EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.10.2024
COM(2024) 507 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par iespējamām saistībām, kas izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības, un šo iespējamo saistību ilgtspēju
Situācija 2023. gada 31. decembrī
Satura rādītājs
1.Ievads
2.Iespējamo saistību dažādo avotu analīze
2.1Budžeta garantijas
2.2Ar uzkrājumiem nodrošināti aizdevumi, kas paredzēti, lai sniegtu finansiālu palīdzību trešām valstīm
2.3Ar ieņēmumu rezervēm nodrošināti aizdevumi
2.4Pārskats par iespējamām saistībām 2023. gada beigās
3.ES iespējamo saistību ilgtspējas novērtēšana
3.1Novērtējuma tvērums
3.2Iespējamo saistību, kuras nodrošinātas ar uzkrājumiem, ilgtspējas novērtējums
3.3Ar ieņēmumu rezervēm nodrošināto iespējamo saistību ilgtspējas novērtējums
4.Secinājumi
5.Pielikumi
Ilgtspēja un ieņēmumu rezerve attiecībā uz pašu resursu pastāvīgo maksimālo apjomu
Ilgtspēja un ieņēmumu rezerve attiecībā uz pašu resursu pagaidu maksimālo apjomu
1.Ievads
Šis ziņojums ir izdots saskaņā ar Finanšu regulas 1 256. pantā izvirzītajām prasībām un ir lasāms kopā ar:
·XI darba dokumentu, kurš pievienots Eiropas Savienības (ES) 2025. finanšu gada budžeta projektam 2 un kurā sniegta detalizēta informācija par ES budžeta garantijām (41. panta 5. punktā paredzētais ziņojums) 3 , un
·ES budžeta ienākošo un izejošo nākotnes naudas plūsmu ilgtermiņa prognozi, kurā pēc tam, kad ņemti vērā plānotie budžeta izdevumi, sniegtas prognozes par pieejamajām ES finansiālajām spējām 2025.–2029. gadā 4 .
Šā ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par to, kāds apjoms un sastāvs ir iespējamām saistībām (gan ar uzkrājumiem nodrošinātām 5 iespējamām saistībām, gan ar ieņēmumu rezervēm nodrošinātām iespējamām saistībām), ko sedz ES budžets 2023. gada 31. decembrī. Iespējamās saistības ir iespējamās finanšu saistības, kas izriet no spēkā esošām saistībām vai pagātnes notikumiem 6 . Tas, vai šīs iespējamās saistības radīs faktiskus izdevumus ES budžetam, un šādu izdevumu apmērs būs atkarīgs no nākotnes notikumiem, ko iepriekš nevar prognozēt.
2023. gada beigās ES budžetā bija iekļautas iespējamās saistības vairāk nekā 255 miljardu EUR apmērā (206 miljardi EUR 2022. gada beigās) saistībā ar aizdevumiem, kas piešķirti dalībvalstīm (221 miljards EUR) un trešām valstīm (34 miljardi EUR), un vairāk nekā 108 miljardu EUR apmērā (106 miljardi EUR 2022. gada beigās) saistībā ar budžeta garantijām, kas sniegtas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) 7 , InvestEU 8 , ārējo aizdevumu pilnvaru (ĀAP) 9 , Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) 10 un EFIA+ 11 ietvaros. Iespējamo saistību summas augšupējā tendence ir palēninājusies – 2023. gadā tā palielinājās par 16 % salīdzinājumā ar 2022. gadā novēroto palielinājumu par 40 %.
Šā pieauguma lielāko daļu veido papildu aizdevumi, kas izsniegti Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) 12 ietvaros dalībvalstīm un no ārkārtas finansiālā atbalsta Ukrainai (izmantojot makrofinansiālās palīdzības + (MFP+) instrumentu) 13 .
Šajā ziņojumā ir sniegts arī iespējamo saistību ilgtermiņa ilgtspējas novērtējums, pamatojoties uz kvalitatīviem un kvantitatīviem faktoriem, tai skaitā spriedzes testiem. Šis ilgtspējas novērtējums ir veikts, salīdzinot iespējamās saistības ar:
·tirgus vērtību pašreizējiem uzkrājumiem, kuri glabājas kopējā uzkrājumu fonda (KUF) 14 attiecīgajos nodalījumos, ko Komisija izveidojusi iespējamām saistībām, kuras nodrošinātas ar uzkrājumiem, t. i., tām, kas izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības trešām valstīm;
·pašu resursu maksimālā apjoma ierobežojumiem un ar ieņēmumu rezervēm nodrošinātām iespējamām saistībām pieejamo ieņēmumu rezervi.
2023. gada beigās ilgtspējas analīzes galvenais secinājums ir tāds, ka ES budžetam ir pietiekami resursi, lai tiktu galā ar iespējamo saistību potenciālo īstenošanos:
·iespējamām saistībām, kas izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības trešām valstīm, 2023. gada beigās pieejamie uzkrājumi ir pietiekami, ņemot vērā attiecīgo tiesisko regulējumu 15 prasības,
·ES finansiālās spējas saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu (t. i., Lēmumu par pašu resursiem (ORD) 16 un Regulu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam 17 ) 2023. gada beigās ir pietiekamas, lai segtu ES pašreizējās saistības gan attiecībā uz izdevumu programmām, gan finanšu tirgiem (attiecībā uz parādu, kas emitēts saskaņā ar finansiālās palīdzības programmām dalībvalstīm un MFP+ instrumentu) pat ārkārtēji nelabvēlīgos apstākļos. Citiem vārdiem sakot, ieņēmumu rezerves ir pietiekamas, lai nodrošinātu ES finanšu sistēmas stabilitāti un tās kredītspēju pat ārkārtēji negatīvā scenārijā, kurā ir apvienota ekonomikas apstākļu, ieņēmumu un izdevumu negatīvā ietekme.
No iespējamām saistībām izrietošo risku pārvaldību un uzraudzību īsteno Komisijas ietvaros izveidota horizontāla sistēma, kurā ietilpst plaši pasākumi un drošības mehānismi, ko Komisija var izmantot, lai aizsargātu ES budžetu no iespējamiem zaudējumiem, kuri izriet no iespējamām saistībām 18 . Iespējamo saistību koordinācijas komitejai (ISKK) 19 šajā sistēmā ir svarīga loma. 2023. gadā ISKK tikās četras reizes, lai cita starpā novērtētu riska darījumu ar Tuvajiem Austrumiem un Ukrainu apjoma un riska profila attīstību. Attiecībā uz Ukrainu ISKK darbojās kā platforma ar mērķi sagatavot Ukrainai noteikto saistību uzkrājumu likmes pietiekamības pārskatīšanas procesu (kā noteikts MFP II lēmuma 13. pantā 20 ).
Šajā ziņojumā ir izklāstītas trīs dažādās iespējamo saistību kategorijas (budžeta garantijas, ar uzkrājumiem nodrošināti aizdevumi trešām valstīm un ar ieņēmumu rezervēm nodrošināti aizdevumi), pēc tam sniedzot to ilgtspējas novērtējumu attiecībā pret attiecīgajiem budžeta seguma avotiem.
2.Iespējamo saistību dažādo avotu analīze
2.1Budžeta garantijas
Šīs ir garantijas, ko sniedz dažādiem īstenošanas partneriem saskaņā ar ĀAP, ESIF, EFIA, InvestEU un EFIA+ pilnvarām. Saskaņā ar visiem šiem instrumentiem ES garantē īstenošanas partneriem 21 segt daļu no iespējamiem zaudējumiem un izdevumiem 22 , ko rada to finansēšanas un investīciju darījumi (t. i., parāda vai pašu kapitāla darījumi).
Piecām garantiju programmām ir atšķirīgs ģeogrāfiskais tvērums, kas ietekmē ar tām saistītos riskus. ESIF un InvestEU palīdz novērst investīciju nepietiekamību Eiropas Savienībā. ĀAP, EFIA un EFIA+ ir daļa no Eiropas Savienības ārpolitikas un atbalsta investīcijas trešās valstīs (ĀAP un EFIA+ 1. investīciju logs galvenokārt koncentrējas uz suverēniem partneriem, savukārt EFIA un EFIA+ atvērtās arhitektūras un investīciju 4. logs galvenokārt attiecas uz privātām darbībām).
a) Budžeta garantijas, kas atbalsta investīcijas ārpus ES
Vecākā budžeta garantija ir tā, kas sniegta saskaņā ar ĀAP. Tās galvenais mērķis ir palielināt Eiropas Investīciju bankas (EIB) spēju veikt finansēšanas darījumus riskantākās vidēs ārpus ES tādās jomās kā vietējā privātā sektora attīstība un sociālekonomiskās infrastruktūras attīstība.
EFIA garantija tika ieviesta 2017. gadā, lai atbalstītu investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam galvenokārt Āfrikā un kaimiņreģiona valstīs un palīdzētu tām sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Balstoties uz ĀAP un EFIA pieredzi, tika izveidots EFIA+ 2021.–2027. gada DFS periodam kā integrēta finanšu pakete, kas nodrošina finansēšanas spējas attiecībā uz Subsahāras Āfriku, Āzijas un Klusā okeāna valstīm, Latīņameriku, Karību jūras reģionu, kā arī kaimiņreģiona valstīm un kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm tādās jomās kā: i) sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšana, ii) ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, iii) pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, iv) vides aizsardzība un pārvaldība un v) darbvietu radīšana.
b) Budžeta garantijas, kas atbalsta investīcijas ES
ESIF tika izveidots 2015. gadā, lai pēc finanšu krīzes novērstu ieilgušo ierobežoto privāto investīciju problēmu ES. Tā ir 26 miljardus EUR liela budžeta garantija, kas EIB grupai piešķirta no ES budžeta un ko papildina piešķīrums no EIB pašu resursiem 7,5 miljardu EUR apmērā.
Saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS programmā InvestEU ir vienuviet apvienotas darbības, kas iepriekš tika veiktas ESIF un vairāku citu finanšu instrumentu ietvaros. Programma ir nodrošinājusi īstenošanas partneriem, kas nav EIB grupa, piekļuvi 25 % no ES kopējām garantijām. Programmas InvestEU mērķis ir nodrošināt papildu stimulu investīcijām, kuras veicina ekonomikas atveseļošanu, noturību, zaļo izaugsmi un nodarbinātību ES periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Tā cenšas sasniegt šo mērķi, mobilizējot publiskos un privātos finansējuma avotus, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansējumu un atbalstu uzņēmumiem un projektiem, kuri atbilst ES prioritātēm šā brīža izaicinošajā ekonomiskajā un sociālajā kontekstā.
Piecām budžeta garantiju programmām ir vairākas atšķirīgas iezīmes, tai skaitā atšķiras to īstenošanas posmi. 1977. gadā izveidotajai ĀAP programmai ir gara vēsture, ESIF īstenošanas periods beidzās 2022. gadā un EFIA īstenošanas periods beigsies 2024. gadā. Savukārt InvestEU un EFIA+ investīciju posms ir tikai nesen sācies. Šie dažādie piecu budžeta garantiju programmu īstenošanas posmi ir atspoguļoti turpmāk tabulā, kura parāda, ka ir parakstīti darījumi, kas patērē visu ĀAP garantijas summu un ir tuvu ESIF pilnai summai, un ir izmaksāta liela daļa šo instrumentu garantētā atbalsta. Turpretī EFIA+ un InvestEU ir daudz agrākā attīstības posmā.
1. tabula. Budžeta garantiju situācija (2023. gada 31. decembrī) (miljoni EUR)(*)
|
Ar darījuma partneriem parakstītā pieejamā garantija |
Pieejamā garantija saistībā ar darījumu partneru parakstītajiem darījumiem |
Pieejamā garantija saistībā ar darījumu partneru parakstītajiem darījumiem un izmaksātajām summām |
|
|
ESIF |
25 591 |
23 635 |
21 551 |
|
EFIA |
1077 |
548 |
478 |
|
ĀAP |
27 729 |
27 729 |
19 856 |
|
InvestEU |
25 767 |
6592 |
1433 |
|
EFIA+ |
28 115 |
7660 |
634 |
|
Kopā |
108 279 |
66 164 |
43 952 |
(*) Ar darījumu partneriem parakstītā garantija ir garantijas summa, kas piešķirta īstenošanas partnerim, parakstot garantijas nolīgumu. Ar darījumu partneru parakstītajiem darījumiem saistītā garantija ietver garantijas summas visos darījumu partneru parakstītajos darījumos ar galasaņēmējiem / finanšu starpniekiem. Ar parakstītajiem un izmaksātajiem darījumiem saistītā garantija ietver darījumu summas, ko darījumu partneri izmaksājuši galasaņēmējiem / finanšu starpniekiem.
Citas būtiskas garantiju programmu atšķirības ir apkopotas turpmāk aizzīmēs.
·ĀAP piedāvā divu veidu produktus (galvenokārt tiešus valsts aizdevumus un ierobežotā mērā arī privātus aizdevumus), un to ekskluzīvi pārvalda EIB 23 .
·ESIF ir strukturēts divās platformās (Infrastruktūras un inovācijas investīciju platforma (“IIW”) un MVU investīciju platforma (“SMEW”) ar dažādiem produktiem, ko īsteno abās platformās) un izmanto arī vienu ekskluzīvu īstenošanas partneri, proti, EIB grupu.
·EFIA īsteno 10 partneri, kas izmanto dažādus finanšu produktus ar dažādiem riska līmeņiem un iegulda piecās galvenajās nozarēs: t. i., mazo uzņēmumu finansēšana, ilgtspējīga enerģija un savienojamība, finansējums vietējā valūtā, digitalizācija un ilgtspējīgas pilsētas.
·Jaunās budžeta garantijas, piemēram, InvestEU un EFIA+, ir balstītas uz vecāko garantiju pieredzi, un tām ir līdzīgas iezīmes kā vecākajām garantijām. Tomēr gan InvestEU, gan EFIA+ ir lielāks skaits īstenošanas partneru (“atvērtā arhitektūra”) un salīdzinoši plašāks produktu klāsts.
2.2Ar uzkrājumiem nodrošināti aizdevumi, kas paredzēti, lai sniegtu finansiālu palīdzību trešām valstīm
Iespējamās saistības šajā pozīcijā izriet no finansiālās palīdzības, kas sniegta kā makrofinansiālas palīdzības (MFP) programmas 24 aizdevumi un Euratom aizdevumi trešām valstīm 25 .
Finansiāls atbalsts trešām valstīm divpusēju aizdevumu veidā no ES galvenokārt tika piešķirts saistībā ar MFP programmu, kas paredzēta valstīm ārpus ES, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi. 2023. gadā tika izmaksāti jauni MFP aizdevumi 18,3 miljardu EUR apmērā 26 . No šīs summas 18 miljardi EUR bija MFP+ aizdevumi Ukrainai, kas nodrošināti ar ieņēmumu rezervēm.
Papildus MFP trešo valstu valdībām joprojām nav pieejami 300 miljoni EUR Euratom aizdevumos, kas piešķirti Ukrainas kodolenerģētikas programmai.
2. tabula. Trešām valstīm izsniegto aizdevumu neatmaksātās summas (2023. gada 31. decembrī) (miljoni EUR)
|
Neatmaksātie aizdevumi |
Uzkrātie procenti |
Kopā |
|
|
MFP(*) |
15 193 |
150 |
15 343 |
|
Euratom |
300 |
1 |
301 |
|
Kopā |
15 493 |
151 |
15 644 |
(*) Izņemot MFP+ aizdevumus (nodrošināti ar ieņēmumu rezervi)
Parasti aizdevumi trešām valstīm (izņemot MFP+ aizdevumus) ir finansēti, izmantojot kompensējošus aizņēmuma darījumus, t. i., katrs aizdevums tiek finansēts ar atbilstošu ES obligāciju, kas pilnībā atbilst ES aizdevumam termiņa, procentu likmes un atmaksas grafika ziņā. Investori, kas iegulda ES obligācijās, ir pakļauti tikai ES, nevis galīgās saņēmējvalsts kredītriskam. ES saistības ir iespējamas, jo saņēmējvalstij ir līgumsaistības nodrošināt ieņēmumu plūsmu, lai atmaksātu ES obligācijas. Lai nokārtotu ES parādu, principā nav plānota ES resursu aizplūšana.
Tomēr, ņemot vērā varbūtību, ka saņēmējvalsts neatmaksā procentus par saņemto aizdevumu vai pamatsummu, ES budžetā ir paredzēti uzkrājumi šiem aizdevumiem. Parasti 9 % no aizdevumu vērtības tiek turēti kā uzkrājumi MFP vai Euratom aizdevumiem trešām valstīm īpašos KUF nodalījumos. Tā kā iespēja, ka zaudējumi rodas saistībā ar diviem vai vairākiem MFP aizdevumiem, ir salīdzinoši neliela, uzkrājumu apvienošana stiprina ES budžeta spēju absorbēt zaudējumus, izmantojot šo diversifikācijas efektu. Uzkrājumu līmeņi attiecībā uz šiem aizdevumiem ir sīkāk aplūkoti 3.2. iedaļā.
Līdz ar to 3. tabulā norādītās atmaksas summas ir uzskatāmas par maksimālajām paredzamajām summām, kas varētu tikt pieprasītas no uzkrājumiem 2024.–2029. gadā.
3. tabula. Spēkā esošo programmu ietvaros trešām valstīm izsniegto ar uzkrājumiem nodrošināto aizdevumu neatmaksāto summu (pamatsumma + procenti) gada atmaksas grafiks 2024.–2029. gadam (2023. gada 31. decembrī)
(miljoni EUR)
|
Gads |
Euratom |
MFP |
Visas programmas |
|
2024 |
1 |
877 |
878 |
|
2025 |
1 |
261 |
262 |
|
2026 |
1 |
378 |
379 |
|
2027 |
51 |
410 |
461 |
|
2028 |
50 |
409 |
459 |
|
2029 |
0 |
1153 |
1153 |
|
Kopā |
104 |
3488 |
3592 |
2.3Ar ieņēmumu rezervēm nodrošināti aizdevumi
Iespējamās saistības šajā pozīcijā izriet no aizdevumiem ES dalībvalstīm (t. i., maksājumu bilances (MB) mehānisma aizdevumi 27 , Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) aizdevumi 28 , Euratom mehānisma aizdevumi, aizdevumi saskaņā ar SURE 29 un ANM aizdevumi, kas izsniegti investīciju un reformu atbalstīšanai) un nesenajiem aizdevumiem Ukrainai (18 miljardi EUR MFP+ aizdevumiem Ukrainai un, sākot no 2024. gada, aizdevumiem, kas piešķirti Ukrainas mehānisma ietvaros 30 ).
Iespējamās saistības, kas izriet no aizdevumiem ES dalībvalstīm un nesenajiem aizdevumiem Ukrainai, nav nodrošinātas ex ante. Tā vietā tos atbalsta iespēja piesaistīt papildu “pašu resursus” no dalībvalstīm Savienības budžeta struktūrā (līdz pašu resursu maksimālā apjoma ierobežojumiem, t. i., izmantojot budžeta “ieņēmumu rezerves”).
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja saņēmēja dalībvalsts nepildītu savas saistības pret ES un ES būtu izsmēlusi visas pārējās iespējas rast risinājumus pašreizējā budžeta struktūrā, tai ir tiesības kā galējo līdzekli izmantot aicinājumu dalībvalstīm uz laiku segt attiecīgo summu. Šādi līdzekļu pieprasījumi tiktu veikti papildus DFS maksimālajiem apjomiem, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam.
Parasti šos aizdevumus piešķir ES dalībvalstīm, izmantojot to pašu kompensējošo paņēmienu, ko izmanto finansiālai palīdzībai trešām valstīm. Turpretī ANM aizdevumi un aizdevumi saskaņā ar MFP+ instrumentu Ukrainai (un no 2024. gada – Ukrainas mehānismu) finansē, izmantojot vienotu finansēšanas pieeju 31 .
Komisija 2023. gadā, darbodamās ES vārdā, vadīja piecas programmas, saskaņā ar kurām tā piešķīra aizdevumus dalībvalstīm. Šīs piecas programmas ir aplūkotas turpmāk norādītajās piecās aizzīmēs.
·Maksājumu bilances (MB) mehānisms tika izveidots 2002. gadā, lai atbalstītu tās ES valstis ārpus eurozonas, kuras saskaras vai kuras ir pakļautas riskam saskarties ar maksājumu bilances grūtībām.
·EFSM tika izveidots 2010. gadā, lai sniegtu finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm, kurās ir vai kuras apdraud lielas finansiālas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tās nevar ietekmēt.
·Euratom aizdevumu mehānisms.
·Par SURE programmu vienojās 2020. gada jūnijā, lai palīdzētu finansēt pēkšņus un būtiskus valsts publisko izdevumu pieaugumus saistībā ar valstu saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 krīzi. Tā kā šis ārkārtas instruments tika ieviests, pirms stājās spēkā pašu resursu maksimālā apjoma un ieņēmumu rezerves palielinājums, visas dalībvalstis ir vienojušās sniegt neatsaucamas, beznosacījumu un pēc pieprasījuma garantijas 25 % apmērā no finansiālās palīdzības maksimālās summas 32 . Katra dalībvalsts veic iemaksas garantijas kopējā summā proporcionāli tās relatīvajai daļai ES kopējā nacionālajā kopienākumā (pamatojoties uz ES 2020. gada budžetu).
·ANM ir NextGenerationEU (NGEU) programmas (2020) 33 centrālais pīlārs, un tas ir pagaidu instruments, kas paredzēts, lai atbalstītu reformas un investīcijas ES dalībvalstīs, un tā galvenais mērķis ir atvieglot atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas, vienlaikus palīdzot zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam.
Saskaņā ar ES atveseļošanas instrumentu Komisija aizņemas līdzekļus, ko ANM izmanto, lai finansētu dalībvalstu reformas un investīcijas. Finansējums var būt aizdevums (atmaksājams atbalsts) vai dotācija (neatmaksājams atbalsts).
Visi NGEU aizņēmumi, kuru kopējais apmērs 2023. gada beigās ir 284 miljardi EUR, tiek garantēti ES budžetā saskaņā ar ORD 9. panta 4. punktu, uz laiku paaugstinot pašu resursu maksimālo apjomu 0,6 % apmērā no ES kopējā nacionālā kopienākuma (NKI); tas attiecas tikai uz NGEU saistībām. Tikai ANM aizdevumi (atšķirībā no ANM dotācijām) rada iespējamās saistības, un tāpēc šajā analīzē tiek ņemti vērā tikai ANM aizdevumi. Kā minēts iepriekš, svarīgi uzsvērt, ka ANM aizdevumu finansēšana tiek veikta, izmantojot vienotu finansēšanas pieeju.
4. tabula. Ar ieņēmumu rezervēm nodrošināto aizdevumu neatmaksātās summas (2023. gada 31. decembrī) (miljoni EUR)
|
Neatmaksātie aizdevumi |
Uzkrātie procenti |
Kopā |
|
|
MB mehānisms |
200 |
1 |
201 |
|
Euratom |
13 |
0 |
13 |
|
EFSM |
42 800 |
411 |
43 211 |
|
SURE |
98 355 |
104 |
98 459 |
|
ANM (aizdevumi) |
79 240 |
349 |
79 589 |
|
MFP+ |
18 000 |
270 |
18 270 |
|
Kopā |
238 608 |
1135 |
239 743 |
Turpmāk 5. tabulā ir norādītas kopējās gada atmaksu (pamatsumma + procenti) summas, kas jāmaksā visiem to ES aizdevumu saņēmējiem, kuri piešķirti saistībā ar finansiālo palīdzību dalībvalstīm un MFP+ instrumentu.
Par katru no aplūkotajiem gadiem šīs summas norāda teorētisko maksimālo izejošo naudas plūsmu, kas jāsedz no ES budžeta attiecībā uz iespējamām saistībām, kuras izriet no finansiālās palīdzības dalībvalstīm un MFP+ riska darījumiem. Tomēr ES budžetā ir identificēti budžeta resursi no obligācijām izrietošo maksājumu veikšanai jebkurā brīdī, arī ārkārtējās vai neparedzētās situācijās, kad viens vai vairāki ES aizdevuma saņēmēji vienlaikus neizpilda savas saistības.
5. tabula. Spēkā esošo programmu ietvaros izsniegto ar ieņēmumu rezervēm nodrošināto aizdevumu neatmaksāto summu (pamatsumma + procenti) gada atmaksas grafiks 2024.–2029. gadam (2023. gada 31. decembrī) (miljoni EUR)
|
Year |
Euratom |
BoP |
EFSM |
SURE |
RRF loans (*) |
MFA+ (**) |
All programmes |
|
2024 |
14 |
6 |
3 317 |
327 |
918 |
419 |
5 001 |
|
2025 |
0 |
206 |
3 069 |
8 327 |
917 |
567 |
13 086 |
|
2026 |
0 |
0 |
6 857 |
8 327 |
917 |
566 |
16 667 |
|
2027 |
0 |
0 |
3 531 |
327 |
917 |
566 |
5 341 |
|
2028 |
0 |
0 |
2 756 |
10 327 |
919 |
567 |
14 569 |
|
2029 |
0 |
0 |
1 790 |
8 464 |
917 |
567 |
11 738 |
|
Total |
14 |
212 |
21 320 |
36 099 |
5 505 |
3 252 |
66 402 |
(*) NGEU programmas ietvaros izsniegto ANM aizdevumu procentu maksājumi tiek regulāri aprēķināti saskaņā ar noteiktu metodiku (sk. Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2022)9701 final, 19.12.2022.). Līdz ar to iepriekš minēto aizdevumu gada procentu maksājumi tiek aplēsti, pamatojoties uz pašreizējiem finansēšanas nosacījumiem.
(**) Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2463 17. pantu ES pēc Ukrainas pieprasījuma katru gadu var piešķirt procentu likmes subsīdiju, lai segtu procentu summas, kas saistītas ar MFP+ aizdevumiem.
Ņemot vērā visus neatmaksātos aizdevumus 2023. gada beigās, periodā no 2028. līdz 2054. gadam ar ieņēmumu rezervēm pašu resursu pastāvīgā maksimālā apjoma ietvaros nodrošināto aizdevumu gada atmaksas (pamatsumma + procenti) vidēji ir 5,4 miljardi EUR. Vidējais gada atmaksu (pamatsumma + procenti) maksājums ANM aizdevumiem, kas nodrošināti ar ieņēmumu rezervēm pašu resursu pagaidu maksimālā apjoma ietvaros, šajā pašā periodā ir 3,5 miljardi EUR.
2.4Pārskats par iespējamām saistībām 2023. gada beigās
2023. gada beigās ES budžetā bija iekļautas kopējās iespējamās saistības 255 miljardu EUR apmērā attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti dalībvalstīm un trešām valstīm, un 108 miljardu EUR apmērā attiecībā uz garantijām, kuras sniegtas, izmantojot ESIF, InvestEU, ĀAP, EFIA un EFIA+. Lielāko risku ES budžetam rada finansiālās palīdzības programmas, kas paredzētas dalībvalstīm.
1. attēls. Iespējamo saistību sadalījums pa avotiem 2023. gada 31. decembrī
(*) Pamatā ir “ar darījumu partneriem parakstītās pieejamās garantijas” kopējā summa (sk. 1. tabulu).
Budžeta garantiju un finansiālās palīdzības programmu pieaugošo nozīmi ES politikas virzienu īstenošanā apliecina pastāvīgā augšupejošā tendence 2021.–2023. gadā. Laikposmā no 2022. gada beigām līdz 2023. gada beigām tika reģistrēts mērenāks kopējās summas pieaugums – par 16 % salīdzinājumā ar 40 % pieaugumu, kāds bija laikā no 2021. gada beigām līdz 2022. gada beigām.
2. attēls. Iespējamo saistību sadalījums pa avotiem laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam (miljardi EUR)
Laikposmā no 2022. gada beigām līdz 2023. gada beigām tika reģistrēts mērens dalībvalstīm izsniegto aizdevumu pieaugums (+16 %), jo īpaši tādēļ, ka tika izsniegti papildu aizdevumi ANM ietvaros. Finansiālā palīdzība trešām valstīm vairāk nekā divkāršojās, galvenokārt saistībā ar ārkārtas centieniem finansiāli atbalstīt Ukrainu, savukārt iespējamās saistības, kas izriet no budžeta garantiju programmām, lielā mērā saglabājās stabilas. Saistību pieaugumu, kas izriet no budžeta garantiju programmām saistībā ar InvestEU un EFIA+ īstenošanas posma sākumu, gandrīz pilnībā kompensēja ĀAP un ESIF riska darījumu samazināšanās, jo galasaņēmēji palielināja atmaksas.
Paredzams, ka līdz 2024. gada beigām ES iespējamās saistības turpinās palielināties saistībā ar: i) papildu atbalstu trešām valstīm (jo īpaši Ukrainas mehānisma ietvaros), ii) ANM aizdevumu papildu izmaksājumiem un iii) turpmāku progresu budžeta garantiju programmu (InvestEU, EFIA+ un Ukrainas mehānisma) īstenošanā.
3.ES iespējamo saistību ilgtspējas novērtēšana
3.1Novērtējuma tvērums
Neskarot novērtējumu par noteiktu finanšu saistību tādiem uzkrājumiem visā to darbības laikā, kas nepieciešami saistību rašanās brīdī, Finanšu regulas 213. panta 3. punktā ir noteikts, ka “iespējamās saistības, kas izriet no budžeta finansētām budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, uzskata par ilgtspējīgām, ja to prognozētā daudzgadu attīstība ir savienojama ar robežvērtībām, kuras noteiktas LESD 312. panta 2. punktā paredzētajā regulā, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu, un ar gada maksājumu apropriāciju maksimālo apmēru, kas noteikts Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 3. panta 1. punktā” (t. i., DFS maksimālie apjomi un pašu resursu maksimālais apjoms).
Tas nozīmē, ka resursiem, ko ES var izmantot vienā gadā saskaņā ar pašreizējo DFS (pašu resursu maksimālais apjoms), vajadzētu būt pietiekamiem, lai finansētu izdevumus, kas izriet no DFS, kā arī jebkādas izrietošās iespējamās saistības.
Jo īpaši maksājumi, kas saistīti ar iespējamām saistībām, kuras nodrošinātas ar uzkrājumiem un izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības trešām valstīm, ir jāfinansē no izveidotajiem uzkrājumiem un jebkuriem turpmākiem maksājumiem, kas plānoti saskaņā ar DFS. Šā ziņojuma 3.2. iedaļā ir sniegts novērtējums par to, vai pieejamie uzkrājumi ir pietiekami, lai izpildītu paredzētos un neparedzētos maksājumus, kas izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības trešām valstīm saistībā ar saistībām, kādas tās bija 2023. gada beigās.
Maksājumus, kuri saistīti ar iespējamo saistību īstenošanos, kas izriet no tādas finansiālās palīdzības ES dalībvalstīm un Ukrainai, kura nodrošināta ar ieņēmumu rezervēm, var finansēt, izmantojot papildu pašu resursus līdz Lēmumā par pašu resursiem noteiktajam maksimālajam apjomam. Ieņēmumu rezerve (t. i., starpība starp pašu resursu maksimālo apjomu un ES budžeta izdevumu finansēšanai nepieciešamajiem pašu resursiem), atspoguļo ES finansiālās spējas segt papildu izejošās naudas plūsmas saistībā ar tādu iespējamo saistību īstenošanos, kas izriet no finansiālās palīdzības, kura nodrošināta ar ieņēmumu rezervēm. Novērtējuma tvērums šim iespējamo saistību kopumam tika detalizēti aprakstīts 2021. gada ziņojumā saskaņā ar Finanšu regulas bijušo 250. pantu 34 . Rezultāti, kas iegūti, novērtējot ilgtspēju ar ieņēmumu rezervēm, nodrošinātajām iespējamām saistībām, kuras pastāvēja 2023. gada beigās, ir sniegti 3.3. iedaļā. 2020. gada Lēmums par pašu resursiem uz laiku palielināja pašu resursu maksimālo apjomu, lai segtu saistības, kas radušās NGEU īstenošanas laikā, tai skaitā iespējamās saistības, kuras nodrošinātas ar ieņēmumu rezervēm un izriet no ANM aizdevumiem dalībvalstīm.
3.2Iespējamo saistību, kuras nodrošinātas ar uzkrājumiem, ilgtspējas novērtējums
a) 2023. gada beigās pieejamie uzkrājumi
Iespējamās saistības, kas izriet no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības trešām valstīm, ir nodrošinātas ar uzkrājumiem ES budžetā, pamatojoties uz piesardzīgiem novērtējumiem par paredzamajiem zaudējumiem katram instrumentam, kā arī papildu drošības rezervi, ar ko segt neparedzētos zaudējumus. Uzkrājumi, kas aizsargā ES budžetu pret zaudējumiem, kuri var rasties no budžeta garantijām un finansiālās palīdzības trešām valstīm, tiek glabāti KUF nodalījumos. 2023. gada 31. decembrī KUF sastāvēja no 16 nodalījumiem (13 no tiem bija pilnībā funkcionējoši, un tajos bija līdzekļi), ietverot nodalījumus visām spēkā esošajām garantiju programmām, Garantiju fonda ārējai darbībai (GFEA) nodalījumu (kas aptver vēsturiskos ĀAP, Euratom un MFP aizdevumus) un nodalījumus MFP un Euratom aizdevumiem pēc 2020. gada.
Konkrētāk, MFP un Euratom aizdevumi ir nodrošināti ar dažādiem KUF nodalījumiem, proti,
·vēsturiskie riska darījumi (7,9 miljardi EUR MFP aizdevumos un 300 miljoni EUR Euratom aizdevumos) ir daļa no GFEA nodalījuma,
·jaunie MFP aizdevumi (1,4 miljardi EUR), tai skaitā ārkārtas MFP aizdevums Ukrainai, kas piešķirti 2022. un 2023. gadā, ir ietverti MFP pēc 2020. gada nodalījumā,
·ārkārtas MFP aizdevumi Ukrainai 6 miljardu EUR apmērā (ārkārtas MFP I un MFP II) ir ietverti jaunizveidotā atsevišķā nodalījumā, ņemot vērā to, ka uz šiem aizdevumiem attiecas risku papildu segums (t. i., attiecībā uz šo ārkārtas MFP aizdevumu paketi Ukrainai ir nepieciešams segums 70 % apmērā: 9 % iemaksātu uzkrājumu no ES budžeta veidā un 61 % no dalībvalstīm pieprasāmu garantiju veidā).
KUF esošo neto aktīvu tirgus vērtība 2023. gada 31. decembrī bija 18,8 miljardi EUR, savukārt 2022. gada beigās šī vērtība bija 14,39 miljardi EUR 35 . Attiecībā uz šīs DFS atlikušajiem gadiem Komisija jau ir piešķīrusi KUF papildu uzkrājumus (jo īpaši ar InvestEU, EFIA+ un Ukrainas mehānisma 2. pīlāru saistītos uzkrājumus), tāpēc KUF apmērs vēl vairāk pieaugs.
Saskaņā ar Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm KUF uztur likvīdu diversificētu portfeli, galvenokārt ieguldot parāda instrumentos ar augstu kredītreitingu, piemēram, obligācijās, ko emitējušas valdības, pārvalstiski uzņēmumi, valsts aģentūras un uzņēmumi, lai nodrošinātu kapitāla saglabāšanu visā investīciju periodā. Gada beigās KUF portfelis bija labi diversificēts starp dažādām aktīvu klasēm atbilstošajā fiksēta ienākuma portfelī, ieskaitot ierobežota apjoma darījumus ar vērtspapīriem, kas nav denominēti euro (USD), biržā tirgotiem kapitāla fondiem un naudu vai tās ekvivalentiem.
KUF gada peļņa 2023. gadā sasniedza +5,21 %, kas aptuveni atbilst tā portfeļa etalonrādītājam (+5,40 %) 36 .
b) Budžeta garantiju ilgtspējas novērtējums
Vispirms jānorāda, ka ES budžeta garantijas būtiski atšķiras politikas mērķu, riska dalīšanas struktūru un pamatā esošo darījumu riska profila ziņā. Tas savukārt var radīt atšķirīgu uzkrājumu likmi dažādām programmām, pamatojoties uz visā darbības laikā riskam pakļauto vērtību (RPV) 37 , kas nodrošina pienācīgu iespējamo zaudējumu segšanu noteiktā (iepriekš noteiktā) ticamības līmenī. Lai gan dažos gadījumos 2023. gada beigās pieejamie uzkrājumi bija nedaudz zemāki nekā attiecīgās riskam pakļautās vērtības ar piemērojamo ticamības līmeni, secinājuma par uzkrājumu pietiekamību pamatā ir vairāki elementi, tai skaitā garantijas darbības cikla posms (pilnībā izveidota vai nepilnīgi izveidota) un īpašie uzkrājumu veidošanas noteikumi attiecīgajām budžeta garantijām (piemēram, ĀAP).
No 2023. gada 31. decembrī pieejamajiem datiem par neto zaudējumiem visā darbības laikā attiecībā uz šajā datumā spēkā esošajām budžeta garantijām var izdarīt šādus secinājumus:
·attiecībā uz ESIF jānorāda, ka uz IIW parāda darījumu 38 kredītriska modeļa un ekspertu atzinumiem par IIW un SMEW pašu kapitālu un SMEW parāda produktiem pamata veiktās riska analīzes rezultāti liecina, ka RPV ir 7,4 miljardiEUR ar 95 % ticamības līmeni visā darbības laikā. Šo RPV pilnībā sedz pašlaik pieejamie ESIF uzkrājumi 9,2 miljardu EUR apmērā 39 ,
·attiecībā uz EFIA riska analīzes rezultāti liecina, ka RPV ir 700,7 miljoni EUR ar vēlamo 90 % ticamības līmeni visā darbības laikā. Šo summu pilnībā sedz EFIA KUF nodalījuma tirgus vērtība 2023. gada beigās (765 miljoni EUR),
·ĀAP programma vairākās tās pilnvarās ir nedaudz pasliktinājusies tās galvenajos kredītriska rādītājos daļēji tāpēc, ka ĀAP ir Ukrainas vēsturiskie riska darījumi 2,3 miljarduEUR apmērā 40 . Riska analīzes rezultāti liecina, ka RPV ar 90 % ticamības līmeni visā garantijas darbības laikā ir 3,2 miljardu EUR apmērā, kas pārsniedz attiecīgo proporcionālo (pro-rata) uzkrājumu KUF nodalījumā (2,3 miljardi EUR). Šajā saistībā jāuzsver, ka ĀAP ir vecs instruments bez iepriekš noteikta ticamības līmeņa, kam tiek piemēroti īpaši noteikumi attiecībā uz nepietiekamiem un pārmērīgiem uzkrājumiem. GFEA nodalījums (kurā ir ietvertas ĀAP) tiek papildināts katru gadu, ja uzkrājumi ir zem 9 % no neatmaksātajām garantētajām summām. Turklāt ĀAP sastāv no amortizējamiem aizdevumiem ar ilgiem atmaksas periodiem, kur zaudējumi parasti neparādās pēkšņi,
·attiecībā uz InvestEU un EFIA+, ņemot vērā to, ka programmu paplašināšana joprojām ir agrīnā posmā un pirmie darījumi tika parakstīti 2022. gadā, ir pāragri izdarīt secinājumus par uzkrājumu pietiekamību.
c) Ar uzkrājumiem nodrošinātu aizdevumu trešām valstīm ilgtspējas novērtējums
Neatmaksāto MFP aizdevumu trešām valstīm portfelis sastāv no aizdevumiem diversificētam kopumam, kas ietver: i) ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis; ii) valstis un teritorijas, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un iii) citas trešās valstis, kam ir izšķiroša nozīme reģionālās stabilitātes nodrošināšanā un kas ir stratēģiski svarīgas ES, un ir politiski, ekonomiski un ģeogrāfiski saistītas ar ES.
Turpmāk norādītajās trīs aizzīmēs izklāstītie apsvērumi apstiprina, ka kopējā 9 % mērķa uzkrājumu likme MFP aizdevumiem joprojām ir pietiekama.
·MFP saņēmēju ekonomiskais stāvoklis (ņemot vērā tādus faktorus kā IKP uz vienu iedzīvotāju, ekonomikas relatīvais briedums, tuvums ES ekonomikai utt.).
·MFP aizdevumiem noteiktie nosacījumi ir apmierinoši īstenoti SVF programmas īstenošanā, kas nodrošina pārliecību par trešās valsts finansiālo dzīvotspēju un ES līdzekļu pilnīgu atmaksu.
·MFP saņēmēju ekonomiskās situācijas novērtējums un nesenās makroekonomiskās norises partnervalstīs, kas liecina, ka 2023. gadā lielākā daļa valstu ir ziņojušas par stabilu atgūšanos pēc Covid-19. Tomēr Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir palielinājis ekonomisko nenoteiktību, saasinājis enerģētikas krīzi un reģionā veicinājis augstu inflāciju pārtikas un enerģijas jomā. Tuvajos Austrumos finansējuma saņēmēju ģeopolitiskā situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies pēc konflikta Gazas joslā pēc “Hamās” teroristu uzbrukuma 2023. gada oktobrī, lai gan ekonomiskā ietekme (tirdzniecībā, tūrismā un patēriņā) uz reģionu līdz šim kopumā ir neliela.
Attiecībā uz likviditātes risku būtu jāņem vērā arī tas, ka pašreizējā MFP aizdevumu, termiņu un saņēmēju veikto atmaksu struktūra ir labi sadalīta pa pašreizējo un turpmākajām DFS, kas tādējādi samazina ES budžeta pakļautības riskam apmēru, kas rodas aizkavēšanās vai saistību neizpildes gadījuma dēļ.
|
1. izcēlums. ES iespējamās saistības, kuras izriet no ES finansiālā atbalsta Ukrainai. Galvenie notikumi 2024. gadā Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES ir konsekventi sniegusi spēcīgu politisko, ekonomisko, militāro, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai. Viss tiešo un netiešo riska darījumu (kapitāla) ar Ukrainu kopums, kas ir spēkā 2024. gada 30. jūnijā saskaņā ar spēkā esošajām programmām, ir norādīts 6. tabulā. Galvenais instruments finansiālās palīdzības sniegšanai Ukrainai 2024.–2027. gada periodā ir Ukrainas mehānisms, kura kopējās finansēšanas spējas 2024.–2027. gadam ir līdz 50 miljardiem EUR. Atbalsts tiks sniegts aizdevumu, dotāciju un garantiju veidā, pamatojoties uz trim turpmāk aprakstītajiem pīlāriem. ·1. pīlārs (atbalsts Ukrainai, izmantojot Ukrainas plānu): šis pīlārs ietver finansiālas palīdzības sniegšanu Ukrainai kopumā 38,27 miljardu EUR apmērā, kas ietver gan dotācijas (5,27 miljardi EUR), gan aizdevumus (33 miljardi EUR). Aizdevumi, kas izmaksāti Ukrainas mehānisma ietvaros, tāpat kā aizdevumi, kas piešķirti saskaņā ar MFP+ paketi, tiek finansēti, izmantojot aizņēmumus, un tiek nodrošināti ar ieņēmumu rezervēm. ·2. pīlārs (Ukrainai paredzēto investīciju satvars): ar gandrīz 7 miljardu EUR lielu ES budžeta piešķīrumu šā pīlāra mērķis ir piesaistīt un mobilizēt publiskās un privātās investīcijas Ukrainas atveseļošanai un atjaunošanai. Lai īstenotu 2. pīlāru, ir izveidota Ukrainas garantija 7,8 miljardu EUR apmērā ar uzkrājumu likmi 70 % apmērā (un 1,51 miljards EUR ir pieejams apvienotajam finansējumam). ·3. pīlārs (4,6 miljardi EUR neatmaksājams atbalsts): šis pīlārs cita starpā aptvers procentu likmes subsīdiju ārkārtas MFP aizdevumiem un aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar 1. pīlāru. Ukrainas mehānisma aizdevumi tiek piešķirti ar ļoti izdevīgiem noteikumiem, ņemot vērā procentu subsidēšanu un 35 gadus ilgo atmaksas periodu ar 10 gadu papildtermiņu. Tas samazina ikgadējo slogu uz Ukrainas publiskajām finansēm, vienlaikus samazinot arī riskus ES budžetam. Ukrainas mehānisma ietvaros 2024. gada pirmajā pusē tika izmaksāti aizdevumi par kopējo summu 7,9 miljardi EUR (martā – 4,5 miljardi EUR, aprīlī – 1,5 miljardi EUR un jūnijā – 1,9 miljardi EUR). Turklāt 2024. gada pirmajā pusē saskaņā ar Ukrainas garantiju tika parakstīti garantijas nolīgumi par kopējo vērtību 940 miljoni EUR ar mērķi atbalstīt darījumus Ukrainā. Budžeta segums iespējamām saistībām, kas izriet no aizdevumiem Ukrainai kopš 2023. gada, ir nodrošināts ar budžeta ieņēmumu rezervi (aplūkota nākamajā iedaļā). Aizdevumiem, kas Ukrainai piešķirti 2022. gada beigās (MFP 6 miljardu EUR apmērā un ĀAP pārprofilētajiem aizdevumiem 1,59 miljardu EUR apmērā), budžeta segums ir 70 % 41 . Atbilstīgi MFP II lēmuma 13. pantam Komisija 2024. gada jūnija beigās 41. panta 5. punktā paredzētā ziņojuma kontekstā pārskatīja 70 % uzkrājumu likmes pietiekamību un secināja, ka pārbaudāmajā periodā nebija pietiekamu jaunu, paliekošu un nozīmīgu elementu, uz kuru pamata būtu jāmaina 70 % uzkrājumu likme. Šis secinājums bija balstīts gan uz kvalitatīvu, gan kvantitatīvu novērtējumu par riskiem, kādi tie bija 2023. gada beigās 42 . Jaunākais SVF novērtējums apstiprina, ka šā uzkrājuma līmeņa saglabāšana ir piesardzīga pieeja 43 , 44 . |
6. tabula. Spēkā esošo programmu ietvaros neatmaksātie tiešie un netiešie riska darījumi (kapitāla) ar Ukrainu (2024. gada 30. jūnijā) (miljonos EUR)
|
Tiešie riska darījumi |
Neatmaksātā summa |
Budžeta segums |
|
Vēsturiskā MFP |
3810 |
9 % |
|
Vēsturiskie Euratom aizdevumi |
300 |
9 % |
|
Ārkārtas MFP |
1200 |
9 % |
|
Ārkārtas MFP I + II |
6000 |
9 % (+ 61 % dalībvalstu garantijas) |
|
MFP+ |
18 000 |
Ieņēmumu rezerve |
|
Ukrainas mehānisms – I pīlārs |
7890 |
Ieņēmumu rezerve |
|
Kopā |
37 200 |
|
|
Netiešie riska darījumi |
||
|
ĀAP aizdevumi, kas izmaksāti pirms 2022. gada februāra |
1708 |
9 % |
|
EIB pirmā pakete ĀAP ietvaros |
668 |
9 % |
|
EIB otrā pakete ĀAP ietvaros |
1338 |
70 % |
|
ERAB aizdevumi no EFIA |
103 |
50 % |
|
Ukrainas garantija |
940 |
70 % |
|
Kopā |
4757 |
3.3Ar ieņēmumu rezervēm nodrošināto iespējamo saistību ilgtspējas novērtējums
ES budžeta spēju tikt galā ar situāciju, kad īstenojas riska darījums attiecībā uz iespējamām saistībām, kuras nodrošinātas ar ieņēmumu rezervēm, novērtē, piemērojot iepriekš 3.1. punktā minēto sistēmu.
Attiecībā uz NGEU saistībām pašu resursu maksimālais apjoms ir palielināts par 0,6 % no ES NKI tikai šo emisiju garantēšanai. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ES ir līdzekļi procentu un pamatsummas atmaksai attiecībā uz parādiem, kas emitēti, lai finansētu NGEU neatmaksājamo atbalstu (ANM dotācijas) un ANM aizdevumus dalībvalstīm. Tā kā pirmais tiks izmaksāts ar turpmāko gadu budžetos atvēlētiem līdzekļiem, iespējamās saistības rada tikai ANM aizdevumi.
Līdz ar to ieņēmumu rezerves tiek aprēķinātas, ieskaitot kopējās NGEU saistības, taču šajā iedaļā aprakstītās jutīguma analīzes centrā ir tieši no ANM aizdevumiem izrietošo iespējamo saistību īstenošanās atbilstoši Finanšu regulas 213. panta 3. punktam.
Pirmais solis ir izstrādāt centrālo scenāriju (pamatscenāriju), kas atbilst paredzamajai ES izdevumu un finansiālo spēju attīstībai turpmākajos gados. Attiecībā uz laikposmu līdz 2027. gadam tas atbilst 2025. gada budžeta projektam un ES budžeta nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu ilgtermiņa prognozei.
2028.–2029. gadam izmanto vienkāršu ekstrapolāciju, par atsauci izmantojot vidējos ikgadējos maksājumus 2021.–2027. gada periodā, kam pieskaitīts ES NKI pieauguma temps. Tā ir tikai mehāniska ekstrapolācija, ko veic, lai šajā ziņojumā sniegtu pietiekami ilgu analīzes periodu. Tā nekādā veidā neskar priekšlikumu par DFS laikposmam pēc 2027. gada. Šajās ekstrapolācijās tiek pieņemts, ka 2021.–2023. gadā emitētais NGEU parāds tiks atmaksāts lineāri, sākot no 2028. gada.
Neskaitot pašreizējo budžeta gadu, pieejamā ieņēmumu rezerve esošo un jauno iespējamo saistību segšanai 2025.–2029. gadā ir vidēji 106,3 miljardi EUR gadā attiecībā uz pašu resursu maksimālā apjoma daļu 1,4 % no ES NKI un aptuveni 111,7 miljardi EUR gadā pagaidu maksimālajam apjomam 0,6 % apmērā no ES NKI.
Kad centrālais scenārijs ir izveidots, četros papildu spriedzes testos novērtē esošo iespējamo saistību ilgtspēju ārkārtas scenārijos 2024.–2029. gadā. Sīkāka informācija par šiem četriem spriedzes testiem ir izklāstīta turpmākajos punktos.
1)Ekonomikas spriedzes tests. Centrālajā scenārijā ES NKI atbilst prognozēm par reālo izaugsmi un inflāciju saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara Eiropas ekonomikas prognozi 45 . Spriedzes testā prognozētie nominālā pieauguma tempi ir par vienu procentpunktu zemāki nekā pamatscenārija rādītāji katrā pārskata perioda gadā 46 .
Tādējādi pašu resursu maksimālā apjoma nominālā vērtība un līdz ar to arī pieejamās ieņēmumu rezerves samazinās par 8,2 miljardiem EUR gadā attiecībā uz “budžetā neiekļautajām” summām (ieņēmumu rezervēm) pašu resursu pastāvīgā maksimālā apjoma ietvaros un par 5,2 miljardiem EUR pagaidu maksimālā apjoma ietvaros NGEU 2025.–2029. gada periodā.
2)Budžeta ieņēmumu daļas spriedzes tests. Šajā ārkārtas scenārijā tiek novērtēts, vai pieejamās ieņēmumu rezerves pietiktu gadījumā, ja visas ar ieņēmumu rezervēm nodrošinātās iespējamās saistības īstenotos vienlaikus. Praktiski tas nozīmētu, ka visas valstis, kas gūst labumu no finansiālās palīdzības programmām, vienlaikus nespētu veikt atmaksas termiņā. Attiecīgās summas atspoguļo atmaksas grafikus 2023. gada beigās (sk. iepriekš 5. tabulu).
Šis ir ārkārtīgi maz ticams scenārijs, kurā nav ņemti vērā visi pasākumi, ko Komisija var veikt, lai izvairītos no šādas situācijas (piem., parādu restrukturizācija un aktīva naudas pārvaldība). Šajā scenārijā ieņēmumu rezerves pašu resursu pastāvīgā maksimālā apjoma ietvaros samazinātos vidēji par 10,5 miljardiem EUR gadā. No NGEU programmas ANM aizdevumiem izrietošās iespējamās saistības attiecīgajā periodā būtu salīdzinoši nelielas (aptuveni 0,9 miljardi EUR gadā procentu maksājumos), jo ANM aizdevumu pamatsummu atmaksāšana sāksies tikai 2032. gadā.
3)Budžeta izdevumu daļas spriedzes tests. Saskaņā ar šo scenāriju DFS izdevumi tiek prognozēti to teorētiskajā maksimumā (t. i., maksimālais iespējamais DFS maksājumu un visu atsevišķu īpašo instrumentu, tai skaitā Ukrainas rezerves, apjoms). Ir svarīgi uzsvērt, ka: i) tas neatspoguļo augšupēju prognozi un nav saistīts ar faktiskajām prognozēm par ES maksājumu attīstību un ii) attiecībā uz budžeta izdevumu daļu – jebkuram lēmumam palielināt izdevumus (DFS maksimālo apjomu robežās) ir nepieciešams Komisijas priekšlikums un Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.
Tāpat attiecībā uz 2028.–2029. gadu tiek izmantota vienkārša lineāra pašreizējo maksājumu maksimālo apjomu prognoze nākotnē, izmantojot prognozēto NKI pieaugumu, neskarot nākamo DFS priekšlikumu, kas ietvers arī maksājumu maksimālo apjomu. Attiecībā uz budžeta izdevumiem NGEU neatmaksājamā atbalsta atmaksas saistību izpildei 2021.–2027. gada DFS konkrēts izdevumu maksimālais apjoms nav noteikts. Līdz ar to attiecībā uz NGEU parādu atmaksu spriedzes testā tiek pieņemts, ka visas NGEU emisijas, kuru termiņš iestājas attiecīgajā gadā, tiek atmaksātas. Līdz ar to šajā hipotētiskajā situācijā plānotā parādu refinansēšana netiek ņemta vērā 47 .
Šis spriedzes tests liecina, ka ieņēmumu rezerves ir pietiekamas scenārijā, kur izdevumi sasniedz teorētisko maksimumu. Pašu resursu pastāvīgā maksimālā apjoma ietvaros ieņēmumu rezerves vidēji būtu 85,3 miljardi EUR, t. i., par 12,9 miljardiem EUR mazākas nekā pamatscenārijā. Ieņēmumu rezerves pašu resursu pagaidu maksimālā apjoma, kas ir 0,6 % no ES NKI, ietvaros, ar ko ir garantētas NGEU emisijas, samazinātos par vidēji 19,5 miljardiem EUR gadā līdz vidēji 92,2 miljardiem EUR 2025.–2029. gada periodā.
4)Ekonomikas apstākļu, ieņēmumu un izdevumu kombinētais spriedzes tests Šis ir ārkārtas scenārijs, kurā apvienoti visi nelabvēlīgie scenāriji, kas aprakstīti iepriekšējos trīs punktos. Šajā gadījumā ieņēmumu rezerves pastāvīgā maksimālā apjoma ietvaros samazinātos līdz vidēji 66,7 miljardiem EUR 2025.–2029. gada periodā un pagaidu maksimālā apjoma ietvaros – līdz 86,1 miljardam EUR. Šķiet, ka šīs summas veido lielu drošības rezervi ES finansiālajai spējai segt savas saistības (kas izriet gan no NGEU darījumiem, gan arī no darījumiem, kas nav saistīti ar NGEU).
Sīki izklāstīti pamatscenārija un spriedzes testa scenāriju rezultāti ir sniegti pielikumā un apkopoti turpmāk 3. un 4. attēlā.
3. attēls. Pašu resursu maksimālais apjoms un pašu resursu vajadzības saskaņā ar pamatscenāriju un kombinēto jutīguma pārbaudi pastāvīgajam maksimālajam apjomam 1,4 % apmērā no ES NKI
4. attēls. Pašu resursu maksimālais apjoms un pašu resursu vajadzības saskaņā ar pamatscenāriju un kombinēto jutīguma pārbaudi pagaidu maksimālajam apjomam 0,6 % apmērā no ES NKI
4.Secinājumi
2023. gada beigās ES budžets atbalstīja iespējamās saistības vairāk nekā 255 miljardu EUR apmērā, kas izriet no dalībvalstīm un trešām valstīm piešķirtajiem aizdevumiem. No šīs summas 221 miljards EUR ir saistīts ar aizdevumiem ES dalībvalstīm un 34 miljardi EUR – ar aizdevumiem valstīm, kuras nav dalībvalstis. Turklāt papildu 108 miljardi EUR iespējamās saistībās izriet no ieguldījumu garantijām, kas nodrošinātas ĀAP, ESIF, EFIA, InvestEU un EFIA+ programmu ietvaros.
Riski, ka saņēmējvalstis neatmaksā šos aizdevumus vai ka tiek pieprasītas garantijas, tiek rūpīgi pārvaldīti, izmantojot visaptverošu riska pārvaldības sistēmu, tai skaitā iespējamo saistību atsevišķu kategoriju gadījumā paredzot budžeta līdzekļus, lai ar pietiekami piesardzīgu ticamības līmeni segtu iespējamos zaudējumus.
Ņemot vērā daudzos aizsardzības pasākumus, kas paredzēti to risku uzraudzības un pārvaldības ES sistēmā, kuri saistīti gan ar iespējamām saistībām, kuras nodrošinātas ar uzkrājumiem, gan ar iespējamām saistībām, kuras nodrošinātas ar ieņēmumu rezervēm, kā arī šajā ziņojumā sniegto ilgtspējas novērtējumu, ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus. Šie secinājumi ir izklāstīti turpmāk norādītajās trīs aizzīmēs.
·Riski, ko rada ar uzkrājumiem nodrošinātie instrumenti (t. i., budžeta garantijas un finansiālā palīdzība trešām valstīm), tiek rūpīgi pārvaldīti un pienācīgi nodrošināti. Šajā novērtējumā ir ņemti vērā: i) dati par pagātnes saistību nepildīšanu un paredzamajiem zaudējumiem, ii) pasākumi, kas tiek veikti, lai nodrošinātu, ka zaudējumi nepārsniedz iepriekš noteiktus pielaides līmeņus, un iii) budžeta uzkrājumi, kas ir pieejami iespējamo maksājumu segšanai.
·ES finansiālās spējas saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu (t. i., Lēmumu par pašu resursiem un DFS regulu) lielā mērā ir pietiekamas, lai segtu zaudējumus, kas laikposmā no šā brīža līdz 2029. gada beigām var rasties saistībā ar aizdevumiem, kuri nodrošināti ar ieņēmumu rezervēm, saskaņā ar izdevumu līmeņa mehāniskām ekstrapolācijām pēc 2027. gada. Kopumā 2025.–2029. gada periodā pieejamā ieņēmumu rezerve iespējamo saistību segšanai ir aptuveni 106,3 miljardi EUR gadā attiecībā uz pašu resursu maksimālā apjoma daļu, kas ir 1,4 % apmērā no ES NKI, un aptuveni 111,7 miljardi EUR pagaidu maksimālajam apjomam, kas ir 0,6 % apmērā no ES NKI. Šīs ieņēmumu rezerves var izmantot, lai izpildītu ārkārtas nepieciešamību no ieņēmumiem finansēt neparedzētus izdevumus vai izpildīt esošās vai potenciālās iespējamās saistības to īstenošanās gadījumā.
·Ieņēmumu rezerves ir pietiekamas, lai nodrošinātu ES finanšu sistēmas stabilitāti un tās kredītspēju pat ārkārtēji negatīvā scenārijā, kurā apvienota ekonomikas apstākļu, ieņēmumu un izdevumu negatīvā ietekme. Šādā negatīvā scenārijā atlikušās ieņēmumu rezerves pašu resursu maksimālā apjoma daļas 1,4 % no ES NKI ietvaros vidēji gadā 2025.–2029. gada periodā būtu 66,7 miljardi EUR un 86,1 miljards EUR vidēji gadā šajā pašā periodā pagaidu maksimālā apjoma, kas ir 0,6 % no ES NKI, ietvaros. Šīs summas ir drošības rezerve attiecībā uz negatīviem ekonomikas satricinājumiem nākotnē, iespējamām jaunām vajadzībām un gan ar NGEU darījumiem saistītām, gan ar tiem nesaistītām iespējamām saistībām.
5.Pielikumi
Ilgtspēja un ieņēmumu rezerve attiecībā uz pašu resursu pastāvīgo maksimālo apjomu
(miljardos EUR, pašreizējās cenās)
|
2025 |
2026 |
2027 |
2028 |
2029 |
||
|
Pamatscenārijs |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (1,4 % no NKI) |
a |
257,9 |
267,0 |
275,9 |
285,0 |
293,9 |
|
Pašu resursi budžeta finansēšanai (izņemot NGEU) |
b |
143,2 |
177,9 |
189,0 |
166,1 |
171,8 |
|
Ieņēmumu rezerve pastāvīgā maksimālā apjoma ietvaros |
a–b |
114,7 |
89,1 |
86,9 |
118,8 |
122,1 |
|
Spriedzes testi |
||||||
|
1) Ekonomikas spriedzes tests |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (1,4 % no NKI) |
a |
255,4 |
261,8 |
267,9 |
274,0 |
279,7 |
|
Pašu resursi budžeta finansēšanai (izņemot NGEU) |
b |
143,2 |
177,9 |
189,0 |
166,1 |
171,8 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b |
112,2 |
83,9 |
78,9 |
107,8 |
108,0 |
|
2) Ieņēmumu spriedzes tests |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (1,4 % no NKI) |
a |
257,9 |
267,0 |
275,9 |
285,0 |
293,9 |
|
Pašu resursi budžeta finansēšanai (izņemot NGEU) |
b |
143,2 |
177,9 |
189,0 |
166,1 |
171,8 |
|
Ārkārtas pašu resursi tādu iespējamo saistību segšanai, kas nav NGEU saistības(*) |
c |
9,5 |
14,0 |
6,2 |
11,9 |
10,7 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b–c |
105,2 |
75,1 |
80,7 |
106,9 |
111,4 |
|
3) Izdevumu spriedzes tests |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (1,4 % no NKI) |
a |
257,9 |
267,0 |
275,9 |
285,0 |
293,9 |
|
Pašu resursi budžeta finansēšanai (izņemot NGEU) |
b |
143,2 |
177,9 |
189,0 |
166,1 |
171,8 |
|
Papildu pašu resursi (līdz DFS maksimālajam apjomam un īpašo instrumentu maksimālajam apjomam)(**) |
c |
40,5 |
19,5 |
14,5 |
14,9 |
15,8 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b–c |
74,3 |
69,6 |
72,4 |
104,0 |
106,3 |
|
4) Kombinēts nevēlams/nelabvēlīgs satricinājums |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (1,4 % no NKI) |
a |
255,4 |
261,8 |
267,9 |
274,0 |
279,7 |
|
Pašu resursi budžeta finansēšanai (izņemot NGEU) |
b |
143,2 |
177,9 |
189,0 |
166,1 |
171,8 |
|
Papildu pašu resursi (līdz DFS maksimālajam apjomam un īpašo instrumentu maksimālajam apjomam) |
c |
40,5 |
19,5 |
14,5 |
14,9 |
15,8 |
|
Ārkārtas pašu resursi tādu iespējamo saistību segšanai, kas nav NGEU saistības |
d |
9,5 |
14,0 |
6,2 |
11,9 |
10,7 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b–c–d |
62,2 |
50,4 |
58,2 |
81,1 |
81,5 |
(*) Tas ietver aizdevumu atbalstu, kas sniegts, izmantojot EFSM, MB mehānismu, SURE un MFP+. Ar SURE instrumentu saistītajā riska novērtējumā ņem vērā īpašo pretgarantiju, ko visas dalībvalstis sniedz 25 % apmērā no finansiālās palīdzības maksimālās summas.
(**) Izdevumi tiek prognozēti teorētiskajā maksimumā attiecībā uz: 1) DFS maksājumu maksimālo apjomu 2025.–2027. gadā 48 , 2) turpmākajām korekcijām līdz to potenciālajam maksimālajam apjomam vienā gadā 49 un 3) tematisko īpašo instrumentu (Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, Brexit korekcijas rezerves), elastības instrumenta un Ukrainas rezerves gada maksimālajiem apjomiem.
Ilgtspēja un ieņēmumu rezerve attiecībā uz pašu resursu pagaidu maksimālo apjomu
(miljardos EUR, pašreizējās cenās)
|
|
2025 |
2026 |
2027 |
2028 |
2029 |
|
|
Pamatscenārijs |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (0,6 % no NKI) |
a |
110,5 |
114,4 |
118,3 |
122,1 |
125,9 |
|
Pašu resursi NGEU finansēšanai(*) |
b |
5,2 |
3,7 |
5 |
9,5 |
9,3 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b |
105,4 |
110,7 |
113,3 |
112,6 |
116,6 |
|
Spriedzes testi |
||||||
|
1) Ekonomikas spriedzes tests |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (0,6 % no NKI) |
a |
109 |
111,1 |
113,2 |
115,2 |
117,1 |
|
Pašu resursi NGEU finansēšanai |
b |
5,2 |
3,7 |
5 |
9,5 |
9,3 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b |
103,8 |
107,4 |
108,2 |
105,7 |
107,7 |
|
2) Ieņēmumu spriedzes tests |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (0,6 % no NKI) |
a |
110,5 |
114,4 |
118,3 |
122,1 |
125,9 |
|
Pašu resursi NGEU finansēšanai |
b |
5,2 |
3,7 |
5 |
9,5 |
9,3 |
|
Ārkārtas pašu resursi iespējamo NGEU saistību segšanai (maksājamās NGEU aizdevuma atmaksas) |
c |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b–c |
104,5 |
109,8 |
112,4 |
111,7 |
115,7 |
|
3) Izdevumu spriedzes tests |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (0,6 % no NKI) |
a |
110,5 |
114,4 |
118,3 |
122,1 |
125,9 |
|
Pašu resursi NGEU finansēšanai |
b |
5,2 |
3,7 |
5 |
9,5 |
9,3 |
|
Papildu pašu resursi NGEU (emisijas ar dzēšanas termiņu, izņemot iespējamās saistības un budžetā paredzētās summas) |
c |
17,2 |
26,5 |
15,8 |
21,2 |
16,9 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b–c |
88,2 |
84,2 |
97,5 |
91,4 |
99,7 |
|
4) Kombinēts nevēlams/nelabvēlīgs satricinājums |
||||||
|
Pašu resursu maksimālais apjoms (0,6 % no NKI) |
a |
109 |
111,1 |
113,2 |
115,2 |
117,1 |
|
Pašu resursi NGEU finansēšanai |
b |
5,2 |
3,7 |
5 |
9,5 |
9,3 |
|
Papildu pašu resursi NGEU (emisijas ar dzēšanas termiņu, izņemot iespējamās saistības un budžetā paredzētās summas) |
c |
17,2 |
26,5 |
15,8 |
21,2 |
16,9 |
|
Ārkārtas pašu resursi NGEU iespējamo saistību segšanai |
d |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
|
Ieņēmumu rezerve |
a–b–c–d |
85,6 |
80 |
91,5 |
83,6 |
90,0 |
(*) 2025. gadam summa atspoguļo saistību apropriācijas 2025. gada budžeta projektā. Attiecībā uz 2026. un 2027. gadu summas atbilst ESAI budžeta pozīcijas finanšu plānojumam. Summas 2028. un 2029. gadam ir balstītas uz tehnisku ekstrapolāciju, tai skaitā 2021.–2023. gadā emitētā NGEU parāda lineāras atmaksas principu neatmaksājamam atbalstam.
Atsevišķos gadījumos garantija var arī segt papildu pozīcijas, piemēram, finansējuma izmaksas vai citas maksas.
Sīkāku informāciju par riska novērtējumu skatīt 41. panta 5. punktā paredzētajā ziņojumā.