<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-61/21</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CC0061</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:359">EU:C:2022:359</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>27</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>27</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑61/21</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Ministre de la Transition écologique</HT></HT> <HT TYPE="SC">un</HT> <HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Premier ministre</HT> (Valsts atbildība par gaisa piesārņojumu)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20220505">2022. gada 5. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑61/21</HT></P><P>JP</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Transition écologique,</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Premier ministre</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Cour administrative d’appel de Versailles</HT> (Versaļas Administratīvā apelācijas tiesa, Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2008/50/EK</KEYWORD><KEYWORD>Gaisa kvalitāte</KEYWORD><KEYWORD>Robežlielumi cilvēku veselības aizsardzībai</KEYWORD><KEYWORD>Pārsniegšana</KEYWORD><KEYWORD>Gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbildība</KEYWORD><KEYWORD>Privātpersonu tiesības saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu veselībai, kas radies Savienības tiesību aktu pārkāpuma dēļ</KEYWORD><KEYWORD>Būtisks pārkāpums</KEYWORD><KEYWORD>Tieša cēloņsakarība</KEYWORD><KEYWORD>Pārkāpuma novērtēšanas datums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ambiciozie apkārtējā gaisa kvalitātes robežlielumi saskaņā ar Direktīvu 2008/50<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (<DATE ISO="20080521">2008. gada 21. maijs</DATE>) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="152" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 152, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas <DATE ISO="20150828">2015. gada 28. augusta</DATE> Direktīvu (ES) 2015/1480 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="226" PAGE.FIRST="4" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 226, 4. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> daudzviet (vēl?) netiek pietiekami ievēroti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Papildus spriedumiem, kas attiecas uz prasītāja dzīvesvietu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegšana)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220428">2022. gada 28. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Robežlielumi – PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑286/21</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:319">EU:C:2022:319</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200430">2020. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Rumānija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežvērtību pārsniegšana)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑638/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:334">EU:C:2020:334</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210203">2021. gada 3. februāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Ungārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi</NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑637/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:92">EU:C:2021:92</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija (NO<HT TYPE="SUB">2</HT> robežlielumi</NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑635/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:437">EU:C:2021:437</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr 2022. gadā šajā jomā ir paredzēts pieņemt svarīgus lēmumus. Politiskā līmenī Komisija plāno iesniegt priekšlikumus, lai pārskatītu spēkā esošās tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Https://ec.europa.eu/info/law/better‑regulation/have‑your‑say/initiatives/12677‑Luftqualitat‑Uberarbeitung‑der‑EU‑Vorschriften_de, apmeklēta 2022. gada 25. februārī.</P></NOTE>. Vienlaikus tiek izskatītas dažādas tiesvedības, kurās Tiesa var precizēt būtiskus jautājumus par tiesiskā regulējuma īstenošanu. Papildus lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu par direktīvas nozīmi projektu apstiprināšanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Lieta C‑375/21, <HT TYPE="ITALIC">Sdruzhenie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Za Zemyata – dostap do pravosadie</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> u.c. (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="401" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="2021">OV 2021, C 401, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un pirmo tiesvedību par kavējuma naudas<?PAGE NO="2"?> noteikšanu, lai izpildītu notiesājošu spriedumu par direktīvas pārkāpšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Lieta C‑174/21, Komisija/Bulgārija (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="206" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2021">OV 2021, C 206, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, šajā tiesvedībā rodas jautājums, vai privātpersonas var prasīt atlīdzinājumu par kaitējumu veselībai, kas izriet no robežlielumu neievērošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šīs tiesvedības pamatā ir dalībvalstu ārpuslīgumiskās atbildības par Savienības tiesību pārkāpumiem pirmais nosacījums, proti, vai Direktīvas 2008/50 tiesību normas rada tiesības privātpersonām. Turklāt ir jāaplūko jautājums, pie kādiem nosacījumiem iespējamais direktīvas pārkāpums ir pietiekami būtisks, kā arī pierādījumi par tiešu cēloņsakarību starp pārkāpumu un kaitējumu, lai iesniedzējtiesai sniegtu norādes par pārkāpuma novērtēšanai noteicošo brīdi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pamatlietas faktu rašanās laikā tiesību normas par gaisa kvalitāti sākotnēji bija ietvertas Direktīvā 96/62<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Padomes Direktīva 96/62/EK (<DATE ISO="19960927">1996. gada 27. septembris</DATE>) par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="296" PAGE.FIRST="55" DATE.PUB="1996">OV 1996, L 296, 55. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un Direktīvā 1999/30<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Padomes Direktīva 1999/30/EK (<DATE ISO="19990422">1999. gada 22. aprīlis</DATE>) par robežvērtību [robežlielumu] noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="163" PAGE.FIRST="41" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 163, 41. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kuras no <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnija</DATE> tika aizstātas ar Direktīvu 2008/50.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Direktīva 96/62</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 96/62 1. panta pirmo ievilkumu tās mērķis ir noteikt kopējās stratēģijas pamatprincipus, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>noteiktu un izvirzītu mērķus attiecībā uz apkārtējā gaisa kvalitāti Kopienā nolūkā nepieļaut, novērst vai samazināt piesārņojuma kaitējumu iedzīvotāju veselībai un videi kopumā<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>. Tas izriet arī no otrā apsvēruma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 96/62 2. panta 5. punktu jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>robežvērtība robežlielums]<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>nozīmē uz zinātnisku pētījumu pamata noteiktu līmeni, ko nosaka ar mērķi nepieļaut, novērst vai samazināt piesārņojošas vielas kaitējumu cilvēku veselīb[ai] un/vai videi kopumā, kas jāsasniedz konkrētā termiņā un ko pēc tam vairs nedrīkst pārsniegt<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 96/62 7. pantā bija ietvertas vispārīgas prasības gaisa kvalitātes uzlabošanai:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis veic robežvērtību [robežlielumu] ievērošanas nodrošināšanai vajadzīgos pasākumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pasākumi, ko veic šajā direktīvā izvirzīto mērķu sasniegšanai:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ņem vērā gaisa, ūdens un augsnes aizsardzības integrēto pieeju;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nav pretrunā Kopienas tiesību aktiem par darbinieku drošību un veselības aizsardzību darba vietā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>būtiski nelabvēlīgi neietekmē vidi citās dalībvalstīs.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izstrādā rīcības plānus, kur gadījumiem, kad pastāv robežvērtību [robežlielumu] un/vai trauksmes sliekšņu pārsniegšanas risks, paredz īstermiņa pasākumus šā riska un šādu<?PAGE NO="3"?> notikumu varbūtējā ilguma samazināšanai. Šajos plānos katrā konkrētā gadījumā var paredzēt ierobežot un vajadzības gadījumos pārtraukt darbības, ieskaitot mehānisko transportlīdzekļu satiksmi, kas izraisa robežvērtību [robežlielumu] pārsniegšanu.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 96/62 8. pants attiecās uz zonām, kurās piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis sastāda zonu un aglomerāciju sarakstu, kurās viena vai vairāku piesārņojošu vielu koncentrācija pārsniedz robežvērtības [robežlielumus] un pielaides summu.</ALINEA><ALINEA>Ja kādai piesārņojošai vielai pielaide nav noteikta, zonas un aglomerācijas, kurās tās radītais piesārņojums pārsniedz noteikto robežvērtību [robežlielumu], pielīdzina šā punkta pirmajā daļā minētajām zonām un aglomerācijām un uz tām attiecas 3., 4. un 5. punkta noteikumi.</ALINEA><ALINEA>2. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1. punktā minētajās zonās un aglomerācijās dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izstrādāts un īstenots plāns vai programma piesārņojuma samazināšanai līdz robežvērtībai [robežlielumam] noteiktā termiņā.</ALINEA><ALINEA>Minētais plāns vai programma jānodod atklātībai, un tajā obligāti jābūt vismaz IV pielikumā uzskaitītajai informācijai.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1. punktā minētajās zonās un aglomerācijās, kurās robežvērtības [robežlielumi] pārsniedz vairākas piesārņojošas vielas, dalībvalstis izstrādā vienotu plānu šo vielu radītā piesārņojuma samazināšanai.</ALINEA><ALINEA>5. [..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 96/62 divpadsmito apsvērumu arī šīs tiesību normas mērķis bija aizsargāt veselību un vidi kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 96/62 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā bija noteikts termiņš plānu paziņošanai saskaņā ar 8. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>attiecībā uz zonām, kas minētas 8. panta 1. punktā:</P><P>i) [..]</P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>nosūta Komisijai 8. panta 3. punktā minētos plānus vai programmas ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc tā gada beigām, kurā piesārņojums novērots<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Direktīvas 96/62 IV pielikumā bija paredzēts, ka plānos vai programmās robežvērtību [robežlielumu] sasniegšanai it īpaši ietver informāciju par piesārņojuma cēloņiem un prognozēm laikā gaisa kvalitātes uzlabošanai veikto pasākumu dēļ:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pārmērīga piesārņojuma lokalizācija</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apgabals</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>pilsēta (karte)</P></ITEM><ITEM><P>mērījumu stacija (karte, ģeogrāfiskās koordinātes).</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vispārīga informācija</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>zonas veids (pilsēta, rūpnieciska vai lauku teritorija)</P></ITEM><ITEM><P>piesārņotās teritorijas aptuvenā platība (km<HT TYPE="SUP">2</HT>) un piesārņojuma apdraudēto iedzīvotāju skaits</P></ITEM><ITEM><P>klimatiskie dati</P></ITEM><ITEM><P>attiecīgie topogrāfiskie dati</P></ITEM><ITEM><P>pietiekama informācija par mērķiem, kam zonā vajadzīga aizsardzība.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>[..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piesārņojuma veids un novērtējums</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>agrākos gados novērotās koncentrācijas (pirms gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas)</P></ITEM><ITEM><P>kopš projekta sākuma izmērītās koncentrācijas</P></ITEM><ITEM><P>novērtēšanai izmantotās metodes.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piesārņojuma izcelsme</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>galveno piesārņojuma avotu saraksts (karte)</P></ITEM><ITEM><P>šo avotu kopējās emisijas apjoms (t/gadā)</P></ITEM><ITEM><P>informācija par piesārņojumu, kas pārnests no citiem apgabaliem.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Situācijas analīze</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ziņas par piesārņojuma līmeņa pārsniegšanu izraisītājiem faktoriem (pārnese, ieskaitot pārrobežu pārnesi, piesārņojuma veidošanās)</P></ITEM><ITEM><P>ziņas par gaisa kvalitātes uzlabošanas iespējamajiem pasākumiem.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ziņas par pasākumiem vai projektiem gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas pieņemti vai īstenoti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, t.i.,</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>vietējiem, reģionāliem, valsts un starptautiskiem pasākumiem</P></ITEM><ITEM><P>šo pasākumu rezultātu novērtējums.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="5"?><ITEM><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ziņas par pasākumiem vai projektiem, kas piesārņojuma samazināšanai pieņemti pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās</HT></TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>visu projektā noteikto pasākumu uzskaitījums un apraksts</P></ITEM><ITEM><P>ieviešanas grafiks</P></ITEM><ITEM><P>gaisa kvalitātes uzlabošanās plānotais novērtējums un šo mērķu sasniegšanai paredzētais laiks</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ziņas par plānotajiem vai pētāmajiem ilgtermiņa pasākumiem vai projektiem</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Direktīva 1999/30</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Direktīvā 1999/30 bija noteikti robežlielumi un trauksmes sliekšņi sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā, kas ir nepieciešami Direktīvas 96/62 piemērošanai. Direktīvas 1. pantā ir apstiprināts, ka šī regulējuma mērķis ir nepieļaut, novērst vai samazināt piesārņojuma kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/30 4. pantā un II pielikuma I iedaļā paredzētās cilvēku veselības aizsardzībai noteiktie robežlielumi bija piemērojami attiecībā uz slāpekļa dioksīdu (NO<HT TYPE="SUB">2</HT>) no <DATE ISO="20100101">2010. gada 1. janvāra</DATE>. Pirmkārt, slāpekļa dioksīda stundas robežvērtība 200 μg/m<HT TYPE="SUP">3</HT> kalendārā gada laikā nedrīkstēja tikt pārsniegta vairāk kā 18 reizes. Otrkārt, gada robežvērtība tika noteikta 40 μg/m<HT TYPE="SUP">3</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Savukārt makrodaļiņu (PM<HT TYPE="SUB">10</HT>) gadījumā Direktīvas 1999/30 5. pantā un III pielikuma I iedaļas 1. posmā paredzētās cilvēku veselības aizsardzībai noteiktie robežlielumi bija piemērojami jau no <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE>. Cilvēku veselības aizsardzībai noteiktā PM<HT TYPE="SUB">10</HT> piesārņojuma diennakts robežlielums 50 μg/m<HT TYPE="SUP">3</HT> kalendārā gada laikā nedrīkstēja tikt pārsniegts vairāk kā 35 reizes. PM<HT TYPE="SUB">10</HT> gada robežlielums tika noteikts 40 μg/m<HT TYPE="SUP">3</HT> gadā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">C.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Direktīva 2008/50</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/50 pirmajos divos apsvērumos ir aprakstīti tās vispārīgie mērķi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>(1)</NO.P><TXT>[..] Sestajā Kopienas vides rīcības programmā ir atzīta vajadzība samazināt piesārņojumu līdz līmenim, kas pēc iespējas mazāk kaitē cilvēku veselībai, pievēršot īpašu uzmanību paaugstināta riska grupām piederīgiem iedzīvotājiem un videi kopumā, uzlabot gaisa kvalitātes monitoringu un novērtēšanu, ietverot piesārņojošo vielu nosēdumus, un nodrošināt sabiedrību ar informāciju.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi kopumā, ir jo īpaši svarīgi apkarot piesārņojošo vielu emisijas piesārņojuma avotā un apzināt un īstenot efektīvākos emisiju mazināšanas pasākumus vietējā, valsts un Kopienas mērogā. Tādēļ būtu jāizvairās no kaitīgu gaisu piesārņojošo vielu emisijām, tās būtu jānovērš vai jāsamazina un jāparedz attiecīgi gaisa kvalitātes standarti, ievērojot atbilstīgus Pasaules Veselības organizācijas standartus, pamatnostādnes un programmas.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/50 1. panta 1. punktā ir noteikts tās galvenais mērķis:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ar šo direktīvu ir paredzēti pasākumi, lai:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>noteiktu un izvirzītu mērķus gaisa kvalitātei, novēršot, nepieļaujot vai mazinot kaitīgu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi kopumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/50 2. panta 5. punktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>robežlielums<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>zinātniski pamatots piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu šā piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību un/vai uz vidi kopumā un kas jāsasniedz noteiktā termiņā, un ko pēc tam nedrīkst pārsniegt<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punktā ir noteikts pienākums nodrošināt atbilstību dažādiem robežlielumiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Dalībvalstis nodrošina to, ka sēra dioksīda, PM<HT TYPE="SUB">10</HT>, svina un oglekļa oksīda koncentrācija gaisā to zonās un aglomerācijās nepārsniedz XI pielikumā noteiktos robežlielumus.</ALINEA><ALINEA>Robežlielumus, kas XI pielikumā noteikti attiecībā uz slāpekļa dioksīdu un benzolu, nedrīkst pārsniegt no minētajā pielikumā norādītās dienas.</ALINEA><ALINEA>Atbilstību šīm prasībām novērtēs saskaņā ar III pielikumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Šajā lietā nozīmīgie slāpekļa dioksīda un cieto daļiņu (PM<HT TYPE="SUB">10</HT>) robežlielumi saskaņā ar Direktīvas 2008/50 XI pielikumu atbilst Direktīvā 99/30 noteiktajiem robežlielumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/50 22. pantā, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, ir atļauts atlikt izpildes termiņu robežlielumu atbilstībai:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="022.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā atbilstību slāpekļa dioksīda vai benzola robežlielumiem nevar sasniegt XI pielikumā paredzētajā termiņā, dalībvalstis šai konkrētajai zonai vai aglomerācijai var atlikt minēto termiņu par ne vairāk kā pieciem gadiem ar nosacījumu, ka saskaņā ar 23. pantu gaisa kvalitātes plānu izstrādā zonām un aglomerācijām, uz kurām attiektos atlikšana; šādu gaisa kvalitātes plānu papildina ar XV pielikuma B iedaļā minēto informāciju, kas saistīta ar attiecīgām piesārņojošām vielām, un tajā uzskatāmi parāda, kā līdz jaunā termiņa beigām nodrošinās atbilstību robežlielumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="022.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā atbilstību XI pielikumā noteiktajiem PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumiem nevar sasniegt konkrētajai vietai raksturīgu izkliedes īpatnību, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai pārrobežu ietekmes dēļ, dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma līdz <DATE ISO="20110611">2011. gada 11. jūnijam</DATE> nodrošināt atbilstību minētajiem robežlielumiem, ja ir ievēroti 1. punktā paredzētie nosacījumi un ja dalībvalsts pierāda, ka, lai ievērotu termiņus, ir veikti visi atbilstīgie pasākumi valsts, reģionālā un vietējā līmenī.</ALINEA><ALINEA>3. [..]</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="7"?><PARAG IDENTIFIER="022.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis dara Komisijai zināmus gadījumus, kad tās uzskata, ka jāpiemēro 1. vai 2. punkts, kā arī dara zināmu 1. punktā minēto gaisa kvalitātes plānu, tostarp visu attiecīgo informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu to, vai attiecīgie nosacījumi ir ievēroti. Komisija novērtējumā ņem vērā dalībvalsts veikto pasākumu aplēsto ietekmi uz apkārtējā gaisa kvalitāti dalībvalstīs patlaban un nākotnē, kā arī Kopienas pašreizējo pasākumu un plānoto Kopienas pasākumu, kurus Komisija ierosinās, aplēsto ietekmi uz gaisa kvalitāti.</ALINEA><ALINEA>Ja deviņos mēnešos no minētā paziņojuma saņemšanas dienas Komisija nav cēlusi iebildumus, uzskata, ka attiecīgie nosacījumi 1. vai 2. punkta piemērošanai ir ievēroti.</ALINEA><ALINEA>Ja ir iebildumi, Komisija var prasīt, lai dalībvalstis precizē esošos vai izstrādā jaunus gaisa kvalitātes plānus.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Air Quality – Time extensions (https://ec.europa.eu/environment/air/quality/time_extensions.htm, apmeklēta 2022. gada 21. februārī).</P></NOTE> attiecībā uz šeit aplūkojamo Parīzes aglomerācijas teritoriju Francija ir gan nosūtījusi paziņojumus termiņu attiecībā uz PM<HT TYPE="SUB">10</HT> un slāpekļa dioksīdu pagarināšanai, tomēr Komisija visos gadījumos ir iebildusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. it īpaši 21., 25. un 32. apsvērumu <DATE ISO="20090702">2009. gada 2. jūlija</DATE> Lēmumā C(2009) 5244 final, 10., 14.–16., 19. un 30. apsvērumu <DATE ISO="20101217">2010. gada 17. decembra</DATE> Lēmumā C(2010) 9168 final, attiecīgi par PM<HT TYPE="SUB">10</HT>, kā arī <DATE ISO="20130222">2013. gada 22. februāra</DATE> Lēmuma C(2013) 920 final 1. pantu par slāpekļa dioksīdu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, pārsniedzot robežlielumus konkrētās zonās vai aglomerācijās, ir jāizstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, lai nodrošinātu atbilstību vērtībām:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Ja konkrētās zonās vai aglomerācijās piesārņojošo vielu koncentrācija gaisā pārsniedz kādu robežlielumu vai mērķlielumu, kā arī attiecīgu pielaides robežu, dalībvalstis minētajām zonām vai aglomerācijām nodrošina gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādi, lai panāktu atbilstību attiecīgajam robežlielumam vai mērķlielumam, kā paredzēts XI un XIV pielikumā.</ALINEA><ALINEA>Robežlielumiem, kuru sasniegšanas termiņš jau ir beidzies, gaisa kvalitātes plānos paredz piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks. [..]</ALINEA><ALINEA>Šajos gaisa kvalitātes plānos iekļauj vismaz XV pielikuma A iedaļā minēto informāciju un var iekļaut 24. pant[ā] minētos pasākumus. Šos plānus tūlīt dara zināmus Komisijai, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc tā gada beigām, kad novērots pirmais pārsniegums.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/50 XV pielikuma A iedaļā minētās prasības būtībā atbilst Direktīvas 96/62 IV pielikuma prasībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā ir tas, ka Parīzes aglomerācijā tiek pārsniegti apkārtējā gaisa kvalitātes robežlielumi. Tādējādi 2019. gadā Tiesa ir konstatējusi, ka slāpekļa dioksīda robežlielumi ir pārsniegti kopš 2010. gada, kad bija jāpanāk to atbilstība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Nesen tā ir nolēmusi turklāt, ka laikposmā no 2005. līdz 2019. gadam nav ievēroti arī PM<HT TYPE="SUB">10</HT><?PAGE NO="8"?> robežlielumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220428">2022. gada 28. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Robežlielumi – PM<HT TYPE="SUB">10</HT>)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑286/21</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:319">EU:C:2022:319</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tāpat Francijas <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) attiecībā uz Parīzi ir konstatējusi ilgstošu slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegšanu līdz 2020. gadam, kā arī PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumu pārsniegšanu 2018. un 2019. gadā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P><HT TYPE="ITALIC">Conseil d’Etat</HT> (Valsts padome) spriedums, <DATE ISO="20210804">2021. gada 4. augusts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Association les Amis de la Terre France et autres</HT> (428409, FR:CECHR:2021:428409.<DATE ISO="20210804">20210804</DATE>, <DATE ISO="20210804">4</DATE>. un 5. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Prasītājs pamatlietā lūdz, lai <HT TYPE="ITALIC">Departement Val‑d’Oise</HT> [Valduāzas departamenta], kas ir daļa no Parīzes aglomerācijas, prefekts veiktu pasākumus Direktīvā 2008/50 paredzēto robežlielumu ievērošanai. Viņš arī pieprasa kompensāciju par dažādu kaitējumu, kuri tiek lēsti 21 miljona eiro apmērā, ko viņš saista ar gaisa piesārņojumu. Traucējumi esot parādījušies kopš 2003. gada un laika gaitā esot pat pasliktinājušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Prasītājs savas prasījuma tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu it īpaši pamato ar to, ka Parīzes aglomerācijas, kurā viņš dzīvo, gaisa kvalitātes pasliktināšanās dēļ viņam ir nodarīts kaitējums veselībai. Pēc viņa domām, šī pasliktināšanās ir pamatota ar to, ka Francijas iestādes nav izpildījušas savus Direktīvā 2008/50 paredzētos pienākumus. Tādēļ viņš atsaucas uz valsts atbildību, lai saņemtu atlīdzinājumu par apgalvoto viņa veselībai nodarīto kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif de Cergy-Pontoise</HT> (Seržī-Pontuāzas administratīvā tiesa, Francija) noraidīja prasību, apelācijas sūdzība tagad tiek izskatīta <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative d’appel de Versailles</HT> (Versaļas Administratīvā apelācijas tiesa, Francija). Tā norāda, ka, lai pieņemtu lēmumu par kaitējuma atlīdzinājumu, ir jāprecizē Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta un 23. panta 1. punkta tvērums. Jautājums ir par to, vai privātpersonai ir jāpiešķir tiesības uz kaitējuma, kas ietekmē viņas veselību, atlīdzināšanu gadījumā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts pietiekami būtiski pārkāpj no šīm tiesību normām izrietošos pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tādēļ <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative d'appel de Versailles</HT> (Versaļas Administratīvā apelācijas tiesa) Tiesai uzdod šādus jautājumus:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Vai piemērojamās Eiropas Savienības tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta un 23. panta 1. punkta, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām, ja Eiropas Savienības dalībvalsts pietiekami būtiski neizpilda no tām izrietošos pienākumus, privātpersonas iegūst tiesības saņemt no attiecīgās dalībvalsts atlīdzinājumu par kaitējumu, kas ietekmē viņu veselību un attiecībā uz kuru ir noteikta tieša un neapšaubāma cēloņsakarība ar gaisa kvalitātes pasliktināšanos?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Kādiem nosacījumiem, pieņemot, ka iepriekš minētās tiesību normas tiešām var radīt šādu tiesības uz atlīdzinājumu par kaitējumu veselībai, šo tiesību iegūšana ir pakārtota, it īpaši attiecībā uz datumu, kurā ir jāvērtē attiecīgās dalībvalsts pienākumu neizpilde?</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Prasītājs pamatlietā, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Polija un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Francijas Republika, Īrija, Nīderlandes Karaliste, Polija un Eiropas Komisija piedalījās tiesas sēdē <DATE ISO="20220315">2022. gada 15. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">IV. Tiesiskais vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Saistībā ar Savienības tiesiskā regulējuma par gaisa kvalitātes aizsardzību īstenošanu Tiesa jau ir atgādinājusi par principu par valsts atbildību par privātpersonām radītajiem zaudējumiem, pieļaujot Savienības tiesību pārkāpumu, kurā tā ir vainojama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu mērķis tagad ir precizēt, kādā mērā Savienības tiesībās noteikto robežlielumu gaisa kvalitātes aizsardzībai pārkāpums faktiski var pamatot prasījuma tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normu pilnīgs iedarbīgums tiktu apdraudēts un tajās nostiprināto tiesību aizsardzība tiktu vājināta, ja privātpersonām nebūtu iespējams prasīt atlīdzinājumu gadījumos, kad to tiesības tiek aizskartas, dalībvalstij pārkāpjot Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911119">1991. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Francovich</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/90 un C‑9/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:428">EU:C:1991:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:166">EU:C:2013:166</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190624">2019. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Popławski</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑573/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:530">EU:C:2019:530</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tādējādi privātpersonām, kurām ir nodarīts kaitējums, ir tiesības uz atlīdzinājumu, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, ja pārkāptās Savienības tiesību normas priekšmets ir piešķirt tiesības privātpersonām, ja šīs normas pārkāpums ir pietiekami būtisks un ja ir tieša cēloņsakarība starp šo pārkāpumu un privātpersonām nodarīto kaitējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090324">2009. gada 24. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Danske Slagterier</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑445/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:178">EU:C:2009:178</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Euromin Holdings</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Cyprus</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑735/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1014">EU:C:2020:1014</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Pirmajā prejudiciālajā jautājumā tiek prezumēts, ka pastāv pietiekami būtisks pārkāpums un tieša cēloņsakarība. Tā mērķis ir noskaidrot, vai Direktīvā 2008/50 noteiktās prasības attiecībā uz gaisa kvalitāti piešķir privātpersonām tiesības, proti, vai šo prasību neievērošana vispār var pamatot tiesības uz atlīdzinājumu (par to A sadaļā). Ja tas tā ir, otrā jautājuma mērķis ir precizēt nosacījumus šādu tiesību iegūšanai, it īpaši attiecībā uz datumu, kurā ir jāvērtē attiecīgās dalībvalsts pienākumu neizpildes esamība. Šajā sakarā tad tomēr vēl ir jāizskata, pie kādiem nosacījumiem ir konstatējams būtisks pārkāpums un tieša cēloņsakarība (par to B sadaļā).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pirmais jautājums – tiesību piešķiršana ar tiesību normām par gaisa kvalitāti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu Savienības tiesību pārkāpuma rezultātā vispirms nozīmē, ka pārkāptās Savienības tiesību normas mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, kurām ir nodarīts kaitējums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911119">1991. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Francovich</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/90 un C‑9/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:428">EU:C:1991:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur un Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:166">EU:C:2013:166</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Presidenza del Consiglio dei Ministri</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑129/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:566">EU:C:2020:566</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Ir tiesa, ka saistībā ar tiesību uz kaitējuma atlīdzinājumu pamatojumu nav svarīgi, vai attiecīgā tiesību norma ir tieši piemērojama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Euromin Holdings (Cyprus)</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑735/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1014">EU:C:2020:1014</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr tieša piemērojamība ir būtiska norāde, kas liecina par labu tiesību piešķiršanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090324">2009. gada 24. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Danske Slagterier</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑445/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:178">EU:C:2009:178</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101125">2010. gada 25. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fuß</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑429/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:717">EU:C:2010:717</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210325">2021. gada 25. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Balgarska Narodna Banka</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑501/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:249">EU:C:2021:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, jo šajā gadījumā ir iespējams noteikt piešķirto tiesību saturu, kas ir priekšnosacījums prasījuma tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911119">1991. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Francovich</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/90 un C‑9/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:428">EU:C:1991:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060704">2006. gada 4. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Adeneler</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑212/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:443">EU:C:2006:443</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180124">2018. gada 24. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pantuso</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑616/16 un C‑617/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:32">EU:C:2018:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tādēļ vispirms ir jāpārbauda, vai tiesību normas par robežlielumiem un pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai ir pietiekami skaidras, lai varētu noteikt iespējamo tiesību saturu. Pēc tam ir iespējams izvērtēt, vai šo tiesību normu mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 96/62 un Direktīvas 1999/30 tiesību normu saturiskā skaidrība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Ir tiesa, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas tikai uz Direktīvu 2008/50, tomēr pamatlieta attiecas uz prasītāja [veselības] traucējumiem kopš 2003. gada. No šī datuma līdz Direktīvas 2008/50 transponēšanas termiņa beigām <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnijā</DATE> gaisa kvalitāte attiecībā uz lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minētajām piesārņojošajām vielām PM<HT TYPE="SUB">10</HT> (jautņas) un slāpekļa dioksīdu sākotnēji tika reglamentēta Direktīvā 96/62 un Direktīvā 1999/30.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Robežlielumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. panta 1. punktu dalībvalstis veica robežlielumu ievērošanas nodrošināšanai vajadzīgos pasākumus. Slāpekļa dioksīda robežlielumi izrietēja no Direktīvas 1999/30 4. panta, skatot to kopsakarā ar tās II pielikumu, un tie bija piemērojami no <DATE ISO="20100101">2010. gada 1. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi bija noteikti šīs direktīvas 5. pantā, skatot to kopsakarā ar III pielikuma I iedaļas 1. posmu, un tie bija piemērojami no <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Minētie robežlielumi un termiņi vēlāk bez grozījumiem tika pārņemti Direktīvas 2008/50 XI pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tādējādi pienākums ievērot robežlielumus pastāv kopš attiecīgi noteiktajiem datumiem, un saskaņā ar attiecīgo tiesību normu formulējumu tas ir skaidrs un beznosacījumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110510">2011. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Zviedrija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT>)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑479/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:287">EU:C:2011:287</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Portugāle (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑34/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:712">EU:C:2012:712</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑68/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:815">EU:C:2012:815</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Gaisa kvalitātes uzlabošana</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Turklāt jau Direktīvā 96/62 bija ietvertas tiesību normas par gaisa kvalitātes uzlabošanu laikposmam pirms robežlielumu piemērošanas termiņu beigām un laikposmam pēc tam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">i)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pirms robežlielumu saistošā rakstura</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Pirmais pienākums uzlabot gaisa kvalitāti pastāvēja jau pirms robežlielumi kļuva saistoši 2005. un 2010. gadā. Dalībvalstīm šajā posmā bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību robežlielumiem vēlākais brīdī, kad tie kļuva saistoši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Sīkāka informācija par šo pienākumu izrietēja no Direktīvas 96/62 8. panta. Vispirms saskaņā ar 8. panta 1. punktu dalībvalstīm bija jāidentificē zonas un aglomerācijas, kurās vienas vai vairāku piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedza robežlielumus un pielaides, kas arī noteikta Direktīvā 1999/30, summu. Attiecībā uz šādi identificētajām zonām un aglomerācijām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 96/62 8. panta 3. punktu bija jāizstrādā vai jāīsteno plāni vai programmas, lai noteiktajā termiņā, proti, datumā, kad tā kļūst saistoša, varētu tikt sasniegts robežlielums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Šajā ziņā pielaide bija noteikta procentos izteikta attiecīgās piesārņojuma robežlieluma daļa, kas tika lineāri samazināta līdz 0 % laikā no robežlielumu noteikšanas līdz to piemērošanas brīdim. Tādējādi pielaide kļuva arvien mazāka, jo tuvāks bija robežlielumu piemērošanas datums. Līdz ar attiecīgās robežvērtības piemērošanu pielaide pilnībā izzuda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Domājams, ka šis pienākums jau attiecās uz lielu skaitu zonām un aglomerācijām, kurās robežlielumi vēlāk, kad beidzās termiņš to piemērošanai, tātad 2005. vai 2010. gadā, tika pārsniegti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Tādējādi no Francijas gada ziņojuma ar anketu 2003. gadam (https://cdr.eionet.europa.eu/fr/eu/annualair/envqwuzxq/, apmeklēta 2022. gada 24. februārī) izriet, ka Parīzes aglomerācijā bija pārsniegts slāpekļa dioksīda gada robežlielums ar pielaidi (8.b tabula, 14. rinda) un PM<HT TYPE="SUB">10</HT> dienas robežlielums ar pielaidi (8.c tabula, 14. rinda).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šiem plāniem vai programmām bija jāatbilst Direktīvas 96/62 IV pielikumā noteiktajām prasībām, kas lielā mērā atbilda Direktīvas 2008/50 XV pielikuma A iedaļai. Šīs prasības nav tikai formālas, jo attiecīgajā informācijā ir atspoguļota piesārņojuma izcelsme (5. un 6. punkts), iespējamo pasākumu analīze gaisa kvalitātes uzlabošanai (6. punkts), kā arī pieņemtie un īstenotie pasākumi (7.–9. punkts), tostarp grafiks un plānotā gaisa kvalitātes uzlabojuma novērtējums (8. punkts). Loģiski, ka, lai novērtētu, vai plāns vai programma ir piemēroti, lai nodrošinātu atbilstību robežlielumiem, kad beidzas to piemērošanas termiņi, ir nepieciešama šāda informācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Papildus ir jānorāda, ka Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta pirmajā daļā līdzīgs pienākums ir paredzēts attiecībā uz sīkākām daļiņām, kuru lielums ir PM<HT TYPE="SUB">2,5</HT> un kuru robežlielums bija jāievēro tikai pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">ii)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pēc robežlielumu piemērošanas termiņu beigām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Turklāt Direktīvas 96/62 7. panta 3. punktā bija paredzēts, ka dalībvalstis izstrādā rīcības plānus, kuros gadījumiem, kad pastāv robežlielumu un/vai trauksmes sliekšņu pārsniegšanas risks, paredz īstermiņa pasākumus šā riska un šādu notikumu ilguma samazināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. un 8. panta formulējumu robežlielumu pārsniegšanas iespēja nebija paredzēta. Pirms to piemērošanas dalībvalstīm saskaņā ar 8. pantu bija pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību tiem to spēkā stāšanās brīdī. Attiecībā uz laiku pēc šī datuma 7. panta 3. punktā bija noteikts pienākums cīnīties jau pret pārsniegšanas <HT TYPE="ITALIC">risku</HT>. To apstiprināja jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>robežvērtība [robežlielums]<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> definīcija Direktīvas 96/62 2. panta 5. punktā, jo saskaņā ar to robežlielums ir jāsasniedz noteiktā termiņā un to pēc tam vairs nedrīkst pārsniegt.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tomēr spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT> Tiesa ir nospriedusi, ka dalībvalstīm nav pienākuma veikt pasākumus, lai nerastos neviens pārsniegšanas gadījums. Gluži pretēji, tā no Direktīvas 96/62, kuras mērķis ir integrēta piesārņojuma samazināšana, sistēmas secināja, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārsniegšanas risku un tās ilgumu, ņemot vērā visus tobrīd pastāvošos apstākļus un intereses. Šajā ziņā dalībvalstīm bija jānodrošina līdzsvars dažādo tobrīd aktuālo sabiedrisko un privāto interešu starpā. Uz šīs rīcības brīvības ierobežojumiem varēja atsaukties tiesās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Šis spriedums ir saprotams, ciktāl tobrīd jau bija zināms, ka daudzās dalībvalstīs PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi bija pārsniegti un ka to ievērošana prasītu ievērojamas pūles. Attiecībā uz 2010. gadā piemērojamiem slāpekļa dioksīda robežlielumiem Komisija paredzēja līdzīgu situāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Komisijas paziņojums par paziņojumiem attiecībā uz izpildes termiņu atlikšanu un atbrīvojumu no konkrētu robežlielumu piemērošanas pienākuma saskaņā ar 22. pantu Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (COM(2008) 403, galīgā redakcija, 2. lpp.).</P></NOTE>. Tādēļ Direktīvas 96/62 tekstā paustās cerības, ka robežlielumi netiks pārsniegti, izrādījās nereālas. Starp citu, īsi pirms sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT> šīs atziņas rezultātā tika pieņemta Direktīva 2008/50, kas turpinājumā tiks apskatīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa pamatoti ir uzsvērusi nepieciešamību, izstrādājot rīcības plānus, līdzsvarot dažādās intereses. Ir tiesa, ka likumdevējs, nosakot robežlielumus, jau bija paredzējis šādu līdzsvarošanu, tomēr ar Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm nevar prasīt veikt pasākumus, lai sasniegtu atbilstību robežlielumiem, kuru trūkumi ir lielāki par vides un veselības aizsardzības uzlabojumiem, kas izriet no robežlielumu piemērošanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. manus secinājumus lietā Komisija/Bulgārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT>) (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:862">EU:C:2016:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0095">95.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tomēr konstatējumi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT> attiecas tikai uz pienākumu izstrādāt rīcības plānus saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. panta 3. punktu. Taču šie plāni nedrīkst tikt izstrādāti tā, lai izslēgtu jebkādu robežlielumu pārsniegšanu. Turpretim pienākums ievērot robežlielumus bija autonoms jau saskaņā ar Direktīvu 96/62 un Direktīvu 1999/30<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110510">2011. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Zviedrija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑479/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:287">EU:C:2011:287</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Portugāle (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑34/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:712">EU:C:2012:712</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑68/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:815">EU:C:2012:815</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Robežlielumu pārsniegumus, tāpat kā citus Savienības tiesību aktu pārkāpumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850711">1985. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija</NAME.CASE> (<NO.CASE>101/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:330">EU:C:1985:330</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19971209">1997. gada 9. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑265/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:595">EU:C:1997:595</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑1/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:687">EU:C:2001:687</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0131">131.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, dalībvalstis varēja attaisnot tikai ar konkrētiem pierādījumiem par nepārvaramām grūtībām vai nepārvaramu varu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑68/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:815">EU:C:2012:815</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tātad ir jāsecina, ka Direktīvas 96/62 7. un 8. pants, skatot tos kopsakarā ar slāpekļa dioksīda un PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumiem saskaņā ar Direktīvu 99/30, pamato skaidru un beznosacījuma pienākumu ievērot robežlielumus, kas attiecībā uz PM<HT TYPE="SUB">10</HT> pastāvēja kopš <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE> un attiecībā uz slāpekļa dioksīdu – kopš <DATE ISO="20100101">2010. gada 1. janvāra</DATE>. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. panta 3. punktu dalībvalstīm, pamatojoties uz dažādo interešu līdzsvarošanu, bija jāveic tikai pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārsniegšanas ilgumu. Šis otrais pienākums ir pietiekami skaidrs tikai attiecībā uz šajā ziņā pastāvošās novērtējuma brīvības robežu pārkāpšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2008/50 tiesību normu saturiskā skaidrība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Turklāt attiecībā uz laikposmu no <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnija</DATE> ir jāizvērtē Direktīvas 2008/50, ar kuru 2008. gadā no <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnija</DATE> tika aizstāta Direktīva 96/62 un Direktīva 1999/30, tiesību normu saturiskā skaidrība.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Robežlielumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta pirmo teikumu dalībvalstis nodrošina to, ka to zonās un aglomerācijās dažādu atmosfēru piesārņojošo vielu, it īpaši PM<HT TYPE="SUB">10</HT>, koncentrācija nepārsniedz XI pielikumā noteiktos robežlielumus. Turklāt saskaņā ar 13. panta 1. punkta otro teikumu robežlielumus, kas XI pielikumā noteikti attiecībā uz slāpekļa dioksīdu un benzolu, nedrīkst pārsniegt no minētajā pielikumā norādītās dienas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Abu teikumu atšķirīgais formulējums nerada šaubas par pienākuma ievērot robežlielumus skaidrību. Tas ir izskaidrojams ar to, ka Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta pirmajā teikumā minēto piesārņojošo vielu robežlielumi, kā tas redzams XI pielikumā, bija piemērojami jau kopš 2005. gada, savukārt direktīva stājās spēkā tikai 2008. gadā. Turpretī slāpekļa dioksīda un benzola robežlielumi kļuva saistoši tikai 2010. gadā, tātad pēc direktīvas stāšanās spēkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tādēļ dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to zonās un aglomerācijās Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punktā minētā minēto piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz tās XI pielikumā noteiktos robežlielumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī turpmāk 32. zemsvītras piezīmē norādītos spriedumus.</P></NOTE>. Šajā sakarā saskaņā ar III pielikuma A iedaļas 1. punktu novērtējums nav jāveic tikai noteiktās vietās, kur cilvēki parasti neuzturas neaizsargāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:168">EU:C:2019:168</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tādēļ, aplūkojot atsevišķi, Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkts un XI pielikums šķiet pietiekami precīzi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19790405">1979. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ratti</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>148/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:110">EU:C:1979:110</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181004">2018. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Link Logistik N&amp;N</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑384/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:810">EU:C:2018:810</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Par to liecina arī tas, ka Tiesa ir vairākkārt konstatējusi, ka dalībvalstis ir pārkāpušas šo tiesību normu.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180222">2018. gada 22. februāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑336/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:94">EU:C:2018:94</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200430">2020. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Rumānija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežvērtību pārsniegšana</NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑638/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:334">EU:C:2020:334</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); 2021. gada 3. februāris, Komisija/Ungārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi) (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑637/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:92">EU:C:2021:92</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210304">2021. gada 4. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Apvienotā Karaliste (Slāpekļa dioksīda robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑664/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:171">EU:C:2021:171</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija (Slāpekļa dioksīda robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑635/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:437">EU:C:2021:437</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220428">2022. gada 28. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Robežlielumi – PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑286/21</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:319">EU:C:2022:319</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE></TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. pantu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Papildus pienākumam ievērot robežlielumus saskaņā ar Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punktu pastāv arī pienākums uzlabot gaisa kvalitāti saskaņā ar 23. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Saskaņā ar to dalībvalstis nodrošina, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni tiek izstrādāti zonām vai aglomerācijām, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija gaisā pārsniedz robežlielumu vai mērķlielumu, kā arī attiecīgu pielaides robežu, lai panāktu atbilstību attiecīgajam robežlielumam vai mērķlielumam, kā paredzēts Direktīvas 2008/50 XI un XIV pielikumā. Robežlielumiem, kuru<?PAGE NO="14"?> sasniegšanas termiņš jau ir beidzies, gaisa kvalitātes plānos paredz piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks. Šajos gaisa kvalitātes plānos iekļauj vismaz XV pielikuma A iedaļā minēto informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tādējādi ar Direktīvas 2008/50 23. pantu ir nodibināta tieša saikne starp 13. panta 1. punktā kopsakarā ar tās XI pielikumu noteikto PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumu pārsniegšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0133">133.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tādēļ iesaistītās dalībvalstis uzskata, ka Direktīvā 2008/50 nav prasīts novērst jebkādu robežlielumu pārsniegšanu, bet tās 23. panta 1. punktā ir vienīgi noteikts pienākums izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus. Polija pat apgalvo, ka pienākums ievērot robežlielumus, ņemot vērā 23. panta 1. punktu, nav beznosacījuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Šādu nostāju, šķiet, apstiprina iepriekš jau minētais spriedums <HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT>, kurā Tiesa saistībā ar Direktīvas 96/62 7. panta 3. punktu ir nospriedusi, ka dalībvalstīm nav pienākuma novērst jebkādu robežlielumu pārsniegšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdzīgi kā iepriekšējā regulējuma gadījumā, gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. pantu var izstrādāt, vienīgi balstoties uz līdzsvaru starp piesārņojuma riska samazināšanas mērķi un dažādajām pastāvošajām sabiedriskajām un privātajām interesēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0106">106.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0134">134.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tomēr jau Direktīvas 96/62 un Direktīvas 1999/30 kontekstā pastāvēja šaubas par to, vai pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir pietiekami, lai attaisnotu robežlielumu pārsniegšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. šo secinājumu 53. punktu.</P></NOTE>. Savukārt attiecībā uz Direktīvu 2008/50 Tiesa laika gaitā vairākkārt ir noraidījusi viedokli, ka dalībvalsts jau ir pilnībā izpildījusi 13. panta 1. punktā noteiktos pienākumus, ja tā ir izstrādājusi gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Saskaņā ar virspalātas nesen pasludinātu spriedumu šāda interpretācija Direktīvas 2008/50 1. panta 1. punktā atgādinātā mērķa – cilvēku veselības aizsardzības – īstenošanu atstātu dalībvalstu ziņā, un tas būtu pretrunā Savienības likumdevēja nodomiem. To Tiesa it īpaši ir secinājusi no 2. panta 5. punktā ietvertā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>robežlielums<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> definīcijas, saskaņā ar kuru tas ir jāsasniedz noteiktā termiņā un to pēc tam nedrīkst pārsniegt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Turklāt, salīdzinajumā ar Direktīvu 96/62, Direktīvā 2008/50 ir precizēts pienākums ievērot robežlielumus ar regulējumu, kas tiktu apdraudēts, ja turklāt jau ar vienkāršu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādi pietiktu, lai pamatotu pārsniegšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Direktīvas 2008/50 22. pantā ir atļauts atlikt termiņus atbilstības robežlielumiem sasniegšanai par ne vairāk kā pieciem gadiem slāpekļa dioksīda vai benzola gadījumā un par ne vairāk kā sešiem gadiem PM<HT TYPE="SUB">10</HT> gadījumā.<?PAGE NO="15"?> Termiņu atlikšana it īpaši paredz, ka dalībvalstis izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, kuri nodrošina šī atliktā termiņa ievērošanu. Savukārt gaisa kvalitātes uzlabošanas plāniem saskaņā ar 23. panta 1. punktu šis termiņš nav saistošs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tādējādi Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts skaidri definēts, tieši iedarbīgs pienākums novērst attiecīgo gaisu piesārņojošo vielu robežlielumu pārsniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Turklāt no Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta izriet skaidri noteikts <HT TYPE="ITALIC">autonoms</HT> pienākums izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, ko izraisa robežlielumu pārsniegšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Ir tiesa, ka Polija uzskata, ka Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkts nav pietiekami precīzs attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu saturu. Šajā tiesību normā neesot noteikts konkrēts termiņš pārsniegšanas izbeigšanai, bet tikai prasīts, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks. Turklāt, lai noteiktu pasākumus, nepieciešams līdzsvarot dažādās intereses, un to uzsver arī Francija un Īrija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Tomēr pret minēto ir jāiebilst, ka rīcības brīvība, kas saistīta ar interešu līdzsvarošanu, var gan būt nozīmīga, lai noteiktu, vai pārkāpums ir būtisks<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070125">2007. gada 25. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Robins</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑278/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:56">EU:C:2007:56</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130425">2013. gada 25. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hogan</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑398/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:272">EU:C:2013:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī it īpaši attiecībā uz Direktīvu 2008/50 mani secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Bulgārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:862">EU:C:2016:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī šo secinājumu 106. un nākamos punktus.</P></NOTE>, un tai var būt nozīme, arī novērtējot cēloņsakarību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Šajā sakarā skat. šo secinājumu 126. un nākamos punktus.</P></NOTE>. Tomēr nav izšķiroša nozīme tam, vai attiecīgais regulējums ir pietiekami skaidrs, lai privātpersonām piešķirtu tiesības. Drīzāk ir pietiekami, ka privātpersonas valsts tiesās var atsaukties uz šīs rīcības brīvības robežu ievērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraaijeveld</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑72/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:404">EU:C:1996:404</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑197/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:824">EU:C:2019:824</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Robežlielumu un pienākuma uzlabot gaisa kvalitāti mērķis</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Tas, vai robežlielumu un pienākuma uzlabot gaisa kvalitāti saskaņā ar Direktīvām 96/62, 1999/30 un 2008/50 mērķis ir piešķirt tiesības personām, kuru veselībai kaitējumu rada gaisa piesārņojums, ir atkarīgs ne tikai no iespējamo tiesību nosakāmības, bet galvenokārt no šī regulējuma mērķiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961008">1996. gada 8. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dillenkofer</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑178/94, C‑179/94 un C‑188/94 līdz C‑190/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:375">EU:C:1996:375</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 33. un nākamie punkti); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181004">2018. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kantarev</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑571/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:807">EU:C:2018:807</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0102">102.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Euromin Holdings (Cyprus)</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑735/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1014">EU:C:2020:1014</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Direktīvas 96/62 un 2008/50 mērķis saskaņā ar katras no tām otro apsvērumu un 1. pantu ir novērst, nepieļaut vai mazināt kaitīgu iedarbību uz cilvēku veselību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi ar šīm direktīvām ieviestajās tiesību normās par apkārtējā gaisa kvalitāti ir konkretizēti tie Savienības pienākumi vides aizsardzības un sabiedrības veselības jomā, kas izriet, piemēram, no LES 3. panta 3. punkta un LESD 191. panta 1. un 2. punkta. Tādējādi Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt<?PAGE NO="16"?> augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības, un tā cita starpā pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šis aizsardzības pienākums izriet arī no Pamattiesību hartas 2., 3. un 37. panta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:168">EU:C:2019:168</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tas, ka it īpaši PM<HT TYPE="SUB">10</HT> un slāpekļa dioksīda robežlielumi ir paredzēti cilvēku veselības aizsardzībai, izriet jau no tā, ka Direktīvas 1999/30 II un III pielikumā, kā arī Direktīvas 2008/50 13. pantā un XI pielikumā tie ir nosaukti kā robežlielumi cilvēku veselības aizsardzībai. Arī prasītāja uzsvērtā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>robežvērtība/robežlielums<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> definīcija attiecīgajā Direktīvas 96/62 un Direktīvas 2008/50 2. panta 5. punktā paredz, ka robežlielums ir noteikts, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību un/vai uz vidi kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tā kā attiecīgos gaisa kvalitātes uzlabošanas pienākumus izraisa šo robežlielumu pārsniegšana, arī šo pienākumu mērķis nenoliedzami ir veselības aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Kā to pamatoti uzsver Komisija, šīs aizsardzības dēļ Tiesa jau attiecībā uz iepriekšējām direktīvām par apkārtējā gaisa kvalitātes aizsardzību ir konstatējusi, ka indivīdiem ir jāspēj atsaukties uz šo direktīvu obligātajām prasībām kā uz <HT TYPE="ITALIC">tiesībām</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19910530">1991. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija (Sēra dioksīds un suspendētās daļiņas)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑361/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:224">EU:C:1991:224</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Vācija (Svins)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑59/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:225">EU:C:1991:225</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911017">1991. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija (Dzeramais ūdens)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑58/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:391">EU:C:1991:391</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pamatojoties uz to, tā ir ļāvusi atsaukties uz Direktīvu 96/62 un Direktīvu 2008/50<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un arī šajā kontekstā atsaukusies uz <HT TYPE="ITALIC">tiesību</HT> aizsardzību tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Taisnība, ka Polija un Īrija uzskata, ka ar veselības aizsardzības mērķi ir domāta tikai sabiedrības aizsardzība, tomēr tas nepārliecina. Tieši interese par veselību ir ļoti personiska un līdz ar to individuāla rakstura, un tai ir piemērojama tikko izklāstītā judikatūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Citādi tas varētu būt vides tiesību aktu gadījumā, kuru mērķis galvenokārt ir aizsargāt dzīvniekus, augus un dzīvotnes, bet kas tikai netieši dod labumu cilvēkiem. Šajā sakarā varētu domāt par kritisko piesārņojuma līmeni veģetācijas aizsardzībai saskaņā ar Direktīvas 2008/50 14. pantu un XIII pielikumu. Tomēr šajā gadījumā nav jālemj par to, vai šo tiesību normu mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Pretēji Īrijas viedoklim, arī princips <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> neliedz atzīt valsts atbildību par kaitējumu veselībai, kas radies tiesību normu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārkāpuma rezultātā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Tasnība, ka princips <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>piesārņotājs maksā<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir viens no LESD 191. panta 2. punktā uzskaitītajiem Savienības vides politikas principiem, tāpēc tas ir jāievēro, arī interpretējot tiesību normas par gaisa kvalitāti. Tāpat ir taisnība, ka saskaņā ar šo principu izmaksas primāri ir jāsedz gaisa piesārņotājiem, kas citās valodu versijās ir izteikts vēl skaidrāk nekā vācu <HT TYPE="ITALIC">Verursacherprinzip</HT>, kad, piemēram, angļu valodā tiek runāts par <HT TYPE="ITALIC">that the polluter should pay</HT> vai franču valodā par <HT TYPE="ITALIC">principe du pollueur-payeur</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tomēr šis princips nevar atbrīvot dalībvalstis no to atbildības, ja tās pieļauj vai nenovērš gaisa piesārņojumu, pārkāpjot Savienības tiesību aktus. Turklāt tas, ka tiesību normas par apkārtējā gaisa kvalitāti uzliek dalībvalstīm šo atbildību, ir pamatoti, jo apkārtējā gaisa piesārņojumu regulāri rada dažādi avoti, līdz ar to dalībvalstīm ir jāizlemj, cik lielā mērā konkrētiem piesārņotājiem ir jāsamazina emisijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par spriedumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Paul<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šo apsvērumu par regulējuma gaisa kvalitātes jomā mērķiem nozīme kļūst īpaši skaidra, ja to salīdzina ar spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Paul</HT>. Šis ir vienīgais spriedums, kurā Tiesa ir noraidījusi tiesības uz zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz to, ka attiecīgo tiesību normu mērķis <HT TYPE="ITALIC">nebija</HT> piešķirt tiesības privātpersonām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Šis spriedums attiecās uz tajā laikā spēkā esošajiem banku darbības uzraudzības pienākumiem, kuru mērķis bija arī noguldītāju aizsardzība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041012">2004. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Paul</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:606">EU:C:2004:606</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šīs tiesību normas daudzējādā ziņā bija līdzīgas gaisa kvalitātes aizsardzībai. Proti, abus uzdevumus – banku darbības uzraudzību un gaisa kvalitātes aizsardzību – raksturo liela sarežģītība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041012">2004. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Paul</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:606">EU:C:2004:606</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, un privātpersonu tiesības nav skaidri minētas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041012">2004. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Paul</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:606">EU:C:2004:606</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kā to šajā tiesvedībā uzsver Francija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Tomēr toreizējās tiesību normas par banku darbības uzraudzību būtiskos jautājumos atšķīrās no gaisa kvalitātes aizsardzības. Šīs atšķirības nav saistītas tikai ar atšķirīgo regulējuma priekšmetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Proti, sākotnēji attiecībā uz noguldītājiem pastāvēja īpašs aizsardzības režīms noguldījumu garantiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (<DATE ISO="19940530">1994. gada 30. maijs</DATE>) par noguldījumu garantiju sistēmām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="135" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 135, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> veidā, kas neļāva tiem piešķirt plašākas tiesības uz kompensāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041012">2004. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Paul</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:606">EU:C:2004:606</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Savukārt attiecībā uz kaitējumu veselībai, kas radies gaisa piesārņojuma dēļ, šāda īpaša regulējuma nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tomēr toreizējo tiesību normu par banku darbības uzraudzību galvenais mērķis vispirms bija panākt atļauju izsniegšanas un banku uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu. Tas deva iespēju piešķirt viena veida atļauju bankām visā Savienībā un piemērot izcelsmes dalībvalsts uzraudzības principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041012">2004. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Paul</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:606">EU:C:2004:606</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi tiesību normas par banku darbības uzraudzību saskaņā ar to juridisko pamatu bija paredzētas, lai, saskaņojot valstu prasības, īstenotu banku brīvību veikt uzņēmējdarbību. Šim nolūkam nebija nepieciešama valsts atbildība par labu noguldītājiem, kas valsts līmenī nebija paredzēta vai bija pat izslēgta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041012">2004. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Paul</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:606">EU:C:2004:606</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Savukārt tiesību normas par gaisa kvalitātes aizsardzību tika balstītas uz Savienības kompetenci vides jomā, un tādēļ to mērķis saskaņā ar LESD 191. pantu ir noteikti nodrošināt augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz cilvēku veselību. Tieši šī aizsardzība ir galvenais mērķis, savukārt iekšējā tirgus mērķiem ir labākajā gadījumā margināla un netieša loma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">5.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesiskā regulējuma finansiālo prasījumu jomā neesamība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tomēr Francijas iebildums var tikt saprasts arī tādējādi, ka tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu paredz tādas tiesību normas pārkāpumu, kurā privātpersonām ir paredzētas tiesības uz maksājumiem vai saimnieciska rakstura priekšrocībām. Tā tas nav tiesību normu par gaisa kvalitāti gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Faktiski līdzšinējos nolēmumos par labu valsts atbildībai par Savienības tiesību pārkāpumiem bieži runa bija par finansiālu prasījumu nodrošināšanu, piemēram, algas un vecuma pensijas nodrošinājumu darba devēja maksātnespējas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911119">1991. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Francovich</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/90 un C‑9/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:428">EU:C:1991:428</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070125">2007. gada 25. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Robins</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑278/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:56">EU:C:2007:56</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130425">2013. gada 25. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hogan</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑398/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:272">EU:C:2013:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> vai komplekso ceļojumu pasažieru prasījumiem ceļojumu rīkotāja maksātnespējas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961008">1996. gada 8. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dillenkofer</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑178/94, C‑179/94 un no C‑188/94 līdz C‑190/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:375">EU:C:1996:375</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 33. un nākamie punkti).</P></NOTE>, noguldījumu garantijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181004">2018. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kantarev</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑571/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:807">EU:C:2018:807</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210325">2021. gada 25. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Balgarska Narodna Banka</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑501/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:249">EU:C:2021:249</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un ieguldītāju aizsardzību pret pārmērīgām cenām pārņemšanas gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Euromin Holdings (Cyprus)</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑735/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1014">EU:C:2020:1014</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> vai noziegumos cietušo tiesībām uz kompensāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Presidenza del Consiglio dei Ministri</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑129/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:566">EU:C:2020:566</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Šķiet, ka uz to pašu norāda Tiesas apsvērumi, ka attiecīgā tiesiskā regulējuma pārkāpums tieši ietekmē cietušās personas tiesisko stāvokli (<HT TYPE="ITALIC">situation juridique</HT>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181004">2018. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kantarev</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑571/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:807">EU:C:2018:807</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0103">103.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Euromin Holdings (Cyprus)</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑735/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1014">EU:C:2020:1014</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ar to bija domātas juridiski aizsargātās mantiskās intereses saistībā ar noguldījumu garantijām un ieguldītāju aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Savukārt dalībvalsts nespēju nodrošināt robežlielumu ievērošanu nevarētu apzīmēt kā to personu tiesiskā stāvokļa maiņu, kurām tās rezultātā rodas veselības traucējumi. Drīzāk runa ir par tādu tiesisko interešu aizskārumu, kurām ir daudz lielāka nozīme nekā minētajām mantiskajām interesēm. Tas tādēļ, ka ikvienai personai ir tiesības uz fizisko un garīgo neaizskaramību, kas ir nostiprinātas Pamattiesību hartas 3. pantā un kas ieņem pirmo vietu salīdzinājumā ar citām tiesiskajām interesēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19760520">1976. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">de Peijper</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>104/75</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1976:67">EU:C:1976:67</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070605">2007. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rosengren</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑170/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:313">EU:C:2007:313</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100601">2010. gada 1. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Blanco Pérez</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Chao Gómez</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑570/07 un C‑571/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:300">EU:C:2010:300</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20211125">2021. gada 25. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Delfarma</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑488/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:956">EU:C:2021:956</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Tomēr pat neatkarīgi no ietekmes uz cietušo personu tiesisko stāvokli ir jāuzsver, ka judikatūras par valsts atbildību pamatā nav attiecīgo personu finansiālo interešu aizsardzība, bet tās mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību pilnīgu iedarbīgumu, aizsargājot tiesības, kas Savienības tiesībās ir piešķirtas privātpersonām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911119">1991. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Francovich</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/90 un C‑9/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:428">EU:C:1991:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādēļ princips par valsts atbildību par privātpersonām radītajiem zaudējumiem, pieļaujot Savienības tiesību pārkāpumu, kurā tā ir vainojama, ir raksturīgs Līgumu, uz kuriem Savienība ir balstīta, sistēmai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911119">1991. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Francovich</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/90 un C‑9/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:428">EU:C:1991:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:166">EU:C:2013:166</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tomášová</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑168/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:602">EU:C:2016:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Atbilstoši šim mērķim Tiesa ir arī atzinusi, ka IVN direktīvas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Šobrīd Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (<DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembris</DATE>) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="026" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 26, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:166">EU:C:2013:166</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040107">2004. gada 7. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wells</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:12">EU:C:2004:12</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Wiener Neustadt</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑348/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:882">EU:C:2016:882</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, lai gan prasījumi par kaitējuma atlīdzinājumu parasti varētu tikt noraidīti tiešas cēloņsakarības neesamības dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:166">EU:C:2013:166</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), taču skat. arī manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:701">EU:C:2012:701</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Turklāt veselības traucējumi ir saistīti arī ar ekonomiskiem zaudējumiem, piemēram, ārstēšanās izmaksām vai ienākumu zaudējumiem. Attiecīgi Direktīvas 2008/50 priekšlikumā Komisija ir uzsvērusi ne tikai gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību, bet arī aplēstos finansiālos zaudējumus 189 līdz 609 miljardu EUR apmērā ik gadu līdz 2020. gadam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (COM(2005) 447, galīgā redakcija, 2. lpp.).</P></NOTE>. Vismaz uz šādiem zaudējumiem attiecas tiesiskā regulējuma par gaisa kvalitātes aizsardzību aizsardzības mērķis.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">6.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Saņēmēju loks</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Taču, vai Savienība patiešām vēlējās piešķirt grūti definējamam potenciāli skarto personu lokam tiesības uz noteiktas kvalitātes gaisu, kuru pārkāpums varētu pamatot prasījuma tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Tikmēr Tiesa divpadsmit pārkāpumu procedūrās ir konstatējusi, ka desmit dalībvalstis nav ievērojušas apkārtējā gaisa kvalitātes standartus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110510">2011. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Zviedrija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT>)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑479/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:287">EU:C:2011:287</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Portugāle (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑34/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:712">EU:C:2012:712</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑68/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:815">EU:C:2012:815</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); 2018. gada 22. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Polija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT></NAME.CASE>) (<NO.CASE>C‑336/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:94">EU:C:2018:94</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200430">2020. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Rumānija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežvērtību pārsniegšana)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑638/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:334">EU:C:2020:334</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201110">2020. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Itālija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑644/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:895">EU:C:2020:895</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); 2021. gada 3. februāris, Komisija/Ungārija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi) (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑637/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:92">EU:C:2021:92</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210304">2021. gada 4. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Apvienotā karaliste (Slāpekļa dioksīda robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑664/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:171">EU:C:2021:171</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija (Slāpekļa dioksīda robežlielumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑635/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:437">EU:C:2021:437</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220428">2022. gada 28. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Robežlielumi – PM<HT TYPE="SUB">10</HT>)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑286/21</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:319">EU:C:2022:319</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Deviņos jaunākajos spriedumos pat tika konstatēti sistemātiski un pastāvīgi standartu pārkāpumi. Septiņas tiesvedības, kas cita starpā skar trīs citas dalībvalstis, pašlaik vēl atrodas izskatīšanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Lietas C‑573/19, Komisija/Itālija (Slāpekļa dioksīds); C‑730/19, Komisija/Bulgārija (Sēra dioksīds); C‑125/20, Komisija/Spānija (Slāpekļa dioksīds); C‑70/21, Komisija/Grieķija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT>); C‑342/21, Komisija/Slovākija (PM<HT TYPE="SUB">10</HT>); C‑633/21, Komisija/Grieķija (Slāpekļa dioksīds) un C‑220/22, Komisija/Portugāle (Slāpekļa dioksīds).</P></NOTE>. Vismaz Beļģijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Vācijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Francijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P><HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) spriedums, <DATE ISO="20210804">2021. gada 4. augusts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Association les Amis de la Terre France et autres</HT> (428409, FR:CECHR:2021:428409.<DATE ISO="20210804">20210804</DATE>).</P></NOTE> un Apvienotajā Karalistē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> par gaisa kvalitātes standartiem notika strīdi arī valsts tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tātad dalībvalstīm būtu jārēķinās ar lielu skaitu prasību par kaitējuma atlīdzinājumu gaisa kvalitātes standartu pārkāpumu dēļ, ja ar šiem standartiem tiktu piešķirtas attiecīgas tiesības. Pat neņemot vērā ar to saistītos finansiālos riskus, strīdi par šādām prasījuma tiesībām varētu radīt ievērojamu slogu dalībvalstu tiesām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Tomēr šie aspekti nav pretrunā tiesību atzīšanai, kas var pamatot prasījumus par kaitējuma atlīdzinājumu, jo lielais potenciāli skarto personu skaits vispirms liecina par to, cik svarīga ir atbilstoša gaisa kvalitāte.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Arī darba apjoms, kas saistīts ar prasījumiem par kaitējuma atlīdzinājumu, nešķiet acīmredzami nesamērīgs ar šīs problēmas nozīmīgumu. Gaisa kvalitātes robežlielumu gadījumā runa nav par maznozīmīgiem traucējumiem, bet gan par būtisku veselības apdraudējumu, kas var izraisīt pat priekšlaicīgu nāvi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>Eiropas Vides aģentūra, <HT TYPE="ITALIC">Unequal exposure and unequal impacts: Social vulnerability to air pollution, noise and extreme temperatures in Europe</HT>, EVA ziņojums Nr. 22/2018, 19. un 21. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Tajā pašā laikā faktiski skarto personu loks nav tik plašs, lai tas ietvertu gandrīz katru attiecīgo dalībvalstu iedzīvotāju, un iedzīvotājiem savā ziņā ar nodokļu starpniecību nāktos savstarpēji maksāt kaitējuma atlīdzinājumu. Faktiski robežlielumu pārsniegšana galvenokārt skar noteiktas iedzīvotāju grupas, kas dzīvo vai strādā īpaši piesārņotās teritorijās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Skat. arī šo secinājumu 131. un nākamos punktus.</P></NOTE>. Bieži vien tās ir personas ar zemu sociālekonomisko stāvokli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Eiropas Vides aģentūra, <HT TYPE="ITALIC">Unequal exposure and unequal impacts: Social vulnerability to air pollution, noise and extreme temperatures in Europe</HT>, EVA ziņojums Nr. 22/2018, 19.–22. lpp.</P></NOTE>, kurām ir īpaši nepieciešama tiesiskā aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Arī šī iemesla dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Skat. turklāt šo secinājumu 77. un 78. punktu.</P></NOTE> ir maldīgi tāpat kā Īrijai un Polijai uzskatīt, ka tiesiskā regulējuma par gaisa kvalitāti mērķis ir vienīgi sabiedrības aizsardzība. Ir tiesa, ka gaisa kvalitāte ir jāaizsargā vispārīgi, tomēr konkrētās problēmas rodas noteiktās vietās un skar noteiktas, identificējamas personu grupas. Tādēļ arī tikai personas, kuras tieši ietekmē robežlielumu pārsniegšana vai pārsniegšanas risks, var atsaukties uz Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un būtībā manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑197/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:274">EU:C:2019:274</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 41. un nākamie punkti).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tikko izklāstītajiem apsvērumiem Tiesa saistībā ar regulējuma par gaisa kvalitāti īstenošanu jau ir norādījusi uz iespēju atbilstoši Savienības tiesību aktiem izvirzīt prasījuma tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Umwelthilfe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑752/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1114">EU:C:2019:1114</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">7.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Atbilde uz pirmo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Īsumā ir jākonstatē, ka piesārņojošo vielu robežlielumu apkārtējā gaisā un apkārtējā gaisa kvalitātes uzlabošanas pienākumu mērķis saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. un 8. pantu, skatot tos kopsakarā ar Direktīvu 1999/30, kā arī saskaņā ar Direktīvas 2008/50 13. un 23. pantu ir piešķirt tiesības privātpersonām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Otrais jautājums – citi prasījuma tiesību uz kaitējuma atlīdzinājumu nosacījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Otrā jautājuma mērķis ir noskaidrot, no kādiem nosacījumiem ir atkarīga tiesību uz atlīdzinājumu par kaitējumu veselībai piešķiršana. Šajā ziņā iesniedzējtiesai īpaši svarīgs ir brīdis, kurā ir jānovērtē regulējuma par gaisa kvalitātes aizsardzību pārkāpuma esamība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina divi pārējie prasījuma tiesību uz kaitējuma atlīdzinājumu nosacījumi: Savienības tiesību pārkāpumam ir jābūt pietiekami būtiskam (par to 1. punktā) un starp šo pārkāpumu un kaitējumu ir jāpastāv tiešai cēloņsakarībai (par to 2. punktā)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑420/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:166">EU:C:2013:166</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Presidenza del Consiglio dei Ministri</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑129/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:566">EU:C:2020:566</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pietiekami būtisku pārkāpumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Lai noteiktu, vai pastāv pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums, iesniedzējtiesai, kurā ir celta prasība atlīdzināt kaitējumu, ir jāņem vērā visi elementi, kas raksturo tajā izskatāmo situāciju. Starp tiem ir pārkāptā noteikuma skaidrība un precizitāte, rīcības brīvības, kas pārkāptajā noteikumā ir paredzēta valsts iestādēm, apjoms, tas, vai pieļautā pārkāpuma vai radītā kaitējuma pamatā ir nodoms vai nolaidība, tas, vai iespējamā kļūda tiesību piemērošanā ir vai nav attaisnojama, tas, vai attiecīgā gadījumā Eiropas Savienības iestādes nostāja ir varējusi veicināt atturēšanos no valsts pasākumiem vai prakses, vai to īstenošanu vai turpināšanu, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0084"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hochtief Solutions Magyarországi Fióktelepe</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑620/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:630">EU:C:2019:630</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>No judikatūras turklāt izriet, ka Savienības tiesību pārkāpums katrā ziņā tad ir acīmredzami būtisks, ja tas tiek turpināts, neievērojot pienākumu neizpildi konstatējošu spriedumu, prejudiciāla nolēmuma spriedumu vai Tiesas iedibināto judikatūru attiecīgajā jomā, no kuriem skaidri redzams, ka attiecīgajai rīcībai ir pārkāpuma raksturs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0085"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Test Claimants in the FII Group Litigation</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑446/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:774">EU:C:2006:774</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0214">214.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170530">2017. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Safa Nicu Sepahan</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑45/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:402">EU:C:2017:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220118">2022. gada 18. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Thelen Technopark Berlin</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑261/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:33">EU:C:2022:33</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Robežlielumu pārsniegšana kā būtisks pārkāpums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Pienākums ievērot PM<HT TYPE="SUB">10</HT> (kopš 2005. gada) un slāpekļa dioksīda (kopš 2010. gada) robežlielumus, kas sākotnēji izrietēja no Direktīvas 96/62 7. panta 1. punkta, kā arī Direktīvas 1999/30 4. panta, skatot to kopsakarā ar II pielikumu, un 5. panta, skatot to kopsakarā ar III pielikuma I iedaļas 1. posmu, un no <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnija</DATE> – no Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta un XI pielikuma, ir nepārprotams un neparedz dalībvalstīm rīcības brīvību. No tā varētu secināt, ka šis pārkāpums jau tā rakstura dēļ bija būtisks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Tomēr spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT> Tiesa attiecībā uz Direktīvu 96/62 un Direktīvu 1999/30 ir nospriedusi, ka dalībvalstīm nav pienākuma veikt tādus pasākumus, lai nerastos neviens pārsniegšanas gadījums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0086"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Taisnība, ka vēlākie spriedumi, kas attiecas uz šīm direktīvām, liecina par to, ka robežlielumu pārsniegšana tomēr ir autonoms Savienības tiesību pārkāpums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0087"><P>Skat. šo secinājumu 53. punktu.</P></NOTE>, tomēr tobrīd jau bija piemērojama Direktīva 2008/50. Tādēļ tikai robežlielumu pārsniegšana Direktīvas 96/62 un Direktīvas 1999/30 piemērošanas laikā vēl nebija uzskatāma par būtisku Savienības tiesību aktu pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Tomēr spriedums <HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT> apstiprina tikpat skaidru un beznosacījumu pienākumu izstrādāt rīcības plānus saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. panta 3. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0088"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141119">2014. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2382">EU:C:2014:2382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šis pienākums ir cieši saistīts ar robežlielumu pārsniegšanu, jo tas neiestājas vai vismaz tiek samazināts līdz minimumam, ja dalībvalsts ir veikusi pietiekamus pasākumus, lai samazinātu gaisa piesārņojumu – vai nu pirms robežlielumu piemērošanas, vai arī to piemērošanas laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Šī saikne ir skaidri atspoguļota arī Direktīvā 2008/50, jo pienākums izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus saskaņā ar 23. pantu rodas, ja tiek pārsniegti robežlielumi saskaņā ar 13. pantu un XI pielikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>No tā es secinu, ka gan saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām direktīvām, gan Direktīvu 2008/50 apkārtējā gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegšana bez atbilstoša plāna pārsniegšanas novēršanai ir būtisks Savienības tiesību pārkāpums, kas var pamatot prasījuma tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Plānu kvalitāte</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Tomēr pretēji Polijas viedoklim, lai izslēgtu būtisku pārkāpumu, nepietiek ar to, ka vispār pastāv plāns. Drīzāk, kā norāda Itālija, plānam nedrīkst būt acīmredzami trūkumi, lai varētu izslēgt, ka robežlielumu pārsniegšana ir būtiska.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir būtiski, vai kompetentās iestādes ir ievērojušas Direktīvas 2008/50 XV pielikuma A iedaļā vai Direktīvas 96/62 IV pielikumā noteiktās prasības. Tikai tad, ja plānā ir ietverta tajā paredzētā informācija, var novērtēt, vai tas vispār ir piemērots, lai izbeigtu pārsniegšanu, vai attiecīgi to, līdz kuram datumam pārsniegšana ir jāizbeidz<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0089"><P>Skat. šo secinājumu 46. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Tomēr, pat ja ir ievērotas visas formālās prasības, robežlielumu pārsniegšana var būt pietiekami būtiska gadījumā, ja plāns acīmredzami neatbilst saturiskajām prasībām, jo kompetentās iestādes ir pārkāpušas savas rīcības brīvības robežas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0090"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Janecek</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:447">EU:C:2008:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170405">2017. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Bulgārija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:267">EU:C:2017:267</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraaijeveld</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑72/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:404">EU:C:1996:404</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑197/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:824">EU:C:2019:824</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šādi trūkumi var izpausties it īpaši tajā, ka paredzētais pārsnieguma laiks viennozīmīgi nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pēc iespējas īsāks<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> vai ka līdzekļi, kas paredzēti tā novēršanai, ir izrādījušies nepiemēroti. Tāpat ir iespējams, ka plāni ir balstīti uz acīmredzami nepareizi izvietotām paraugu ņemšanas vietām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0091"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> vai rupji kļūdainu modelēšanu, līdz ar to nav ņemts vērā faktiskais robežlielumu pārsniegšanas apjoms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Šo prasību izvērtēšana pamatlietā ir valsts tiesu kompetencē. Šajā ziņā tām būtu jāņem vērā, ka Komisija, izskatot termiņa atlikšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. pantu, jau ir noraidījusi Francijas iesniegtos plānus, tostarp attiecībā uz Parīzes aglomerāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0092"><P>Skat. šo secinājumu 20. punktu.</P></NOTE>. Tāpat Tiesa jau ir<?PAGE NO="23"?> nospriedusi, ka laikposmā no <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnija</DATE> līdz <DATE ISO="20170416">2017. gada 16. aprīlim</DATE>, tostarp attiecībā uz šo aglomerāciju, Francijas Republika acīmredzami nav laikus veikusi atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka slāpekļa dioksīda<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0093"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un PM<HT TYPE="SUB">10</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0094"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑636/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:900">EU:C:2019:900</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> robežlielumu pārsnieguma laiks ir pēc iespējas īsāks.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nozīmīgais laikposms</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Saikne starp būtisku robežlielumu pārsniegšanu un plānu pārsniegšanas novēršanai paredz, ka laikposmi, kas ir jāņem vērā, novērtējot prasījuma tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir jānosaka, ņemot vērā šo plānu. Tas tādēļ, ka jebkurš laikposms, kurā ir pārsniegts robežlielums bez pietiekama plāna, ir laikposms, kurā attiecīgā dalībvalsts ir būtiski pārkāpusi tiesību normas par gaisa kvalitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Attiecībā uz konkrēto gadījumu, t.i., Parīzes aglomerāciju, ņemot vērā, ka attiecīgie termiņi nav atlikti saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. pantu, attiecīgais robežlielumu piemērošanas datums izriet no XI pielikuma, kas šajā ziņā atbilst agrāk spēkā esošajai Direktīvai 1999/30. PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumi tātad ir piemērojami kopš <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE>, un slāpekļa dioksīda robežlielumi – kopš <DATE ISO="20100101">2010. gada 1. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Savukārt pienākums izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus atbilstoši Direktīvas 2008/50 23. pantam radās tikai pēc transponēšanas termiņa beigām <DATE ISO="20100611">2010. gada 11. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta trešo daļu šos plānus dara zināmus Komisijai tūlīt, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc tā gada beigām, kad novērots pirmais pārsniegums. No tā dažādas iesaistītās dalībvalstis secina, ka pienākums izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus stājās spēkā tikai tad, kad beidzās šis papildu termiņš.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Šī nostāja, iespējams, ir pareiza attiecībā uz robežlielumu vai mērķlielumu, kā arī attiecīgajā gadījumā esošās pielaides robežas pārsniegšanu, kas pirmo reizi ir notikusi pēc Direktīvas 2008/50 transponēšanas termiņa beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Savukārt uz pārsniegumiem, kas jau pastāvēja transponēšanas termiņa beigās, attiecās iepriekš spēkā esošie pienākumi saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. panta 3. punktu un 8. pantu, skatot tos kopsakarā ar Direktīvā 1999/30 noteiktajām pielaidēm un robežlielumiem. Ar šīm tiesību normām tika pamatots pienākums, kas ir salīdzināms ar Direktīvas 2008/50 23. pantā paredzēto, bet kas laika ziņā ir vēl plašāks<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0095"><P>Skat šo secinājumu 42. un nākamos punktus.</P></NOTE>. Tas bija spēkā jau pirms robežlielumu piemērošanas, tiklīdz tie, pieskaitot attiecīgo pielaides robežu, tika pārsniegti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Arī šo plānu nosūtīšanai Direktīvas 96/62 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā bija paredzēts divu gadu termiņš. Tomēr šiem plāniem bija jānodrošina, ka robežlielumi to piemērošanas brīdī tika ievēroti un tādējādi šajā brīdī jau bija efektīvi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="24"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Līdz ar to dalībvalstīm jau bija jābūt izstrādātiem attiecīgi nepieciešamajiem plāniem, ja robežlielumi tika pārsniegti pirms Direktīvas 2008/50 transponēšanas termiņa beigām. Šķiet, ka tāda ir situācija pamatlietā, jo Francija attiecībā uz Parīzes aglomerāciju bija nesekmīgi Komisijai lūgusi termiņu pagarinājumu attiecībā uz PM<HT TYPE="SUB">10</HT> un slāpekļa dioksīdu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0096"><P>Skat. šo secinājumu 20. punktu.</P></NOTE>, tātad tā uzskatīja, ka robežlielumi ir pārsniegti. Tomēr tas būtu jāpārbauda valsts tiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Būtisks tiesību normu par gaisa kvalitātes aizsardzību pārkāpums attiecībā uz PM<HT TYPE="SUB">10</HT> vai slāpekļa dioksīdu saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. un 8. pantu, Direktīvu 1999/30, kā arī Direktīvas 2008/50 13. un 23. pantu robežlielumu pārsnieguma to piemērošanas termiņa pārsniegšanas gadījumā ietver visus laikposmus, kuros attiecīgi piemērojamie robežlielumi tika pārsniegti, ja nebija gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna, kas atbilda Direktīvas 96/62 IV pielikumā vai Direktīvas 2008/50 XV pielikuma A iedaļā noteiktajām prasībām un kuram nebija arī citu acīmredzamu trūkumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par tiešo cēloņsakarību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Faktiskās grūtības saistībā ar prasījuma tiesību uz kaitējuma atlīdzinājumu īstenošanu ir saistītas ar tiešas cēloņsakarības pierādīšanu starp būtisku tiesību normu gaisa kvalitātes jomā pārkāpumu un konkrētu kaitējumu veselībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Principā privātpersonu, kurām nodarīti zaudējumi, pienākums juridiski pienācīgi pierādīt, kādā apmērā nodarīti zaudējumi, ko izraisījis Savienības tiesību normu pārkāpums, ir uzskatāms par nosacījumu valsts saukšanai pie atbildības par šiem zaudējumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0097"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210325">2021. gada 25. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Balgarska Narodna Banka</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑501/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:249">EU:C:2021:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0122">122.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Precīzu pierādīšanas standartu noteikšana ir valsts tiesu kompetencē. Tām ir jāpārbauda, vai apgalvotais kaitējums pietiekami tieši izriet no tā, ka dalībvalsts ir pārkāpusi Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0098"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111020">2011. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Danfoss</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sauer-Danfoss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:674">EU:C:2011:674</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140619">2014. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Specht</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑501/12 līdz C‑506/12, C‑540/12 un C‑541/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2005">EU:C:2014:2005</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0106">106.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, tomēr šajā ziņā tām ir jāievēro līdzvērtības un efektivitātes principi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0099"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111020">2011. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Danfoss</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sauer-Danfoss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:674">EU:C:2011:674</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī šajā nozīmē spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060713">2006. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Manfredi</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑295/04 līdz C‑298/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:461">EU:C:2006:461</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140605">2014. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kone</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑557/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1317">EU:C:2014:1317</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tiesa, lai sniegtu iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi, var tai dot norādes, kuras tā uzskata par nepieciešamām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0100"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111020">2011. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Danfoss</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sauer-Danfoss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:674">EU:C:2011:674</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Darbība vai, kā tas ir nepietiekamu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu gadījumā, bezdarbība ir zaudējumu iemesls tikai tad, ja ir iespējams noteikt tiešu cēlonisko saikni starp šo darbību un ciestajiem zaudējumiem. Nepieciešamā cēloniskā saikne nepastāv, ja zaudējums varēja rasties, arī nepastāvot attiecīgajai darbībai vai bezdarbībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0101"><P>Šajā nozīmē spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041028">2004. gada 28. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">van den Berg</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑164/01 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:665">EU:C:2004:665</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="25"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>Ir tiesa, ka PM<HT TYPE="SUB">10</HT> un slāpekļa dioksīda robežlielumi ir balstīti uz pieņēmumu par būtisku kaitējumu, tostarp priekšlaicīgiem nāves gadījumiem gaisa piesārņojuma dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0102"><P>Komisijas <DATE ISO="20050921">2005. gada 21. septembra</DATE> Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (COM(2005) 447, galīgā redakcija, 2. lpp.). Skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Bulgārija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑488/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:862">EU:C:2016:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0002">2.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0003">3.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:168">EU:C:2019:168</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Taču tas vēl nepierāda, ka konkrētu personu ciešanas ir radušās robežlielumu pārsniegšanas un neatbilstošu gaisa kvalitātes plānu dēļ. Proti, šo slimību cēlonis var būt arī citi iemesli, piemēram, nosliece vai personīga uzvedība, piemēram, smēķēšana. Tā kā Pasaules Veselības organizācija pašlaik iesaka stingrākus robežlielumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0103"><P><HT TYPE="ITALIC">WHO global air quality guidelines: particulate matter (PM<HT TYPE="SUB">2,5</HT> and PM<HT TYPE="SUB">10</HT>), ozone, nitrogen dioxide, sulfur dioxide and carbon monoxide. Executive summary</HT>, Ženēva: Pasaules Veselības organizācija, 2021.</P></NOTE>, nevar izslēgt, ka, neraugoties uz Direktīvas 2008/50 ievērošanu, gaiss ir pietiekami piesārņots, lai izraisītu šādas slimības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Tādēļ, lai pierādītu tiešu cēloņsakarību, cietušajai personai, <HT TYPE="ITALIC">pirmkārt</HT>, ir jāpierāda, ka tā pietiekami ilgā laikposmā ir uzturējusies vidē, kurā būtiski tika pārkāpti ES tiesību aktos noteiktie robežlielumi attiecībā uz apkārtējā gaisa kvalitāti. Šī laikposma ilgums ir medicīnisks jautājums, kam vajadzīga zinātniska atbilde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Šādu uzturēšanos katrā ziņā būtu jāspēj pamatot it īpaši ar darba vietu vai mājokli, bet arī ar citām vietām, kurās uzturēšanās bieži ir notikusi ilgāku laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Tomēr uzturēšanās aglomerācijā vai zonā, kurās vienā vai vairākās paraugu ņemšanas vietās ir pārsniegti robežlielumi, nav pietiekama. Tas tādēļ, ka noteiktas paraugu ņemšanas vietas ir jāizvieto tā, lai tās sniegtu informāciju par piesārņojumu visvairāk piesārņotajās teritorijās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0104"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) par Direktīvas 2008/50 III pielikuma B iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Direktīvas 1999/30 VI pielikuma I iedaļas a) punkta i) apakšpunktā jau bija ietvertas tādas pašas prasības.</P></NOTE>. Tādēļ arī šādās aglomerācijās vai zonās būs daudz vietu, kurās gaiss ir mazāk piesārņots un atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Tādēļ cietušajai personai ir konkrēti jāpierāda, ka robežlielumi tika pārsniegti norādītajā uzturēšanās vietā un norādītajos laikposmos. Tomēr, ja attiecīgajā uzturēšanās vietā nav bijis paraugu ņemšanas vietas, ir jābūt iespējai noteikt piesārņojuma apjomu ar modelēšanas paņēmieniem, jo arī dalībvalstīm ir atļauts izmantot šo instrumentu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0105"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190626">2019. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Craeynest</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑723/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:533">EU:C:2019:533</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), Direktīvas 96/62 6. pantu, Direktīvas 1999/30 7. panta 4. punktu, kā arī Direktīvas 2008/50 6., 7. un 10. pantu, kā arī 6. un 14. apsvērumu.</P></NOTE>. Tādējādi Eiropas Vides aģentūra pieņem, ka tā pilsētas iedzīvotāju daļa, kas dzīvo 100 metru attālumā no galvenajiem ceļiem, ir pakļauta pārmērīgam piesārņojošo vielu līmenim, ja attiecīgajā aglomerācijā tiek pārsniegti robežlielumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0106"><P>Eiropas Vides aģentūra, <HT TYPE="ITALIC">Exceedance of air quality standards in Europe</HT>, https://www.eea.europa.eu/ims/exceedance‑of‑air‑quality‑standards, apmeklēta <DATE ISO="20220301">2022. gada 1. martā</DATE>. Saskaņā ar to 2019. gadā 10 % Savienības un Apvienotās Karalistes pilsētu iedzīvotāju bija pakļauti pārmērīgam PM<HT TYPE="SUB">10</HT> piesārņojuma līmenim, savukārt slāpekļa dioksīda gadījumā šis rādītājs bija 3 %.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Otrkārt</HT>, personai, kas vēlas saņemt kaitējuma atlīdzinājumu gaisa piesārņojuma dēļ, ir jāpierāda kaitējums, ko vispār var saistīt ar attiecīgo gaisa piesārņojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Treškārt</HT>, cietušajai personai ir jāpierāda, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp minēto uzturēšanos vietā, kurā ir būtiski pārkāpts gaisa kvalitātes robežlielums, un apgalvoto kaitējumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="26"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137.</NO.P><TXT>Tam regulāri būs nepieciešami medicīnas ekspertu atzinumi, kuros noteikti ir jāņem vērā arī zinātniskais pamatojums robežlielumu noteikšanai un dažkārt vēl stingrākie Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138.</NO.P><TXT>Būtu iespējams atvieglot šo pierādīšanu, izmantojot atspēkojamu pieņēmumu, ka tipisks kaitējums veselībai, pietiekami ilgi uzturoties vidē, kurā ir pārsniegts robežlielums, ir iestājies šī pārsnieguma rezultātā. Tādējādi acīmredzami daudz nopietnāka gaisa piesārņojuma gadījumā ECT no robežlielumu pārsniegšanas un citiem svarīgiem pierādījumiem ir izsecinājusi kaitējuma prezumpciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0107"><P>ECT spriedums, <DATE ISO="20050609">2005. gada 9. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Fadeyeva</HT> pret Krieviju (55723/00, CE:ECHR:2005:0609JUD005572300, 87. un 88. punkts).</P></NOTE>. Par labu šādai pierādīšanas pienākuma atvieglošanai cietusī persona varētu atsaukties uz efektivitātes principu, ja pilnīga pierādīšana, izslēdzot jebkādas saprātīgas šaubas, pārmērīgi apgrūtinātu kaitējuma atlīdzinājuma iegūšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139.</NO.P><TXT>Tomēr man nešķiet atbilstoši, ka Tiesa šajā tiesvedībā lemj par to, vai šāda prezumpcija izriet no Savienības tiesībām un it īpaši no tiesību normām par gaisa kvalitāti. Proti, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šāds jautājums nav izvirzīts un lietas dalībnieki tādu nav arī uzdevuši. Tomēr, lai pieņemtu šādu prezumpciju, būtu nepieciešams padziļināti izvērtēt zinātnisko pamatojumu cēloņsakarības noteikšanai starp gaisa piesārņojumu un kaitējumu veselībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140.</NO.P><TXT>Turklāt daži lietas dalībnieki uzsver, ka prasītājs par veselības traucējumiem sūdzējās jau 2003. gadā, t.i., pirms sāka piemērot PM<HT TYPE="SUB">10</HT> robežlielumu. Tas tomēr neizslēdz, ka gaisa piesārņojuma dēļ viņš ir cietis papildu kaitējumu, neatkarīgi no tā, vai viņa stāvoklis ir pasliktinājies vai atveseļošanās nenotika vai tika aizkavēta. Katrā ziņā šādas robežlielumu pārsniegšanas sekas būtu sagaidāmas, jo gaisa piesārņojums bieži vien saasina esošās veselības problēmas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0108"><P>Eiropas Vides aģentūra, <HT TYPE="ITALIC">Unequal exposure and unequal impacts: Social vulnerability to air pollution, noise and extreme temperatures in Europe</HT>, EVA ziņojums Nr. 22/2018, 19.–21. lpp.</P></NOTE>. Arī šis jautājums ir zinātniska rakstura, un tas katrā atsevišķā gadījumā ir jāizskata valsts tiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141.</NO.P><TXT>Noslēgumā ir jānorāda, ka, pierādot tiešu saikni starp būtisku robežlielumu pārkāpumu un kaitējumu veselībai, šis jautājums vēl nav galīgi izlemts. Gluži pretēji dalībvalsts var sevi attaisnot, pierādot, ka šie pārsniegumi būtu notikuši arī tad, ja tā savlaicīgi būtu pieņēmusi gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, kas atbilst direktīvas prasībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Atbilde uz otro jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142.</NO.P><TXT>Rezumējot, prasījuma tiesības uz atlīdzinājumu par kaitējumu veselībai, ko izraisījusi PM<HT TYPE="SUB">10</HT> vai slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegšana kopš attiecīgā termiņa beigām apkārtējā gaisā saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. un 8. pantu, skatot tos kopsakarā ar Direktīvu 1999/30 vai Direktīvas 2008/50 13. pantu, paredz, ka cietusī persona pierāda, ka pastāv tieša saikne starp šo kaitējumu un tās uzturēšanos vietā, kurā tika pārsniegti attiecīgi piemērojamie robežlielumi, nepastāvot gaisa kvalitātes uzlabošanas plānam, kas atbilstu Direktīvas 96/62 IV pielikumā vai Direktīvas 2008/50 XV pielikuma A iedaļā noteiktajām prasībām un kuram nebūtu arī citu acīmredzamu trūkumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="27"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143.</NO.P><TXT>Tādēļ ierosinu Tiesai uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Piesārņojošo vielu robežlielumu apkārtējā gaisā un gaisa kvalitātes uzlabošanas pienākumu mērķis saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. un 8. pantu, skatot tos kopsakarā ar Direktīvu 1999/30, kā arī Direktīvas 2008/50 13. un 23. pantu, ir piešķirt tiesības privātpersonām.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Prasījuma tiesības uz atlīdzinājumu par kaitējumu veselībai, ko izraisījusi PM<HT TYPE="SUB">10</HT> vai slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegšana kopš attiecīgā termiņa beigām apkārtējā gaisā saskaņā ar Direktīvas 96/62 7. un 8. pantu, skatot tos kopsakarā ar Direktīvu 1999/30 vai Direktīvas 2008/50 13. pantu, paredz, ka cietusī persona pierāda, ka pastāv tieša saikne starp šo kaitējumu un viņas uzturēšanos vietā, kurā tika pārsniegti attiecīgi piemērojamie robežlielumi, nepastāvot gaisa kvalitātes uzlabošanas plānam, kas atbilstu Direktīvas 96/62 IV pielikumā vai Direktīvas 2008/50 XV pielikuma A iedaļā noteiktajām prasībām un kuram nebūtu citu acīmredzamu trūkumu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>