European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/311

17.2.2025

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/311

(2025. gada 14. februāris)

par pasākumiem, kas veicami, lai izskaustu un novērstu Bactrocera dorsalis (Hendel), Bactrocera latifrons (Hendel) un Bactrocera zonata (Saunders) sugu augļu mušiņu ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. punkta d), e), f), g) un i) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Bactrocera dorsalis (Hendel), Bactrocera latifrons (Hendel) un Bactrocera zonata (Saunders) sugu augļu mušiņas (“norādītie kaitīgie organismi”) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (2) II pielikuma A daļā ir norādītas kā Savienības karantīnas organismi.

(2)

Bactrocera dorsalis (Hendel) un Bactrocera zonata (Saunders) kā prioritārie kaitīgie organismi ir arī norādīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/1702 (3).

(3)

Norādītie kaitīgie organismi bieži sastopami sūtījumos, ko nosūta uz Savienību no trešām valstīm. Kopš 2019. gada norādītie kaitīgie organismi ir konstatēti Beļģijā, Grieķijā, Francijā, Itālijā, Kiprā un Austrijā. Attiecīgās dalībvalstis ir veikušas pasākumus (piemēram, intensīvu izķeršanu ar slazdiem, invadētu kritušo augļu aizvākšanu, aizliegumu pārvietot invadētus augļus), un norādītie kaitīgie organismi šajās dalībvalstīs vai nu ir izskausti, vai arī pašlaik tiek izskausti.

(4)

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvu pieeju, kā novērst norādīto kaitīgo organismu ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, ir lietderīgi pieņemt saskaņotus pasākumus attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu apsekojumiem, ārkārtas situāciju plāniem, teritoriju norobežošanu, norādīto kaitīgo organismu izskaušanu un ieviešanās un izplatības novēršanu ārpus norobežotajām teritorijām.

(5)

Lai apsekotu un izskaustu norādītos kaitīgos organismus un novērstu to ieviešanos un izplatīšanos, ir jāizveido saraksts ar norādīto kaitīgo organismu saimniekaugiem, kurus audzē Savienības teritorijā (“saimniekaugi”). Tā paša iemesla dēļ būtu jāveic piemēroti pasākumi attiecībā uz minēto augu augļiem (“norādītie augļi”).

(6)

Norādītie kaitīgie organismi var tikt ievesti Savienības teritorijā ar komerciāliem sūtījumiem vai pasažieru bagāžu, un tie var aktīvi izplatīties. Tāpēc noteikumi par apsekojumiem attiecas arī uz paņēmieniem, kā noteikt, vai norādītie augļi nav invadēti, kamēr tie atradušies uz saimniekaugiem, apsekojumiem teritorijās, kurās norādītie augļi tiek importēti un tirgoti, norādīto kaitīgo organismu izķeršanu ar slazdiem un paraugu ņemšanu no iespējami invadētiem augļiem, lai kompetentās iestādes minētos apsekojumus varētu pielāgot minēto kaitīgo organismu bioloģijai.

(7)

Atsevišķos gadījumos būtu jāatļauj kompetentajām iestādēm teritoriju nenorobežot, ja norādītā kaitīgā organisma bioloģisko īpatnību vai teritoriālo īpašību dēļ tiek secināts, ka kaitīgo organismu var nekavējoties izskaust. Tas attiecas uz gadījumiem, kad ir pierādījumi, ka norādītie kaitīgie organismi teritorijā ir ievesti ar augļiem, uz kuriem tie konstatēti, šie augļi ir tikuši invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā un norādītais kaitīgais organisms minētajā teritorijā pats nevar ieviesties, norādītais kaitīgais organisms ir oficiāli apstiprināts fiziski izolētā ražošanas vietā vai aizsargātā audzēšanas vietā un tas ārpus šīs vietas ieviesties nevar. Kompetentajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt iespējai ņemt vērā situācijas, kad nav sagaidāms, ka norādītais kaitīgais organisms izdzīvos nelabvēlīgu ziemas apstākļu dēļ.

(8)

Norobežotajās teritorijās veiktajos apsekojumos izmantotie izķeršanas protokoli būtu īpaši jāpielāgo attiecīgo kaitīgo organismu bioloģijai. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu norādītā kaitīgā organisma klātbūtnes un izskaušanas procesa pienācīgu uzraudzību.

(9)

Izskaušanas pasākumos būtu jāņem vērā norādīto kaitīgo organismu, proti, augļu mušiņu, bioloģija, un tāpēc tajos būtu jāiekļauj tādas metodes kā tēviņu iznīdēšana, ēsmas uzklāšana, kritušo un (agrīni) novāktu norādīto augļu savākšana un droša likvidēšana, augsnes apstrāde (piemēram, mehāniska, ķīmiska vai mikrobioloģiska) norādīto augu ražošanas teritorijās un ap tām, lai iznīcinātu norādīto kaitīgo organismu augsnē notiekošajā attīstības stadijā, vai sterilo kukaiņu metodes izmantošana.

(10)

Būtu jāpieņem pasākumi, lai novērstu norādīto kaitīgo organismu izplatīšanos ārpus norobežotajām teritorijām. Minētajiem pasākumiem būtu jāattiecas uz stādāmo saimniekaugu, norādīto augļu un augsnes pārvietošanu no invadētās zonas uz pārējo Savienības teritoriju. Paturot prātā, ka šādi saimniekaugi un augsne, visticamāk, ir norādīto kaitīgo organismu izplatības ceļi, būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka saimniekaugi un augsne ir brīvi no norādītajiem kaitīgajiem organismiem jebkādā to attīstības stadijā.

(11)

Kompetentajām iestādēm un profesionālajiem operatoriem būtu jādod pietiekami daudz laika pielāgoties šai regulai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. marta.

(12)

Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jādod papildu laiks, lai sagatavotu katra apsekojuma plānu un piešķirtu pietiekamus resursus tā īstenošanai atbilstīgi statistiskās atlases metodikai. Tāpēc attiecīgais noteikums būtu jāpiemēro no 2026. gada 1. janvāra.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šā regula nosaka pasākumus, kas jāveic, lai izskaustu Bactrocera dorsalis (Hendel), Bactrocera latifrons (Hendel) un Bactrocera zonata (Saunders) un novērstu to ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“norādītie kaitīgie organismi” ir Bactrocera dorsalis (Hendel), Bactrocera latifrons (Hendel) vai Bactrocera zonata (Saunders) sugas augļu mušiņas;

2)

“saimniekaugi” ir augi, kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām sugām;

3)

“norādītie augļi” ir saimniekaugu augļi.

3. pants

Norādīto kaitīgo organismu apsekojumi Savienības teritorijā

1.   Paraugu ņemšanas plāns un shēma, kas izmantojami uz risku balstītajos norādīto kaitīgo organismu apsekojumos, ļauj ar pietiekami augstu ticamību konstatēt zemu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni uz norādītajiem augļiem.

Apsekojumu pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem augiem kaitīgo organismu apsekojumiem un zinātniskā un tehniskā informācija, kas Iestādes kaitīgo organismu apsekojuma kartēs minēta par norādīto kaitīgo organismu (4) (“kaitīgā organisma apsekojuma karte”).

2.   Konkrētāk, apsekojumus veic:

a)

attiecībā uz saimniekaugu ražojošajām daļām, izmantojot paņēmienus, ar kuriem var noteikt norādītā kaitīgā organisma klātbūtni;

b)

lidostās un ostās un to tuvumā, izsoļu un mazumtirdzniecības telpās, kur tiek tirgoti norādītie augļi, un to tuvumā, teritorijās, kur norādītie augļi tiek iepakoti, pārstrādāti vai izkrauti, teritorijās, kur norādītie augļi tiek audzēti, un pārējos relevantos objektos (pēc vajadzības);

c)

izķerot ar piemērotiem slazdiem, kā specificēts Fitosanitāro pasākumu starptautiskajā standartā (ISPM) Nr. 26 (5); un

d)

ja ir aizdomas par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni uz norādītajiem augļiem, paņemot norādīto augļu paraugus un identificējot kaitīgo organismu.

4. pants

Ārkārtas situāciju plāni attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem

Izstrādājot ārkārtas situāciju plānus attiecībā uz Bactrocera dorsalis un Bactrocera zonata, dalībvalstis minētajos plānos iekļauj procedūras:

a)

privātīpašumu īpašnieku identificēšanai teritorijās, kurās jāpiemēro šajā regulā paredzētie pasākumi; un

b)

kompetento iestāžu piekļuves nodrošināšanai a) apakšpunktā minētajiem īpašumiem.

Dalībvalstis katru gadu pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina ārkārtas situāciju plānus.

5. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1.   Ja ir oficiāli apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne, kompetentās iestādes nekavējoties izveido norobežotu teritoriju.

2.   Norobežoto teritoriju veido šādas zonas:

a)

invadētā zona, kas ir zona, kurā ir apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne un kuras rādiuss ir vismaz 500 m ap vietu(-ām), kurā(-ās) norādītais kaitīgais organisms konstatēts; un

b)

buferzona, kas atrodas vismaz septiņu kilometru rādiusā ap invadētās zonas robežu.

3.   Lai precīzi noteiktu norobežotās teritorijas robežas, ņem vērā norādīto kaitīgo organismu bioloģiju, invadēšanās līmeni, pievilinātāja īpašības un saimniekaugu izplatības īpatnības attiecīgajā teritorijā.

4.   Ja norādītais kaitīgais organisms tiek konstatēts ārpus invadētās zonas, norobežoto teritoriju, kas izveidota saskaņā ar šo pantu, attiecīgi pielāgo.

5.   Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes nodrošina, ka sabiedrība un profesionālie operatori ir informēti par norobežoto teritoriju norobežošanu un jebkādiem iespējamiem ierobežojumiem attiecībā uz norādīto augļu pārvietošanu.

6. pants

Atkāpes attiecībā uz norobežotu teritoriju izveidi

1.   Atkāpjoties no 5. panta, kompetentās iestādes var nolemt, ka norobežotu teritoriju nav nepieciešams izveidot, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem kritērijiem:

a)

kompetentās iestādes ir secinājušas, ka norādītais kaitīgais organisms nevar ieviesties teritorijā, kurā tas novērots;

b)

ir pierādījumi, ka norādītais kaitīgais organisms attiecīgajā teritorijā ir ievests ar sūtījumu, kurā tas atrasts, sūtījumā norādītie augļi ir bijuši invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā un pēc minētās ievešanas norādītais kaitīgais organisms nav vairojies;

c)

norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta ražošanas vietā, kas ir fiziski izolēta no apkārtējās vides, tādējādi novēršot norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos ārpus minētās vietas;

d)

norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta ražošanas vietā, kas ir aizsargāta tā, lai novērstu norādīto kaitīgo organismu turpmāku klātbūtni uz saimniekaugiem un norādītajiem augļiem, un kompetentās iestādes ir secinājušas, ka nelabvēlīgo ziemas apstākļu dēļ norādītie kaitīgie organismi nevar ieviesties ārpus minētās ražošanas vietas.

2.   Ja kompetentā iestāde piemēro 1. punktā noteikto atkāpi, tā:

a)

īsteno pasākumus, kas nodrošina norādītā kaitīgā organisma ātru izskaušanu un izslēdz jebkādu tā izplatīšanās iespēju;

b)

veic intensīvu apsekojumu zonā vismaz 500 m rādiusā ap vietu(-ām), kurā(-ās) konstatēts norādītais kaitīgais organisms; un

c)

attiecīgā gadījumā un jo īpaši 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajos gadījumā piemēro efektīvus pasākumus, kas novērš norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos ārpus ražošanas vietas ar norādītajiem augļiem vai saimniekaugiem.

1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja kompetentās iestādes secina, ka norādītais kaitīgais organisms nespēj izdzīvot ziemas apstākļos, var noteikt, ka apsekojums tikai jāveic, līdz iestājas ziemas apstākļi.

7. pants

Norobežotu teritoriju apsekojumi

1.   Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes veic ikgadējos apsekojumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā, ņemot vērā kaitīgā organisma apsekojuma kartē minēto informāciju.

2.   Šādā apsekojumā izvietoto slazdu skaitu uz km2 pakāpeniski palielina no apsekojamās teritorijas ārpuses virzienā uz centru. Nosakot slazdu skaitu, slazdu veidu, izķeršanas plānu un iespējamos pievilinātājus, kas izmantojami kopā ar slazdiem, dalībvalstis ņem vērā starptautiskajos norādījumos, jo īpaši ISPM Nr. 26, un kaitīgā organisma apsekojuma kartē izklāstīto informāciju.

3.   Apsver paraugu ņemšanu no norādītajiem augļiem, kas tiek audzēti apsekotajā teritorijā. Nosakot paraugu ņemšanas protokolus, kompetentās iestādes piemēro kaitīgā organisma apsekojuma karti, kā arī principus, kas izklāstīti starptautiski atzītos norādītā kaitīgā organisma oficiālās kontroles protokolos. Izmanto apsekojuma plānu un paraugu ņemšanas shēmas, kas ar vismaz 95 % ticamību ļauj konstatēt norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kas atbilst 1 %.

4.   Norobežotajās teritorijās veikto apsekojumu rezultātus iesniedz Komisijai, izmantojot vienu no II pielikumā minētajām veidnēm.

8. pants

Norobežoto teritoriju statusa atcelšana

5. pantā minētās norobežotās teritorijas statusu var atcelt, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)

norādītais kaitīgais organisms, pamatojoties uz 7. pantā minētajiem apsekojumiem, norobežotajā teritorijā nav konstatēts vismaz 120 dienas; vai

b)

kompetentās iestādes ir secinājušas, ka norādītais kaitīgais organisms kādu laiku ir atradies pietiekami zemā temperatūrā.

9. pants

Izskaušanas pasākumi

Lai invadētajā zonā izskaustu norādītos kaitīgos organismus, kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā piemēro vienu vai vairākus no šiem pasākumiem:

a)

tēviņu iznīdēšanas un/vai ēsmas uzklāšanas metožu izmantošana, lietojot piemērotus pievilinātājus;

b)

kritušo un novāktu norādīto augļu savākšana un droša likvidēšana agrīnā nogatavošanās posmā un augsnes apstrāde, tostarp mehāniska, ķīmiska vai mikrobioloģiska apstrāde, norādīto augu audzēšanas teritorijās un ap tām, lai iznīcinātu norādīto kaitīgo organismu augsnē notiekošajā attīstības stadijā;

c)

sterilo kukaiņu metodes izmantošana;

d)

augu aizsardzības līdzekļu izmantošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (6);

e)

ja iespējams, attiecīgo kaitīgo organismu masveida izķeršana, izmantojot pietiekamu skaitu slazdu, ieskaitot slazdus, kas izmantoti saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

10. pants

Pasākumi pret norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos

1.   Norādītos augļus, kas tiek audzēti vai glabāti invadētajā zonā, no minētās zonas uz buferzonu vai ārpus norobežotās teritorijas drīkst pārvietot tikai tad, ja tie ir efektīvi apstrādāti pret norādīto kaitīgo organismu.

Pirmajā daļā minētā apstrāde ietver tādu piemērotu un pietiekami efektīvu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kuri atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, vai alternatīvu metožu izmantošanu saskaņā ar starptautiski atzītiem fitosanitārajiem standartiem un jo īpaši ISPM Nr. 28 (7), piemēram, karstumapstrādi, aukstumapstrādi vai apstarošanu.

Norādītos augļus no invadētās zonas drīkst pārvietot arī uz buferzonu vai ārpus norobežotās teritorijas:

a)

pienācīgas apstrādes nolūkā, ja tiek veikti efektīvi pasākumi, lai novērstu norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos transportēšanas laikā un caur apstrādes objektu;

b)

ja to izcelsme ir ārpus norobežotās teritorijas, tie tiek pārvietoti tikai caur invadēto zonu un tiek veikti efektīvi pasākumi, lai nepieļautu norādītā kaitīgā organisma invadēšanos; vai

c)

ja norādītie augļi ievākti kompetento iestāžu noteiktajā gada sezonā, kurā norādītā kaitīgā organisma reproduktīvās bioloģijas dēļ nav sagaidāma tā klātbūtne minētajos augļos nevienā attīstības stadijā.

2.   Saimniekaugi, kas paredzēti stādīšanai un tiek pārvietoti no invadētās zonas uz buferzonu vai ārpus norobežotās teritorijas, ir bez augļiem, un, ja augi ir ar augsni vai citu augšanas substrātu, šāda augsne ir brīva no norādītajiem kaitīgajiem organismiem.

Tomēr saimniekaugus, kam ir augļi, var izvest no invadētās zonas vai pārvietot caur to, ja šo augu izcelsme ir ārpus norobežotās teritorijas un tiek veikti efektīvi pasākumi, lai novērstu augu invadēšanos ar norādītajiem kaitīgajiem organismiem.

3.   Virsējos 10 cm augsnes no augsnes virskārtas ražošanas vietās, kurās audzēti norādītie augļi, no invadētās zonas uz buferzonu vai ārpus norobežotās teritorijas drīkst pārvietot tikai tad, ja:

a)

attiecībā uz to ir veikti atbilstoši pasākumi norādītā kaitīgā organisma izskaušanai; vai

b)

kompetento iestāžu uzraudzībā to apglabā poligonā, pārklājot ar vismaz 50 cm seguma materiāla.

Jebkādu minētās augsnes transportēšanu uz apstrādes vai apglabāšanas vietu veic apstākļos, kas efektīvi novērš norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos.

4.   Atkritumus no norādītajiem augļiem likvidē droši un tā, lai nepieļautu norādītā kaitīgā organisma attīstību un izplatīšanos.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. marta.

Taču 3. panta 1. punkta otro daļu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 14. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/2072/oj).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1702 (2019. gada 1. augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu (OV L 260, 11.10.2019., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/1702/oj).

(4)   EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde). Story map for surveillance of non-EU Tephritidae in the EU. https://efsa.europa.eu/plants/planthealth/monitoring/surveillance/tephritidae-pestsurveycards.

(5)   International Standard for Phytosanitary Measures (ISPM) 26: Establishment of pest-free areas for fruit flies (Tephritidae). https://www.ippc.int/core-activities/standards-setting/ispms.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1107/oj).

(7)   International Standard for Phytosanitary Measures (ISPM) 28: Phytosanitary treatments for regulated pests. https://www.ippc.int/core-activities/standards-setting/ispms.


I PIELIKUMS

Saimniekaugu saraksts katrai norādītā kaitīgā organisma sugai

Bactrocera dorsalis:

 

Abelmoschus spp.

 

Annona cherimola

 

Annona montana

 

Annona muricata

 

Annona reticulata

 

Annona senegalensis

 

Annona squamosa

 

Averrhoa carambola

 

Capparis spp.

 

Capsicum annuum

 

Capsicum frutescens

 

Carica papaya

 

Citrofortunella floridana

 

Citrofortunella macrocarpa

 

Citrullus colocynthis

 

Citrullus lanatus

 

Citrus amblycarpa

 

Citrus aurantifolia

 

Citrus aurantium

 

Citrus depressa

 

Citrus jambhiri

 

Citrus latifolia

 

Citrus limon

 

Citrus maxima

 

Citrus meyerii

 

Citrus natsudaidai

 

Citrus nobilis

 

Citrus paradisi

 

Citrus reticulata

 

Citrus sinensis

 

Citrus swinglei

 

Citrus unshiu

 

Coccinia grandis

 

Cucumis ficifolius

 

Cucumis melo

 

Cucumis prophetarum

 

Cucumis sativus

 

Cucurbita spp.

 

Cydonia oblonga

 

Diospyros dasyphylla

 

Diospyros decandra

 

Diospyros ebenaster

 

Diospyros lotus

 

Diospyros mespiliformis

 

Diospyros montana

 

Eriobotrya spp.

 

Ficus spp.

 

Fortunella spp.

 

Fragaria chiloensis

 

Fragaria vesca

 

Juglans nigra

 

Juglans regia

 

Lagenaria siceraria

 

Malus domestica

 

Malus sylvestris

 

Mangifera indica

 

Momordica balsamina

 

Momordica charantia

 

Momordica cochinchinensis

 

Morus alba

 

Morus nigra

 

Passiflora edulis

 

Persea americana

 

Physalis minima

 

Physalis peruviana

 

Prunus armeniaca

 

Prunus avium

 

Prunus bokhariensis

 

Prunus cerasoides

 

Prunus domestica

 

Prunus persica

 

Psidium cattleianum

 

Psidium guajava

 

Punica granatum

 

Pyrus communis

 

Pyrus pashia

 

Pyrus pyrifoli

 

Sambucus spp.

 

Solanum aculeatissimum

 

Solanum aethiopicum

 

Solanum americanum

 

Solanum anguivi

 

Solanum betaceum

 

Solanum capsicoides

 

Solanum donianum

 

Solanum erianthum

 

Solanum granuloso-leprosum

 

Solanum incanum

 

Solanum lasiocarpum

 

Solanum linnaeanum

 

Solanum lycopersicum

 

Solanum mauritianum

 

Solanum melongena

 

Solanum nigrum

 

Solanum pimpinellifolium

 

Solanum pseudocapsicum

 

Solanum seaforthianum

 

Solanum sessiliflorum

 

Solanum sodomeum

 

Solanum stramoniifolium

 

Solanum torvum

 

Solanum trilobatum

 

Vaccinium reticulatum

 

Vitis vinifera (tostarp hibrīdi)

 

Ziziphus mauritiana

 

Ziziphus mucronata

Bactrocera latifrons:

 

Capsicum annuum

 

Capsicum baccatum

 

Capsicum chinense

 

Capsicum frutescens

 

Citrullus lanatus

 

Citrus aurantifolia

 

Cucumis dipsaceus

 

Cucumis melo

 

Cucumis sativus

 

Cucurbita spp.

 

Lagenaria siceraria

 

Momordica charantia

 

Momordica trifoliolata

 

Passiflora foetida

 

Persea americana

 

Physalis alkekengi

 

Physalis angulate

 

Physalis peruviana

 

Psidium guajava

 

Punica granatum

 

Solanum aculeatissimum

 

Solanum aethiopicum

 

Solanum americanum

 

Solanum anguivi

 

Solanum capsicoides

 

Solanum donianum

 

Solanum erianthum

 

Solanum granuloso-leprosum

 

Solanum incanum

 

Solanum indicum

 

Solanum lanceifolium

 

Solanum lasiocarpum

 

Solanum linnaeanum

 

Solanum lycopersicum

 

Solanum macrocarpon

 

Solanum mammosum

 

Solanum melongena

 

Solanum muricatum

 

Solanum nigrescens

 

Solanum nigrum

 

Solanum pimpinellifolium

 

Solanum pseudocapsicum

 

Solanum scabrum

 

Solanum seaforthianum

 

Solanum sisymbriifolium

 

Solanum stramoniifolium

 

Solanum torvum

 

Solanum trilobatum

 

Solanum viarum

 

Solanum violaceum

 

Solanum virginianum

 

Ziziphus jujuba

 

Ziziphus mauritiana

 

Ziziphus nummularia

Bactrocera zonata:

 

Annona reticulata

 

Annona squamosa

 

Citrullus lanatus

 

Citrus aurantium

 

Citrus limon

 

Citrus paradisi

 

Citrus reticulata

 

Citrus sinensis

 

Cucumis sativus

 

Cucurbita spp.

 

Cydonia oblonga

 

Diospyros kaki

 

Eriobotrya japonica

 

Ficus spp.

 

Lagenaria siceraria

 

Malus domestica

 

Malus sylvestris

 

Mangifera indica

 

Momordica charantia

 

Persea americana

 

Prunus armeniaca

 

Prunus domestica

 

Prunus persica

 

Psidium cattleianum

 

Psidium guajava

 

Punica granatum

 

Pyrus communis

 

Pyrus pyrifolia

 

Pyrus ussuriensis

 

Ziziphus mauritiana


II PIELIKUMS

VEIDNES, KO IZMANTO, LAI ZIŅOTU PAR REZULTĀTIEM, KAS IEGŪTI SASKAŅĀ AR 7. PANTU VEIKTAJOS APSEKOJUMOS

A DAĻA

VEIDNE IKGADĒJO APSEKOJUMU REZULTĀTU ZIŅOŠANAI

1.

Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.

Sākotnējās NT lielums (ha)

3.

Atjauninātās NT lielums (ha)

4.

Pieeja (izskaušana)

5.

Zona

6.

Apsekojuma vietas

7.

Identificētās riska teritorijas

8.

Pārbaudītās riska teritorijas

9.

Augu materiāls /prece

10.

Saimniekaugu sugu saraksts

11.

Izpildes laiks

12.

Informācija par apsekojumu

13.

Analizēto simptomātisko paraugu skaits:

i:

kopā

ii:

pozitīvi

iii:

negatīvi

iv:

nenoteikti

14.

Analizēto asimptomātisko paraugu skaits:

i:

kopā

ii:

pozitīvi

iii:

negatīvi

iv:

nenoteikti

15.

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 (1) paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

16.

Piezīmes

A)

Vizuālo pārbaužu skaits

B)

Kopējais paņemto paraugu skaits

C)

Slazdu veids (vai cita alternatīva metode (piem., entomoloģiskie tīkliņi)

D)

Slazdu (vai citu ķeršanas rīku) skaits

E)

Slazdu izlikšanas vietu skaits (ja atšķiras no D. punktā norādītās informācijas)

F)

Testu veids (piem., mikroskopiskā identifikācija, PCR, ELISA u.c.)

G)

Testu kopskaits

H)

Citi pasākumi (piem., meklētājsuņu, dronu vai helikopteru izmantošana, izpratnes veicināšanas kampaņas)

Nosaukums

Izveides datums

Apraksts

Skaits

I)

Citu pasākumu skaits

Skaits

Datums

A

B

C

D

E

F

G

H

I

i

ii

iii

iv

i

ii

iii

iv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Veidnes aizpildīšanas norādījumi

Ja aizpilda šo veidni, šā pielikuma B daļas veidne nav jāaizpilda.

Par 1. sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, pēc kuras norobežoto teritoriju (NT) var identificēt, un tās izveides datumu.

Par 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.

Par 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Par 4. sleju: norāda pieeju: izskaušana. Aizpilda tik rindu, cik vajadzīgs atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu.

Par 5. sleju: norāda apsekoto NT zonu, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs: atsevišķās rindās norāda invadēto zonu (IZ) vai buferzonu (BZ). Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā veikta apsekošana (piem., blakus BZ, ap stādaudzētavām u. tml.).

Par 6. sleju: norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, aprakstam izvēloties vienu no šiem ierakstiem:

1.

Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīndārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

2.

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas, 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls);

3.

Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, tirdzniecības vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība).

Par 7. sleju: norāda riska teritorijas, kas noteiktas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Par 8. sleju: norāda apsekojumā iekļautās riska jomas no tām, kas norādītas 7. slejā.

Par 9. sleju: norāda augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu.

Par 10. sleju: norāda apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu (katru auga sugu/ģinti savā rindā).

Par 11. sleju: norāda gada mēnešus, kad tika veikts apsekojums.

Par 12. sleju: norāda informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja slejā prasītā informācija uz konkrēto gadījumu neattiecas, norāda “neattiecas”.

Par 13. un 14. sleju: attiecīgā gadījumā norāda rezultātus, attiecīgajās slejās sniedzot pieejamo informāciju. “Nenoteikti” ir tie analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.

Par 15. sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumiem tajā gadā, kad veikts apsekojums attiecībā uz konstatējumiem buferzonā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 16. slejā (“Piezīmes”).

B DAĻA

Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne

1.

Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.

Sākotnējās NT lielums (ha)

3.

Atjauninātās NT lielums (ha)

4.

Pieeja

5.

Zona

6.

Apsekojuma vietas

7.

Izpildes laiks

A.

Apsekojuma definīcija (ievades parametri, ko izmanto RiBESS+)

B.

Paraugu ņemšanas tvērums

C.

Apsekojuma rezultāti

25.

Piezīmes

8.

Mērķpopulācija

9.

Epidemioloģiskās vienības

10.

Atklāšanas metodes

11.

Paraugu ņemšanas rezultativitāte

12.

Metodes jutība

13.

Riska faktori (darbības, atrašanās vietas un teritorijas)

14.

Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

15.

Vizuālu pārbaužu skaits

16.

Paraugu skaits

17.

Slazdu skaits

18.

Slazdu izlikšanas vietu skaits

19.

Testu skaits

20.

Citu pasākumu skaits

21.

Rezultāti

22.

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

23.

Panāktais ticamības līmenis

24.

Izplatības novērtējums

Nosaukums

Izveides datums

Apraksts

Skaits

Saimnieksugas

Platība (ha vai cita, piemērotāka, mērvienība)

Pārbaudes vienības

Apraksts

Vienības

Vizuālās pārbaudes

Izķeršana ar slazdiem

Testēšana

Citas metodes

Riska faktors

Riska pakāpes

Atrašanās vietu skaits

Relatīvie riski

Saimniekaugu populācijas īpatsvars

pozitīvi

negatīvi

nenoteikti

Skaits

Datums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Izskaidro pamatpieņēmumus, uz kuriem balstīts katra kaitīgā organisma apsekojuma plāns. Apkopo un pamato:

—

mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības,

—

atklāšanas metodi un metodes jutību,

—

riska faktoru(-us), norādot riska līmeņus un attiecīgos relatīvos riskus un saimniekaugu populācijas īpatsvarus.

Par 1. sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, pēc kuras norobežoto teritoriju (NT) var identificēt, un tās izveides datumu.

Par 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.

Par 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Par 4. sleju: norāda pieeju: izskaušana vai izplatības ierobežošana. Aizpilda tik rindu, cik vajadzīgs atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas šajās teritorijās tiek izmantotas.

Par 5. sleju: norāda apsekoto NT zonu, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs: atsevišķās rindās norāda invadēto zonu (IZ) vai buferzonu (BZ). Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km, kuri piekļaujas BZ robežai, ap stādaudzētavām u. tml.).

Par 6. sleju: norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu, aprakstam izvēloties vienu no šiem ierakstiem:

1.

Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīndārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

2.

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas, 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls);

3.

Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta vieta, kas nav siltumnīca; 3.3. publiska vieta, kas nav siltumnīca; 3.4. citi apstākļi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, tirdzniecības vietas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība).

Par 7. sleju: norāda gada mēnešus, kad tika veikti apsekojumi.

Par 8. sleju: norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimnieksugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulācija tiek definēta kā pārbaudes vienību kopums. Tās lielumu lauksaimniecības platībām parasti nosaka hektāros, bet tie var būt zemes gabali, lauki, siltumnīcas utt. Izvēli pamato pamatpieņēmumos. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas pārbaudīti ar nolūku identificēt un atklāt kaitīgos organismus.

Par 9. sleju: norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, aprakstot šīs vienības un norādot mērvienības. “Epidemioloģiskā vienība” ir viendabīga platība, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķpopulācijas apakšvienības, kas ir epidemioloģijas ziņā viendabīgas un kurās ir vismaz viens saimniekaugs. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie var būt kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai arī hektāri. Epidemioloģisko vienību izvēle jāpamato pamatpieņēmumos.

Par 10. sleju: norāda apsekojumā izmantotās metodes, tostarp darbību skaitu katrā gadījumā atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja slejā prasītā informācija uz konkrēto gadījumu neattiecas, norāda “neattiecas”.

Par 11. sleju: norāda paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka tiks paņemtas inficētas auga daļas no inficēta auga. Attiecībā uz vektoriem tā ir apsekojamajā teritorijā esoša pozitīva vektora ķeršanas metodes efektivitāte. Attiecībā uz augsni efektivitāte nozīmē to, ka tiks paņemts augsnes paraugs, kurš satur apsekojamajā teritorijā esošu kaitīgo organismu.

Par 12. sleju: “metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutību definē kā varbūtību, ka pozitīvu testa rezultātu dod saimniekaugs, kas tiešām ir pozitīvs. Tas ir paraugu ņemšanas efektivitātes (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiek paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratorijas tests).

Par 13. sleju: riska faktorus norāda atsevišķās rindās, aizpildot tik rindu, cik vajadzīgs. Attiecībā uz katru riska faktoru norāda riska līmeni, attiecīgo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Par B sleju: norāda informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Ja slejā prasītā informācija uz konkrēto gadījumu neattiecas, norāda “neattiecas”. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Atklāšanas metodes”.

Par 18. sleju: norāda slazdu izlikšanas vietu skaitu, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (17. sleja) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots dažādās vietās).

Par 21. sleju: norāda, cik paraugi devuši pozitīvu, negatīvu vai nenoteiktu rezultātu. “Nenoteikti” ir tie analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.

Par 22. sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumiem tajā gadā, kad veikts apsekojums. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 25. slejā (“Piezīmes”).

Par 23. sleju: norāda apsekojuma jutību (definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31). Šo vērtību, kas raksturo panākto ticamības pakāpi attiecībā uz brīvumu no kaitīgā organisma, aprēķina, balstoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutību un izplatības novērtējumu.

Par 24. sleju: norāda izplatības novērtējumu, kas balstās uz tādu aplēsi par iespējamo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Izplatības novērtējums tiek izvirzīts par apsekojuma mērķi un atbilst riska pārvaldītāju atrastajam kompromisam starp kaitēkļa klātbūtnes risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Parasti atklāšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.


(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (IMSOC regula) (OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1715/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/311/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)