Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Blaye”

PDO-FR-A0712-AM03

Paziņojuma datums: 2025. gada 13. janvāris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Ģeogrāfiskais apgabals

Produkta specifikācijas IV punkts “Ģeogrāfiskais apgabals” ir grozīts, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, ar kuru valsts līmenī atzīst un pa departamentiem uzskaita pašvaldības. Šis redakcionālais grozījums ļauj identificēt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz Valsts statistikas un ekonomisko pētījumu institūta (INSEE) izdotā Administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora spēkā esošo redakciju, un nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz ģeogrāfiskā apgabala robežām.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

2.   Noteiktais apgabals

Noteiktā zemesgabalu platība ir mainīta, lai ieviestu kārtību, kādā identificē zemesgabalus, kuros tiek novāktas vīnogas.

Zemesgabalus identificē ekspertu komiteja, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar to atrašanās vietu.

Ikvienam ražotājam, kas vēlas identificēt vīndārza zemesgabalu, jānosūta pieprasījums minētajai grupai, kura šā pieprasījuma kopiju līdz ražas gada 31. martam nosūta Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūtam.

Jauno identificēto zemesgabalu sarakstu katru gadu apstiprina Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta kompetentā valsts komiteja, kas pirms tam saņēmusi atzinumu no iepriekš minētās ekspertu komitejas.

Kritēriju sarakstu un identificēto zemesgabalu sarakstu var iegūt Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūtā un attiecīgajā aizsardzības un pārvaldības organizācijā.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

3.   Tiešās apkaimes apgabals

Svītrots tiešās apkaimes apgabals, kas ar atkāpi noteikts vīnkopībai, vīnu ražošanai un kopšanai.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

4.   Vīnkoku šķirnes

Blakusšķirne “Côt N” (vai “Malbec”) kļūst par galveno šķirni.

Pārskatīti noteikumi par stādījumu proporcijām.

Galvenajām vīnogu šķirnēm kopā jāveido 85 % audzēto šķirņu līdzšinējo 50 % vietā.

Svītrota prasītā vīnogu blakusšķirņu “Carmenère N” un “Petit Verdot N” proporcija.

Grozīti arī noteikumi par maisījumiem.

Precizēts arī tas, ka produktu sauc par vīna maisījumu, ja tas gatavots no vismaz divu šķirņu vīnogām un šķirnes “Merlot” vīnogu proporcija tajā ir vismaz 50 %.

Attiecīgi ir svītroti noteikumi par galveno šķirņu proporciju.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

5.   Stādījumu biezība

Noteikums par rindstarpu platumu ir grozīts, bet noteikums par vīnkoku atstatumu ir svītrots un aizstāts ar jaunu noteikumu, kas paredz, ka katram augam atvēlētajai maksimālajai platībai jābūt 1,67 m2; šo platību iegūst, rindstarpu platumu reizinot ar atstatumu starp augiem tajā pašā rindā.

Vērtība 1,67 m2 ir tieši saistīta ar biezību uz hektāru. Minimālā stādījumu biezība nav mainīta.

Grozīts vienotā dokumenta 5.1.1. punkts.

6.   Vīnkoku veidošanas sistēmas: agrovides noteikumi

Pievienoti šādi ar vidi saistīti noteikumi:

—	no zemesgabaliem jāaizvāc bojā gājušie vīnkoki. Bojā gājušus vīnkokus zemesgabalos nedrīkst turēt,

—	rindu malās ir aizliegta nezāļu ķīmiska apkarošana,

—	zemesgabalos ir aizliegta neselektīva nezāļu ķīmiska apkarošana,

—	aizliegta plastmasas pārseguma izmantošana (mulčēšana),

—	visiem vīnkopjiem ir jāaprēķina un jāreģistrē viņu veiktās apstrādes biežuma rādītājs,

—	zemesgabalā, kas paredzēts vīnu ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu ražošanai, ir aizliegti jebkādi būtiski pārveidojumi augsnes apakškārtas, virskārtas vai to elementu morfoloģijā, kas garantē zemesgabala augšņu integritāti un ilgtspēju, izņemot parasto dziļo aršanu.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai pievērstu vairāk uzmanības videi un labāk ņemtu vērā sabiedrības prasības samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

7.   Vīndarības metodes

Bagātināšana tagad ir stingri aizliegta. Šī iepriekš atļautā metode netika izmantota.

Grozīts vienotā dokumenta 5.1.3. punkts.

8.   Datums, no kura atļauta aprite starp pilnvarotajām noliktavām

Svītrots datums, no kura atļauta vīnu aprite starp pilnvarotajām noliktavām, lai nodrošinātu vīnu apriti starp visiem operatoriem, kas atrodas šajā apgabalā.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

9.   Datums, kurā vīnu nodod patēriņam

31. marts ir aizstāts ar 1. aprīli.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

10.   Saikne

Vienotā dokumenta daļa par saikni (8. punkts) ir saskaņota ar attiecīgo daļu produkta specifikācijā. Iedaļa par vīnogu šķirnēm un sajaukšanu ir pārskatīta saskaņā ar produkta specifikācijas grozījumiem.

11.   Pārejas pasākumi

Svītroti ar noteikto apgabalu un stādījumu biezību saistītie pārejas pasākumi, kuriem beidzies termiņš. Svītrota arī saistītā prasība attiecībā uz uzskaites veikšanu.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

12.   Paziņošanas prasības

Pievienota prasība iepriekš paziņot par darbiem saskaņā ar agrovides noteikumu, kas paredzēts augsnes būtiskas pārveidošanas gadījumam.

Svītrotas attiecībā uz operatoriem, kas darbojas nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, noteiktās atkāpes no prasības sniegt paziņojumu pirms vīna pārdošanas nefasētā veidā un pirms tā sagatavošanas tirgum.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

13.   Galveno pārbaudāmo punktu tabula

Tabula ir atjaunināta, ņemot vērā izmaiņas produkta specifikācijā.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

14.   Atsauce uz pārbaudes struktūru

Atsauce uz pārbaudes struktūru ir pārformulēta, lai to saskaņotu ar citās produktu specifikācijās izmantoto formulējumu. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

15.   Citas redakcionālas izmaiņas

Produkta specifikācijas formulējums ir pielāgots tikai redakcionāli.

Vienoto dokumentu šis grozījums neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums(-i)

Blaye

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

—	22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶI 2204  – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

4.   Vīna vai vīnu apraksts

ĪSS APRAKSTS

Attiecīgie vīni ir nedzirkstoši, sausi sarkanvīni. To minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 12 %, un to kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nepārsniedz 14 %. Katrā pārdotajā vīna partijā ābolskābes saturs ir 0,3 grami uz litru vai mazāks. Katrā pārdotajā vīna partijā fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir 3 grami uz litru vai mazāks. Katrā pārdotajā nefasēta vīna partijā gaistošā skābuma saturs ir 13,27 mekv./l vai mazāks. Katrā pārdotajā nefasēta vīna partijā kopējais sēra dioksīda saturs ir 140 miligrami uz litru vai mazāks.

Šos nedzirkstošos sarkanvīnus gatavo galvenokārt no šķirnes “Merlot N”, kas labi pielāgojusies māla un kaļķakmens nogāzēm, kurās šīs šķirnes vīnogas ļoti labi nogatavojas. No tās iegūst pilnmiesīgus, spēcīgus vīnus piesātinātā sarkanā krāsā, bieži vien ar intensīvām sarkano augļu aromāta notīm, kuras izturēšanas laikā bieži kļūst par garšvielu niansēm.

To sajaucot ar pārējām galvenajām šķirnēm, proti, “Cabernet Franc N” un “Cabernet Sauvignon N”, palielinās vīnu svaigums un uzlabojas to struktūra, tādējādi palielinoties vīnu izturēšanas potenciālam un aromātu sarežģītībai. No “Côt N” (vai “Malbec”), kas arī ir galvenā šķirne, iegūst izturēšanai īpaši piemērotus vīnus, kas ir bagāti ar tanīniem, koncentrēti, spēcīgi un piesātinātā krāsā, ar garšvielu un melno augļu notīm.

Visbeidzot, blakusšķirnes, piemēram, “Carmenère N” vai “Petit Verdot N”, palielina šo vīnu bagātīgumu un sarežģītību.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—	Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—	Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): —

—	Minimālais kopējais skābums: miliekvivalentos uz litru

—	Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—	Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.

Stādījumu biezība Audzēšanas metode Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 6 000 augu uz hektāru. Rindstarpu platums ir 2 metri vai mazāks. Katram vīnkokam atvēlētā platība nepārsniedz 1,67 m2; šo platību aprēķina, reizinot rindstarpu platumu ar atstatumu starp augiem vienā rindā.

2.

Noteikumi par apgriešanu Audzēšanas metode Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas). Atļauta ir tikai īsā vai garā apgriešana, nepārsniedzot: — 45 000 vīnstīgu pumpuru uz hektāru šķirnei “Merlot N”, — 50 000 vīnstīgu pumpuru citām vīnogu šķirnēm. Maksimālais vīnstīgu pumpuru skaits uz vienu vīnkoku ir 10.

3.

Bagātināšana Īpašā vīndarības metode Bagātināšana ir aizliegta.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

60 hektolitru no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražu ievāc, vinificē, vīnu gatavo un kopj šādu pašvaldību teritorijā:

Žirondas [Gironde] departamentā:

Anglade, Berson, Blaye, Braud-et-Saint-Louis, Campugnan, Cars, Cartelègue, Cavignac, Cézac, Civrac-de-Blaye, Cubnezais, Donnezac, Etauliers, Eyrans, Fours, Générac, Laruscade, Marcenais, Marsas, Mazion, Plassac, Pleine-Selve, daļa Pugnac pašvaldības teritorijas, kas piederēja pie Lafosse, līdz tās 1974. gada 1. jūlijā apvienojās, Reignac, Saint-Androny, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Ciers-sur-Gironde, Saint-Genès-de Blaye, Saint-Girons-d’Aiguevives, Saint-Mariens, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Palais, Saint-Paul, Saint Savin, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Yzan-de-Soudiac, Saugon un Val de Livenne.

7.   Vīna vīnogu šķirnes

“Cabernet Franc N”

“Cabernet Sauvignon N”

“Carménère N”

“Côt N” – “Malbec”

“Merlot N”

“Petit Verdot N”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Apraksts par dabas faktoriem, kas nodrošina saikni

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Blaye” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals atrodas Žirondas departamenta ziemeļu daļā Žirondas estuāra labajā krastā. Estuārs, okeāna gaiss un ilgs saulainu dienu periods (240 dienas gadā) šajā reģionā nodrošina mērenu klimatu un ļoti labvēlīgus apstākļus vīnkopībai. Šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst 40 pašvaldības, kas agrāk atradās trīs kantonos – Blaye, Saint-Ciers-sur-Gironde un Saint-Savin.

Okeāniskais klimats apvienojumā ar vairākiem zema gaisa spiediena un lietus periodiem, kas atsevišķos gados mēdz būt rudenī, vai – tieši otrādi – apvienojumā ar siltām un ļoti saulainām sezonas beigām rada apstākļus izcilai vīna ražai.

Zemes struktūrai Blejas [Blaye] teritorijā ir trīs veidi: kaļķakmens nogāžu estuāra daļa, kurā drenāžu rietumu un dienvidrietumu virzienā nodrošina īss, blīvs ūdensceļu tīkls, iekšējā daļa ar mālaināku plakankalni, kurā drenāžu ziemeļu virzienā nodrošina garš ūdensceļu tīkls, kas nedaudz sašķeļ ainavu, un, visbeidzot, smilšaināks iekšzemes reģions ziemeļos un austrumos ar tikai dažām īslaicīgām ūdenstecēm, kurām topogrāfiski ir ļoti neliela ietekme.

Reģiona ģeoloģiskā daudzveidība atspoguļojas augsnes īpašībās. Kaļķakmens pamatni klāj plāns brūnaugsnes slānis ar zemu māla saturu, bieži vien rendzīnas tipa. Plakankalnē brūnaugsne kļūst mālaināka, nogāzēs – smilšaināka. Ģeogrāfiskā apgabala ziemeļos un austrumos vietējā smilts un grants augsne lielākoties ir pelēka līdz melna, skāba un bieži atrodas uz dzelzi saturošas sacementējušās augsnes apakškārtas. Šīm podzolaugsnēm ir dažādi veidi. Ar nosaukumu “Blaye” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā sastopamo dažādo augšņu veidu precīzs raksturojums tika noteikts, veicot augsnes izpēti 2015. gada maijā.

Tādējādi ar nosaukumu “Blaye” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā sastopami divi galvenie ainavas veidi. Plakankalne un nogāzes, kas paceļas virs estuāra, ir ļoti raksturīgas vīnkopībai. Blejas pilsētas un tās cietokšņa tuvumā esošās lauku pilsētiņas, ciemati un ciemi mijas ar vīndārziem, savukārt galvenokārt ielejās atrodamas dažas nelielas mežainas teritorijas. Austrumu daļas plakankalnē vīnkopība notiek paralēli lopkopībai, un vīndārzi biežāk ir izvietoti izcirtumos virsāju vai jūras priežu mežu vidē.

8.2.   Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas nodrošina saikni

Romieši, kas bija apmetušies uz dzīvi šajā reģionā, jau senos laikos sāka nodarboties ar vīnkopību un attīstīt vīna tirdzniecību. Estuāra krastos strauji veidojās vīna darītavas, kas guva labumu no dinamiska un plaukstoša jūras transporta.

Viduslaikos vīndārzi atradās tikai Blejas ostas tuvumā. Luija XIV valdīšanas laikā Vaubāna uzceltais cietoksnis nostiprināja Blejas pilsētas stratēģisko stāvokli. Šī jaunā militārā loma reģionā būtiski traucēja komercdarbību.

18. gadsimtā, kad apgabalā atkal iestājās nosacīts miers, tika izmēģinātas jaunas vīnkoku šķirnes, optimizētas audzēšanas metodes un inovatīvi vīndarības procesi, piemēram, izturēšana mucās un pēc tam pudelēs, izmantojot “sēra sveces” (franču valodā “holandiešu sērkociņš”) paņēmienu, proti, sērā iemērktu dakti (ENJALBERT, H. La naissance des grands vins et la formation du vignoble moderne de Bordeaux: 1647-1767, 1978), un šie izmēģinājumi veicināja vīna tirgus atdzimšanu un jaunu uzplaukumu.

Šā reģiona vīndārzi nebija pasargāti no 19. gadsimta postījumiem (īstās miltrasas, miltrasas un filoksēras). Tāpēc 1853. gadā vīna produkcijas apjoms Blejā strauji samazinājās līdz 10 % no ierastās ražas. 20. gadsimta sākumā pēc tiesvedības pret kādu zemes īpašnieku Blejas civiltiesa ar 1929. gada 18. jūlija spriedumu noteica, ka apzīmējums “Blaye” vai “Blayais” izmantojams sarkanvīniem un baltvīniem, kas ražoti trīs kantonos – Blaye, Saint-Ciers-sur-Gironde un Saint-Savin. Minētais ģeogrāfiskais apgabals tika apstiprināts ar 1936. gada 11. septembra Dekrētu, ar ko atzīst aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Blaye” vai “Blayais”.

Pēc prasījumu samazināšanās 20. gs. 80. gadu beigās Syndicat viticole des appellations “Blaye” et “Premières Côtes de Blaye” (“Blaye” un “Premières Côtes de Blaye” vīndaru apvienība) pārskatīja ražošanas nosacījumus. Tie vispirms tika izklāstīti hartā un pēc tam – produkta specifikācijā.

8.3.   Cēloniskā mijiedarbība

Šis reģions, kas atrodas vietā, kur satiekas Žirondas, Šarantas [Charente] un Piejūras Šarantas [Charente Maritime] departamenti, nodrošina daudzveidīgu vidi un ainavu, kurā vīnkopji laika gaitā ir veiksmīgi radījuši vienotu identitāti. Lai gan sākotnēji vīnkopji, balstoties uz vietējo zinātību, ražoja gan sarkanvīnu, gan baltvīnu, kopš nosaukumu atzīšanas vīndārzi ir apstādīti galvenokārt ar sarkanogu šķirnēm.

Produktam “Blaye” izmantotās šķirnes vecajos Bordo vīndārzos okeāniskajā klimatā no 18. gadsimta bija jāaudzē uz mietiem. Pēc tam tika plaši ieviestas špaleras un apgriešanas metode, kas bija pietiekami stingra, lai nodrošinātu vīnogu vienmērīgu sadalījumu un pietiekami daudz lapotnes fotosintēzei, tādējādi ļaujot vīnogām optimāli nobriest.

Augsnēm, kurās ir īpaši liela vīnkoku biezība, salīdzinot ar biezību citviet šajā reģionā, ir pietiekama drenāža (dabiska vai cilvēka izveidota), un tās nodrošina vīnu izturību un pilnestību.

Tā kā ar nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas apgabala augsnes ir precīzi raksturotas, rūpīgi atlasītie zemesgabali, kas pārsvarā atrodas plakankalnē vai nogāzēs, ļauj optimāli izmantot to vietējo šķirņu īpašības, kuras vēsturiski tika izvēlētas to piemērotības uzglabāšanai un izturēšanai dēļ, lai vīnus varētu pārvadāt lielos attālumos. Lai iegūtu pietiekamu ražu, bet nepārslogotu vīnkokus, un tādējādi garantētu augļu lielu īpatsvaru, stādījumu biezība ir augsta.

Vīnus iztur vismaz līdz 15. martam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas. Šis ilgais izturēšanas periods ir vajadzīgs, lai stabilizētu, pilnveidotu un uzlabotu vīna īpašības.

Mūsdienās “Blaye” ir viens no Ziemeļžirondas aizsargāto cilmes vietas nosaukumu klāsta dārgumiem.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu etiķetēs var norādīt lielāku ģeogrāfisko vienību “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux”.

Lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no tām rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-7b05ccc5-8789-4e3c-abea-2774b314886b

---

(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.