|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/7425 |
12.12.2024 |
PADOMES IETEIKUMS
(2024. gada 3. decembris),
par vidi bez dūmiem un aerosoliem, ar ko aizstāj Padomes ieteikumu 2009/C 296/02
(C/2024/7425)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 168. panta 6. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Pasaules Veselības organizācija (PVO) apgalvo, ka sekundāro tabakas dūmu iedarbība Savienībā ir izplatīts mirstības, saslimstības un invaliditātes cēlonis. Šāda iedarbība ir saistīta ar tabakas lietošanu, kas joprojām ir galvenais novēršamu vēža gadījumu cēlonis, – 27 % no visām saslimšanām ar vēzi tiek saistītas ar tabakas lietošanu. |
|
(2) |
Tabakas lietošana joprojām ir plaši izplatīta gan pasaulē, gan Savienībā. 2023. gadā tika aplēsts, ka 24 % Eiropas Savienības iedzīvotāju bija smēķētāji (1). |
|
(3) |
Tāpat 2012. gadā ir aplēsts, ka smēķēšanas kopējās ekonomiskās izmaksas gadā bija 1,4 triljoni ASV dolāru, kas atbilst 1,8 % pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP). Tabakas smēķēšanas izmaksas 2009. gadā ES jau bija 544 miljardi euro, kas ir apmēram 4,6 % no ES27 kopējā IKP (2). |
|
(4) |
Ņemot vērā Eiropas Vēža uzveikšanas plāna (3) mērķi – līdz 2040. gadam izaudzināt no tabakas brīvu paaudzi, kurā tabakas izstrādājumus lieto mazāk nekā 5 % Savienības iedzīvotāju, – ir lietderīgi palīdzēt samazināt smēķēšanas rādītājus Savienībā. |
|
(5) |
PVO Pamatkonvencija par tabakas kontroli (PKTK) tika izstrādāta ar mērķi veicināt efektīvu un visaptverošu starptautisku reakciju uz tabakas epidēmijas izplatīšanos pasaulē. PKTK 8. pants noteic, ka konvencijas pusēm ir jānodrošina efektīva aizsardzība pret sekundāriem tabakas dūmiem darbavietās, sabiedriskajā transportā un iekštelpās; PKTK pievienoto pamatnostādņu mērķis ir palīdzēt pusēm izpildīt pienākumus, kas izriet no minētā panta. |
|
(6) |
Ar Eiropas tabakas kontroles stratēģiju, ko 2002. gada septembrī pieņēma PVO Eiropas reģionālā komiteja, PVO dalībvalstīm ieteica nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, padarot, cita starpā, sabiedriskas vietas, darbavietas un sabiedrisko transportu brīvu no tabakas dūmiem, aizliedzot smēķēšanu visu nepilngadīgo izglītības iestāžu un visu veselības aprūpes iestāžu āra teritorijās un sabiedrisko pasākumu norises vietās, kā arī klasificējot vidē esošos tabakas dūmus kā kancerogēnus (4). |
|
(7) |
Sekundārajām izplūdēm no jaunieviestiem izstrādājumiem var būt kaitīga ietekme uz veselību. PVO uzsver, ka sekundārās izplūdes no jaunieviestajiem izstrādājumiem cilvēkus var pakļaut suspendēto daļiņu un nozīmīgu toksisku vielu iedarbības līmeņiem, kas ir potenciāli kaitīgi. |
|
(8) |
PVO (5), (6), (7) papildus citām problēmām, kas saistītas ar jaunieviestajiem izstrādājumiem, uzsvēra negatīvo ietekmi uz veselību, ko rada sekundāro aerosolu iedarbība. Piemēram, neseni pierādījumi norāda uz to, ka sekundārās izplūdes no karsējamajiem tabakas izstrādājumiem tiek saistītas ar būtiskiem elpceļu un sirds un asinsvadu anomāliju riskiem apkārtējo cilvēku vidū (8), (9), (10), (11), (12), (13). Turklāt elektronisko cigarešu sekundārie aerosoli, gan ar nikotīnu, gan bez tā, apkārtējos cilvēkus pakļauj suspendēto daļiņu un nozīmīgu toksisku vielu un kontaminantu izmērāmam daudzumam (14), (15), (16), (17), (18), (19), (20). |
|
(9) |
PVO uzskata, ka pasīvā iedarbība nekādā veidā nav nedz droša, nedz pieņemama (4), tāpēc būtu jāievēro piesardzīga pieeja. Pasaules Veselības organizācija iesaka piemērot tabakas kontroles pasākumus, to vidū pasargāšanu no elektronisko cigarešu iedarbības (21) , (4), (5). |
|
(10) |
Veselības, vides un jaunā riska zinātniskās komitejas (SCHEER) 2021. gada atzinumā par elektroniskajām cigaretēm (22) ir secināts, ka ir nepārliecinoši vai viduvēji pierādījumi, ka elektronisko cigarešu aerosola iedarbība rada elpceļu, sirds un asinsvadu un kancerogēnisku bojājumu risku. |
|
(11) |
Vide bez dūmiem un aerosoliem ir pasaulē atzīta un pārbaudīta pieeja, lai pienācīgi aizsargātu sabiedrības veselību no sekundāro tabakas dūmu un aerosolu ietekmes. |
|
(12) |
Pēdējo gadu laikā ir nostiprinājusies jaunieviesto izstrādājumu, piemēram, elektronisko cigarešu un karsējamo tabakas izstrādājumu, tirgus daļa, un to lietošanas apjoms turpina pieaugt. Pamatojoties uz Eirobarometra datiem, elektroniskās cigaretes Savienībā lieto 3 % patērētāju un karsējamos tabakas izstrādājumus – 2 % patērētāju. |
|
(13) |
Jautājums, kas saistībā ar jaunieviestu izstrādājumu, piemēram, elektronisko cigarešu un karsējamo tabakas izstrādājumu, tirgus attīstību rada īpašas bažas, ir to straujā izplatība un pievilcība bērnu un jauniešu acīs. |
|
(14) |
Sekundāro dūmu un aerosolu iedarbība varētu būt īpaši bīstama bērniem un pusaudžiem, un tā varētu palielināt iespēju, ka bērni un pusaudži sāks smēķēt (4), (5), (6). |
|
(15) |
2023. gadā tika lēsts, ka 54 % pašreizējo un izbijušo smēķētāju regulāri smēķēt bija sākuši pirms 19 gadu vecuma sasniegšanas un 14 % – bērnībā vēl pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas (1). |
|
(16) |
Jaunieviestu izstrādājumu, kas satur nikotīnu, lietošana, jo īpaši jauniešu vidū, ir saistīta ar atkarību un varētu kļūt par sākumpunktu tradicionālo tabakas izstrādājumu lietošanai nākotnē (4). |
|
(17) |
Ir svarīgi ne tikai ņemt vērā jaunieviesto izstrādājumu neseno tirgus un tehnoloģisko attīstību, bet arī labāk koordinēt un izstrādāt nākotnes prasībām atbilstošus valstu tiesību aktus attiecībā uz vidi bez dūmiem un aerosoliem. |
|
(18) |
Pašlaik būtiska sekundāro dūmu un aerosolu iedarbība ir tādās vietās kā viesmīlības uzņēmumu āra teritorijas un citas āra teritorijas, kas paredzētas bērniem un pusaudžiem. Eirobarometra 2023. gada aptaujā 74 % respondentu apgalvoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņi ir atradušies smēķētāju tuvumā uz āra terasēm, bet 71 % respondentu apgalvoja, ka šādās vietās tie ir atradušies elektronisko cigarešu un karsējamo tabakas izstrādājumu lietotāju tuvumā. 42 % respondentu apgalvoja, ka ir redzējuši cilvēkus smēķējam āra teritorijās, kas paredzētas bērniem un pusaudžiem, un 49 % respondentu apgalvoja, ka šādās vietās ir redzējuši cilvēkus lietojam elektroniskās cigaretes un karsējamos tabakas izstrādājumus (1). |
|
(19) |
Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas aizsardzības pasākumus, tai skaitā aizliegušas smēķēt iekštelpās un āra teritorijās vai aizliegušas lietot jaunieviestos izstrādājumus sabiedriskās vietās (23), (24). |
|
(20) |
Tāpēc ir lietderīgi paplašināt ieteikuma darbības jomu, lai iekļautu tajā noteiktas āra teritorijas un lai Savienības iedzīvotājus, jo īpaši bērnus, jauniešus un citus mazāk aizsargātus cilvēkus, piemēram, iedzīvotājus ar hroniskām slimībām vai citām veselības problēmām un grūtnieces, labāk aizsargātu no tādu sekundāro dūmu un aerosolu iedarbības, ko rada jaunieviestie izstrādājumi, piemēram, karsējami tabakas izstrādājumi; elektroniskās cigaretes, ar nikotīnu vai bez tā; tabakas surogāti; un jebkādi citi dūmus un/vai aerosolus izdaloši izstrādājumi, piemēram, smēķēšanai paredzēti augu izcelsmes izstrādājumi vai karsējami augu izcelsmes izstrādājumi. |
|
(21) |
Lai atbalstītu ieteikuma pārskatīšanu, no 2022. gada jūnija līdz jūlijam bija izsludināts uzaicinājums iesniegt atsauksmes, un no 2023. gada marta līdz maijam mērķorientētas apspriešanās ietvaros tika uzklausīti dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, attiecīgie ekonomikas dalībnieki un citas attiecīgās ieinteresētās personas. |
|
(22) |
Padome pieņem zināšanai, ka Komisija plāno atbalstīt dalībvalstis ieteikuma efektīvā īstenošanā, izmantojot esošās Savienības programmas un sadarbības instrumentus. |
|
(23) |
Padome jo īpaši pieņem zināšanai, ka Komisija plāno palīdzēt stiprināt pētniecību šajā jomā. Šajos pētījumos būtu jāiekļauj jaunieviesti izstrādājumi (piemēram, elektroniskās cigaretes, gan ar nikotīnu, gan bez tā, un karsējamie tabakas izstrādājumi); tabakas surogāti, kas izdala dūmus vai aerosolus un jebkādi citi dūmus un/vai aerosolus izdaloši izstrādājumi; un nikotīnu izdaloši izstrādājumi un izstrādājumi, kuru lietošana līdzinās nikotīna izdalīšanai paredzētu izstrādājumu lietošanai. Tiek plānots arī stiprināt starptautisko sadarbību, tostarp pētniecības jomā, jautājumos, uz kuriem attiecas šis ieteikums. |
|
(24) |
Padome pieņem zināšanai arī to, ka Komisija plāno izstrādāt profilakses instrumentu kopumu, kas palīdzētu labāk aizsargāt bērnu un jauniešu veselību dzīves posmā, kurā viņi ir vismazāk aizsargāti un vēl tikai veidojas; tostarp plānots galveno uzmanību pievērst smēķēšanas un nikotīna atkarības profilaksei un uzsvērt saikni starp garīgo un fizisko veselību un galvenajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem. |
|
(25) |
Padome pieņem zināšanai arī to, ka Komisija par šā ieteikuma īstenošanā gūtajiem panākumiem plāno ziņot piecu gadu laikā no tā pieņemšanas, izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju. |
|
(26) |
Būtu jāņem vērā pievienotās “Pamatnostādnes par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību, kuras pieņemtas PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli otrajā pušu konferencē”. Dalībvalstis būtu jāmudina darīt vairāk par šajās pamatnostādnēs ietverto pasākumu piemērošanu. |
|
(27) |
Šim ieteikumam ir plašāks tvērums nekā Ieteikumam 2009/C 296/02, un ar to aizstāj minēto ieteikumu, lai labāk aizsargātu Savienības iedzīvotājus no sekundāriem dūmiem un aerosoliem, un tas pozitīvi ietekmē to Eiropas Vēža uzveikšanas plānā noteikto mērķu sasniegšanu, kuri attiecas uz tabaku, kā arī palīdz samazināt smēķēšanas izplatību un jaunievestu izstrādājumu izmantošanu un panākt, ka smēķēšana un jaunieviestu izstrādājumu izmantošana vairs netiek uzskatīta par parastu lietu. |
|
(28) |
Lai panāktu, ka smēķēšana vairs netiek uzskatīta par parastu lietu, un samazinātu smēķēšanas izplatību un jaunievestu izstrādājumu izmantošanu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums Savienības līmenī. Tāpēc ir svarīgi, lai šis ieteikums tiktu papildināts ar intensīvu darbu pie ES tabakas tiesību aktu izvērtēšanas un pārskatīšanas, jo īpaši, pievēršoties bažām par jauniešu piekļuvi jaunieviestiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem. |
AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM, ņemot vērā valstu kompetenci un ar īstenošanu saistītās īpašās iezīmes:
|
1. |
Atbilstīgi PVO PKTK 8. pantam un pamatojoties uz pievienotajām pamatnostādnēm par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību, kas pieņemtas otrajā PKTK pušu konferencē, nodrošināt efektīvu aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību darbavietu iekštelpās, sabiedrisku vietu iekštelpās un sabiedriskajā transportā. |
|
2. |
Nodrošināt efektīvu aizsardzību darbavietu iekštelpās, sabiedrisku vietu iekštelpās un sabiedriskajā transportā pret tādu sekundāro izplūžu iedarbību, kas rodas, lietojot jaunieviestus izstrādājumus, kuri izdala dūmus vai aerosolus, piemēram, karsējamus tabakas izstrādājumus; elektroniskās cigaretes, ar nikotīnu vai bez tā; tabakas surogātus; un jebkādus citus dūmus un/vai aerosolus izdalošus izstrādājumus, piemēram, smēķēšanai paredzētus augu izcelsmes izstrādājumus (turpmāk kopā ar tabakas dūmu iedarbību kā “sekundāro dūmu un aerosolu iedarbība”). |
|
3. |
Nodrošināt efektīvu aizsardzību pret sekundāro dūmu un aerosolu iedarbību noteiktās atpūtas teritorijās ārpus telpām, īpaši tur, kur bieži uzturas bērni, jaunieši un citi mazāk aizsargāti cilvēki. Šīm teritorijām būtu jāietver publiski rotaļlaukumi, atrakciju parki, peldbaseini, pludmales, zoodārzi un citas līdzīgas āra teritorijas. |
|
4. |
Nodrošināt efektīvu aizsardzību pret sekundāro dūmu un aerosolu iedarbību teritorijās ārpus telpām vai daļēji ārpus telpām, kuras saistītas ar viesmīlības pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem (piemēram, daļēji apjumtas, ar sienu vai žogu, vai kā citādi ierobežotas teritorijas blakus uzņēmumam vai tā tuvumā, ieskaitot jumtu terases, balkonus, verandas vai iekšpagalmus). Šīm teritorijām būtu jāietver restorāniem, bāriem, kafejnīcām un tamlīdzīgiem uzņēmumiem piederošās āra teritorijas. |
|
5. |
Nodrošināt efektīvu aizsardzību pret sekundāro dūmu un aerosolu iedarbību teritorijās ārpus telpām vai daļēji ārpus telpām, kas saistītas ar sabiedrisko transportu, tostarp autobusu, tramvaju un vilcienu pieturvietās un lidostās. |
|
6. |
Nodrošināt efektīvu aizsardzību pret sekundāro dūmu un aerosolu iedarbību ar darbavietu saistītajās āra teritorijās. |
|
7. |
Nodrošināt efektīvu aizsardzību pret sekundāro dūmu un aerosolu iedarbību ar veselības aprūpes iestādēm saistītajās āra teritorijās. Šādām teritorijām būtu jāietver slimnīcu, klīniku, veselības centru, aprūpes namu un tamlīdzīgu iestāžu teritorijas. |
|
8. |
Nodrošināt efektīvu aizsardzību pret sekundāro dūmu un aerosolu iedarbību āra teritorijās, kas saistītas ar telpām, kurās notiek bērnu un jauniešu izglītošana un apmācība. Šādām telpām būtu jāietver pirmsskolas bērnu aprūpes iestādes, sākumskolas un vidusskolas, profesionālās izglītības un apmācības iestādes, augstskolas, jauniešu centrus un citas tamlīdzīgas telpas. |
|
9. |
Apsvērt iespēju citas āra teritorijas, kurās varētu pulcēties sabiedrības locekļi, tostarp bērni, nepilngadīgie vai citi mazāk aizsargāti cilvēki, iekļaut papildu rīcībās, kas sekmē tabakas un nikotīna lietošanas un atkarības profilaksi un veicina visaptverošu vidi, kas brīva no dūmiem un aerosoliem. Šādas teritorijas cita starpā varētu ietvert āra teritorijas, kurās tiek organizēti pasākumi, auditorijas un skatītāju zonas sabiedriskos pasākumos, kā arī teritorijas, kas saistītas ar sabiedrībai pieejamām ēkām, kurās, visticamāk, būs vērojams liels apmeklētāju skaits (piemēram, ieejas iepirkšanās centros, publiski pieejamu ēku pagalmi). |
|
10. |
Apsvērt iespēju citas teritorijas, piemēram, privātās automašīnas, kurās ir bērni, nepilngadīgie vai citi mazāk aizsargāti cilvēki, iekļaut papildu rīcībās, kas sekmē tabakas un nikotīna lietošanas un atkarības profilaksi un veicina visaptverošu vidi, kas brīva no dūmiem un aerosoliem. |
|
11. |
Izstrādāt un/vai pastiprināt politiku, lai panāktu vidi, kas brīva no dūmiem un aerosoliem, ar šādām darbībām:
|
|
12. |
Sadarboties paraugprakses apmaiņā par to, kā izstrādāt jaunu vai pastiprināt esošo politiku, programmas un stratēģijas no dūmiem un aerosoliem brīvas vides jomā, lai nodrošinātu, ka tās ir visaptverošas, kā arī paraugprakses apmaiņā par vērienīgu un efektīvu pieeju izstrādi un izmēģināšanu, lai panāktu vidi, kas brīva no dūmiem un aerosoliem. |
|
13. |
Cieši sadarboties savā starpā un ar Komisiju, lai šā ieteikuma efektīvas īstenošanas nolūkos izstrādātu definīciju, kritēriju un rādītāju saskaņotu satvaru, kā arī attiecīgi uzraudzītu, izvērtētu un atjauninātu tajā noteiktos pasākumus. |
|
14. |
Pirmo reizi trīs gadus pēc ieteikuma pieņemšanas un vēlāk ik pēc pieciem gadiem – attiecīgā gadījumā jau esošo pienākumu kontekstā – ziņot Komisijai par pieņemto pasākumu īstenošanu un saistībā ar tiem panākto progresu. |
Šis ieteikums aizstāj Ieteikumu 2009/C 296/02.
Briselē, 2024. gada 3. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
NAGY M.
(1) Eirobarometra speciālaptauja Nr. 539, 2023. gads, Eiropas iedzīvotāju attieksme pret tabaku un ar to saistītiem izstrādājumiem. ISBN: 978-92-68-07599-9.
(2) Veselības veicināšana (who.int), Tabaka un smēķēšana | Zināšanas rīcībpolitikas vajadzībām (europa.eu).
(3) Komisijas paziņojums “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns” (COM(2021) 44 final).
(4) Pasaules Veselības organizācija, 2002. gads. Eiropas tabakas kontroles stratēģija, https://iris.who.int/handle/10665/107455.
(5) Pasaules Veselības organizācija, Ziņojums par globālo tabakas epidēmiju 2023. gadā: nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību pret tabakas dūmiem, 2023. gads, ISBN: 978-92-4-007716-4, p. 31-32.
(6) Pasaules Veselības organizācija, Tehniska piezīme par aicinājumu rīkoties saistībā ar elektroniskajām cigaretēm, 2023. gads, 3.–4. lpp., https://www.who.int/publications/m/item/technical-note-on-call-to-action-on-electronic-cigarettes.
(7) Pasaules Veselības organizācija, Elektroniskās cigaretes ir pamudinājums rīkoties, 2023. gads, https://www.who.int/publications/m/item/electronic-cigarettes---call-to-action.
(8) Pasaules Veselības organizācija, Karsējamie tabakas izstrādājumi: pētījuma kopsavilkums un fakti par ietekmi uz veselību, 2023. gads, 12.–13. lpp., https://www.who.int/publications/i/item/9789240042490.
(9) Pasaules Veselības organizācija: PVO izpētes grupa tabakas izstrādājumu regulējuma jautājumos: Ziņojums par tabakas izstrādājumu regulējuma zinātnisko pamatu: PVO izpētes grupas astotais ziņojums. 2021. gads, https://www.who.int/publications/i/item/9789240022720 .
(10) Yoshioka T., Shinozaki T., Hori A., Okawa S., Nakashima K., Tabuchi T., “ Association between exposure to secondhand aerosol from heated tobacco products and respiratory symptoms among current non-smokers in Japan: a cross-sectional study ”, BMJ Open, 2023,13:e065322, doi: 10.1136/ bmjopen-2022-065322.
(11) Imura Y., Tabuchi T., “ Exposure to secondhand heated-tobacco-product aerosol may cause similar incidence of asthma attack and chest pain to secondhand cigarette exposure: the JASTIS 2019 study ”, Int J Environ Res Public Health, 2021,18(4):1766, doi: 10.3390/ijerph18041766.
(12) Uguna C.N., Snape C.E., “ Should IQOS emissions be considered as smoke and harmful to health? A review of the chemical evidence ”, ACS Omega, 2022,7(26):22111–24, doi: 10.1021/ acsomega.2c01527.
(13) Auer R., Concha-Lozano N., JacotSadowski I., Cornuz J., Berthet A., “ Heat-not-burn tobacco cigarettes: smoke by any other name ”, JAMA Intern Med, 2017,177(7):1050–2, doi: 10.1001/ jamainternmed.2017.1419.
(14) Fernández E., Ballbè M., Sureda X., Fu M., Saltó E., Martínez-Sánchez J.M., “ Particulate matter from electronic cigarettes and conventional cigarettes: a systematic review and observational study ”, Curr Environ Health Rep, 2015,2(4):423–9, doi: 10.1007/s40572- 015-0072-x.
(15) Li L., Lin Y., Xia T., Zhu Y., “ Effects of electronic cigarettes on indoor air quality and health ”, Annu Rev Public Health, 2020,41(1):363–80, doi: 10.1146/ annurev-publhealth-040119-094043.
(16) Hess I., Lachireddy K., Capon A., “ A systematic review of the health risks from passive exposure to electronic cigarette vapour ”, Public Health Research & Practice, 2016;26(2).
(17) Borgini A., Veronese C., De Marco C., Boffi R., Tittarelli A., Bertoldi M. et al., “ Particulate matter in aerosols produced by two last generation electronic cigarettes: a comparison in a real-world environment ”, Pulmonology, 2021.
(18) “ Exposure to aerosols from smoking-proxy electronic inhaling systems: a systematic review ”, Barcelona: Tobacco Control Unit, Institut Català d’Oncologia, 2016.
(19) Lerner C.A., Sundar I.K., Yao H., Gerloff J., Ossip D.J., McIntosh S et. al., “ Vapors produced by electronic cigarettes and e-juices with flavorings induce toxicity, oxidative stress, and inflammatory response in lung epithelial cells and in mouse lung ”, PLoS One, 2015,10(2):e0116732.
(20) Glantz S.A., Nguyen N. & Oliveira da Silva A.L., (2024), “ Population-Based Disease Odds for E-Cigarettes and Dual Use versus Cigarettes ”, NEJM Evidence, 3(3), DOI: 10.1056/EVIDoa2300229.
(21) “ Applying tobacco control measures to e-cigarettes, including the supply and demand reduction measures of the WHO FCTC ” (3. lpp., https://cdn.who.int/media/docs/default-source/tobacco-hq/regulating-tobacco-products/ends-call-to-action.pdf?sfvrsn=ea4c4fdb_12&download=true , atsaucoties uz Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (8. lpp., https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/42811/9241591013.pdf?sequence=1).
(22) SCHEER (Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja), Atzinums par elektroniskajām cigaretēm. 2021. gada 16. aprīlis.
(23) Dienestu darba dokuments, kas pievienots Padomes ieteikumam par vidi bez dūmiem un aerosoliem, ar ko aizstāj Padomes ieteikumu 2009/C 296/02.
(24) Pētījums par vidi bez dūmiem un tabakas un ar to saistīto izstrādājumu reklāmu, 2021.
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7425/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)