<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑454/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013TJ0454</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:134">EU:T:2017:134</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>47</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>47</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P>ijucje<DATE ISO="20170301">2017. GADA 1. MARTA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA T‑454/13</P><P><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>/KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās Tiesas spriedums</HT> (sestā palāta)</P><P><DATE ISO="20170301">2017. gada 1. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>*Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Jūras kabotāža</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsts, ko Francija īstenojusi par labu Société nationale maritime Corse Méditerranée (SNCM) un Compagnie méridionale de navigation</KEYWORD><KEYWORD>Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums</KEYWORD><KEYWORD>Kompensācija par tāda pamatpakalpojumu papildinoša pakalpojuma veikšanu, kas paredzēts, lai tūrisma sezonas laikā ietvertu aktīvos periodus</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsta jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Priekšrocība</KEYWORD><KEYWORD>Spriedums Altmark</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsta apmēra noteikšana</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑454/13</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Société nationale maritime Corse Méditerranée</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>)</HT>, kas dibināta Marseļā (Francija), ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">A. Winckler</HT>, <HT TYPE="ITALIC">F.‑C. Laprévote</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J.‑P. Mignard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Mabile</HT>, pēc tam <HT TYPE="ITALIC">A. Winckler</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F.‑C. Laprévote</HT> un visbeidzot <HT TYPE="ITALIC">F.‑C. Laprévote</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Froitzheim</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. Afonso</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B. Stromsky</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><P>ko atbalsta</P><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France SAS</HT></HT> , kas dibināta Bastjā [<HT TYPE="ITALIC">Bastia</HT>] (Francija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">S. Rodrigues</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Bernard-Glanz</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><P>par prasību atbilstoši LESD 263. pantam, kurā ir lūgts atcelt Komisijas <DATE ISO="20130502">2013. gada 2. maija</DATE> Lēmumu 2013/435/ES par valsts atbalstu SA.22843 (2012/C) (ex 2012/NN), ko Francija īstenojusi par labu <HT TYPE="ITALIC">Société nationale Corse Méditerranée</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Compagnie méridionale de navigation</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="220" PAGE.FIRST="20" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 220, 20. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [<HT TYPE="ITALIC">S. Frimodt Nielsen</HT>], tiesneši E. M. Kolinss [<HT TYPE="ITALIC">A. M. Collins</HT>] (referents) un V. Valančus [<HT TYPE="ITALIC">V. Valančius</HT>],</P><P>sekretāre Dž. Predoncani [<HT TYPE="ITALIC">G. Predonzani</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Galvenie dalībnieki</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Prasītāja <HT TYPE="ITALIC">Société nationale maritime Corse Méditerranée</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>) ir Francijas kuģniecības sabiedrība, kas nodrošina regulāru satiksmi it īpaši uz Korsiku (Francija) no Marseļas [<HT TYPE="ITALIC">Marseille</HT>] (Francija) un Nicas [<HT TYPE="ITALIC">Nice</HT>] (Francija) ostām, veicot no tām reisus uz Ažaksjo [<HT TYPE="ITALIC">Ajaccio</HT>], Bastjas, Kalvī [<HT TYPE="ITALIC">Calvi</HT>], Ilrusas [<HT TYPE="ITALIC">Île‑Rousse</HT>], Portovekšio [<HT TYPE="ITALIC">Porto‑Vecchio</HT>] un Propriāno [<HT TYPE="ITALIC">Propriano</HT>] ostām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Lietas apstākļu rašanās laikā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> ekspluatēja floti ar desmit kuģiem, no kuriem seši bija prāmji, proti, <HT TYPE="ITALIC">Danielle Casanova</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Napoléon Bonaparte</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Corse</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Méditerranée</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Île de Beauté</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Excelsior</HT>, bet četri bija jaukta tipa kravas kuģi, ar kuriem tika nodrošināti gan pasažieru, gan kravas pārvadājumi, proti, <HT TYPE="ITALIC">Jean Nicoli</HT> (ar ko 2009. gadā attiecīgo pakalpojumu sniegšanai tika aizstāts <HT TYPE="ITALIC">Monte Cinto</HT>), <HT TYPE="ITALIC">Pascal Paoli</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Paglia Orba</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Monte d’Oro</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20141128">2014. gada 28. novembra</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">tribunal de commerce de Marseille</HT> [Marseļas Komerclietu tiesa] uzsāka sanācijas procesu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>. Ar <DATE ISO="20151120">2015. gada 20. novembra</DATE> nolēmumu šī tiesa pieņēma vienu no piedāvājumiem, kas tai bija iesniegti par <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pārņemšanu. Tādējādi tā pasludināja <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> sanācijas procesa pārveidi par likvidāciju ar tiesas nolēmumu un noteica termiņu tās nonākšanai pārņēmēja īpašumā 45 dienas pēc minētā sprieduma taisīšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Compagnie méridionale de navigation</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/><HT TYPE="ITALIC">CMN</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) ir Francijas kuģniecības sabiedrība, kas no Marseļas ostas nodrošina transporta pakalpojumus it īpaši uz Bastjas, Ažaksjo un Propriāno ostām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Attiecīgo pakalpojumu sniegšanai <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> izmantoja trīs jaukta tipa kravas kuģus, proti, <HT TYPE="ITALIC">Kalliste</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Girolata</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Scandola</HT> (kas vēlāk tika aizstāts ar <HT TYPE="ITALIC">Piana</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France SAS</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) ir Francijas kuģniecības sabiedrība, kas nodrošina regulāru jūras satiksmi it īpaši starp kontinentālo Franciju un Korsiku, proti, maršrutos Nica–Ažaksjo, Nica–Ilrusa, Nica–Bastja, Nica–Kalvī, Tulona [<HT TYPE="ITALIC">Toulon</HT>]–Ažaksjo, Tulona–Bastja un Tulona–Ilrusa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Collectivité territoriale de Corse</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/><HT TYPE="ITALIC">CTC</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) ir Francijas publisko tiesību juridiska persona, kuras sastāvā ir trīs vienības, proti, <HT TYPE="ITALIC">assemblée de Corse</HT> [Korsikas Asambleja], <HT TYPE="ITALIC">conseil exécutif de Corse</HT> [Korsikas pašvaldības Izpildpadome] un <HT TYPE="ITALIC">conseil économique, social et culturel de Corse</HT> [Korsikas Ekonomikas, sociālo un kultūras lietu padome].</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Office des transports de la Corse</HT> [Korsikas Transporta birojs] (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/><HT TYPE="ITALIC">OTC</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) ir Francijas valsts iestāde, kas nodarbojas ar rūpnieciskiem un komerciāliem jautājumiem, ko dibinājusi <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> un kuras pārziņā ir salas gaisa un jūras transporta politikas īstenošana. <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> uzdevums it īpaši ir pārvaldīt <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> piešķirto finansējumu, lai nodrošinātu teritoriālo nepārtrauktību, un sadalīt prasījumus starp gaisa transportu un jūras transportu. Šajā ziņā tas ar transporta sabiedrībām, kurām ir deleģēta sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, slēdz nolīgumus, kuros it īpaši tiek noteikti tarifi, izpildes nosacījumi un pakalpojuma kvalitāte. Teritoriālās nepārtrauktības princips ir vērsts uz to, lai kompensētu insularitātes trūkumus un nodrošinātu satiksmi ar salu atbilstoši noteikumiem, kas pēc iespējas vairāk līdzinātos pilnībā kontinentālai satiksmei, un lai starp kontinentālo Franciju un Korsiku īstenotu jūras satiksmi par tarifu, kas ir salīdzināms ar sauszemes transporta tarifiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Jūras transporta pakalpojums starp kontinentālo Franciju un Korsiku un nolīgumi par sabiedrisko pakalpojumu deleģēšanu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Lietas faktu norises laikā jūras transporta pakalpojumu starp kontinentālo Franciju un Korsiku nodrošināja trīs kuģniecības sabiedrības, proti, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>. Ceturtā – šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">Moby Lines</HT> – īstenoja satiksmi starp Tulonu un Korsiku no 2010. gada aprīļa līdz 2011. gada februārim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Pasažieru plūsmu starp kontinentu un Korsiku raksturo krasi izteikta sezonalitāte, un lielākā daļa pasažieru satiksmes notiek vasaras mēnešos. 2000. gados galvenā tendence pārvadājumu tirgū starp Korsiku un kontinentālo Franciju bija saistīta ar pārvadājumu piedāvājumu no Tulonas, kas satiksmes jomā ir kļuvusi par lielāko Korsikas jūras pārvadājumu pakalpojumu ostu. Šī satiksmes pieauguma tendence no Tulonas notika vienlaikus ar uzņēmuma <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> tirgus daļas palielināšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="19760331">1976. gada 31. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT>, no vienas puses, un Francijas Republika, no otras puses, uz 25 gadiem parakstīja vispārējo nolīgumu par jūras pārvadājumu no kontinentālās Francijas uz Korsiku sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Sakarā ar šīs sabiedriskā pakalpojuma koncesijas beigām <DATE ISO="20011231">2001. gada 31. decembrī</DATE> Korsikas iestādes pārskatīja salas jūras pārvadājumu kārtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Tādējādi, sākot ar 2002. gada 1. janvāri, saskaņā ar nolīgumu par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pilnvaru deleģēšanu tika apkalpotas tikai līnijas no Marseļas, radot deleģējuma saņēmējiem tiesības uz finansiālu kompensāciju. Šis nolīgums tika noslēgts uz pieciem gadiem starp <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT>, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT>, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Attiecībā uz citām līnijām – proti, tām, kas veic pārvadājumus no Nicas un Tulonas, – paralēli iepriekš 13. punktā minētajam nolīgumam Korsikas iestādes ieviesa sociāla rakstura atbalsta shēmu par labu salas iedzīvotājiem, kā arī dažām sociālām kategorijām. Tādējādi sociālās palīdzības nolīgums ļauj transporta sabiedrībām, kuras piekrīt pildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>SPS<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), finansēt avansā tarifa atlaidi katram pasažierim, kam ir tiesības uz preferenciālo tarifu, un šis vienotais pasākums sabiedrībām pēc tam tiek atmaksāts. Norādītajās kategorijās ietilpa gandrīz divas trešdaļas visu satiksmes dalībnieku (Korsikas iedzīvotāji, personas līdz 25 gadu vecumam vai pēc 60 gadu vecuma, studenti, kas ir jaunāki par 27 gadiem, ģimenes un personas ar īpašām vajadzībām vai ar invaliditāti). Šo atbalsta shēmu Eiropas Komisija apstiprināja ar <DATE ISO="20020702">2002. gada 2. jūlija</DATE> lēmumu (par valsts atbalstu N 781/2001 – sociāla rakstura individuālā atbalsta shēma attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem Korsikā). Ar <DATE ISO="20070423">2007. gada 23. aprīļa</DATE> lēmumu (par valsts atbalstu N 13/2007 – sociāla rakstura individuālā atbalsta shēmas attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem Korsikā N 781/2001 pagarinājums) Komisija apstiprināja minētās atbalsta shēmas pagarinājumu līdz <DATE ISO="20131231">2013. gada 31. decembrim</DATE>. Šo jūras satiksmi starp Nicas un Tulonas ostām, no vienas puses, un Korsikas ostām, no otras puses, pamatā īstenoja <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20060324">2006. gada 24. marta</DATE> lēmumu Korsikas Asambleja apstiprināja sabiedriskā jūras pārvadājumu pakalpojuma deleģējuma (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>SPD<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) atjaunošanas principu attiecībā uz Ažaksjo, Bastjas, Kalvī, Ilrusas, Portovekšio un Propriāno ostām no Marseļas ostas, sākot no <DATE ISO="20070101">2007. gada 1. janvāra</DATE>. Šajā pašā lēmumā tā pilnvaroja <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> priekšsēdētāju <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> vārdā izsludināt iepirkuma procedūru, veikt dokumentācijas tehnisko novērtējumu un palīdzēt <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT>, piešķirot SPD.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Paziņojums par iepirkumu tika publicēts <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> <DATE ISO="20060527">2006. gada 27. maijā</DATE>, kā arī laikrakstā <HT TYPE="ITALIC">Les Échos</HT> <DATE ISO="20060609">2006. gada 9. jūnijā</DATE>. Četri piedāvājumi tika iesniegti <DATE ISO="20060804">2006. gada 4. augustā</DATE> – piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā –, proti, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> piedāvājums, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums, <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> piedāvājums un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> izveidotās pagaidu grupas piedāvājums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20061215">2006. gada 15. decembra</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> [Valsts Padome] (Francija) atcēla SPD iepirkuma procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20061222">2006. gada 22. decembra</DATE> lēmumu Korsikas Asambleja nolēma pilnībā atkārtot SPD iepirkuma procedūru, pagarināt pašreizējo SPD līdz <DATE ISO="20070430">2007. gada 30. aprīlim</DATE> un noteikt 2007. gada 1. maiju kā datumu jauna SPD ieviešanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Jauns paziņojums par iepirkumu tika publicēts <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> <DATE ISO="20061230">2006. gada 30. decembrī</DATE>, laikrakstā <HT TYPE="ITALIC">Les Échos</HT> – <DATE ISO="20070104">2007. gada 4. janvārī</DATE> un laikrakstā <HT TYPE="ITALIC">Le Journal de la Marine Marchande</HT> – <DATE ISO="20070105">2007. gada 5. janvārī</DATE>. 2007. gada 9. februārī tika iesniegti divi piedāvājumi – proti, pirmkārt, kopīgs <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT>, kas bija izveidojušas pagaidu grupu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/><HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupa<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), piedāvājums attiecībā uz visiem maršrutiem vienlaikus viena kopīga piedāvājuma un piedāvājumu par katru atsevišķu maršrutu formā, un, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums attiecībā uz maršrutiem Marseļa–Ažaksjo, Marseļa–Portovekšio un Marseļa–Propriāno vienlaikus viena kopīga piedāvājuma attiecībā uz visiem šiem trim maršrutiem un piedāvājumu par katru atsevišķu maršrutu formā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070427">2007. gada 27. aprīļa</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Bastia</HT> [Bastjas Administratīvās tiesas], kurā bija vērsusies <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, pagaidu noregulējuma tiesnesis atcēla SPD iepirkuma procedūras pārrunu posmu, kā arī Korsikas Izpildpadomes priekšsēdētāja un <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> priekšsēdētāja lēmumu izraudzīties <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupas piedāvājumu un ierosināt Korsikas Asamblejai, lai tā piešķir SPD šai grupai. Viņš lēma, ka <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> ir jāatjauno pārrunu procedūra ar uzņēmumiem, kas iesnieguši piedāvājumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070427">2007. gada 27. aprīļa</DATE> lēmumu Korsikas Asambleja par diviem mēnešiem pagarināja pašreizējo deleģējumu un noteica 2007. gada 1. jūliju kā termiņu jauna SPD ieviešanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Pēc jauna pārrunu posma ar grupu <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries OTC</HT> ierosināja noraidīt šīs pēdējās minētās piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka tā neesot varējusi stingri un galīgi noteikt datumu, kad tā varēs izpildīt SPD, un ka tā neatbilstot nosacījumam par kuģu maksimālo vecumu, kāds ir izvirzīts iepirkuma procedūras īpašajos noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnija</DATE> lēmumā Korsikas Asambleja piešķīra <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupai SPD jūras pārvadājumiem starp Marseļas ostu un Korsikas ostām uz laikposmu no <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20131231">2013. gada 31. decembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šī lēmuma 1. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Apstiprina [Korsikas] Izpildpadomes priekšsēdētāja ziņojumu, kurā ir izklāstīts, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupas piedāvājums attiecībā uz visiem pieciem maršrutiem atbilst prasībām un kritērijiem iepirkuma procedūras īpašajos noteikumos un specifikācijās un, otrkārt, ka sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> nevar stingri un galīgi noteikt datumu, kad tā varēs izpildīt nākamo [SPD], un ka šajā ziņā nosacījumi, ko tā paredz saistībā ar [SPD] satura ārējiem faktoriem, nevar tikt ņemti vērā.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar tās pašas dienas lēmumu Korsikas Izpildpadomes priekšsēdētājam tika atļauts parakstīt nolīgumu par sabiedriskā pakalpojuma deleģēšanu saistībā ar šiem jūras pārvadājumiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>NSPD<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>NSPD tika noslēgts <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijā</DATE> uz laikposmu no <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE> līdz <DATE ISO="20131231">2013. gada 31. decembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20080124">2008. gada 24. janvāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Bastia</HT> noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> prasību par iepriekš 23. un 25. punktā minēto lēmuma un nolēmuma atcelšanu. Ar <DATE ISO="20111107">2011. gada 7. novembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Marseille</HT> [Marseļas Administratīvā apelācijas tiesa] atcēla šo spriedumu, kā arī šo lēmumu un šo nolēmumu. Ar <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT>,<?PAGE NO="5"?> apmierinot <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> apelācijas sūdzību, atcēla <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Marseille</HT> spriedumu un nodeva lietu tai atpakaļ. Ar <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Marseille</HT> atcēla <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Bastia</HT> <DATE ISO="20080124">2008. gada 24. janvāra</DATE> spriedumu, kā arī minēto lēmumu un nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>NSPD 1. pantā ir noteikts, ka tā priekšmets ir nodrošināt regulārus jūras satiksmes pakalpojumus visos SPD maršrutos starp Marseļas ostu un Bastjas, Ažaksjo, Portovekšio, Propriāno un Balaņas [<HT TYPE="ITALIC">Balagne</HT>] (Kalvī un Ilrusas) ostām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Specifikācijā, kas iekļauta NSPD 1. pielikumā, ir noteikts minēto pakalpojumu raksturs. Tajā it īpaši ir paredzēts:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pastāvīgs <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>pasažieru un kravas<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> pārvadājumu pakalpojums, kas ir jāsniedz visu gadu visos attiecīgajos maršrutos (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>pamatpakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>), un</P></ITEM><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>pasažieru<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> pārvadājumu papildpakalpojums, kas ir jānodrošina intensīvas satiksmes noslodzes laikā maršrutos Marseļa–Ažaksjo, Marseļa–Bastja un Marseļa–Propriāno (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>papildpakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>).</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>NSPD 2. pantā it īpaši ir precizētas standarta finansiālās kompensācijas summas, ko deleģējuma ieguvēji saņem SPD laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>NSPD 3. pantā ir paredzēts, ka SPD nerada ekskluzīvas tiesības uz attiecīgajiem jūras maršrutiem un ļauj citiem uzņēmumiem nodrošināt regulārus pakalpojumus bez finansiālas kompensācijas, tomēr uzliekot tiem zināmus pienākumus. Šajā pantā ir arī precizēts, ka deleģējuma saņēmēju finansiālo kompensāciju pieprasījumi ir noteikti, pamatojoties uz sociāla rakstura atbalsta shēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>NSPD 5. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Finansiālo kompensāciju izmaksāšanas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> 2. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka galīgās finansiālās kompensācijas apmērs katram deleģējuma saņēmējam katru gadu ir ierobežots ar ekspluatācijas deficītu, ko rada specifikācijā paredzētie pienākumi, ņemot vērā samērīgu peļņu no izmantotā kuģniecības kapitāla proporcionāli dienu skaitam, kad tas faktiski izmantots jūras pārvadājumiem atbilstoši minētajiem pienākumiem. Par samērīgu peļņu no izmantotā kuģniecības kapitāla procentuāli tiek uzskatīti 15 % no tā parastās vērtības. Šī parastā vērtība ir noteikta NSPD 3. pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>NSPD 7. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Drošības klauzula<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> 1. punktā ir paredzēts, ka deleģēto pakalpojumu tehnisko, regulatīvo vai ekonomisko apstākļu būtisku izmaiņu gadījumos vai lai ņemtu vērā ārējus notikumus, kas būtiski ietekmē deleģējuma saņēmēja vai saņēmēju finansiālās saistības, līgumslēdzējas puses pēc rūpīgākās puses iniciatīvas vienojas par pasākumu veikšanu, lai atjaunotu NSPD sākotnējo finansiālo līdzsvaru, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>prioritāri pievēršoties maksimālajiem tarifiem un pakalpojumu pielāgošanai<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>NSPD 7. panta 2. punktā ir atgādināts, ka finansiālo kompensāciju standarta summas gadā ir noteiktas atkarībā no bruto ieņēmumu, kas gūti par pasažieru un kravas pārvadājumiem, prognozēm, kas ir formulētas katra deleģējuma saņēmēja piedāvājumā. Tajā pašā noteikumā ir paredzēta iespēja katru gadu un noteiktos gadījumos koriģēt finansiālo kompensāciju uz augšu vai uz leju attiecībā uz katru ieņēmumu kategoriju un katru deleģējuma saņēmēju. Minētajā noteikumā ir arī paredzēts, ka šis koriģēšanas mehānisms tiek ņemts vērā tikai līdz NSPD 8. pantā paredzētās pielāgošanas klauzulas piemērošanas dienai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>NSPD 8. pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Pielāgošanas klauzula<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Ņemot vērā [NSPD] ilgumu, trešajā gadā ir paredzēts posms, lai, balstoties uz sacīkstes principam atbilstošu procedūru un ekspertīzi, analizētu [NSPD] finansiālo līdzsvaru un, pusēm vienojoties, veiktu iespējamos pakalpojumu koriģēšanas un tarifu pielāgošanas pasākumus, kas [<HT TYPE="ITALIC">CTC</HT>] nodrošinās tās finansiālās iejaukšanās kontroli, it īpaši samazinot kompensācijas, un kas saglabās [NSPD] vispārējo sistēmu.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Piemērojot šo pielāgošanas klauzulu, NSPD 2009. gada beigās ar papildu vienošanos tika grozīts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Procedūra Komisijā un apstrīdētais lēmums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070927">2007. gada 27. septembra</DATE>, <DATE ISO="20070930">30</DATE>. novembra un 20. decembra vēstulēm Komisija saņēma sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sūdzību par nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu, ko, pamatojoties uz NSPD, saņem <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maija</DATE>, <DATE ISO="20100716">2010. gada 16. jūlija</DATE>, <DATE ISO="20110322">2011. gada 22. marta</DATE>, <DATE ISO="20110622">2011. gada 22. jūnija</DATE>, <DATE ISO="20111215">2011. gada 15. decembra</DATE> un <DATE ISO="20120110">2012. gada 10. janvāra</DATE> vēstulēm <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> nosūtīja Komisijai papildu informāciju savas sūdzības pamatošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20080313">2008. gada 13. marta</DATE>, <DATE ISO="20081112">2008. gada 12. novembra</DATE>, <DATE ISO="20111013">2011. gada 13. oktobra</DATE> un <DATE ISO="20111214">2011. gada 14. decembra</DATE> vēstulēm Komisija lūdza Francijas iestādes sniegt informāciju. Pēdējās minētās uz šiem pieprasījumiem atbildēja attiecīgi ar <DATE ISO="20080603">2008. gada 3. jūnija</DATE>, <DATE ISO="20090114">2009. gada 14. janvāra</DATE>, <DATE ISO="20111207">2011. gada 7. decembra</DATE> un <DATE ISO="20120120">2012. gada 20. janvāra</DATE> vēstulēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120627">2012. gada 27. jūnija</DATE> vēstuli Komisija paziņoja Francijas Republikai par savu lēmumu uzsākt formālās izmeklēšanas procedūru atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam attiecībā uz iespējamo atbalstu <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT>, kas ietverts NSPD (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="301" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 301, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Francijas iestādes savus apsvērumus par šo lēmumu un atbildes uz jautājumiem, kas tajā uzdoti, iesniedza ar <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> un 7. septembra vēstulēm. <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> arī iesniedza apsvērumus par minēto lēmumu, kas tika nosūtīti Francijas iestādēm, un pēdējās minētās sniedza par tiem savas piezīmes ar <DATE ISO="20121114">2012. gada 14. novembra</DATE> un <DATE ISO="20130103">2013. gada 3. janvāra</DATE>, <DATE ISO="20130116">16. janvāra</DATE> un <DATE ISO="20130212">2013. gada 12. februāra</DATE> vēstulēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šīs procedūras beigās Komisija <DATE ISO="20130502">2013. gada 2. maijā</DATE> pieņēma Lēmumu 2013/435/ES par valsts atbalstu SA.22843 (2012/C) (ex 2012/NN), [ko Francija īstenojusi par labu] <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="220" PAGE.FIRST="20" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 220, 20. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Apstrīdētais lēmums Francijas Republikai tika paziņots <DATE ISO="20130503">2013. gada 3. maijā</DATE>, un Komisija par to informēja <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> ar <DATE ISO="20130614">2013. gada 14. jūnija</DATE> vēstuli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā, lai noteiktu, vai kompensācijas, kas piešķirtas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> uz NSPD pamata, veido valsts atbalstu un – it īpaši – selektīvu priekšrocību, Komisija pārbaudīja, vai šajā lietā ir izpildīti kumulatīvie kritēriji, ko Tiesa noteikusi <DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/><HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriji<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>). Konkrētāk tā veica pirmā un ceturtā kritērija analīzi (skat. šī sprieduma 87. un 90. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju, pirmkārt, Komisija noteica <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>analīzes apjomu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, kas izmantojams, lai to izvērtētu (apstrīdētā lēmuma preambulas 132.–136. apsvērums). Tā it īpaši uzskatīja, ka, lai tas būtu pieņemams attiecībā pret valsts atbalsta noteikumiem, sabiedrisko pakalpojumu apjomā esot jāievēro Padomes <DATE ISO="19921207">1992. gada 7. decembra</DATE> Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="364" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 364,<?PAGE NO="7"?> 7. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>jūras kabotāžas regula<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>), kā tā ir interpretēta judikatūrā un, it īpaši, kā Tiesa to interpretējusi savā <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Komisija no tā secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>sabiedrisko pakalpojumu joma[i], kas definēta sabiedrisko pakalpojumu līgumā, [esot jābūt] nepieciešama[i] un proporcionāla[i], salīdzinot ar reālo nepieciešamību pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko apliecina regulāro pārvadājumu pakalpojumu nepietiekamība parastos tirgus apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (apstrīdētā lēmuma preambulas 136. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka pamatpakalpojums un papildpakalpojums esot jāanalizē atsevišķi (apstrīdētā lēmuma preambulas 137.–144. apsvērums). Tā norādīja, ka specifikācijās, kas pievienotas NSPD pielikumā, šie divi pakalpojumu veidi esot nepārprotami nošķirti. Turklāt tā uzskatīja, ka neesot tiesiski uzskatīt, ka papildpakalpojums var tikt pamatots ar faktisku vajadzību pēc sabiedriskiem pakalpojumiem, ko apmierina pamatpakalpojums, ja vien netiek konstatēts, ka tā izmantošana nav atdalāma no pamatpakalpojuma izmantošanas, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>pamatojoties uz visiem tehniskajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> (apstrīdētā lēmuma preambulas 139. apsvērums). Taču šajā lietā neesot konstatēta nekāda tehniska papildināmība starp abiem šiem pakalpojumu veidiem, jo tiem piemērojamie pienākumi esot atšķirīgi, it īpaši attiecībā uz kustības grafiku un biežumu, un pamatpakalpojums tiekot īstenots ar jaukta tipa kravas kuģiem, savukārt papildpakalpojums – ar prāmjiem. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izmaksu uzskaite attiecībā uz papildpakalpojumu pastāvīgi liecinot par ekspluatācijas nepietiekamību, tātad Francijas iestāžu arguments, saskaņā ar kuru šī pakalpojuma iekļaušanas SPD apjomā pamatojums esot [tā] finansiāls izlīdzinājums ar pamatpakalpojumu, esot jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Treškārt, Komisija analizēja pamatpakalpojumu, ņemot vērā pirmo <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju (apstrīdētā lēmuma preambulas 145.–150. apsvērums). Šajā ziņā vispirms tā konstatēja, ka minimālo teritoriālās nepārtrauktības pakalpojumu sniegšana starp Marseļu un piecām attiecīgajām ostām atbilst skaidri definētām sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām (apstrīdētā lēmuma preambulas 145. apsvērums). Savukārt attiecībā uz privātās iniciatīvas trūkuma esamību tā minēja, ka citi tirgus operatori paši atzīst, ka nespētu nodrošināt pamatpakalpojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 146. apsvērums). Turklāt tā uzskatīja, ka maršrutu pārgrupēšana viena pakalpojuma ietvaros pati par sevi neesot pretrunā jūras kabotāžas regulai. Tieši pretēji, šajā lietā piecu maršrutu pārgrupēšana esot ļāvusi apvienot kuģošanas resursus, lai uzlabotu attiecīgo pakalpojumu kvalitāti un samazinātu izmaksas (apstrīdētā lēmuma preambulas 148. apsvērums). Visbeidzot, tā atgādināja, ka NSPD un tā pielikumos esot precīzi noteikti standarti attiecībā uz nepārtrauktību, regularitāti, ietilpību un tarifiem, kas deleģējuma saņēmējiem esot jāievēro, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 149. apsvērums). No iepriekš izklāstītā tā secināja, ka pamatpakalpojuma iekļaušana NSPD jomā ir nepieciešama un samērīga, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu faktiskās vajadzības (apstrīdētā lēmuma preambulas 150. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ceturtkārt, Komisija analizēja papildpakalpojumu, ko sniedza vienīgi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, izmantojot divus prāmjus, ņemot vērā pirmo <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju (apstrīdētā lēmuma preambulas 151.–167. apsvērums). Tā uzskatīja, ka tā iekļaušana sabiedrisko pakalpojumu jomā neatbilst sabiedrisko pakalpojumu faktiskajām vajadzībām un ka tādējādi Francijas Republika šajā gadījumā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, to kvalificējot kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>VTNP<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>) (apstrīdētā lēmuma preambulas 167. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka no pasažieru pieprasījuma viedokļa, noslēdzot NSPD, papildpakalpojumu, kas sniegts no Marseļas ostas, lielā mērā esot bijis iespējams aizstāt ar pasažieru pārvadājuma pakalpojumiem no Tulonas ar galamērķi Bastjā un Ažaksjo (apstrīdētā lēmuma preambulas 154.–160. apsvērums). Šajā ziņā tā it īpaši norādīja, ka satiksmes pieaugums pārvadājumos starp kontinentālo Franciju un Korsiku laikā no 2002. līdz 2009. gadam pierādot, ka ir strauji attīstījušies piedāvājumi, kas konkurē ar abu deleģējuma saņēmēju piedāvājumu. Satiksmes sadalījums starp apkalpotajām ostām liecinot par ļoti strauju satiksmes pieaugumu no Tulonas un vienlaicīgu satiksmes samazināšanos no Marseļas. Kopējo satiksmes pieaugumu lielākoties kompensējot pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas no Tulonas, samazinoties kopīgo deleģējuma saņēmēju<?PAGE NO="8"?> piedāvājumam, kuri darbojas no Marseļas. Tāpat tā norādīja uz nebūtisko attālumu starp Marseļu un Tulonu, uz apstākli, ka sauszemes brauciena laiks no vienas šīs pilsētas uz otru esot daudz mazāks par jūras brauciena laiku, un uz apstākli, ka kuģi no Tulonas varot sasniegt Korsiku ātrāk nekā kuģi no Marseļas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija norādīja, ka Francijas iestādes nav sniegušas nekādus pierādījumus par privātās iniciatīvas trūkumu attiecībā uz papildpakalpojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 161. apsvērums). Tā it īpaši konstatēja, ka attiecībā uz Bastjas un Ažaksjo ostām, kas pārstāv 90 % no papildpakalpojumam nepieciešamās jaudas, apvienojot jaudas, kas tiek piedāvātas ar SPD pamatpakalpojumu no Marseļas un privātās iniciatīvas pakalpojumiem, kurus no Tulonas sniedza <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, esot bijis pietiekoši, lai nodrošinātu faktiski konstatēto pieprasījumu, turklāt gan attiecībā uz pavasara un rudens periodu, gan vasaras periodu katrā no abām ostām katrā gadā no 2004. līdz 2006. gadam (apstrīdētā lēmuma preambulas 162. apsvērums). Tādēļ tā uzskatīja, ka papildpakalpojuma integrācija SPD jomā neesot bijusi nepieciešama un samērīga attiecībā uz konstatētā pārvadājumu pieprasījuma apmierināšanu maršrutos Marseļa–Bastja un Marseļa–Ažaksjo. Attiecībā uz maršrutu Marseļa–Propriāno tā norādīja, ka nebūtiskais satiksmes īpatsvars šajā maršrutā neļaujot atzīt, ka privātās iniciatīvas trūkums šajā vienīgajā maršrutā atspēkotu tās secinājumu par visiem papildpakalpojumiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 164. apsvērums). Tāpat arī tā norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniegtie pakalpojumi esot atbilduši SPS standartiem, kas tiek piemēroti visiem pārvadājumiem starp kontinentālo Franciju un Korsiku, un kvalitātes ziņā neesot atšķīrušies no pakalpojumiem, kas tika sniegti papildpakalpojuma jomā (apstrīdētā lēmuma preambulas 165. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā Komisija secināja, ka pirmais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijs neesot izpildīts attiecībā uz kompensācijām, kas piešķirtas par papildpakalpojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 167. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Attiecībā uz ceturto <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju Komisija uzskatīja, ka tas neesot izpildīts nevienā no abiem attiecīgo pakalpojumu veidiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 183. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija, pirmkārt, pamatojoties uz visiem faktoriem, secināja, ka iepirkuma procedūras nosacījumi neesot ļāvuši atlasīt kandidātu, kurš spēj sniegt pašvaldībai attiecīgos pakalpojumus par zemāko cenu (apstrīdētā lēmuma preambulas 169.–178. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Lai izdarītu šādu secinājumu, Komisija būtībā balstījās uz šādiem faktoriem:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>SPD piešķiršana notiek sarunu procedūras ceļā pēc tam, kad ir ticis publicēts paziņojums par iepirkumu, proti, procedūrā, kurā līgumslēdzējai iestādei ir piešķirta plaša rīcības brīvība un kas var ierobežot ieinteresēto operatoru dalību;</P></ITEM><ITEM><P>vienīgais piedāvājums, kas konkurēja ar kopīgo deleģējuma saņēmēju piedāvājumu, – proti, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums –, netika vērtēts pēc tā vērtīgajām īpašībām (piešķiršanas kritērijiem), bet gan pamatojoties uz atlases kritēriju, proti, uz kandidāta spēju uzsākt darbību no <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE>;</P></ITEM><ITEM><P>šī procedūra tātad neļāva <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> salīdzināt vairākus piedāvājumus, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko;</P></ITEM><ITEM><P>apstāklis, ka faktiski tika iesniegti divi piedāvājumi, nav pietiekams, lai radītu reālu konkurenci, jo konkurējošais <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums, kurā kā pakalpojumu sniegšanas sākuma datums bija norādīts <DATE ISO="20071112">2007. gada 12. novembris</DATE>, līdz ar to nevarēja būt ticama alternatīva;</P></ITEM><ITEM><P>daudzās tiesā iesniegtās prasības šajā lietā nav apstāklis, kas pierādītu konkurences efektivitāti NSPD iepirkuma procedūras ietvaros;</P></ITEM><?PAGE NO="9"?><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupai bija nozīmīga priekšrocība konkurencē kā vēsturiskam operatoram, kura rīcībā jau bija jūras transportlīdzekļi, kas pielāgoti NSPD specifikāciju prasībām;</P></ITEM><ITEM><P>ļoti īsais noteiktais termiņš starp datumu, kurā bija paredzēta NSPD piešķiršana (galīgā piešķiršana notika <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijā</DATE>), un pakalpojumu sniegšanas sākuma datumu (<DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlijs</DATE>) varēja radīt būtiskus šķēršļus jaunpienācēju iesaistei;</P></ITEM><ITEM><P>apvienojumā ar tehniskajām prasībām, kas saistītas ar attiecīgo ostu īpatnībām, nosacījumu par flotes vecumu un vienības jaudām un kas bija paredzētas NSPD specifikācijās, šis ļoti īsais termiņš varēja ierobežot dalību iepirkuma procedūrā;</P></ITEM><ITEM><P>daudzie noteikumi par sanāksmēm, kas saistīti ar <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> piešķirto brīvību pieņemt lēmumus par izņēmumiem no piemērojamiem tiesību aktiem, arī varēja atturēt no piedalīšanās iepirkuma procedūrā, raisot šaubas par noteiktiem tehniskiem un ekonomiskiem parametriem, kas ir būtiski piedāvājuma izstrādei.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija norādīja, ka Francijas iestādes tai neesot sniegušas nekādas ziņas, ar ko varētu tikt pierādīts, ka kompensācijas tikušas aprēķinātas, izmantojot par pamatu vidējo uzņēmumu, kas ir pareizi pārvaldīts un atbilstoši ekipēts (apstrīdētā lēmuma preambulas 179. un 180. apsvērums). Tā piebilda, ka kompensācija neesot tikusi noteikta, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> izvēlētu izmaksu bāzi vai salīdzinot ar citu līdzīgu jūras pārvadājumu uzņēmumu izmaksu struktūru, bet gan ņemot vērā ieņēmumu prognozes un degvielas izmaksas, kas veido tikai daļu no šo pakalpojumu radītajiem ieņēmumiem un izmaksām (apstrīdētā lēmuma preambulas 180. apsvērums). Turklāt SPD kompensāciju prognozes esot bijušas ievērojami augstākas par tām, kas tika prasītas 2002.–2006. gadā par līdzīgiem pienākumiem – pat nedaudz zemākiem attiecībā uz piedāvāto jaudu (apstrīdētā lēmuma preambulas 181. apsvērums). Visbeidzot, tā uzskatīja, ka salīdzinājums ar izmaksām, kas rodas pareizi pārvaldītam uzņēmumam, bija jo īpaši nepieciešams tādēļ, ka daži elementi ļāva noprast, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, kurā tolaik bija notikusi intensīva pārstrukturizācija, pati neesot bijusi šāds uzņēmums (apstrīdētā lēmuma preambulas 182. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secināja, ka pastāv selektīva ekonomiska priekšrocība, kas piešķirta deleģējuma saņēmējiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 184. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Konstatējusi, ka attiecīgās kompensācijas varot radīt konkurences izkropļojumu un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, Komisija secināja, ka tās veidojot valsts atbalstu un esot prettiesiskas, jo tās esot piešķirtas, iepriekš par to nepaziņojot (apstrīdētā lēmuma preambulas 185.–187. apsvērums un 1. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma preambulas 188.–212. apsvērumā Komisija pārbaudīja šī valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, Komisija norādīja, ka atbilstoši tās paziņojuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (2011) (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="008" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 8, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>VTNP nostādnes<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>) 11. punktam valsts atbalsts, kas neiekļaujas tās <DATE ISO="20111220">2011. gada 20. decembra</DATE> Lēmuma 2012/21/ES par LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt [VTNP] (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 7, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>), piemērošanas jomā, varot tikt atzīts par saderīgu ar LESD 106. panta 2. punktu, ja tas nepieciešams attiecīgo VTNP darbībai un neietekmē tirdzniecības attīstību tādā mērā, lai kaitētu Eiropas Savienības interesēm, turklāt šāds līdzsvars esot iespējams, tikai izpildot nosacījumus, kas minēti VTNP nostādņu 2.2.–2.10. punktā (apstrīdētā lēmuma preambulas 190. apsvērums).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija atgādināja, ka pamatpakalpojums esot VTNP, bet tā tas neesot papildpakalpojuma gadījumā, tā ka kompensācijas, kas izmaksātas par pēdējo minēto pakalpojumu, nevarot tikt atzītas par saderīgām ar LESD 106. panta 2. punktu (apstrīdētā lēmuma preambulas 192. un 193. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Treškārt, Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz pamatpakalpojumu pārējie VTNP nostādnēs paredzētie nosacījumi esot izpildīti (apstrīdētā lēmuma preambulas 194.–212. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītajiem elementiem Komisija secināja, ka kompensācijas, kas samaksātas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> par pamatpakalpojumu, esot nelikumīgs, bet ar iekšējo tirgu saderīgs valsts atbalsts (apstrīdētā lēmuma preambulas 213. apsvērums, 1. pants un 2. panta 2. punkts), savukārt tās, kas tika samaksātas vienīgi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> par papildpakalpojumu, esot nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts (apstrīdētā lēmuma preambulas 214. apsvērums, 1. pants un 2. panta 1. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Tādējādi Komisija lika nekavējoties pārtraukt ar papildpakalpojumu saistīto kompensāciju izmaksu un atgūt no saņēmēja šajā nolūkā jau izmaksāto atbalstu, ņemot vērā, ka atgūstamās summas rada procentus, ko aprēķina no datuma, kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā, līdz šo summu faktiskai atgūšanai (apstrīdētā lēmuma preambulas 215.–218. un 220. apsvērums un 3. pants). Komisija precizēja, ka šai atbalsta atgūšanai esot jābūt tūlītējai un efektīvai un Francijas iestādēm ir jānodrošina, lai apstrīdētais lēmums tiktu īstenots četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas datuma (apstrīdētā lēmuma preambulas 219. apsvērums un 4. pants), tātad – līdz <DATE ISO="20130903">2013. gada 3. septembrim</DATE>. Turklāt Francijas iestādēm esot pienākums divu mēnešu laikā pēc apstrīdētā lēmuma paziņošanas Komisijai darīt zināmu kopējo summu (pamatsummu un procentus), kas atgūstama no saņēmēja, apstrīdētā lēmuma izpildei jau veikto vai paredzēto pasākumu sīku aprakstu, kā arī dokumentus, kas pierāda, ka saņēmējs ir brīdināts par atbalsta atmaksāšanu (apstrīdētā lēmuma 5. pants).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20130826">2013. gada 26. augustā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Arī Francijas Republika cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20130712">2013. gada 12. jūlijā</DATE> un reģistrēta ar numuru T‑366/13.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20131211">2013. gada 11. decembrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti <DATE ISO="20140109">2014. gada 9. janvārī</DATE> un 10. februārī, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> lūdza ievērot konfidencialitāti attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, ja pēdējai minētai tiktu ļauts iestāties lietā, par dažiem elementiem, kas ir ietverti attiecīgi prasības pieteikumā un replikas rakstā. Šiem lūgumiem tā pievienoja šo rakstu nekonfidenciālu versiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140221">2014. gada 21. februāra</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas sestās palātas priekšsēdētājs atļāva <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> iestāties lietā. Lēmuma par lūguma nodrošināt konfidencialitāti pamatotību pieņemšana tika atlikta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20140306">2014. gada 6. martā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> pauda iebildumus pret lūgumiem ievērot konfidencialitāti attiecībā uz lielu daļu no tajos norādītajiem elementiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20141003">2014. gada 3. oktobra</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑454/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:898">EU:T:2014:898</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Vispārējās tiesas sestās palātas priekšsēdētājs daļēji apmierināja lūgumus ievērot konfidencialitāti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> savu iestāšanās rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza <DATE ISO="20150109">2015. gada 9. janvārī</DATE>. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20150309">2015. gada 9. martā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> sniedza apsvērumus par šo [iestāšanās] rakstu. Vēstulē, kas datēta ar tās pašas dienas datumu, Komisija norādīja, ka tai neesot apsvērumu, ko iesniegt par minēto [iestāšanās] rakstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Pēc tiesneša referenta ierosinājuma Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma uzsākt tiesvedības mutvārdu daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa aicināja Komisiju sniegt rakstveida atbildes uz dažiem jautājumiem, un tā to izdarīja noteiktajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160606">2016. gada 6. jūnijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> lūdza ievērot konfidencialitāti attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> par konkrētām Komisijas atbildes uz šiem jautājumiem daļām. <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> saņēma tikai šīs atbildes nekonfidenciālu versiju un neizvirzīja nekādus iebildumus pret lūgumu ievērot konfidencialitāti, kas iesniegts attiecībā uz to.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva <DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnija</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>galvenokārt, atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā ir paredzēts, ka atbalsta summā ir ietverti tā preambulas 218. apsvērumā minētie elementi;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>noraidīt prasību kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>noraidīt prasību pamatlietā;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Prasības atbalstam <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirza virkni argumentu, kas var tikt sagrupēti piecos pamatos, proti:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pirmais pamats, balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka papildpakalpojums neveido VTNP;</P></ITEM><ITEM><P>otrais pamats, balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka NSPD neatbilst ceturtajam <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijam;</P></ITEM><ITEM><P>trešais pamats, balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini aprēķinājusi atgūstamo atbalsta summu;</P></ITEM><ITEM><P>ceturtais pamats, balstīts uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu;</P></ITEM><?PAGE NO="12"?><ITEM><P>piektais pamats, balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Vispirms ir jāizklāsta daži judikatūras principi – kas it īpaši ir saistīti ar kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem kā valsts atbalsta kvalifikāciju –, uz kuriem balstoties ir jāizskata šī prasība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir valstis vai kas tiek piešķirts no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbalsta kvalifikācijai LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tiek prasīts, lai būtu izpildīti visi šajā tiesību normā izvirzītie nosacījumi. Tādējādi, pirmkārt, runai ir jābūt par valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu, otrkārt, šim iejaukšanās gadījumam jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, treškārt, tam jābūt tādam, ar ko tiek radīta selektīva priekšrocība tā saņēmējam, un, ceturtkārt, tam jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai arī tiek radīti draudi to izkropļot (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130508">2013. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Libert</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑197/11 un C‑203/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:288">EU:C:2013:288</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Šīs prasības pirmie divi pamati attiecas it īpaši uz trešo no šiem nosacījumiem, proti, to, saskaņā ar kuru attiecīgais pasākums ir jāanalizē kā priekšrocības tā saņēmējam piešķiršana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru par valsts atbalstu tiek uzskatīta tāda iejaukšanās, kas neatkarīgi no tās veida var dot tiešu vai netiešu labumu uzņēmumiem vai kas uzskatāma par ekonomisku priekšrocību, kuru atbalsta saņēmējs uzņēmums negūtu parastos tirgus apstākļos (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100902">2010. gada 2. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:481">EU:C:2010:481</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Tomēr LESD 107. panta 1. punkts nav attiecināms uz valsts iejaukšanos, kas ir uzskatāma par atbalsta saņēmēju uzņēmumu sniegto pakalpojumu kompensāciju, pildot SPS, līdz ar ko šie uzņēmumi faktiski negūst finansiālu priekšrocību un minētā iejaukšanās šo uzņēmumu konkurētspējai nerada labvēlīgāku situāciju, salīdzinot ar konkurējošiem uzņēmumiem (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130508">2013. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Libert</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑197/11 un C‑203/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:288">EU:C:2013:288</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Tomēr, lai konkrētajā gadījumā varētu izvairīties no šādas kompensācijas kā valsts atbalsta kvalifikācijas, kumulatīvi ir jābūt izpildītiem četriem kritērijiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Pirmkārt, saņēmējam uzņēmumam faktiski ir jābūt uzliktam SPS izpildes pienākumam un šīm saistībām ir jābūt skaidri definētām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). SPS jēdziens šajā pirmajā kritērijā atbilst LESD 106. panta 2. punktā minētajam VTNP jēdzienam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BUPA</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑289/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:29">EU:T:2008:29</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0162">162.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Otrkārt, parametriem, uz kuru pamata tiek aprēķināta kompensācija, ir jābūt iepriekš objektīvi un pārskatāmi noteiktiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Treškārt, kompensācija nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai segtu visus izdevumus vai daļu no tiem, kas radušies, pildot SPS, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, kā arī par šo saistību izpildi gūtu saprātīgu peļņu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Ceturtkārt, ja uzņēmums, kam ir uzlikts SPS izpildes pienākums, konkrētajā gadījumā nav izvēlēts publiskā iepirkumu procedūrā, kas ļautu atlasīt pretendentu, kurš spēj sniegt pašvaldībai attiecīgos pakalpojumus par zemāko cenu, nepieciešamās kompensācijas apjoms ir jānosaka, pamatojoties uz to izdevumu analīzi, kādi, pildot šīs saistības, rastos vidējam uzņēmumam, kas ir pareizi pārvaldīts un atbilstoši aprīkots, lai spētu izpildīt izvirzītās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas prasības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, kā arī par šo saistību izpildi gūtu saprātīgu peļņu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka pirmais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijs nav izpildīts attiecībā uz papildpakalpojumu un ka ceturtais no šiem kritērijiem nav izpildīts abu attiecīgo pakalpojumu veidu gadījumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka papildpakalpojums neveido VTNP</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Savā pirmajā pamatā, kas ir iedalīts četrās daļās, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka papildpakalpojums neveido VTNP.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Iesākumā ir jāprecizē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru – ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir dalībvalstij attiecībā uz VTNP uzdevuma noteikšanu un tā īstenošanas nosacījumiem, no vienas puses, un ierobežoto kontroles, kas attiecas tikai uz acīmredzamu kļūdu, apjomu, ko Komisija šajā sakarā ir tiesīga īstenot, no otras puses (skat. šī sprieduma 111. punktu), – pārbaude, kas Vispārējai tiesai ir jāīsteno attiecībā uz Komisijas vērtējumu, šajā ziņā arī nevar pārsniegt tās pašas robežas un tādējādi šī pārbaude attiecas tikai uz to, vai Komisija ir pamatoti konstatējusi vai noraidījusi acīmredzamas dalībvalsts kļūdas esamību (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Iliad</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑325/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:472">EU:T:2013:472</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0121">121.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pirmo daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, īstenojot detalizētu kontroli par pakalpojumu nepieciešamību, ņemot vērā reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Pirmā pamata pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apšauba testa, ko apstrīdētajā lēmumā Komisija izmantojusi pirmā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērija ievērošanas pārbaudei, pamatotību (skat. šī sprieduma 45. punktu). Tā apgalvo, ka pēdējā minētā, īstenojot šajā lietā detalizētu VTNP kvalifikācijas un papildpakalpojuma nepieciešamības, ņemot vērā reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma, kontroli, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Šo pirmo daļu var sadalīt četrās apakšdaļās. Vispirms ir jāpārbauda pirmā apakšdaļa, pēc tam – otrā un ceturtā apakšdaļa un visbeidzot – trešā apakšdaļa.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par pirmo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija neesot ievērojusi savu agrāko lēmumu pieņemšanas praksi, kā arī judikatūru</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka NSPD, kura pirmais mērķis ir īstenot teritoriālās nepārtrauktības principu, kopumā atbilstot skaidrām sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām. Apstrīdētajā lēmumā paužot pretēju uzskatu, Komisija esot attālinājusies no savas agrākās lēmumu pieņemšanas prakses saistībā ar iepriekšējiem Korsikas jūras pārvadājumu SPD, no <DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑320/91</NO.CASE>,<?PAGE NO="14"?> <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:198">EU:C:1993:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un no <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑565/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:415">EU:T:2012:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Replikas rakstā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> piebilst, ka Komisija nedrīkstot vienā un tajā pašā jautājumā pieņemt diametrāli pretēju nostāju tai nostājai, kādai bija dota priekšroka līdz tam, pareizi un pienācīgi to nepamatojot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Komisija apstrīd <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirzītos argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Vispirms ir jākonstatē, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojums, saskaņā ar kuru Komisija esot rīkojusies <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>acīmredzami pretrunīgi<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, ciktāl tā agrākos lēmumos par iepriekšējiem SPD jau esot uzskatījusi, ka papildu pasažieru transporta jaudas nodrošināšana intensīvas satiksmes noslodzes laikā atbilstot sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām, ir jānoraida. Proti, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts atbalsta jēdziens ir objektīvs jēdziens, kas ir atkarīgs tikai no viena jautājuma, vai ar valsts pasākumu tiek vai netiek piešķirta priekšrocība vienam vai vairākiem uzņēmumiem. Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse šajā jautājumā tātad nevar būt izšķiroša (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090304">2009. gada 4. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Associazione italiana del risparmio gestito</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fineco Asset Management</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑445/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:50">EU:T:2009:50</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0145">145.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Tāds pats risinājums rodas attiecībā uz jautājumu par atbalsta saderības ar iekšējo tirgu novērtējumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Todaro Nunziatina &amp; C</HT>.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑138/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:291">EU:C:2010:291</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050615">2005. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Regione autonoma della Sardegna</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑171/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:219">EU:T:2005:219</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0177">177.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Katrā ziņā tas vien, ka apstrīdētais lēmums atšķiras no Komisijas agrākajiem lēmumiem konkrētajā jautājumā, neļauj uzskatīt, ka tas ir pretrunā šiem pēdējiem minētajiem. Proti, kā to ļoti pamatoti norāda Komisija, reālas vajadzības pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem esamības novērtējums laika gaitā noteikti var mainīties atkarībā no tirgus spēku attīstības. Turklāt ir jānorāda, ka jau savā <DATE ISO="20011030">2001. gada 30. oktobra</DATE> Lēmumā 2002/149/EK par valsts atbalstu, ko Francija sniegusi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="050" PAGE.FIRST="66" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 50, 66. lpp.</REF.DOC.OJ>), uz kuru <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> vairākkārt ir atsaukusies savos rakstos, Komisija ir uzsvērusi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>attiecībā uz pārvadājumiem no kontinentālās Francijas ostām šajos pēdējos gados situācija [esot] būtiski mainījusies, liekot apšaubīt [SPS] esamības nepieciešamību visos maršrutos visu gadu [neoficiāls tulkojums]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> (preambulas 78. apsvērums), un ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>Komisijas secinājums attiecībā uz reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma, kas izriet no pārvadājumu sistēmas, kura paredzēta 1976. gadā starp valsti un <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> noslēgtajā pamatnolīgumā un līgumos starp <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, kas 1991. un 1996. gadā noslēgti uz pieciem gadiem šī vispārējā nolīguma kontekstā, [nevarot] tikt ekstrapolēta pēc <DATE ISO="20011231">2001. gada 31. decembra</DATE> – pamatnolīguma termiņa beigām [neoficiāls tulkojums]<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (preambulas 80. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Tālāk tādu pašu iemeslu dēļ kā tie, kas izklāstīti iepriekš 99. punktā, ir jāuzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevarēja lietderīgi atsaukties uz <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑565/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:415">EU:T:2012:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) sava apgalvojuma atbalstam. Proti, divi šī sprieduma fragmenti, ko minējusi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, patiesībā attiecas uz SPD saistībā ar laikposmu no 1996. līdz 2001. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevarēja atsaukties arī uz <DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑320/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:198">EU:C:1993:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un tādējādi uz prasību izvairīties no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>nosmelšanas<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> prakses, proti, no apstākļa, ka sabiedriskā pakalpojuma deleģējuma saņēmēja konkurējošie operatori koncentrējas uz ienesīgajām SPD darbībām un atstāj deleģējuma saņēmēja pārziņā neienesīgās darbības, tādējādi neļaujot tam kompensēt neienesīgajās nozarēs piedzīvotos zaudējumus ar ienesīgajās nozarēs gūto peļņu. Proti, kā tas tiks detalizēti izklāstīts tālāk 155. punktā, lietas materiālos ietvertajā informācijā ir atspoguļots tas, ka gan pamatpakalpojumos, gan papildpakalpojumos bija novērojama būtiska ekspluatācijas nepietiekamība, kas izslēdz jebkādu finansiāla izlīdzinājuma iespējamību starp tiem (skat. it īpaši apstrīdētā lēmuma preambulas 47. un 143. apsvērumu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Visbeidzot, kā pilnīgi nepamatots ir jānoraida iebildums, saskaņā ar kuru Komisija neesot ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu. Papildus apstāklim, ka pēdējai minētajai nevar pārmest, ka tā šajā lietā esot pieņēmusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>diametrāli pretēju<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> nostāju nekā tā, kuru tā bija izmantojusi savos iepriekšējos lēmumos šajā jautājumā (skat. šī sprieduma 99. punktu), ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā tā<?PAGE NO="15"?> skaidri un precīzi norāda iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka reālas vajadzības pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem esamība nav konstatēta attiecībā uz papildpakalpojumu. Tādējādi, noteikusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>analīzes apjomu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, ko tā izmantoja, lai novērtētu, vai šajā lietā ir izpildīts pirmais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijs (apstrīdētā lēmuma preambulas 132.–136. apsvērums), Komisija, it īpaši noraidot Francijas Republikas, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> izvirzītos argumentus, izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka pamatpakalpojums un papildpakalpojums veido divus dažādus pakalpojumu veidus un tie ir jāpārbauda atsevišķi (apstrīdētā lēmuma preambulas 137.–144. apsvērums) pirms otrā no šiem pakalpojumiem analīzes no šī kritērija skatpunkta (apstrīdētā lēmuma preambulas 151.–167. apsvērums). Attiecībā uz šo pēdējo jautājumu Komisija secināja, ka papildpakalpojuma iekļaušana publisko pakalpojumu jomā neatbilst reālai vajadzībai pēc sabiedriskā pakalpojuma, pēc tam, kad tā būtībā bija konstatējusi, no vienas puses, ka, pamatojoties uz virkni faktoru, NSPD slēgšanas laikā šis pakalpojums, kas tiek sniegts no Marseļas, no pasažieru pieprasījuma skatpunkta lielā mērā bija aizstājams ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti no Tulonas uz galamērķi Bastjā un Ažaksjo (apstrīdētā lēmuma preambulas 154.–160. apsvērums), un, no otras puses, ka nav sniegts nekāds pierādījums par privātās iniciatīvas trūkumu attiecībā uz minēto papildpakalpojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 161.–166. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka pirmā apakšdaļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par otro un ceturto apakšdaļu, kas ir balstītas uz to, ka Komisija neesot ievērojusi dalībvalstu plašo rīcības brīvību, kā arī <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) piemērojamību un jūras kabotāžas regulu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pārmet Komisijai, ka tā šajā lietā esot pārsniegusi plašo rīcības brīvību, kāda ir dalībvalstīm, kad tās nosaka VTNP. Proti, tā vietā, lai tikai pārbaudītu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tā esot īstenojusi īpaši detalizētu attiecīgās VTNP definīcijas un pakalpojuma nepieciešamības kontroli. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> uzskata, ka Komisija neesot varējusi balstīties uz <DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Colt Télécommunications France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑79/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:463">EU:T:2013:463</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), jo lietā, kurā tika pasludināts minētais spriedums, pastāvēja pamatnostādnes, kurās bija skaidri paredzēta nepieciešamība pierādīt tirgus nepilnību, tajā gadījumā – Kopienas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="235" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2009">OV 2009, C 235, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisija neesot ievērojusi <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un jūras kabotāžas regulas piemērošanas jomu. Tā apgalvo, ka nedz šis spriedums, nedz šī regula neattiecas uz valsts atbalsta pārbaudi un ka faktiski tajos tiek apstiprināta NSPD spēkā esamība. Tā piebilst, ka minētais spriedums un minētā regula attiecas uz pienākumiem, kas var tikt uzlikti kā sabiedriski pakalpojumi un ar kuriem var tikt pamatota iepriekšējas atļaujas sistēma vai sabiedrisko pakalpojumu līgums, nevis uz pakalpojumu jomu, kas var būt kompensācijas priekšmets sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> izpratnē, vai uz šīs kompensācijas summu. It īpaši tā uzsver, ka, pretēji situācijai lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), iepriekšējas atļaujas iegūšana neesot izvirzīta kā nosacījums jūras transporta starp kontinentālo Franciju un Korsiku pakalpojumu sniegšanai. Turklāt tā apstrīd, ka sabiedrisko pakalpojumu jomai, kas definēta sabiedrisko pakalpojumu līgumā, ir jābūt nepieciešamai un samērīgai, salīdzinot ar reālo vajadzību pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko apliecina regulāro pārvadājumu pakalpojumu nepietiekamība parastos tirgus apstākļos. Visbeidzot, tā apšauba Komisijas konstatējumu, kas ir ietverts apstrīdētā lēmuma preambulas 135. apsvērumā un saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>īpašo pienākumu kompensēšana sabiedrisko pakalpojumu līguma ietvaros, subsidējot piedāvātos pakalpojumus, nepārprotami ir šķērslis brīvai pakalpojumu apritei<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Šajā lietā nedz sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas mērķis, nedz tās sekas nebija kavēt pakalpojumu sniegšanas brīvību un nevienā no spriedumiem, ko Komisija minējusi apstrīdētā lēmuma 63. zemsvītras piezīmē, netika pierādīts pretējais.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotu jautājumu, kurā tai tika lūgts precizēt, kādi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> ieskatā ir kritēriji, uz kuru pamata var tikt konstatēta VTNP pamatotība un tā apjoms, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvoja, ka dalībvalstij pietiekot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>identificēt vispārējas intereses ļoti plašā izpratnē, kas [varot] attiekties uz to, kas vispārēji [iekļaujas] sabiedriskajās interesēs<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Tā piebilda, ka tā uzskatot, ka nepieciešamības un samērīguma kritēriji – vismaz tie, kas izriet no jūras kabotāžas regulas un <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), – nebija jāņem vērā šajā pārbaudē, jo tie esot atvasināti no pakalpojumu sniegšanas brīvības jēdzieniem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>Komisija, kuru atbalsta <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, noraida <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Pirmkārt, atsaucoties uz <DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Colt Télécommunications France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑79/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:463">EU:T:2013:463</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 154. punktu, Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> apgalvo, ka – neatkarīgi no attiecīgās nozares – tirgus nepilnības esamības vērtējums esot priekšnosacījums darbības kvalifikācijai par VTNP un līdz ar to nosacījums, kas ir balstīts uz privātas iniciatīvas nepietiekamību vai trūkumu, esot raksturīgs pirmajam no <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem un esot rūpīgi jāpārbauda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Turklāt Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> apgalvo, ka dalībvalstīm atzītā rīcības brīvība VTNP noteikšanā esot ierobežota ar jūras kabotāžas regulu, kā Tiesa to interpretējusi it īpaši <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tas nozīmējot, ka attiecīgajam pakalpojumam esot jāatbilst reālajai vajadzībai pēc sabiedriskā pakalpojuma, ņemot vērā regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamību brīvas konkurences apstākļos, [un] VTNP apjomam attiecībā uz šo vajadzību esot jābūt nepieciešamam un samērīgam. Tiesas sēdē Komisija precizēja, ka tā uzskatot, ka reālas vajadzības pēc sabiedriskā pakalpojuma esamības pierādīšana veidojot svarīgāku prasību nekā tirgus nepilnības esamības pierādīšana, kāda tā ir norādīta <DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Colt Télécommunications France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑79/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:463">EU:T:2013:463</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini apstrīdot saiknes starp jūras kabotāžas regulu un valsts atbalsta pārbaudi esamību. Tāpat arī esot acīmredzami nepareizi apgalvot, ka šī regula attiecas tikai uz situācijām, kurās pakalpojumu sniegšanai kā priekšnosacījums ir izvirzīta iepriekšēja atļauja. Savukārt <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) esot risināts jautājums ne tikai par to, vai jūras transporta darbībai ir iespējams izvirzīt kā priekšnosacījumu iepriekšēju atļauju, bet esot ietverta arī ļoti skaidra argumentācija par veidu, kādā ir jāinterpretē jūras kabotāžas regulas tiesību normas, ņemot vērā tās mērķi nodrošināt jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvību, un ka šīs brīvības aizskārumi var tikt pieņemti vienīgi tad, ja tie ir pamatoti ar reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma un ir nepieciešami un samērīgi, lai izpildītu šīs vajadzības. Turklāt esot acīmredzams, ka apstāklis, ka pakalpojumu piedāvājums tiek subsidēts, ar noteiktu operatoru noslēdzot sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kas ir paredzēts šajā regulā, varot radīt šķērsli pakalpojumu sniegšanas brīvībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība noteikt, ko tās uzskata par VTNP, un ka līdz ar to Komisija var apšaubīt dalībvalsts definīciju attiecībā uz šiem pakalpojumiem tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā (skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050615">2005. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Olsen</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑17/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:218">EU:T:2005:218</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0216">216.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081022">2008. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑309/04, T‑317/04, T‑329/04 un T‑336/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:457">EU:T:2008:457</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0101">101.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Taču dalībvalsts pilnvaras definēt VTNP nav neierobežotas un nevar tikt īstenotas patvaļīgi tikai tāpēc, lai konkrētai nozarei varētu nepiemērot konkurences tiesību normas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080212">2008. gada 12. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BUPA</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑289/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:29">EU:T:2008:29</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0168">168.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>It īpaši, ja pastāv specifiski Savienības tiesību noteikumi, kas regulē VTNP satura un apjoma noteikšanu, tie ir saistoši dalībvalstu novērtējumam atbilstoši Komisijas paziņojuma par Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas<?PAGE NO="17"?> tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="008" PAGE.FIRST="4" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 8, 4. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>paziņojums par VTNP<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>), 46. punktam. Kā Komisija pamatoti norāda, šo noteikumu mērķis vispārēji ir tiesību aktu saskaņošana, lai likvidētu šķēršļus pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvībām, un apstāklis, ka tie ir pieņemti uz citu Līguma noteikumu, nevis to, kas attiecas uz valsts atbalsta pārbaudi, pamata un [ka] to pirmais mērķis ir iekšējā tirgus izveide, nekādi neierobežo to atbilstību, ņemot vērā pirmo <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Taču šajā lietā, kā to pamatoti apgalvo Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, šādi noteikumi pastāv – šajā gadījumā tās ir jūras kabotāžas regulas tiesību normas. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šīs regulas 1. pantā ir iedibināts jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvības Savienībā princips. Tajā pašā izpratnē tās preambulas trešajā apsvērumā ir precizēts, ka tās mērķis ir šīs brīvās [pakalpojumu] sniegšanas ierobežojumu atcelšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Jūras kabotāžas regulas 4. pantā ir paredzēti iespējami izņēmumi no šī pamatprincipa, proti, dalībvalstu iespēja noslēgt sabiedriskā pakalpojuma līgumus ar kuģošanas sabiedrībām, kuras piedalās regulāros reisos uz salām, no salām un starp salām, vai uzlikt šīm sabiedrībām SPS kā nosacījumu kabotāžas pakalpojumu sniegšanai. Šajā ziņā ir jāatgādina, kā to, starp citu, atzina <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, ka NSPD neapšaubāmi ir šāds sabiedriskā pakalpojuma līgums, kas šīs regulas 2. panta 3. punktā ir definēts kā dalībvalsts kompetento iestāžu un Savienības kuģu īpašnieka noslēgts līgums, lai nodrošinātu sabiedrībai pietiekamus transporta pakalpojumus. Jāpiebilst, ka minētās regulas 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka, uzliekot SPS, dalībvalstīm tajā ir jāievēro prasības, kas attiecas uz apkalpojamām ostām, sistemātiskumu, nepārtrauktību, biežumu, pārvadājumu jaudu, piemērojamiem tarifiem un kuģa komandas komplektēšanu. Saskaņā ar šo pašu tiesību normu kompensācijām par SPS attiecīgā gadījumā ir jābūt pieejamām visiem Savienības kuģu īpašniekiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Tātad ir jāpiekrīt Komisijas apsvērumam, saskaņā ar kuru šajā lietā Francijas iestāžu rīcības brīvību esot ierobežojušas jūras kabotāžas regulas tiesību normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Turklāt ir jākonstatē, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā arī pamatoti ir ņēmusi vērā interpretāciju, ko minētajām tiesību normām sniegusi Tiesa <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Lietā, kurā tika pasludināts minētais spriedums, Tiesai tika lūgts interpretēt it īpaši jūras kabotāžas regulas 1. un 4. pantu un precizēt nosacījumus, saskaņā kuriem uz jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanu var tikt attiecināts iepriekšējas administratīvas atļaujas režīms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Interpretējot jūras kabotāžas regulas attiecīgās tiesību normas, Tiesa izstrādāja it īpaši šādu argumentāciju:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>34.</NO.P><TXT>Iepriekšējas administratīvas atļaujas režīma piemērošana kā pamats [SPS] uzlikšanai paredz, ka valsts kompetentās iestādes vispirms ir varējušas noteiktos maršrutos konstatēt regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamību gadījumos, ja to sniegšana būtu atstāta vienīgi tirgus spēku ziņā. Citiem vārdiem sakot, ir jāspēj pierādīt reālas vajadzības pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem esamība.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Otrkārt, lai varētu pamatot iepriekšējas administratīvas atļaujas režīmu, ir jābūt arī pierādītam, ka šāds režīms ir nepieciešams [SPS] uzlikšanai un ka tas ir samērīgs ar izvirzīto mērķi, ciktāl šis pats mērķis nevarētu tikt sasniegts ar pasākumiem, kas mazāk ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, it īpaši ar <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> deklarāciju sistēmu [..].</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Šajā ziņā nevar izslēgt, ka iepriekšēja administratīva atļauja pati par sevi ir piemērots pamats, kas ļauj konkretizēt privātam kuģu īpašniekam uzliekamo [SPS] saturu, ņemot vērā viņa īpašo situāciju, vai iepriekš pārbaudīt šāda kuģu īpašnieka spēju izpildīt šādus pienākumus.</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="18"?><ITEM><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tomēr šāds režīms nevar padarīt likumīgu valsts iestāžu diskrecionāro rīcību, ar ko Kopienas tiesību normām, it īpaši tām, kas ir saistītas ar tādu pamatbrīvību kā pamatlietā aplūkotā, tiek liegta to lietderīgā iedarbība [..]. [neoficiāls tulkojums].<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>Protams, lietā, kurā tika pasludināts <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), tika aplūkots iepriekšējas administratīvas atļaujas režīms, nevis kā šajā lietā – SPD, kas saistīts ar kompensāciju piešķiršanu. Tomēr argumentācija, ko Tiesa ir izstrādājusi minētajā spriedumā un kas ir balstīta uz jūras kabotāžas regulas interpretāciju, ņemot vērā tās pamatmērķi, proti, nodrošināt jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvību un līdz ar to pieņemt šīs brīvības ierobežojumus tikai saskaņā ar ļoti stingriem nosacījumiem, ir pilnībā transponējama šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 56. pantā ir prasīts ne tikai pilnībā novērst jebkādu diskrimināciju pret pakalpojuma sniedzēju viņa pilsonības dēļ vai tā apstākļa dēļ, ka tas ir reģistrēts citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā pakalpojums tiek sniegts, bet arī atcelt jebkādus ierobežojumus pat tad, ja tie ir piemērojami bez atšķirības gan valsts, gan citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, ja ar šiem ierobežojumiem var tikt aizliegti, apgrūtināti vai padarīti mazāk pievilcīgi tā pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi, kurš ir reģistrēts citā dalībvalstī, kurā tas likumīgi sniedz līdzīgus pakalpojumus (papildus apstrīdētā lēmuma 63. zemsvītras piezīmē minētajiem spriedumiem skat. [arī] spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101007">2010. gada 7. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">dos Santos Palhota</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑515/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:589">EU:C:2010:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Beļģija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑577/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:814">EU:C:2012:814</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140911">2014. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Essent Energie Productie</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑91/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2206">EU:C:2014:2206</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Taču nevar tikt apstrīdēts, ka finansiālas kompensācijas piešķiršana konkrētam pakalpojumu sniedzējam, proti, sabiedriskā pakalpojuma deleģējuma saņēmējam, var apgrūtināt vai padarīt mazāk pievilcīgus tādus pašus pakalpojumus, ko sniedz operatori, kas nesaņem tādu pašu kompensāciju. Proti, šīs kompensācijas summa ļauj tās saņēmējam izmantot izšķirošu priekšrocību attiecībā pret tā konkurentiem un tātad tos atturēt no attiecīgo pakalpojumu piedāvāšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Šajā lietā SPD varēja radīt aizskārumu jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšanas brīvībai jo vairāk tādēļ, kā tas izriet no Komisijas izdarītajiem konstatējumiem tās lēmuma uzsākt formālas izmeklēšanas procedūru 44. punktā, ka NSPD 3. panta otrajā daļā iespējamiem jaunienācējiem maršrutos no Marseļas uz Korsiku ir uzlikti īpaši ierobežojoši nosacījumi. Proti, šis noteikums ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>Konkurence var tikt īstenota šādi: ikvienā no šiem maršrutiem jebkura sabiedrība bez finansiālas kompensācijas var sniegt regulārus pakalpojumus, kuros visa gada garumā ir ietverti vismaz divi pilni reisi turp un atpakaļ nedēļā, kuriem ir jānotiek saskaņā ar tādiem nosacījumiem, lai neuzliktu slogu sabiedriskā pakalpojuma operatora ekonomiskajiem apstākļiem, un tādēļ izbraukšanas un iebraukšanas dienu izvēli pēc Korsikas Asamblejas piekrišanas noteiks [<HT TYPE="ITALIC">OTC</HT>]. Šis nosacījums tiks padarīts par stingru saistību priekšmetu. Visu šo saistību vai to daļas neievērošanas gadījumā sabiedrībai tiks piemērots sods divu miljonu euro apmērā, kura samaksa tiks garantēta ar bankas galvojumu līdzvērtīgas summas apmērā. Šo bankas galvojumu sniegs Eiropas Savienībā reģistrēta banka ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>Standard and Poors A+<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> (vai līdzvērtīgu) ilgtermiņa kredītreitingu.<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Šajā kontekstā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apsvērums, saskaņā ar kuru SPD esamība neesot kavējusi <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> iekļauties tirgū un ātri tajā iegūt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>dominējošu stāvokli<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, ir jānoraida. Proti, nevar tikt izslēgts, ka SPD neesamības gadījumā <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> iekļaušanās tirgū un tās darbības attīstīšana tajā būtu bijusi vēl ātrāka vai ka tirgū būtu iekļāvušies arī citi operatori.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Turklāt – pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, – no apstākļa, ka SPD piešķiršana ir veikta publiskā iepirkumā, kurā <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedalījās, nav jāsecina, ka pakalpojumu sniegšanas brīvības aizskārums, ko radījusi finansiālas kompensācijas izmaksa vienīgi sabiedriskā pakalpojuma deleģējuma saņēmējam, esot ticis novērsts. Protams, ja SPD notiek faktiski atvērtas, pārskatāmas un<?PAGE NO="19"?> nediskriminējošas iepirkuma procedūras rezultātā, tas var mazināt šī aizskāruma būtiskumu. Tomēr tas nemaina apstākli, ka aizskārums turpina pastāvēt visā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas laikposmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un, it īpaši, jūras kabotāžas regulas interpretāciju, kādu <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) veikusi Tiesa (skat. šī sprieduma 118. punktu), ir jāsecina, ka apstrīdētajā lēmumā, pārbaudot pirmā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērija ievērošanu, Komisija pamatoti uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>sabiedrisko pakalpojumu joma[i], kas definēta sabiedrisko pakalpojumu līgumā, [esot jābūt] nepieciešama[i] un samērīga[i], salīdzinot ar reālo vajadzību pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko apliecina regulāro pārvadājumu pakalpojumu nepietiekamība parastos tirgus apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> (apstrīdētā lēmuma preambulas 136. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Šādos apstākļos tālāk nav jāpauž nostāja par apsvērumiem, ko lietas dalībnieki snieguši par <DATE ISO="20130916">2013. gada 16. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Colt Télécommunications France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑79/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:463">EU:T:2013:463</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) piemērojamību šai lietai. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka tādā gadījumā, kāds ir šajā lietā, valsts iestādes nevar apiet privātās iniciatīvas trūkuma esamības pierādīšanu. Proti, no <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 34. punkta skaidri izriet, ka reālas vajadzības pēc sabiedriskā pakalpojuma esamības pierādīšana ir saistīta ar šāda trūkuma esamības pierādīšanu. Citiem vārdiem sakot – tikai uz konstatējuma par privātas iniciatīvas trūkumu pamata var tikt noteikta reāla vajadzība pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pirmā pamata pirmās daļas otrā un ceturtā apakšdaļa ir jānoraida kā nepamatotas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par trešo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija neesot ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisija, analizējot pirmo <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju, neesot ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu. Šajā ziņā tā, pirmkārt, apgalvo, ka Komisija esot sistemātiski uzlikusi Francijas Republikai pienākumu pierādīt vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma, kā arī privātās iniciatīvas trūkumu. Otrkārt, minot divus Komisijas vērtējumus, kas ir iekļauti apstrīdētā lēmuma preambulas 165. un 166. apsvērumā, tā apgalvo, ka, gluži pretēji, šī pēdējā minētā pati esot apgājusi jebkādu pierādīšanas pienākumu vairākās būtiskās minētā kritērija analīzes sadaļās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>Replikas rakstā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> piebilst, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>tests [..] trīs posmos<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, uz kuru ir atsaukusies Komisija (skat. šī sprieduma 130. punktu), esot nepieredzēts, neesot minēts nedz lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, nedz apstrīdētajā lēmumā un neesot balstīts ne uz kādu iepriekš iedibinātu juridisku pamatu. Turklāt šo testu esot īpaši grūti, pat neiespējami izpildīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>Komisija, kuru atbalsta <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, apstrīd, ka nebūtu ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130</NO.P><TXT>Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka pienākums pamatot šķērsli pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī konstatēt tā nepieciešamību un samērīgumu esot attiecīgajai dalībvalstij. Precīzāk – šajā lietā, lai konstatētu reālas vajadzības pēc sabiedriskā pakalpojuma esamību, ar ko tiek pamatota SPD piešķiršana, Francijas iestādēm esot bijis jāpierāda, pirmkārt, ka bija pieprasījums no lietotāju puses, otrkārt, ka tirgus operatori nevarēja apmierināt šo pieprasījumu, nepastāvot šādam valsts iestāžu noteiktam pienākumam, un, treškārt, ka ar vienkāršu SPS izmantošanu nebija pietiekami, lai novērstu šo trūkumu. Tā precizē, ka tādējādi tā nepasludinot pilnīgi jaunu testu, bet vienkārši visaptveroši atgādinot Francijas iestāžu un <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> trūkumus, ciktāl runa ir par reālas vajadzības pēc sabiedriskā pakalpojuma esamību. Tā piebilst, ka šī pierādīšana neesot nedz nepieredzēta, nedz īpaši grūti paveicama.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija noraida <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumu, saskaņā ar kuru daži tās vērtējumi, kas ir formulēti apstrīdētā lēmuma preambulas 165. un 166. apsvērumā, neesot balstīti ne uz vienu pierādījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132</NO.P><TXT>Jāuzskata, ka Komisijai nevar pārmest, ka tā, analizējot pirmo <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju, nebūtu ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt, no apsvērumiem, kas ir izklāstīti pirmā pamata pirmās daļas otrās un ceturtās apakšdaļas pārbaudē (skat. šī sprieduma 111.–126. punktu), izriet, ka, lai jūras kabotāžas pakalpojums varētu tikt kvalificēts kā VTNP, ir nepieciešams, lai tas atbilstu reālai vajadzībai pēc sabiedriskā pakalpojuma, ko pierāda regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamība brīvas konkurences apstākļos, un ka VTNP apjoms attiecībā uz šīm vajadzībām ir nepieciešams un samērīgs. Tomēr pienākums veikt šo pierādīšanu neapšaubāmi ir attiecīgajai dalībvalstij, nevis Komisijai, un tas ir jādara, izvirzot pietiekami pārliecinošus pierādījumus. Šajā ziņā ir jānorāda, ka – pretēji tam, ko tiesas sēdē apgalvoja <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> (skat. šī sprieduma 106. punktu), – dalībvalsts nevar vienīgi atsaukties uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>vispārēju interešu ļoti plašā izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> esamību. Dalībvalsts sniegta pierādījuma, ka iepriekš minētie kritēriji ir izpildīti, neesamība vai to neievērošana var radīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko Komisijai ir pienākums ņemt vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134</NO.P><TXT>Attiecībā uz Komisijas nosaukto pierādīšanu trīs posmos, lai konstatētu reālas vajadzības pēc sabiedriskā pakalpojuma esamību (skat. šī sprieduma 130. punktu), ir jānorāda, ka – pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, – tā nekādā ziņā nenozīmē papildu pierādījuma prasību, kas nav paredzēta apstrīdētajā lēmumā. Šī pierādīšana vienkārši ir alternatīvs veids testam, ko apstrīdētajā lēmumā izmantoja Komisija, lai pārbaudītu pirmā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērija ievērošanu (skat. iepriekš 45. punktu), un kura pamatotība tika apstiprināta, pārbaudot pirmā pamata pirmās daļas otro un ceturto apakšdaļu (skat. iepriekš 111.–126. punktu). Tādējādi vispirms, ja nepastāv lietotāju pieprasījums attiecībā uz visiem vai daļu pakalpojumu, kas iekļaujas sabiedrisko pakalpojumu apjomā, kādu to ir noteikušas valsts iestādes, šis sabiedriskais pakalpojums vai tā apjoms nevar būt nepārprotami uzskatāmi par nepieciešamiem un samērīgiem attiecībā uz reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma. Tālāk, tāda vajadzība nevar pastāvēt arī tad, ja lietotāju pieprasījumu jau būtu varējuši apmierināt tirgus operatori gadījumā, ja nepastāvētu šāds valsts iestāžu noteikts pienākums. Citiem vārdiem sakot, kā tas jau tika norādīts iepriekš 125. punktā, privātas iniciatīvas trūkuma neesamības gadījumā reāla vajadzība pēc sabiedriskā pakalpojuma nepastāv. Visbeidzot, ja ir lietotāju pieprasījums un ja šis pieprasījums nevar tikt apmierināts ar vienkāršu tirgus spēku izmantošanu, vēl ir vajadzīgs, lai valsts iestādes dotu priekšroku pieejai, kas rada vismazāko aizskārumu brīvībām, kuras ir būtiskas pienācīgai iekšējā tirgus darbībai. Taču, kā to savā atbildē uz vienu no Vispārējās tiesas rakstveida jautājumiem pamatoti apgalvo Komisija, runājot par jūras kabotāžas sektoru, SPS, kas ir piemērojamas visiem pārvadātājiem, kuri vēlas piedāvāt savus pakalpojumus konkrētā maršrutā, un ar ko netiek obligāti piešķirta finansiāla kompensācija, uzlikšana (skat. jūras kabotāžas regulas 4. panta 2. punktu) izraisa nebūtiskākus pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus nekā finansiālas kompensācijas piešķiršana noteiktam pārvadātājam vai ierobežotam pārvadātāju skaitam SPS ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka pierādīšana, ko tā kritizējusi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, nav pārmērīgi grūti veicama, jo vajadzība pēc sabiedriskā pakalpojuma faktiski var tikt vienkārši novērtēta it īpaši ar tirgus pētījumiem, sabiedrisku apspriešanos vai uzaicinājumu piedalīties projektos, ko Francijas iestādes pirms jūras pārvadājumu uz Korsiku SPS atjaunošanas principa apstiprināšanas šajā lietā vispār nav veikušas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini apgalvo, ka divi tās uzrādītie Komisijas vērtējumi, kas ietverti apstrīdētā lēmuma preambulas 165. un 166. apsvērumā, neesot balstīti ne uz vienu pierādījumu. Proti, šie vērtējumi izriet no lietas materiālos iekļauto elementu pārbaudes, ko veikusi Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137</NO.P><TXT>Tādējādi attiecībā uz pirmo kritizēto vērtējumu, kas ir ietverts apstrīdētā lēmuma preambulas 165. apsvērumā, ir jānorāda, ka teikums, no kura tas izriet, sākas ar konstatējumu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniegtie pakalpojumi atbilda [SPS] standartiem, ko piemēro visiem savienojumiem starp kontinentālo Franciju un Korsiku,<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> un ka šis konstatējums nevar tikt apšaubīts. Tādējādi uz sabiedrībām, kuras, kā<?PAGE NO="21"?> <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, piedāvāja jūras transporta pakalpojumus it īpaši maršrutā Tulona–Korsika, bija attiecinātas SPS regularitātes, nepārtrauktības, jūras pārvadājumu biežuma, ietilpības, tarifu un kuģu apkalpju ziņā, un tas turklāt bija jāveic sociāla rakstura atbalstu shēmas, kas ir aprakstīta iepriekš 14. punktā, ietvaros. Šīm sabiedrībām bija jāsniedz jebkāda veida pierādījums savai spējai nodrošināt pakalpojumu, savai atbilstībai attiecībā pret nodokļu un sociālo pienākumu izpildi, iepriekš jāiesniedz <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> sava ekspluatācijas programma un visu gadu jānodrošina vismaz divi reisi nedēļā turp un atpakaļ starp Tulonu un Korsiku. Uz to kuģu apkalpēm tika attiecinātas Francijas tiesībās paredzētās normas. Turklāt attiecībā uz katru attiecīgo [pasažieru] kategoriju tika noteikti maksimālie sociālie tarifi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kritizēto vērtējumu, saskaņā ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniegtais pakalpojums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>kvalitātes ziņā neatšķīrās no pakalpojuma, kas tika sniegts kā papildpakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, Komisija varēja balstīt uz prasību, kuras ir saistīta ar šīm SPS, salīdzinājumu ar pienākumiem, kas paredzēti NSPD specifikācijās attiecībā uz papildpakalpojumiem un kas bija mazāk ierobežojoši nekā pamatpakalpojumiem piemērojamie (skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 141. apsvērumu un šī sprieduma 151. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139</NO.P><TXT>Attiecībā uz otru kritizēto vērtējumu, kas ir ietverts apstrīdētā lēmuma preambulas 166. apsvērumā, ir jākonstatē, ka no visa šī apsvēruma lasījuma kopumā izriet, ka Komisija būtībā tajā vēlas apgalvot, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> no Tulonas sniegtie pakalpojumi tiek sniegti apmierinoši un saskaņā ar nosacījumiem (cena, objektīvas kvalitātes īpašības, nepārtrauktība un pakalpojumu pieejamība), kas atbilst sabiedrības interesēm. Šis vērtējums šķiet pamatots, ne tikai ņemot vērā šī sprieduma 137. punktā ietvertos apsvērumus, bet arī – turklāt vispārēji – ņemot vērā apstākli, attiecībā uz kuru Komisija ļoti pamatoti norādīja, ka ar SPS saistītos nosacījumus, kas ir piemērojami jūras transportam starp kontinentālo Franciju un Korsiku, <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> ir noteicis, piemērojot jūras kabotāžas regulu. Šīs SPS tātad ir jāuzskata par pienākumiem, kas ir vērsti uz to, lai jūras kabotāžas pakalpojumi tiktu sniegti saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst vispārējām interesēm un ko Savienības kuģu īpašnieks, ja tas ņemtu vērā savas paša komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā mērā (šajā ziņā skat. jūras kabotāžas regulas 2. panta 4. punktu un paziņojuma par VTNP 47. un 48. punktu). Tādējādi varēja tikt leģitīmi uzskatīts, ka jebkāda jūras kabotāžas pakalpojumu sniegšana, kas iekļaujas šajās SPS, tika veikta atbilstoši vispārējām interesēm attiecībā uz kvalitatīvajiem parametriem, kas tiek reglamentēti ar SPS un kas ir uzskaitīti jūras kabotāžas regulas 4. panta 2. punktā, tostarp tiem, kas ir noteikti apstrīdētā lēmuma preambulas 166. apsvērumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140</NO.P><TXT>No visa iepriekš izklāstītā ir jāsecina, ka pirmā pamata pirmās daļas trešā apakšdaļa un līdz ar to šī pirmā daļa kopumā ir jānoraida kā nepamatotas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par otro daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija, papildu jaudu, kas jānodrošina intensīvas satiksmes noslodzes laikā, pielīdzinot papildpakalpojumam un no pirmā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērija skatpunkta novērtējot šo pakalpojumu nošķirti no pamatpakalpojuma, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdu faktos un acīmredzamu kļūdu novērtējumā</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141</NO.P><TXT>Pirmā pamata otrajā daļā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisija, papildu jaudu, kas jānodrošina intensīvas satiksmes noslodzes laikā, pielīdzinot papildpakalpojumam un no pirmā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērija skatpunkta novērtējot šo pakalpojumu nošķirti no pamatpakalpojuma, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdu faktos un acīmredzamu kļūdu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142</NO.P><TXT>Šī otrā daļa ir iedalāma trīs apakšdaļās, no kurām pēdējā ir izvirzīta pakārtoti.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par pirmo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka NSPD ietvaros neesot nošķirti pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirza argumentu, ka NSPD ietvaros neesot nošķirti pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi, pretēji tam, kas esot norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 137. apsvērumā, uz kuru tiekot balstīta Komisijas argumentācija kopumā. Apgalvotā papildpakalpojuma saturs neesot noteikts īpašos un<?PAGE NO="22"?> pilnībā identificējamos specifikāciju noteikumos. Paredzot minimālas papildu jaudas noteiktiem gada periodiem, NSPD puses nekādā ziņā neesot plānojušas radīt divus pakalpojumus, kas varētu tikt sniegti neatkarīgi viens no otra. Savukārt apstāklis, ka jaunajā SPD uz laikposmu no 2014. līdz 2023. gadam vairs neiekļaujoties papildpakalpojumi, bet tas attiecoties tikai uz pamatpakalpojumiem, neesot atbilstīgs, jo šī izslēgšana tiekot skaidrota ar budžeta iemesliem. Turklāt pakalpojumu, kas saistīti ar intensīvas satiksmes noslodzes laiku, iekļaušana sabiedrisko pakalpojumu apjomā, lai izvairītos no jebkādas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>nosmelšanas<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> iespējas, esot vienīgais risinājums, kas esot saderīgs ar judikatūru, kas izriet no <DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑320/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:198">EU:C:1993:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Visbeidzot, NSPD paredzētā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem tiekot izmaksāta katru gadu un aprēķināta iepriekš noteiktā veidā par visiem deleģējuma saņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144</NO.P><TXT>Komisija, kuru atbalsta <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, apstrīd <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirzītos argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 137. apsvērumā Komisija pamatoti apgalvoja, ka nošķīrums starp transporta pakalpojumiem, kas sniedzami visu gadu pamatpakalpojuma ietvaros, un papildu jaudām, kas jānodrošina intensīvas satiksmes noslodzes laikā, proti, papildpakalpojumiem, nepārprotami izrietot no NSPD specifikācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka papildpakalpojumi, kas attiecas tikai uz trim no pieciem maršrutiem, uz kuriem attiecas SPD, ir īpašu NSPD specifikācijas noteikumu, proti, tā I punkta a) apakšpunkta 2. punkta (maršruts Marseļa–Bastja), I punkta b) apakšpunkta 2. punkta (maršruts Marseļa–Ažaksjo) un I punkta d) apakšpunkta 1.4. punkta (maršruts Marseļa–Propriāno), priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147</NO.P><TXT>Tātad apstāklim, uz ko šajā kontekstā norāda <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, ka NSPD <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>nekur<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> neesot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>atsauces<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> uz vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>papildpakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> pašu par sevi, nav nozīmes. Katrā ziņā šis apgalvojums nav pamatots, jo NSPD pielikumā pievienoto specifikāciju 1. lappusē ir precizēts, ka attiecīgajos pakalpojumos <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>katrā maršrutā ir ietverts pastāvīgs pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojums un konkrētos maršrutos – papildu pasažieru pārvadājumu pakalpojums intensīvas satiksmes noslodzes laikā<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>. Turklāt ir jānorāda, kā to pamatoti min <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, ka pati <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> dažās atskaitēs par SPD izpildi, kas tai ir jāizstrādā katru gadu, nepārprotami ir nošķīrusi pastāvīgos pakalpojumus un papildpakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148</NO.P><TXT>Otrām kārtām, ir jāuzsver, ka – pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, – Komisijas secinājums, saskaņā ar kuru pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi veidojot divus nošķirtus pakalpojumu veidus, nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>kopumā<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> balstīts uz apstrīdētā lēmuma preambulas 137. apsvērumā ietverto kritizēto apgalvojumu, ar kuru, izmantojot 64. zemsvītras piezīmi, ir izdarīta atsauce uz īpašajām tiesību normām, kas tika minētas iepriekš 146. punktā. Proti, šis secinājums ir balstīts arī uz virkni citu faktoru, kas izklāstīti tālāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāatgādina, ka pamatpakalpojums attiecas uz pasažieru un kravas pārvadājumu jūras transportu, savukārt papildpakalpojums attiecas vienīgi uz pasažieru pārvadājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jānorāda, ka attiecībā uz pamatpakalpojumu NSPD specifikācijās par katru attiecīgo maršrutu un katru atsevišķo braucienu katrai dienai ir noteikta minimālā ikdienas jauda, bet attiecībā uz papildpakalpojumu tajās par katru attiecīgo maršrutu un katru atsevišķo braucienu ir noteikta vienīgi kopējā minimālā jauda atsevišķam laikposmam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151</NO.P><TXT>Treškārt, ir jākonstatē, ka uz abiem pakalpojumu veidiem tiek attiecināti daži atšķirīgi pienākumi, it īpaši attiecībā uz kustības grafiku un biežumu, un ka tie pienākumi, kas tiek piemēroti pamatpakalpojumam, ir ierobežojošāki par tiem, kas tiek piemēroti papildpakalpojumam. Tādējādi NSPD specifikācijās ir paredzēti stingri izbraukšanas un iebraukšanas laiku grafiki attiecībā uz pamatpakalpojumiem, bet nekāds īpašs grafiks nav uzlikts kā pienākums papildpakalpojumiem. Tāpat arī, lai gan šajās specifikācijās attiecībā uz pamatpakalpojumiem ir noteikts, ka pasažieru transports ir jānodrošina katrā virzienā katru dienu (bet tikai trīs reizes nedēļā maršrutā Marseļa–Propriāno) un visa gada garumā, attiecībā uz papildpakalpojumiem nav paredzēts nekāds ierobežojums attiecībā uz<?PAGE NO="23"?> kustības biežumu. Protams, no šīm pašām specifikācijām izriet, ka papildpakalpojumu gadījumā braucienu dienas un grafiki ir jāparedz ar <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> noslēgtā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>tiešas un iepriekšējas<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> saprašanās memorandā. Tomēr tas ir izskaidrojams galvenokārt ar NSPD līgumisko raksturu un nemaina apstākli, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> rīcībā ir lielākas elastīguma iespējas nekā pamatpakalpojumu gadījumā. Attiecībā uz pēdējiem minētajiem pakalpojumiem ir jāpiebilst, ka braucieni ir jāveic bez apstāšanās citās ostās, savukārt attiecībā uz papildpakalpojumiem šāda prasība nav paredzēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152</NO.P><TXT>Ceturtkārt, kā tas izriet no NSPD 2. pielikuma un tiks detalizētāk izklāstīts tālāk 160. un 161. punktā, pamatpakalpojumi tiek īstenoti, izmantojot jaukta tipa kuģus, ar kuriem var pārvadāt gan pasažierus, gan preces, savukārt papildpakalpojumi tiek īstenoti, izmantojot prāmjus, ar kuriem ir iespējams pārvadāt vienīgi pasažierus (un viņu transportlīdzekļus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0153"><NO.P>153</NO.P><TXT>Piektkārt, no NSPD 2. pielikuma arī izriet, ka papildpakalpojumu sniegšana bija vienīgi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kompetencē. Proti, tajā ir paredzēts, ka, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>nodrošinātu papildu jaudas pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem Ažaksjo, Bastjas un Propriāno maršrutos<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, tiek izmantoti kuģi <HT TYPE="ITALIC">Danielle Casanova</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Napoléon Bonaparte</HT>. Taču šie divi kuģi pieder <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, nevis <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> flotei. Tādējādi praksē vienīgi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nodrošināja papildpakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0154"><NO.P>154</NO.P><TXT>Trešām kārtām, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojums, saskaņā ar kuru arguments nevarot tikt balstīts uz to, ka jaunais SPD laikposmam no 2014. gada līdz 2023. gadam vairs neattiecas uz papildpakalpojumiem, bet tas attiecas tikai uz pamatpakalpojumiem, jo būtībā šī izslēgšana esot izskaidrojama ar budžeta iemesliem, ir jānoraida kā neefektīvs. Proti, uz šo argumentu, kas ir balstīts jaunajā SPD, administratīvās procedūras laikā atsaucās <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, bet Komisija to pašu par sevi neatkārtoja savas argumentācijas pamatojumam apstrīdētajā lēmumā. Katrā ziņā apstāklis, ka šis jaunais SPD vairs neattiecas uz papildpakalpojumiem, faktiski pierāda, ka šie pēdējie minētie pakalpojumi nav nepieciešami pienācīgai pamatpakalpojumu sniegšanai – neatkarīgi no tā, vai tas būtu tehnisku iemeslu vai ekonomiska rakstura apsvērumu dēļ, – un ka šie divi pakalpojumu veidi ir nodalāmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0155"><NO.P>155</NO.P><TXT>Ceturtkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini atsaucas uz judikatūru, kas izriet no <DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑320/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:198">EU:C:1993:198</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Proti, kā tas jau tika norādīts iepriekš 101. punktā, no lietas materiāliem izriet, ka gan pamatpakalpojumos, gan papildpakalpojumos bija novērojama būtiska ekspluatācijas nepietiekamība, kas izslēdza jebkādu finansiāla izlīdzinājuma iespējamību starp tiem. Tas it īpaši ir redzams no <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> analītiskajiem kontu pārskatiem, kas ir pievienoti kā pielikums <DATE ISO="20121105">2012. gada 5. novembra</DATE> apsvērumiem, ko pēdējā minētā sniedza administratīvās procedūras ietvaros, no kuriem izriet, ka par katru gadu laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam un attiecībā gan uz prāmjiem, gan uz jaukta tipa kuģiem tiešās izmaksas (proti, it īpaši jūrniecības, apkalpes un apgādes izdevumi) bija augstākas par neto ieņēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0156"><NO.P>156</NO.P><TXT>Piektkārt, lai gan ir taisnība, kā to apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un kā tas turklāt ir konstatēts apstrīdētā lēmuma preambulas 47. apsvērumā, ka šai pēdējai minētajai izmaksājamās kompensācijas bija vispārēji noteiktas NSPD 2. pantā, tas nemaina apstākli, ka no iepriekš 155. punktā minētajiem analītiskajiem kontu pārskatiem izriet, ka praksē tās bija sadalītas starp pamatpakalpojumiem, kas tika veikti ar jaukta tipa kuģiem, un papildpakalpojumiem, kuri tika veikti ar prāmjiem. Katrā ziņā apstāklis, ka šajā pantā ir paredzēta vispārēja kompensācija abiem pakalpojumu veidiem, nenorāda uz to, vai tie ir vai nav nošķirami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0157"><NO.P>157</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā pamata otrās daļas pirmā apakšdaļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="24"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par otro apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija pamatpakalpojumu esot kļūdaini pielīdzinājusi pakalpojumiem, kas tiek veikti ar kravas kuģiem, un papildpakalpojumu – tiem, kas tiek veikti ar prāmjiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0158"><NO.P>158</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisija pamatpakalpojumu esot kļūdaini pielīdzinājusi pakalpojumiem, kas tiek veikti ar kravas kuģiem, un papildpakalpojumu – tiem, kas tiek veikti ar prāmjiem Tā apgalvo, ka NSPD specifikācijās nekur neesot prasīta dažādu kuģu izmantošana katram šo pakalpojumu veidam. Gluži pretēji, praksē daļa papildpakalpojumu tiekot nodrošināta ar kravas kuģiem un prāmji varot tikt izmantoti pamatpakalpojumu sniegšanai, it īpaši zemas noslodzes sezonas laikā, kad kravas kuģi ir pietauvoti tehniskajai apskatei. Savu apgalvojumu pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> atsaucas uz prasības pieteikuma pielikumā pievienotajām tabulām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0159"><NO.P>159</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> noraida <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0160"><NO.P>160</NO.P><TXT>Jākonstatē, kā tas jau tika norādīts iepriekš 152. punktā, ka no NSPD 2. pielikuma izriet, ka pamatpakalpojums tiek veikts, izmantojot jaukta tipa kravas kuģus, bet papildpakalpojums tiek veikts, izmantojot prāmjus. Kā <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> pamatoti norāda, šo konstatējumu apstiprina arī atskaites par SPD izpildi, ko izstrādājusi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>. Tādējādi, piemēram, 2010. gada atskaitē par izpildi ir apstiprināts, ka pamatpakalpojums esot sniegts ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>jaukta tipa kuģiem<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un ka tie esot bijuši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>transportlīdzekļu prāmji <HT TYPE="ITALIC">Napoléon Bonaparte</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Danielle Casanova</HT>, [ar kuriem] intensīvas satiksmes noslodzes laikā tika nodrošinātas pasažieru pārvadājumu transporta papildu jaudas uz Bastjas, Ažaksjo un Propriāno ostām<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, kopskaitā <FT TYPE="NUMBER">251932</FT> pārvadātu pasažieru, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>proti, 47 % no <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> [īstenotās] SPD satiksmes<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0161"><NO.P>161</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojums, saskaņā ar kuru faktiski jaukta tipa kravas kuģi esot tikuši izmantoti papildpakalpojumu sniegšanai, bet prāmji savukārt esot tikuši izmantoti pamatpakalpojumu sniegšanai, nav no juridiskā viedokļa pietiekami pierādīts. Precīzāk, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> iesniegtās tabulas, ar kurām tā cenšas pamatot šo apgalvojumu, nav pārliecinošas. Patiesībā vispirms vienā no šīm tabulām, proti, tajā, kuras nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>Ar kravas kuģiem veikti papildpakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, ir kļūdas aprēķinos. Tālāk un galvenokārt, kā pamatoti norāda Komisija, minētajās tabulās ir iekļauta dažādu kuģu virsjaudu (vietu skaits uz kuģiem) mākslīga sadale, kurai nav nekāda sakara ar veidu, kādā abi pakalpojumu veidi faktiski ir īstenoti. Tādējādi tabulā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>Ar kravas kuģiem veikti papildpakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> attiecībā uz maršrutiem Marseļa–Bastja un Marseļa–Ažaksjo un uz 2007. gada otro pusi, kā arī ikvienu no gadiem laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam, ir atspoguļota atšķirība starp jaudām, ko piedāvā deleģējuma saņēmēju kravas kuģi šajos maršrutos, veicot pamatpakalpojumus (tabula ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>Ar kravas kuģiem veikti pastāvīgie pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>), un jaudām, kas prasītas NSPD specifikācijās attiecībā uz tiem pašiem pakalpojumiem un maršrutiem (tabula ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>Specifikācijas pastāvīgiem pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>). Citiem vārdiem sakot, minētajā tabulā ir parādīta tikai kuģu, ar kuriem tiek nodrošināts pamatpakalpojums, virsjaudu uzskaite salīdzinājumā ar specifikāciju prasībām – proti, virsjaudām, ko <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> patvaļīgi piešķir apgalvotajam papildpakalpojumam, kas tiek veikts ar kravas kuģiem. Tādā pašā izpratnē tabulā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>Ar prāmjiem veikti papildpakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> ar <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> prāmjiem piedāvātās jaudas papildpakalpojumu sniegšanas ietvaros ir patvaļīgi noteiktas kā tādas, kas izriet no atšķirības starp NSPD specifikācijās attiecībā uz šo pakalpojumu prasītajām jaudām (tabula ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>Specifikācijas papildpakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>) un virsjaudas, kas atkārtoti norādītas tabulā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>Ar kravas kuģiem veikti papildpakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>. Taču no lietas materiāliem izriet, ka ar minētajiem prāmjiem piedāvātās jaudas bija ievērojami lielākas par tām, kas bija norādītas tabulā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>Ar prāmjiem veikti papildpakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>, tā ka, ja vien nepastāv izņēmuma apstākļi, kravas kuģi papildpakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai nebija jāizmanto. Savukārt tabulā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>Ar prāmjiem veikti pastāvīgie pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> ir vienkārši, nekādi to nepamatojot, norādīts, ka ar prāmjiem katru gadu par konkrētu vietu skaitu esot paplašināts pamatpakalpojumu apjoms maršrutos Marseļa–Ažaksjo un Marseļa–Bastja (it īpaši par <FT TYPE="NUMBER">13000</FT> vietu 2007. gada otrajā pusē un par <FT TYPE="NUMBER">26000</FT> vietu 2008. gadā). Visbeidzot ir jānorāda, ka apstāklis, ka bija iespējami atsevišķi gadījumi, kuros kuģis, kas parasti bija paredzēts pamatpakalpojumu sniegšanai, tika izmantots papildpakalpojumiem un otrādi, pats par sevi nav pietiekams, lai apšaubītu principiālu konstatējumu, saskaņā ar kuru kravas kuģi tika izmantoti pamatpakalpojumiem un prāmji – papildpakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="25"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0162"><NO.P>162</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka pirmā pamata otrās daļas otrā apakšdaļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par trešo apakšdaļu, kas ir izvirzīta pakārtoti un balstīta uz to, ka papildpakalpojumi esot pamatoti ar reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma, kas tiekot apmierināta ar pamatpakalpojumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0163"><NO.P>163</NO.P><TXT>Pakārtoti <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka papildpakalpojumi ir pamatoti ar reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma, kas tiekot apmierināta ar pamatpakalpojumiem. Tā apgalvo, ka, pat ja pastāvētu papildpakalpojumi, kas nošķirami no pamatpakalpojumiem, <HT TYPE="ITALIC">quod non</HT>, šie divi pakalpojumu veidi nevarētu tikt novērtēti neatkarīgi viens no otra, analizējot pirmo no <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0164"><NO.P>164</NO.P><TXT>Šīs trešās apakšdaļas atbalstam <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirza divas argumentu virknes. Pirmajā tās mērķis būtībā ir konstatēt, ka visaptveroša pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu analīze esot izrādījusies nepieciešama, balstoties uz dažiem citiem apsvērumiem, kas nav tehniski un ekonomiski. Otrajā tā vēlas pierādīt, ka starp abiem šiem pakalpojumu veidiem pastāvot tehniska un ekonomiska savstarpēja papildināmība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0165"><NO.P>165</NO.P><TXT>Komisija, ko atbalsta <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, lūdz noraidīt šo trešo apakšdaļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0166"><NO.P>166</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo argumentu virkni ir jākonstatē, ka neviens no tiem neļauj secināt, ka Komisija, neveicot šajā lietā visaptverošu papildpakalpojumu un pamatpakalpojumu analīzi, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0167"><NO.P>167</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini cenšas apstrīdēt Komisijas vērtējumu, kas ir ietverts apstrīdētā lēmuma preambulas 139. apsvērumā, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>nav pamata apgalvojumam, ka papildpakalpojumi var tikt pamatoti ar reālu vajadzību pēc sabiedriskiem pakalpojumiem, ko apmierina pamatpakalpojumi, ja vien netiek konstatēts, ka to izmantošana [..] nav atdalāma no pamatpakalpojumiem, pamatojoties uz visiem tehniskajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>. Proti, pat ja papildpakalpojums, kas nepārprotami ir no pamatpakalpojuma nošķirts pakalpojums (skat. iepriekš 145.–154. punktu), būtu iekļauts sabiedrisko pakalpojumu jomā, neraugoties uz to, ka to nepamato savstarpēja tehniska papildināmība abu šo pakalpojumu veidu starpā vai ekonomiskās efektivitātes apsvērumi, ar to acīmredzami nebūtu izpildītas nepieciešamības un samērīguma prasības (attiecībā uz šīm prasībām skat. iepriekš 124. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0168"><NO.P>168</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> arī kļūdaini apgalvo, ka nepastāvot nekāda atšķirība starp pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem. Proti, no iepriekš 145.–154. punktā izklāstītajiem elementiem izriet, ka starp abiem šo pakalpojumu veidiem faktiski ir ievērojamas atšķirības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0169"><NO.P>169</NO.P><TXT>Treškārt, pieņemot, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> arguments, kas atgādināts iepriekš 168. punktā, arī būtu jāuztver kā tāds, kas ir balstīts uz to, ka abiem šiem pakalpojumu veidiem ir kopīgs mērķis, proti, nodrošināt teritoriālo nepārtrauktību, ir jākonstatē, ka arī tas ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0170"><NO.P>170</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt un galvenokārt, ir jānorāda, ka tas, ka abiem šiem pakalpojumu veidiem ir viens un tas pats mērķis, nenozīmē, ka tie būtu automātiski jāuzskata par tādiem, kas faktiski veido vienu un to pašu pakalpojumu veidu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0171"><NO.P>171</NO.P><TXT>Otrkārt, apstāklis, ka gan pamatpakalpojuma, gan papildpakalpojuma mērķis šķietami ir nodrošināt teritoriālo nepārtrauktību, obligāti nenozīmē, it īpaši attiecībā uz jautājumu par reālas vajadzības pēc sabiedriskā pakalpojuma esamību, ka tie ir jāpārbauda kopā, it kā tie veidotu nedalāmu veselumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0172"><NO.P>172</NO.P><TXT>Proti, kā ļoti pamatoti norāda Komisija, teritoriālās nepārtrauktības mērķis var tikt ļoti labi sasniegts vienlaikus ar tirgus spēkiem un ar sabiedrisko pakalpojumu. Šajā ziņā ir jāatgādina, no vienas puses, ka, pat ja dalībvalstij ir plaša rīcības brīvība šajā jautājumā, tā var iedibināt VTNP tikai tiktāl, ciktāl tas atbilst reālai vajadzībai pēc sabiedriskā pakalpojuma, un, no otras puses, ka, ja pieprasījums jau ir<?PAGE NO="26"?> apmierināts ar tirgus spēkiem, tāda vajadzība nepastāv (skat. iepriekš 111.–124. punktu). Tādējādi, lai varētu tikt iedibināts VTNP jūras kabotāžas nozarē, nepietiek ar to, ka dalībvalsts atsaucas uz nepārtrauktības mērķa sasniegšanu. Vēl ir nepieciešams, lai šī mērķa īstenošana jau nebūtu nodrošināta ar vienkāršiem tirgus konjunktūras spēkiem. Ja šie spēki ļauj sasniegt daļu minētā mērķa, šāda VTNP izveide var būt pamatota tikai tiktāl, ciktāl tā atbilst attiecīgajam trūkumam tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0173"><NO.P>173</NO.P><TXT>Šajā lietā Komisija, pārbaudot pirmā pamata trešo daļu, konstatēja – un pamatoti –, kā tas izklāstīts tālāk, ka teritoriālā nepārtrauktība starp Korsiku un kontinentālo Franciju jau bija nodrošināta ar pamatpakalpojumu, ko pildīja tirgus spēki, kuriem uzliktas SPS. Tādējādi papildus apstāklim, ka papildpakalpojums nepārprotami neatbilda reālai vajadzībai pēc sabiedriskā pakalpojuma, tas pat nebija nepieciešams teorētiskajam teritoriālās nepārtrauktības mērķim, ko tam ir piešķīrušas Francijas iestādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0174"><NO.P>174</NO.P><TXT>Ceturtkārt, ir jāuzskata par veltīgu <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojums, ka Komisijas izvēlētā pieeja faktiski padara neiespējamu sabiedriskā pakalpojuma veiksmīgu sniegšanu, ciktāl tā atkārtoti attiecina šo pakalpojumu tikai uz neienesīgām darbībām, tādējādi izslēdzot jebkādu [finansiāla] izlīdzinājuma mehānismu un atturot ikvienu uzmanīgu un saprātīgu saimnieciskās darbības subjektu no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas. Proti, kā jau tika uzsvērts iepriekš 101.–155. punktā, gan pamatpakalpojumos, gan papildpakalpojumos bija novērojama būtiska ekspluatācijas nepietiekamība, kas izslēdz jebkādu finansiāla izlīdzinājuma starp tiem iespējamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0175"><NO.P>175</NO.P><TXT>Piektkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apstiprina, ka nepieciešamība veikt visaptverošu pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu analīzi esot izsecināma arī no <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> nolēmuma 6. punkta un Komisijas agrākās lēmumu pieņemšanas prakses saistībā ar iepriekšējiem jūras pārvadājumu uz Korsiku SPD.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0176"><NO.P>176</NO.P><TXT>Taču, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevar atsaukties uz <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> nolēmuma 6. punkta fragmentu, ko tā citē. Proti, nedz Komisijai, nedz Savienības tiesai nav saistoša interpretācija, kādu <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> sniedz jūras kabotāžas regulas tiesību normām. Šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> ir vēl jo mazāk pamata atsaukties uz minēto fragmentu, jo brīdī, kad <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> pasludināja savu nolēmumu, Komisija jau bija uzsākusi formālas izmeklēšanas procedūru, pēc kuras tika pieņemts apstrīdētais lēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0177"><NO.P>177</NO.P><TXT>Otrkārt, iepriekš 98. un 99. punktā jau izklāstīto iemeslu dēļ <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevar atsaukties arī uz Komisijas agrāko lēmumu pieņemšanas praksi saistībā ar iepriekšējiem jūras pārvadājumu uz Korsiku SPD.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0178"><NO.P>178</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro argumentu virkni, pirmkārt, ir jākonstatē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 141. apsvērumā pamatoti norādīja, ka neesot konstatēta nekāda tehniska savstarpēja papildināmība starp pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0179"><NO.P>179</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka papildus apstāklim, ka šiem pakalpojumiem ir piemērojami atšķirīgi pienākumi, it īpaši attiecībā uz kustības grafiku un biežumu (skat. iepriekš 151. punktu), tie arī tiek īstenoti, izmantojot atšķirīgus kuģu veidus un atšķirīgiem mērķiem (skat iepriekš 152., 160. un 161. punktu). Proti, pamatpakalpojumi tiek veikti ar jaukta tipa kravas kuģiem, ar kuriem var pārvadāt preces un pasažierus, savukārt papildpakalpojumi tiek veikti ar prāmjiem, ar kuriem var pārvadāt tikai pasažierus un viņu transportlīdzekļus. Tehniskās atšķirības starp šiem abiem kuģu veidiem liedz ne vien tos kuģus, kas tiek izmantoti papildpakalpojumu sniegšanai, izmantot arī pamatpakalpojumu sniegšanai, bet arī īstenot apjoma radītus ietaupījumus, it īpaši kuģošanas līdzekļu apkopes un remonta aspektā. Tam jāpievieno fakts, ka apkalpēm ir jābūt atšķirīgai sertifikācijai atkarībā no kuģa veida un līdz ar to tās nav savstarpēji aizstājamas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0180"><NO.P>180</NO.P><TXT>Šie konstatējumi nevar tikt apstrīdēti ar <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumu, saskaņā ar kuru abos šajos pakalpojumu veidos esot redzamas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>daudzas kopīgas tehniskas iezīmes, it īpaši pakalpojumu kvalitātes ziņā<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, un saskaņā ar kuru starp tiem pastāvot svarīga sinerģija, jo tajos tiek izmantotas tās pašas ostu infrastruktūras, tas pats aģentūru tīkls un tie paši telekomunikāciju un telemātikas līdzekļi biļešu<?PAGE NO="27"?> rezervācijai, kā arī tas pats personāls krastā, un varot tikt izmantotas tās pašas sertifikācijas procedūras un higiēnas un pārtikas drošuma pārbaudes. Proti, kā ļoti pamatoti apgalvo Komisija, pirmkārt, šādi norādītajai sinerģijai ir tikai visai margināls raksturs, jo galvenie attiecīgo pakalpojumu izmaksu avoti tomēr ir meklējami kuģošanas līdzekļos un apkalpē, un, otrkārt, kopīgu administratīvu un komerciālu struktūru izmantošana nevar būt pieņemams savstarpējas papildināmības pamats šīs problemātikas sakarā, jo tā katrā ziņā varētu tikt piemērota jebkurai <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> darbībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0181"><NO.P>181</NO.P><TXT>Tāpat arī nevar būt pieņemams <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojums, ka prāmju uzdevums esot aizstāt jaukta tipa kravas kuģus, kad šie pēdējie minētie ir pietauvoti tehniskajai apskatei. Proti, papildus tam, ka ar prāmjiem nevar pārvadāt kravas, no NSPD 2. pielikuma B punktā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>Tipveida gada apraksts<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> iekļautajām tabulām nepārprotami izriet, ka jaukta tipa kravas kuģu pietauvošanas tehniskajai apskatei laikā attiecīgā kustība vienmēr varēja tikt nodrošināta ar citiem jaukta tipa kravas kuģiem, kuru nosaukumi uzskaitīti šajās tabulās, nevis ar prāmjiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0182"><NO.P>182</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jākonstatē, ka neviens no <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirzītajiem argumentiem neļauj secināt, ka papildpakalpojumu iekļaušana sabiedrisko pakalpojumu jomā bija pamatota ar ekonomiskās efektivitātes apsvērumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0183"><NO.P>183</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka iepriekš 101., 155. un 174. punktā jau ir konstatēts, ka papildpakalpojumos bija novērojama ekspluatācijas nepietiekamība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0184"><NO.P>184</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> argumentācija, saskaņā ar kuru papildpakalpojums, pateicoties ieņēmumiem, ko tas radījis jūras pārvadājumu uz Korsiku jomā ienesīgākajos laikposmos, esot sniedzis būtisku ieguldījumu pamatpakalpojumu un SPD kopējā ekonomiskajā līdzsvarā, kā arī teritoriālās nepārtrauktības finansēšanā, nevar tikt pieņemta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0185"><NO.P>185</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāuzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> maldīgi pārmet Komisijai, ka tā nav pārbaudījusi, vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>[ar papildpakalpojumiem], sedzot vismaz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> īpašās mainīgās izmaksas, bija iespējams līdzfinansēt daļu no pastāvīgajām izmaksām, kas tiem kopīgas ar [pamat]pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>. Proti, no <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> analītiskajiem kontu pārskatiem, ko tā sniedza administratīvās procedūras ietvaros, izriet, ka par katru gadu laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam no prāmjiem gūtie ieņēmumi bija zemāki par šī pakalpojuma tiešajām izmaksām (proti, it īpaši jūrniecības, apkalpes un apgādes izdevumi) (skat. iepriekš 155. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0186"><NO.P>186</NO.P><TXT>Turklāt minētās argumentācijas atbalstam <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> velti atgādina savu apgalvojumu, ka prāmji varot tikt izmantoti arī pamatpakalpojumu sniegšanai. Proti, šis apgalvojums ir jānoraida iepriekš 152., 160., 161. un 181. punktā jau izklāstīto apsvērumu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0187"><NO.P>187</NO.P><TXT>Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> arguments, saskaņā ar kuru papildpakalpojumu radīto ieņēmumu ieguldījums kopējā šīs sabiedrības peļņā esot ļoti nozīmīgs, jo šim pakalpojumam atbilst ienesīgākie laikposmi, ir jānoraida kā neefektīvs. Proti, pieņemot, ka tas būtu pareizs, tas nemainītu apstākli, ka ar minētajiem ieņēmumiem nebija pietiekami, lai kompensētu ar šo pakalpojumu saistītās tiešās izmaksas (skat. iepriekš 101., 155., 174. un 185. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0188"><NO.P>188</NO.P><TXT>No visa iepriekš izklāstītā ir jāsecina, ka pirmā pamata otrās daļas trešā apakšdaļa un līdz ar to šī otrā daļa kopumā ir jānoraida kā nepamatotas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par trešo daļu, kas ir izvirzīta pakārtoti un balstīta uz to, ka papildpakalpojums, aplūkojot to atsevišķi, atbilst pirmajam no <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0189"><NO.P>189</NO.P><TXT>Pirmā pamata trešajā daļā, kas ir izvirzīta pakārtoti, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka papildpakalpojums, aplūkojot to atsevišķi, atbilst pirmajam no <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem un ka Komisija tātad, uzskatot, ka šī pakalpojuma iekļaušana sabiedrisko pakalpojumu jomā neesot atbildusi reālai vajadzībai pēc sabiedriskā pakalpojuma, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="28"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0190"><NO.P>190</NO.P><TXT>Šo trešo daļu var sadalīt četrās apakšdaļās.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par pirmo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija esot kļūdaini novērtējusi pasažieru transporta pakalpojumu no Marseļas ostas aizstājamību ar [tādiem pašiem] pakalpojumiem no Tulonas</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0191"><NO.P>191</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisijas konstatējums, kas ietverts apstrīdētā lēmuma preambulas 160. apsvērumā, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>no pasažieru pieprasījuma viedokļa, piešķirot [SPD], papildpakalpojumus lielākoties bija iespējams aizstāt ar pakalpojumiem no Tulonas [..] ar galamērķi [Bastjā] [..] un [Ažaksjo] [..]<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>, esot balstīts uz acīmredzami kļūdainu argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0192"><NO.P>192</NO.P><TXT>Komisija, kuru atbalsta <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, apstrīd <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirzītos argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0193"><NO.P>193</NO.P><TXT>Šīs tēzes atbalstam <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, pirmkārt, apgalvo, ka Komisijas viedoklis ir balstīts uz tendenciozu un pretrunīgu pasažieru pārvadājumu statistikas analīzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0194"><NO.P>194</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka neviena no kritikām, ko <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirzījusi šī apgalvojuma atbalstam, nav pamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0195"><NO.P>195</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> velti pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 154. un 155. apsvērumā tā ir analizējusi pasažieru pārvadājumu starp kontinentālo Franciju un Korsiku attīstību laikposmā no 2002. līdz 2009. gadam, proti, laikposmā, kurā ir iekļauti divi gadi pēc SPD piešķiršanas. Proti, šo divu gadu, papildus 2002. līdz 2007. gadam, ņemšana vērā ļauj ieraudzīt vispārīgās pasažieru pārvadājumu attīstības tendences ilgākā laikposmā un konstatēt, ka tās nav mainījušās pēc SPD piešķiršanas. Tomēr ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pat nav apgalvojusi, ka pasažieru pārvadājumu attīstībā pēc 2007. gada būtu bijušas vērojamas nozīmīgas atšķirības salīdzinājumā ar attīstību iepriekšējos gados.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0196"><NO.P>196</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāuzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apsvērums, saskaņā ar kuru pasažieru transports no Marseļas laikposmā no 2002. līdz 2009. gadam esot saglabājies aptuveni nemainīgs, bet transports no Tulonas esot ievērojami audzis, nav nekādā pretrunā Komisijas secinājumam saistībā ar pasažieru jūras transporta pakalpojumu maršrutā Marseļa–Korsika aizstājamību ar maršrutā Tulona–Korsika piedāvātajiem pakalpojumiem no pieprasījuma viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0197"><NO.P>197</NO.P><TXT>Proti, no lietas materiāliem izriet, kā tas ir konstatēts apstrīdētā lēmuma preambulas 154. apsvērumā, ka kopējā pasažieru jūras transporta satiksme starp kontinentālo Franciju un Korsiku ir ievērojami palielinājusies laikposmā no 2002. līdz 2009. gadam (+ 31,6 %) un ka šo pieaugumu ir kompensējuši – un turklāt lielā mērā – pakalpojumu sniedzēji, kas tos sniedz no Tulonas (+ 150 %), nevis tie, kuri tos sniedz no Marseļas (– 1,7 %). <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apsvērumā, saskaņā ar kuru satiksmes no Tulonas pieaugums esot noticis līdz ar gandrīz nemainīgu satiksmi no Marseļas, nav ņemta vērā satiksmes palielināšanās kopumā un operatoru tirgus daļu attīstība. Nav apstrīdams, ka šīs satiksmes starp kontinentālo Franciju un Korsiku vispārējās palielināšanās kontekstā operatoru, kas sniedz pakalpojumus no Tulonas, tirgus daļa ir ievērojami augusi, savukārt operatoru, kas sniedz pakalpojumus no Marseļas, tirgus daļa ir samazinājusies. Šajā ziņā nav noteicoši, ka kopējā pasažieru skaita ziņā maršrutā Marseļa–Korsika ir notikusi gandrīz stagnācija, jo proporcionāli tirgus daļām tās regresija ir nepārprotama. No tā var tikt skaidri izsecināta pasažieru jūras transporta satiksmes maršrutā Marseļa–Korsika pārcelšanas uz satiksmi maršrutā Tulona–Korsika esamība un līdz ar to – no pieprasījuma viedokļa – pirmajā maršrutā piedāvāto pakalpojumu aizstājamība ar otrajā maršrutā piedāvātajiem pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="29"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0198"><NO.P>198</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> neapstrīd apstrīdētā lēmuma preambulas 157. apsvērumā ietvertos konstatējumus, kas ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>Faktiski izmaiņas satiksmē starp Francijas kontinentālo daļu un Korsiku, paplašinoties savienojumiem no Tulonas (<HT TYPE="ITALIC">Toulon</HT>), ir vēl izteiktākas attiecībā uz papildpakalpojumiem. Laikā no 2002. līdz 2005. gadam reāli konstatētā satiksme papildpakalpojumu jomā savienojumā Marseļa (<HT TYPE="ITALIC">Marseille</HT>)–Korsika ir samazinājusies par <FT TYPE="NUMBER">208213</FT> pasažieriem un vienlaikus savienojumā Tulona (<HT TYPE="ITALIC">Toulon</HT>)–Korsika tā ir palielinājusies par <FT TYPE="NUMBER">324466</FT> pasažieriem. Satiksmes papildpakalpojumu daļas samazināšanās par labu citiem tirgus operatoriem uz kopējā satiksmes pieauguma fona, sākot no 2002. gada, liecina par šo abu pakalpojumu izteiktu aizstājamību.<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0199"><NO.P>199</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> maldīgi apgalvo, ka Komisijas analīze, kas ietverta apstrīdētā lēmuma preambulas 154. apsvērumā, esot pretrunā šī lēmuma preambulas 155. apsvērumam, kurā Komisija esot paziņojusi, ka konstatētā attīstība nešķiet saistāma ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>savienoto trauku<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> efektu ar Itāliju, jo pasažieru jūras transports starp Korsiku un Itāliju esot palicis nemainīgs visā attiecīgajā laikposmā. Proti, minētajā preambulas 155. apsvērumā Komisija vispār nav apstiprinājusi šādu satiksmes starp Korsiku un Itāliju stabilitāti. Komisija tajā Francijas iestāžu argumentu, saskaņā ar kuru daļa satiksmes Marseļa–Korsika maršrutā esot iekļāvusies pārvadājumos starp Korsiku un Itāliju, noraida, balstoties, gluži pretēji, uz to, ka pasažieru jūras transporta daļa no vai uz visām Korsikas ostām, no kurām tiek piedāvāti savienojumi ar Itāliju, attiecīgajā laikposmā esot vispārēji samazinājusies. Šajā ziņā ir jānorāda, ka no <HT TYPE="ITALIC">observatoire régional des transports de la Corse</HT> [Korsikas Reģionālā pārvadājumu novērošanas centra] publicētajiem datiem izriet, ka laikposmā no 2002. līdz 2009. gadam, lai gan satiksme starp Korsiku un Itāliju ir palielinājusies par 4,6 %, satiksme starp Korsiku un dažādām kontinentālajām ostām kopumā tomēr ir palielinājusies par 21 %. Tādējādi Korsikas satiksmes daļa, ko veido savienojumi ar Itāliju, ir samazinājusies no 39,1 % 2002. gadā līdz 33,8 % 2009. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0200"><NO.P>200</NO.P><TXT>Ceturtkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> maldīgi pārmet Komisijai, ka tā savā pakalpojumu aizstājamības analīzē ir ņēmusi vērā satiksmes pārcelšanu no savienojuma Marseļa–Korsika uz savienojumu Tulona–Korsika 2004. un 2005. gadā, pamatojoties uz to, ka šajos gados tika pieredzēti ievērojami streiki, kas stipri traucēja satiksmi no Marseļas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0201"><NO.P>201</NO.P><TXT>Proti, vispirms ir jāatgādina, ka analīze, kuru Komisija veikusi apstrīdētā lēmuma preambulas 154.–160. apsvērumā, attiecas ne tikai uz 2004. un 2005. gadu, bet tajā ir ietverts arī laikposms no 2002. līdz 2009. gadam. Savukārt sociālie konflikti, uz kuriem atsaucas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, notika tikai 2004. gada septembrī, 2005. gada septembrī un 2005. gada oktobrī, nevis visā 2004. un 2005. gadā kopumā, kā tā šķiet apgalvojam. Visbeidzot, kā pamatoti norāda Komisija, atsaucoties uz sava Paziņojuma par konkrētā tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="372" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="1997">OV 1997, C 372, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>) 38. punktu, konkurences tiesībās streika prakse var tikt izmantota tirgus sadalei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0202"><NO.P>202</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāuzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini kvalificē Komisijas veikto pakalpojumu aizstājamības analīzi kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>īpaši neskaidru<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>, ciktāl tā esot ņēmusi vērā tikai apjomu attīstību, nepārbaudot, vai <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvātie pakalpojumi bija aizstājami ar tās pašas pakalpojumiem attiecībā uz kustības grafiku, kas jāievēro, maksimālajiem tarifiem, pakalpojumu kvalitāti un apkalpotajiem galamērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0203"><NO.P>203</NO.P><TXT>Proti, Komisijas analīze ir balstīta uz patērētāju rīcības, kā arī racionālu elementu un faktu konstatāciju, kas izriet it īpaši no publiskajiem datiem saistībā ar jūras transporta pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu, nopietnu pārbaudi. Tādējādi, kā pamatoti norāda Komisija, ja lietotājs izvēlas doties uz Korsiku drīzāk no Tulonas, nevis no Marseļas, tas noteikti ņem vērā visu <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nosaukto parametru kopumu. Leģitīmi var tikt pieņemts, ka, ja būtu pastāvējusi faktiska kvalitātes atšķirība starp šīs sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem no Marseļas un pakalpojumiem, ko <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniedza no Tulonas, tas būtu aizkavējis nozīmīgās satiksmes izmaiņas, kas tika konstatētas iepriekš 197. un 198. punktā. Turklāt, kā tas jau ir izklāstīts iepriekš 137. un 139. punktā, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniegtajiem<?PAGE NO="30"?> pakalpojumiem bija jāatbilst virknei prasību regularitātes, nepārtrauktības, jūras pārvadājumu biežuma, pakalpojuma īstenošanas jaudas, tarifu un kuģu apkalpes ziņā un jāatbilst nosacījumiem, kas ir saderīgi ar vispārējām interesēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0204"><NO.P>204</NO.P><TXT>Šajā kontekstā ir jāpiebilst, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 158. apsvērumā Komisija savas pakalpojumu aizstājamības analīzes nolūkā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>vērtējot kvalitatīvā aspektā<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>, ir ņēmusi vērā arī nelielo attālumu starp Marseļu un Tulonu. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka tā ir pamatoti uzskatījusi, ka šis nelielais attālums, proti, aptuveni 50 km lineārā attālumā un 65 km pa sauszemi, un tas, ka pārvietošanās laiks pa sauszemi starp šīm divām pilsētām aizņem tikai 45 minūtes, kas ir ievērojami mazāk nekā brauciena ilgums uz Korsiku no kontinentālās Francijas, esot veidojis atbilstīgas norādes uz pasažieru jūras transporta pakalpojumu no Marseļas un tādu pašu pakalpojumu no Tulonas aizstājamību no pieprasījuma viedokļa. Tam vēl ir jāpievieno fakts, ka Tulonas osta ir tuvāk Korsikai nekā Marseļas osta, un tas ļauj kuģiem, kuri veic pārvadājumus no pirmās ostas, to darīt īsākā laikā nekā tiem, kas veic pārvadājumus no otrās ostas. Ņemot vērā šos faktorus, ir maz ticams, ka šis papildu 45 minūšu brauciens ar automobili personas, kas dzīvo vai strādā Marseļā, atturētu izvēlēties maršrutu Tulona–Korsika. Turklāt šo dažādo konstatējumu atbilstību <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nav apstrīdējusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0205"><NO.P>205</NO.P><TXT>Protams, kā pamatoti norāda <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, Propriāno osta, kas bija viena no trim Korsikas ostām, uz kuru attiecās papildpakalpojumi, netika apkalpota ar kuģiem no Tulonas. Tomēr to pamatpakalpojumu ietvaros apkalpoja <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupas kuģi no Marseļas (skat. NSPD specifikāciju I punkta d) apakšpunkta 1.3. punktu). Maršrutam Marseļa–Propriāno un šiem pakalpojumiem pat bija paredzēta minimālo jaudu palielināšana laikposmā no 1. maija līdz 30. septembrim (skat. NSPD specifikāciju I punkta d) apakšpunkta 1.3. punkta i) apakšpunktu). Kā pamatoti norāda Komisija, nepastāv pat vismazākā norāde, saskaņā ar kuru ar pamatpakalpojumiem, kas piecus mēnešus šādi tika pastiprināti pavasara–vasaras periodā, vien neesot bijis pietiekami, lai apmierinātu lietotāju pieprasījumu šajā maršrutā, pat intensīvas satiksmes noslodzes laikā. Tādējādi ir jāuzskata, ka minētajā maršrutā papildpakalpojumu ietvaros sniegtie pakalpojumi nav atbilduši reālai vajadzībai pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un pat nerodas jautājums par Marseļas un Tulonas ostu aizstājamību satiksmes uz Propriāno nodrošināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0206"><NO.P>206</NO.P><TXT>Turklāt un katrā ziņā ir jākonstatē, kā to apstrīdētā lēmuma preambulas 164. apsvērumā un 98. zemsvītras piezīmē norādījusi Komisija, ka satiksme maršrutā Marseļa–Propriāno veidoja tikai niecīgu daļu (aptuveni 10 %) no papildpakalpojumos iekļauto darbību kopuma. Ar tik niecīgu daļu nevar tikt pamatota sabiedriskā pakalpojuma, kam piemīt papildpakalpojuma apjoms, kas veikts ne tikai šajā maršrutā, esamība. Kā ir norādīts minētajā apsvērumā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>nelielais satiksmes īpatsvars [minētajā] līnijā neļauj atzīt, ka privātās iniciatīvas trūkums šajā vienīgajā līnijā atspēkotu secinājumu par visiem papildpakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0207"><NO.P>207</NO.P><TXT>Visbeidzot ir jāuzsver, ka, lai varētu secināt aizstājamības esamību šajā gadījumā, nebija nepieciešams, lai prasības, kas piemērojamas pakalpojumiem no Marseļas, un prasības, kuras piemērojamas [pakalpojumiem] no Tulonas, būtu pilnībā identiskas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0208"><NO.P>208</NO.P><TXT>No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija pamatoti uzskatīja, ka jūras transporta pakalpojumi, kas tika sniegti maršrutā Marseļa–Korsika papildpakalpojumu ietvaros, un tie, kuri tika sniegti maršrutā Tulona–Korsika, no pasažieru pieprasījuma viedokļa bija savstarpēji aizstājami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par otro apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija esot kļūdaini novērtējusi privātās iniciatīvas trūkumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0209"><NO.P>209</NO.P><TXT>Šajā otrajā apakšdaļā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka privātās iniciatīvas trūkuma analīze, ko Komisija ir veikusi apstrīdētā lēmuma preambulas 161.–166. apsvērumā, ir nepietiekami pamatota un acīmredzami kļūdaina.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="31"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0210"><NO.P>210</NO.P><TXT>Šai analīzei apstrīdētā lēmuma preambulas 162. apsvērumā ir veikts šāds kopsavilkums:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>[..] Komisija salīdzināja reālo pasažieru satiksmi uz galamērķi katrā papildpakalpojumu ostā ar pārvadājumu piedāvājumu, ko <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniedza satiksmei no Tulonas (<HT TYPE="ITALIC">Toulon</HT>), un ar <HT TYPE="ITALIC">DSP</HT> pamatpakalpojumiem. No tā izrietēja, ka attiecībā uz [Bastjas] (<HT TYPE="ITALIC">Bastia</HT>) un [Ažaksjo] (<HT TYPE="ITALIC">Ajaccio</HT>) ostām, kas pārstāv 90 % no papildpakalpojumiem nepieciešamajām jaudām, apvienojot jaudas, ko piedāvā <HT TYPE="ITALIC">DSP</HT> pamatpakalpojumi no Marseļas (<HT TYPE="ITALIC">Marseille</HT>) un privātās iniciatīvas pakalpojumi, kas pastāvēja laikā no 2004. līdz 2006. gadam satiksmei no Tulonas (<HT TYPE="ITALIC">Toulon</HT>), pietika, lai nodrošinātu faktiski konstatēto pieprasījumu, un tas attiecās gan uz pavasara un rudens periodu, gan vasaras periodu katrā no abām ostām katrā gadā no 2004. līdz 2006. gadam.<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0211"><NO.P>211</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> apstrīd <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0212"><NO.P>212</NO.P><TXT>Savas tēzes atbalstam <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, pirmkārt, pārmet Komisijai, ka tā neesot sniegusi nekādas detalizētas ziņas vai skaitļus attiecībā uz piedāvājuma un pieprasījuma salīdzinošo aprēķinu, kas aprakstīts apstrīdētā lēmuma preambulas 162. apsvērumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0213"><NO.P>213</NO.P><TXT>Šis iebildums ir jānoraida kā nepamatots. Proti, kā Komisija to apstiprināja atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, dati, ko tā izmantoja kritizētās analīzes nolūkā, ir publiski dati, kas iegūti no Korsikas Reģionālā pārvadājumu novērošanas centra, kurus administratīvās procedūras gaitā tam esot paziņojusi <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> un kurus Francijas iestādes šajā procedūrā neesot nekādi apstrīdējušas. <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, kas ir īpaši labā pozīcijā, lai zinātu jūras transporta starp kontinentālo Franciju un Korsiku piedāvājuma un pieprasījuma situāciju, kā arī datus saistībā ar NSPD paredzētajām jaudām, tātad nevar nopietni apgalvot, kā tā darīja savos procesuālajos rakstos, ka tai neesot iespējams saprast Komisijas argumentāciju un pārbaudīt, vai šīs pēdējās minētās izmantotie skaitļi ir pareizi. Attiecībā uz metodi, kuru Komisija izmantoja savas analīzes nolūkā, no apstrīdētā lēmuma preambulas 162. apsvēruma skaidri izriet, ka tās būtība ir vienkārši salīdzināt katru gadu no 2004. līdz 2006. gadam, nošķirot tā dēvēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>pavasara–rudens<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> un tā dēvēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>vasaras<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> periodu, un katru no trim Korsikas ostām, uz kurām attiecas papildpakalpojums, un apvienotās <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvātās jaudas no Tulonas un deleģējuma līdzsaņēmēju piedāvātās jaudas no Marseļas pamatpakalpojuma ietvaros ar faktiski konstatēto pieprasījumu (proti, pasažieru faktisko satiksmi). Koncentrējoties uz Bastjas un Ažaksjo ostām, kurās bija pārstāvēti 90 % no papildpakalpojumiem prasītajām jaudām, Komisija konstatēja, ka ar šo apvienojumu esot bijis pietiekoši, lai nodrošinātu faktiski konstatēto pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka atšķirība starp pirmo un otro bija sistemātiski pozitīva. Tādējādi Komisija juridiski pietiekami ir pamatojusi savu analīzi par privātās iniciatīvas trūkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0214"><NO.P>214</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka faktiskās pasažieru satiksmes salīdzinošā analīze ar <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniegto transporta piedāvājumu apvienojumā ar pamatpakalpojumu ietvaros sniegto [pakalpojumu] esot acīmredzami kļūdaina, ciktāl tajā neesot ņemtas vērā tirgus iezīmes un, it īpaši, pieprasījuma ievērojamās svārstības pat intensīvas satiksmes noslodzes laikā. Proti, pat vasaras vidū satiksmē esot pastāvējuši brīži, it īpaši nedēļas nogalēs, kad ar minēto apvienojumu šis pakalpojums nevarēja tikt pilnībā nodrošināts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0215"><NO.P>215</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> juridiski pietiekami nav pierādījusi iespējami būtiskās pieprasījuma svārstības, uz kurām tā atsaucas. Šajā ziņā tā tikai atsaucas uz Komisijas <DATE ISO="20030709">2003. gada 9. jūlija</DATE> Lēmuma 2004/166/EK par pārstrukturēšanas atbalstu, ko Francija ir paredzējusi piešķirt <HT TYPE="ITALIC">Société nationale maritime Corse-Méditerranée</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="061" PAGE.FIRST="13" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 61, 13. lpp.</REF.DOC.OJ>), fragmentu, kurā ir atsauce uz tirgus pētījumu, ko tās ieskatā esot veikusi Komisija. Faktiski, kā tas izriet no šī lēmuma preambulas 50. apsvēruma, šā tirgus pētījuma avots nekādi nav bijusi Komisija, bet gan to ir sniegušas Francijas iestādes. Turklāt minētais tirgus pētījums bija balstīts uz datiem, kas bija pieejami līdz 2001. gadam. Taču tirgus apstākļi laikā no 2001. līdz 2007. gadam ir ievērojami mainījušies. Visbeidzot, ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa ar <DATE ISO="20050615">2005. gada 15. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑349/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:221">EU:T:2005:221</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Lēmumu 2004/166 atcēla.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="32"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0216"><NO.P>216</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka, lai izskatītu jautājumu par privātās iniciatīvas trūkumu, Komisija neesot varējusi veikt tikai kvantitatīvu <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> iesniegtā piedāvājuma analīzi. Proti, tai esot bijis jāspriež ne tikai par jaudām, bet arī par tarifiem, nepārtrauktību un regularitāti un jāpierāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvāja savus pakalpojumus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir analoģiski tiem, kādus nodrošināja <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> papildpakalpojuma ietvaros. <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> šajā kontekstā norāda, ka Komisija nevienā brīdī nav pierādījusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniegtie pakalpojumi būtu atbilduši specifikācijās izvirzītajām kvalitātes prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0217"><NO.P>217</NO.P><TXT>Šādi pret Komisiju izvirzītie iebildumi ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0218"><NO.P>218</NO.P><TXT>Protams, kā tas izriet no lietas materiāliem un par ko turklāt lietas dalībniecēm nav strīda – NSPD pienākumi, kuri ir piemērojami papildpakalpojumiem, un SPS, kas ir izvirzītas kā priekšnosacījums transporta pakalpojumiem no Tulonas, nav stingri identiski. Tomēr, kā apstrīdētā lēmuma preambulas 165. apsvērumā pamatoti norāda Komisija, turklāt nav tikusi pierādīta nozīmīgas kvalitatīvas atšķirības starp jūras transporta pakalpojumiem, kas tiek sniegti no Marseļas papildpakalpojumu ietvaros, un jūras transporta pakalpojumiem, kas tiek sniegti no Tulonas, esamība, kas varētu atturēt pirmo lietotājus no pāriešanas uz otrajiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0219"><NO.P>219</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir svarīgi atgādināt, ka NSPD specifikācijās paredzētie pienākumi ir mazāk saistoši attiecībā uz papildpakalpojumiem nekā attiecībā uz pamatpakalpojumiem (skat. iepriekš 151. punktu). Tālāk ir jāatsaucas uz iepriekš 202.–204. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, no kuriem izriet, ka, papildus tam, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sniegtajiem pakalpojumiem bija jāatbilst prasību virknei regularitātes, nepārtrauktības, jūras pārvadājumu biežuma, pakalpojuma īstenošanas ietilpības, tarifu un kuģu apkalpes ziņā un jāatbilst nosacījumiem, kas ir saderīgi ar vispārējām interesēm, nav ticis konstatēts, ka starp minētajiem pakalpojumiem un tiem, ko sniedz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> no Marseļas, pastāvētu faktiska kvalitatīva atšķirība. Visbeidzot, runājot detalizētāk par pienākumiem saistībā ar piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, kas attiecībā uz papildpakalpojumiem paredzēti NSPD specifikācijās, uz kuriem atsaucās <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, ir pietiekami konstatēt, ka pēdējā minētā nav izvirzījusi nevienu elementu, kas ļautu pierādīt, ka pastāv jebkāda ceļotāju īpaša vajadzība, kas nav tikusi apmierināta, sniedzot jūras transporta pakalpojumus, ko nodrošina sabiedrības, kas darbojas no Tulonas. Turklāt papildpakalpojumiem bija izvirzīts maz pienākumu saistībā ar piedāvātā pakalpojuma kvalitāti un tie nebija būtiski atšķirīgi no tiem, kas tiek piemēroti konkurējošo sabiedrību – it īpaši <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> – sniegtajiem transporta pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0220"><NO.P>220</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka Komisija pamatoti uzskatīja, ka šajā lietā nav sniegts neviens privātās iniciatīvas trūkuma pierādījums attiecībā uz papildpakalpojumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par trešo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija nepamatoti neesot analizējusi ietekmi, kāda attiecībā uz faktiski konstatēto piedāvājumu būtu bijusi papildpakalpojumu atcelšanai</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0221"><NO.P>221</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pārmet Komisijai, ka tā neesot analizējusi ietekmi, kāda attiecībā uz faktiski konstatēto piedāvājumu būtu bijusi papildpakalpojuma atcelšanai, kā rezultātā Komisija esot pārāk augstu novērtējusi privāto iniciatīvu, ar ko varot tikt aizstāts šis pakalpojums. Proti, vispirms – nekur apstrīdētajā lēmumā nav norādes uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> pakalpojumi no Tulonas un <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pakalpojumi no Marseļas būtu pilnībā savstarpēji aizstājami. Tālāk – nekas nepierāda, ka, nepastāvot jebkādiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums būtu bijis piemērots, lai nodrošinātu papildpakalpojumiem līdzvērtīgu pakalpojumu nepārtrauktību un regularitāti. Visbeidzot – izmaksāto kompensāciju atcelšanas gadījumā pati <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> klātbūtne tirgū būtu apšaubīta, un tas radītu <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> monopolam līdzīgu pozīciju un liktu šai pēdējai minētajai būtiski palielināt tarifus un samazināt savu pakalpojuma kvalitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0222"><NO.P>222</NO.P><TXT>Komisija noraida <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="33"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0223"><NO.P>223</NO.P><TXT>Šī trešā apakšdaļa ir jānoraida. Proti, trīs pieņēmumi, uz kuriem ir balstīts <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pret Komisiju izvirzītais iebildums, ir kļūdaini.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0224"><NO.P>224</NO.P><TXT>Pirmkārt, Komisijai nevar tikt saprātīgi pieprasīts, lai tā pierādītu pilnīgas aizstājamības esamību starp transporta pakalpojumiem, kas sniegti no Tulonas, un tiem, kuri sniegti no Marseļas. Apstrīdētā lēmuma preambulas 160. apsvērumā tā ir pamatoti ņēmusi vērā, ka šie pakalpojumi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>lielākoties bija aizstājami<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0225"><NO.P>225</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jākonstatē, ka analīze, ko apstrīdētajā lēmumā veikusi Komisija, ļauj juridiski pietiekami pierādīt, ka, ja nepastāvētu SPD attiecībā uz papildpakalpojumiem, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums no Tulonas, kas apvienots ar <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupas piedāvājumu attiecībā uz pamatpakalpojumiem, būtu ļāvis nodrošināt teritoriālo nepārtrauktību visu gadu, tostarp intensīvas satiksmes noslodzes laikā, vai, citiem vārdiem sakot, ka pasažieru pieprasījums joprojām būtu apmierināts (skat. iepriekš šīs trešās daļas pirmās un otrās apakšdaļas pārbaudi).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0226"><NO.P>226</NO.P><TXT>Apgalvojums, ko šajā kontekstā formulē <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, saskaņā ar kuru, ja nepastāvētu SPD attiecībā uz papildpakalpojumiem, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> varētu pakāpeniski vai pēkšņi novirzīt savu floti uz citiem galamērķiem, kas neatrodas Korsikā, ir tīra spekulācija un nevar tik pieņemts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0227"><NO.P>227</NO.P><TXT>Treškārt, ir jāuzskata, ka tīra spekulācija un tātad noraidāmi ir <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumi par sekām, kādas būtu izmaksāto kompensāciju par papildpakalpojumiem atcelšanai attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> situāciju un uz <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> situāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par ceturto apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> konkurenti, kas sniedz pakalpojumus no Tulonas, nevarot tikt uzskatīti par tādiem, kas savu darbību īsteno parastos tirgus apstākļos</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0228"><NO.P>228</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka pretēji tam, kas ir norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 166. apsvērumā, tās konkurenti, kas sniedz pakalpojumus no Tulonas, nevarot tikt uzskatīti par tādiem, kas savu darbību īsteno parakstos tirgus apstākļos. Proti, pārvadājumi no Tulonas tiekot subsidēti ar valsts atbalstu, proti, ar sociālā atbalsta shēmu, un uz tiem saskaņā ar šo shēmu esot attiecinātas SPS.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0229"><NO.P>229</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> lūdz noraidīt šo apakšdaļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0230"><NO.P>230</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka Komisija, apstrīdētā lēmuma preambulas 166. apsvēruma pēdējā teikumā norādot, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> konkurenti pasažieru pārvadāšanas jomā, kuri darbojās no Tulonas (<HT TYPE="ITALIC">Toulon</HT>), varēja tikt atzīti par tādiem, kuri īsteno savu darbību parastos tirgus apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>, nerunāja par situāciju, kurā nepastāv valsts iejaukšanās tirgū. Kā izriet no minētā teikuma pirmās daļas – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">OSP</HT> un sociālā atbalsta shēmas klātesamību visās līnijās starp Francijas kontinentālo daļu un Korsiku<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> –, Komisija vēlējās vienkārši norādīt, ka uz visām kuģniecības sabiedrībām, kas piedāvā pasažieru transporta pakalpojumus starp, it īpaši, Tulonas ostu un Korsikas ostām, attiecas sociāla rakstura atbalsta shēma, kas aprakstīta iepriekš 14. punktā, un līdz ar to uz tām attiecas SPS uzliktās prasības, kas ir paredzētas šajā shēmā, tā ka tās esot jāuzskata par tādām, kas savu darbību tirgū īsteno līdzvērtīgos apstākļos. Citiem vārdiem sakot, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>parasti tirgus apstākļi<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> ir tie, kuros ir ietverta minētā shēma un ar to saistītās SPS.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0231"><NO.P>231</NO.P><TXT>Tādējādi trešās daļas ceturtā apakšdaļa un šī pēdējā minētā daļa kopumā ir jānoraida kā nepamatotas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="34"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par ceturto daļu, kas ir izvirzīta pakārtoti un balstīta uz to, ka Komisija nav pierādījusi, ka pakalpojumi, kas sniegti kā papildpakalpojumi, neveido parastu komercdarījumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0232"><NO.P>232</NO.P><TXT>Pakārtoti, proti, gadījumā, ja būtu jāuzskata, ka papildpakalpojums neveido VTNP, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pārmet Komisijai, ka tā neesot pierādījusi, ka Francijas iestādes, slēdzot līgumu ar <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> par minētajiem pakalpojumiem, nav rīkojušās tāpat kā privāts ieguldītājs parastos tirgus apstākļos un ka sniegto pakalpojumu pirkšana minētā pakalpojuma ietvaros tātad nevar tik kvalificēta kā parasts komercdarījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0233"><NO.P>233</NO.P><TXT>Jākonstatē, kā to pamatoti norāda Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, ka kritērijs par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā nav piemērojams tādā gadījumā, kāds ir šajā lietā. Proti, pirmkārt, ja valsts iestāde pati pozicionē sevi kā iestādi, kas ir atbildīga par sabiedriskā pakalpojuma organizāciju un deleģēšanu, tā līdz ar to noraida minētā kritērija piemērojamību, jo pēc definīcijas tā rīkojas kā publiskā vara. Otrkārt, pretēji <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> aizstāvētajai nostājai, Francijas iestāžu rīcība šajā lietā nevar tikt pielīdzināta jūras transporta pakalpojumu iegādei, samaksājot par to [atbilstošu] cenu. Faktiski šajā lietā tiek aplūkots nolīgums, ar kuru valsts iestāde saimnieciskās darbības subjektiem piešķir sabiedriskā pakalpojuma vadību, izmaksājot pēdējiem minētajiem finansiālu kompensāciju. Šādos apstākļos, lai noteiktu, vai šī kompensācija veido valsts atbalstu un – it īpaši – selektīvu priekšrocību, ir jāpiemēro četri <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0234"><NO.P>234</NO.P><TXT>Tādējādi pirmā pamata ceturtā daļa ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0235"><NO.P>235</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmais pamats kopumā ir jānoraida kā nepamatots. Tātad ir jāsecina, ka Komisija pamatoti uzskatīja, ka papildpakalpojumu iekļaušana sabiedrisko pakalpojumu jomā neatbilst reālai vajadzībai pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un ka Francijas Republika tādējādi ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kvalificējot papildpakalpojumu kā VTNP.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu, kas ir balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka NSPD nav izpildīts ceturtais</HT> Altmark <HT TYPE="ITALIC">kritērijs</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0236"><NO.P>236</NO.P><TXT>Savā otrajā pamatā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka ceturtais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijs nav izpildīts ne attiecībā uz pamatpakalpojumiem, ne papildpakalpojumiem. Tā apgalvo, ka NSPD iepirkuma procedūra ļāva nodrošināt efektīvu konkurenci starp operatoriem un tādējādi – izvēlēties pašvaldībai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0237"><NO.P>237</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> noraida <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0238"><NO.P>238</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka ceturtais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijs ir izpildīts divos alternatīvos gadījumos. Saskaņā ar pirmo gadījumu uzņēmuma, kuram tiek uzlikta SPS izpilde, izvēle ir jāveic publiskā iepirkuma procedūrā, kas ļauj atlasīt kandidātu, kurš attiecīgos pakalpojumus pašvaldībai spēj sniegt par zemāko cenu. Saskaņā ar otro gadījumu kompensācijas apmēram ir jābūt noteiktam, izmantojot par pamatu vidēja uzņēmuma, kas ir pareizi pārvaldīts un atbilstoši ekipēts, lai varētu izpildīt izvirzītās sabiedriskā pakalpojuma prasības, izmaksu, kas radušās saistībā ar šo pienākumu izpildi, analīzi, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, kā arī par šo saistību izpildi gūtu saprātīgu peļņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0239"><NO.P>239</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka neviens no abiem šiem gadījumiem šajā lietā nav konstatējams (skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 169.–178. un 179.–183. apsvērumu). Šīs prasības kontekstā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apstrīd Komisijas secinājumus tikai attiecībā uz pirmo no minētajiem gadījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0240"><NO.P>240</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka no saskanīgu pierādījumu kopuma izriet, ka publiskā iepirkuma procedūra, kas īstenota šajā lietā, acīmredzami nav nodrošinājusi pietiekami patiesu un atklātu konkurenci, kas ļautu atlasīt kandidātu, kurš attiecīgos jūras transporta pakalpojumus pašvaldībai spētu sniegt par zemāko cenu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="35"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0241"><NO.P>241</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, ir jānorāda, ka NSPD <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupai tika piešķirts pēc sarunu procedūras ar paziņojuma par līgumu publicēšanu un tas notika pēc tam, kad <DATE ISO="20061215">2006. gada 15. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> bija atcēlusi pirmo SPS publiskā iepirkuma procedūru kopumā. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 170. apsvēruma un paziņojuma par VTNP 66. punkta, sarunu procedūrā ar paziņojuma par līgumu publikāciju līgumslēdzējai iestādei tiek piešķirta plaša rīcības brīvība un tā var atturēt ieinteresētos operatorus no piedalīšanās. Par pietiekošu, lai izpildītu ceturto <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritēriju, tāda procedūra tātad var tikt uzskatīta tikai izņēmuma gadījumos. Jāpiebilst, ka šī paša paziņojuma 68. punktā ir atgādināts, ka ir iespējamas situācijas, kad ar iepirkuma procedūru nevar tikt nodrošinātas zemākās izmaksas pašvaldībai, jo tā nerada pietiekami atklātu un patiesu konkurenci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0242"><NO.P>242</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jānorāda, ka pēc paziņojuma par publiskā iepirkuma procedūru publikācijas tika iesniegti tikai divi piedāvājumi, proti, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> apvienotais piedāvājums, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums, no otras puses. Taču teorētiski daudzas citas jūras transporta sabiedrības varēja piedalīties šajā iepirkuma procedūrā, tostarp vismaz trīs sabiedrības, kas sniedz regulārus jūras transporta pakalpojumus starp kontinentu un Korsiku (<HT TYPE="ITALIC">Saremar</HT> (Itālija–Korsika), <HT TYPE="ITALIC">Lauro</HT> (Itālija–Korsika) un <HT TYPE="ITALIC">Moby</HT> (Itālija–Korsika, bet noteiktu laiku arī kontinentālā Francija–Korsika)).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0243"><NO.P>243</NO.P><TXT>Treškārt un turpinot to, kas izklāstīts iepriekš 242. punktā, ir jākonstatē, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 174.–177. apsvēruma, ka virkne faktoru patiesībā ir nepārprotami atturējusi, pat kavējusi potenciālos kandidātus piedalīties iepirkuma procedūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0244"><NO.P>244</NO.P><TXT>Pirmkārt, kā tas ir norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 175. apsvērumā un kā tas izriet no <HT TYPE="ITALIC">Conseil de la concurrence</HT> [Konkurences padomes] (Francija) <DATE ISO="20061211">2006. gada 11. decembra</DATE> Lēmuma 06‑MC‑03 par aizsardzības pasākumu pieprasījumiem jūras pārvadājumu nozarē starp Korsiku un kontinentu 60. un 106. punkta, ir jāņem vērā, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupai, pateicoties tās kā vēsturiska operatora maršrutā Marseļa–Korsika situācijai, jo tās rīcībā jau bija jūras transportlīdzekļi, kas pielāgoti NSPD specifikācijas prasībām, bija nozīmīga priekšrocība no konkurences viedokļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0245"><NO.P>245</NO.P><TXT>Otrkārt, īsajiem termiņiem, kas tika noteikti NSPD iepirkuma procedūrā, noteikti bija izstumjoša iedarbība. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka jauns paziņojums par iepirkumu un galīgās specifikācijas tika publicētas <DATE ISO="20061230">2006. gada 30. decembrī</DATE>, lai īstenotu SPD, sākot no <DATE ISO="20070501">2007. gada 1. maija</DATE>, tātad tikai četrus mēnešus vēlāk, turklāt šo pēdējo minēto datumu Korsikas Asambleja ar <DATE ISO="20070427">2007. gada 27. aprīļa</DATE> lēmumu pārcēla uz 2007. gada 1. jūliju. Līdz ar to termiņš starp SPD piešķiršanas, kura galu galā notika <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijā</DATE>, brīdi un SPD īstenošanas brīdi bija galēji īss. Proti, minētais termiņš bija tikai 23 dienas. Tik īsi termiņi operatoriem, kas vēl nedarbojās maršrutā Marseļa–Korsika, acīmredzami neļāva novirzīt savus kuģus no citiem maršrutiem vai iegādāties citus kuģus, kas atbilstu specifikāciju noteikumiem. Šie operatori neuzņēmās ļoti augsto ekonomisko risku iepriekš pielāgot savu floti bez jebkādas norādes par labvēlīgu iznākumu attiecībā uz iespēju iegūt līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0246"><NO.P>246</NO.P><TXT>Protams, neraugoties uz šķēršļiem, ko veidoja šie ļoti īsie termiņi, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> spēja izvirzīt savu kandidatūru attiecīgajā iepirkuma procedūrā. Tomēr ir jānorāda, ka pēdējai minētajai nebija iespējams piedāvāt SPD izpildi ātrāk par 2007. gada 12. novembri tieši tādēļ, ka līdz šim pēdējam minētajam datumam tās flotei bija jāpaliek mobilizētai Nicā un Tulonā, jo transporta biļetes tūrisma sezonai bija laistas pārdošanā jau kopš janvāra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0247"><NO.P>247</NO.P><TXT>Treškārt, ir jākonstatē, ka arī daži tehniska rakstura ierobežojumi ir mazinājuši kandidātu, kas varēja izvirzīt savas kandidatūras iepirkuma procedūrā, skaitu. Proti, kuģiem, lai tie varētu manevrēt dažās Korsikas ostās, bija jāatbilst precīzām tehniskām prasībām. Piemēram, kā ir norādīts apstrīdētā lēmuma 107. zemsvītras piezīmē, 2007. gadā Bastjas ostā nedrīkstēja veikt manevrus kuģi, kuru garums pārsniedza 180 metrus. Šis ierobežojums kombinācijā ar prasību par lielāku minimālo lineāro metru skaitu, kas NSPD specifikācijās paredzēts kravas transportam, nozīmēja tādu kuģu būvēšanu gandrīz pēc pasūtījuma, kas būtu analoģiski dažiem tādiem <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kuģiem kā <HT TYPE="ITALIC">Paglia Orba</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pascal Paoli</HT>. Kā ir norādīts apstrīdētā lēmuma 109. zemsvītras piezīmē, kuģu, kas varētu atbilst specifikāciju nosacījumiem, cenas bija īpaši augstas. Šiem faktoriem ir jāpievieno apstāklis, ka minētajās<?PAGE NO="36"?> specifikācijās bija paredzēts, ka kuģi, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, nevar būt vecāki par 20 gadiem, ar atkāpes iespēju attiecībā uz 2007. un 2008. gadu, kas, kā Komisija to ļoti pārliecinoši izklāsta savā atbildē uz vienu no Vispārējās tiesas rakstveida jautājumiem, deva tiešu priekšrocību <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un kā rezultātā tika izslēgti pieci <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> flotes kuģi, kas bija pieejami SPD izpildei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0248"><NO.P>248</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka <DATE ISO="20061211">2006. gada 11. decembra</DATE> Lēmuma 06‑MC‑03 56. punktā (skat. iepriekš 244. punktu), kas minēts apstrīdētā lēmuma 106. zemsvītras piezīmē, Konkurences padome secināja, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>lai gan teorētiski vairāku sabiedrību rīcībā bija nepieciešamie kuģi un tās varēja izvirzīt savu kandidatūru iepirkuma procedūrā, noteikts skaits iepirkuma procedūras noteikumu īpatnību, noteiktais termiņš, lai iesniegtu kandidatūru, kā arī vairāki tehniskas vai komerciālas dabas ierobežojumi praksē samazināja to skaitu līdz trīs sabiedrībām, kuras jau darbojās Korsikas pakalpojumu jomā no Marseļas, Tulonas un Nicas ostām<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> (skat. arī Konkurences padomes <DATE ISO="20090227">2009. gada 27. februāra</DATE> Lēmuma 09‑D‑10 par īstenoto praksi jūras pārvadājumu nozarē starp Korsiku un kontinentu 120.–133. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0249"><NO.P>249</NO.P><TXT>Ceturtkārt, kā tas ir pamatoti konstatēts apstrīdētā lēmuma preambulas 172. apsvērumā, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums, kas tātad bija vienīgais ar <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupas piedāvājumu konkurējošais piedāvājums, tika noraidīts uz atlases kritēriju pamata, nevis uz piešķiršanas kritēriju pamata, proti, pat neveicot attiecīgo piedāvājumu vērtīgo īpašību salīdzinājumu klātienē, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko. Proti, no Korsikas Asamblejas <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnija</DATE> lēmuma izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka pēdējā minētā nav spējīga <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>stingri un galīgi noteikt datumu, kad tā varēs izpildīt [SPD]<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>. Precīzāk, kā jau tika norādīts iepriekš 246. punktā, <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> nebija iespējams piedāvāt par 2007. gada 12. novembri agrāku datumu SPD īstenošanai, lai gan tās sākums bija noteikts <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlijā</DATE>. Turklāt no Korsikas izpildpadomes priekšsēdētāja ziņojuma par jūras pārvadājuma sabiedrisko pakalpojumu starp Marseļu un Korsiku, saskaņā ar kuru tika pieņemts šis lēmums, izriet, ka daži no <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> kuģiem neatbilda iepirkuma īpašajos noteikumos fiksētajam maksimālajam vecumam, jo to ekspluatācija bija uzsākta <DATE ISO="19870101">1987. gada 1. janvārī</DATE> (skat. arī apstrīdētā lēmuma 20. zemsvītras piezīmi).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0250"><NO.P>250</NO.P><TXT>Tātad nevar tikt uzskatīts, kā to apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> piedāvājums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka tas nebija saimnieciski izdevīgākais. Jāpiebilst, ka iemesli, ar kuriem tika pamatota šī noraidīšana, nav minēti starp piešķiršanas kritērijiem, kas ir uzskaitīti iepirkuma īpašajos noteikumos, kuros ar virsrakstu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>Izvēles kritērijs<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> ir it īpaši paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>Attiecībā uz līgumu piešķiršanu [<HT TYPE="ITALIC">CTC</HT>] pieņem lēmumu atbilstoši kopējām finansiālajām saistībām, kas tai būs jāuzņemas, un pakalpojumu kvalitātes un salas ekonomiskās attīstības faktoriem, ko tai sniegs sabiedrības, kas iesniedz piedāvājumus, it īpaši salas tirgū plānotajiem pakalpojumiem un darbībai ražošanas jaudu un veidu robežās.<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0251"><NO.P>251</NO.P><TXT>Piektkārt, ir jāpieņem Komisijas konstatējums, kas ir iekļauts apstrīdētā lēmuma preambulas 177. apsvērumā, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0087" ID="QS0087"/>daudzie noteikumi par sanāksmēm, kas saistīti ar <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> piešķirto brīvību pieņemt lēmumus par izņēmumiem no piemērojamajiem tiesību aktiem, arī varēja atturēt no piedalīšanās iepirkumā, radot šaubas par noteiktiem tehniskiem un ekonomiskiem parametriem, kas ir būtiski piedāvājuma izstrādei<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0252"><NO.P>252</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, NSPD 2. pantā ir paredzēts, ka pārejas posmā, kas beidzās <DATE ISO="20081231">2008. gada 31. decembrī</DATE>, specifikācijas pienākumi var tikt pielāgoti. Šādi paredzētie pienākumi, kurus pēc savas vēlēšanās <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> var padarīt elastīgākus, attiecas uz būtiskiem SPD punktiem, jo tie ir saistīti ar minimālajām jaudām (skat. specifikāciju I punkta a) apakšpunkta 1.3. punktu; I punkta b) apakšpunkta 1.3. punktu; I punkta c) apakšpunkta 1.3. punktu; I punkta d) apakšpunkta 1.3. punktu un I punkta e) apakšpunkta 1.3. punktu), pakalpojumu kvalitāti un kuģu laišanas ekspluatācijā datumu (skat. specifikāciju III punkta ievadu). Protams, atkāpes bija paredzētas tikai 18 mēnešus ilgam laikposmam, tomēr tāpēc tās nebija maznozīmīgākas, jo šāds termiņš bija pietiekams, lai vajadzības gadījumā reorganizētu kuģu floti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="37"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0253"><NO.P>253</NO.P><TXT>Otrkārt, NSPD specifikācijās ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0088" ID="QS0088"/>pēc saskaņošanas ar <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT>, it īpaši, lai ļautu izpildīt noteikumos paredzētos pienākumus attiecībā uz kuģu apkopi/remontu/pārklasificēšanu, var tikt pieļauts, ka zemāks pakalpojumu apjoma līmenis attiecībā pret iepriekš paredzētajām jaudām, it īpaši attiecībā uz pasažieriem (30 % samazinājuma robežās), var tikt noteikts laikposmā no 1. oktobra līdz 31. martam, neietverot skolēnu brīvlaiku, un jebkurā gada laikā, ja noticis neparedzēts gadījums<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/> (skat. specifikāciju I punkta a) apakšpunkta 1.4. punktu; I punkta b) apakšpunkta 1.4. punktu; I punkta c) apakšpunkta 1.4. punktu; I punkta d) apakšpunkta 1.4. punktu un I punkta e) apakšpunkta 1.4. punktu). Jānorāda, ka pakalpojumu [apjoma] samazinājums bija iespējams <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0089" ID="QS0089"/>it īpaši<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>, lai varētu izpildīt noteikumos paredzētos pienākumus attiecībā uz kuģu apkopi, remontu un pārklasificēšanu, nevis <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0090" ID="QS0090"/>vienīgi<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> šī iemesla dēļ, kā šķiet apgalvojam <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>. Turklāt, kā ļoti pamatoti uzsver Komisija, rīcības brīvība, kāda ar šo normu tika piešķirta <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT>, bija ļoti plaša, jo tajā bija atstāts atklāts ne tikai iemesls, kura dēļ varēja tikt īstenoti samazinājumi, bet arī to joma (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0091" ID="QS0091"/>it īpaši attiecībā uz pasažieriem<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>) un to apmērs (maksimāli 30 %), turklāt tā tas bija visos nenoslogotas satiksmes laikposmos, tātad tajos laikposmos, kad dažādu jūras maršrutu apkalpošanā pēc definīcijas bija vislielākais deficīts un līdz ar to pakalpojumu samazinājums deleģējuma saņēmējiem bija visienesīgākais.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0254"><NO.P>254</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz dažiem tehniskiem un ekonomiskiem parametriem, ņemot vērā to piemērošanas jomu, šaubas varēja radīt arī drošības klauzula un pielāgošanas klauzula, kas bija paredzētas attiecīgi NSPD 7. un 8. pantā (skat. iepriekš 33.–35. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0255"><NO.P>255</NO.P><TXT>Turklāt neviens cits <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirzīts arguments neļauj apšaubīt iepriekš izklāstītos apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0256"><NO.P>256</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini apgalvo, ka sava <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑565/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:415">EU:T:2012:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 59. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupa SPD laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ieguva <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0092" ID="QS0092"/>atbilstoši jaunajiem Kopienas noteikumiem un pēc Eiropas iepirkuma<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/>. Proti, no vienas puses, lieta, kurā tika pasludināts šis spriedums, neattiecās uz SPD laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, bet uz VTNP laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam. No otras puses, minētā sprieduma 59. punktā Vispārējā tiesa tikai konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> kopā ieguva SPD pēc 2001. gada, piemērojot jaunos Savienības noteikumus un pēc Eiropas iepirkuma, un [Vispārējā tiesa] nepārbaudīja šīs iepirkuma procedūras, kas turklāt nebija strīda priekšmets, likumību, nedz – <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> – tās spēju atbilst ceturtajam <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0257"><NO.P>257</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevarēja lietderīgi atsaukties uz apstākli, ka <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> nekad neesot vērsušies ar lūgumu potenciālie kandidāti, kas specifikāciju vai SPD piešķiršanas kalendāra uzlikto ierobežojumu dēļ ir atteikušies piedalīties konsultācijās. Šis apstāklis, pieņemot, ka tas ir pierādīts, pats par sevi faktiski nevar ietekmēt Komisijas argumentāciju un secinājumus, kas formulēti apstrīdētajā lēmumā saistībā ar ceturtā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērija neievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0258"><NO.P>258</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevarēja balstīt argumentu arī uz to, ka gan <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20070605">2007. gada 5. jūnija</DATE> lēmumā, kā arī tās <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> lēmumā, kas minēts iepriekš 27. punktā, gan Konkurences padome savā <DATE ISO="20070406">2007. gada 6. aprīļa</DATE> Lēmumā 07‑D‑13 par aizsardzības pasākumu pieprasījumiem jūras pārvadājumu nozarē starp Korsiku un kontinentu esot šķietami uzskatījušas, ka <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> īstenotā procedūra NSPD piešķiršanai esot bijusi absolūti likumīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0259"><NO.P>259</NO.P><TXT>Proti, vispirms attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20070605">2007. gada 5. jūnija</DATE> nolēmumu ir jānorāda, ka runa ir par nolēmumu, kas tika pasludināts pēc kasācijas sūdzības, ko <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> cēla par iepriekš 20. punktā minēto <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Bastia</HT> pagaidu noregulējuma tiesneša <DATE ISO="20070427">2007. gada 27 aprīļa</DATE> rīkojumu, kurā tikai daļēji tika apmierināta tās prasība pilnībā atcelt <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">OTC</HT> organizēto [publiskā iepirkuma] procedūru par jūras pārvadājumu uz Korsiku no Marseļas ostas SPD atjaunošanu. Papildus tam, ka pagaidu noregulējuma tiesneša kompetence būtībā ir ierobežota, ir jānorāda, ka savā nolēmumā <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> attiecībā uz pārsūdzētā rīkojuma pamatotību būtībā tikai konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Bastia</HT> pagaidu noregulējuma tiesnesis neesot pieļāvis nekādu faktu vai lietas materiālu sagrozīšanu. Jāpiebilst, ka minētais nolēmums attiecās tikai uz daļu no <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> prasījumiem, ko<?PAGE NO="38"?> šis pēdējais minētais tiesnesis noraidīja, turklāt, pamatojoties uz to, ka tiekot izjaukta vienlīdzība kandidātu vidū, viņš arī anulēja procedūras sarunu posmu un līdz ar to lēmumu pieņemt <HT TYPE="ITALIC">SNCM‑CMN</HT> grupas piedāvājumu un ierosināt Korsikas Asamblejai, lai tā piešķir SPD šai grupai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0260"><NO.P>260</NO.P><TXT>Tālāk, pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, no <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> nolēmuma nevar tikt secināts, ka pēdējā minētā tajā ir apstiprinājusi <HT TYPE="ITALIC">CTC</HT> īstenotās procedūras NSPD piešķiršanai likumību. Sava nolēmuma otrajā daļā, kas attiecas uz valsts atbalsta tiesībām un it īpaši uz iepriekšējas paziņošanas pienākuma, kas ir paredzēts LESD 108. panta 3. punktā, ievērošanu, <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> tikai pārbaudīja, vai ar NSPD 7. panta 1. punktā paredzēto drošības klauzulu, ja to aplūko nošķirti, varēja tikt piešķirts valsts atbalsts. Jāpiebilst, ka pēc tam, kad ar šo <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> nolēmumu tika atcelts <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Marseille</HT> <DATE ISO="20111107">2011. gada 7. novembra</DATE> spriedums un lieta tika nodota tai atpakaļ, minētā tiesa ar <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> spriedumu atcēla <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Bastia</HT> <DATE ISO="20080124">2008. gada 24. janvāra</DATE> spriedumu, kā arī iepriekš 23. un 25. punktā minēto lēmumu un nolēmumu pēc tam, kad tā bija precīzi konstatējusi, ka ceturtais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijs nav izpildīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0261"><NO.P>261</NO.P><TXT>Visbeidzot attiecībā uz Konkurences padomes <DATE ISO="20070406">2007. gada 6. aprīļa</DATE> lēmumu ir jānorāda, ka tas attiecās uz pieteikumiem par aizsardzības pasākumiem un tātad tas nevarēja noteikt attiecīgās lietas risinājumu pēc būtības. Turklāt no šī lēmuma nevar tikt izdarīti nekāds secinājums attiecībā uz ceturtā <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērija ievērošanu. Proti, jautājumi, kas bija uzdoti Konkurences padomei, faktiski attiecās uz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> pagaidu grupas izveides iespējami pret konkurenci vērsto raksturu, kā arī uz apgalvoti pārmērīgo subsīdiju apmēru, ko šī grupa bija prasījusi savā piedāvājumā, kuru tā iesniedza pēc jaunā iepirkuma publicēšanas. Visbeidzot ir jānorāda, ka sava lēmuma 46. punktā Konkurences padome pati uzsver, ka lēmumam izvēlēties 2007. gada 1. maiju kā SPD īstenošanas datumu (šis pēdējais minētais datums vēlāk tika pārcelts uz 2007. gada 1. jūliju) esot bijusi izstumjoša iedarbība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0262"><NO.P>262</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka ceturtais <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijs nav izpildīts attiecībā uz pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem. Tātad otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti un balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini aprēķinājusi atgūstamo atbalsta summu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0263"><NO.P>263</NO.P><TXT>Trešais <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirzītais pamats ir vērsts pret apstrīdētā lēmuma preambulas 218. apsvērumu, kas ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0093" ID="QS0093"/>Komisija uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izmaksu uzskaite ir atbilstošs pamats kompensāciju sadalīšanai starp pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem, lai noteiktu atgūstamā atbalsta summu bez procentiem. Pamatojoties uz to, atgūstamā atbalsta summa ietver šādus elementus:</P></CONSID><CONSID><P>kompensāciju summu, kas laikā no 2007. līdz 2011. gadam faktiski samaksāta par papildpakalpojumiem un sasniedz 172,744 miljonus euro [..];</P></CONSID><CONSID><P>mēneša maksājumus par papildpakalpojumiem par 2012. gadu, kas pašlaik novērtēti kā 38 miljoni euro, kā arī kompensācijas pārrēķinu, kas jāizmaksā pēc galīgā ziņojuma par pakalpojumu izpildi iesniegšanas, ja šī summa jau ir izmaksāta;</P></CONSID><CONSID><P>mēneša maksājumus par papildpakalpojumiem par 2013. gadu līdz šā lēmuma datumam, kas pašlaik novērtēti kā 9,5 miljoni euro, atgādinot, ka Francijai ir jāanulē visi maksājumi, kas paredzēti pēc minētā datuma.<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0264"><NO.P>264</NO.P><TXT>Šajā pamatā, kas ir iedalāms trīs daļās, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka, pat pieņemot, ka papildpakalpojumi varētu tikt nošķirti no pamatpakalpojumiem un ka kompensācijas, kas tikušas izmaksātas par papildpakalpojumiem, neatbilst <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem, Komisija, nosakot atgūstamā atbalsta summu visu<?PAGE NO="39"?> minēto kompensāciju apmērā, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi LESD 106. panta 2. punktu un 107. pantu, kā arī samērīguma un nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0265"><NO.P>265</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> uzskata, ka šis trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots visās tā daļās.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pirmo daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija atgūstamā atbalsta apmēra noteikšanai kļūdaini nav ņēmusi vērā izmaksas, kas radušās saistībā ar papildpakalpojumu sniegšanu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0266"><NO.P>266</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> pārmet Komisijai, ka tā, nosakot atmaksājamā atbalsta apmēru, neesot ņēmusi vērā izmaksas, kas radušās saistībā ar papildpakalpojumu sniegšanu, kas esot bijušas ievērojamas un nevarēja tikt segtas nedz no kompensāciju summas, kura tika izmaksātas par šo pakalpojumu, nedz arī ar apgrozījumu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem. Šādi rīkojoties, Komisija neesot ievērojusi LESD 106. panta 2. punktu un 107. pantu, kā arī samērīguma un nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principus un esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0267"><NO.P>267</NO.P><TXT>Jāatgādina, kā tas jau tika norādīts iepriekš 233. punktā un kā to ļoti pamatoti uzsver Komisija, ka šī lieta neattiecas uz situāciju, kurā valsts, samaksājot atbilstošu cenu, iegādājas noteiktu preci vai pakalpojumu. Tas, kas tiek aplūkots šajā lietā, ir nolīgums, ar kuru valsts iestāde saimnieciskās darbības subjektiem piešķir sabiedriskā pakalpojuma vadību, izmaksājot šiem pēdējiem finansiālu kompensāciju. Šādā gadījumā ir piemērojama judikatūra, kas izriet no <DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Līdz ar to, tā kā kompensācija kumulatīvi neatbilst četriem <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem, tā tiek uzskatīta par tādu, ar kuru tiek piešķirtas priekšrocības tās saņēmējiem, un, ciktāl ir izpildīti citi prasītie nosacījumi, lai konstatētu ar iekšējo tirgu nesaderīga valsts atbalsta esamību, minētajiem saņēmējiem tā ir jāatmaksā pilnībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0268"><NO.P>268</NO.P><TXT>Šajā lietā, tā kā pirmais un ceturtais no <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem, kā tas iepriekš tika konstatēts, pārbaudot pirmo un ceturto pamatu, nav izpildīti attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izmaksātajām kompensācijām par papildpakalpojumiem, šīs kompensācijas kopumā veido priekšrocību šai sabiedrībai. Tā kā citi nosacījumi, kas ļauj konstatēt, ka minētās kompensācijas ir jākvalificē kā ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts, ir izpildīti, ir jāuzskata, ka Komisija ir likusi atgūt visu to apmēru, nepieļaujot LESD 106. panta 2. punkta un 107. panta, kā arī samērīguma un nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principu pārkāpumu. Šajā ziņā ir it īpaši jānorāda, ka nelikumīga valsts atbalsta atcelšana, atgūstot tā summu, loģiski izriet no tā atzīšanas par nelikumīgu. Tādējādi šāda atgūšana, lai atjaunotu iepriekšējo situāciju, principā nevar tikt uzskatīta par nesamērīgu pasākumu attiecībā uz mērķiem, kādi ir Līguma noteikumiem valsts atbalsta jomā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900321">1990. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE>Beļģija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑142/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:125">EU:C:1990:125</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0269"><NO.P>269</NO.P><TXT>It īpaši nevar tikt uzskatīts, ka pienākums atmaksāt minēto summu Francijas iestādēm šīm pēdējām minētajām izraisītu nepamatotu iedzīvošanos, jo tā tās tikai atgūst summu, kas nedrīkstēja tikt izmaksāta <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0270"><NO.P>270</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumu, ko tā izvirzījusi replikas rakstā, saskaņā ar kuru Komisijas noteiktās summas atgūšana nozīmējot <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0094" ID="QS0094"/>nāves spriedumu<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> un likvidāciju, pietiek atgādināt, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas, ka attiecīgajam uzņēmumam ir grūtības vai tas ir maksātnespējīgs, neietekmē atgūšanas pienākumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121211">2012. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑610/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0271"><NO.P>271</NO.P><TXT>Visbeidzot, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojumu, saskaņā ar kuru papildpakalpojumi ir uzrādījuši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0095" ID="QS0095"/>hronisku kompensācijas nepietiekamību<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/>, ir jākonstatē, ka tas nav juridiski pietiekami pierādīts. Gluži pretēji, paskaidrojumos, kurus Komisija sniedza kā atbildi uz Vispārējās tiesas uzdotu rakstveida jautājumu, kā arī tiesas sēdē, drīzāk ir pierādīts, ka par šiem pakalpojumiem faktiski ir saņemta pārmērīga kompensācija.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="40"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0272"><NO.P>272</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par otro daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija atgūstamā atbalsta apmēra noteikšanai nepamatoti neesot ņēmusi vērā nepietiekamās kompensācijas par pamatpakalpojumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0273"><NO.P>273</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka Komisijai, izvērtējot atmaksājamā atbalsta apmēru, esot bijusi jāņem vērā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0096" ID="QS0096"/>hroniskā un smagā<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/> kompensācijas nepietiekamība, kas saistībā ar pamatpakalpojumiem, uz kuriem attiecās tas pats SPD, kas uz papildpakalpojumiem, pastāvēja laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam. Šī iemesla dēļ tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī kļūdu <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> piešķirtās priekšrocības apmēra novērtējumā un pārkāpusi samērīguma un nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0274"><NO.P>274</NO.P><TXT>Šis iebildums nevar tikt pieņemts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0275"><NO.P>275</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt, kā to pamatoti norāda Komisija, nevarot tikt pieļauts, ka kompensācija, kas piešķirta par noteikta pakalpojuma īstenošanu un kas veido valsts atbalstu, tiek mākslīgi piešķirta kā sabiedriskā pakalpojuma kompensācija, kaut gan abi šie pakalpojumi ir paredzēti vienā un tajā pašā nolīgumā. Kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu, kas piešķirta uzņēmumam, kuram ir uzlikts VTNP izpildes pienākums, ir jānosaka, ņemot vērā vienīgi saistībā ar šī VTNP sniegšanu radušās izmaksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0276"><NO.P>276</NO.P><TXT>Otrkārt un katrā ziņā, ir kļūdaini apgalvot, ka pamatpakalpojumi ir bijuši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0097" ID="QS0097"/>hroniskas un smagas<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> kompensācijas nepietiekamības priekšmets. Proti, no aprēķiniem, ko Komisija veikusi, pamatojoties uz finanšu rādītāju <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0098" ID="QS0098"/>return on assets<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/> (<HT TYPE="ITALIC">ROA</HT>, ieguldīto aktīvu atdeve), kurā tiek procentuāli izmērīta attiecība starp neto iznākumu un aktīvu kopējo summu, un <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> analītiskajiem kontu pārskatiem, kas minēti iepriekš 155. punktā, un kurus Komisija izskaidroja savā atbildē uz vienu no Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, kā arī tiesas sēdē, izriet, ka kompensācijas par šiem pakalpojumiem nav bijušas nedz pārmērīgas, nedz nepietiekamas (skat. arī apstrīdētā lēmuma preambulas 207. apsvērumā iekļauto tabulu).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par trešo daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija, nosakot papildpakalpojumiem piemērojamās gada kompensācijas daļu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0277"><NO.P>277</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka, pat pieņemot, ka atgūstamās priekšrocības apmērs atbilst visai par papildpakalpojumiem piešķirtajai kompensācijai, <HT TYPE="ITALIC">quod non</HT>, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot šo apmēru. Tā uzskata, ka pēdējā minētā, balstoties uz tās izmaksu uzskaiti un, precīzāk, uz peļņas un zaudējumu, kas gūti ar katra veida kuģiem, uzskaites sadali (kopējā peļņas un zaudējumu uzskaite par jaukta tipa kravas kuģiem, kas pielīdzināta pamatpakalpojumu peļņas un zaudējumu uzskaitei, un uzskaite par prāmjiem – papildpakalpojumu peļņas un zaudējumu uzskaite), lai noteiktu papildpakalpojumiem piemērojamās gada kompensācijas daļu, ir izdarījusi patvaļīgu un kļūdainu izvēli. Tā piedāvā citas divas metodes, kuras Komisija būtu varējusi izmantot šim nolūkam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0278"><NO.P>278</NO.P><TXT>Jānorāda, ka šī daļa ir pilnībā balstīta uz premisu, saskaņā ar kuru Komisija nevarēja pamatpakalpojumu pielīdzināt pakalpojumiem, kas tiek veikti ar kravas kuģiem, un papildpakalpojumus – tiem, kas tiek veikti ar prāmjiem. Kā jau tika pierādīts iepriekš 158.–162. punktā, šī premisa ir kļūdaina. Tātad ir jāuzskata, ka Komisijas izmantotā metode, lai izvērtētu ar kompensāciju par papildpakalpojumiem saistītās priekšrocības apmēru, kas ir balstīta uz pašas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> peļņas un zaudējumu pārskatiem (kuros ir skaidri nošķirti kruīza kuģi/prāmji, no vienas puses, un kravas kuģi, no otras puses), bija īpaši piemērota, turklāt atšķirībā no abām <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> piedāvātajām alternatīvajām metodēm, kas nevar tikt pieņemtas, jo ar tām tiktu sajaukti pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi, kā arī šo pakalpojumu sniegšanā izmantotie līdzekļi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0279"><NO.P>279</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka trešā pamata trešā daļa un šis pamats kopumā ir jānoraida kā nepamatoti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="41"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto pamatu, kas ir balstīts uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0280"><NO.P>280</NO.P><TXT>Ceturtajā pamatā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> atsaucas uz četriem tās ieskatā izņēmuma apstākļiem, kas esot varējuši pamatot tās tiesisko paļāvību uz attiecīgā atbalsta likumību, un līdz ar to noraida Komisijas iespēju likt atgūt šo atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0281"><NO.P>281</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> apstrīd <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0282"><NO.P>282</NO.P><TXT>Iesākumā ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu ir ikvienam, kam kāda Savienības iestāde ir devusi pamatotas cerības (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870311">1987. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Van den Bergh en Jurgens</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Van Dijk Food Products (Lopik)</HT>/EEK</NAME.CASE>, <NO.CASE>265/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:121">EU:C:1987:121</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šīs tiesības paredz trīs kumulatīvu nosacījumu izpildi. Pirmkārt, Savienības administrācijai ir jābūt sniegušai ieinteresētajai personai precīzu, beznosacījumu un saskaņotu apliecinājumu no kompetentiem un uzticamiem avotiem. Otrkārt, šim apliecinājumam ir jābūt tādam, kas var radīt tiesisku paļāvību personai, uz kuru tas attiecas. Treškārt, sniegtajam apliecinājumam ir jāatbilst piemērojamajām tiesību normām (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050630">2005. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Branco</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑347/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:265">EU:T:2005:265</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0102">102.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060223">2006. gada 23. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cementbouw Handel &amp; Industrie</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑282/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2006:64">EU:T:2006:64</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090630">2009. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CPEM</HT>/Komisija,</NAME.CASE> <NO.CASE>T‑444/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:227">EU:T:2009:227</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0283"><NO.P>283</NO.P><TXT>Tāpat arī no pastāvīgās judikatūras izriet, ka uzņēmumiem, kas saņem atbalstu, principā tiesiskā paļāvība par atbalsta likumību var rasties tikai tad, ja tas ir piešķirts, ievērojot LESD paredzēto procedūru. Proti, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāpārliecinās, vai šī procedūra ir ievērota (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970320">1997. gada 20. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Alcan Deutschland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑24/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:163">EU:C:1997:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, iepriekš par to nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas nav likumīgs saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējs šajā brīdī nevar iegūt tiesisko paļāvību attiecībā uz atbalsta piešķiršanas likumību (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120927">2012. gada 27. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fedecom</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑243/09</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:497">EU:T:2012:497</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0284"><NO.P>284</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka neviens no četriem apgalvotajiem izņēmuma apstākļiem, uz kuriem atsaucas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, nevarēja pamatot tās tiesisko paļāvību par attiecīgā atbalsta likumību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0285"><NO.P>285</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> velti cenšas balstīt savu argumentu uz to, ka Komisija savos agrākajos lēmumos saistībā ar iepriekšējiem Korsikas jūras pārvadājumu SPD, proti, Lēmumā 2002/149 un <DATE ISO="20080708">2008. gada 8. jūlija</DATE> Lēmumā 2009/611/EK par pasākumiem C 58/02 (ex N 118/02), ko Francija veikusi par labu <HT TYPE="ITALIC">Société nationale maritime Corse-Méditerranée</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="225" PAGE.FIRST="180" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 225, 180. lpp.</REF.DOC.OJ>), neesot izdarījusi secinājumu par nepieciešamību nošķirti analizēt pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0286"><NO.P>286</NO.P><TXT>Proti, tas, ka Komisija varēja uzskatīt, ka Korsikas jūras pārvadājumu VTNP atbilst reālai vajadzībai pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem agrākā laikposmā, nedod nekādu norādi un, <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT>, nekādu apstiprinājumu tam, ka šāda vajadzība vēl pastāvētu laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Kā jau tika norādīts iepriekš 99. punktā, šādas vajadzības esamības vērtējums, ņemot vērā tirgus spēku attīstību, laika gaitā var mainīties. Taču iepriekš 285. punktā minētos lēmumus Komisija pieņēma 2001. un 2008. gadā, ņemot vērā faktisko kontekstu, kas bija atšķirīgs no tā, kāds pastāvēja apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā, it īpaši tirgus daļu attīstības ziņā. Turklāt šo skatpunktu apstiprina iepriekš 99. punktā minētie Lēmuma 2002/149 preambulas 78. un 80. apsvēruma fragmenti, kā arī <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑565/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:415">EU:T:2012:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 70. punkts – turklāt uz šo spriedumu <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> atsaucās šī apgalvojuma atbalstam –, no kura izriet, ka, ņemot vērā konkurences īpaši straujo attīstību konkrētajā tirgū, reālas vajadzības pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem esamības attiecīgajā laikposmā analīze nevar sniegt nekādu pārliecinošu pierādījumu, kas ļautu apšaubīt Komisijas vērtējumu par šo pašu vajadzību citā laikposmā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="42"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0287"><NO.P>287</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevar pārmest Komisijai, ka tā ir piemērojusi paziņojuma par VTNP 48. punktu, pamatojoties uz to, ka NSPD parakstīšanas brīdī šis paziņojums vēl nebija pieņemts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0288"><NO.P>288</NO.P><TXT>Paziņojuma par VTNP 48. punkts, kas ir ietverts 3.2. sadaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0099" ID="QS0099"/>[VTNP] esamība<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/>, ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0100" ID="QS0100"/>[..] Komisija uzskata, ka nebūtu lietderīgi noteikt īpašas [SPS] darbībai, ko uzņēmumi, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, jau sniedz vai var sniegt apmierinošā līmenī un ievērojot valsts noteiktus, sabiedrības interesēm atbilstošus nosacījumus, piemēram, attiecībā uz cenu, objektīviem kvalitātes raksturlielumiem, nepārtrauktību un piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam [..].<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0289"><NO.P>289</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma preambulas 166. apsvērumā, atkārtojusi iepriekš 288. punktā minēto fragmentu, Komisija norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0101" ID="QS0101"/>tādēļ [tā] uzskata, ka iepriekš minētais liecina, ka to izmaksu kompensēšana, kas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> radās saistībā ar papildpakalpojumu sniegšanu, bija pretrunā arī [tās] attiecīg[ajai] praks[ei]<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0290"><NO.P>290</NO.P><TXT>Iebildumi, kurus <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> izvirza pret Komisiju, nevar tikt pieņemti. Proti, kā tas izriet no paziņojuma par VTNP 3. punkta, paziņojuma mērķis ir tikai precizēt galvenos jēdzienus, kas ir pamatā valsts atbalsta noteikumiem attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu. Tādēļ, lai novērtētu, vai pirmais no <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem šajā lietā ir izpildīts, Komisija tikai piemēroja objektīvos Līguma noteikumus un ņēma vērā atbilstīgās jūras kabotāžas regulas tiesību normas, kā Tiesa tās ir interpretējusi <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Analir</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:107">EU:C:2001:107</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), proti, principus, kas pēc savas būtības SPD slēgšanas laikā jau pastāvēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0291"><NO.P>291</NO.P><TXT>Treškārt, ir jāuzskata, ka, lai pamatotu savu tiesisko paļāvību par attiecīgā atbalsta likumību, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> nevar atsaukties uz tās ieskatā pārmērīgu administratīvā procesa ilgumu, kā rezultātā esot ticis pieņemts apstrīdētais lēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0292"><NO.P>292</NO.P><TXT>Vispirms ir jāuzsver, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka jebkādai Komisijas bezdarbībai attiecībā uz šo atbalsta pasākumu nav nozīmes, ja, kā tas ir šajā lietā, tai par atbalstu nebija paziņots (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041111">2004. gada 11. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Demesa</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Territorio Histórico de Álava</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑183/02 P un C‑187/02 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:701">EU:C:2004:701</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120927">2012. gada 27. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fedecom</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑243/09</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:497">EU:T:2012:497</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt, kā tas izriet no iepriekš 294.–296. punktā izklāstītajiem konstatējumiem, Komisijai, kad tā bija saņēmusi <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> iesniegto sūdzību šajā lietā, nevienā brīdī nevar pārmest bezdarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0293"><NO.P>293</NO.P><TXT>Tālāk ir jāatgādina, ka <DATE ISO="20120627">2012. gada 27. jūnijā</DATE> Komisija paziņoja Francijas Republikai savu lēmumu uzsākt formālas izmeklēšanas procedūru atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam attiecībā uz NSPD ietverto iespējamo atbalstu <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> un ka šis lēmums <DATE ISO="20121005">2012. gada 5. oktobrī</DATE> tika publicēts <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT>. Pat pieņemot, ka pirms šīs publikācijas rūpīgs saimnieciskās darbības subjekts būtu varējis atsaukties uz tiesisko paļāvību par attiecīgā atbalsta piešķiršanu, tas vairs nevarēja saglabāt šādu paļāvību pēc šīs publikācijas. Proti, formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšana nozīmē, ka Komisijai ir nopietnas šaubas par attiecīgā atbalsta saderīgumu ar Savienības tiesībām. Tātad no šī brīža rūpīgs saimnieciskās darbības subjekts vairs nevar paļauties uz šī atbalsta turpināšanos (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130321">2013. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Magdeburger Mühlenwerke</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑129/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:200">EU:C:2013:200</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0294"><NO.P>294</NO.P><TXT>Visbeidzot katrā ziņā ir jākonstatē, ka, lai gan, protams, administratīvā procesa ilgums bija salīdzinoši liels, tomēr tas nevar tikt kvalificēts kā nepamatots. Lai gan ir taisnība, ka principi un konteksts, kas ir apstrīdētā lēmuma pamatā, būtiski neatšķiras no tiem, kas bija agrāko Komisijas lēmumu saistībā ar Korsikas jūras pārvadājumiem pamatā, tas tomēr nemaina apstākli, ka šai lietai piemita zināma sarežģītība un tā prasīja konstatēt daudzus faktiskos apstākļus, ko apgrūtināja iepriekšēja Francijas iestāžu paziņojuma neesamība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0295"><NO.P>295</NO.P><TXT>Šajā kontekstā ir jānorāda, ka – pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, – Komisija nav vilcinājusies vairāk kā pusgadu pēc tam, kad <DATE ISO="20070927">2007. gada 27. septembrī</DATE> tā bija saņēmusi <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> sūdzību, līdz tā veica jebkādu pasākumu. <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> aizmirst pieminēt, ka <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> šo sūdzību papildināja <DATE ISO="20071130">2007. gada<?PAGE NO="43"?> 30. novembrī</DATE> un 20. decembrī, līdz ar to ir jāuzskata, ka mazāk kā trīs mēnešu laikā, proti, <DATE ISO="20080313">2008. gada 13. martā</DATE>, Komisija veica pirmo konkrēto pasākumu šajā lietā, nosūtot Francijas iestādēm informācijas pieprasījumu, uz kuru šīs pēdējās atbildēja <DATE ISO="20080603">2008. gada 3. jūnijā</DATE>. Otro informācijas pieprasījumu Francijas iestādēm Komisija nosūtīja <DATE ISO="20081112">2008. gada 12. novembrī</DATE>, uz kuru tās atbildēja <DATE ISO="20090114">2009. gada 14. janvārī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0296"><NO.P>296</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvojums, ka pēc tam Komisija esot vainojama bezdarbībā gandrīz trīs gadus, proti, līdz <DATE ISO="20111013">2011. gada 13. oktobrim</DATE> – datumam, kad tā Francijas iestādēm nosūtīja savu trešo informācijas pieprasījumu, ir maldinošs. Proti, <DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijā</DATE> un <DATE ISO="20110716">16. jūlijā</DATE> un <DATE ISO="20110322">2011. gada 22. martā</DATE> un 22. jūnijā Komisija saņēma no <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> papildu informāciju tās sūdzības, kas Komisijai bija jāpārbauda un jāvērtē, atbalstam. Francijas iestādes uz šo trešo informācijas pieprasījumu atbildēja <DATE ISO="20111207">2011. gada 7. decembrī</DATE>. <DATE ISO="20111215">2011. gada 15. decembrī</DATE> un <DATE ISO="20120110">2012. gada 10. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> nosūtīja Komisijai papildu informāciju. <DATE ISO="20120120">2012. gada 20. janvārī</DATE> Francijas iestādes atbildēja uz Komisijas ceturto informācijas pieprasījumu, kas tām bija nosūtīts <DATE ISO="20111214">2011. gada 14. decembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0297"><NO.P>297</NO.P><TXT>Aptuveni piecu mēnešu termiņš, kas tādējādi bija pagājis līdz <DATE ISO="20120627">2012. gada 27. jūnijam</DATE> – datumam, kad Komisija paziņoja Francijas iestādēm par lēmumu uzsākt formālas izmeklēšanas procedūru, nevar tikt kvalificēts kā pārmērīgs. Tāpat ir arī attiecībā uz termiņu, kas ilga nedaudz vairāk kā desmit mēnešus no šī pēdējā minētā datuma līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai <DATE ISO="20130502">2013. gada 2. maijā</DATE>. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Francijas iestādes savus apsvērumus par lēmumu uzsākt [formālas izmeklēšanas procedūru] sniedza <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlijā</DATE> un 7. septembrī un ka arī <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> par minēto lēmumu iesniedza apsvērumus, kas tika nosūtīti Francijas iestādēm un par kuriem pēdējās minētās sniedza savas piezīmes <DATE ISO="20121114">2012. gada 14. novembra</DATE> un <DATE ISO="20130103">2013. gada 3. janvāra</DATE>, <DATE ISO="20130116">16</DATE>. janvāra un 12. februāra vēstulēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0298"><NO.P>298</NO.P><TXT>Ceturtkārt, nav nozīmes arī tam, ka <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> nolēmumu, konkrētāk, uz to, ka šī pēdējā minētā tajā esot apstiprinājusi nepieciešamību veikt visaptverošu pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu analīzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0299"><NO.P>299</NO.P><TXT>Proti, vispirms ir jāuzsver, kā tas izriet no iepriekš 282. punktā minētās judikatūras, ka vienīgi Savienības iestādes, nevis dalībvalsts tiesa var radīt tiesiskas cerības. Šajā kontekstā ir jāatgādina, kā tas jau tika izklāstīts iepriekš 176. punktā, ka <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> sniegtā jūras kabotāžas regulas tiesību normu interpretācija Komisijai turklāt nevarēja būt saistoša.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0300"><NO.P>300</NO.P><TXT>Tālāk ir jānorāda, ka tad, kad <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> pasludināja savu <DATE ISO="20120713">2012. gada 13. jūlija</DATE> nolēmumu, Komisija jau bija nolēmusi uzsākt formālas izmeklēšanas procedūru atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam attiecībā uz NSPD ietverto iespējamo atbalstu <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT>. Tādējādi, ņemot vērā to, kas izklāstīts iepriekš 293. punktā, ir jāuzskata, ka tikmēr, kamēr Komisija nebija pasludinājusi savu galīgo lēmumu, jebkāda tiesiskā paļāvība saistībā ar attiecīgā atbalsta likumību bija izslēgta neatkarīgi no tā, ko būtu varējusi nolemt <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0301"><NO.P>301</NO.P><TXT>Visbeidzot ir jāpiemin, kā to pārliecinoši norāda Komisija, ka jautājums par Korsikas jūras pārvadājumu SPD kopš 2006. gada beigām ir bijis daudzu prasību priekšmets Francijas tiesās un šīs prasības ir kļuvušas par pamatu daudziem pavērsieniem judikatūrā, kuru epilogs bija <HT TYPE="ITALIC">cour administrative d’appel de Marseille</HT> <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> spriedums, ar kuru tika atcelts <HT TYPE="ITALIC">tribunal administratif de Bastia</HT> <DATE ISO="20080124">2008. gada 24. janvāra</DATE> spriedums, kā arī Korsikas Asamblejas <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnija</DATE> lēmums un Korsikas izpildpadomes priekšsēdētāja tās pašas dienas nolēmums (skat. 17., 20. un 27. punktu iepriekš).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0302"><NO.P>302</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ceturtais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="44"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par piekto pamatu, kas ir balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0303"><NO.P>303</NO.P><TXT>Piektajā pamatā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā, liekot Francijas Republikai atgūt summas, kas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> ir izmaksātas, piemērojot NSPD papildpakalpojumiem, neparedzot nekādu citu kompensācijas iespēju par šiem pakalpojumiem, tiekot iedibināta neattaisnota nevienlīdzīga attieksme starp <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un pārējiem operatoriem jūras maršrutos starp Korsiku un kontinentu neatkarīgi no tā, vai runa būtu par <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> vai citiem konkurējošiem operatoriem ārpus SPD.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0304"><NO.P>304</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> lūdz noraidīt šo piekto pamatu kā nepamatotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0305"><NO.P>305</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva attaisnojuma (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951017">1995. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fishermen's Organisations</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑44/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:325">EU:C:1995:325</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060330">2006. gada 30. marts</DATE>, <NAME.CASE>Spānija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑87/03 un C‑100/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:207">EU:C:2006:207</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0306"><NO.P>306</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jākonstatē, ka neviena no abām situācijām, uz kurām atsaucas <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>, nevar veidot vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0307"><NO.P>307</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini kritizē to, ka apstrīdētajā lēmumā kompensācijas, ko <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> saņēma par papildpakalpojumu sniegšanu maršrutā Marseļa–Propriāno (skat. NSPD specifikāciju I punkta d) apakšpunkta 1.4. punktu), Komisija ir kvalificējusi kā ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu, taču tā nav tāpat kvalificējusi kompensācijas, kas esot izmaksātas <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0102" ID="QS0102"/>papildu jaudām, ko šī pēdējā minētā [esot] īstenojusi tajā pašā maršrutā no maija līdz septembrim<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0308"><NO.P>308</NO.P><TXT>Proti, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> minētās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0103" ID="QS0103"/>papildu jaudas<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> ietilpst NSPD specifikāciju I punkta d) apakšpunkta 1.3. punkta i) apakšpunktā un tātad ir neatņemama pamatpakalpojumu, nevis – kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> – papildpakalpojumu sastāvdaļa. Tas ir apstiprināts it īpaši vienā no NSPD 2. pielikuma B punktā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0104" ID="QS0104"/>Tipveida gada apraksts<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/> iekļautajām tabulām, no kuras izriet, ka šajā specifikāciju normā tādējādi paredzētā pamatpakalpojumu pastiprināšana praksē tika īstenota, <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> jaukta tipa kravas kuģa <HT TYPE="ITALIC">Scandola</HT> veiktajiem pilnajiem reisiem turp un atpakaļ pievienojot vienu pilnu reisu turp un atpakaļ nedēļā ar <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> jaukta tipa kravas kuģiem <HT TYPE="ITALIC">Kalliste</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">Girolata</HT>. Kā jau tika izklāstīts iepriekš 160. un 161. punktā, pamatpakalpojumi tika veikti, izmantojot jaukta tipa kravas kuģus, savukārt papildpakalpojumi tika veikti, izmantojot prāmjus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0309"><NO.P>309</NO.P><TXT>Tā kā papildpakalpojumus sniedza vienīgi <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> un tā kā par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija uzskatīja vienīgi kompensācijas, kuras tika izmaksātas par šiem pakalpojumiem, tad šī pēdējā minētā, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, ir likusi atgūt vienīgi šīs kompensācijas – bet ne tās, kas tika izmaksātas <HT TYPE="ITALIC">CMN</HT> par pamatpakalpojumos ietilpstošu pakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0310"><NO.P>310</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> kļūdaini atsaucas uz tās ieskatā nevienlīdzīgu attieksmi pret to un pārējiem operatoriem, kas piedāvā jūras transporta pakalpojumus savienojumos Tulona–Korsika un Nica–Korsika. Proti, tās situācija nebija salīdzināma ar citu operatoru situāciju, jo tā bija vienīgā, kas NSPD ietvaros sniedza papildpakalpojumus un par to saņēma kompensāciju, savukārt uz pārējiem operatoriem attiecās sociāla rakstura atbalsta shēma, kas minēta iepriekš 14. punktā. Jāpiebilst, ka atšķirībā no minētās kompensācijas šo atbalsta shēmu Komisija pasludināja par saderīgu ar iekšējo tirgu (skat. iepriekš 14. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0311"><NO.P>311</NO.P><TXT>Šajā kontekstā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> arī kļūdaini apgalvo, ka no apstrīdētā lēmuma izrietot, ka tā esot bijusi spiesta piedāvāt konkrētas transporta jaudas savienojumā Marseļa–Korsika, bez iespējas pretendēt uz jebkādu kompensāciju, neatkarīgi no tā, vai tas būtu saskaņā ar NSPD vai sociāla rakstura atbalsta shēmu, lai gan kuģniecības sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus no Tulonas vai Nicas, varēja saņemt kompensāciju saskaņā ar šo pēdējo minēto shēmu. Šajā situācijā patiesībā ir vainojama nevis Komisija,<?PAGE NO="45"?> bet gan Francijas iestādes, kas, sākot no <DATE ISO="20020101">2002. gada 1 janvāra</DATE>, organizēja jūras transporta sabiedrisko pakalpojumu starp Korsiku un kontinentālo Franciju saskaņā ar diviem paralēliem pārvaldības veidiem, proti, ar SPD nolīgumu maršrutiem no Marseļas, sniedzot finansiālu kompensāciju deleģējuma saņēmējiem, no vienas puses, un ar sociāla atbalsta shēmu pasažieriem, kas tiek pārvadāti maršrutos no Nicas un Tulonas, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0312"><NO.P>312</NO.P><TXT>No tā izriet, ka piektais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0313"><NO.P>313</NO.P><TXT>Tādējādi prasība kopumā ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0314"><NO.P>314</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT> spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries</HT> tiesāšanās izdevumus saskaņā ar šo pēdējo minēto prasījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Société nationale maritime Corse Méditerranée</HT> (<HT TYPE="ITALIC">SNCM</HT>) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Corsica Ferries France SAS</HT> tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Frimodt Nielsen</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Collins</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Valančius</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20170301">2017. gada 1. martā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE><?PAGE NO="46"?><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedības priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>2</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Galvenie dalībnieki</ITEM.CONT><ITEM.REF>2</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Jūras transporta pakalpojums starp kontinentālo Franciju un Korsiku un nolīgumi par sabiedrisko pakalpojumu deleģēšanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Procedūra Komisijā un apstrīdētais lēmums</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Juridiskais pamatojums</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Ievada apsvērumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka papildpakalpojums neveido VTNP</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, īstenojot detalizētu kontroli par pakalpojumu nepieciešamību, ņemot vērā reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija neesot ievērojusi savu agrāko lēmumu pieņemšanas praksi, kā arī judikatūru</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par otro un ceturto apakšdaļu, kas ir balstītas uz to, ka Komisija neesot ievērojusi dalībvalstu plašo rīcības brīvību, kā arī <DATE ISO="20010220">2001. gada 20. februāra</DATE> sprieduma Analir u.c. (C‑205/99, EU:C:2001:107) piemērojamību un jūras kabotāžas regulu</ITEM.CONT><ITEM.REF>15</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija neesot ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par otro daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija, papildu jaudu, kas jānodrošina intensīvas satiksmes noslodzes laikā, pielīdzinot papildpakalpojumam un no pirmā Altmark kritērija skatpunkta novērtējot šo pakalpojumu nošķirti no pamatpakalpojuma, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdu faktos un acīmredzamu kļūdu novērtējumā</ITEM.CONT><ITEM.REF>21</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka NSPD ietvaros neesot nošķirti pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>21</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par otro apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija pamatpakalpojumu esot kļūdaini pielīdzinājusi pakalpojumiem, kas tiek veikti ar kravas kuģiem, un papildpakalpojumu – tiem, kas tiek veikti ar prāmjiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>24</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo apakšdaļu, kas ir izvirzīta pakārtoti un balstīta uz to, ka papildpakalpojumi esot pamatoti ar reālu vajadzību pēc sabiedriskā pakalpojuma, kas tiekot apmierināta ar pamatpakalpojumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>25</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo daļu, kas ir izvirzīta pakārtoti un balstīta uz to, ka papildpakalpojums, aplūkojot to atsevišķi, atbilst pirmajam no Altmark kritērijiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>27</ITEM.REF></TOC.ITEM><?PAGE NO="47"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija esot kļūdaini novērtējusi pasažieru transporta pakalpojumu no Marseļas ostas aizstājamību ar [tādiem pašiem] pakalpojumiem no Tulonas</ITEM.CONT><ITEM.REF>28</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par otro apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija esot kļūdaini novērtējusi privātās iniciatīvas trūkumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>30</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija nepamatoti neesot analizējusi ietekmi, kāda attiecībā uz faktiski konstatēto piedāvājumu būtu bijusi papildpakalpojumu atcelšanai</ITEM.CONT><ITEM.REF>32</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par ceturto apakšdaļu, kas ir balstīta uz to, ka SNCM konkurenti, kas sniedz pakalpojumus no Tulonas, nevarot tikt uzskatīti par tādiem, kas savu darbību īsteno parastos tirgus apstākļos</ITEM.CONT><ITEM.REF>33</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par ceturto daļu, kas ir izvirzīta pakārtoti un balstīta uz to, ka Komisija nav pierādījusi, ka pakalpojumi, kas sniegti kā papildpakalpojumi, neveido parastu komercdarījumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>34</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par otro pamatu, kas ir balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka NSPD nav izpildīts ceturtais Altmark kritērijs</ITEM.CONT><ITEM.REF>34</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti un balstīts uz to, ka Komisija esot kļūdaini aprēķinājusi atgūstamo atbalsta summu</ITEM.CONT><ITEM.REF>38</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par pirmo daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija atgūstamā atbalsta apmēra noteikšanai kļūdaini nav ņēmusi vērā izmaksas, kas radušās saistībā ar papildpakalpojumu sniegšanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>39</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par otro daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija atgūstamā atbalsta apmēra noteikšanai nepamatoti neesot ņēmusi vērā nepietiekamās kompensācijas par pamatpakalpojumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>40</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par trešo daļu, kas ir balstīta uz to, ka Komisija, nosakot papildpakalpojumiem piemērojamās gada kompensācijas daļu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā</ITEM.CONT><ITEM.REF>40</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par ceturto pamatu, kas ir balstīts uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>41</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par piekto pamatu, kas ir balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>44</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesāšanās izdevumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>45</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC></JUDGMENT>