Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Slovākijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas 2012.–2015. gada stabilitātes programmu /* COM/2012/0326 final */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Slovākijas 2012. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas 2012.–2015. gada
stabilitātes programmu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par
budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas
uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo
īpaši tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[3], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu
komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada
26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu
izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”,
kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās
jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas
izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada
13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un
Savienības vispārējām ekonomikas politikas
pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada
21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu
nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[4], kas
kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis
tika aicinātas savā ekonomikas un nodarbinātības
politikā ņemt vērā šīs integrētās
pamatnostādnes. (3) Padome 2011. gada
12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Slovākijas
2011. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par
atjaunināto Slovākijas 2011.–2014. gada stabilitātes
programmu. (4) Komisija 2011. gada
23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes
pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex-ante
un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz
stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES)
Nr. 1176/2011, 2012. gada 14. februārī
pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu[5],
kurā Slovākija nebija minēta to dalībvalstu vidū,
kurām paredzēts veikt padziļinātu pārbaudi. (5) Eiropadome 2012. gada
2. martā apstiprināja finanšu stabilitātes
nodrošināšanas un fiskālās konsolidācijas prioritātes
un izaugsmes veicināšanas pasākumus. Tā uzsvēra, ka ir
jāturpina diferencēta, izaugsmi veicinoša fiskālā
konsolidācija, tautsaimniecībā jāatjauno normāli
aizdevumu nosacījumi, jāsekmē izaugsme un
konkurētspēja, jāmazina bezdarbs un krīzes
sociālās sekas un jāmodernizē valsts pārvalde. (6) Eiropadome 2012. gada
2. martā turklāt aicināja dalībvalstis, kas
piedalās paktā “Euro plus”, laikus paziņot par savām
saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai
konverģences programmās un valsts reformu programmās. (7) Slovākija 2012. gada 30.
aprīlī iesniedza savu stabilitātes programmu, kas attiecas uz
2012.–2015. gadu, un 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas
izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to
savstarpējo saistību. (8) Balstoties uz 2012. gada
stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes
Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas
scenārijs, kas ir programmas budžeta prognožu pamatā, ir ticams. Tas
kopumā atbilst Komisijas 2012. gada pavasara prognozēm, kaut
arī tajās pieņemtais reālā IKP pieaugums
2012. gadā ir nedaudz lielāks. Programmā
norādītais budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt
valsts finanšu stāvokļa ilgtspēju ilgtermiņā. Šā
mērķa sasniegšanai noteiktie starpposma pasākumi ir
2012. gada budžeta precīza izpilde un pamatdeficīta
samazināšana, nepārsniedzot 3 % no IKP 2013. gadā, kas
ir Padomes noteiktais termiņš pārmērīga budžeta
deficīta novēršanai. Tomēr iespējams, ka
2013. gadā plānoto pamatdeficīta mērķi neizdosies
sasniegt. Programmā ietvertais budžeta vidēja termiņa
mērķis ir mainīts no budžeta stāvokļa tuvu
līdzsvaram uz strukturālo deficītu 0,5 % apmērā
no IKP, bet paredzams, ka līdz programmas perioda beigām tas netiks
sasniegts. Jaunajā vidēja termiņa mērķī ir
pienācīgi ņemtas vērā Stabilitātes un izaugsmes
pakta prasības. Pamatojoties uz (pārrēķināto) budžeta
strukturālo bilanci[6],
fiskālo pasākumu ietekme 2010.–2013. gadā ir vidēji
1,3 % no IKP gadā, kas ievērojami pārsniedz prasīto
vērtību, ko ieteikusi Padome, līdz ar to atlikušie fiskālie
pasākumi zināmā mērā ir atlikti uz 2013. gadu.
Mērķis, kas noteikts 2013. gadam, ir pakļauts riskiem, jo
paredzētie ieņēmumu pasākumi varētu nesasniegt
mērķi, var rasties sarežģījumi ar visu neliela apjoma
pasākumu vienlaicīgu īstenošanu, un pieredze liecina, ka
Slovākija mēdz ex post koriģēt budžeta deficīta
mērķus, tos ievērojami palielinot. Turklāt vēl
kādi vispārēji izdevumu samazinājumi vidējā
termiņā var izrādīties neiespējami. Fiskālo
pasākumu ietekme 2014. un 2015. gadā ir plānota
vidēji 0,3 % no IKP gadā, kas ir mazāk par prasīto
korekciju 0,5 % apmērā no IKP tām valstīm, kuras
vēl nav sasniegušas vidēja termiņa mērķi. Neraugoties
uz to, programmā paredzētais valsts izdevumu kāpums, ņemot
vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus,
programmas pēdējos gados atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta
izdevumu kritērijam. Valsts parāds joprojām būtu
ievērojami mazāks par 60 % no IKP. Kaut arī Slovākija
ir pieņēmusi Fiskālās padomes izveides tiesību aktu,
šī padome vēl nav izveidota un vēl nav pieņemti
tiesību akti par izdevumu robežvērtībām. (9) Tā kā
samazinās iespējas turpināt uz izdevumiem balstītu
konsolidāciju un ir jāturpina sekmēt konverģenci,
izmantojot izdevumus tādās būtiskās jomās kā
izglītība, inovācija un transporta infrastruktūra,
būtu veicami pasākumi, kas paredz paplašināt nodokļu bāzi,
ierobežot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicināt
nodokļu saistību izpildi, neapdraudot izaugsmes izredzes
īstermiņā. Ievērojamus papildu ieņēmumus
varētu nodrošināt, mazinot PVN starpību, kas Slovākijā
ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Ieņēmumus
turklāt varētu palielināt, izmantojot nodokļus, kuriem ir
vismazākā negatīvā ietekme uz izaugsmi, tostarp
nekustamā īpašuma un dabas resursu nodokļus. Darba ienākumu
reālie nodokļi atšķiras atkarībā no
nodarbinātības veida. Tas stimulē pāriet uz elastīgāku
darba organizāciju, īstermiņā un ilgtermiņā
negatīvi ietekmējot valsts finanses. (10) Slovākija ir tikai
daļēji pievērsusies jautājumam par valsts finanšu
ilgtspēju ilgtermiņā, jo tā nav īstenojusi
plānotās izmaiņas pensiju sistēmas paaudžu
solidaritātes pīlārā. Ir veikti pasākumi, lai
sekmētu pilnībā fondētā pensiju pīlāra dzīvotspēju.
Tomēr nestabilā tiesiskā vide, kurā līdz šim bieži
izdarītas būtiskas izmaiņas, ir izraisījusi
ievērojamas pielāgošanās izmaksas un radījusi
neskaidrību par pilnībā fondēto pensiju pīlāru. (11) Nav veikti nekādi
ievērojami pasākumi, lai risinātu Slovākijas bezdarba
problēmu. Joprojām nepieciešams uzlabot aktīvās darba
tirgus politikas efektivitāti un valsts nodarbinātības dienesta
spējas. Vajadzīgi arī pasākumi, kas palielinātu
vecāka gadagājuma darba ņēmēju un sieviešu dalību
darba tirgū, jo īpaši nodrošinot bērnu aprūpes
iespējas. Nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās,
ņemot vērā visus obligātos maksājumus, mazatalgotiem
darba ņēmējiem joprojām ir salīdzinoši liels, un
daļai darba meklētāju trūkst motivācijas pāriet
no sociālās palīdzības uz mazatalgotu darbu. (12) Pasākumi, lai uzlabotu
izglītības un mācību sistēmas zemo kvalitāti, ir
veikti tikai ierobežotā apjomā. Lai risinātu Slovākijas
lielā jauniešu bezdarba problēmu, nekavējoties būtu
jāpieņem un jāīsteno Jaunatnes rīcības
plāns, ņemot vērā Slovākijas un Komisijas
kopīgās jauniešu bezdarba rīcības grupas darba
rezultātus, tostarp būtu jāreformē gan profesionālās
izglītības un apmācības, gan augstākās
izglītības sistēma. Ir pieņemta atjaunināta
mūžizglītības stratēģija. Tomēr nav ieviesti
nekādi konkrēti stimuli, lai panāktu lielāku dalību
attiecīgajās programmās. (13) Nelabvēlīgos
apstākļos esošas kopienas, tostarp romi, ir lielā mērā
izslēgtas no darba tirgus un vispārējās
izglītības sistēmas, kas nozīmē, ka Slovākijas
tautsaimniecībā ir ievērojams neizmantotais darbaspēka
potenciāls. Lai risinātu šo problēmu, Slovākijai būtu
aktīvāk jāstrādā pie tā, lai uzlabotu
nelabvēlīgos apstākļos esošo grupu izglītības
rezultātus un nostiprinātu pieaugušo reintegrācijas politiku. (14) Slovākija ir
ievērojami uzlabojusi publiskā iepirkuma noteikumu un tiesu
sistēmas pārredzamību, taču lietu izskatīšana
tiesā joprojām prasa daudz laika un līdzekļu. Savukārt
valsts iestāžu vispārējā kvalitāte un spējas joprojām
ir vājas. Valsts pārvaldē trūkst stratēģiskas
pieejas, tajā ir liels kadru mainīgums un netiek pietiekami
stiprinātas administratīvās spējas, tādējādi
negatīvi ietekmējot politikas izstrādi un īstenošanu un
sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu. (15) Slovākija ir
uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu
“Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā norādīto
saistību īstenošana attiecas uz nodarbinātības sekmēšanu,
konkurētspējas uzlabošanu, valsts finanšu ilgtspējas
veicināšanu un finanšu stabilitātes stiprināšanu. Komisija ir
izvērtējusi to, kā īstenotas saistības
saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šā novērtējuma
rezultāti ir ņemti vērā ieteikumos. (16) Eiropas pusgada ietvaros
Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Slovākijas ekonomikas
politiku. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un
valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma
vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas
fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē
Slovākijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un
norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas
Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība,
kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES
līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā
ir sniegti 1.–7. ieteikumā. (17) Ņemot vērā šo
novērtējumu, Padome ir izskatījusi Slovākijas
stabilitātes programmu, un tās atzinums[7] ir
atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā, AR ŠO IESAKA Slovākijai
laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam rīkoties
šādi. 1. Veikt papildu pasākumus
2012. gadā un konkretizēt vajadzīgos pasākumus 2013. gadam,
lai ilgtspējīgā veidā novērstu
pārmērīgo budžeta deficītu un nodrošinātu
strukturālo korekciju ietekmi, kas norādīta Padomes ieteikumos
saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta
novēršanas procedūru. Mērķtiecīgi samazināt
izdevumus, tomēr neskarot tos izdevumus, kas veicina izaugsmi, un
aktīvāk strādāt pie valsts izdevumu efektivitātes
uzlabošanas. Pēc tam nodrošināt vajadzīgās
strukturālās korekcijas, lai panāktu pietiekamu virzību uz
vidēja termiņa mērķi un izpildītu izdevumu
kritēriju. Paātrināt darbu pie Fiskālās padomes
izveides un pieņemt noteikumus par izdevumu robežvērtībām. 2. Paaugstināt nodokļu
saistību izpildes līmeni, jo īpaši efektīvāk
iekasējot PVN. Mazināt kropļojumus darbaspēkam
piemērojamo nodokļu jomā atkarībā no
nodarbinātības veida, tostarp ierobežojot nodokļu atvilkumus.
Nekustamā īpašuma nodokļus piesaistīt īpašumu tirgus
vērtībai. Plašāk izmantot dabas resursu nodokļus. 3. Turpināt
pielāgojumus pensiju paaudžu solidaritātes pīlārā,
galvenokārt mainot indeksācijas mehānismu, ieviešot tiešu saikni
starp likumā noteikto pensionēšanās vecumu un paredzamo
mūža ilgumu un pensiju aprēķina formulā
iestrādājot ilgtspējas faktoru, kas atspoguļo
demogrāfiskās pārmaiņas. Nodrošināt pilnībā
fondētā pīlāra stabilitāti un dzīvotspēju. 4. Stiprināt valsts
nodarbinātības dienestu administratīvās spējas, lai
uzlabotu aktīvās darba tirgus politikas mērķtiecību,
izstrādi un novērtēšanu, nodrošinot labāk pielāgotus
darbā iekārtošanas pakalpojumus jauniešiem, ilgstoši bez darba
palikušajiem, vecāka gadagājuma darba ņēmējiem un
sievietēm. Nodrošināt bērnu aprūpes iespējas.
Attiecībā uz mazatalgotiem darba ņēmējiem
samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās un
pielāgot pabalstu sistēmu. 5. Pieņemt un īstenot
Jaunatnes rīcības plānu, ar īpašu uzsvaru uz
izglītības un profesionālās izglītības
kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp
ieviešot arodprakses shēmu. Uzlabot augstākās
izglītības kvalitāti, stiprinot kvalitātes
nodrošināšanu un koncentrēšanos uz rezultātiem. 6. Veikt aktīvus pasākumus,
lai mazaizsargātām grupām, tostarp romiem, uzlabotu skolas un
pirmsskolas izglītības pieejamību un kvalitāti.
Nodrošināt pieaugušo reintegrāciju darba tirgū, īstenojot
aktivizēšanas pasākumus, piedāvājot
mērķtiecīgus darbā iekārtošanas pakalpojumus, otrās
iespējas izglītību un īsā cikla
arodapmācību. 7. Uzlabot sabiedrisko
pakalpojumu kvalitāti, tostarp pilnveidojot cilvēkresursu
pārvaldību. Turpināt samazināt tiesvedības ilgumu un
nostiprināt Publiskā iepirkuma biroja kā neatkarīgas
struktūras lomu. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 209,
2.8.1997., 1. lpp. [2] COM(2012)325
final. [3] P7_TA(2012)0048
un P7_TA(2012)0047. [4] Padomes
2012. gada 26. aprīļa Lēmums 2012/238/ES. [5] COM(2012)68
final. [6] Cikliski
koriģētā bilance, izņemot vienreizējos un pagaidu
pasākumus, ko Komisijas dienesti atbilstoši kopīgi saskaņotai
metodoloģijai pārrēķinājuši, pamatojoties uz
programmā sniegto informāciju. [7] Saskaņā
ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.