P></NOTE>. Šīs atļaujas <HT TYPE="ITALIC">pasargā</HT> zemi no noteiktiem lietošanas veidiem, un, manuprāt, šie pasākumi ir saistīti ar tās lietošanu un pilsētas un lauku teritorijas plānošanu: abas jomas, kā jau teicu, ir minētas SVN direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Konkrēti, Noteikumu 5. pantā ir noteikts, ka atļauja ir jāsaņem ēku būvniecībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Noteikumu 5. panta 1. punkta 1. apakšpunkts.</P></NOTE>, ūdens apsaimniekošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Noteikumu 5. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunkts.</P></NOTE>, pļavu saglabāšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Noteikumu 5. panta 1. punkta 6. apakšpunkts.</P></NOTE> vai meža izmantošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Noteikumu 5. panta 1. punkta 8., 9. un 10. apakšpunkts.</P></NOTE> un citām darbībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Pēc <HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT> domām (rakstveida apsvērumi franču valodas versijā, 17. lpp.), šis pants varētu attiekties uz zemes lietošanu, ietekmējot turpmākus būvdarbus, jo tajā nav iekļauta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>preventīva atvēršanas klauzula<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>, kā tas ir interpretēts valsts tiesu judikatūrā. Tomēr atbilde uz šo apsvērumu būs atkarīga no valsts tiesību interpretācijas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plāns vai programma, kurā nosaka pamatprincipus atļauju piešķiršanai turpmākiem projektiem, uz kuriem attiecas IVN direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Papildus tam, ka plāns vai programma tiek izstrādāti attiecībā uz kādām jutīgām jomām, attiecībā uz to ir obligāti jāveic SVN saskaņā ar SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja tajā ir noteikti pamatprincipi tādu projektu turpmākās attīstības saskaņošanai, kas uzskaitīti IVN direktīvas I un II pielikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Verdi Ambiente e Società (VAS) – Aps Onlus</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑305/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:384">EU:C:2019:384</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un spriedums par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 65. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tādējādi šajā pantā ir noteikta prasība veikt SVN, ja:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>plānos vai programmās ir noteikti pamatprincipi projektu turpmākās attīstības saskaņošanai un</P></ITEM><ITEM><P>attiecīgie projekti ir minēti IVN direktīvas I un II pielikumā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plāns vai programma, kurā ir paredzēta atļauja IVN direktīvas I un II pielikumā paredzētajiem projektiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Saskaņā ar IVN direktīvas 1. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>projekts<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> ietver:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>celtniecības darbu vai citu ierīkošanu vai programmu izpildi,</P></ITEM><ITEM><P>citu iejaukšanos dabiskajā vidē un ainavā, to skaitā iejaukšanos, kas saistīta ar minerālo resursu ieguvi.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>projekts<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> (it īpaši IVN direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā) minētajā definīcijā attiecas uz darbiem vai iejaukšanos, lai izmainītu teritorijas fizisko izskatu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120419">2012. gada 19. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pro‑Braine</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:225">EU:C:2012:225</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:622">EU:C:2019:622</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200909">2020. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Friends of the Irish Environment</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑254/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:680">EU:C:2020:680</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Saskaņā ar IVN direktīvas 2. panta 1. punktu ir jāizvērtē projekti, kuriem var būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>būtiska ietekme uz vidi <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>, kā tie ir definēti tās 4. pantā, kurā ir atsauce uz tās I un II pielikumā uzskaitītajiem projektiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110317">2011. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brussels Hoofdstedelijk Gewest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑275/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:154">EU:C:2011:154</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:622">EU:C:2019:622</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>IVN direktīvas 2. panta 1. punkta un 4. panta 1. punkta, skatot tos kopsakarā, interpretācija skaidri parāda, ka tās I pielikumā uzskaitītie projekti pēc sava rakstura rada būtiskas ietekmes uz vidi risku, un attiecībā uz tiem ir noteikti jāveic IVN<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:768">EU:C:2011:768</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; 2015. gada 11. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marktgemeinde Straßwalchen</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑531/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:79">EU:C:2015:79</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:622">EU:C:2019:622</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Savukārt II pielikumā uzskaitīto projektu gadījumā dalībvalstis nosaka, vai attiecībā uz tiem ir jāveic IVN, izskatot katru konkrētu gadījumu vai iepriekš nosakot robežvērtības vai kritērijus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Noteikumos par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> ir iekļautas gan normas attiecībā uz darbībām, kuras neatbilst iepriekš minētajam IVN direktīvā lietotajam jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>projekts<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>, gan darbībām, kuras tam atbilst.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Proti, kā norāda Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Tās rakstveida apsvērumu 22. punkts.</P></NOTE>, Noteikumi attiecoties uz dažām darbībām, kuras neietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>projekts<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>, lai arī tām iepriekš ir jāsaņem administratīva atļauja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Bez šādas atļaujas nedrīkst tostarp: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>novietot tirdzniecības furgonus vai uzstādīt, novietot un izmantot tirdzniecības vietas un tirdzniecības automātus<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> (5. panta 1. punkta 2. apakšpunkta d) punkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>pārvietoties ar jebkāda veida mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem, celiņiem un teritorijām, kas pieejami vispārīgajai lietošanai, vai novietot tos šādās vietās<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> (5. panta 1. punkta 3. apakšpunkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>uzsliet teltis vai novietot dzīvojamos treilerus (tostarp saliekamās [dzīvojamās] piekabes) vai kemperus neatļautās vietās vai arī atļaut šādas darbības<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> (5. panta 1. punkta 12. apakšpunkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0087" ID="QS0087"/>atļaut lidaparātiem pacelties vai nolaisties ārpus atļautajiem lidlaukiem<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> (5. panta 1. punkta 13. apakšpunkts).</P></NOTE>. Neviena no tām neietver celtniecības darbu vai citu ierīkošanu vai programmu izpildi, ne arī fizisku iejaukšanos dabiskajā vidē vai ainavā. Tāpēc tām neesot piemērojams IVN direktīvā lietotais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0088" ID="QS0088"/>projekts<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/>, un tāpēc normā, kurā tās tiek minētas, netiek prasīts iepriekš veikt SVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Tomēr Noteikumos par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> vienlaikus ir minēta nepieciešamība saņemt atļauju, lai aizsargājamā dabas teritorijā varētu veikt citas darbības, kas iekļautas IVN direktīvas I un II pielikumā uzskaitīto projektu sarakstā. Tas ir attiecināms uz vairākām darbībām, kas uzskaitītas šo Noteikumu 4. un 5. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Saskaņā ar 4. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0089" ID="QS0089"/>aizsargājamās ainavas apvidos ir aizliegta jebkāda darbība, kas izmaina to raksturu vai ir pretrunā izvirzītajam aizsardzības mērķim<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>. Noteikumu 5. pantā arī ir aizliegts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0090" ID="QS0090"/>būvēt, pārbūvēt vai pārveidot jebkāda veida objektus [..]<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> (1. punkta 1. apakšpunkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0091" ID="QS0091"/>uzstādīt vadus, kabeļus vai caurules virs un zem zemes virsmas, kā arī uzstādīt stabus<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/> (1. punkta 2. apakšpunkta b) punkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0092" ID="QS0092"/>izveidot vai būtiski pārveidot ceļus, celiņus vai laukumus, konkrēti – kempingus, sporta laukumus, rotaļlaukumus, peldvietas vai līdzīgus objektus<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/> (1. punkta 2. apakšpunkta c) punkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0093" ID="QS0093"/>iegūt ūdeni no zemes virsmas lielākā daudzumā, nekā atļauts koplietošanas vajadzībām, vai no zemes dzīlēm, pārveidot ūdenstilpes, to krastus vai gultnes, ūdens ieplūdi vai aizplūšanu vai pjezometrisko līmeni, veidot jaunas ūdenstilpes vai ierīkot drenāžas sistēmas<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> (1. punkta 4. apakšpunkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0094" ID="QS0094"/>izcirst, nozāģēt vai citādi iznīcināt atklātās vietās un ārpus meža augošus atsevišķus kokus, dzīvžogus, birzis vai lauku krūmus, kas raksturo ainavu<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> (1. punkta 8. apakšpunkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0095" ID="QS0095"/>pilnīgi vai daļēji izcirst mežaudzes, veikt pirmo apmežošanu vai šajā kontekstā veikt kailcirti, kuras platība pārsniedz 0,5 hektārus, pārveidot lapkoku, jauktu koku vai aluviālus mežus galvenokārt skujkoku mežos vai izveidot īpašus kultūraugus (piemēram, kokaudzētavas)<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> (1. punkta 9. apakšpunkts).</P></NOTE>. Turklāt, kā jau teicu, tāds ir arī iesniedzējtiesas viedoklis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Šo secinājumu 36. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Šīs pēdējās minētās darbības (kurām jāsaņem atļauja saskaņā ar Noteikumu 5. pantu), kā jau teicu, bez jebkādām grūtībām ir iekļaujamas IVN direktīvas I un II pielikumā minētajos projektos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Projekti – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0096" ID="QS0096"/>automaģistrāļu un ātrgaitas šoseju būve<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/> (I pielikuma 7. punkta b) apakšpunkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0097" ID="QS0097"/>jauna četru [vai vairāk] joslu ceļa būve<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> (I pielikuma 7. punkta c) apakšpunkts); <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0098" ID="QS0098"/>ūdens apsaimniekošanas projekti zemkopībā, ietverot apūdeņošanas un zemes drenēšanas projektus<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/> (II pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts), vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0099" ID="QS0099"/>sākotnējā apmežošana un atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/> (II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Turklāt Noteikumu 5. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikta prasība saņemt atļauju ikvienam, kas vēlas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0100" ID="QS0100"/>būvēt, pārbūvēt vai pārveidot <HT TYPE="ITALIC">jebkāda veida objektus</HT> <HT TYPE="SUP">[</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE><HT TYPE="SUP">]</HT>, lai arī saskaņā ar būvnoteikumiem atļauja nav nepieciešama<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/>. Dažādos projektos, kas minēti IVN direktīvas I un II pielikumā, ir atsauce uz šiem darbiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Īsumā sakot, Noteikumus par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> principā varētu klasificēt kā vienu no plāniem vai programmām, kas saistībā ar vajadzību iepriekš veikt SVN paredz prasību saņemt atļauju IVN direktīvas I un II pielikumā uzskaitītajiem projektiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jāpārbauda, vai Noteikumos ir iekļauti arī pamatprincipi tādu turpmāku projektu izstrādei, uz kuriem attiecas IVN direktīva.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Plāns vai programma, ar ko nosaka pamatprincipus projektu atļaušanai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir prasīts, lai plānā vai projektā tiktu noteikti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem, kas uzskaitīti IVN direktīvas I un II pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Šis nosacījums rada vislielākās grūtības SVN direktīvas piemērošanā. Kā reiz jau esmu norādījis, prasība, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0101" ID="QS0101"/>šajos plānos un programmās ir jāiekļauj <HT TYPE="ITALIC">pamatprincipi</HT> turpmākai tādu projektu atļaušanai, kam ir būtiska ietekme uz vidi, [ir] pamatelements, lai precīzi noteiktu SVN direktīvas piemērošanas jomu, pārmērīgi neiejaucoties dalībvalstu likumdošanas darbībā<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Secinājumi lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 74. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Vārdkopā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0102" ID="QS0102"/>kuros noteikti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/> nav nekādas atsauces uz valsts tiesībām. Tādējādi tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kas Savienības teritorijā ir jāinterpretē vienveidīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Spriedums par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 75. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Plānā vai programmā ir noteikti pamatprincipi direktīvas aptverto projektu turpmākās attīstības saskaņošanai tad, ja šis plāns vai programma ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0103" ID="QS0103"/>akt[s], ar kuru, nosakot attiecīgajā nozarē piemērojamos noteikumus un kontroles mehānismus, ir definēts būtisks kritēriju un detalizētu darbību kopums, lai atļautu un īstenotu vienu vai vairākus projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Spriedumi, <HT TYPE="ITALIC">D’Oultremont</HT> u.c., 49. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c., 53. punkts; <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, 61. punkts, un par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 67. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tādējādi tiek nodrošināts, ka attiecībā uz priekšrakstiem, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedumi, 2012. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terre wallonne</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑41/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:103">EU:C:2012:103</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0104" ID="QS0104"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terre wallonne</HT><QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/>), 42. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c., 54. punkts, un par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 68. punkts.</P></NOTE> saskaņā ar tiesisko regulējumu; <HT TYPE="ITALIC">a sensu contrario</HT> tiek novērsts, ka atsevišķi noteiktu kritēriju vai nosacījumu dēļ tiek uzlikts pienākums veikt SVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tiesa ir precizējusi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0105" ID="QS0105"/>būtisks kritēriju un detalizētu darbību kopums<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/> ir jāsaprot no kvalitatīva, nevis kvantitatīva viedokļa. Pietiek ar to, ka <HT TYPE="ITALIC">kopumam</HT> ir būtiska un nevis izsmeļoša nozīme, lai attiecībā uz plānu vai programmu, kurā tas ir noteikts, būtu jāveic SVN. Turklāt tas arī ļauj izvairīties no SVN direktīvā paredzēto saistību iespējamās apiešanas stratēģijas, piemēram, no pasākumu sadalīšanas vairākos pasākumos, kuru rezultātā tiktu mazināta šīs direktīvas lietderīgā iedarbība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Secinājumi lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 90. punkts. Skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c., 55. punkts; <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, 64. punkts, un par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 70. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Valsts tiesiskajā regulējumā tiek noteikti pamatprincipi IVN direktīvas I un II pielikumā minēto projektu izstrādei tikai tad, ja šie pamatprincipi ir piemēroti tam, lai minētajiem projektiem izvirzītu nosacījumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Šai domai savos rakstveida apsvērumos piekrīt Komisija un Vācijas valdība (tās apsvērumu 22. punkts), Čehijas valdība (tās apsvērumu 14., 19. un 23. punkts) un Īrijas valdība (tās apsvērumu 32. un 40. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Plānā vai programmā nav tieši jāparedz sīki izstrādāti projekti, bet, manuprāt, tajos ir jānosaka pietiekams skaits kritēriju, kas jāņem vērā, nosakot šo projektu saturu, kā arī to izstrādes un īstenošanas kārtību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, plānam vai programmai var būt būtiska ietekme uz vidi un attiecībā uz to iepriekš ir jāveic SVN, ja tajos ir noteikti pamatprincipi attiecībā uz šo projektu vietas izvēli, darbības veidu, apjomu un darbības nosacījumiem vai līdzekļu piešķiršanu tiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo judikatūru pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai projektiem tika noteikti, iekļaujot būtisku kritēriju kopumu un to izstrādes nosacījumus, tostarp:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Valonijas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas it īpaši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0106" ID="QS0106"/>uz vēja ģeneratoru tehniskajiem standartiem, ekspluatācijas kārtību (tostarp stroboskopiskajām ēnām), negadījumu un ugunsgrēku novēršanu (tostarp vēja ģeneratora apstādināšanu), skaņas līmeņa normām, atjaunošanu, kā arī finanšu nodrošinājuma izveidošanu<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Sprieduma <HT TYPE="ITALIC">D’Oultremont</HT> u.c. 50. punktā Tiesa piebilda, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0107" ID="QS0107"/>šādas normas ir pietiekami būtiskas un tām ir pietiekami nozīmīga piemērošanas joma, lai noteiktu attiecīgajā nozarē piemērojamos nosacījumus, un izvēles, kas tostarp ir saistītas ar vidi, kuras ir paredzētas ar minēto normu palīdzību, ir domātas, lai noteiktu nosacījumus, ar kuriem konkrēti projekti par vēja ģeneratoru iekārtu uzstādīšanu un ekspluatāciju var tikt atļauti attiecībā uz nākotni<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>.</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>Flandrijas reģiona tiesiskajā regulējumā (rīkojumā un apkārtrakstā), kurā ir ietverti noteikumi par vējturbīnu uzstādīšanu un ekspluatāciju, tostarp pasākumi, kas attiecas uz aizēnojumu, drošību, kā arī trokšņa standartiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Spriedums par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē.</P></NOTE>.</P></ITEM><ITEM><P>(Galvaspilsētas Briseles) pilsētplānošanas regulējumā, kurā ir iekļauti konkrēti noteikumi par nekustamā īpašuma projektu īstenošanu un visām būvēm piemērojamas normas, proti, jebkāda veida nekustamajiem īpašumiem un to apkaimei, tostarp privātām vai sabiedrībai pieejamām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0108" ID="QS0108"/>atklātu platību teritorijām<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0109" ID="QS0109"/>ceļu teritorijām<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/>, piemērojami noteikumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c., 48.–50. punkts.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Tādējādi plānos un programmās, kurus Tiesa izvērtēja lietās <HT TYPE="ITALIC">D’Oultremont</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Bruxelles</HT> u.c. un lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, bija noteikti projektu apstiprināšanas pamatprincipi, un tāpēc attiecībā uz tiem pirms to pieņemšanas bija jāveic SVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Vai tas ir attiecināms uz Noteikumiem par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT>? Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai tas tā ir un vai šajos Noteikumos ir paredzēts būtisks skaits piemērojamu kritēriju, lai noteiktu Direktīvas 2001/42 I un II pielikumā paredzēto projektu saturu, izstrādes procedūru un īstenošanu. Iesniedzējtiesas nolēmumā, šķiet, ir norādīts, ka tas tā nav, un, kā izklāstīšu turpinājumā, būtībā piekrītu šim viedoklim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa šaubās, vai Noteikumos par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> patiešām ir paredzēti pamatprincipi projektu izstrādei. Pēc tās domām, Noteikumi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0110" ID="QS0110"/>neietver konkrētas normas par projektu atļaušanu [..], [kā arī] nereglamentē projektu atļaušanas procesu (kādā konkrētā jomā), bet gan galvenokārt ir vērsti uz to, lai liegtu šo projektu īstenošanu vai katrā ziņā nodrošinātu, ka tajos tiek ievērotas dabas aizsardzības prasības<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 25. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Informācija, kas sniegta Tiesai izskatāmajā lietā, apstiprina šo vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Pirmkārt, Noteikumos par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> (4. pantā) ir paredzēts vispārīgs aizliegums aizsargājamajā dabas teritorijā veikt jebkādas darbības, kas izmaina teritorijas raksturu vai ir pretrunā dabas aizsardzības mērķim. Šis vispārīgais aizliegums, šķiet, atbilst aizliegumam, kas<?PAGE NO="20"?> federālajā līmenī ir noteikts <HT TYPE="ITALIC">BNatSchG</HT> 26. panta 2. punktā, un neietver nekādus papildu īstenošanas noteikumus, kas ļautu kvalificēt Noteikumus kā plānu vai programmu, kurā ir noteikti pamatprincipi projektu izstrādei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir skaidrs, ka Noteikumu par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> 5. pantā ir paredzēta prasība saņemt atļaujas darbībām aizsargājamajā dabas teritorijā un dažos gadījumos ir noteikti konkrēti ierobežojumi (piemēram, 5. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) un c) punkts, 5. panta 1. punkta 2. apakšpunkta a) punkts un 5. panta 1. punkta 9. apakšpunkts). Tomēr vairākumam aizliegumu un atļauju ir vispārīgs raksturs un ir vajadzīgas turpmākas darbības, lai varētu tieši ietekmēt tādu projektu izstrādi un īstenošanu, uz kuriem attiecas IVN direktīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Kā norāda Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Rakstveida apsvērumu 33. punkts.</P></NOTE>, Noteikumos paredzēto normu nenoteiktības rezultātā tajos nav iekļauti īpaši kritēriji un noteikumi projektu atļaušanai. Tā kā minēto projektu izstrādē ir jāpiemēro citas normas, vienos pašos Noteikumos netiek piedāvāti pamatprincipi SVN direktīvā minēto projektu atļaušanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Nupat izklāstītais nebūt nav pretrunā spriedumam <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, bet gan, gluži pretēji, ir saderīgs ar to. Minētajā lietā aplūkotais strīdīgais tiesiskais regulējums bija Galvaspilsētas Briseles reģiona valdības rīkojums par <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijas noteikšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0111" ID="QS0111"/>Suanjē mežs ar mežmalām un blakus esošajiem mežiem un Voluves ieleja – Suanjē mežu masīvs – Voluves ieleja<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/>.</P></NOTE>. Tajā bija noteikti vispārīgi un īpaši preventīvi pasākumi un aizliegumi, lai sasniegtu tajā noteiktos saglabāšanas un aizsardzības mērķus. Tālab tajā tika konkretizēti lēmumi, un tas iekļāvās vides aizsardzības pasākumu hierarhijā, kas ietvēra arī turpmāk pieņemamos apsaimniekošanas plānus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Neraugoties uz iesniedzējtiesas vērtējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Iesniedzējtiesa uzskatīja, ka kādas teritorijas noteikšana par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) rada tiesiskas sekas, pieņemot plānus un izskatot atļaujas pieteikumu, kas skar šo teritoriju, gan procedūras ziņā, gan attiecībā uz lemšanas kritērijiem, un tādējādi tā ir saistīta ar tādu darbību struktūras noteikšanu, kuras principā tiks atļautas, veicinātas vai aizliegtas, un tātad tā atbilst jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0112" ID="QS0112"/>plāns un programma<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/> (spriedums <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, 63. punkts).</P></NOTE>, Tiesa nosprieda, ka tad, ja vien iesniedzējtiesa pārbaudē nekonstatēs citādi, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0113" ID="QS0113"/>tāds rīkojums, kāds aplūkots pamatlietā, ar ko dalībvalsts nosaka īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) un paredz aizsardzības mērķus, kā arī atsevišķus prevencijas pasākumus, nav to <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0114" ID="QS0114"/>plānu un programmu<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/> vidū, attiecībā uz kuriem ir obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējums<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, 62. un 74. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Noteikumu par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> 5. pantam un Beļģijas dekrēta 15. pantam ir daudz kas kopīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Īsumā sakot, ierosinu Tiesai SVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu interpretēt tādējādi, ka tās piemērošanas jomā neietilpst noteikumi par dabas un ainavas aizsardzību, kuros ir paredzēti aizliegumi (ar izņēmumiem) un prasība saņemt atļauju, bet nav noteikti pietiekami sīki izstrādāti noteikumi par IVN direktīvas I un II pielikumā minēto projektu saturu, izstrādi un īstenošanu, lai arī šajos noteikumos ir paredzēti atsevišķi pasākumi, kas attiecas uz šajos projektos iecerētajām darbībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Trešais prejudiciālais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai SVN direktīvas 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi Noteikumi kā šajā lietā aplūkotie ir vismaz plāni vai programmas, kam ir būtiska nozīme uz vidi citās jomās, kuras nav paredzētas šīs tiesību normas 2. punktā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka ar SVN direktīvas 3. panta 4. punktu ir paplašināta tās piemērošanas joma. Atšķirībā no 3. panta 2. punkta netiek automātiski pieņemts, ka dažiem plāniem un programmām ir būtiska ietekme uz vidi, bet tiek prasīts, lai dalībvalstis to konstatētu. Tas attiecas uz plāniem un programmām, kas – lai arī tie nosaka pamatprincipus projektu turpmākai atļaušanai – nav minēti 3. panta 2. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Šis pienākums, kas paredzēts SVN direktīvas 3. panta 4. punktā (tāpat kā tās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais pienākums), ir atkarīgs no tā, vai attiecīgajā plānā vai programmā tiek noteikti pamatprincipi projektu turpmākās attīstības saskaņošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, 60. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Tā kā uz diviem pirmajiem prejudiciālajiem jautājumiem ierosinu atbildēt tādējādi, ka tādos Noteikumos kā šajā lietā aplūkotie nav definēti pamatprincipi projektu turpmākās īstenošanas saskaņošanai, man ir jāsecina, ka tie neietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0115" ID="QS0115"/>plāni un programmas<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/> arī citās jomās, attiecībā uz ko saskaņā ar SVN direktīvas 3. panta 4. punktu iepriekš ir jāveic SVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Gan plānos un programmās jutīgās jomās, kas minētas 3. panta 2. punktā, gan plānos un programmās citās jomās, kas nav jutīgas, bet kam ir ietekme uz vidi un kas ir minētas SVN direktīvas 3. panta 4. punktā, ir jānosaka pamatprincipi konkrētu projektu apstiprināšanai un īstenošanai. Uzskatu, ka šajā ziņā pastāv atbilstība starp abu veidu plāniem un programmām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Tāpēc nebūtu konsekventi noliegt, ka Noteikumos par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> tiek noteikti pamatprincipi projektu īstenošanai jutīgās jomās, taču vienlaikus atzīt, ka šādi pamatprincipi tiek noteikti gadījumos, kas neattiecas uz jutīgām jomām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesas sprieduma iedarbības iespējamais ierobežojums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> un Vācijas valdība vēlas, lai Tiesa ierobežotu tās sprieduma iedarbību, ja tiktu nospriests, ka attiecībā uz Noteikumiem par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> būtu iepriekš jāveic SVN: tai būtu jāierobežo tā iedarbība laikā vai arī īslaicīgi jāaptur SVN direktīvas pārākuma izslēdzošās sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Saskaņā ar iepriekš izklāstīto uzskatu, ka pirms tāda tiesiskā regulējuma kā Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> pieņemšanas nav noteikta prasība sagatavot SVN. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> un Vācijas valdības paustās bažas par juridisko vakuumu samazinās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Tāpēc nav jāapsver iespēja ierobežot Tiesas sprieduma, kurā tiks sniegta interpretācija, iedarbību vai apturēt SVN direktīvas pārākuma izslēdzošās sekas attiecībā uz valsts noteikumiem, kas ar to nav saderīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Tomēr, ja Tiesa nepiekristu manai nostājai un nolemtu, ka attiecībā uz tādu tiesību aktu kā Noteikumi par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> iepriekš ir jāveic SVN, pakārtoti izskatīšu iespējas ierobežot tās sprieduma iedarbību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka līdz šim Vācijas Federatīvajā Republikā tika uzskatīts, ka attiecībā uz dabas un ainavas saglabāšanas teritorijām, tostarp īpašām saglabāšanas teritorijām saskaņā ar Direktīvu 92/43<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Šajā iesniedzējtiesas nolēmumā nav uzdoti jautājumi par Kopienā nozīmīgām dabiskajām dzīvotnēm un savvaļas floras un faunas sugām, ko reglamentē Direktīva 92/43. Tiesiskajam regulējumam par šīm dzīvotnēm un sugām nevar gluži automātiski piemērot noteikumus par SVN direktīvā minētajiem plāniem un programmām.</P></NOTE>, nebija iepriekš jāveic SVN. Tā piebilst:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Ja Tiesa atzītu, ka saskaņā ar Savienības tiesībām pastāv pienākums veikt SVN vai attiecīgā gadījumā veikt iepriekšēju pārbaudi saskaņā ar valsts tiesībām, ir iespējams, ka daudzos aizsargājamo teritoriju noteikšanas gadījumos pēc SVN direktīvas transponēšanas termiņa beigām, proti, <DATE ISO="20040721">2004. gada 21. jūlija</DATE>, ir pieļauti procesuāli pārkāpumi.</P></ITEM><ITEM><P>Saskaņā ar valsts tiesībām šāda pārkāpuma rezultātā attiecīgie normatīvie noteikumi nav spēkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Pēc iesniedzējtiesas domām (iesniedzējtiesas nolēmuma 16. punkts), uz [Noteikumu iedarbības] neesamību varot atsaukties jebkurš, kas vēlas īstenot projektu aizsargājamā dabas teritorijā. Šajā gadījumā kompetentajai tiesai kā blakusjautājums būtu jāizvērtē Noteikumu spēkā esamība, un valsts tiesībās šajā ziņā nav noteikts termiņš, jo – tā piebilst – noteikumi atšķirībā no administratīvajiem aktiem nekļūst nepārsūdzami.</P></NOTE>. Tādējādi pienākums veikt SVN vai iepriekšēju pārbaudi varētu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0116" ID="QS0116"/>būtiski mazināt dabas un ainavas jomā Vācijā sasniegto aizsardzības līmeni<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 16. punkta beigas.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Šie apsvērumi tomēr nav mudinājuši iesniedzējtiesu lūgt ierobežot (pasludināmā) Tiesas sprieduma iedarbību. Tās klusēšana šajā jautājumā, manuprāt, ir būtiska norāde, ka nav pietiekamu iemeslu, kas pamatotu šo ierobežošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Iesniedzējtiesa uzsver (iesniedzējtiesas nolēmuma 16. punkts), ka radušies jautājumi ir svarīgi, taču, kā jau teicu, tieši nelūdz Tiesu ierobežot tāda iespējamā sprieduma iedarbību, no kura izrietētu Noteikumu nesaderība ar SVN direktīvu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Turpretim <HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> un Vācijas valdība tiesas sēdē uzsvēra nelabvēlīgo ietekmi uz vides aizsardzību, ko izraisītu dabas un ainavas aizsardzības teritoriju statusa atzīšana par nederīgu, un atkārtoti minēja savu prasījumu, kuru tās jau ir izteikušas tiesvedības rakstveida daļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Tāpat tās brīdināja par administratīvo slogu, kas rastos, ja tiktu atsāktas tiesvedības ar mērķi noteikt teritorijas un iepriekš veiktu SVN, ja šāda prasība tiktu noteikta.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Lai novērstu šādu situāciju, <HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT> tiesas sēdē ierosināja nepiemērot SVN direktīvu <HT TYPE="ITALIC">sākotnēji</HT> noteiktajām aizsargājamām dabas teritorijām, kam ir labvēlīga ietekme. Direktīva būtu piemērojama <HT TYPE="ITALIC">turpmākām</HT> minēto teritoriju izmaiņām, ciktāl tas vājinātu vides aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Nepiekrītu šādam risinājumam. Jautājumā par prasību iepriekš veikt SVN plānu un programmu iepriekšēja apstiprināšana SVN direktīvā netiek nošķirta no turpmākas to grozīšanas. Turklāt Tiesa ir norādījusi, ka SVN ir vajadzīgs arī attiecībā uz plāniem un programmām, kam ir labvēlīga ietekme uz vidi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, 41. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka, pēc Tiesas domām, tā kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0117" ID="QS0117"/>Direktīvā 2001/42 nav noteikumu par sekām, kādas izriet no tajā noteikto procesuālo noteikumu pārkāpuma, dalībvalstīm atbilstoši savai kompetencei ir jāveic visi vajadzīgie vispārīgie vai īpašie pasākumi, lai par visiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0118" ID="QS0118"/>plāniem<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/> vai<?PAGE NO="23"?> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0119" ID="QS0119"/>programmām<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/>, kam var būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0120" ID="QS0120"/>būtiska ietekme uz vidi<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/> [Direktīvas 2001/42] izpratnē, pirms to pieņemšanas tiktu veikts vides novērtējums atbilstoši šajā direktīvā noteiktajiem procesuālajiem noteikumiem un kritērijiem<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Spriedumi par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 82. punkts, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Association France Nature Environnement</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑379/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:603">EU:C:2016:603</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0121" ID="QS0121"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Association France Nature Environnement</HT><QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/>), 30. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Tāpat pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka saskaņā ar lojālas sadarbības principu (LES 4. panta 3. punkts) dalībvalstīm ir pienākums likvidēt Savienības tiesību pārkāpuma radītās prettiesiskās sekas. Tāpēc valsts kompetentajām iestādēm, tostarp valsts tiesām, kurās ir celta prasība pret valsts tiesību aktu, kas ir pieņemts, pārkāpjot Savienības tiesības, ir pienākums atbilstoši savai kompetencei veikt visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai novērstu SVN neveikšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Šajā un nākamajos punktos izklāstītās domas atbilst tām, kas ir paustas secinājumos lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo vispārējo pienākumu plāns vai programma, kas ir pieņemti bez SVN, pārkāpjot SVN direktīvu, valsts tiesai ir jāaptur, jāatceļ vai jāatstāj bez piemērošanas, lai faktiski ievērotu Savienības tiesību pārākumu. <HT TYPE="ITALIC">A fortiori</HT> tas būtu attiecināms arī uz atļaujām, kas izsniegtas projektiem, kuri balstīti uz šiem plāniem vai programmām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Association France Nature Environnement</HT>, 31. un 32. punkts; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191112">2019. gada 12. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Īrija (<HT TYPE="ITALIC">Derrybrien</HT> vēja parks)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑261/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:955">EU:C:2019:955</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 83. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Tiesiskās sekas, kas izriet no Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem par interpretāciju, attiecas uz laiku kopš interpretētās Savienības tiesību normas stāšanās spēkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šajā ziņā Tiesas sniegtā Savienības tiesību normas interpretācija, īstenojot ar LESD 267. pantu piešķirto kompetenci, izskaidro un precizē šīs normas nozīmi un tvērumu, kā tā ir vai bija jāsaprot un jāpiemēro kopš tās spēkā stāšanās brīža. No tā izriet, ka šādi interpretētu normu tiesa var piemērot un tiesai tā ir jāpiemēro tiesiskajām attiecībām, kas ir radušās un ir nodibinātas pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju pasludināšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kuri ļauj kompetentajās tiesās sākt tiesvedību attiecībā uz minētās tiesību normas piemērošanu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schuch‑Ghannadan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:828">EU:C:2019:828</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200916">2020. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Romenergo</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Aris Capital</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑339/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:709">EU:C:2020:709</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Atkāpi no šā principa Tiesa pieļauj tikai izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās drošības principu. Tālab ir jābūt ieinteresēto personu labticībai un būtisku traucējumu rašanās riskam, kas ir jāpierāda valstij, kura uz to atsaucas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schuch‑Ghannadan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑274/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:828">EU:C:2019:828</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200916">2020. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Romenergo</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Aris Capital</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑339/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:709">EU:C:2020:709</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Pēdējā minētā sprieduma 49. punktā ir paskaidrots, ka Tiesa ir izmantojusi šādu risinājumu tikai ļoti konkrētos apstākļos, kad pastāvēja risks, ka varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar tādu tiesisko attiecību lielo skaitu, kas nodibinātas labticīgi, pamatojoties uz regulējumu, kurš tika uzskatīts par spēkā esošu, un kad izrādījās, ka privātpersonas un valsts iestādes bija iesaistītas Savienības tiesībām neatbilstošā rīcībā, tāpēc ka bija pastāvējusi objektīva un būtiska nenoteiktība attiecībā uz Savienības tiesību normu piemērojamību, un šo nenoteiktību, iespējams, bija veicinājusi citu dalībvalstu vai Eiropas Komisijas rīcība (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schuch‑Ghannadan</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:828">EU:C:2019:828</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> un Vācijas valdības izvirzītos argumentus par strīdīgo Noteikumu pieņemšanu neuzskatu par pietiekamiem, lai pamatotu šādu prasījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>No SVN direktīvas 2. un 3. panta interpretācijas, ko Tiesa ir sniegusi 2012. gada spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terre wallonne</HT>, vismaz varēja paredzēt, ka Vācijas noteikumus par aizsargājamām teritorijām to satura dēļ varētu kvalificēt kā plānus un programmas, attiecībā uz kuriem iepriekš ir jāveic SVN, lai arī valsts tiesību aktos tas nav prasīts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="24"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Tāpat bija paredzams, ka Tiesa nospriedīs, ka SVN ir jāveic ne tikai attiecībā uz plāniem un programmām, kam ir nelabvēlīga ietekme uz vidi, bet arī tiem, kam ir labvēlīga ietekme (piemēram, plāniem un programmām, ar ko nosaka aizsargājamās dabas teritorijas)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">CFE</HT>, 41. punkts. Jau agrāk <DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ecologistas en Acción‑CODA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑142/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:445">EU:C:2008:445</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 41. punktā tā bija nospriedusi, ka tas ir attiecināms uz IVN direktīvā minēto projektu novērtējumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Tas, ka Komisija nav cēlusi pret Vācijas Federatīvo Republiku prasības par pienākumu neizpildi (jo pirms plānu vai programmu attiecībā uz aizsargājamām dabas un ainavas teritorijām pieņemšanas tā nebija veikusi SVN), pats par sevi nav iemesls atsaukties uz Vācijas iestāžu labticību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Pārliecinoši, manuprāt, nav arī iemesli, kurus šīs iestādes min, lai apgalvotu, ka noteikumu par aizsargājamām dabas un ainavas teritorijām atcelšana <HT TYPE="ITALIC">eo ipso</HT> izraisītu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0122" ID="QS0122"/>katastrofiskas<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/> sekas Vācijā, kā tiesas sēdē apgalvoja daži lietas dalībnieki. Šos iemeslus atspēko turpmāk minētais:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmkārt, Noteikumu <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> ietekmes neesamībai varētu būt pat labvēlīga ietekme uz vidi, ja, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT>, būtu jāpiemēro iepriekšējie noteikumi, kuru rezultātā ar Noteikumiem par <HT TYPE="ITALIC">Inntal Süd</HT> samazinātā aizsargājamā teritorija tiktu paplašināta līdz mērogam, kādā tā bija līdz tam;</P></ITEM><ITEM><P>otrkārt, pārējo nozaru noteikumu pastāvēšana attiecībā uz šo un līdzīgām teritorijām ļauj veikt administratīvu kontroli pār lielu daļu darbību, kurām, iespējams, ir ietekme uz vidi.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Neatbilstīgu valsts tiesību aktu nepiemērojamību nosakošā Direktīvas 2001/42 pārākuma seku īslaicīga apturēšana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Tiesa ir atzinusi, ka izņēmuma kārtā un primāro tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ var noteikt nepiemērošanas seku – kādas rada Savienības tiesību normas piemērošana tām pretrunā esošām valsts tiesībām – īslaicīgu apturēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100908">2010. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Winner Wetten</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑409/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:503">EU:C:2010:503</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <HT TYPE="ITALIC">Association France Nature Environnement</HT>, 33. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Šī prerogatīva ir rezervēta tikai Tiesai, no kuras judikatūras izriet:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ja valsts tiesām būtu tiesības piešķirt valsts tiesību normām pārākumu pār pretrunā esošām Savienības tiesībām, pat ja tas būtu tikai uz laiku, tiktu apdraudēta Savienības tiesību vienota piemērošana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:622">EU:C:2019:622</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0177">177.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē, 84. punkts.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>ja valsts tiesībās tas ir atļauts, valsts tiesa izņēmuma kārtā un pēc katras konkrētas lietas izskatīšanas var īslaicīgi ierobežot valsts tiesību normas, kas pieņemta, nepildot SVN direktīvā paredzētos pienākumus, spēkā neesamības atzīšanas efektivitāti.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="25"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki nav vienisprātis par to, vai Vācijas tiesībās ir atļauts īslaicīgi atstāt spēkā noteikumus par aizsargājamām dabas teritorijām pēc to atcelšanas. <HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft</HT> <HT TYPE="ITALIC">Bayern</HT> apgalvo, ka tas tā nav<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P>Tās rakstveida apsvērumu 50. punkts.</P></NOTE>, savukārt pēc <HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT> domām, saskaņā ar iesniedzējtiesas judikatūru esot pieļaujams tos īslaicīgi piemērot, ja tie ir atcelti formālu iemeslu dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P><HT TYPE="ITALIC">Bund Naturschutz</HT> rakstveida apsvērumi, 25. lpp., kuros ir minēts <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa) <DATE ISO="19791025">1979. gada 25. oktobra</DATE> spriedums 2 N 1/78 – <HT TYPE="ITALIC">BVerwGE</HT> 59, 48–56, 11. punkts. Vācijas valdība un <HT TYPE="ITALIC">Landesanwaltschaft Bayern</HT> tiesas sēdē norādīja, ka šī judikatūra neesot piemērojama izskatāmajā lietā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai tai ir procesuālas iespējas atļaut provizoriski piemērot noteikumus par aizsargājamām dabas un ainavas teritorijām, neraugoties uz to spēkā neesamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P>Pēc tiesas sēdes Tiesai tika darīts zināms, ka <HT TYPE="ITALIC">BNatSchG</HT> 22. pants ir ticis papildināts ar 2.a un 2.b punktu, lai nodrošinātu aizsargājamo teritoriju statusa saglabāšanu.</P></NOTE>. Pretējā gadījumā Tiesas judikatūra par pārākuma izraisīto nepiemērojamības seku pagaidu apturēšanu nebūtu piemērojama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Vācijas tiesību aktos tas ir atļauts, būtu jāpārbauda, vai pārākuma īslaicīgu nepiemērošanu attaisno primārs ar vides aizsardzību saistīts apsvērums un vai ir izpildīti pārējie spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Inter‑Environnement Wallonie Terre wallonne</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0084"><P>Minētā sprieduma 59.–63. punkts. Tas ir apgalvots arī spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Association France Nature Environnement</HT>, 43. punkts.</P></NOTE> noteiktie nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Vācijas iestādes kā primāru vispārējo interešu apsvērumu min to, ka vides aizsardzība mazinātos, ja netiktu piemēroti šie Noteikumi vai citi tiem līdzīgi noteikumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Manuprāt, nav pilnībā pierādīts, ka noteikumu par aizsargājamām dabas un ainavas teritorijām iespējamā spēkā neesamība vai to iedarbības zaudēšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0085"><P>Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai valsts tiesībās SVN neveikšana pirms Noteikumu pieņemšanas izraisa minēto noteikumu spēkā neesamību vai arī to neefektivitāti.</P></NOTE> (tāpēc, ka attiecībā uz tiem iepriekš nav veikts SVN) neizbēgami izraisītu tik lielu juridisko vakuumu, ka tiktu apdraudēta vides aizsardzība. Tas ir atspēkojams ar vairākiem argumentiem:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>aizsargājamās teritorijas, kas tika aizsargātas pirms SVN direktīvas stāšanās spēkā 2004. gadā, netiktu skartas;</P></ITEM><ITEM><P>teritorijās, kurām aizsardzība ir piešķirta pēc 2004. gada, tādu noteikumu efektivitātes zaudēšanu (vai attiecīgā gadījumā spēkā neesamību), kuri tika apstiprināti, iepriekš neveicot SVN, vismaz daļēji var <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0123" ID="QS0123"/>neitralizēt<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/>, piemērojot iepriekšējos aizsardzības noteikumus atbilstoši tam, kā jau esmu norādījis;</P></ITEM><ITEM><P>ja – kā norāda iesniedzējtiesa – noteikumus, kas ir apstiprināti, iepriekš neveicot SVN, un kas savulaik netika apstrīdēti tieši, var pārsūdzēt, izmantojot netiešu mehānismu (iebilde par prettiesiskumu vai blakusprasība), nav pierādīts, ka šādā tiesvedībā pasludinātajam spriedumam ir <HT TYPE="ITALIC">erga omnes</HT> iedarbība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0086"><P>Iesniedzējtiesai ir jālemj, kāda ir iedarbība – <HT TYPE="ITALIC">erga omnes</HT> iedarbība vai iedarbība, kas attiecas tikai uz aplūkojamo <HT TYPE="ITALIC">netiešo prasību</HT>, – spriedumam, kas pasludināts tiesvedībā par atteikumu izsniegt atļauju atsevišķam projektam, pēc tāda formāla trūkuma konstatējuma, kurš skar attiecīgos noteikumus. Šajā ziņā atsaucos uz 125.–130. punktu savos secinājumos lietā par vējturbīnām Ālterā un Nēvelē.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>federālie un federālo zemju noteikumi, kuros iekļauts SVN direktīvas saturs, joprojām ir obligāti, un tie var apturēt tādu projektu īstenošanu, kam ir nelabvēlīga ietekme uz vidi;</P></ITEM><ITEM><P>tāpat nozaru tiesību aktos ir paredzēti kontroles mehānismi pār videi potenciāli kaitīgām darbībām, piemērojot pilsētbūvniecības prasības un noteikumus attiecībā uz būvniecību,<?PAGE NO="26"?> ūdenssaimniecību, kalnrūpniecību, izrakumiem un zemes darbiem, lauksaimniecību, mežsaimniecību, tūrismu un citām līdzīgām darbībām.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT>Saskaņā ar izklāstīto ierosinu Tiesai <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa, Vācija) atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK (<DATE ISO="20010627">2001. gada 27. jūnijs</DATE>) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā piemērošanas jomā neietilpst noteikumi par dabas un ainavas aizsardzību, ar ko ir ieviesti vispārīgi aizliegumi (ar izņēmumiem) un prasība saņemt atļauju, bet kuros nav paredzēti pietiekami sīki izstrādāti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (<DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembris</DATE>) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu I un II pielikumā minēto projektu saturu, izstrādi un īstenošanu, lai arī šajos noteikumos ir paredzēti atsevišķi pasākumi, kas attiecas uz šajos projektos iecerētajām darbībām.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/42 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādiem noteikumiem par dabas un ainavas aizsardzību, kuri nav plāns vai programma – kam ir būtiska ietekme uz vidi citās, šā panta 2. punktā neminētajās jomās –, tas nav piemērojams tāpēc, ka tajos nav iekļauti pietiekami sīki izstrādāti noteikumi par Direktīvas 2011/92 I un II pielikumā uzskaitīto projektu saturu, izstrādi un īstenošanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>