<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2021-09-202109C102201907410-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0741-19-202101147-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="10/09/2021 14:55:06" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="hjvcGpKFibmAzP0eKjayqLI3UnGpSMFSX1SVVu6tZ/47gLr9CX8RJ7GD3IPMWKa8h53Cz6GPMotIPaQV77mxTlYGGItlyzijbWeHLqXprbHAIzfkQ8Bvc/MIWGe/2wVPWZfMxonwdHNaH/lqNbiYAc9HgjfA4vy9wPbqIeCmI3g=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0741" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2019" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 26/02/2021 12:10:37" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="256ee6aca18e45008176ab9e3c498f22" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0741" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">M. Szpunar secinājumi – Lieta C‑741/19</div>
      <div id="rId22" style="default">Moldovas Republika</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2021. gada 3. martā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑741/19
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Moldovas Republika
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      sabiedrību Komstroy, sabiedrības Energoalians tiesību pārņēmēju
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (cour d’appel de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Enerģētikas hartas nolīgums – Jēdziens “ieguldījums” – Strīdi starp ieguldītāju un līgumslēdzējpusi – Ar Savienības tiesību sistēmu pilnīgi nesaistīta situācija – Tiesas kompetence
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prejudiciāli jautājumi par Enerģētikas hartas nolīguma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) (turpmāk tekstā – “EHN”) noteikumiem no brīža, kad minēto nolīgumu gandrīz pirms 30 gadiem parakstīja Eiropas Savienība, ir uzdoti tikai divas reizes, šo lietu ieskaitot  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>). Tādējādi šai lietai ir vienreizējs raksturs, un vispirms Tiesai ar to ir dota iespēja lemt par līdz šim neinterpretētu noteikumu nozīmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – strīdā, saistībā ar kuru ir uzdoti šie prejudiciālie jautājumi, nav iesaistīta ne Savienība, ne dalībvalstis: tā dalībnieki ir Moldovas Republika un Ukrainas sabiedrība, tāpēc pirmšķietami tas neattiecas uz Savienību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot atbilstoši manam vērtējumam Tiesai šajā lietā būtu jālemj par svarīgu problemātiku, proti, par to, vai ar EHN izveidotais strīdu izšķiršanas mehānisms ir saderīgs ar Savienības tiesībām, ņemot vērā Tiesas spriedumu Achmea  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienība parakstīja EHN 1994. gada 17. decembrī, un Savienības vārdā tas tika apstiprināts ar Lēmumu 98/181. EHN slēdzējpuses ir arī visas dalībvalstis, izņemot Itālijas Republiku, kā arī 28 trešās valstis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar EHN preambulu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-3">
      “Šā nolīguma līgumslēdzējas puses,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-3">
      ņemot vērā Hāgas Eiropas Enerģētikas hartas konferences Noslēguma dokumentā pieņemto Eiropas Enerģētikas hartu, kas parakstīta 1991. gada 17. decembrī Hāgā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-4">
      vēloties īstenot Eiropas Enerģētikas Hartā izteiktās iniciatīvas pamatjēdzienu, saskaņā ar ko jāveicina ekonomiskā izaugsme, liberalizējot ieguldījumu un enerģijas tirdzniecību;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN sastāv no preambulas un astoņām daļām. I, II, III un V daļas virsraksts attiecīgi ir “Definīcijas un priekšmets”, “Tirdzniecība”, “Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība” un “Strīdu izšķiršana”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 1. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      “Šajā nolīgumā lietotie termini:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-28" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-29" title="page-4">
      6. “Ieguldījumi” ir jebkuri aktīvi, kuri tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē un kuri ietver:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-30" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-31" title="page-4">
      c) prasījumus skaidrā naudā un atlīdzību prasības par darbību saskaņā ar līgumu, kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistītas ar ieguldījumu;
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-32" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-33" title="page-4">
      f) jebkādas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-34" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-35" title="page-4">
      Termins “ieguldījumi” attiecas uz jebkuriem ieguldījumiem, kas saistīti ar kādu saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, kā arī uz ieguldījumiem vai ieguldījumu kategorijām, ko līgumslēdzējpuse apzīmējusi savā teritorijā kā “[Eiropas Enerģētikas] [h]artas efektivitātes projektus” un par to paziņojusi sekretariātam.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-4">
      7. “Ieguldītājs” ir:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-37" title="page-4">
      a) attiecībā uz nolīguma slēdzējpusi:
    </p>
    <p class="C14Marge2avecretrait" id="para-38" title="page-4">
      i) fiziska persona, kam ir līgumslēdzējas puses pilsonība vai valstspiederība vai kam ir dzīvesvieta šajā līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās piemērojamajiem tiesību aktiem;
    </p>
    <p class="C14Marge2avecretrait" id="para-39" title="page-4">
      ii) sabiedrība vai cita organizācija, kas tiek organizēta saskaņā ar minētajā līgumslēdzējā pusē piemērojamajiem tiesību aktiem;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-40" title="page-5">
      b) attiecībā uz “trešo valsti” – fiziska persona, uzņēmums vai organizācija, kas, ar attiecīgajām izmaiņām, atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz līgumslēdzēju pusi.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-5">
      8. “Veikt ieguldījumus” vai “ieguldījumu veikšana” ir jaunu ieguldījumu veikšana, pārņemot visus vai daļu no esošajiem ieguldījumiem vai pārvietojot ieguldījumus citās ieguldījumu darbības jomās.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-5">
      10. “Teritorija” attiecībā uz līgumslēdzējas puses valsti ir:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-44" title="page-5">
      a) suverēna teritorija, saprotot ar to teritoriju, kas ietver zemi, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus,
    </p>
    <p class="C13Marge2" id="para-45" title="page-5">
      un,
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-46" title="page-5">
      b) ievērojot starptautiskās jūras tiesības un saskaņā ar tām: jūra, jūras gultne un to zemes dzīles, uz kurām šī līgumslēdzējpuse īsteno suverēnas tiesības un jurisdikciju.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-47" title="page-5">
      Attiecībā uz līgumslēdzējpušu reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām “teritorija” ir šīs organizācijas dalībvalstu teritorija atbilstoši šīs organizācijas dibināšanas dokumentā paredzētajiem noteikumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 26. pantā “Strīdu izšķiršana starp ieguldītāju un līgumslēdzēju pusi” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-5">
      “1. Strīdi starp līgumslēdzēju pusi un citas līgumslēdzējas puses ieguldītāju, kas attiecas uz tā ieguldījumiem pirmās līgumslēdzējas puses teritorijā un kas saistīti ar pirmās līgumslēdzējas puses III daļā noteikto saistību iespējamo nepildīšanu, pēc iespējas tiek atrisināti ar izlīgumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-5">
      2. Ja šādu strīdu nevar izšķirt saskaņā ar 1. punkta noteikumiem trīs mēnešu laikā no dienas, kad kāda no strīda pusēm ir pieprasījusi izlīgumu, ieguldītājs, kas ir šī strīda puse, var izvēlēties to izšķiršanu:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-5">
      a) līgumslēdzējas puses, kas ir šā strīda puse, tiesās vai administratīvajās tiesās,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-5">
      b) saskaņā ar jebkuru piemērojamu, iepriekšēji saskaņotu strīdu izšķiršanas procedūru
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-54" title="page-5">
      vai
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-5">
      c) saskaņā ar šādiem šā panta punktiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-6">
      6. Atbilstīgi 4. punktam izveidotā šķīrējtiesa izskata strīdu jautājumus saskaņā ar šo nolīgumu un spēkā esošajām starptautisko tiesību normām un principiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-6">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Francijas code de procédure civile [Civilprocesa kodeksa] 1520. pantu prasību atcelt Francijā pasludinātu šķīrējtiesas nolēmumu var celt tostarp tikai tad, ja šķīrējtiesa ir kļūdaini atzinusi, ka tai ir vai nav kompetence.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības rašanās fakti, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar diviem 1999. gada 1. un 24. februārī noslēgtajiem līgumiem Ukrainas elektroenerģijas ražotāja sabiedrība Ukrenergo pārdeva elektroenerģiju Ukrainas elektroenerģijas izplatītājai sabiedrībai Energoalians, kas to pārdeva tālāk Britu Virdžīnu salās reģistrētai sabiedrībai Derimen Properties Limited (turpmāk tekstā – “Derimen”), kura savukārt to tālākpārdeva sabiedrībai Moldtranselectro, kas ir Moldovas publisks uzņēmums. Moldtranselectro un Ukrenergo, kas piegādāja šo elektroenerģiju saskaņā ar DAF Incoterms 1990 paredzētajiem nosacījumiem, proti, līdz Ukrainas un Moldovas robežai Ukrainas teritorijā, katru mēnesi savstarpēji vienojās par piegādājamās elektroenerģijas apjomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Elektroenerģija tika piegādāta no 1999. līdz 2000. gadam, izņemot laikposmu no 1999. gada maija līdz jūlijam. Derimen, kurai bija jāsaņem maksājums no Moldtranselectro, bija jānorēķinās ar Energoalians par katru piegādes mēnesi. Maksājumiem piemērojamās cenas tika noteiktas 1999. gada 24. februāra līguma grozījumos, saskaņā ar kuriem cena, ko Moldtranselectro maksāja Derimen, bija aptuveni divreiz lielāka par to, ko Derimen maksāja Energoalians.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Derimen maksāja Energoalians cenu par visu nopirkto elektroenerģiju, savukārt Moldtranselectro ar Derimen norēķinājās tikai daļēji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 2000. gada 30. maija līgumu Derimen nodeva Energoalians savu prasījumu pret Moldtranselectro.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Moldtranselectro daļēji samaksāja savu parādu, nododot Energoalians vairākus prasījumus, kas tai piederēja. Vēlāk Energoalians veltīgi centās saņemt atlikušās parāda summas samaksu, vēršoties Moldovas un vēlāk Ukrainas tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Energoalians, kas uzskatīja, ka ar konkrētu Moldovas Republikas rīcību tika būtiski pārkāptas EHN ietvaros uzliktās saistības, ierosināja šī nolīguma 26. pantā paredzēto šķīrējtiesas procedūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nolēmumā, kas 2013. gada 25. oktobrī Parīzē tika pieņemts ar balsu vairākumu, šķīrējtiesa ad hoc atzina savu kompetenci, un, tā kā tās ieskatā Moldovas Republika nepildīja saistības saskaņā ar EHN, tā piesprieda tai atbilstoši šim nolīgumam samaksāt konkrētu summu Energoalians. Savukārt šķīrējtiesas ad hoc priekšsēdētājs pauda atšķirīgu viedokli par šķīrējtiesas kompetenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Moldovas Republika saskaņā ar Francijas Civilprocesa kodeksa 1520. pantu cēla prasību atcelt minēto nolēmumu, atsaucoties uz sabiedriskās kārtības noteikuma, proti, noteikuma par šķīrējtiesas ad hoc kompetenci, pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2016. gada 12. aprīļa spriedumu cour d’appel de Paris [Parīzes apelācijas tiesa] (Francija) atcēla nolēmumu, pamatojoties uz to, ka šķīrējtiesa bija kļūdaini atzinusi savu kompetenci. Tā nosprieda, ka strīds starp Energoalians un Moldovas Republiku attiecas uz prasījumu, ko bija nodevusi Derimen, un tā vienīgais priekšmets ir elektroenerģijas pārdošana. Tomēr, pēc tās domām, šādu prasījumu nevar uzskatīt par ieguldījumu EHN izpratnē, jo nekāds ieguldījums netika veikts, tāpēc šķīrējtiesas kompetenci nebija iespējams pamatot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatījusi Komstroy, kas saskaņā ar 2014. gada 6. oktobra nodošanas aktu bija pārņēmusi Energoalians tiesības, kasācijas sūdzību, Cour de cassation [Kasācijas tiesa] (Francija) ar 2018. gada 28. marta spriedumu atcēla visus 2016. gada 12. aprīļa sprieduma noteikumus un nosūtīja lietu atpakaļ cour d’appel de Paris izskatīšanai citā sastāvā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā tiesā Moldovas Republika apgalvo – šķīrējtiesai bija jāatzīst, ka tai nav kompetences, jo nebija “ieguldījuma” EHN izpratnē, [proti, ieguldījuma,] ko Moldovas “teritorijā” “veicis” EHN slēdzējpuses uzņēmums. Tā apgalvo, ka prasījums, ko Energoalians iegādājās no Derimen, neesot “ieguldījums” EHN 26. panta 1. punkta izpratnē, skatot to kopā ar šī nolīguma 1. panta 6. punktu, tāpēc par to nevarēja sākt tiesvedību šķīrējtiesā, kas EHN III daļā ir paredzēta tikai attiecībā uz ieguldījumiem. Turpinājumā – pat pieņemot, ka šis prasījums varētu būt ieguldījums, to neesot “veicis” līgumslēdzējpuses uzņēmums, jo Derimen ir Britu Virdžīnu salu uzņēmums. Visbeidzot un jebkurā gadījumā – minētais prasījums attiecās uz elektroenerģijas pārdošanas darījumu, kas netika veikts Moldovas “teritorijā”, jo elektroenerģija tika pārdota un nogādāta tikai līdz Ukrainas un Moldovas robežai Ukrainas teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komstroy savukārt uzskata, ka šķīrējtiesai ir kompetence saskaņā ar EHN 26. pantu, jo, tā kā ir veikts ieguldījums Moldovas teritorijā, visi šajā normā paredzētie nosacījumi esot izpildīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, cour d’appel de Paris nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-75" title="page-8">
      “1) Vai [EHN 1. panta 6. punkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kurš izriet no elektroenerģijas pārdošanas līguma un kurā ieguldītājam nav paredzēts nekāds ieguldījums uzņēmējā [valstī], var būt “ieguldījums” šī panta izpratnē?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-76" title="page-8">
      2) Vai [EHN 26. panta 1. punkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījums ir vienas līgumslēdzējpuses ieguldītāja veikta prasījuma pirkšana, ko ir veicis saimnieciskās darbības subjekts, kas nav no līgumslēdzējām valstīm?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-77" title="page-8">
      3) Vai [EHN 26. panta 1. punkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas pieder kādam ieguldītājam un kas ir radies no uzņēmējas valsts pierobežā piegādātas elektroenerģijas pārdošanas līguma, var būt ieguldījums, kas veikts citas līgumslēdzējpuses teritorijā, kaut arī ieguldītājs tur neveic nekādu saimniecisko darbību?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus iesniedza Moldovas Republika, Vācijas, Spānijas un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēdē, kas notika 2020. gada 17. novembrī, mutvārdu apsvērumi tika sniegti Moldovas Republikas, Komstroy, Francijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Ungārijas, Nīderlandes, Polijas, Somijas un Zviedrijas valdību, kā arī Eiropas Savienības Padomes un Komisijas vārdā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajai lietai piemīt vēl nebijis raksturs. Pirmkārt, iesniedzējtiesas uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecas uz atsevišķu EHN noteikumu interpretāciju, kurus Tiesa līdz šim vēl nav izskatījusi. Otrkārt, pamatlietā izskatāmajā strīdā ir iesaistīta Moldovas Republika, kas nav Savienības dalībvalsts, un citas trešās valsts – Ukrainas – uzņēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šajā lietā var apspriest to, vai Tiesai ir kompetence atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem par starptautiska līguma interpretāciju, jo vismaz pirmšķietami situāciju var uzskatīt par “tīri ārēju”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc pirms prejudiciālo jautājumu izskatīšanas pēc būtības (B) ir jāpārbauda, vai ir konstatēta Tiesas kompetence (A).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Tiesas kompetenci</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sākumā atgādinu – LESD 267. pantā ir paredzēts, ka Tiesai ir kompetence lemt par Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, jo starptautisks nolīgums, ko noslēgusi Padome saskaņā ar LESD 217. un 218. pantu, ir šāds akts. Tā kā šī nolīguma noteikumi no to stāšanās spēkā brīža ir neatņemama Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļa, Tiesai ir kompetence lemt par šī nolīguma interpretāciju prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā EHN tika parakstīts un apstiprināts Savienības vārdā, šis nolīgums ir jāuzskata par Savienības iestāžu pieņemtu aktu LESD 267. panta izpratnē. Tiesai tādējādi pirmšķietami ir kompetence lemt par EHN noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ar šādu konstatējumu nepietiek, lai apstiprinātu Tiesas kompetenci. Proti, ne Savienība, ne dalībvalstis pamatlietā nav iesaistītas. Tāpēc ir jāpārbauda, vai šis apstāklis var ietekmēt to, vai Tiesai ir kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Judikatūra attiecībā uz starptautiska nolīguma noteikumu interpretāciju, ciktāl tie ir piemērojami ārpus Savienības tiesību sistēmas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Judikatūrā ir sniegti daži precizējumi par Tiesas kompetenci interpretēt starptautisku nolīgumu. It īpaši spriedumos Andersson un Wåkerås‑Andersson  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) un Salzmann  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) Tiesa saistībā ar 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonas izveidošanu (OV 1994, L 1, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “EEZ līgums”) noteikumiem nosprieda, ka Tiesai nav kompetences lemt par nolīguma interpretāciju, ciktāl nolīgums ir piemērojams trešās valstīs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecinot šo judikatūru uz pamatlietu, Tiesai būtu jāatzīst, ka tai nav kompetences lemt par EHN interpretāciju strīdā starp trešās valsts sabiedrību un citu trešo valsti. Tomēr es neuzskatu, ka izskatāmajā lietā ir jāpieņem šāds risinājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu, ko Tiesa izdarīja spriedumos Andersson un Wåkerås‑Andersson  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>) un Salzmann  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>), proti, ka tai nebija kompetences interpretēt EEZ līguma noteikumus, nevar saprast atsevišķi, neizskatot šāda secinājuma pieņemšanas motīvus. Tās argumentācija ir balstīta uz diviem pamatiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Tiesa norādīja, ka tai ir kompetence interpretēt Savienības tiesību normas tikai attiecībā uz Savienību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>). Citiem vārdiem sakot, Tiesa neatzīst, ka tai ir kompetence interpretēt tiesību normas, kas ir jāpiemēro ārpus Savienības tiesību sistēmas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Tiesas kompetences neesamība ir pamatota arī tādējādi, ka kompetence interpretēt šī līguma noteikumus, ja tos piemēro ārpus Savienības tiesību sistēmas, ar EEZ līgumu ir piešķirta Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Tiesai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>), kas vienlaikus nodrošina šīs interpretācijas saderību ar Tiesas judikatūru. Proti, tā kā EEZ līgumam ir cieša saikne ar Savienības tiesību sistēmu, no šī līguma noteikumiem izriet, ka tie, ciktāl tie ir būtībā identiski atbilstošām Līgumu un piemērojamo aktu normām, ir jāinterpretē saskaņā ar Tiesas judikatūru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas argumentācija spriedumos Andersson un Wåkerås‑Andersson  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>) un Salzmann  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>), šķiet, ir balstīta uz prejudiciāla nolēmuma mehānisma mērķi, kas ir paredzēts LESD 267. pantā, proti, novērst Savienības tiesību sistēmā atšķirības tās tiesību interpretācijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču šis mērķis ir arī ļāvis pamatot Tiesas kompetenci interpretēt Savienības tiesību normas strīdos, kas strikti neattiecas uz Savienības tiesību sistēmu. It īpaši Tiesa spriedumā Hermès nosprieda, ka tad, ja tiesību norma var būt piemērojama gan situācijām, uz kurām attiecas Savienības tiesības, gan situācijām, uz kurām tās neattiecas, pastāv zināma Savienības interese, lai ar mērķi izvairīties no atšķirīgām interpretācijām nākotnē šī tiesību norma tiktu interpretēta vienveidīgi neatkarīgi no apstākļiem, kādos tā ir jāpiemēro. Tādējādi tā atzina, ka tai ir kompetence interpretēt tāda starptautiska nolīguma noteikumu, kura slēdzējpuse ir Savienība situācijā, uz kuru neattiecas Savienības tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos spriedumus Andersson un Wåkerås‑Andersson  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>) un Salzmann  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>) nevar saprast tādējādi, ka tajos sistemātiski ir izslēgta Tiesas kompetence interpretēt Savienības tiesību normas strīdos, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā. Proti, šī kompetence vispārēji tiek atzīta tad, ja prasītā interpretācija ir jāpiemēro gan situācijās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, gan situācijās, uz kurām šīs tiesības neattiecas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN īpatnības un to ietekme uz šajā jomā izstrādātās judikatūras piemērošanu izskatāmajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Varētu piebilst, ka EHN piemīt dažas īpatnības attiecībā uz diviem aspektiem, tāpēc to nevar gluži vienkārši pielīdzināt EEZ līgumam, kas ir aplūkots manis minētajā judikatūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, ar EHN nav paredzēts izveidot tiesu, kurai ir jānodrošina tāda vienveidīga minētā nolīguma noteikumu interpretācija, kādu savā tiesību sistēmā sniedz Tiesa. Proti, EHN interpretē tikai tādā gadījumā, ja strīds ir jāizšķir dažādām tiesām, līgumslēdzējpuses valsts tiesām vai šķīrējtiesām, un tādējādi nav iespējams novērst atšķirības interpretācijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā rakstveida apsvērumos norādīja Vācijas valdība un tiesas sēdē – Komisija, lai arī EHN ir daudzpusējs nolīgums, to veido divpusēju saistību kopums starp līgumslēdzējpusēm, kuru vidū ir Savienība un dalībvalstis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>). Ar EHN paredzētajām saistībām būtībā tiek nodrošināta tādu ieguldījumu aizsardzība, kurus vienas līgumslēdzējpuses ieguldītāji veikuši citā līgumslēdzējpusē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Tādējādi šo saistību nepildīšanas gadījumā visas līgumslēdzējpuses nevar pieprasīt atlīdzību, jo šīs saistības ir jāpilda abpusēji, proti, tās jāpilda divām līgumslēdzējpusēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jomā, kas aptver attiecības starp līgumslēdzējpusēm, no vienas puses, un attiecības starp līgumslēdzējpuses ieguldītājiem un līgumslēdzējpusi teritorijā, kurā veikti ieguldījumi, no otras puses, EHN ir noteikts divpusēju saistību kopums. No tā izriet, ka teorētiski šīs saistības ir jāievēro arī Savienībā attiecībās starp dalībvalstīm un līdz ar to ir jāpiemēro Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi salīdzinājumā ar EEZ līgumu šīs divas EHN īpatnības ierobežo iespēju piemērot spriedumos Andersson un Wåkerås‑Andersson  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>) un Salzmann  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>) rasto risinājumu attiecībā uz Tiesas kompetences neesamību interpretēt starptautisku nolīgumu situācijās, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa lūdz Tiesu interpretēt starptautiska nolīguma noteikumus, kuri netiek interpretēti vienveidīgi saskaņā ar Tiesas judikatūru strīdos, kas neattiecas uz Savienību, un kurus principā var piemērot arī situācijās, kas ietilpst Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos uzskatu, ka Savienības interesi vienveidīgi interpretēt EHN noteikumus nevar izslēgt. No tā es secinu, ka tādējādi šādos apstākļos izskatāmajā lietā būtu jāatzīst Tiesas kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šaubas par EHN noteikumu piemērojamību Savienības tiesību sistēmā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tagad šis apgalvojums vēl ir jāprecizē. Šāds secinājums ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka interpretējamās tiesību normas ir faktiski piemērojamas Savienības tiesību sistēmā. Ja tas tā nebūtu, Savienībai nebūtu intereses tās interpretēt vienveidīgi un Tiesai nebūtu kompetences sniegt šādu interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, pirmkārt, ar EHN 26. pantu ir izveidots tāds strīdu izšķiršanas mehānisms starp līgumslēdzējpuses ieguldītājiem un līgumslēdzējpusi, kas ļauj sākt tiesvedību šķīrējtiesā. Šajā ziņā Tiesa spriedumā Achmea  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>) nosprieda, ka Savienības tiesību sistēmā nav atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, kas izveidota, pamatojoties uz ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumu, kuru noslēgušas divas dalībvalstis. Šādos apstākļos minētajā spriedumā, šķiet, ir norādīts, ka EHN 26. pantu nekad nepiemēro Savienības tiesību sistēmā, tāpēc Tiesai nav kompetences interpretēt šo noteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr EHN nevar pilnībā pielīdzināt spriedumā Achmea aplūkotajam divpusējam ieguldījumu līgumam (turpmāk tekstā – “BIT”), un tam piemīt dažas īpatnības, kas jāņem vērā, lai varētu sniegt izsmeļošu atbildi uz jautājumu, vai saskaņā ar to izveidotais strīdu izšķiršanas mehānisms ir saderīgs ar Savienības tiesībām. Tāpēc aicinu Tiesu izmantot iespēju izvērtēt šī sprieduma ietekmi uz EHN 26. panta piemērojamību, jo šis vērtējums ir jāveic, lai noteiktu, vai Tiesai ir kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem par šī noteikuma interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, spriedumā Achmea nav atrisināts vispārīgāks jautājums par ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līguma materiāltiesisko noteikumu saderību ar Savienības tiesībām, ja tie ir jāpiemēro attiecībās starp dalībvalstīm. Tomēr šajā spriedumā ir atspoguļotas ar šādu nolīgumu pastāvēšanu saistītas grūtības gadījumā, ja tie jāpiemēro Savienībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>). Proti, jautājums ir par to, vai strīdā starp dalībvalsts ieguldītāju un citu dalībvalsti tās tiesā var atsaukties uz [minētā nolīguma] materiāltiesiskajiem noteikumiem. Tāpēc ir jāpārbauda, vai saskaņā ar spriedumu Achmea var uzskatīt, ka EHN materiāltiesiskie noteikumi ir nesaderīgi ar Savienības tiesībām un tādējādi tos nevar piemērot tās tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā pārbaudē varēs identificēt Savienības interesi sniegt EHN noteikumu vienveidīgu interpretāciju, kā arī atzīt Tiesas kompetenci atbildēt uz šiem prejudiciālajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar EHN 26. panta 1. punktu izveidotā strīdu izšķiršanas mehānisma piemērojamība Savienības tiesību sistēmā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jau vairākus gadus gan doktrīnā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>), gan praksē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>) tiek dedzīgi apspriests jautājums par to, vai ar Savienības tiesībām ir saderīgi tādi strīdu izšķiršanas mehānismi, kas iekļauti Savienības dalībvalstīm saistošajos konvencijas instrumentos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas ir atspoguļots lietā, kurā pasludināts spriedums Achmea, un attiecīgā gadījumā tajā ir skaidri attēlotas konflikta attiecības starp Savienības tiesībām un ieguldījumu arbitrāžas tiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedums “Achmea”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā Achmea  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>) Tiesa nosprieda, ka LESD 267. un 344. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds starp divām dalībvalstīm noslēgta starptautiska nolīguma noteikums, kurā ir noteikts, ka ieguldītājs no kādas no šīm dalībvalstīm strīda gadījumā par ieguldījumiem citā dalībvalstī pret šo pēdējo minēto dalībvalsti var sākt tiesvedību šķīrējtiesā, kuras kompetencei šī dalībvalsts ir apņēmusies piekrist.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem sakot, Tiesa ir nospriedusi, ka noteikums par strīdu izšķiršanu, kas iekļauts starp divām dalībvalstīm noslēgtā BIT, nav saderīgs ar Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā spriedumā Tiesa savu argumentāciju pamatoja ar galvenajiem un neapstrīdamajiem Savienības tiesību principiem. Tā vispirms uzsvēra, ka ar starptautisku nolīgumu nevar tikt apdraudēta Līgumos noteiktā kompetenču kārtība un attiecīgi – Savienības tiesību sistēmas autonomija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>). Tā atgādināja, ka Savienības tiesību autonomiju attaisno Savienības un tās tiesību galvenās raksturiezīmes, tostarp Savienības konstitucionālā uzbūve, kā arī pati minēto tiesību būtība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>), ko it īpaši raksturo tās autonoma izcelsme, pārākums un tieša iedarbība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā Tiesa precizēja, ka tādējādi Savienības tiesības ir balstītas uz pamatpremisu, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij ar visām pārējām dalībvalstīm ir daudzas kopīgas Savienības pamatvērtības un tās to savstarpēji atzīst. Tā turklāt norādīja, ka šī premisa ietver un pamato dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos tam, ka šīs vērtības tiek atzītas, un tādējādi tam, ka Savienības tiesības, ar kurām tās tiek īstenotas, tiek ievērotas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Tiesa atgādināja – lai garantētu Savienības tiesību sistēmas īpašo iezīmju un autonomijas saglabāšanu, ar Līgumiem ir izveidota tiesu sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību saskanīgu un vienveidīgu interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>). Turklāt tā norādīja, ka šādi izstrādātās sistēmas stūrakmens ir radīts ar LESD 267. pantā paredzēto prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, tādējādi ļaujot nodrošināt to saskanību, pilnīgu iedarbību un autonomiju, kā arī – galu galā – pašu ar Līgumiem izveidoto tiesību raksturu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa, pamatojoties uz šiem principiem, pirmkārt, norādīja, ka uz attiecīgo BIT noteikumu pamata dibinātai šķīrējtiesai ir jāinterpretē un pat jāpiemēro Savienības tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>). Otrkārt, tā nosprieda, ka attiecīgā šķīrējtiesa neietilpst Savienības tiesu sistēmā, tādējādi ar BIT izveidoto strīdu izšķiršanas mehānismu var izslēgt, ka šie strīdi, lai gan tie var attiekties uz Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu, tiek atrisināti veidā, kas garantē Savienības tiesību pilnīgu efektivitāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa norādīja, ka tas tā ir pat tad, ja dalībvalstu tiesību aktos valsts tiesām ir paredzēta iespēja pārbaudīt šķīrējtiesas nolēmumus, jo šī pārbaude ir ierobežota un to var veikt tikai, ciktāl tas ir atļauts valsts tiesību aktos. Šajā nozīmē Tiesa spriedumā Achmea nošķīra strīdu izšķiršanas mehānismu, kas iekļauts divām dalībvalstīm saistošā līgumā, no komerclietu šķīrējtiesas [procesa], kas tieši tika atzīts par saderīgu ar Savienības tiesībām, ciktāl valsts tiesas, veicot šķīrējtiesas nolēmumu pārbaudi, var izskatīt Savienības tiesību pamatnoteikumus un attiecīgā gadījumā vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzsveru, ka šie divi mehānismi būtiski atšķiras. Komerclietu šķīrējtiesas procesā katra puse īsteno savu autonomiju. Tas nozīmē, ka līguma, ar kuru attiecīgie strīdi ir nodoti šķīrējtiesas kompetencē, noslēgšanas brīdī vai strīda rašanās brīdī tiek noslēgts šķīrējtiesas līgums. Citiem vārdiem sakot, tiesas kompetence komerclietu izšķiršanā vienmēr izriet no šķīrējtiesas klauzulas, kurā ir paredzēts konkrētais strīds. Nevar uzskatīt, ka šķīrējtiesas kompetence ietilpst valsts nodrošinātās tiesību aizsardzības tiesā sistēmā. Tās pamatā drīzāk ir katras tirdzniecībā iesaistītās puses autonomija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>). No šīs autonomijas izriet pusēm dotā iespēja lemt par strīdu izšķiršanu, ceļot prasību komerclietu šķīrējtiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt strīdu izšķiršanas mehānismam, kas paredzēts starptautiskā nolīgumā, ir cita loģika  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>). Šajā gadījumā šis mehānisms ietver vispārēju un pastāvīgu arbitrāžas piedāvājumu, kas pretējai pusei ir jāpieņem vai jānoraida. Citiem vārdiem sakot, pieņemot šo mehānismu, valsts atsakās dot iespēju valsts tiesām izšķirt tādu ar citas dalībvalsts ieguldītāju radušos strīdu, kas ietilpst šī nolīguma piemērošanas jomā. Šī atteikšanās ir sistēmiska, ciktāl tā var attiekties uz visiem strīdiem, kas ir šī nolīguma piemērošanas jomā. Tā rīkojoties, valsts izveido tiesību aizsardzības tiesā mehānismu, kas neietilpst tajā izveidotajā tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā Achmea Tiesa norāda tieši uz šo aspektu, kas piemīt nolīgumos starp dalībvalstīm paredzētajiem ieguldījumu arbitrāžas mehānismiem: nav pieļaujams, ka dalībvalstis, uzņemoties starptautiskās saistības, sistemātiski atsakās no Savienības tiesību sistēmas, izskatot strīdus par Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Tiesa nosprieda, ka attiecīgais strīdu izšķiršanas mehānisms ir tāds, kas ne vien var apdraudēt savstarpējas uzticības principu starp dalībvalstīm, bet arī ar Līgumiem izveidoto tiesību īpašā rakstura saglabāšanu, ko nodrošina ar LESD 267. pantā paredzēto prejudiciālā nolēmuma procedūru, līdz ar to tas nav saderīgs ar lojālas sadarbības principu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>). Pēc tās domām, no tā izriet, ka ar attiecīgo BIT iekļauto strīdu izšķiršanas mehānismu, saskaņā ar kuru jebkurš dalībvalsts ieguldītājs var sākt tiesvedību šķīrējtiesā pret citu dalībvalsti, ir aizskarta Savienības tiesību autonomija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis risinājums beigu beigās ir Savienības tiesību autonomijas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>) tieša izpausme, kas ir balstīta uz savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgas vērtības un kuras faktiski atzīst šīs vērtības. Tādējādi, izņemot ārkārtas apstākļus, dalībvalstīm ir jāuzskata, ka visas pārējās Savienības dalībvalstis ievēro Savienības tiesības, tostarp pamattiesības, it īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgā tiesā, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem sakot, tieši tāpēc, ka Savienības tiesību sistēmā tiek pieņemts un atzīts, ka dalībvalstis ievēro vērtības un tiesības, saskaņā ar kurām ir noteikts tiesiskums un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, Savienības tiesību sistēmā arī tiek garantēts, ka dalībvalstu ieguldītāji zināmā veidā ir pienācīgi aizsargāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>), lai nebūtu jāizmanto sistēma, kas nav dalībvalstu tiesību sistēma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo vērtību, it īpaši tiesiskuma, nozīmīgumu dažādās lietās arī ir atgādinājusi Tiesa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>), uzsverot par to ievērošanu atbildīgo Savienības iestāžu, it īpaši Komisijas, lomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi spriedumā Achmea ir atrisināts jautājums par attiecībām starp Savienības tiesībām un strīdu izšķiršanas mehānismiem, kas ir iekļauti starp divām dalībvalstīm noslēgtajos BIT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt gandrīz visas dalībvalstis ir pieņēmušas zināšanai šo lēmumu un dažādos paziņojumos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>) ir paudušas savu nodomu izbeigt starp dalībvalstīm jau noslēgtos BIT. Pēc šiem paziņojumiem 23 dalībvalstis 2020. gada 5. maijā noslēdza nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ir jāprecizē, ka starptautiskā nolīgumā paredzētā ieguldījumu strīdu izšķiršanas šķīrējtiesā mehānisma nesaderība ar Savienības tiesībām izriet tieši no Savienības tiesību pārākuma principa. Šī iemesla dēļ tas nav piemērojams Savienības tiesību sistēmā, nepastāvot nekādam laika ierobežojumam, tāpēc šķīrējtiesas kompetenci uz šī pamata nevar atzīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sprieduma “Achmea” tvērums attiecībā uz EHN</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr spriedumā Achmea nav atrisināti visi jautājumi par attiecībām starp ieguldījumu arbitrāžu un Savienības tiesībām. Šī lieta it īpaši attiecās uz divpusēju līgumu, kura slēdzējpuses ir divas dalībvalstis. Lai arī EHN ir paredzēts strīdu izšķiršanas mehānisms, kas līdzinās spriedumā Achmea aplūkotajam, ciktāl ar to ir atļauts celt prasību šķīrējtiesā, tas ir daudzpusējs nolīgums, kura slēdzējpuses ir Savienība un dalībvalstis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs atšķirības neļāva automātiski piemērot EHN 26. pantā paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam tajā attiecībā uz BIT rasto risinājumu. Secīgi dalībvalstu paziņojumi šajā ziņā tieši parāda esošās atšķirības attiecībā uz iespēju piemērot spriedumu Achmea EHN paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>) un, vēl būtiskāk, attiecībā uz EHN 26. panta saderību ar Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ir jānoskaidro, vai, aplūkojot EHN 26. pantā paredzētā strīdu izšķiršanas mehānisma saderību, var piemērot Tiesas spriedumā Achmea minēto argumentāciju. Šajā ziņā Francijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Komisija apgalvoja, ka šāds risinājums būtu jāpieņem un ka EHN 26. panta nesaderība ar Savienības tiesībām nozīmē, ka tas nav piemērojams Savienības tiesību sistēmā. Savukārt Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdības tiesas sēdē pauda ideju, ka spriedumā Achmea rasto risinājumu nevar piemērot ar EHN 26. pantu izveidotajam strīdu izšķiršanas mehānismam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka EHN 26. pantā paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms, ciktāl ar to ir atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, izraisa līdzīgu rezultātu kā spriedumā Achmea aplūkotais strīdu izšķiršanas mehānisms, kas tika atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, norādu, ka ar EHN 26. pantu tāpat kā ar spriedumā Achmea aplūkoto strīdu izšķiršanas mehānismu ir atļauts sākt tiesvedību ieguldījumu šķīrējtiesā, lai izšķirtu strīdus saistībā ar Savienības tiesību interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, EHN 26. panta 6. punktā ir paredzēts, ka šķīrējtiesa lemj par strīdīgiem jautājumiem saskaņā ar EHN un “piemērojamām starptautisko tiesību normām un principiem”. Taču pretēji tam, ko apgalvo Somijas un Zviedrijas valdības, un kā lēma Tiesa spriedumā Achmea  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>), ņemot vērā Savienības tiesību iezīmes, šīs tiesības vienlaikus ir jāuzskata par neatņemamu spēkā esošo tiesību sastāvdaļu visās dalībvalstīs un par tiesībām, kas izriet no starptautiska nolīguma starp dalībvalstīm. Tādējādi saskaņā ar EHN 26. pantu izveidotai šķīrējtiesai attiecīgā gadījumā ir jāinterpretē un pat jāpiemēro Savienības tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, uzskatu, ka saskaņā ar EHN 26. pantu izveidota šķīrējtiesa, pat tiesvedībā, kuru kādas dalībvalsts ieguldītājs ir ierosinājis pret citu dalībvalsti, neietilpst Savienības tiesību sistēmā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, šī šķīrējtiesa neietilpst dalībvalstu tiesību sistēmā, un tieši šis izņēmuma raksturs pamato šāda strīdu izšķiršanas mehānisma pastāvēšanu. Tā arī nav tiesa, kas ir kopīga vairākās dalībvalstīs, tāpēc tai nav nekādas saiknes ar dalībvalstu tiesību sistēmām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos šķīrējtiesu, kas izveidota ar EHN 26. pantu, nevar uzskatīt par “kādas dalībvalsts tiesu” LESD 267. panta izpratnē, un tādējādi minētā tiesa nevar iesniegt Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tāpēc šīs tiesas nolēmumi nav pakļauti tāda veida mehānismiem, kuri nodrošina Savienības tiesību normu pilnīgu efektivitāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka tāpat kā ar strīdu izšķiršanas mehānismu, kas spriedumā Achmea ir atzīts par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, ar EHN 26. pantu, ciktāl tas ļauj sākt tiesvedību šķīrējtiesā, manuprāt, ir aizskarta Savienības tiesību autonomija, un šajā ziņā minētais pants arī ir nesaderīgs ar Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu neatspēko ne EHN īpatnības, kuru dēļ radās šaubas par sprieduma Achmea piemērošanu tajā paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam, ne nesen izstrādātā Tiesas judikatūra, uz ko tiesas sēdē it īpaši atsaucās Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN īpatnību ietekmes neesamība salīdzinājumā ar BIT</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirībā no spriedumā Achmea aplūkotā BIT Savienība ir EHN slēdzējpuse, un tādējādi minētais nolīgums tai ir saistošs. Būtu jāpiebilst, ka Tiesa šajā spriedumā skaidri uzsvēra, ka strīdu izšķiršanas mehānisms ir paredzēts nolīgumā, ko noslēgusi “nevis Savienība, bet gan tās dalībvalstis”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>). Vai tas noteikti nozīmē to, ka šo pašu risinājumu nevar piemērot starptautiskam nolīgumam, kuru noslēgušas dalībvalstis un Savienība? Es tā nedomāju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā norādu, ka nav strīda par to, ka starptautisks nolīgums, ar ko paredzēts izveidot tiesu, kuras pienākums ir interpretēt tā noteikumus un kuras nolēmumi ir saistoši iestādēm, tostarp Tiesai, principā nav nesaderīgs ar Savienības tiesībām. Proti, Savienības kompetence starptautisko attiecību jomā un tās tiesībspēja slēgt starptautiskus nolīgumus noteikti ietver iespēju pakļaut savu rīcību ar šiem nolīgumiem izveidotas vai izraudzītas tiesas nolēmumiem attiecībā uz nolīgumu noteikumu piemērošanu un interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šādas pilnvaras var pieņemt tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērota Savienības un tās tiesību sistēmas autonomija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>). Taču, kā esmu norādījis šo secinājumu 78. un 79. punktā, ar EHN 26. pantā paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu, ciktāl ar to ir atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, ir tieši aizskarta Savienības tiesību autonomija. Šajos apstākļos šo konstatējumu nevar ietekmēt tas, ka arī Savienība ir EHN slēdzējpuse.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirīgums no Atzinuma 1/17</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdības tiesas sēdē apgalvoja, ka Atzinumā 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>) tika ieviesta jauna strīdu izšķiršanas mehānismu, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, analīzes shēma. Šāds mehānisms pats par sevi neesot nesaderīgs ar Savienības tiesībām, ja tiesai, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, ar to netiek piešķirtas pilnvaras interpretēt vai piemērot Savienības tiesību normas un ja tās pieņemtie nolēmumi netraucē Savienības iestādēm darboties atbilstoši tās konstitucionālajam ietvaram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šī argumentācija nepārliecina. Pirmkārt, kā tas izklāstīts šo secinājumu 74. un 75. punktā, es uzskatu, ka ar EHN 26. pantu šķīrējtiesai, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, tieši ir atļauts interpretēt vai piemērot Savienības tiesību normas. Turklāt EHN 26. pants atšķiras no strīdu izšķiršanas mehānisma, kas paredzēts Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā, ko noslēgusi Kanāda, no vienas puses, un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, no otas puses (turpmāk tekstā – “CETA”), ciktāl minētajā nolīgumā attiecībā uz Savienības tiesību interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>) ir paredzēta skaidra atruna, savukārt šādas atrunas nav EHN 26. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt un it īpaši, norādu, ka Atzinumā 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>) Tiesas argumentācija, kas attiecas uz CETA paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu, nekādā veidā nevar ietekmēt EHN 26. panta analīzi. Kā savā atzinumā norādīja Tiesa, jautājums par to, vai ieguldījumu tiesas izveide vai uzturēšana uz šāda nolīguma pamata ir saderīga ar Savienības tiesībām, atšķiras no jautājuma, vai ar šīm tiesībām ir saderīga šādas tiesas izveide, pamatojoties uz nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un trešo valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>). Tāpēc Ungārijas, Somijas un Zviedrijas valdību argumentāciju var pieņemt tikai tad, ja EHN attiektos tikai uz attiecībām starp Savienību un trešām valstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, lai arī dalībvalstīm ir jāievēro savstarpējās uzticēšanās princips, šis princips nekādā gadījumā nav piemērojams attiecībās starp Savienību un trešām valstīm. Precīzāk, attiecības ar trešām valstīm nav balstītas uz pamatpremisu, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij ar visām pārējām dalībvalstīm ir daudzas kopīgas Savienības pamatvērtības un šīs dalībvalstis tās savstarpēji atzīst un tādējādi respektē Savienības tiesības, kuras tās īsteno. Kā ir norādījis ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot], katra līgumslēdzējpuse, noslēdzot nolīgumu ar trešām valstīm, ne vienmēr uzticas otras līgumslēdzējpuses tiesu sistēmas spējai nodrošināt nolīgumā iekļauto noteikumu ievērošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>). Tādas savstarpējās uzticēšanās neesamība, kas ir Savienībā, tieši ir iemesls, kura dēļ līgumslēdzējpuses nolemj vienoties par neitrālu strīdu izšķiršanas mehānismu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>). Šāds mehānisms, kura nav abās līgumslēdzējpusēs, ļauj nodrošināt līgumslēdzējpušu uzticēšanos attiecībā uz nolīguma piemērošanu, tomēr šo uzticēšanos nevar sajaukt ar savstarpēju uzticēšanos, kas strukturē attiecības Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Atzinums 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>), ņemot vērā spriedumā Achmea noteiktos principus, neietekmē EHN 26. pantā paredzētā strīdu izšķiršanas mehānisma vērtējumu, ciktāl ar to ir atļauts sākt tiesvedību šķīrējtiesā, jo šis nolīgums reglamentē attiecības starp dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi par EHN 26. panta piemērojamību Savienības tiesību sistēmā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka EHN 26. pantā paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms, manuprāt, nav saderīgs ar Savienības tiesībām, ciktāl gadījumā, ja rodas strīds starp dalībvalsts ieguldītāju un citu dalībvalsti, šķīrējtiesai, kas neietilpst Savienības tiesību sistēmā, ar to ir atļauts interpretēt vai piemērot Savienības tiesības, un tādējādi ar to tiek apdraudēts savstarpējas uzticēšanās starp dalībvalstīm princips un ar Līgumiem iedibināto tiesību rakstura saglabāšana, kā arī aizskarta Savienības tiesību autonomija. Tādējādi šī iemesla dēļ EHN 26. pantu nevar piemērot Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr neiespējamība dalībvalsts ieguldītājam vērsties šķīrējtiesā gadījumā, ja rodas strīds ar citu dalībvalsti, nenozīmē, ka EHN 26. pantu nekad nevar piemērot Savienības tiesību sistēmā. Dalībvalsts ieguldītāji principā jebkurā brīdī var iesūdzēt citu dalībvalsti šajās tiesās gadījumā, ja rodas šajā noteikumā minētais strīds  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>). Šī iespēja tomēr ir atkarīga no tā, vai šādus prasījumus var pamatot ar EHN materiāltiesiskajiem noteikumiem un tādējādi vai tie savukārt ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā. Tagad aplūkošu šo jautājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 1. panta 6. punkta piemērojamība Savienības tiesību sistēmā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 1. panta 6. punktā ir definēts jēdziens “ieguldījums”, kā tas tiek lietots EHN noteikumos; tas ir minēts EHN pirmajā daļā “Definīcijas un priekšmets”. Tādējādi tas ir viens no EHN ievada noteikumiem, kura mērķis ir vispārēji noteikt minētā nolīguma priekšmetu un piemērošanas jomu, kā arī definēt tā noteikumos lietotos jēdzienus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem sakot, EHN 1. panta 6. punkts, ciktāl tajā ir noteikta EHN materiālā piemērošanas joma, izraisa arī EHN aizsardzības materiāltiesisko noteikumu piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos šī noteikuma piemērojamība Savienības tiesību sistēmā būtībā ir atkarīga no tā, vai materiāltiesiskie noteikumi, kas saskaņā ar to stājas spēkā, paši ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā tādējādi, ka vienas dalībvalsts ieguldītāji var uz tiem atsaukties, ceļot prasību pret citu dalībvalsti šīs valsts tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī šis jautājums spriedumā Achmea netika atrisināts, tajā tomēr ir konstatējamas zināmas šaubas attiecībā uz iespēju piemērot Savienībā materiāltiesiskos noteikumus, kas iekļauti ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumos kopumā un EHN it īpaši  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">66</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr es neuzskatu, ka šajā lietā uz šo jautājumu tīri teorētiski var sniegt nepārprotamu atbildi. Tas nozīmētu izvērtēt in abstracto un izsmeļoši visas pārklāšanās, kas var pastāvēt Savienības tiesībās un EHN  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">67</a>
</span>). Tomēr, manuprāt, būtu nepareizi šādu vērtējumu veikt stadijā, kad šīs lietas apstākļos tiek izskatīta Tiesas kompetence atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem. Turklāt ir jāuzsver, ka šo jautājumu lietas dalībnieki neapsprieda  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">68</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt uzsveru, ka vienīgo argumentu par EHN materiāltiesisko noteikumu nesaderību ar Savienības tiesībām šajā lietā īsumā formulēja Itālijas valdība un Komisija, pamatojoties uz to, ka Savienības tiesībās ir paredzēti ieguldījumu aizsardzības instrumenti, kas ir līdzvērtīgi EHN ieguldījumu aizsardzības instrumentiem. Tomēr iemesli, kuru dēļ šīs aizsardzības līdzvērtība pati par sevi nozīmē nesaderību ar Savienības tiesībām, manuprāt, pirmšķietami nav skaidri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos uzskatu, ka šajā stadijā EHN materiāltiesisko noteikumu, tostarp EHN 1. panta 6. punkta, nesaderību ar Savienības tiesībām nevar droši ne izslēgt, ne pieļaut. Ņemot to vērā, ir jāpieņem, ka šie noteikumi ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi par Tiesas kompetenci</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 26. pants, manuprāt, nav saderīgs ar Savienības tiesībām, ciktāl tajā ir paredzēta iespēja sākt tiesvedību šķīrējtiesā, tāpēc šādu strīdu izšķiršanas mehānismu nevar piemērot Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ciktāl šajā stadijā nevar izslēgt, ka Savienības tiesību sistēmā var piemērot EHN materiāltiesiskos noteikumus, tostarp EHN 1. panta 6. punktu, ir jāpieņem, ka dalībvalsts ieguldītāji var atsaukties uz šiem noteikumiem gadījumā, ja rodas strīds ar citu dalībvalsti pēdējās minētās dalībvalsts tiesās saskaņā ar EHN 26. pantu. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka gan EHN 1. panta 6. punkts, gan EHN 26. pants ir piemērojams Savienības tiesību sistēmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Savienībai ir zināma interese interpretēt šos noteikumus vienveidīgi, tāpēc Tiesai būtu jābūt kompetencei atbildēt uz visiem prejudiciālajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo prejudiciālo jautājumu: jēdziens “ieguldījums” EHN 1. panta 6. punkta izpratnē</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EHN 1. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas līguma un neietver ieguldītāja ieguldījumu uzņemošajā valstī, var būt ieguldījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēdē Komstroy apgalvoja, ka jēdziens “ieguldījums” ir definēts EHN un ka ar šo definīciju pietiek, lai arī tajā ir sniegts neizsmeļošs tādu aktīvu piemēru uzskaitījums, kas ir ieguldījums EHN izpratnē. Šī sabiedrība arī apgalvo, ka EHN 1. panta 6. punktā lietoto terminu jēga ir skaidra, tāpēc tie nav jāinterpretē un nav arī jāatsaucas uz šajā definīcijā neiekļautiem kritērijiem. Visbeidzot Komstroy apgalvo, ka EHN 1. panta 6. punktā ir paredzēts, ka līgumisku prasījumu var uzskatīt par ieguldījumu, jo EHN 1. panta 6. punkta c) un f) apakšpunktā attiecīgi ir minēti “prasījumi skaidrā naudā” un “jebkādas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar līgumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Moldovas Republika, Spānijas, Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Komisija apgalvo, ka prasījums, kas radies no pārdošanas līguma, nevar būt ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē. Tās apgalvo, ka, lai arī EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums, tas var būt ieguldījums tikai ar nosacījumu, ka šis prasījums ir “saistīts ar ieguldījumu”. Tomēr prasījumu, kas radies no pārdošanas līguma, nevar uzskatīt par prasījumu, kas ir “saistīts ar ieguldījumu”. Moldovas Republika turklāt uzsver, ka ir jāatsaucas uz jēdziena “ieguldījums” parasto nozīmi un ka tas ietver kapitāla ieguldījumu, kura nav līgumiska prasījuma gadījumā. Visbeidzot Moldovas Republika un Komisija uzsver, ka ir būtiski nošķirt to, kas attiecas uz tirdzniecību, no tā, kas attiecas uz ieguldījumiem, jo tikai šiem ieguldījumiem ir nodrošināta aizsardzība ar EHN III daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ieguldījumi EHN 1. panta 6. punktā ir definēti kā “jebkuri aktīvi, kuri tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē”. Tādējādi EHN ir sniegta neprecīza definīcija, kurā pirmšķietami nav konkrēti definēta darbība, ar ko šis ieguldījums ir saistīts. Šajā noteikumā ir piebilsts, ka ieguldījumam EHN izpratnē ir jābūt saistītam ar saimniecisko darbību enerģētikas nozarē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo definīciju papildina neizsmeļošs konkrētu ieguldījumu piemēru uzskaitījums šīs normas izpratnē. No tā izriet, ka tad, ja attiecīgos aktīvus var uzskatīt par kādu no ieguldījumiem, kas skaidri minēti EHN 1. panta 6. punktā, kā to arī apgalvo Komstroy, šis noteikums principā nav jāinterpretē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">69</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uz līgumiskiem prasījumiem var attiecināt EHN 1. panta 6. punkta definīcijas, kas iekļautas gan EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā, gan EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktā. Tās attiecas uz “prasījum[iem] skaidrā naudā [..], kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistītas ar ieguldījumu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">70</a>
</span>), un “jebkād[ām] tiesīb[ām], kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">71</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr norādu, ka, lai arī abos šajos noteikumos ir sniegti piemēri ieguldījumiem EHN izpratnē, tajos ir arī paredzēti papildu nosacījumi ieguldījuma kvalificēšanai. Pirmkārt, EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums, ja tas ir radies no līguma, kas savukārt ir saistīts ar ieguldījumu. Otrkārt, EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktā ir noteikts, ka ar līgumu piešķirtās tiesības ir ieguldījums, ja tas ir piešķirts saimnieciskās darbības veikšanai enerģētikas jomā. Citiem vārdiem sakot, prasījums, kas radies no līguma, nav automātiski uzskatāms par ieguldījumu EHN izpratnē, jo nolīgumā ir paredzēti daži ierobežojumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šo nosacījumu pievienošana apgrūtina, ja ne padara neiespējamu nepārprotami sasaistīt jebkādu līgumisku prasījumu ar kādu no ieguldījuma veidiem EHN 1. panta 6. punkta izpratnē. Proti, uz līgumisku prasījumu, it īpaši, ja tas izriet no elektroenerģijas pārdošanas līguma, nevar neapšaubāmi attiecināt EHN 1. panta 6. punkta c) vai f) apakšpunktu, ja iepriekš nav noteikta šajos noteikumos minēto papildu nosacījumu nozīme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi abu šo noteikumu interpretācija ir jāsniedz saskaņā ar Vīnes konvencijas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-72" href="#t-72">72</a>
</span>) 31. panta 1. punktu, [proti], “godprātīgi saskaņā ar parasto nozīmi, kāda piešķirama līguma noteikumiem kopumā un atbilstoši tā objektam un mērķim”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru prasījumam jāizriet no līguma, kas saistīts ar ieguldījumu, norādu uz dažām neskaidrībām. Proti, šajā noteikumā ir definēti prasījumi skaidrā naudā, kurus var uzskatīt par ieguldījumu, uz ko savukārt ir attiecināms jēdziens “ieguldījums”. Citiem vārdiem sakot, jēdziens “ieguldījums” vienlaikus ir definēts jēdziens un jēdziens, kas lietots, lai to definētu. EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktam ir apļveida raksturs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-73" href="#t-73">73</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos un lai novērstu šo apļveida raksturu, EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā lietoto jēdzienu “ieguldījums” var saprast tikai tieši šajā noteikumā minētajā nozīmē. Kā norāda Polijas valdība, prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums tikai tad, ja tas ir veikts saskaņā ar līgumu, kas savukārt ir saistīts ar citu ieguldījumu EHN izpratnē, kurš neietilpst EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr nevienu no pārējiem EHN 1. panta 6. punktā minētajiem ieguldījumiem nevar uzskatīt par tādu ieguldījumu, kurš aptver elektroenerģijas piegādi, uz ko attiecas līgums, no kura izriet aplūkotais prasījums skaidrā naudā. Neviena no šī noteikuma daļām neattiecas uz komercdarījumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-74" href="#t-74">74</a>
</span>). Tādējādi no EHN 1. panta 6. punkta gramatiskās interpretācijas izriet, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, nav prasījums skaidrā naudā saskaņā ar līgumu, kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistīts ar ieguldījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta gramatisko interpretāciju apstiprina arī šajā noteikumā lietotā jēdziena “ieguldījums” parastā nozīme  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-75" href="#t-75">75</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā apgalvo Moldovas Republika un Komisija, sarunvalodā ar šo jēdzienu parasti apzīmē darījumu, kas ietver uz noteiktu termiņu veiktu finansiālu ieguldījumu un ar to saistītu risku  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-76" href="#t-76">76</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šajā nozīmē šķīrējtiesu judikatūrā pakāpeniski tika izstrādāta jēdziena “ieguldījums” objektīva definīcija, saskaņā ar kuru ieguldījumam ir trīs iezīmes: ieguldītāja veikts ieguldījums, konkrēts izpildes termiņš un darījuma risku uzņemšanās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-77" href="#t-77">77</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī šī definīcija ir izstrādāta attiecībā uz jēdzienu “ieguldījums”, kas lietots Vašingtonā 1965. gada 18. martā parakstītajā Konvencijā par strīdu izšķiršanu saistībā ar ieguldījumiem starp valsti un citas valsts valstspiederīgajiem, manuprāt, tajā ir minētas būtiskas ieguldījumam raksturīgas iezīmes, un šajā ziņā doktrīnā tās ir bieži atgādinātas gadījumos, kad ir jāsniedz šī jēdziena vispārēja definīcija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-78" href="#t-78">78</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasījums skaidrā naudā saskaņā ar šo jēdziena “ieguldījums” nozīmi ir ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē, ja tas ir radies no līguma, kas ietver ieguldītāja veiktu ieguldījumu un gaidas saņemt peļņu, kura nav garantēta. Turklāt EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā minētā jēdziena “ieguldījums” nozīme ir atrodama gan šķīrējtiesu judikatūrā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-79" href="#t-79">79</a>
</span>), gan doktrīnā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-80" href="#t-80">80</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču elektroenerģijas piegādes līgums ir parasts komercdarījums, uz kuru nevar attiecināt jēdzienu “ieguldījums”, jo tas neietver ne ieguldījumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-81" href="#t-81">81</a>
</span>), ne gaidas saņemt no ieguldījuma atkarīgus ienākumus. Tādējādi es uzskatu, ka prasījums, kas rodas no elektroenerģijas piegādes līguma, nav saistīts ar ieguldījumu un neatbilst EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot šo jēdziena “ieguldījums” interpretāciju EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta izpratnē apstiprina EHN vispārējās loģikas izpēte un izveidotā ieguldījumu aizsardzības sistēma. Kā uzsver Komisija, EHN ir nošķirti noteikumi par tirdzniecību, kas iekļauti tā II daļā, no noteikumiem par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas ietverti III daļā. Tādējādi parasts komercdarījums pats par sevi nav pielīdzināms ieguldījumam, citādi nošķiršana starp to, kas attiecas uz tirdzniecību, un to, kas attiecas uz ieguldījumu un kam tādējādi ir jānodrošina īpaša aizsardzība, zaudētu jēgu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-82" href="#t-82">82</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jēdzienu “ieguldījums” EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta izpratnē nevar sajaukt ar vienkāršu komercdarbību, tāpēc prasījumu, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver ieguldījumu un gaidas gūt no šī ieguldījuma atkarīgu peļņu, nevar uzskatīt par ieguldījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts attiecas uz “jebkād[ām] tiesīb[ām], kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē”. Šajā ziņā atgādinu, ka jau EHN 1. panta 6. punktā vispārēji ir paredzēts, ka ieguldījums EHN izpratnē ir jāpiesaista saimnieciskajai darbībai enerģētikas nozarē. Tādējādi EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktā paredzēto nosacījumu nevar saprast līdzīgā nozīmē, pretējā gadījumā šis precizējums pilnībā zaudētu jēgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts neattiecas uz visām līgumiskajām tiesībām saistībā ar saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, bet tajā ir paredzēts papildu nosacījums, lai līgumiskās tiesības varētu uzskatīt par aizsargātu ieguldījumu EHN izpratnē. Tas izriet no paša šī noteikuma formulējuma. Tādējādi jēdziena “veikt” lietojums norāda, ka attiecīgās līgumiskās tiesības tiek piešķirtas, lai veiktu saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-83" href="#t-83">83</a>
</span>). Līgumiskajām tiesībām ir jāļauj veikt saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, ko saņēmējs nevarētu īstenot to neesamības gadījumā. Citiem vārdiem sakot, līgumiskajām tiesībām ir jāļauj veikt šo darbību un jārada apstākļi šīs darbības veikšanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-84" href="#t-84">84</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, lai arī līgumisks prasījums ir ar līgumu piešķirtas tiesības, to tomēr nevar uzskatīt par tiesībām, kas ļauj veikt saimnieciskas darbības enerģētikas nozarē, ja tas ir iegūts pēc tā iegādes no sākotnējā turētāja. Šādos apstākļos ar prasījumu tā turētājam ir piešķirtas tiesības nevis veikt saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, bet tikai pieprasīt ar to saistītu maksājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, pat ja būtu jāņem vērā prasījuma izcelsme quod non, proti, elektroenerģijas piegādes līgums, manuprāt, tiktu sasniegts tāds pats rezultāts. Lai arī starp divām sabiedrībām noslēgtais elektroenerģijas pārdošanas līgums ļauj vienai no sabiedrībām piegādāt elektroenerģiju otrai, tas nav šis līgums, kas ļauj veikt saimnieciskas darbības enerģētikas nozarē. Elektroenerģijas piegādātāja sabiedrība faktiski jau var piegādāt attiecīgo elektroenerģiju otrai līgumslēdzējpusei, tāpēc līgums nekādā ziņā neietver atļauju vai tiesības veikt saimniecisko darbību enerģētikas nozarē uzņemošajā valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šādam prasījumam, pēc manām domām, nav piemērojams EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka ne EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktu, ne 1. panta 6. punkta f) apakšpunktu nevar interpretēt tādējādi, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, ir ieguldījums šo noteikumu izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par EHN 1. panta 6. punktā lietotā jēdziena “ieguldījums” vispārēju definīciju</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EHN 1. panta 6. punktā ir sniegta vispārēja – lai arī plaša – jēdziena “ieguldījums” definīcija, un tajā minētais ieguldījumu uzskaitījums nav izsmeļošs. Tādējādi varētu aizstāvēt domu, ka prasījums, kam nav piemērojams EHN 1. panta 6. punkta c) vai f) apakšpunkts, tomēr var būt ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē, ciktāl tas “tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda argumentācija nepārliecina. Kā esmu uzsvēris  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-85" href="#t-85">85</a>
</span>), līgumiski prasījumi ir vienīgie aktīvi, attiecībā uz kuriem EHN 1. panta 6. punktā ir paredzēti skaidri ierobežojumi, lai tos varētu uzskatīt par ieguldījumiem. Tādējādi uz vispārēju jēdziena “ieguldījums” definīciju nevar atsaukties tikai tādēļ, lai izvairītos no ierobežojumiem, kas tomēr ir noteikti EHN 1. panta 6. punkta c) un f) apakšpunktā, pretējā gadījumā tiktu noliegta šo konkrēto noteikumu esamība un sniegta jēdziena “ieguldījums” EHN izpratnē contra legem interpretācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc uz pirmo prejudiciālo jautājumu ierosinu atbildēt, ka EHN 1. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas izriet no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, nav ieguldījums šī noteikuma izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ieguldījums ir vienas līgumslēdzējpuses ieguldītāja veikta prasījuma pirkšana, ko veicis saimnieciskās darbības subjekts, kurš nav no EHN slēdzējas valsts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atgādinu, ka attiecīgais prasījums ir radies no līgumiskām attiecībām starp Moldtranselectro un Derimen, kas ir Britu Virdžīnu salās jeb valstī, kas nav EHN slēdzējpuse, reģistrēta sabiedrība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar EHN 26. panta 1. punktu ir atļauts izšķirt strīdus starp līgumslēdzējpusi un citas līgumslēdzējpuses ieguldītāju, ja strīds attiecas uz ieguldījumu, ko veicis šis ieguldītājs. Iesniedzējtiesa vaicā par prasījuma izcelsmes iespējamo ietekmi, ja šis prasījums sākotnēji ir radies valsts saimnieciskās darbības subjektam, kas nav no EHN slēdzējpuses valsts, uz minētā prasījuma kā “ieguldījuma” kvalifikāciju EHN 26. panta 1. punkta izpratnē, ar ko ir noteikts, ka šāds ieguldījums ir jāveic līgumslēdzējpuses ieguldītājam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms norādu, ka, ņemot vērā manis ierosināto atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro jautājumu nav jāatbild, ciktāl, atbildot uz pirmo jautājumu noraidoši, nav jānoskaidro, vai prasījuma izcelsmei ir ietekme uz tā atzīšanu par līgumslēdzējpuses ieguldītāja veiktu ieguldījumu EHN 26. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja Tiesa nepiekristu manam pirmā jautājuma vērtējumam, pilnīguma labad iztirzāšu otro prejudiciālo jautājumu, pieņemot, ka šāds prasījums var būt ieguldījums EHN 1. panta 6. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norāda iesniedzējtiesa un uzsver Moldovas Republika, lai noskaidrotu, vai ieguldījumu ir veicis “līgumslēdzējpuses ieguldītājs”, ir jāatsaucas uz EHN 1. panta 8. punktu, kurā ir definēta vārdkopa “veikt ieguldījumu”. Šajā noteikumā it īpaši ir paredzēts, ka ieguldījumu var veikt, iegādājoties visus esošos ieguldījumus vai daļu no tiem. Savukārt tajā nav noteikts, ka attiecīgie esošie ieguldījumi sākotnēji ir jāveic EHN dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Moldovas Republika tomēr apgalvo, ka šāds nosacījums pastāvot. Pēc tās domām, vārdkopa “esošs ieguldījums” ir jāsaprot atbilstoši EHN 1. panta 6. punktā sniegtajai “ieguldījuma” definīcijai, kurā ir noteikts, ka ieguldījums “tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē”. Taču tā norāda, ka EHN 1. panta 7. punktā jēdziens “ieguldītājs” savukārt ir definēts it īpaši kā “sabiedrība vai cita organizācija, kas tiek organizēta saskaņā ar minētajā līgumslēdzējpusē piemērojamiem tiesību aktiem”. Tādējādi tā apgalvo, ka, tā kā saimnieciskās darbības subjekts, kas ir attiecīgā prasījuma sākotnējais turētājs, ir saimnieciskās darbības subjekts, kas nav no EHN slēdzējas valsts, to nevarot uzskatīt par ieguldītāju EHN 1. panta 7. punkta izpratnē, tāpēc attiecīgais prasījums nevarot būt “esošs ieguldījums”, ko veikusi līgumslēdzējpuses sabiedrība, EHN 1. panta 8. punkta un 26. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda argumentācija nepārliecina. Lai arī Moldovas Republikas argumentācija par nepieciešamību atsaukties uz EHN 1. panta 6.–8. punktu, lai definētu vārdkopu “ieguldījums, ko veicis” ir jāapstiprina, tās secinājums tomēr izriet no nepilnīgas šo pantu interpretācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā esmu norādījis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-86" href="#t-86">86</a>
</span>), EHN 1. panta 8. punktā ne tikai nav paredzēts nosacījums par esoša ieguldījuma ģeogrāfisko izcelsmi, bet izskatītajos noteikumos arī ir skaidri noteikts, ka šādu ieguldījumu var veikt saimnieciskās darbības subjekts, kas nav no EHN slēdzējas valsts. Proti, EHN 1. panta 7. punktā ir definēts jēdziens “ieguldītājs”, ciktāl tas attiecas gan uz līgumslēdzējpusēm, gan trešām valstīm. Tādējādi tiek skaidri pieļauts, ka ieguldītājs var būt no valsts, kas nav EHN slēdzējpuse, tomēr tas nenozīmē, ka viņa veiktie ieguldījumi nav esoši ieguldījumi EHN izpratnē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-87" href="#t-87">87</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos tas, ka prasījums ir radies saimnieciskās darbības subjektam, kas nav no EHN slēdzējas valsts, pilnībā neietekmē tā atzīšanu par “esošu ieguldījumu”, jo šis uzņēmējs ir jāuzskata par ieguldītāju atbilstoši EHN noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka tad, ja līgumslēdzējpuses uzņēmējs iegādājas prasījumu, kurš radies saimnieciskās darbības subjektam, kas nav no EHN slēdzējas valsts, šāda iegāde ir jāuzskata par esoša ieguldījuma pirkšanu un tādējādi par ieguldījumu, ko veicis līgumslēdzējpuses ieguldītājs EHN izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Moldovas Republika, Komstroy un Komisija tomēr norādīja uz iespēju šajos apstākļos ļaunprātīgi izmantot tiesības. Proti, nevar izslēgt, ka līgumslēdzējpuses ieguldītājs iegādājas tādas valsts saimnieciskās darbības subjekta veiktu ieguldījumu, kas nav EHN slēdzējpuse, tikai ar mērķi gūt labumu no EHN piešķirtās aizsardzības, it īpaši, lai īstenotu EHN 26. panta 1. punktu un celtu prasību pret līgumslēdzējpusi, kas citādi nebūtu iespējams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī šāda iespēja pastāv, tomēr ar to nepietiek, lai ieguldījumam, kas nopirkts no saimnieciskās darbības subjekta, kurš nav no EHN slēdzējas valsts, automātiski liegtu izmantot ieguldījumu aizsardzības priekšrocību, kas ir piešķirta ar strīdu izšķiršanas [mehānismu]. Šāda interpretācija, manuprāt, ne tikai ir nesaderīga ar iepriekš izskatītajiem EHN noteikumiem, bet tā arī izraisītu to, ka neviens no ārvalstu ieguldītāja nopirkts ieguldījums nekad netiktu aizsargāts ar EHN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos tiesību ļaunprātīgas izmantošanas esamību var ņemt vērā tikai kazuistiski, un to nevar pamatot princips, saskaņā ar kuru ieguldījums, ko līgumslēdzējpuses ieguldītājs ir iegādājies no ieguldītāja, kurš nav no EHN slēdzējas valsts, nav uzskatāms par ieguldījumu, ko veicis pirmais minētais EHN 26. panta 1. punkta izpratnē. Tādējādi iesniedzējtiesai ir jāpārbauda iemesli, kuru dēļ Komstroy iegādājās attiecīgo prasījumu, lai noskaidrotu, vai šīs pirkšanas vienīgais mērķis bija sākt tiesvedību pret Moldovas Republiku saskaņā ar EHN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ja Tiesa nepiekristu manam pirmā prejudiciālā jautājuma vērtējumam, ierosinu uz otro prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda prasījuma pirkšana, kurš radies valsts ieguldītājam, kas nav no EHN slēdzējas valsts, ir ieguldījums šī noteikuma izpratnē, ja vien šīs pirkšanas vienīgais mērķis nav bijis saņemt ar EHN noteikumiem piešķirto aizsardzību un it īpaši atļauju sākt tiesvedību šķīrējtiesā pret līgumslēdzējpusi, un tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas pieder kādam ieguldītājam un ir radies no uzņēmējas valsts pierobežā piegādātas elektroenerģijas pārdošanas līguma, var būt ieguldījums, kas veikts citas līgumslēdzējpuses teritorijā, kaut arī ieguldītājs tur neveic nekādu saimniecisko darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēlreiz norādu, ka trešais jautājums ir uzdots pakārtoti. Proti, ja uz pirmo prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts tādējādi, ka prasījums, kas radies no elektroenerģijas piegādes līguma, nav ieguldījums, nav nozīmes noskaidrot to, vai šis prasījums ir veikts citas līgumslēdzējpuses teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pilnīguma labad, ja Tiesa nepiekristu manam pirmā un otrā jautājuma vērtējumam, tomēr atbildēšu uz trešo prejudiciālo jautājumu, pieņemot quod non, ka prasījums, kas radies no elektroenerģijas piegādes līguma, ir ieguldījums EHN izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Moldovas Republika, ko šajā ziņā atbalsta Spānijas valdība un Komisija, apgalvo, ka nekāds ieguldījums tās teritorijā netika veikts, jo elektroenerģija, kas tika piegādāta saskaņā ar līgumu, no kura radies prasījums, tika nogādāta tikai līdz Ukrainas un Moldovas robežai Ukrainas teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda argumentācija izriet no EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkta interpretācijas, kurā ir noteikts, ka prasījums skaidrā naudā ir ieguldījums, ja tas ir radies no līguma, kurš savukārt ir saistīts ar ieguldījumu. Tomēr, manuprāt, šeit nav ņemts vērā būtisks faktors. Proti, kaut arī pētījumam attiecībā uz ieguldījumu, ar ko ir saistīts līgums, no kura radies attiecīgais prasījums, ir nozīme, lai prasījumu kvalificētu kā “ieguldījumu”, tiklīdz tas ir pierādīts, aplūkotais ieguldījums ir tikai prasījums, un turpmāk vairs nav no jauna jāatsaucas uz ieguldījumu, kas ir ar to saistīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ieguldījums, uz ko attiecas strīds un kas tādējādi ir jāaplūko atbilstoši EHN 26. panta 1. punktam, nav elektroenerģijas piegāde, kas ir paredzēta līgumā, no kura izriet prasījums, bet prasījums pats par sevi. Tādējādi ir tikai jānoskaidro, vai šāda prasījuma pirkšana ir jāuzskata par ieguldījumu Moldovas teritorijā, bez nepieciešamības noskaidrot, vai līgums, no kura izriet šis prasījums, ir saistīts ar ieguldījumu, kas savukārt veikts šajā teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgais ieguldījums, proti, prasījums pret Moldovā reģistrētu sabiedrību, izskatāmajā lietā pieder Ukrainas ieguldītājam. Taču EHN 1. panta 10. punktā jēdziens “teritorija” ir definēts tikai kā “suverēna teritorija”. No tā izriet, ka prasījumu pret Moldovas teritorijā reģistrētu sabiedrību var uzskatīt par šīs līgumslēdzējpuses teritorijā veiktu ieguldījumu, un, lai to pierādītu, pietiek noteikt prasījuma parādnieka atrašanās vietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jebkurā gadījumā tāds pats rezultāts tiktu sasniegts, ja pieņemtu Moldovas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru ir jāpārbauda arī tas, kādā teritorijā ir veikts ieguldījums, ar ko ir saistīts līgums, no kura izriet prasījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Formāli elektroenerģija tika faktiski piegādāta līdz robežai ar Moldovu. Tomēr un ja vien netiek pieņemts pārāk formāls risinājums, elektroenerģija in fine nokļūst Moldovas tīklā, un šis apstāklis ir būtiska informācija attiecībā uz problēmu. Tas, ka to ir piegādājis uzņēmējs no vienas vai otras robežas puses, neietekmē šo rezultātu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-88" href="#t-88">88</a>
</span>). Faktiski piegādātā elektroenerģija joprojām ir paredzēta izplatīšanai Moldovas teritorijā un tādējādi šīs līgumslēdzējpuses teritorijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-89" href="#t-89">89</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, ja Tiesa nepiekristu manai pirmā un otrā prejudiciālā jautājuma analīzei, ierosinu uz trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka EHN 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas ir līgumslēdzējpuses ieguldītājam pret citas līgumslēdzējpuses uzņēmēju, ir ieguldījums, kuru veicis pirmais minētais otrās minētās līgumslēdzējpuses teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz cour d’appel de Paris (Francija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-232" title="page-34">
      Enerģētikas hartas, kas parakstīta Lisabonā 1994. gada 17. decembrī un Eiropas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (1997. gada 23. septembris) par to, ka Eiropas Kopienas slēdz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem, 1. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasījums, kas radies no elektroenerģijas piegādes līguma un neietver nekādu ieguldījumu, nav ieguldījums šī noteikuma izpratnē.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Parakstīts Lisabonā 1994. gada 17. decembrī (OV 1994, L 380, 24. lpp.) un Eiropas Savienības vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (1997. gada 23. septembris) par to, ka Eiropas Kopienas slēdz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem (OV 1998, L 69, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) EHN tika interpretēts arī apvienotajās lietās Federazione nazionale delle imprese elettrotecniche ed elettroniche (Anie) u.c. (C‑798/18 un C‑799/18), kas pašlaik tiek izskatītas Tiesā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 6. marts (C‑284/16, turpmāk tekstā – “spriedums Achmea”, EU:C:2018:158).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Spriedumi, 1974. gada 30. aprīlis, Haegeman (181/73, EU:C:1974:41, 2. un 4. punkts); 1999. gada 15. jūnijs, Andersson un Wåkerås‑Andersson (C‑321/97, EU:C:1999:307, 26. punkts), kā arī 2018. gada 7. jūnijs, KP (C‑83/17, EU:C:2018:408, 24. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Spriedums, 1999. gada 15. jūnijs (C‑321/97, EU:C:1999:307, 28. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Spriedums, 2003. gada 15. maijs (C‑300/01, EU:C:2003:283, 66. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Spriedums, 1999. gada 15. jūnijs (C‑321/97, EU:C:1999:307).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Spriedums, 2003. gada 15. maijs (C‑300/01, EU:C:2003:283).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedumi, 1999. gada 15. jūnijs, Andersson un Wåkerås‑Andersson (C‑321/97, EU:C:1999:307, 28. punkts), kā arī 2003. gada 15. maijs, Salzmann (C‑300/01, EU:C:2003:283, 66. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Spriedumi, 1999. gada 15. jūnijs, Andersson un Wåkerås‑Andersson (C‑321/97, EU:C:1999:307, 29. punkts), un 2003. gada 15. maijs, Salzmann (C‑300/01, EU:C:2003:283, 67. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. EEZ līguma 6. pantu un šī līguma preambulas piecpadsmito daļu. Par šo jautājumu skat. arī Baudenbacher, C., “The Relationship Between the EFTA Court and the Court of Justice of the European Union”, no: Baudenbacher, C. (red.), The Handbook of EEA Law, Springer, 2016, 179.–194. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Spriedums, 1999. gada 15. jūnijs (C‑321/97, EU:C:1999:307).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Spriedums, 2003. gada 15. maijs (C‑300/01, EU:C:2003:283).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedumi, 2008. gada 12. jūnijs, Gourmet Classic (C‑458/06, EU:C:2008:338, 20. punkts), un 2011. gada 21. jūlijs, Kelly (C‑104/10, EU:C:2011:506, 60. punkts), kā arī Atzinums 1/09, 2011. gada 8. marts (EU:C:2011:123, 83. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Spriedums, 1998. gada 16. jūnijs, Hermès (C‑53/96, EU:C:1998:292, 32. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Spriedums, 1999. gada 15. jūnijs (C‑321/97, EU:C:1999:307).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Spriedums, 2003. gada 15. maijs (C‑300/01, EU:C:2003:283).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) To pierāda šķīrējtiesu judikatūrā pastāvošās domstarpības par šajos prejudiciālajos jautājumos aplūkotā jēdziena “ieguldījums” interpretāciju.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) EHN slēdzējpuses, izņemot Itālijas Republiku.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Skat., piemēram, EHN 10. panta 1. punktu: “Katra līgumslēdzējpuse veicina un veido [..] stabilus, vienlīdzīgus, labvēlīgus un pārredzamus nosacījumus citu līgumslēdzējpušu ieguldītājiem, kas veic ieguldījumus tās teritorijā.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Par divpusējām saistībām daudzpusējās konvencijās skat. Starptautiskās Tiesas spriedumu, 1970. gada 5. februāris, Barcelona Traction, Light, and Power Company, Limited (Beļģija pret Spāniju), CIJ Krājums, 1970, 3. lpp., 33. un 35. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Spriedums, 1999. gada 15. jūnijs (C‑321/97, EU:C:1999:307, 28. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Spriedums, 2003. gada 15. maijs (C‑300/01, EU:C:2003:283, 66. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) 60. punkts un rezolutīvā daļa.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Komisijas 2018. gada 19. jūlija Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei – ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība, COM(2018) 547 final.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Attiecībā uz judikatūru, kas izstrādāta pirms sprieduma Achmea pasludināšanas, skat. it īpaši Eilmansberger, T., “Bilateral investment Treaties and EU Law”, Common Market Law Review, 2009, 46. sēj., Nr. 2, 383.–429. lpp.; Hindelang, S., “Circumventing Primacy of EU Law and the CJEU’s Judicial Monopoly by Resorting to Dispute Resolution Mechanisms Provided for in Inter‑se Treaties? The Case of Intra‑EU Investment Arbitration”, Legal Issues of Economic Integration, 2012, 39. sēj., Nr. 2, 179.–206. lpp., un Miron, S., “The Last Bite of the BITs – Supremacy of EU Law versus Investment Treaty Arbitration”, European Law Journal, 2013, 20. sēj., Nr. 3, 332.–345. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Skat., piemēram, Vattenfall AB u.c. pret Vāciju (CIRDI lieta Nr. ARB/12/12), 2018. gada 31. augusta lēmums par Achmea; Masdar Solar &amp; Wind Cooperatief U.A. pret Spānijas Karalisti (CIRDI lieta Nr. ARB/14/1), spriedums, 2018. gada 16. maijs; Novenergia II – Energy &amp; Environment (SCA) (Luksemburgas Lielhercogiste), SICAR pret Spānijas Karalisti (lieta SCC Nr. 2015/063), spriedums, 2018. gada 15. februāris.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat. it īpaši Gaillard, E., “L’affaire Achmea ou les conflits de logiques”, Revue critique de droit international privé, 2018, Nr. 3, 616. lpp.; Hess, B., “The Fate of Investment Dispute Resolution after the Achmea Decision of the European Court of Justice”, Max Planck Institute Luxembourg for Procedural Law Research Paper Series, 2018, Nr. 3, 8. lpp., un Basedow, J., “Achmea judgment and the applicability of the Energy Charter Treaty in Intra‑EU Investment Arbitration”, Journal of international economic Law, 2020, 23. sēj., Nr. 1, 271.–292. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) 60. punkts un rezolutīvā daļa.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Spriedums Achmea, 32. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 201. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Spriedums Achmea, 33. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Spriedums Achmea 33. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Spriedums Achmea, 34. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 168. un 173. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Spriedums Achmea, 35. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 174. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Spriedums Achmea, 37. punkts. Skat. arī Atzinumu 2/13, 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 176. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Spriedums Achmea, 39.–42. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Spriedums Achmea, 42.–56. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Spriedums Achmea, 45. un 55. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. Basedow, J., “EU Law in International Arbitration: Referrals to the European Court of Justice”, Journal of International Arbitration, 2015, 32. sēj., Nr. 4, 367.–386. lpp., it īpaši 370. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Attiecībā uz mehānisma oriģinalitāti skat. Kessedjian, C., un Pironon, V., Droit du commerce international, 2. izdevums, Thémis, PUF, 2020, 209. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Spriedums Achmea, 58. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Spriedums Achmea, 59. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Hess, B., minēts iepriekš, 8. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Atzinums 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību), 2019. gada 30. aprīlis (EU:C:2019:341, 128. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Komisijas 2018. gada 19. jūlija Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei – ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība, COM(2018) 547 final.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Šeit netiek noliegts, ka šķīrējtiesas, kas izskata ar ieguldījumu tiesībām saistītus jautājumus, ir veicinājušas tiesiskuma ievērošanu. Šajā ziņā skat. Sadowski, W., “Protection of the rule of law in the European Union through investment treaty arbitration: Is judicial monopolism the right response to illiberal tendencies in Europe?”, Common Market Law Review, 2018, Nr. 55, 1025.–1060. lpp. Tomēr šo ieguldījumu nevar salīdzināt ar Savienības dalībvalstu pārliecību par tādu pamatvērtību atzīšanu un ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Savienība un kuru vidū ir tiesiskuma un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgā tiesā ievērošana.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Atsaucos it īpaši uz spriedumiem, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses (C‑64/16, EU:C:2018:117, 32. un 33. punkts); 2019. gada 24. jūnijs, Komisija/Polija (Augstākās tiesas neatkarība) (C‑619/18, EU:C:2019:531, 43. un 47. punkts), un 2019. gada 5. novembris, Komisija/Polija (Vispārējās jurisdikcijas tiesu neatkarība) (C‑192/18, EU:C:2019:924, 98. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 15. un16. janvāra paziņojumi par Tiesas sprieduma Achmea tiesiskajām sekām un ieguldījumu aizsardzību Eiropas Savienībā, &lt;https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/190117-bilateral-investment-treaties_en.pdf&gt;; &lt;https://2015-2019.kormany.hu/download/5/1b/81000/Hungarys%20Declaration%20on%20Achmea.pdf&gt;; un &lt;https://www.regeringen.se/48ee19/contentassets/d759689c0c804a9ea7af6b2de7327320/achmea‑declaration.pdf&gt;.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Nolīgums par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (OV 2020, L 169, 1. lpp.). Nolīgumu noslēdza visas dalībvalstis, izņemot Īriju, Austrijas Republiku, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste paziņoja, ka EHN strīdu izšķiršanas klauzulu tās uzskata par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, savukārt Luksemburgas Lielhercogiste, Maltas Republika, Slovēnijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste skaidri izteica atrunu par iespēju attiecināt šajā spriedumā rasto risinājumu uz EHN strīdu izšķiršanas mehānismu. Ungārija savukārt paziņoja, ka, pēc tās domām, šo risinājumu nevar piemērot EHN 26. pantā paredzētajam strīdu izšķiršanas mehānismam. Skat. dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 15. un 16. janvāra paziņojumus par Tiesas sprieduma Achmea tiesiskajām sekām un ieguldījumu aizsardzību Eiropas Savienībā, &lt;https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/190117-bilateral-investment-treaties_en.pdf&gt;; &lt;https://2015-2019.kormany.hu/download/5/1b/81000/Hungarys%20Declaration%20on%20Achmea.pdf&gt;; un &lt;https://www.regeringen.se/48ee19/contentassets/d759689c0c804a9ea7af6b2de7327320/achmea-declaration.pdf&gt;.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) 41. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Lai arī pirms sprieduma Achmea pasludināšanas manas akadēmiskās darbības laikā es pirmšķietami neizslēdzu pretēju domu, tagad atsaucos uz Tiesas argumentāciju šajā ziņā. Skat. Szpunar, M., “Referrals of Preliminary Questions by Arbitral Tribunals to the CJEU”, no: Ferrari, F. (red.), The Impact of EU Law on International Commercial Arbitration, Juris, 2017, 85.–124. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Spriedums Achmea, 43. punkts un tajā minētā judikatūra.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Spriedums Achmea, 58. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Atzinums 1/91 (EEZ līgums – I), 1991. gada 14. decembris (EU:C:1991:490, 40. un 70. punkts); Atzinums 1/09, 2011. gada 8. marts (EU:C:2011:123, 74. un 76. punkts), un Atzinums 2/13, 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 182. un 183. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Atzinums 2/13, 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 183. punkts), un spriedums Achmea, 57. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Atzinums, 2019. gada 30. aprīlis (EU:C:2019:341).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Atzinums 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību), 2019. gada 30. aprīlis (EU:C:2019:341, 131. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Atzinums, 2019. gada 30. aprīlis (EU:C:2019:341).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Atzinums 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību), 2019. gada 30. aprīlis (EU:C:2019:341, 127. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumi par Atzinumu 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību, EU:C:2019:72, 82. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumi par Atzinumu 1/17 (CETA nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību, EU:C:2019:72, 84. punkts). Par šo jautājumu skat. arī Lenaerts, K., “Upholding the Rule of Law through Judicial Dialogue”, Yearbook of European Law, 2019, 38. sēj., 12. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Atzinums, 2019. gada 30. aprīlis (EU:C:2019:341).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>) Papildus nevar izslēgt, ka dalībvalstu tiesām varētu būt nepieciešama Tiesas sniegta EHN 26. panta interpretācija, kad tās pārbauda šķīrējtiesas nolēmumu attiecībā uz strīdu starp trešās valsts ieguldītāju un dalībvalsti, kas var ietvert šķīrējtiesnešu sniegtu Savienības tiesību interpretāciju.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">66</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Komisijas 2018. gada 19. jūlija Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei – ES iekšējo ieguldījumu aizsardzība, COM(2018) 547 final.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">67</a>
</span>) Saistībā ar piemēru attiecībā uz ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumu, ko noslēgušas divas dalībvalstis, un Savienības tiesību iespējamo pārklāšanos skat. ģenerāladvokāta M. Vatelē [M. Wathelet] secinājumus lietā Achmea (C‑284/16, EU:C:2017:699).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">68</a>
</span>) Lai arī lietas dalībniekiem tiesas sēdē tika jautāts par sprieduma Achmea ietekmi, debatēs tika apspriesta tikai šī sprieduma ietekme uz EHN 26. pantā paredzētā strīdu izšķiršanas mehānisma saderību ar Savienības tiesībām. Uzsveru, ka faktiski šis spriedums attiecas nevis uz materiāltiesisko noteikumu, bet tikai uz līdzīga ar BIT izveidota mehānisma saderību ar Savienības tiesībām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">69</a>
</span>) Par šo jautājumu šķīrējtiesas judikatūrā skat. Anatolie Stati, Gabriel Stati, Ascom Group SA un Terra Raf Trans Traiding Ltd pret Kazahstānu (Stokholmas Tirdzniecības palātas (CSS) lieta Nr. V 116/2010), spriedums, 2013. gada 19. decembris, 806. punkts, un doktrīnā – Gaillard, E., Journal du droit international (Clunet), 2019, Nr. 6, 160. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">70</a>
</span>) EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">71</a>
</span>) EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-72" href="#c-72">72</a>
</span>) 1969. gada 23. maija Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām (Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 1155. sēj., 353. lpp.), https://treaties.un.org/doc/Publication/UNTS/Volume%201155/volume-1155-I-18232-French.pdf.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-73" href="#c-73">73</a>
</span>) Attiecībā uz ieguldījuma definīcijas apļveida raksturu skat. Pyka, M., Pojęcie inwestycji w międzynarodowym arbitrażu inwestycyjnym, C. H. Beck, Varšava, 2018, 43. un 44. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-74" href="#c-74">74</a>
</span>) Var rasties šaubas par to, vai ir iespējams elektroenerģijas piegādei piemērot EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunktu, kas attiecas uz “jebkād[ām] tiesīb[ām], kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..] un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē”. Šāda argumentācija turklāt ir atrodama šķīrējtiesu judikatūrā, šajā ziņā skat. Petrobart Limited pret Kirgizstānas Republiku (CSS lieta Nr. 126/2003), spriedums, 2005. gada 29. marts, 72. lpp. Tomēr, ņemot vērā manis ierosināto EHN 1. panta 6. punkta f) apakšpunkta interpretāciju, šāda iespēja būtu jāizslēdz. Skat. šo secinājumu 121. un nākamos punktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-75" href="#c-75">75</a>
</span>) Doktrīnā ir aizstāvēta doma, ka, aplūkojot EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā iekļauto jēdziena “ieguldījums” definīciju, ir jāatsaucas tikai uz šī jēdziena parasto nozīmi. Proti, kā rakstveida apsvērumos apgalvo Polijas valdība, EHN angļu valodas versijā lietotais jēdziens “Investment” EHN izpratnē, ko lieto ar lielo burtu, ir nošķirts no angļu valodā lietotā jēdziena “investment”, kas šajā gadījumā lietots parastajā nozīmē un rakstāms ar mazo burtu. Kā tas ir atgādināts šo secinājumu 114., 115. un 116. punktā, [jēdzienam] “investissements”, kas tātad atšķiras no [jēdziena] “Investissements”, kuri ir aizsargāti ar EHN, esot objektīva nozīme. Tomēr EHN 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka prasījumam ir jārodas no līguma, kas “ir saistīts ar ieguldījumu”, no tā arī izriet, ka jēdziens “ieguldījums” šajā gadījumā būtu jāsaprot tikai objektīvi, atsaucoties uz jēdziena parasto nozīmi. Attiecībā uz šo apgalvojumu skat. Baltag, C., The Energy Charter Treaty: The Notion of Investor, Kluwer Law International, Alfena pie Reinas, 2012, 174. lpp. Tomēr mani ne visai pārliecina šis arguments, kas balstīts tikai uz ortogrāfiju, kura turklāt nav atrodama visās EHN valodu versijās.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-76" href="#c-76">76</a>
</span>) Termins “ieguldījums” franču valodā it īpaši ir definēts kā “placement de fonds en vue d’obtenir des revenus” [līdzekļu ieguldīšana ienākumu gūšanas nolūkā], Dictionnaire de l’Académie française, 9. izdevums. Angļu valodā “investment” ir definēts kā “the act of putting money [..] into something to make a profit” [naudas ieguldīšana, lai gūtu peļņu]. Attiecībā uz šī jēdziena definīcijas izstrādes gaitu skat. Gilles, A., La définition de l’investissement international, Larcier, Brisele, 2012, 16. un nākamās lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-77" href="#c-77">77</a>
</span>) Skat. Salini Costruttori S.p.A. un Italstrade S.p.A. pret Marokas Karalisti (CIRDI lieta Nr. ARB/00/4), spriedums, 2001. gada 23. jūlijs, 129 Journal du droit international 196 (2002), 52. punkts. Attiecībā uz šīs judikatūras analīzi skat. Pyka, M., minēts iepriekš, 63.–111. lpp., un Jeżewski, M., Międzynarodowe prawo inwestycyjne, C. H. Beck, Varšava, 2019, 127.–134. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-78" href="#c-78">78</a>
</span>) Skat. Baltag, C., minēts iepriekš, 167.–183. lpp., kā arī Kessedjian, C., un Pironon, V., minēts iepriekš, 206. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-79" href="#c-79">79</a>
</span>) Skat. it īpaši Masdar Solar &amp; Wind Cooperatief U.A. pret Spānijas Karalisti (CIRDI lieta Nr. ARB/14/1), spriedums, 2018. gada 16. maijs, 195. un nākamie punkti, un Isolux Netherlands, BV pret Spānijas Karalisti (CSS lieta Nr. V 2013/153), spriedums, 2016. gada 17. jūlijs, 683. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-80" href="#c-80">80</a>
</span>) Skat. Baltag, C., minēts iepriekš, 178. un nākamās lpp., kā arī Audit, M, Journal de droit international (Clunet), 2020, Nr. 3, 16. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-81" href="#c-81">81</a>
</span>) Komstroy tiesas sēdē apgalvoja, ka ieguldījums esot elektroenerģijas piegāde. Tomēr ar šo argumentu nepietiek, lai elektroenerģijas piegādes līgumu kvalificētu kā “līgumu, kas ir saistīts ar ieguldījumu”, jo tas tomēr neietver risku attiecībā uz ienesīgumu, kas tiek gaidīts no šāda ieguldījuma.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-82" href="#c-82">82</a>
</span>) It īpaši, izmantojot EHN 26. pantā paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu. Dažkārt atsevišķiem komercdarījumiem piemīt iezīmes, kas ļauj tos kvalificēt kā “ieguldījumu”, attiecībā uz šo jautājumu skat. Pyka, M., minēts iepriekš, 175.–181. lpp. Neuzskatu, ka šādu vērtējumu var piemērot izskatāmajā lietā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-83" href="#c-83">83</a>
</span>) Turklāt šī interpretācija vēl skaidrāk izriet no EHN angļu valodas versijas: “any right conferred [..] by contract [..] to undertake any economic activity in the energy sector” (jebkādas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar [..] līgumu [..], lai veiktu saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē) (mans izcēlums).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-84" href="#c-84">84</a>
</span>) Šādu līgumisku tiesību tipisks piemērs ir infrastruktūras koncesija, lai darbotos līgumslēdzējpuses teritorijā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-85" href="#c-85">85</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 107. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-86" href="#c-86">86</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 135. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-87" href="#c-87">87</a>
</span>) Precizēju, ka tad, ja ieguldījums, kuru veicis ieguldītājs, kas nav no EHN slēdzējas valsts, ir ieguldījums EHN izpratnē, tas tomēr nav ar nolīgumu aizsargāts ieguldījums, jo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības materiāltiesiskie noteikumi tieši attiecas tikai uz līgumslēdzējpušu ieguldītāju ieguldījumiem. Skat. it īpaši EHN 10. pantu: “Katra līgumslēdzējpuse veicina un veido [..] stabilus, vienlīdzīgus, labvēlīgus un pārredzamus nosacījumus citu līgumslēdzējpušu ieguldītājiem, kas veic ieguldījumus tās teritorijā. Šādos nosacījumos iekļauj saistības vienmēr piešķirt taisnīgu un vienlīdzīgu režīmu attiecībā uz citu līgumslēdzējpušu ieguldītāju ieguldījumiem.” (Mans izcēlums.)</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-88" href="#c-88">88</a>
</span>) Audit, M., minēts iepriekš.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-89" href="#c-89">89</a>
</span>) It īpaši tāpēc, ka doma par elektroenerģijas piegādi līdz robežai ir tīra fikcija. Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, Ukrainas un Moldovas elektroenerģijas tīkli ir savstarpēji saistīti un nav pamata uzskatīt, ka elektroenerģija tiek piegādāta A punktā un uzglabāta līdz brīdim, kad adresāts to saņem šajā pašā punktā.</p>
</body>
</html>
