<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-741/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0741</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:164">EU:C:2021:164</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>25</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>25</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">M. Szpunar</HT></HT> <HT TYPE="SC">secinājumi – Lieta C‑741/19</HT></P><P><HT TYPE="SC">Moldovas Republika</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta maceja špunara</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Maciej Szpunar</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">Secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20210303">2021. gada 3. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑741/19</HT></P><P>Moldovas Republika</P><P>pret</P><P>sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT>, sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> tiesību pārņēmēju</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Enerģētikas hartas nolīgums</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Strīdi starp ieguldītāju un līgumslēdzējpusi</KEYWORD><KEYWORD>Ar Savienības tiesību sistēmu pilnīgi nesaistīta situācija</KEYWORD><KEYWORD>Tiesas kompetence</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Prejudiciāli jautājumi par Enerģētikas hartas nolīguma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Parakstīts Lisabonā <DATE ISO="19941217">1994. gada 17. decembrī</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="380" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 380, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>) un Eiropas Savienības vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (<DATE ISO="19970923">1997. gada 23. septembris</DATE>) par to, ka Eiropas Kopienas slēdz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="069" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 69, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>EHN<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) noteikumiem no brīža, kad minēto nolīgumu gandrīz pirms 30 gadiem parakstīja Eiropas Savienība, ir uzdoti tikai divas reizes, šo lietu ieskaitot<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>EHN tika interpretēts arī apvienotajās lietās <HT TYPE="ITALIC">Federazione nazionale delle imprese elettrotecniche ed elettroniche</HT> <HT TYPE="ITALIC">(Anie)</HT> u.c. (C‑798/18 un C‑799/18), kas pašlaik tiek izskatītas Tiesā.</P></NOTE>. Tādējādi šai lietai ir vienreizējs raksturs, un vispirms Tiesai ar to ir dota iespēja lemt par līdz šim neinterpretētu noteikumu nozīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Turpinot – strīdā, saistībā ar kuru ir uzdoti šie prejudiciālie jautājumi, nav iesaistīta ne Savienība, ne dalībvalstis: tā dalībnieki ir Moldovas Republika un Ukrainas sabiedrība, tāpēc pirmšķietami tas neattiecas uz Savienību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Visbeidzot atbilstoši manam vērtējumam Tiesai šajā lietā būtu jālemj par svarīgu problemātiku, proti, par to, vai ar EHN izveidotais strīdu izšķiršanas mehānisms ir saderīgs ar Savienības tiesībām, ņemot vērā Tiesas spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedums, <DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE> (C‑284/16, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:158">EU:C:2018:158</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">EHN</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Savienība parakstīja EHN <DATE ISO="19941217">1994. gada 17. decembrī</DATE>, un Savienības vārdā tas tika apstiprināts ar Lēmumu 98/181. EHN slēdzējpuses ir arī visas dalībvalstis, izņemot Itālijas Republiku, kā arī 28 trešās valstis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar EHN preambulu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šā nolīguma līgumslēdzējas puses,</P><P>[..]</P><P>ņemot vērā Hāgas Eiropas Enerģētikas hartas konferences Noslēguma dokumentā pieņemto Eiropas Enerģētikas hartu, kas parakstīta <DATE ISO="19911217">1991. gada 17. decembrī</DATE> Hāgā;</P><P>[..]</P><P>vēloties īstenot Eiropas Enerģētikas Hartā izteiktās iniciatīvas pamatjēdzienu, saskaņā ar ko jāveicina ekonomiskā izaugsme, liberalizējot ieguldījumu un enerģijas tirdzniecību;</P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>EHN sastāv no preambulas un astoņām daļām. I, II, III un V daļas virsraksts attiecīgi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Definīcijas un priekšmets<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Tirdzniecība<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Strīdu izšķiršana<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>EHN 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šajā nolīgumā lietotie termini:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Ieguldījumi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir jebkuri aktīvi, kuri tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē un kuri ietver:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>prasījumus skaidrā naudā un atlīdzību prasības par darbību saskaņā ar līgumu, kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistītas ar ieguldījumu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>jebkādas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē.</TXT><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><P>Termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>ieguldījumi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> attiecas uz jebkuriem ieguldījumiem, kas saistīti ar kādu saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, kā arī uz ieguldījumiem vai ieguldījumu kategorijām, ko līgumslēdzējpuse apzīmējusi savā teritorijā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>[Eiropas Enerģētikas] [h]artas efektivitātes projektus<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> un par to paziņojusi sekretariātam.</P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Ieguldītājs<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ir:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>attiecībā uz nolīguma slēdzējpusi:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>fiziska persona, kam ir līgumslēdzējas puses pilsonība vai valstspiederība vai kam ir dzīvesvieta šajā līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās piemērojamajiem tiesību aktiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>sabiedrība vai cita organizācija, kas tiek organizēta saskaņā ar minētajā līgumslēdzējā pusē piemērojamajiem tiesību aktiem;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>trešo valsti<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> – fiziska persona, uzņēmums vai organizācija, kas, ar attiecīgajām izmaiņām, atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz līgumslēdzēju pusi.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Veikt ieguldījumus<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>ieguldījumu veikšana<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir jaunu ieguldījumu veikšana, pārņemot visus vai daļu no esošajiem ieguldījumiem vai pārvietojot ieguldījumus citās ieguldījumu darbības jomās.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Teritorija<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> attiecībā uz līgumslēdzējas puses valsti ir:</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>suverēna teritorija, saprotot ar to teritoriju, kas ietver zemi, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus,</TXT><P>un,</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ievērojot starptautiskās jūras tiesības un saskaņā ar tām: jūra, jūras gultne un to zemes dzīles, uz kurām šī līgumslēdzējpuse īsteno suverēnas tiesības un jurisdikciju.</TXT><P>Attiecībā uz līgumslēdzējpušu reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>teritorija<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ir šīs organizācijas dalībvalstu teritorija atbilstoši šīs organizācijas dibināšanas dokumentā paredzētajiem noteikumiem.</P></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>EHN 26. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Strīdu izšķiršana starp ieguldītāju un līgumslēdzēju pusi<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="026.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Strīdi starp līgumslēdzēju pusi un citas līgumslēdzējas puses ieguldītāju, kas attiecas uz tā ieguldījumiem pirmās līgumslēdzējas puses teritorijā un kas saistīti ar pirmās līgumslēdzējas puses III daļā noteikto saistību iespējamo nepildīšanu, pēc iespējas tiek atrisināti ar izlīgumu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="026.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja šādu strīdu nevar izšķirt saskaņā ar 1. punkta noteikumiem trīs mēnešu laikā no dienas, kad kāda no strīda pusēm ir pieprasījusi izlīgumu, ieguldītājs, kas ir šī strīda puse, var izvēlēties to izšķiršanu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>līgumslēdzējas puses, kas ir šā strīda puse, tiesās vai administratīvajās tiesās,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>saskaņā ar jebkuru piemērojamu, iepriekšēji saskaņotu strīdu izšķiršanas procedūru</TXT><P>vai</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>saskaņā ar šādiem šā panta punktiem.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="026.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Atbilstīgi 4. punktam izveidotā šķīrējtiesa izskata strīdu jautājumus saskaņā ar šo nolīgumu un spēkā esošajām starptautisko tiesību normām un principiem.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Francijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Francijas <HT TYPE="ITALIC">code de procédure civile</HT> [Civilprocesa kodeksa] 1520. pantu prasību atcelt Francijā pasludinātu šķīrējtiesas nolēmumu var celt tostarp tikai tad, ja šķīrējtiesa ir kļūdaini atzinusi, ka tai ir vai nav kompetence.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības rašanās fakti, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Saskaņā ar diviem 1999. gada 1. un 24. februārī noslēgtajiem līgumiem Ukrainas elektroenerģijas ražotāja sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Ukrenergo</HT> pārdeva elektroenerģiju Ukrainas elektroenerģijas izplatītājai sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT>, kas to pārdeva tālāk Britu Virdžīnu salās reģistrētai sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Derimen Properties Limited</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/><HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>), kura savukārt to tālākpārdeva sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT>, kas ir Moldovas publisks uzņēmums. <HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ukrenergo</HT>, kas piegādāja šo elektroenerģiju saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">DAF Incoterms 1990</HT> paredzētajiem nosacījumiem, proti, līdz Ukrainas un Moldovas robežai Ukrainas teritorijā, katru mēnesi savstarpēji vienojās par piegādājamās elektroenerģijas apjomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Elektroenerģija tika piegādāta no 1999. līdz 2000. gadam, izņemot laikposmu no 1999. gada maija līdz jūlijam. <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT>, kurai bija jāsaņem maksājums no <HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT>, bija jānorēķinās ar <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> par katru piegādes mēnesi. Maksājumiem piemērojamās cenas tika noteiktas <DATE ISO="19990224">1999. gada 24. februāra</DATE> līguma grozījumos, saskaņā ar kuriem cena, ko <HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT> maksāja <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT>, bija aptuveni divreiz lielāka par to, ko <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT> maksāja <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT> maksāja <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> cenu par visu nopirkto elektroenerģiju, savukārt <HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT> ar <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT> norēķinājās tikai daļēji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20000530">2000. gada 30. maija</DATE> līgumu <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT> nodeva <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> savu prasījumu pret <HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT> daļēji samaksāja savu parādu, nododot <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> vairākus prasījumus, kas tai piederēja. Vēlāk <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> veltīgi centās saņemt atlikušās parāda summas samaksu, vēršoties Moldovas un vēlāk Ukrainas tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT>, kas uzskatīja, ka ar konkrētu Moldovas Republikas rīcību tika būtiski pārkāptas EHN ietvaros uzliktās saistības, ierosināja šī nolīguma 26. pantā paredzēto šķīrējtiesas procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Nolēmumā, kas <DATE ISO="20131025">2013. gada 25. oktobrī</DATE> Parīzē tika pieņemts ar balsu vairākumu, šķīrējtiesa <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> atzina savu kompetenci, un, tā kā tās ieskatā Moldovas Republika nepildīja saistības saskaņā ar EHN, tā piesprieda tai atbilstoši šim nolīgumam samaksāt konkrētu summu <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT>. Savukārt šķīrējtiesas <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> priekšsēdētājs pauda atšķirīgu viedokli par šķīrējtiesas kompetenci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Moldovas Republika saskaņā ar Francijas Civilprocesa kodeksa 1520. pantu cēla prasību atcelt minēto nolēmumu, atsaucoties uz sabiedriskās kārtības noteikuma, proti, noteikuma par šķīrējtiesas <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> kompetenci, pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160412">2016. gada 12. aprīļa</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> [Parīzes apelācijas tiesa] (Francija) atcēla nolēmumu, pamatojoties uz to, ka šķīrējtiesa bija kļūdaini atzinusi savu kompetenci. Tā nosprieda, ka strīds starp <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> un Moldovas Republiku attiecas uz prasījumu, ko bija nodevusi <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT>, un tā vienīgais priekšmets ir elektroenerģijas pārdošana. Tomēr, pēc tās domām, šādu prasījumu nevar uzskatīt par ieguldījumu EHN izpratnē, jo nekāds ieguldījums netika veikts, tāpēc šķīrējtiesas kompetenci nebija iespējams pamatot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Izskatījusi <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT>, kas saskaņā ar <DATE ISO="20141006">2014. gada 6. oktobra</DATE> nodošanas aktu bija pārņēmusi <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> tiesības, kasācijas sūdzību, <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> [Kasācijas tiesa] (Francija) ar <DATE ISO="20180328">2018. gada 28. marta</DATE> spriedumu atcēla visus <DATE ISO="20160412">2016. gada 12. aprīļa</DATE> sprieduma noteikumus un nosūtīja lietu atpakaļ <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> izskatīšanai citā sastāvā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Šajā tiesā Moldovas Republika apgalvo – šķīrējtiesai bija jāatzīst, ka tai nav kompetences, jo nebija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>ieguldījuma<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> EHN izpratnē, [proti, ieguldījuma,] ko Moldovas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>veicis<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> EHN slēdzējpuses uzņēmums. Tā apgalvo, ka prasījums, ko <HT TYPE="ITALIC">Energoalians</HT> iegādājās no <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT>, neesot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> EHN 26. panta 1. punkta izpratnē, skatot to kopā ar šī nolīguma 1. panta 6. punktu, tāpēc par to nevarēja sākt tiesvedību šķīrējtiesā, kas EHN III daļā ir paredzēta tikai attiecībā uz ieguldījumiem. Turpinājumā – pat pieņemot, ka šis prasījums varētu būt ieguldījums, to neesot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>veicis<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> līgumslēdzējpuses uzņēmums, jo <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT> ir Britu Virdžīnu salu uzņēmums. Visbeidzot un jebkurā gadījumā – minētais prasījums attiecās uz elektroenerģijas pārdošanas darījumu, kas netika veikts Moldovas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, jo elektroenerģija tika pārdota un nogādāta tikai līdz Ukrainas un Moldovas robežai Ukrainas teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT> savukārt uzskata, ka šķīrējtiesai ir kompetence saskaņā ar EHN 26. pantu, jo, tā kā ir veikts ieguldījums Moldovas teritorijā, visi šajā normā paredzētie nosacījumi esot izpildīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>1)</NO.P><TXT>Vai [EHN 1. panta 6. punkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kurš izriet no elektroenerģijas pārdošanas līguma un kurā ieguldītājam nav paredzēts nekāds ieguldījums uzņēmējā [valstī], var būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> šī panta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai [EHN 26. panta 1. punkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījums ir vienas līgumslēdzējpuses ieguldītāja veikta prasījuma pirkšana, ko ir veicis saimnieciskās darbības subjekts, kas nav no līgumslēdzējām valstīm?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai [EHN 26. panta 1. punkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas pieder kādam ieguldītājam un kas ir radies no uzņēmējas valsts pierobežā piegādātas elektroenerģijas pārdošanas līguma, var būt ieguldījums, kas veikts citas līgumslēdzējpuses teritorijā, kaut arī ieguldītājs tur neveic nekādu saimniecisko darbību?<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza Moldovas Republika, Vācijas, Spānijas un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20201117">2020. gada 17. novembrī</DATE>, mutvārdu apsvērumi tika sniegti Moldovas Republikas, <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT>, Francijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Ungārijas, Nīderlandes, Polijas, Somijas un Zviedrijas valdību, kā arī Eiropas Savienības Padomes un Komisijas vārdā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Izskatāmajai lietai piemīt vēl nebijis raksturs. Pirmkārt, iesniedzējtiesas uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecas uz atsevišķu EHN noteikumu interpretāciju, kurus Tiesa līdz šim vēl nav izskatījusi. Otrkārt, pamatlietā izskatāmajā strīdā ir iesaistīta Moldovas Republika, kas nav Savienības dalībvalsts, un citas trešās valsts – Ukrainas – uzņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tādējādi šajā lietā var apspriest to, vai Tiesai ir kompetence atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem par starptautiska līguma interpretāciju, jo vismaz pirmšķietami situāciju var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>tīri ārēju<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tāpēc pirms prejudiciālo jautājumu izskatīšanas pēc būtības (B) ir jāpārbauda, vai ir konstatēta Tiesas kompetence (A).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par Tiesas kompetenci</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Sākumā atgādinu – LESD 267. pantā ir paredzēts, ka Tiesai ir kompetence lemt par Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, jo starptautisks nolīgums, ko noslēgusi Padome saskaņā ar LESD 217. un 218. pantu, ir šāds akts. Tā kā šī nolīguma noteikumi no to stāšanās spēkā brīža ir neatņemama Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļa, Tiesai ir kompetence lemt par šī nolīguma interpretāciju prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19740430">1974. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Haegeman</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>181/73</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1974:41">EU:C:1974:41</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0002">2.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0004">4.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180607">2018. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>KP</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑83/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:408">EU:C:2018:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tā kā EHN tika parakstīts un apstiprināts Savienības vārdā, šis nolīgums ir jāuzskata par Savienības iestāžu pieņemtu aktu LESD 267. panta izpratnē. Tiesai tādējādi pirmšķietami ir kompetence lemt par EHN noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tomēr ar šādu konstatējumu nepietiek, lai apstiprinātu Tiesas kompetenci. Proti, ne Savienība, ne dalībvalstis pamatlietā nav iesaistītas. Tāpēc ir jāpārbauda, vai šis apstāklis var ietekmēt to, vai Tiesai ir kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Judikatūra attiecībā uz starptautiska nolīguma noteikumu interpretāciju, ciktāl tie ir piemērojami ārpus Savienības tiesību sistēmas</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Judikatūrā ir sniegti daži precizējumi par Tiesas kompetenci interpretēt starptautisku nolīgumu. It īpaši spriedumos <HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Salzmann</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑300/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:283">EU:C:2003:283</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa saistībā ar <DATE ISO="19920502">1992. gada 2. maija</DATE> Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas izveidošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="001" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 1, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>EEZ līgums<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>) noteikumiem nosprieda, ka Tiesai nav kompetences lemt par nolīguma interpretāciju, ciktāl nolīgums ir piemērojams trešās valstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Attiecinot šo judikatūru uz pamatlietu, Tiesai būtu jāatzīst, ka tai nav kompetences lemt par EHN interpretāciju strīdā starp trešās valsts sabiedrību un citu trešo valsti. Tomēr es neuzskatu, ka izskatāmajā lietā ir jāpieņem šāds risinājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šo secinājumu, ko Tiesa izdarīja spriedumos <HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Salzmann</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑300/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:283">EU:C:2003:283</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, proti, ka tai nebija kompetences interpretēt EEZ līguma noteikumus, nevar saprast atsevišķi, neizskatot šāda secinājuma pieņemšanas motīvus. Tās argumentācija ir balstīta uz diviem pamatiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pirmkārt, Tiesa norādīja, ka tai ir kompetence interpretēt Savienības tiesību normas tikai attiecībā uz Savienību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Salzmann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:283">EU:C:2003:283</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Citiem vārdiem sakot, Tiesa neatzīst, ka tai ir kompetence interpretēt tiesību normas, kas ir jāpiemēro ārpus Savienības tiesību sistēmas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Otrkārt, Tiesas kompetences neesamība ir pamatota arī tādējādi, ka kompetence interpretēt šī līguma noteikumus, ja tos piemēro ārpus Savienības tiesību sistēmas, ar EEZ līgumu ir piešķirta Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Tiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Salzmann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:283">EU:C:2003:283</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kas vienlaikus nodrošina šīs interpretācijas saderību ar Tiesas judikatūru. Proti, tā kā EEZ līgumam ir cieša saikne ar Savienības tiesību sistēmu, no šī līguma noteikumiem izriet, ka tie, ciktāl tie ir būtībā identiski atbilstošām Līgumu un piemērojamo aktu normām, ir jāinterpretē saskaņā ar Tiesas judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. EEZ līguma 6. pantu un šī līguma preambulas piecpadsmito daļu. Par šo jautājumu skat. arī Baudenbacher, C., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>The Relationship Between the EFTA Court and the Court of Justice of the European Union<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, no: Baudenbacher, C. (red.), <HT TYPE="ITALIC">The Handbook of EEA Law</HT>, Springer, 2016, 179.–194. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tiesas argumentācija spriedumos <HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Salzmann</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑300/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:283">EU:C:2003:283</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, šķiet, ir balstīta uz prejudiciāla nolēmuma mehānisma mērķi, kas ir paredzēts LESD 267. pantā, proti, novērst Savienības tiesību sistēmā atšķirības tās tiesību interpretācijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080612">2008. gada 12. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gourmet Classic</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑458/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:338">EU:C:2008:338</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kelly</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑104/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:506">EU:C:2011:506</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī Atzinums 1/09, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110308">2011. gada 8. marts</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:123">EU:C:2011:123</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Taču šis mērķis ir arī ļāvis pamatot Tiesas kompetenci interpretēt Savienības tiesību normas strīdos, kas strikti neattiecas uz Savienības tiesību sistēmu. It īpaši Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Hermès</HT> nosprieda, ka tad, ja tiesību norma var būt piemērojama gan situācijām, uz kurām attiecas Savienības tiesības, gan situācijām, uz kurām tās neattiecas, pastāv zināma Savienības interese, lai<?PAGE NO="8"?> ar mērķi izvairīties no atšķirīgām interpretācijām nākotnē šī tiesību norma tiktu interpretēta vienveidīgi neatkarīgi no apstākļiem, kādos tā ir jāpiemēro. Tādējādi tā atzina, ka tai ir kompetence interpretēt tāda starptautiska nolīguma noteikumu, kura slēdzējpuse ir Savienība situācijā, uz kuru neattiecas Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980616">1998. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hermès</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑53/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:292">EU:C:1998:292</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Salzmann</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑300/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:283">EU:C:2003:283</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> nevar saprast tādējādi, ka tajos sistemātiski ir izslēgta Tiesas kompetence interpretēt Savienības tiesību normas strīdos, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā. Proti, šī kompetence vispārēji tiek atzīta tad, ja prasītā interpretācija ir jāpiemēro gan situācijās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, gan situācijās, uz kurām šīs tiesības neattiecas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">EHN īpatnības un to ietekme uz šajā jomā izstrādātās judikatūras piemērošanu izskatāmajā lietā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Varētu piebilst, ka EHN piemīt dažas īpatnības attiecībā uz diviem aspektiem, tāpēc to nevar gluži vienkārši pielīdzināt EEZ līgumam, kas ir aplūkots manis minētajā judikatūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ar EHN nav paredzēts izveidot tiesu, kurai ir jānodrošina tāda vienveidīga minētā nolīguma noteikumu interpretācija, kādu savā tiesību sistēmā sniedz Tiesa. Proti, EHN interpretē tikai tādā gadījumā, ja strīds ir jāizšķir dažādām tiesām, līgumslēdzējpuses valsts tiesām vai šķīrējtiesām, un tādējādi nav iespējams novērst atšķirības interpretācijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>To pierāda šķīrējtiesu judikatūrā pastāvošās domstarpības par šajos prejudiciālajos jautājumos aplūkotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> interpretāciju.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Otrkārt, kā rakstveida apsvērumos norādīja Vācijas valdība un tiesas sēdē – Komisija, lai arī EHN ir daudzpusējs nolīgums, to veido divpusēju saistību kopums starp līgumslēdzējpusēm, kuru vidū ir Savienība un dalībvalstis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>EHN slēdzējpuses, izņemot Itālijas Republiku.</P></NOTE>. Ar EHN paredzētajām saistībām būtībā tiek nodrošināta tādu ieguldījumu aizsardzība, kurus vienas līgumslēdzējpuses ieguldītāji veikuši citā līgumslēdzējpusē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat., piemēram, EHN 10. panta 1. punktu: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Katra līgumslēdzējpuse veicina un veido [..] stabilus, vienlīdzīgus, labvēlīgus un pārredzamus nosacījumus citu līgumslēdzējpušu ieguldītājiem, kas veic ieguldījumus tās teritorijā.<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></P></NOTE>. Tādējādi šo saistību nepildīšanas gadījumā visas līgumslēdzējpuses nevar pieprasīt atlīdzību, jo šīs saistības ir jāpilda abpusēji, proti, tās jāpilda divām līgumslēdzējpusēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Par divpusējām saistībām daudzpusējās konvencijās skat. Starptautiskās Tiesas spriedumu, 1970. gada 5. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Barcelona Traction, Light, and Power Company, Limited</HT> (Beļģija pret Spāniju), <HT TYPE="ITALIC">CIJ</HT> Krājums, 1970, 3. lpp., 33. un 35. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tādējādi jomā, kas aptver attiecības starp līgumslēdzējpusēm, no vienas puses, un attiecības starp līgumslēdzējpuses ieguldītājiem un līgumslēdzējpusi teritorijā, kurā veikti ieguldījumi, no otras puses, EHN ir noteikts divpusēju saistību kopums. No tā izriet, ka teorētiski šīs saistības ir jāievēro arī Savienībā attiecībās starp dalībvalstīm un līdz ar to ir jāpiemēro Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tādējādi salīdzinājumā ar EEZ līgumu šīs divas EHN īpatnības ierobežo iespēju piemērot spriedumos <HT TYPE="ITALIC">Andersson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wåkerås‑Andersson</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990615">1999. gada 15. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑321/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:307">EU:C:1999:307</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Salzmann</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maijs</DATE> (<NO.CASE>C‑300/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:283">EU:C:2003:283</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> rasto risinājumu attiecībā uz Tiesas kompetences neesamību interpretēt starptautisku nolīgumu situācijās, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa lūdz Tiesu interpretēt starptautiska nolīguma noteikumus, kuri netiek interpretēti vienveidīgi saskaņā ar Tiesas judikatūru strīdos, kas neattiecas uz Savienību, un kurus principā var piemērot arī situācijās, kas ietilpst Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos uzskatu, ka Savienības interesi vienveidīgi interpretēt EHN noteikumus nevar izslēgt. No tā es secinu, ka tādējādi šādos apstākļos izskatāmajā lietā būtu jāatzīst Tiesas kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Šaubas par EHN noteikumu piemērojamību Savienības tiesību sistēmā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tagad šis apgalvojums vēl ir jāprecizē. Šāds secinājums ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka interpretējamās tiesību normas ir faktiski piemērojamas Savienības tiesību sistēmā. Ja tas tā nebūtu, Savienībai nebūtu intereses tās interpretēt vienveidīgi un Tiesai nebūtu kompetences sniegt šādu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Taču, pirmkārt, ar EHN 26. pantu ir izveidots tāds strīdu izšķiršanas mehānisms starp līgumslēdzējpuses ieguldītājiem un līgumslēdzējpusi, kas ļauj sākt tiesvedību šķīrējtiesā. Šajā ziņā Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>60. punkts un rezolutīvā daļa.</P></NOTE> nosprieda, ka Savienības tiesību sistēmā nav atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, kas izveidota, pamatojoties uz ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumu, kuru noslēgušas divas dalībvalstis. Šādos apstākļos minētajā spriedumā, šķiet, ir norādīts, ka EHN 26. pantu nekad nepiemēro Savienības tiesību sistēmā, tāpēc Tiesai nav kompetences interpretēt šo noteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tomēr EHN nevar pilnībā pielīdzināt spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> aplūkotajam divpusējam ieguldījumu līgumam (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/><HT TYPE="ITALIC">BIT</HT><QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>), un tam piemīt dažas īpatnības, kas jāņem vērā, lai varētu sniegt izsmeļošu atbildi uz jautājumu, vai saskaņā ar to izveidotais strīdu izšķiršanas mehānisms ir saderīgs ar Savienības tiesībām. Tāpēc aicinu Tiesu izmantot iespēju izvērtēt šī sprieduma ietekmi uz EHN 26. panta piemērojamību, jo šis vērtējums ir jāveic, lai noteiktu, vai Tiesai ir kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem par šī noteikuma interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Otrkārt, spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> nav atrisināts vispārīgāks jautājums par ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līguma materiāltiesisko noteikumu saderību ar Savienības tiesībām, ja tie ir jāpiemēro attiecībās starp dalībvalstīm. Tomēr šajā spriedumā ir atspoguļotas ar šādu nolīgumu pastāvēšanu saistītas grūtības gadījumā, ja tie jāpiemēro Savienībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Šajā ziņā skat. Komisijas <DATE ISO="20180719">2018. gada 19. jūlija</DATE> Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei – ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība, COM(2018) 547 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>.</P></NOTE>. Proti, jautājums ir par to, vai strīdā starp dalībvalsts ieguldītāju un citu dalībvalsti tās tiesā var atsaukties uz [minētā nolīguma] materiāltiesiskajiem noteikumiem. Tāpēc ir jāpārbauda, vai saskaņā ar spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> var uzskatīt, ka EHN materiāltiesiskie noteikumi ir nesaderīgi ar Savienības tiesībām un tādējādi tos nevar piemērot tās tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šajā pārbaudē varēs identificēt Savienības interesi sniegt EHN noteikumu vienveidīgu interpretāciju, kā arī atzīt Tiesas kompetenci atbildēt uz šiem prejudiciālajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ar EHN 26. panta 1. punktu izveidotā strīdu izšķiršanas mehānisma piemērojamība Savienības tiesību sistēmā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Jau vairākus gadus gan doktrīnā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Attiecībā uz judikatūru, kas izstrādāta pirms sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> pasludināšanas, skat. it īpaši Eilmansberger, T., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Bilateral investment Treaties and EU Law<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, <HT TYPE="ITALIC">Common Market Law Review</HT>, 2009, 46. sēj., Nr. 2, 383.–429. lpp.; Hindelang, S., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Circumventing Primacy of EU Law and the CJEU’s Judicial Monopoly by Resorting to Dispute Resolution Mechanisms Provided for in Inter‑se Treaties? The Case of Intra‑EU Investment Arbitration<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, <HT TYPE="ITALIC">Legal Issues of Economic Integration</HT>, 2012, 39. sēj., Nr. 2, 179.–206. lpp., un Miron, S., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>The Last Bite of the BITs – Supremacy of EU Law versus Investment Treaty Arbitration<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, <HT TYPE="ITALIC">European Law Journal</HT>, 2013, 20. sēj., Nr. 3, 332.–345. lpp.</P></NOTE>, gan praksē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat., piemēram, <HT TYPE="ITALIC">Vattenfall AB</HT> u.c. pret Vāciju (<HT TYPE="ITALIC">CIRDI</HT> lieta Nr. ARB/12/12), <DATE ISO="20180831">2018. gada 31. augusta</DATE> lēmums par <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>; <HT TYPE="ITALIC">Masdar Solar &amp; Wind Cooperatief U.A</HT>. pret Spānijas Karalisti (<HT TYPE="ITALIC">CIRDI</HT> lieta Nr. ARB/14/1), spriedums, <DATE ISO="20180516">2018. gada 16. maijs</DATE>; <HT TYPE="ITALIC">Novenergia II – Energy &amp; Environment (SCA)</HT> (Luksemburgas Lielhercogiste), <HT TYPE="ITALIC">SICAR</HT> pret Spānijas Karalisti (lieta SCC Nr. 2015/063), spriedums, 2018. gada 15. februāris.</P></NOTE> tiek dedzīgi apspriests jautājums par to, vai ar Savienības tiesībām ir saderīgi tādi strīdu izšķiršanas mehānismi, kas iekļauti Savienības dalībvalstīm saistošajos konvencijas instrumentos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tas ir atspoguļots lietā, kurā pasludināts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, un attiecīgā gadījumā tajā ir skaidri attēlotas konflikta attiecības starp Savienības tiesībām un ieguldījumu arbitrāžas tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. it īpaši Gaillard, E., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>L’affaire Achmea ou les conflits de logiques<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revue critique de droit international privé</HT>, 2018, Nr. 3, 616. lpp.; Hess, B., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>The Fate of Investment Dispute Resolution after the Achmea Decision of the European Court of Justice<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, Max Planck Institute Luxembourg for Procedural Law Research Paper Series, 2018, Nr. 3, 8. lpp., un Basedow, J., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>Achmea judgment and the applicability of the Energy Charter Treaty in Intra‑EU Investment Arbitration<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, <HT TYPE="ITALIC">Journal of international economic Law</HT>, 2020, 23. sēj., Nr. 1, 271.–292. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Spriedums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Achmea<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>60. punkts un rezolutīvā daļa.</P></NOTE> Tiesa nosprieda, ka LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds starp divām dalībvalstīm noslēgta starptautiska nolīguma noteikums, kurā ir noteikts, ka ieguldītājs no kādas no šīm dalībvalstīm strīda gadījumā par ieguldījumiem citā dalībvalstī pret šo pēdējo minēto dalībvalsti var sākt tiesvedību šķīrējtiesā, kuras kompetencei šī dalībvalsts ir apņēmusies piekrist.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, Tiesa ir nospriedusi, ka noteikums par strīdu izšķiršanu, kas iekļauts starp divām dalībvalstīm noslēgtā <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT>, nav saderīgs ar Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā spriedumā Tiesa savu argumentāciju pamatoja ar galvenajiem un neapstrīdamajiem Savienības tiesību principiem. Tā vispirms uzsvēra, ka ar starptautisku nolīgumu nevar tikt apdraudēta Līgumos noteiktā kompetenču kārtība un attiecīgi – Savienības tiesību sistēmas autonomija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 32. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0201">201.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tā atgādināja, ka Savienības tiesību autonomiju attaisno Savienības un tās tiesību galvenās raksturiezīmes, tostarp Savienības konstitucionālā uzbūve, kā arī pati minēto tiesību būtība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 33. punkts.</P></NOTE>, ko it īpaši raksturo tās autonoma izcelsme, pārākums un tieša iedarbība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> 33. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turpinājumā Tiesa precizēja, ka tādējādi Savienības tiesības ir balstītas uz pamatpremisu, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij ar visām pārējām dalībvalstīm ir daudzas kopīgas Savienības pamatvērtības un tās to savstarpēji atzīst. Tā turklāt norādīja, ka šī premisa ietver un pamato dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos tam, ka šīs vērtības tiek atzītas, un tādējādi tam, ka Savienības tiesības, ar kurām tās tiek īstenotas, tiek ievērotas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 34. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0168">168.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0173">173.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Visbeidzot Tiesa atgādināja – lai garantētu Savienības tiesību sistēmas īpašo iezīmju un autonomijas saglabāšanu, ar Līgumiem ir izveidota tiesu sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību saskanīgu un vienveidīgu interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 35. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0174">174.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt tā norādīja, ka šādi izstrādātās sistēmas stūrakmens ir radīts ar LESD 267. pantā paredzēto prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, tādējādi ļaujot nodrošināt to saskanību, pilnīgu iedarbību un autonomiju, kā arī – galu galā – pašu ar Līgumiem izveidoto tiesību raksturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 37. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0176">176.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tiesa, pamatojoties uz šiem principiem, pirmkārt, norādīja, ka uz attiecīgo <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT> noteikumu pamata dibinātai šķīrējtiesai ir jāinterpretē un pat jāpiemēro Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 39.–42. punkts.</P></NOTE>. Otrkārt, tā nosprieda, ka attiecīgā šķīrējtiesa neietilpst Savienības tiesu sistēmā, tādējādi ar <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT> izveidoto strīdu izšķiršanas mehānismu var izslēgt, ka šie strīdi, lai gan tie var attiekties uz Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu, tiek atrisināti veidā, kas garantē Savienības tiesību pilnīgu efektivitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 42.–56. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tiesa norādīja, ka tas tā ir pat tad, ja dalībvalstu tiesību aktos valsts tiesām ir paredzēta iespēja pārbaudīt šķīrējtiesas nolēmumus, jo šī pārbaude ir ierobežota un to var veikt tikai, ciktāl tas ir atļauts valsts tiesību aktos. Šajā nozīmē Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> nošķīra strīdu izšķiršanas mehānismu, kas iekļauts divām dalībvalstīm saistošā līgumā, no komerclietu šķīrējtiesas [procesa], kas tieši tika atzīts par saderīgu ar Savienības tiesībām, ciktāl valsts tiesas, veicot šķīrējtiesas nolēmumu pārbaudi, var izskatīt Savienības tiesību pamatnoteikumus un attiecīgā gadījumā vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 45. un 55. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Uzsveru, ka šie divi mehānismi būtiski atšķiras. Komerclietu šķīrējtiesas procesā katra puse īsteno savu autonomiju. Tas nozīmē, ka līguma, ar kuru attiecīgie strīdi ir nodoti šķīrējtiesas kompetencē, noslēgšanas brīdī vai strīda rašanās brīdī tiek noslēgts šķīrējtiesas līgums. Citiem vārdiem sakot, tiesas kompetence komerclietu izšķiršanā vienmēr izriet no šķīrējtiesas klauzulas, kurā ir paredzēts konkrētais strīds. Nevar uzskatīt, ka šķīrējtiesas kompetence ietilpst valsts nodrošinātās tiesību aizsardzības tiesā sistēmā. Tās pamatā drīzāk ir katras tirdzniecībā iesaistītās puses autonomija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šajā nozīmē skat. Basedow, J., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>EU Law in International Arbitration: Referrals to the European Court of Justice<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, <HT TYPE="ITALIC">Journal of International Arbitration</HT>, 2015, 32. sēj., Nr. 4, 367.–386. lpp., it īpaši 370. lpp.</P></NOTE>. No šīs autonomijas izriet pusēm dotā iespēja lemt par strīdu izšķiršanu, ceļot prasību komerclietu šķīrējtiesā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Savukārt strīdu izšķiršanas mehānismam, kas paredzēts starptautiskā nolīgumā, ir cita loģika<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Attiecībā uz mehānisma oriģinalitāti skat. Kessedjian, C., un Pironon, V., <HT TYPE="ITALIC">Droit du commerce international</HT>, 2. izdevums, Thémis, PUF, 2020, 209. lpp.</P></NOTE>. Šajā gadījumā šis mehānisms ietver vispārēju un pastāvīgu arbitrāžas piedāvājumu, kas pretējai pusei ir jāpieņem vai jānoraida. Citiem vārdiem sakot, pieņemot šo mehānismu, valsts atsakās dot iespēju valsts tiesām izšķirt tādu ar citas dalībvalsts ieguldītāju radušos strīdu, kas ietilpst šī nolīguma piemērošanas jomā. Šī atteikšanās ir sistēmiska, ciktāl tā var attiekties uz visiem strīdiem, kas ir šī nolīguma piemērošanas jomā. Tā rīkojoties, valsts izveido tiesību aizsardzības tiesā mehānismu, kas neietilpst tajā izveidotajā tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> Tiesa norāda tieši uz šo aspektu, kas piemīt nolīgumos starp dalībvalstīm paredzētajiem ieguldījumu arbitrāžas mehānismiem: nav pieļaujams, ka dalībvalstis, uzņemoties starptautiskās saistības, sistemātiski atsakās no Savienības tiesību sistēmas, izskatot strīdus par Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Tiesa nosprieda, ka attiecīgais strīdu izšķiršanas mehānisms ir tāds, kas ne vien var apdraudēt savstarpējas uzticības principu starp dalībvalstīm, bet arī ar Līgumiem izveidoto tiesību īpašā rakstura saglabāšanu, ko nodrošina ar LESD 267. pantā paredzēto prejudiciālā nolēmuma procedūru, līdz ar to tas nav saderīgs ar lojālas sadarbības principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 58. punkts.</P></NOTE>. Pēc tās domām, no tā izriet, ka ar attiecīgo <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT> iekļauto strīdu izšķiršanas mehānismu, saskaņā ar kuru jebkurš dalībvalsts ieguldītājs var sākt tiesvedību šķīrējtiesā pret citu dalībvalsti, ir aizskarta Savienības tiesību autonomija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 59. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Šis risinājums beigu beigās ir Savienības tiesību autonomijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Hess, B., minēts iepriekš, 8. lpp.</P></NOTE> tieša izpausme, kas ir balstīta uz savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgas vērtības un kuras faktiski atzīst šīs vērtības. Tādējādi, izņemot ārkārtas apstākļus, dalībvalstīm ir jāuzskata, ka visas pārējās Savienības dalībvalstis ievēro Savienības tiesības, tostarp pamattiesības, it īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgā tiesā, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Atzinums 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīlis</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:341">EU:C:2019:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0128">128.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, tieši tāpēc, ka Savienības tiesību sistēmā tiek pieņemts un atzīts, ka dalībvalstis ievēro vērtības un tiesības, saskaņā ar kurām ir noteikts tiesiskums un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, Savienības tiesību sistēmā arī tiek garantēts, ka dalībvalstu ieguldītāji zināmā veidā ir pienācīgi aizsargāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Komisijas <DATE ISO="20180719">2018. gada 19. jūlija</DATE> Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei – ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība, COM(2018) 547 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>.</P></NOTE>, lai nebūtu jāizmanto sistēma, kas nav dalībvalstu tiesību sistēma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Šeit netiek noliegts, ka šķīrējtiesas, kas izskata ar ieguldījumu tiesībām saistītus jautājumus, ir veicinājušas tiesiskuma ievērošanu. Šajā ziņā skat. Sadowski, W., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>Protection of the rule of law in the European Union through investment treaty arbitration: Is judicial monopolism the right response to illiberal tendencies in Europe?<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, <HT TYPE="ITALIC">Common Market Law Review</HT>, 2018, Nr. 55, 1025.–1060. lpp. Tomēr šo ieguldījumu nevar salīdzināt ar Savienības dalībvalstu pārliecību par tādu pamatvērtību atzīšanu un ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Savienība un kuru vidū ir tiesiskuma un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgā tiesā ievērošana.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Šo vērtību, it īpaši tiesiskuma, nozīmīgumu dažādās lietās arī ir atgādinājusi Tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Atsaucos it īpaši uz spriedumiem, 2018. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Associação Sindical dos Juízes Portugueses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑64/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:117">EU:C:2018:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190624">2019. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija (Augstākās tiesas neatkarība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:531">EU:C:2019:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191105">2019. gada 5. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija (Vispārējās jurisdikcijas tiesu neatkarība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑192/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:924">EU:C:2019:924</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, uzsverot par to ievērošanu atbildīgo Savienības iestāžu, it īpaši Komisijas, lomu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Tādējādi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> ir atrisināts jautājums par attiecībām starp Savienības tiesībām un strīdu izšķiršanas mehānismiem, kas ir iekļauti starp divām dalībvalstīm noslēgtajos <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Turklāt gandrīz visas dalībvalstis ir pieņēmušas zināšanai šo lēmumu un dažādos paziņojumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 15. un16. janvāra paziņojumi par Tiesas sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> tiesiskajām sekām un ieguldījumu aizsardzību Eiropas Savienībā, &lt;https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/190117-bilateral-investment-treaties_en.pdf&gt;; &lt;https://2015-2019.kormany.hu/download/5/1b/81000/Hungarys%20Declaration%20on%20Achmea.pdf&gt;; un &lt;https://www.regeringen.se/48ee19/contentassets/d759689c0c804a9ea7af6b2de7327320/achmea‑declaration.pdf&gt;.</P></NOTE> ir paudušas savu nodomu izbeigt starp dalībvalstīm jau noslēgtos <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT>. Pēc šiem paziņojumiem 23 dalībvalstis <DATE ISO="20200505">2020. gada 5. maijā</DATE> noslēdza nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Nolīgums par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="169" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2020">OV 2020, L 169, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Nolīgumu noslēdza visas dalībvalstis, izņemot Īriju, Austrijas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Turklāt ir jāprecizē, ka starptautiskā nolīgumā paredzētā ieguldījumu strīdu izšķiršanas šķīrējtiesā mehānisma nesaderība ar Savienības tiesībām izriet tieši no Savienības tiesību pārākuma principa. Šī iemesla dēļ tas nav piemērojams Savienības tiesību sistēmā, nepastāvot nekādam laika ierobežojumam, tāpēc šķīrējtiesas kompetenci uz šī pamata nevar atzīt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sprieduma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>Achmea<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> tvērums attiecībā uz EHN</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tomēr spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> nav atrisināti visi jautājumi par attiecībām starp ieguldījumu arbitrāžu un Savienības tiesībām. Šī lieta it īpaši attiecās uz divpusēju līgumu, kura slēdzējpuses ir divas dalībvalstis. Lai arī EHN ir paredzēts strīdu izšķiršanas mehānisms, kas līdzinās spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> aplūkotajam, ciktāl ar to ir atļauts celt prasību šķīrējtiesā, tas ir daudzpusējs nolīgums, kura slēdzējpuses ir Savienība un dalībvalstis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Šīs atšķirības neļāva automātiski piemērot EHN 26. pantā paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam tajā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT> rasto risinājumu. Secīgi dalībvalstu paziņojumi šajā ziņā tieši parāda esošās atšķirības attiecībā uz iespēju piemērot spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> EHN paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste paziņoja, ka EHN strīdu izšķiršanas klauzulu tās uzskata par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, savukārt Luksemburgas Lielhercogiste, Maltas Republika, Slovēnijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste skaidri izteica atrunu par iespēju attiecināt šajā spriedumā rasto risinājumu uz EHN strīdu izšķiršanas mehānismu. Ungārija savukārt paziņoja, ka, pēc tās domām, šo risinājumu nevar piemērot EHN 26. pantā paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam. Skat. dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 15. un 16. janvāra paziņojumus par Tiesas sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> tiesiskajām sekām un ieguldījumu aizsardzību Eiropas Savienībā, &lt;https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/190117-bilateral-investment-treaties_en.pdf&gt;; &lt;https://2015-2019.kormany.hu/download/5/1b/81000/Hungarys%20Declaration%20on%20Achmea.pdf&gt;; un &lt;https://www.regeringen.se/48ee19/contentassets/d759689c0c804a9ea7af6b2de7327320/achmea-declaration.pdf&gt;.</P></NOTE> un, vēl būtiskāk, attiecībā uz EHN 26. panta saderību ar Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Tāpēc ir jānoskaidro, vai, aplūkojot EHN 26. pantā paredzētā strīdu izšķiršanas mehānisma saderību, var piemērot Tiesas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> minēto argumentāciju. Šajā ziņā Francijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Komisija apgalvoja, ka šāds risinājums būtu jāpieņem un ka EHN 26. panta nesaderība ar Savienības tiesībām nozīmē, ka tas nav piemērojams Savienības tiesību sistēmā. Savukārt Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdības tiesas sēdē pauda ideju, ka spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> rasto risinājumu nevar piemērot ar EHN 26. pantu izveidotajam strīdu izšķiršanas mehānismam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka EHN 26. pantā paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms, ciktāl ar to ir atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, izraisa līdzīgu rezultātu kā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> aplūkotais strīdu izšķiršanas mehānisms, kas tika atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Pirmkārt, norādu, ka ar EHN 26. pantu tāpat kā ar spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> aplūkoto strīdu izšķiršanas mehānismu ir atļauts sākt tiesvedību ieguldījumu šķīrējtiesā, lai izšķirtu strīdus saistībā ar Savienības tiesību interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Proti, EHN 26. panta 6. punktā ir paredzēts, ka šķīrējtiesa lemj par strīdīgiem jautājumiem saskaņā ar EHN un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>piemērojamām starptautisko tiesību normām un principiem<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Taču pretēji tam, ko apgalvo Somijas un Zviedrijas valdības, un kā lēma Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>41. punkts.</P></NOTE>, ņemot vērā Savienības tiesību iezīmes, šīs tiesības vienlaikus ir jāuzskata par neatņemamu spēkā esošo tiesību sastāvdaļu visās dalībvalstīs un par tiesībām, kas izriet no starptautiska nolīguma starp dalībvalstīm. Tādējādi saskaņā ar EHN 26. pantu izveidotai šķīrējtiesai attiecīgā gadījumā ir jāinterpretē un pat jāpiemēro Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Otrkārt, uzskatu, ka saskaņā ar EHN 26. pantu izveidota šķīrējtiesa, pat tiesvedībā, kuru kādas dalībvalsts ieguldītājs ir ierosinājis pret citu dalībvalsti, neietilpst Savienības tiesību sistēmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Lai arī pirms sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> pasludināšanas manas akadēmiskās darbības laikā es pirmšķietami neizslēdzu pretēju domu, tagad atsaucos uz Tiesas argumentāciju šajā ziņā. Skat. Szpunar, M., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>Referrals of Preliminary Questions by Arbitral Tribunals to the CJEU<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, no: Ferrari, F. (red.), <HT TYPE="ITALIC">The Impact of EU Law on International Commercial Arbitration</HT>, Juris, 2017, 85.–124. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Proti, šī šķīrējtiesa neietilpst dalībvalstu tiesību sistēmā, un tieši šis izņēmuma raksturs pamato šāda strīdu izšķiršanas mehānisma pastāvēšanu. Tā arī nav tiesa, kas ir kopīga vairākās dalībvalstīs, tāpēc tai nav nekādas saiknes ar dalībvalstu tiesību sistēmām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos šķīrējtiesu, kas izveidota ar EHN 26. pantu, nevar uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>kādas dalībvalsts tiesu<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> LESD 267. panta izpratnē, un tādējādi minētā tiesa nevar iesniegt Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tāpēc šīs tiesas nolēmumi nav pakļauti tāda veida mehānismiem, kuri nodrošina Savienības tiesību normu pilnīgu efektivitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 43. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka tāpat kā ar strīdu izšķiršanas mehānismu, kas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> ir atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, ar EHN 26. pantu, ciktāl tas ļauj sākt tiesvedību šķīrējtiesā, manuprāt, ir aizskarta Savienības tiesību autonomija, un šajā ziņā minētais pants arī ir nesaderīgs ar Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Šo secinājumu neatspēko ne EHN īpatnības, kuru dēļ radās šaubas par sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> piemērošanu tajā paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam, ne nesen izstrādātā Tiesas judikatūra, uz ko tiesas sēdē it īpaši atsaucās Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdības.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">i)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EHN īpatnību ietekmes neesamība salīdzinājumā ar BIT</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Atšķirībā no spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> aplūkotā <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT> Savienība ir EHN slēdzējpuse, un tādējādi minētais nolīgums tai ir saistošs. Būtu jāpiebilst, ka Tiesa šajā spriedumā skaidri uzsvēra, ka strīdu izšķiršanas mehānisms ir paredzēts nolīgumā, ko noslēgusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>nevis Savienība, bet gan tās dalībvalstis<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 58. punkts.</P></NOTE>. Vai tas noteikti nozīmē to, ka šo pašu risinājumu nevar piemērot starptautiskam nolīgumam, kuru noslēgušas dalībvalstis <HT TYPE="ITALIC">un</HT> Savienība? Es tā nedomāju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šajā ziņā norādu, ka nav strīda par to, ka starptautisks nolīgums, ar ko paredzēts izveidot tiesu, kuras pienākums ir interpretēt tā noteikumus un kuras nolēmumi ir saistoši iestādēm, tostarp Tiesai, principā nav nesaderīgs ar Savienības tiesībām. Proti, Savienības kompetence starptautisko attiecību jomā un tās tiesībspēja slēgt starptautiskus nolīgumus noteikti ietver iespēju pakļaut savu rīcību ar šiem nolīgumiem izveidotas vai izraudzītas tiesas nolēmumiem attiecībā uz nolīgumu noteikumu piemērošanu un interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Atzinums 1/91 (EEZ līgums – I), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911214">1991. gada 14. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:490">EU:C:1991:490</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); Atzinums 1/09, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110308">2011. gada 8. marts</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:123">EU:C:2011:123</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un Atzinums 2/13, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0182">182.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0183">183.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Tomēr šādas pilnvaras var pieņemt tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērota Savienības un tās tiesību sistēmas autonomija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Atzinums 2/13, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2454">EU:C:2014:2454</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0183">183.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un spriedums <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT>, 57. punkts.</P></NOTE>. Taču, kā esmu norādījis šo secinājumu 78. un 79. punktā, ar EHN 26. pantā paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu, ciktāl ar to ir atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, ir tieši aizskarta Savienības tiesību autonomija. Šajos apstākļos šo konstatējumu nevar ietekmēt tas, ka arī Savienība ir EHN slēdzējpuse.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">ii)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Atšķirīgums no Atzinuma 1/17</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Visbeidzot Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdības tiesas sēdē apgalvoja, ka Atzinumā 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Atzinums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīlis</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:341">EU:C:2019:341</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> tika ieviesta jauna strīdu izšķiršanas mehānismu, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, analīzes shēma. Šāds mehānisms pats par sevi neesot nesaderīgs ar Savienības tiesībām, ja tiesai, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, ar to netiek piešķirtas pilnvaras interpretēt vai piemērot Savienības tiesību normas un ja tās pieņemtie nolēmumi netraucē Savienības iestādēm darboties atbilstoši tās konstitucionālajam ietvaram.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Tomēr šī argumentācija nepārliecina. Pirmkārt, kā tas izklāstīts šo secinājumu 74. un 75. punktā, es uzskatu, ka ar EHN 26. pantu šķīrējtiesai, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, tieši ir atļauts interpretēt vai piemērot Savienības tiesību normas. Turklāt EHN 26. pants atšķiras no strīdu izšķiršanas mehānisma, kas paredzēts Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā, ko noslēgusi Kanāda, no vienas puses, un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, no otas puses (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/><HT TYPE="ITALIC">CETA</HT><QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>), ciktāl minētajā nolīgumā attiecībā uz Savienības tiesību interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Atzinums 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīlis</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:341">EU:C:2019:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0131">131.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir paredzēta skaidra atruna, savukārt šādas atrunas nav EHN 26. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Otrkārt un it īpaši, norādu, ka Atzinumā 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Atzinums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīlis</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:341">EU:C:2019:341</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesas argumentācija, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu, nekādā veidā nevar ietekmēt EHN 26. panta analīzi. Kā savā atzinumā norādīja Tiesa, jautājums par to, vai ieguldījumu tiesas izveide vai uzturēšana uz šāda nolīguma pamata ir saderīga ar Savienības tiesībām, atšķiras no jautājuma, vai ar šīm tiesībām ir saderīga šādas tiesas izveide, pamatojoties uz nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un trešo valsti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Atzinums 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīlis</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:341">EU:C:2019:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0127">127.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tāpēc Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdību argumentāciju var pieņemt tikai tad, ja EHN attiektos tikai uz attiecībām starp Savienību un trešām valstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Proti, lai arī dalībvalstīm ir jāievēro savstarpējās uzticēšanās princips, šis princips nekādā gadījumā nav piemērojams attiecībās starp Savienību un trešām valstīm. Precīzāk, attiecības ar trešām valstīm nav balstītas uz pamatpremisu, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij ar visām<?PAGE NO="16"?> pārējām dalībvalstīm ir daudzas kopīgas Savienības pamatvērtības un šīs dalībvalstis tās savstarpēji atzīst un tādējādi respektē Savienības tiesības, kuras tās īsteno. Kā ir norādījis ģenerāladvokāts Ī. Bots [<HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT>], katra līgumslēdzējpuse, noslēdzot nolīgumu ar trešām valstīm, ne vienmēr uzticas otras līgumslēdzējpuses tiesu sistēmas spējai nodrošināt nolīgumā iekļauto noteikumu ievērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumi par Atzinumu 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Eiropas Savienību</NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:72">EU:C:2019:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādas savstarpējās uzticēšanās neesamība, kas ir Savienībā, tieši ir iemesls, kura dēļ līgumslēdzējpuses nolemj vienoties par neitrālu strīdu izšķiršanas mehānismu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumi par Atzinumu 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Eiropas Savienību</NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:72">EU:C:2019:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Par šo jautājumu skat. arī Lenaerts, K., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>Upholding the Rule of Law through Judicial Dialogue<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, <HT TYPE="ITALIC">Yearbook of European Law</HT>, 2019, 38. sēj., 12. lpp.</P></NOTE>. Šāds mehānisms, kura nav abās līgumslēdzējpusēs, ļauj nodrošināt līgumslēdzējpušu uzticēšanos attiecībā uz nolīguma piemērošanu, tomēr šo uzticēšanos nevar sajaukt ar savstarpēju uzticēšanos, kas strukturē attiecības Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Atzinums 1/17 (<HT TYPE="ITALIC">CETA</HT> nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Atzinums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīlis</DATE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:341">EU:C:2019:341</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ņemot vērā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> noteiktos principus, neietekmē EHN 26. pantā paredzētā strīdu izšķiršanas mehānisma vērtējumu, ciktāl ar to ir atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, jo šis nolīgums reglamentē attiecības starp dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājumi par EHN 26. panta piemērojamību Savienības tiesību sistēmā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka EHN 26. pantā paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms, manuprāt, nav saderīgs ar Savienības tiesībām, ciktāl gadījumā, ja rodas strīds starp dalībvalsts ieguldītāju un citu dalībvalsti, šķīrējtiesai, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, ar to ir atļauts interpretēt vai piemērot Savienības tiesības, un tādējādi ar to tiek apdraudēts savstarpējas uzticēšanās starp dalībvalstīm princips un ar Līgumiem iedibināto tiesību rakstura saglabāšana, kā arī aizskarta Savienības tiesību autonomija. Tādējādi šī iemesla dēļ EHN 26. pantu nevar piemērot Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Tomēr neiespējamība dalībvalsts ieguldītājam vērsties šķīrējtiesā gadījumā, ja rodas strīds ar citu dalībvalsti, nenozīmē, ka EHN 26. pantu nekad nevar piemērot Savienības tiesību sistēmā. Dalībvalsts ieguldītāji principā jebkurā brīdī var iesūdzēt citu dalībvalsti šajās tiesās gadījumā, ja rodas šajā noteikumā minētais strīds<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Papildus nevar izslēgt, ka dalībvalstu tiesām varētu būt nepieciešama Tiesas sniegta EHN 26. panta interpretācija, kad tās pārbauda šķīrējtiesas nolēmumu attiecībā uz strīdu starp trešās valsts ieguldītāju un dalībvalsti, kas var ietvert šķīrējtiesnešu sniegtu Savienības tiesību interpretāciju.</P></NOTE>. Šī iespēja tomēr ir atkarīga no tā, vai šādus prasījumus var pamatot ar EHN materiāltiesiskajiem noteikumiem un tādējādi vai tie savukārt ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā. Tagad aplūkošu šo jautājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">EHN 1. panta 6. punkta piemērojamība Savienības tiesību sistēmā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>EHN 1. panta 6. punktā ir definēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, kā tas tiek lietots EHN noteikumos; tas ir minēts EHN pirmajā daļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>Definīcijas un priekšmets<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>. Tādējādi tas ir viens no EHN ievada noteikumiem, kura mērķis ir vispārēji noteikt minētā nolīguma priekšmetu un piemērošanas jomu, kā arī definēt tā noteikumos lietotos jēdzienus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, EHN 1. panta 6. punkts, ciktāl tajā ir noteikta EHN materiālā piemērošanas joma, izraisa arī EHN aizsardzības materiāltiesisko noteikumu piemērošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos šī noteikuma piemērojamība Savienības tiesību sistēmā būtībā ir atkarīga no tā, vai materiāltiesiskie noteikumi, kas saskaņā ar to stājas spēkā, paši ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā tādējādi, ka vienas dalībvalsts ieguldītāji var uz tiem atsaukties, ceļot prasību pret citu dalībvalsti šīs valsts tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Lai arī šis jautājums spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> netika atrisināts, tajā tomēr ir konstatējamas zināmas šaubas attiecībā uz iespēju piemērot Savienībā materiāltiesiskos noteikumus, kas iekļauti ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumos kopumā un EHN it īpaši<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Šajā ziņā skat. Komisijas <DATE ISO="20180719">2018. gada 19. jūlija</DATE> Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei – ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība, COM(2018) 547 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Tomēr es neuzskatu, ka šajā lietā uz šo jautājumu tīri teorētiski var sniegt nepārprotamu atbildi. Tas nozīmētu izvērtēt <HT TYPE="ITALIC">in abstracto</HT> un izsmeļoši visas pārklāšanās, kas var pastāvēt Savienības tiesībās un EHN<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Saistībā ar piemēru attiecībā uz ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumu, ko noslēgušas divas dalībvalstis, un Savienības tiesību iespējamo pārklāšanos skat. ģenerāladvokāta M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:699">EU:C:2017:699</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr, manuprāt, būtu nepareizi šādu vērtējumu veikt stadijā, kad šīs lietas apstākļos tiek izskatīta Tiesas kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem. Turklāt ir jāuzsver, ka šo jautājumu lietas dalībnieki neapsprieda<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Lai arī lietas dalībniekiem tiesas sēdē tika jautāts par sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Achmea</HT> ietekmi, debatēs tika apspriesta tikai šī sprieduma ietekme uz EHN 26. pantā paredzētā strīdu izšķiršanas mehānisma saderību ar Savienības tiesībām. Uzsveru, ka faktiski šis spriedums attiecas nevis uz materiāltiesisko noteikumu, bet tikai uz līdzīga ar <HT TYPE="ITALIC">BIT</HT> izveidota mehānisma saderību ar Savienības tiesībām.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Turklāt uzsveru, ka vienīgo argumentu par EHN materiāltiesisko noteikumu nesaderību ar Savienības tiesībām šajā lietā īsumā formulēja Itālijas valdība un Komisija, pamatojoties uz to, ka Savienības tiesībās ir paredzēti ieguldījumu aizsardzības instrumenti, kas ir līdzvērtīgi EHN ieguldījumu aizsardzības instrumentiem. Tomēr iemesli, kuru dēļ šīs aizsardzības līdzvērtība pati par sevi nozīmē nesaderību ar Savienības tiesībām, manuprāt, pirmšķietami nav skaidri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos uzskatu, ka šajā stadijā EHN materiāltiesisko noteikumu, tostarp EHN 1. panta 6. punkta, nesaderību ar Savienības tiesībām nevar droši ne izslēgt, ne pieļaut. Ņemot to vērā, ir jāpieņem, ka šie noteikumi ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Secinājumi par Tiesas kompetenci</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>EHN 26. pants, manuprāt, nav saderīgs ar Savienības tiesībām, ciktāl tajā ir paredzēta iespēja sākt tiesvedību šķīrējtiesā, tāpēc šādu strīdu izšķiršanas mehānismu nevar piemērot Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Tomēr, ciktāl šajā stadijā nevar izslēgt, ka Savienības tiesību sistēmā var piemērot EHN materiāltiesiskos noteikumus, tostarp EHN 1. panta 6. punktu, ir jāpieņem, ka dalībvalsts ieguldītāji var atsaukties uz šiem noteikumiem gadījumā, ja rodas strīds ar citu dalībvalsti pēdējās minētās dalībvalsts tiesās saskaņā ar EHN 26. pantu. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka gan EHN 1. panta 6. punkts, gan EHN 26. pants ir piemērojams Savienības tiesību sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Savienībai ir zināma interese interpretēt šos noteikumus vienveidīgi, tāpēc Tiesai būtu jābūt kompetencei atbildēt uz visiem prejudiciālajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu: jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> EHN 1. panta 6. punkta izpratnē</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EHN 1. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas līguma un neietver ieguldītāja ieguldījumu uzņemošajā valstī, var būt ieguldījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT> apgalvoja, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> ir definēts EHN un ka ar šo definīciju pietiek, lai arī tajā ir sniegts neizsmeļošs tādu aktīvu piemēru uzskaitījums, kas ir ieguldījums EHN izpratnē. Šī sabiedrība arī apgalvo, ka EHN 1. panta 6. punktā lietoto terminu jēga ir skaidra, tāpēc tie nav jāinterpretē un nav arī jāatsaucas uz šajā definīcijā neiekļautiem kritērijiem. Visbeidzot <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT> apgalvo, ka EHN 1. panta 6. punktā ir paredzēts, ka līgumisku prasījumu var uzskatīt par ieguldījumu, jo EHN 1. panta 6. punkta c) un f) apakšpunktā attiecīgi ir minēti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>prasījumi skaidrā naudā<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>jebkādas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar līgumu<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Moldovas Republika, Spānijas, Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Komisija apgalvo, ka prasījums, kas radies no pārdošanas līguma, nevar būt ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē. Tās apgalvo, ka, lai arī EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums, tas var būt ieguldījums tikai ar nosacījumu, ka šis prasījums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>saistīts ar ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>. Tomēr prasījumu, kas radies no pārdošanas līguma, nevar uzskatīt par prasījumu, kas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>saistīts ar ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>. Moldovas Republika turklāt uzsver, ka ir jāatsaucas uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> parasto nozīmi un ka tas ietver kapitāla ieguldījumu, kura nav līgumiska prasījuma gadījumā. Visbeidzot Moldovas Republika un Komisija uzsver, ka ir būtiski nošķirt to, kas attiecas uz tirdzniecību, no tā, kas attiecas uz ieguldījumiem, jo tikai šiem ieguldījumiem ir nodrošināta aizsardzība ar EHN III daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Ieguldījumi EHN 1. panta 6. punktā ir definēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>jebkuri aktīvi, kuri tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>. Tādējādi EHN ir sniegta neprecīza definīcija, kurā pirmšķietami nav konkrēti definēta darbība, ar ko šis ieguldījums ir saistīts. Šajā noteikumā ir piebilsts, ka ieguldījumam EHN izpratnē ir jābūt saistītam ar saimniecisko darbību enerģētikas nozarē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Šo definīciju papildina neizsmeļošs konkrētu ieguldījumu piemēru uzskaitījums šīs normas izpratnē. No tā izriet, ka tad, ja attiecīgos aktīvus var uzskatīt par kādu no ieguldījumiem, kas skaidri minēti EHN 1. panta 6. punktā, kā to arī apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT>, šis noteikums principā nav jāinterpretē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Par šo jautājumu šķīrējtiesas judikatūrā skat. <HT TYPE="ITALIC">Anatolie Stati, Gabriel Stati, Ascom Group SA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Terra Raf Trans Traiding Ltd</HT> pret Kazahstānu (Stokholmas Tirdzniecības palātas (<HT TYPE="ITALIC">CSS</HT>) lieta Nr. V 116/2010), spriedums, <DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembris</DATE>, 806. punkts, un doktrīnā – Gaillard, E., <HT TYPE="ITALIC">Journal du droit international (Clunet)</HT>, 2019, Nr. 6, 160. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Uz līgumiskiem prasījumiem var attiecināt EHN 1. panta 6. punkta definīcijas, kas iekļautas gan EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā, gan EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktā. Tās attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>prasījum[iem] skaidrā naudā [..], kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistītas ar ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkts.</P></NOTE>, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>jebkād[ām] tiesīb[ām], kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Tomēr norādu, ka, lai arī abos šajos noteikumos ir sniegti piemēri ieguldījumiem EHN izpratnē, tajos ir arī paredzēti papildu nosacījumi ieguldījuma kvalificēšanai. Pirmkārt, EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums, ja tas ir radies no līguma, kas savukārt ir saistīts ar ieguldījumu. Otrkārt, EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktā ir noteikts, ka ar līgumu piešķirtās tiesības ir ieguldījums, ja tas ir piešķirts saimnieciskās darbības veikšanai enerģētikas jomā. Citiem vārdiem sakot, prasījums, kas radies no līguma, nav automātiski uzskatāms par ieguldījumu EHN izpratnē, jo nolīgumā ir paredzēti daži ierobežojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Tomēr šo nosacījumu pievienošana apgrūtina, ja ne padara neiespējamu nepārprotami sasaistīt jebkādu līgumisku prasījumu ar kādu no ieguldījuma veidiem EHN 1. panta 6. punkta izpratnē. Proti, uz līgumisku prasījumu, it īpaši, ja tas izriet no elektroenerģijas pārdošanas līguma, nevar neapšaubāmi attiecināt EHN 1. panta 6. punkta c) vai f) apakšpunktu, ja iepriekš nav noteikta šajos noteikumos minēto papildu nosacījumu nozīme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Tādējādi abu šo noteikumu interpretācija ir jāsniedz saskaņā ar Vīnes konvencijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P><DATE ISO="19690523">1969. gada 23. maija</DATE> Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām (Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 1155. sēj., 353. lpp.), https://treaties.un.org/doc/Publication/UNTS/Volume%201155/volume-1155-I-18232-French.pdf.</P></NOTE> 31. panta 1. punktu, [proti], <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>godprātīgi saskaņā ar parasto nozīmi, kāda piešķirama līguma noteikumiem kopumā un atbilstoši tā objektam un mērķim<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Runājot par EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru prasījumam jāizriet no līguma, kas saistīts ar ieguldījumu, norādu uz dažām neskaidrībām. Proti, šajā noteikumā ir definēti prasījumi skaidrā naudā, kurus var uzskatīt par ieguldījumu, uz ko savukārt ir attiecināms jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>. Citiem vārdiem sakot, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> vienlaikus ir definēts jēdziens un jēdziens, kas lietots, lai to definētu. EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktam ir apļveida raksturs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Attiecībā uz ieguldījuma definīcijas apļveida raksturu skat. Pyka, M., <HT TYPE="ITALIC">Pojęcie inwestycji w międzynarodowym arbitrażu inwestycyjnym</HT>, C. H. Beck, Varšava, 2018, 43. un 44. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos un lai novērstu šo apļveida raksturu, EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā lietoto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> var saprast tikai tieši šajā noteikumā minētajā nozīmē. Kā norāda Polijas valdība, prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums tikai tad, ja tas ir veikts saskaņā ar līgumu, kas savukārt ir saistīts ar citu ieguldījumu EHN izpratnē, kurš neietilpst EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Tomēr nevienu no pārējiem EHN 1. panta 6. punktā minētajiem ieguldījumiem nevar uzskatīt par tādu ieguldījumu, kurš aptver elektroenerģijas piegādi, uz ko attiecas līgums, no kura izriet aplūkotais prasījums skaidrā naudā. Neviena no šī noteikuma daļām neattiecas uz komercdarījumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Var rasties šaubas par to, vai ir iespējams elektroenerģijas piegādei piemērot EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktu, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>jebkād[ām] tiesīb[ām], kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>. Šāda argumentācija turklāt ir atrodama šķīrējtiesu judikatūrā, šajā ziņā skat. <HT TYPE="ITALIC">Petrobart Limited</HT> pret Kirgizstānas Republiku (<HT TYPE="ITALIC">CSS</HT> lieta Nr. 126/2003), spriedums, <DATE ISO="20050329">2005. gada 29. marts</DATE>, 72. lpp. Tomēr, ņemot vērā manis ierosināto EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkta interpretāciju, šāda iespēja būtu jāizslēdz. Skat. šo secinājumu 121. un nākamos punktus.</P></NOTE>. Tādējādi no EHN 1. panta 6. punkta gramatiskās interpretācijas izriet, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, nav prasījums skaidrā naudā saskaņā ar līgumu, kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistīts ar ieguldījumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta gramatisko interpretāciju apstiprina arī šajā noteikumā lietotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> parastā nozīme<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P>Doktrīnā ir aizstāvēta doma, ka, aplūkojot EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā iekļauto jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> definīciju, ir jāatsaucas tikai uz šī jēdziena parasto nozīmi. Proti, kā rakstveida apsvērumos apgalvo Polijas valdība, EHN angļu valodas versijā lietotais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>Investment<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> EHN izpratnē, ko lieto ar lielo burtu, ir nošķirts no angļu valodā lietotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>investment<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>, kas šajā gadījumā lietots parastajā nozīmē un rakstāms ar mazo burtu. Kā tas ir atgādināts šo secinājumu 114., 115. un 116. punktā, [jēdzienam] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>investissements<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>, kas tātad atšķiras no [jēdziena] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>Investissements<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, kuri ir aizsargāti ar EHN, esot objektīva nozīme. Tomēr EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka prasījumam ir jārodas no līguma, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>ir saistīts ar ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, no tā arī izriet, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> šajā gadījumā būtu jāsaprot tikai objektīvi, atsaucoties uz jēdziena parasto nozīmi. Attiecībā uz šo apgalvojumu skat. Baltag, C., <HT TYPE="ITALIC">The Energy Charter Treaty: The Notion of Investor</HT>, Kluwer Law International, Alfena pie Reinas, 2012, 174. lpp. Tomēr mani ne visai pārliecina šis arguments, kas balstīts tikai uz ortogrāfiju, kura turklāt nav atrodama visās EHN valodu versijās.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Kā apgalvo Moldovas Republika un Komisija, sarunvalodā ar šo jēdzienu parasti apzīmē darījumu, kas ietver uz noteiktu termiņu veiktu finansiālu ieguldījumu un ar to saistītu risku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> franču valodā it īpaši ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>placement de fonds en vue d’obtenir des revenus<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> [līdzekļu ieguldīšana ienākumu gūšanas nolūkā], <HT TYPE="ITALIC">Dictionnaire de l’Académie française</HT>, 9. izdevums. Angļu valodā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>investment<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>the act of putting money [..] into something to make a profit<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> [naudas ieguldīšana, lai gūtu peļņu]. Attiecībā uz šī jēdziena definīcijas izstrādes gaitu skat. Gilles, A., <HT TYPE="ITALIC">La définition de l’investissement international</HT>, Larcier, Brisele, 2012, 16. un nākamās lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Turklāt šajā nozīmē šķīrējtiesu judikatūrā pakāpeniski tika izstrādāta jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> objektīva definīcija, saskaņā ar kuru ieguldījumam ir trīs iezīmes: ieguldītāja veikts ieguldījums, konkrēts izpildes termiņš un darījuma risku uzņemšanās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Salini Costruttori S.p.A</HT>. un <HT TYPE="ITALIC">Italstrade S.p.A</HT>. pret Marokas Karalisti (<HT TYPE="ITALIC">CIRDI</HT> lieta Nr. ARB/00/4), spriedums, <DATE ISO="20010723">2001. gada 23. jūlijs</DATE>, 129 <HT TYPE="ITALIC">Journal du droit international</HT> 196 (2002), 52. punkts. Attiecībā uz šīs judikatūras analīzi skat. Pyka, M., minēts iepriekš, 63.–111. lpp., un Jeżewski, M., <HT TYPE="ITALIC">Międzynarodowe prawo inwestycyjne</HT>, C. H. Beck, Varšava, 2019, 127.–134. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Lai arī šī definīcija ir izstrādāta attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>, kas lietots Vašingtonā <DATE ISO="19650318">1965. gada 18. martā</DATE> parakstītajā Konvencijā par strīdu izšķiršanu saistībā ar ieguldījumiem starp valsti un citas valsts valstspiederīgajiem, manuprāt, tajā ir minētas būtiskas ieguldījumam raksturīgas iezīmes, un šajā ziņā doktrīnā tās ir bieži atgādinātas gadījumos, kad ir jāsniedz šī jēdziena vispārēja definīcija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Skat. Baltag, C., minēts iepriekš, 167.–183. lpp., kā arī Kessedjian, C., un Pironon, V., minēts iepriekš, 206. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Tādējādi prasījums skaidrā naudā saskaņā ar šo jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> nozīmi ir ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē, ja tas ir radies no līguma, kas ietver ieguldītāja veiktu ieguldījumu un gaidas saņemt peļņu, kura nav garantēta. Turklāt EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā minētā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> nozīme ir atrodama gan šķīrējtiesu judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Skat. it īpaši <HT TYPE="ITALIC">Masdar Solar &amp; Wind Cooperatief U.A</HT>. pret Spānijas Karalisti (<HT TYPE="ITALIC">CIRDI</HT> lieta Nr. ARB/14/1), spriedums, <DATE ISO="20180516">2018. gada 16. maijs</DATE>, 195. un nākamie punkti, un <HT TYPE="ITALIC">Isolux Netherlands, BV</HT> pret Spānijas Karalisti (<HT TYPE="ITALIC">CSS</HT> lieta Nr. V 2013/153), spriedums, <DATE ISO="20160717">2016. gada 17. jūlijs</DATE>, 683. un nākamie punkti.</P></NOTE>, gan doktrīnā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Skat. Baltag, C., minēts iepriekš, 178. un nākamās lpp., kā arī Audit, M, <HT TYPE="ITALIC">Journal de droit international (Clunet)</HT>, 2020, Nr. 3, 16. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Taču elektroenerģijas piegādes līgums ir parasts komercdarījums, uz kuru nevar attiecināt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/>, jo tas neietver ne ieguldījumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P><HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT> tiesas sēdē apgalvoja, ka ieguldījums esot elektroenerģijas piegāde. Tomēr ar šo argumentu nepietiek, lai elektroenerģijas piegādes līgumu kvalificētu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>līgumu, kas ir saistīts ar ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>, jo tas tomēr neietver risku attiecībā uz ienesīgumu, kas tiek gaidīts no šāda ieguldījuma.</P></NOTE>, ne gaidas saņemt no ieguldījuma atkarīgus ienākumus. Tādējādi es uzskatu, ka prasījums, kas rodas no elektroenerģijas piegādes līguma, nav saistīts ar ieguldījumu un neatbilst EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Visbeidzot šo jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/> interpretāciju EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta izpratnē apstiprina EHN vispārējās loģikas izpēte un izveidotā ieguldījumu aizsardzības sistēma. Kā uzsver Komisija, EHN ir nošķirti noteikumi par tirdzniecību, kas iekļauti tā II daļā, no<?PAGE NO="21"?> noteikumiem par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas ietverti III daļā. Tādējādi parasts komercdarījums pats par sevi nav pielīdzināms ieguldījumam, citādi nošķiršana starp to, kas attiecas uz tirdzniecību, un to, kas attiecas uz ieguldījumu un kam tādējādi ir jānodrošina īpaša aizsardzība, zaudētu jēgu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P>It īpaši, izmantojot EHN 26. pantā paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu. Dažkārt atsevišķiem komercdarījumiem piemīt iezīmes, kas ļauj tos kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>, attiecībā uz šo jautājumu skat. Pyka, M., minēts iepriekš, 175.–181. lpp. Neuzskatu, ka šādu vērtējumu var piemērot izskatāmajā lietā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Tādējādi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta izpratnē nevar sajaukt ar vienkāršu komercdarbību, tāpēc prasījumu, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver ieguldījumu un gaidas gūt no šī ieguldījuma atkarīgu peļņu, nevar uzskatīt par ieguldījumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>jebkād[ām] tiesīb[ām], kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>. Šajā ziņā atgādinu, ka jau EHN 1. panta 6. punktā vispārēji ir paredzēts, ka ieguldījums EHN izpratnē ir jāpiesaista saimnieciskajai darbībai enerģētikas nozarē. Tādējādi EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktā paredzēto nosacījumu nevar saprast līdzīgā nozīmē, pretējā gadījumā šis precizējums pilnībā zaudētu jēgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Tādējādi EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts neattiecas uz visām līgumiskajām tiesībām saistībā ar saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, bet tajā ir paredzēts papildu nosacījums, lai līgumiskās tiesības varētu uzskatīt par aizsargātu ieguldījumu EHN izpratnē. Tas izriet no paša šī noteikuma formulējuma. Tādējādi jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>veikt<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/> lietojums norāda, ka attiecīgās līgumiskās tiesības tiek piešķirtas, <HT TYPE="ITALIC">lai</HT> veiktu saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P>Turklāt šī interpretācija vēl skaidrāk izriet no EHN angļu valodas versijas: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>any right conferred [..] by contract [..] <HT TYPE="ITALIC">to undertake</HT> any economic activity in the energy sector<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> (jebkādas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..], <HT TYPE="ITALIC">lai veiktu</HT> saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē) (mans izcēlums).</P></NOTE>. Līgumiskajām tiesībām ir jāļauj veikt saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, ko saņēmējs nevarētu īstenot to neesamības gadījumā. Citiem vārdiem sakot, līgumiskajām tiesībām ir jāļauj veikt šo darbību un jārada apstākļi šīs darbības veikšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0084"><P>Šādu līgumisku tiesību tipisks piemērs ir infrastruktūras koncesija, lai darbotos līgumslēdzējpuses teritorijā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Taču, lai arī līgumisks prasījums ir ar līgumu piešķirtas tiesības, to tomēr nevar uzskatīt par tiesībām, kas ļauj veikt saimnieciskas darbības enerģētikas nozarē, ja tas ir iegūts <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> tā iegādes no sākotnējā turētāja. Šādos apstākļos ar prasījumu tā turētājam ir piešķirtas tiesības nevis veikt saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, bet tikai pieprasīt ar to saistītu maksājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Turklāt, pat ja būtu jāņem vērā prasījuma izcelsme <HT TYPE="ITALIC">quod non</HT>, proti, elektroenerģijas piegādes līgums, manuprāt, tiktu sasniegts tāds pats rezultāts. Lai arī starp divām sabiedrībām noslēgtais elektroenerģijas pārdošanas līgums ļauj vienai no sabiedrībām piegādāt elektroenerģiju otrai, tas nav šis līgums, kas ļauj veikt saimnieciskas darbības enerģētikas nozarē. Elektroenerģijas piegādātāja sabiedrība faktiski jau var piegādāt attiecīgo elektroenerģiju otrai līgumslēdzējpusei, tāpēc līgums nekādā ziņā neietver atļauju vai tiesības veikt saimniecisko darbību enerģētikas nozarē uzņemošajā valstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Tādējādi šādam prasījumam, pēc manām domām, nav piemērojams EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka ne EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu, ne 1. panta 6. punkta f) apakšpunktu nevar interpretēt tādējādi, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, ir ieguldījums šo noteikumu izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par EHN 1. panta 6. punktā lietotā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> vispārēju definīciju</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>EHN 1. panta 6. punktā ir sniegta vispārēja – lai arī plaša – jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> definīcija, un tajā minētais ieguldījumu uzskaitījums nav izsmeļošs. Tādējādi varētu aizstāvēt domu, ka prasījums, kam nav piemērojams EHN 1. panta 6. punkta c) vai f) apakšpunkts, tomēr var būt ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē, ciktāl tas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/>tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Šāda argumentācija nepārliecina. Kā esmu uzsvēris<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0085"><P>Skat. šo secinājumu 107. punktu.</P></NOTE>, līgumiski prasījumi ir vienīgie aktīvi, attiecībā uz kuriem EHN 1. panta 6. punktā ir paredzēti skaidri ierobežojumi, lai tos varētu uzskatīt par ieguldījumiem. Tādējādi uz vispārēju jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> definīciju nevar atsaukties tikai tādēļ, lai izvairītos no ierobežojumiem, kas tomēr ir noteikti EHN 1. panta 6. punkta c) un f) apakšpunktā, pretējā gadījumā tiktu noliegta šo konkrēto noteikumu esamība un sniegta jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0098" REF.END="QE0098"/>ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/> EHN izpratnē <HT TYPE="ITALIC">contra legem</HT> interpretācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Tāpēc uz pirmo prejudiciālo jautājumu ierosinu atbildēt, ka EHN 1. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, nav ieguldījums šī noteikuma izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījums ir vienas līgumslēdzējpuses ieguldītāja veikta prasījuma pirkšana, ko veicis saimnieciskās darbības subjekts, kurš nav no EHN slēdzējas valsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Šajā ziņā atgādinu, ka attiecīgais prasījums ir radies no līgumiskām attiecībām starp <HT TYPE="ITALIC">Moldtranselectro</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Derimen</HT>, kas ir Britu Virdžīnu salās jeb valstī, kas nav EHN slēdzējpuse, reģistrēta sabiedrība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Ar EHN 26. panta 1. punktu ir atļauts izšķirt strīdus starp līgumslēdzējpusi un citas līgumslēdzējpuses ieguldītāju, ja strīds attiecas uz ieguldījumu, <HT TYPE="ITALIC">ko veicis šis ieguldītājs</HT>. Iesniedzējtiesa vaicā par prasījuma izcelsmes iespējamo ietekmi, ja šis prasījums sākotnēji ir radies valsts saimnieciskās darbības subjektam, kas nav no EHN slēdzējpuses valsts, uz minētā prasījuma kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0099" REF.END="QE0099"/>ieguldījuma<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/> kvalifikāciju EHN 26. panta 1. punkta izpratnē, ar ko ir noteikts, ka šāds ieguldījums ir jāveic līgumslēdzējpuses ieguldītājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Vispirms norādu, ka, ņemot vērā manis ierosināto atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro jautājumu nav jāatbild, ciktāl, atbildot uz pirmo jautājumu noraidoši, nav jānoskaidro, vai prasījuma izcelsmei ir ietekme uz tā atzīšanu par līgumslēdzējpuses ieguldītāja veiktu ieguldījumu EHN 26. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="23"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Tomēr, ja Tiesa nepiekristu manam pirmā jautājuma vērtējumam, pilnīguma labad iztirzāšu otro prejudiciālo jautājumu, pieņemot, ka šāds prasījums var būt ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT>Kā norāda iesniedzējtiesa un uzsver Moldovas Republika, lai noskaidrotu, vai ieguldījumu ir veicis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0100" REF.END="QE0100"/>līgumslēdzējpuses ieguldītājs<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/>, ir jāatsaucas uz EHN 1. panta 8. punktu, kurā ir definēta vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0101" REF.END="QE0101"/>veikt ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/>. Šajā noteikumā it īpaši ir paredzēts, ka ieguldījumu var veikt, iegādājoties visus esošos ieguldījumus vai daļu no tiem. Savukārt tajā nav noteikts, ka attiecīgie esošie ieguldījumi sākotnēji ir jāveic EHN dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136.</NO.P><TXT>Moldovas Republika tomēr apgalvo, ka šāds nosacījums pastāvot. Pēc tās domām, vārdkopa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0102" REF.END="QE0102"/>esošs ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/> ir jāsaprot atbilstoši EHN 1. panta 6. punktā sniegtajai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0103" REF.END="QE0103"/>ieguldījuma<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> definīcijai, kurā ir noteikts, ka ieguldījums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0104" REF.END="QE0104"/>tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/>. Taču tā norāda, ka EHN 1. panta 7. punktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0105" REF.END="QE0105"/>ieguldītājs<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/> savukārt ir definēts it īpaši kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0106" REF.END="QE0106"/>sabiedrība vai cita organizācija, kas tiek organizēta saskaņā ar minētajā līgumslēdzējpusē piemērojamiem tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/>. Tādējādi tā apgalvo, ka, tā kā saimnieciskās darbības subjekts, kas ir attiecīgā prasījuma sākotnējais turētājs, ir saimnieciskās darbības subjekts, kas nav no EHN slēdzējas valsts, to nevarot uzskatīt par ieguldītāju EHN 1. panta 7. punkta izpratnē, tāpēc attiecīgais prasījums nevarot būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0107" REF.END="QE0107"/>esošs ieguldījums<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>, ko veikusi līgumslēdzējpuses sabiedrība, EHN 1. panta 8. punkta un 26. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137.</NO.P><TXT>Šāda argumentācija nepārliecina. Lai arī Moldovas Republikas argumentācija par nepieciešamību atsaukties uz EHN 1. panta 6.–8. punktu, lai definētu vārdkopu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0108" REF.END="QE0108"/>ieguldījums, ko veicis<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/> ir jāapstiprina, tās secinājums tomēr izriet no nepilnīgas šo pantu interpretācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138.</NO.P><TXT>Kā esmu norādījis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0086"><P>Skat. šo secinājumu 135. punktu.</P></NOTE>, EHN 1. panta 8. punktā ne tikai nav paredzēts nosacījums par esoša ieguldījuma ģeogrāfisko izcelsmi, bet izskatītajos noteikumos arī ir skaidri noteikts, ka šādu ieguldījumu var veikt saimnieciskās darbības subjekts, kas nav no EHN slēdzējas valsts. Proti, EHN 1. panta 7. punktā ir definēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0109" REF.END="QE0109"/>ieguldītājs<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/>, ciktāl tas attiecas gan uz līgumslēdzējpusēm, gan trešām valstīm. Tādējādi tiek skaidri pieļauts, ka ieguldītājs var būt no valsts, kas nav EHN slēdzējpuse, tomēr tas nenozīmē, ka viņa veiktie ieguldījumi nav esoši ieguldījumi EHN izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0087"><P>Precizēju, ka tad, ja ieguldījums, kuru veicis ieguldītājs, kas nav no EHN slēdzējas valsts, ir ieguldījums EHN izpratnē, tas tomēr nav ar nolīgumu <HT TYPE="ITALIC">aizsargāts</HT> ieguldījums, jo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības materiāltiesiskie noteikumi tieši attiecas tikai uz līgumslēdzējpušu ieguldītāju ieguldījumiem. Skat. it īpaši EHN 10. pantu: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0110" REF.END="QE0110"/>Katra līgumslēdzējpuse veicina un veido [..] stabilus, vienlīdzīgus, labvēlīgus un pārredzamus nosacījumus <HT TYPE="ITALIC">citu līgumslēdzējpušu ieguldītājiem</HT>, kas veic ieguldījumus tās teritorijā. Šādos nosacījumos iekļauj saistības vienmēr piešķirt taisnīgu un vienlīdzīgu režīmu attiecībā <HT TYPE="ITALIC">uz citu līgumslēdzējpušu ieguldītāju ieguldījumiem</HT>.<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/> (Mans izcēlums.)</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos tas, ka prasījums ir radies saimnieciskās darbības subjektam, kas nav no EHN slēdzējas valsts, pilnībā neietekmē tā atzīšanu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0111" REF.END="QE0111"/>esošu ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/>, jo šis uzņēmējs ir jāuzskata par ieguldītāju atbilstoši EHN noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka tad, ja līgumslēdzējpuses uzņēmējs iegādājas prasījumu, kurš radies saimnieciskās darbības subjektam, kas nav no EHN slēdzējas valsts, šāda iegāde ir jāuzskata par esoša ieguldījuma pirkšanu un tādējādi par ieguldījumu, ko veicis līgumslēdzējpuses ieguldītājs EHN izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="24"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141.</NO.P><TXT>Moldovas Republika, <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT> un Komisija tomēr norādīja uz iespēju šajos apstākļos ļaunprātīgi izmantot tiesības. Proti, nevar izslēgt, ka līgumslēdzējpuses ieguldītājs iegādājas tādas valsts saimnieciskās darbības subjekta veiktu ieguldījumu, kas nav EHN slēdzējpuse, tikai ar mērķi gūt labumu no EHN piešķirtās aizsardzības, it īpaši, lai īstenotu EHN 26. panta 1. punktu un celtu prasību pret līgumslēdzējpusi, kas citādi nebūtu iespējams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142.</NO.P><TXT>Lai arī šāda iespēja pastāv, tomēr ar to nepietiek, lai ieguldījumam, kas nopirkts no saimnieciskās darbības subjekta, kurš nav no EHN slēdzējas valsts, automātiski liegtu izmantot ieguldījumu aizsardzības priekšrocību, kas ir piešķirta ar strīdu izšķiršanas [mehānismu]. Šāda interpretācija, manuprāt, ne tikai ir nesaderīga ar iepriekš izskatītajiem EHN noteikumiem, bet tā arī izraisītu to, ka neviens no ārvalstu ieguldītāja nopirkts ieguldījums nekad netiktu aizsargāts ar EHN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos tiesību ļaunprātīgas izmantošanas esamību var ņemt vērā tikai kazuistiski, un to nevar pamatot princips, saskaņā ar kuru ieguldījums, ko līgumslēdzējpuses ieguldītājs ir iegādājies no ieguldītāja, kurš nav no EHN slēdzējas valsts, nav uzskatāms par ieguldījumu, ko veicis pirmais minētais EHN 26. panta 1. punkta izpratnē. Tādējādi iesniedzējtiesai ir jāpārbauda iemesli, kuru dēļ <HT TYPE="ITALIC">Komstroy</HT> iegādājās attiecīgo prasījumu, lai noskaidrotu, vai šīs pirkšanas vienīgais mērķis bija sākt tiesvedību pret Moldovas Republiku saskaņā ar EHN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144.</NO.P><TXT>Tādējādi, ja Tiesa nepiekristu manam pirmā prejudiciālā jautājuma vērtējumam, ierosinu uz otro prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda prasījuma pirkšana, kurš radies valsts ieguldītājam, kas nav no EHN slēdzējas valsts, ir ieguldījums šī noteikuma izpratnē, ja vien šīs pirkšanas vienīgais mērķis nav bijis saņemt ar EHN noteikumiem piešķirto aizsardzību un it īpaši atļauju sākt tiesvedību šķīrējtiesā pret līgumslēdzējpusi, un tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145.</NO.P><TXT>Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas pieder kādam ieguldītājam un ir radies no uzņēmējas valsts pierobežā piegādātas elektroenerģijas pārdošanas līguma, var būt ieguldījums, kas veikts citas līgumslēdzējpuses teritorijā, kaut arī ieguldītājs tur neveic nekādu saimniecisko darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146.</NO.P><TXT>Vēlreiz norādu, ka trešais jautājums ir uzdots pakārtoti. Proti, ja uz pirmo prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts tādējādi, ka prasījums, kas radies no elektroenerģijas piegādes līguma, nav ieguldījums, nav nozīmes noskaidrot to, vai šis prasījums ir veikts citas līgumslēdzējpuses <HT TYPE="ITALIC">teritorijā</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147.</NO.P><TXT>Pilnīguma labad, ja Tiesa nepiekristu manam pirmā un otrā jautājuma vērtējumam, tomēr atbildēšu uz trešo prejudiciālo jautājumu, pieņemot <HT TYPE="ITALIC">quod non</HT>, ka prasījums, kas radies no elektroenerģijas piegādes līguma, ir ieguldījums EHN izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148.</NO.P><TXT>Moldovas Republika, ko šajā ziņā atbalsta Spānijas valdība un Komisija, apgalvo, ka nekāds ieguldījums tās teritorijā netika veikts, jo elektroenerģija, kas tika piegādāta saskaņā ar līgumu, no kura radies prasījums, tika nogādāta tikai līdz Ukrainas un Moldovas robežai Ukrainas teritorijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="25"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149.</NO.P><TXT>Šāda argumentācija izriet no EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta interpretācijas, kurā ir noteikts, ka prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums, ja tas ir radies no līguma, kurš savukārt ir saistīts ar ieguldījumu. Tomēr, manuprāt, šeit nav ņemts vērā būtisks faktors. Proti, kaut arī pētījumam attiecībā uz ieguldījumu, ar ko ir saistīts līgums, no kura radies attiecīgais prasījums, ir nozīme, lai prasījumu kvalificētu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0112" REF.END="QE0112"/>ieguldījumu<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/>, tiklīdz tas ir pierādīts, aplūkotais ieguldījums ir tikai prasījums, un turpmāk vairs nav no jauna jāatsaucas uz ieguldījumu, kas ir ar to saistīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150.</NO.P><TXT>Tādējādi ieguldījums, uz ko attiecas strīds un kas tādējādi ir jāaplūko atbilstoši EHN 26. panta 1. punktam, nav elektroenerģijas piegāde, kas ir paredzēta līgumā, no kura izriet prasījums, bet prasījums pats par sevi. Tādējādi ir tikai jānoskaidro, vai šāda prasījuma pirkšana ir jāuzskata par ieguldījumu Moldovas teritorijā, bez nepieciešamības noskaidrot, vai līgums, no kura izriet šis prasījums, ir saistīts ar ieguldījumu, kas savukārt veikts šajā teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151.</NO.P><TXT>Attiecīgais ieguldījums, proti, prasījums pret Moldovā reģistrētu sabiedrību, izskatāmajā lietā pieder Ukrainas ieguldītājam. Taču EHN 1. panta 10. punktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0113" REF.END="QE0113"/>teritorija<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/> ir definēts tikai kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0114" REF.END="QE0114"/>suverēna teritorija<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/>. No tā izriet, ka prasījumu pret Moldovas teritorijā reģistrētu sabiedrību var uzskatīt par šīs līgumslēdzējpuses teritorijā veiktu ieguldījumu, un, lai to pierādītu, pietiek noteikt prasījuma parādnieka atrašanās vietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152.</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā tāds pats rezultāts tiktu sasniegts, ja pieņemtu Moldovas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru ir jāpārbauda arī tas, kādā teritorijā ir veikts ieguldījums, ar ko ir saistīts līgums, no kura izriet prasījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0153"><NO.P>153.</NO.P><TXT>Formāli elektroenerģija tika faktiski piegādāta līdz robežai ar Moldovu. Tomēr un ja vien netiek pieņemts pārāk formāls risinājums, elektroenerģija <HT TYPE="ITALIC">in fine</HT> nokļūst Moldovas tīklā, un šis apstāklis ir būtiska informācija attiecībā uz problēmu. Tas, ka to ir piegādājis uzņēmējs no vienas vai otras robežas puses, neietekmē šo rezultātu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0088"><P><HT TYPE="ITALIC">Audit, M</HT>., minēts iepriekš.</P></NOTE>. Faktiski piegādātā elektroenerģija joprojām ir paredzēta izplatīšanai Moldovas teritorijā un tādējādi šīs līgumslēdzējpuses teritorijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0089"><P>It īpaši tāpēc, ka doma par elektroenerģijas piegādi līdz robežai ir tīra fikcija. Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, Ukrainas un Moldovas elektroenerģijas tīkli ir savstarpēji saistīti un nav pamata uzskatīt, ka elektroenerģija tiek piegādāta A punktā un uzglabāta līdz brīdim, kad adresāts to saņem šajā pašā punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0154"><NO.P>154.</NO.P><TXT>Tāpēc, ja Tiesa nepiekristu manai pirmā un otrā prejudiciālā jautājuma analīzei, ierosinu uz trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas ir līgumslēdzējpuses ieguldītājam pret citas līgumslēdzējpuses uzņēmēju, ir ieguldījums, kuru veicis pirmais minētais otrās minētās līgumslēdzējpuses teritorijā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0155"><NO.P>155.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> (Francija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P>Enerģētikas hartas, kas parakstīta Lisabonā <DATE ISO="19941217">1994. gada 17. decembrī</DATE> un Eiropas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (<DATE ISO="19970923">1997. gada 23. septembris</DATE>) par to, ka Eiropas Kopienas slēdz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem, 1. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas radies no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, nav ieguldījums šī noteikuma izpratnē.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>