<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C116202404240-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0424-24-202606263-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="17-08-26 16:41:19" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="2zUvuS9V5fy96klNyYjQif1odKrTNZLH4FJTeTYWzoUO3fsMnc3uqHICE7IIfk1ayafrD6lbpNsjGl7lkDyNAvDuBDow6/tMdIo9H6J+2loPVWZB0rSEnUb/gPWnYdgiXJOK4N0QrDfqE2c7VJMnriNzqw2WsoCdSZHVXRsxpdA=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="9e56c1bc-27eb-4933-97f2-1ae799eb9230" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0424" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 13-07-26 11:41:33" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-22T11:02:13Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="14283a44a4d2469f8f1181f44b46f04f" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0424" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 16.7.2026. – Apvienotās lietas C‑424/24 un C‑425/24</div>
      <div id="rId21" style="default">FIGC un CONI</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 16. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Disciplinārsodi sporta jomā – Pagaidu aizliegums veikt noteiktas profesionālas darbības, ko nacionālā sporta apvienība noteikusi diviem profesionālā futbola kluba vadošiem darbiniekiem – Pārkāpums, ko veido nepatiesu finanšu un grāmatvedības deklarāciju sniegšana vai apstiprināšana – Iekšējais tirgus – LESD 45. un 56. pants – Šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un pakalpojumu sniegšanas brīvībai – Attaisnojums – Leģitīms vispārējo interešu mērķis – Sporta sacensību likumība – Samērīguma principa ievērošana – Soda noteikšana – Pārredzamu, objektīvu, nediskriminējošu, samērīgu un kontrolējamu kritēriju pastāvēšana – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Tiesības uz efektīvu tiesas kontroli – Valsts tiesību akti, kas ļauj tiesai, kuras kompetencē ir pakārtoti pārbaudīt šo sodu tiesiskumu, sodītajām personām piešķirt atlīdzinājumu, bet ne atcelt vai apturēt minētos sodus
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Apvienotajās lietās C‑424/24 un C‑425/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par diviem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, ko Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) iesniegusi ar lēmumiem, kas pieņemti 2024. gada 6. jūnijā un kas Tiesā reģistrēti 2024. gada 17. jūnijā, tiesvedībās
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      ZD (C‑424/24),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      MI (C‑425/24)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Federazione Italiana Giuoco Calcio (FIGC),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      Comitato Olimpico Nazionale Italiano (CONI),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Procura federale presso la Federazione Italiana Giuoco Calcio (FIGC) (C‑424/24),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      Collegio di garanzia dello sport presso il Comitato Olimpico Nazionale Italiano (CONI) (C‑424/24),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      Corte federale d’appello presso la Federazione Italiana Giuoco Calcio (FIGC) (C‑424/24),
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-14" title="page-1">
      TIESA (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún], tiesneši J. Pasers [J. Passer] (referents), D. Gracijs [D. Gratsias], B. Smulderss [B. Smulders] un N. Fengers [N. Fenger],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: D. Špīlmans [D. Spielmann],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      sekretāre: E. Sartori [E. Sartori], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 17. septembra tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZD vārdā – V. Angiolini, G. Gomitoni un S. Invernizzi, avvocati,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">MI vārdā – N. Paolantonio, avvocato,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Federazione Italiana Giuoco Calcio (FIGC) vārdā – G. Viglione, avvocato,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Comitato Olimpico Nazionale Italiano (CONI) vārdā – A. Angeletti, S. Fidanzia un A. Gigliola, avvocati,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Itālijas valdības vārdā – S. Fiorentino, pārstāvis, kuram palīdz M. Cherubini un L. D’Ascia, avvocati dello Stato,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Portugāles valdības vārdā – C. Alves un P. Barros da Costa, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – S. Baches Opi, G. Conte un F. Ronkes Agerbeek, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2025. gada 18. decembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-29" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 6. un 19. pantu, LESD 45., 49., 56., 101. un 102. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47.–49. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar divām tiesvedībām: pirmkārt, ZD tiesvedību pret Federazione Italiana Giuoco Calcio (Itālijas Futbola federācija) (FIGC), Comitato Olimpico Nazionale Italiano (Itālijas Nacionālā olimpiskā komiteja) (CONI), Procura federale presso la Federazione Italiana Giuoco Calcio (FIGC federācijas prokuratūra, turpmāk – Federācijas prokuratūra), Collegio di garanzia dello Sport presso il Comitato Olimpico Nazionale Italiano (CONI Sporta garantiju kolēģija, turpmāk – Sporta garantiju kolēģija), kā arī Corte federale d’appello presso la Federazione Italiana Giuoco Calcio (FIGC federācijas apelācijas tiesa, turpmāk – Federācijas apelācijas tiesa) un, otrkārt, MI tiesvedību pret FIGC un CONI par lēmumiem, ar kuriem Federācijas apelācijas tiesa piemēroja ZD un MI sodu, kas izpaudās kā pagaidu aizliegums veikt profesionālo darbību FIGC ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Itālijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Costituzione della Repubblica Italiana (Itālijas Republikas Konstitūcija, turpmāk – Konstitūcija) 18. panta pirmo daļu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-2">
      “Pilsoņiem ir tiesības brīvi un bez atļaujas apvienoties mērķiem, kuri attiecībā uz indivīdiem nav aizliegti saskaņā ar krimināllikumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 24. panta pirmajā daļā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-2">
      “Ikviena persona var celt prasību tiesā, lai aizsargātu savas tiesības un likumīgās intereses.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 103. panta pirmajā daļā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-2">
      “Consiglio di Stato [Valsts padome, Itālija] un citām administratīvajām tiesām ir jurisdikcija aizstāvēt pret valsts pārvaldi leģitīmās intereses un – īpašās tiesību aktos norādītās jomās – arī subjektīvās tiesības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstitūcijas 113. pants ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-3">
      “Vienmēr ir atļauts aizsargāt leģitīmās tiesības un intereses pret valsts pārvaldes aktiem vispārējās jurisdikcijas vai administratīvajā tiesā. Šāda tiesību aizsardzība tiesā nevar tikt izslēgta vai ierobežota, to attiecinot tikai uz noteiktiem pārsūdzības līdzekļiem vai noteiktu kategoriju aktiem. Likums nosaka, kādas tiesas var atcelt valsts pārvaldes aktus šajā likumā noteiktos gadījumos un ar tajā paredzētajām sekām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Administratīvā procesa kodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Codice del processo amministrativo (Administratīvā procesa kodekss) 1. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-3">
      “Administratīvā tiesa nodrošina pilnīgu un efektīvu tiesību aizsardzību atbilstoši konstitucionālajiem un Eiropas tiesību principiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī kodeksa 30. panta 6. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-3">
      “Katru prasību piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas radies no leģitīmo interešu aizskāruma vai – ekskluzīvās jurisdikcijas jomās – no subjektīvo interešu aizskāruma, skata tikai administratīvā tiesa.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētā kodeksa 133. panta 1. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-3">
      “Ekskluzīvā administratīvās tiesas kompetencē, neskarot turpmākus tiesību aktu noteikumus, ir:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-3">
      z) strīdi par [CONI] vai sporta federāciju aktiem, kas nav rezervēti sporta strīdu izšķiršanas struktūrām, izslēdzot tos, kas raksturīgi mantiskajām attiecībām starp sabiedrībām, asociācijām un sportistiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likums Nr. 280/2003</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2003. gada 19. augusta decreto‑legge n. 220 – Disposizioni urgenti in materia di giustizia sportiva (Dekrētlikums Nr. 220 par steidzamiem noteikumiem sporta strīdu iztiesāšanas jomā; 2003. gada 20. augusta GURI Nr. 192, 4. lpp.), kas ar grozījumiem pārveidots par likumu ar 2003. gada 17. oktobra legge n. 280 (Likums Nr. 280; 2003. gada 18. oktobra GURI Nr. 243, 4. lpp.; turpmāk – Likums Nr. 280/2003), 1.–3. pants ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      “1. pants – Vispārējie principi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-3">
      1. Republika atzīst un veicina no starptautiskā sporta tiesiskā regulējuma, ko nosaka Starptautiskā Olimpiskā komiteja, izrietošā nacionālā sporta tiesiskā regulējuma autonomiju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-4">
      2. Attiecībās starp sporta tiesisko regulējumu un Republikas tiesību sistēmu valda autonomijas princips, izņemot gadījumus, kad ar sporta tiesisko regulējumu saistītās subjektīvās juridiskās situācijas ir nozīmīgas arī Republikas tiesību sistēmas kontekstā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-4">
      2. pants – Sporta tiesiskā regulējuma autonomija
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-4">
      1. Piemērojot 1. pantā minētos principus, sporta tiesiskajam regulējumam rezervētā jomā ietilpst šādi jautājumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-4">
      a) valsts sporta tiesiskā regulējuma reglamentējošo, organizatorisko un statūtu normu un to pakārtoto aktu ievērošana un piemērošana, lai garantētu pareizu sporta darbību norisi;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-4">
      b) rīcība, kas ietilpst disciplinārajā jomā, un attiecīgo sporta disciplinārsodu uzlikšana un piemērošana.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-4">
      2. Jomās, kas minētas 1. punktā, klubiem, asociācijām, dalībniekiem un biedriem ir pienākums – saskaņā ar [CONI] un sporta federāciju statūtiem un reglamentiem [..] – vērsties sporta strīdu izšķiršanas struktūrās.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-4">
      3. pants – Kompetences normas un pārejas noteikumi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-4">
      1. Kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi un neskarot vispārējās jurisdikcijas tiesas jurisdikciju lietās par mantiskajām attiecībām starp klubiem, asociācijām un sportistiem, jebkuru citu strīdu par [CONI] vai sporta federāciju aktiem, kas nav rezervēts sporta strīdu izšķiršanas struktūrām saskaņā ar 2. pantu, regulē Administratīvā procesa kodekss, katrā ziņā neskarot iespējamo šķīrējtiesas klauzulu normas, kuras ietvertas [CONI] un sporta federāciju statūtos un reglamentos, kā noteikts 2. panta 2. punktā [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tika piemēroti pamatlietās aplūkojamie sodi, ir codice di giustizia sportiva della FIGC (FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodekss).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šā kodeksa 2. panta 1. punktu tas it īpaši ir piemērojams “vadošiem darbiniekiem”, kuri veic profesionālu darbību sporta jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā kodeksa 4. pantā “Vispārīgo noteikumu imperatīvais raksturs” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-4">
      “1. Personām, kas minētas 2. pantā, ir pienākums ievērot FIGC statūtus, kodeksu, FIGC iekšējās organizatoriskās normas, kā arī pārējās federācijas normas, un tās ievēro lojalitātes, godprātības un godīguma principus ikvienās attiecībās, kas jebkādā ziņā ir attiecināmas uz sporta darbību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-5">
      2. Ja netiek izpildīti 1. punktā paredzētie pienākumi, tiek piemēroti sodi, kuri izklāstīti 8. panta 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā un 9. panta 1. punkta a), b), c), d), f), g) un h) apakšpunktā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā viens no 4. panta 2. punktā pieminētajiem sodiem šā paša kodeksa 9. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir minēta “diskvalifikācija uz noteiktu laiku FIGC ietvaros ar iespējamu lūgumu to attiecināt uz [Eiropas Futbola asociāciju savienību (UEFA)]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodeksa 31. panta “Pārkāpumi ekonomiskajā un pārvaldības jomā” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-5">
      “Par administratīvu pārkāpumu ir uzskatāma dokumentu, ko pieprasījušas sporta strīdu izšķiršanas struktūras, Commissione di vigilanza sulle società di calcio professionistiche [(Profesionālā futbola klubu uzraudzības komisija, Itālija)] un citas federācijas kontroles struktūras, kā arī par UEFA un FIGC licenču izdošanu kompetentās iestādes, neiesniegšana, sagrozīšana vai materiāla vai ideoloģiska viltošana – arī daļēja – vai nepatiesas informācijas, informācijas ar noklusējumiem vai daļējas informācijas sniegšana. Administratīvus pārkāpumus veido arī rīcība, kas jebkādā ziņā vērsta uz attiecīgās sporta federācijas normu neievērošanu pārvaldības un ekonomiskajā jomā, kā arī šajā jomā kompetento federācijas struktūru lēmumu neizpilde. Neskarot bargāku sodu, kas paredzēti UEFA nolikumā licenču izsniegšanas jomā vai citās speciālajās normās, kā arī bargāku sodu, kas var tikt uzlikti par citiem šajā pantā minētajiem nodarījumiem, piemērošanu, sabiedrība, kas izdara šajā punktā minētos nodarījumus, ir sodāma ar naudas sodu un brīdinājumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZD un MI ir attiecīgi bijušais Juventus Football Club SpA, kas ir Itālijā reģistrēts profesionālā futbola klubs (turpmāk – Juventus), priekšsēdētājs un bijušais valdes loceklis. Nav strīda par to, ka šajā ziņā viņi bija “vadoši darbinieki”, kas veic profesionālu darbību sporta jomā FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodeksa 2. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">FIGC ir privāttiesību apvienība, kuras mītnesvieta ir Itālijā. Tās mērķis ir veicināt un regulēt profesionālo un amatieru futbolu šajā dalībvalstī. Tā ir Starptautiskās Futbola asociāciju federācijas (FIFA) un UEFA biedre.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt CONI ir publisko tiesību subjekts ar mītnesvietu Itālijā. Atbilstoši iesniedzējtiesas minētajam tās uzdevums ir koordinēt dažādu Itālijas sporta apvienību darbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 1. aprīlī Federācijas prokuratūra, kas ir FIGC struktūra, kuras kompetencē ir disciplinārās procedūras, vērsās Tribunale federale nazionale presso la Federazione Italiana Giuoco Calcio, sezione disciplinare (FIGC nacionālās tiesas disciplinārlietu nodaļa, Itālija; turpmāk – Federācijas tiesa) ar prasību, kas vērsta pret vairākiem Itālijas profesionālā futbola klubiem, tostarp Juventus, kā arī pret vairākiem to vadošajiem darbiniekiem, tostarp apsūdzot viņus par to, ka viņi ir pārkāpuši lojalitātes, godprātības un godīguma principus, kuri norādīti FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodeksa 4. un 31. pantā. It īpaši šī iestāde būtībā pārmeta ZD un MI, ka viņi ir piedalījušies fiktīva kapitāla pieauguma sistēmas izveidē par summu, kas pārsniedz 60 miljonus EUR, sniedzot vai apstiprinot tādu deklarāciju esību Juventus finanšu pārskatos un bilancēs par 2020. un 2021. gadu, kurās spēlētāju pāreju (transfēra) starp klubiem kopums nepatiesi atspoguļots kā neatkarīgi darījumi, lai gan patiesībā runa bija par apmaiņas darījumiem, kuru mērķis bija izvairīties no tiem piemērojamā starptautiskā grāmatvedības standarta piemērošanas un galu galā paziņot par lielākiem rezultātiem un aktīviem, nekā šajā sistēmā iesaistīto klubu faktiskie rezultāti un aktīvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 22. aprīļa lēmumu Federācijas tiesa, kas ir FIGC struktūra, kuras kompetencē it īpaši ir disciplinārsodi, attaisnoja visas fiziskās un juridiskās personas, pret kurām bija vērsta šī prasība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Federālā prokuratūra par šo nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Federācijas apelācijas tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 27. maija nolēmumu Federācijas apelācijas tiesa apstiprināja Federācijas tiesas nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 24. novembrī Federācijas prokuratūra no Tribunale di Torino (Turīnas tiesa, Itālija) piesaistītā Republikas prokurora saņēma tādu dokumentu kopiju, kuri ietverti kriminālprocesa, ko paralēli uzsākusi prokuratūra par faktiem, uz kuriem attiecas šī sprieduma 19. punktā minētā prasība, lietas materiālos. Pēc šo dokumentu saņemšanas Federācijas prokuratūra uzskatīja, ka šie dokumenti pamato prasības par daļēju pārskatīšanu iesniegšanu Federācijas apelācijas tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada janvārī Federācijas apelācijas tiesa pieņēma lēmumu, ar kuru tā apmierināja Federācijas prokuratūras prasību veikt pārskatīšanu. Ar šo lēmumu tā it īpaši uzlika ZD un MI disciplinārsodu, kas izpaudās kā aizliegums 24 mēnešus veikt darbības FIGC ietvaros, kam pievienots lūgums šo aizliegumu attiecināt arī uz UEFA un FIFA. Šo aizliegumu, kas praktiski attiecas uz jebkādas profesionālās darbības veikšanu FIGC kompetencē esošajā jomā, proti, saistībā ar profesionālo vai amatieru futbolu Itālijā, FIFA disciplinārā komiteja vēlāk paplašināja pasaules līmenī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minēto lēmumu ZD un MI apstrīdēja Sporta garantiju padomē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 8. maija lēmumu Sporta garantiju padome noraidīja ZD un MI iesniegto pārsūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 25. maijā šā sprieduma 23. punktā minētajā kriminālprocesā tika izdots rīkojums par tiesvedības izbeigšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam ZD un MI cēla prasību Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), kas ir iesniedzējtiesa, par Federācijas apelācijas tiesas un Sporta garantiju kolēģijas secīgi pieņemtajiem lēmumiem, ciktāl šie lēmumi uz tiem attiecas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savos nolēmumos šī tiesa norāda, pirmām kārtām, ka ar savām attiecīgajām prasībām ZD un MI to galvenokārt lūdz apturēt, kā arī atcelt disciplinārsodu, ko tiem uzlikusi Federācijas apelācijas tiesa, un tikai pakārtoti – likt atlīdzināt kaitējumu, kurš tiem radies šā disciplinārsoda dēļ. Tomēr šai tiesai saskaņā ar piemērojamiem Itālijas tiesību aktiem, kā tos ir interpretējusi Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa, Itālija), šīs abas prasības esot jānoraida kā “nepieņemamas kompetences neesamības dēļ”, ciktāl to mērķis ir panākt šo disciplinārsodu atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, divos 2011. gada 7. februāra un 2019. gada 17. aprīļa spriedumos Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa) būtībā esot uzskatījusi, ka Likuma Nr. 280/2003 2. un 3. pants jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem “sporta strīdu izšķiršanas struktūrām”, tostarp Federācijas tiesai, Federācijas apelācijas tiesai un Sporta garantiju kolēģijai, ir piešķirta ekskluzīva kompetence izskatīt pieteikumus par tādu disciplinārsodu apturēšanu un atcelšanu, kas uzlikti juridiskām vai fiziskām personām, kuras ir dažādu Itālijas sporta apvienību dalībnieki vai biedri. Savukārt valsts administratīvajām tiesām saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksa 133. panta 1. punkta z) apakšpunktu esot ekskluzīva kompetence izskatīt strīdus par CONI un Itālijas sporta apvienību aktiem, kuri nav rezervēti sporta strīdu izšķiršanas struktūrām un starp kuriem esot prasības, ar kurām personas, kam ir piemēroti šādi disciplinārsodi, pēc tam, “kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi”, šo tiesu lūdz pakārtoti pārbaudīt šo sodu tiesiskumu, lai panāktu tiesību aizsardzību tiesā, kas varētu izpausties vienīgi kā finansiāla atlīdzība par šīm personām nodarīto kaitējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā tas izrietot no šiem spriedumiem, Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa) šādu Likuma Nr. 280/2003 un Administratīvā procesa kodeksa dažādo attiecīgo tiesību normu interpretāciju esot balstījusi uz konstatējumu, ka šīs tiesību normas izriet no “saprātīgas līdzsvarošanas”, ko Itālijas likumdevējs ir veicis šī likuma 1. pantā starp efektīvas un pilnīgas tiesību aizsardzības tiesā principu, kas nostiprināts Konstitūcijas 24., 103. un 113. pantā, no vienas puses, un nepieciešamību saglabāt sporta tiesiskā regulējuma autonomiju, kas ir aizsargāta saskaņā ar Konstitūcijas 2. un 18. pantu, no otras puses. Tādējādi attiecīgo personu tiesību aizsardzību tiesā efektīvi nodrošinot “sporta strīdu izšķiršanas struktūras”, kas ir īpaša “apvienības tiesas” izpausme attiecībā uz tādām tiesiskajām situācijām kā tās, kuras rada disciplinārsodu piemērošana un kurām ir nozīme “nozares tiesību sistēmā”, kāda ir “sporta tiesību sistēma”, bet ne “vispārējā tiesību sistēmā”. Tajā pašā laikā šo personu “subjektīvās tiesiskās situācijas” efektīvu aizsardzību tiesā attiecībā pret “vispārējo tiesību sistēmu” turpinot nodrošināt administratīvās tiesas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, iesniedzējtiesa uzskata, ka tai ir jāuzdod Tiesai jautājumi par Savienības tiesību interpretāciju, lai varētu lemt gan par ZD un MI celto prasību pieņemamību, gan par šo prasību pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām un visbeidzot, šī tiesa būtībā norāda, ka tai ir šaubas par Likuma Nr. 280/2003 atbilstību Savienības tiesībām trīs iemeslu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā tā vispirms šaubās, vai šis likums nav pretrunā LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai un Hartas 47. pantam. Proti, minētajā likumā personām, kurām nacionālās sporta apvienības ir piemērojušas disciplinārsodu, kam var būt būtiska ietekme, kā pamatlietās aplūkotie aizliegumi veikt profesionālo darbību, esot noteikts pienākums vērsties sporta strīdu izšķiršanas iestādēs, lai panāktu tā atcelšanu. Attiecīgi ar to tām tiekot liegta jebkāda iespēja šajā nolūkā vērsties tiesās Savienības tiesību izpratnē, kurām ir nepieciešamās neatkarības un objektivitātes garantijas un kurām ir visas nepieciešamās pilnvaras, lai nodrošinātu privātpersonu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, tostarp pagaidu kārtā. Vēl būtiskāk, iespējams, LES 19. panta 1. punkta otrās daļas pārkāpums esot Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa) veiktā izsvēršana starp Konstitūcijā paredzēto prasību par tiesību aizsardzību tiesā, no vienas puses, un sporta organizācijas autonomijas principu, no otras puses. Proti, šīs izsvēršanas iespējamās sekas esot tādas, ka privātpersonām var tikt atņemta daļa no tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ko tām garantē Savienības tiesības, un kompetentajai valsts tiesai daļēji var tikt atņemtas šo tiesību ievērošanas nodrošināšanai nepieciešamās pilnvaras. Lai gan šāda izsvēršana ir iespējama tikai tīri sporta jautājumos, kas neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, tas tā ne vienmēr būtu gadījumā, kad disciplinārsodi tiek piemēroti attiecībā uz tādas saimnieciskās darbības veikšanu, kas saistīta ar sportu un uz kuru kā tādu attiecas Savienības tiesības, kurām ir prioritāte pār valsts tiesībām un interpretāciju, ko var veikt valsts tiesas, pat ja tās ir konstitucionālās tiesas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ir pieļaujams piemērot tādus disciplinārsodus kā pamatlietās aplūkotie, ja ir izdarīts pārkāpums, kas izpaužas kā FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodeksa 4. un 31. pantā paredzēto “lojalitātes, godprātības un godīguma principu” pārkāpums. Proti, tā šaubās, vai šāds pārkāpums, kas, pēc tās domām, ir jāuzskata par “krimināltiesisku” Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izpratnē, atbilst prasībām, kas izriet no Hartas 49. pantā nostiprinātā noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma principa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, iesniedzējtiesa nav pārliecināta, vai šādi disciplinārsodi un, plašākā nozīmē, tas, ka pastāv un tiek īstenotas pilnvaras tos piemērot personām, kas ietilpst tādas valsts sporta apvienības kā FIGC kompetencē, nav jāaplūko, ņemot vērā LESD 45., 49. un 56. pantā garantētās aprites un pārvietošanās brīvības, kā arī LESD 101. un 102. pantā paredzētos konkurences noteikumus. Pēc šīs apvienības lūguma UEFA un FIFA šos disciplinārsodus var paplašināt, tos attiecinot uz Eiropas un pasaules līmeni. Turklāt tiem esot pierādīta ietekme uz vadošo darbinieku, kuriem tie tikuši uzlikti, profesionālās darbības veikšanu un līdz ar to uz viņu vadīto uzņēmumu, kā šajā gadījumā Juventus, saimniecisko darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa) lietā C‑424/24 nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-100" title="page-9">
      “1) Vai Savienības tiesības un it īpaši LES 6. un 19. pants, ņemot vērā [Hartas] 47. pantu un [Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECPAK)] 6. pantu, saistībā ar efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka tāda dalībvalsts tiesību norma kā [Likuma Nr. 280/2003] 2. pants – kā tas interpretēts Itālijas judikatūrā –, kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi, izslēdz tiesību aizsardzību tiesā, kas paredz valsts tiesas (šajā lietā administratīvās tiesas) pilnvaras atcelt sporta disciplinārsodu un tā sekas nākotnē, kā arī uz laiku apturēt šo sodu iedarbību, tādējādi ierobežojot valsts tiesas pilnvaras un ļaujot tai tikai piespriest kaitējuma atlīdzināšanu naudā, ja izrādās, ka disciplināro pilnvaru īstenošana konkrētajā gadījumā ir bijusi prettiesiska?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-9">
      2) Vai Savienības tiesības un it īpaši LES 6. un 19. pants, kas interpretēti, ņemot vērā [Hartas] 47., 48. un 49. pantu un [ECPAK] 6. un 7. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka nolūkā nodrošināt inkriminējošo normu tiesiskuma, izsmeļoša rakstura un pietiekamas noteiktības principu, kā arī principu par taisnīgu lietas izskatīšanu ievērošanu tiem ir pretrunā tas, ka tāda valsts tiesību norma kā [Likuma Nr. 280/2003] 2. pants – kā tas interpretēts Itālijas judikatūrā –, kas atbilstoši sporta tiesiskā regulējuma autonomijas principam, kas noteikts valsts tiesību aktos un interpretēts valsts judikatūrā, ļauj sporta pārvaldības struktūrām piemērot vadošam sporta jomas darbiniekam disciplinārsodu, kas aizliedz veikt profesionālo darbību, jo šis darbinieks ir pārkāpis kādu [FIGC] tiesiskā regulējuma noteikumu (FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodeksa 4. panta 1. punkts), kurā ar vispārēju neprecīzu klauzulu ir noteikts, ka visiem biedriem un vadošiem darbiniekiem papildus federācijas statūtiem un citām normām ir jāievēro lojalitātes, godprātības un godīguma principi?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-102" title="page-9">
      3) Vai Savienības tiesības un it īpaši LESD 45., 49. un 56., 101. un 102. pants un [Hartas] 47. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka tāda valsts tiesību norma kā [Likuma Nr. 280/2003] 2. pants ļauj sporta struktūrām uzlikt aizliedzoša rakstura disciplinārsodu, saskaņā ar kuru kādam starptautiska līmeņa sporta sabiedrības augstākā līmeņa vadošam darbiniekam ir aizliegts 24 mēnešus veikt profesionālo darbību valstiskā un pārvalstiskā līmenī?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa) lietā C‑425/24 nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-104" title="page-10">
      “1) Vai Savienības tiesības un it īpaši LES 6. un 19. pants, kas interpretēti, ņemot vērā [Hartas] 47. pantu un [ECPAK] 6. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka nolūkā garantēt tiesību aizsardzības tiesā pilnīguma un efektivitātes principu ievērošanu tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā [Likuma Nr. 280/2003] 2. pants – kā tas interpretēts Itālijas judikatūrā –, kurš, kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi, ierobežo valsts tiesas (šajā lietā administratīvās tiesas) jurisdikciju par disciplināra rakstura sporta sodiem, ļaujot piespriest tikai kaitējuma atlīdzināšanu naudā, izslēdzot pilnvaras atcelt sporta disciplinārsodu un iespēju uz laiku apturēt šo sodu iedarbību?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-105" title="page-10">
      2) Vai Savienības tiesības un it īpaši LES 6. un 19. pants, kas interpretēti, ņemot vērā [Hartas] 47., 48. un 49. pantu un [ECPAK] 6. un 7. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka nolūkā nodrošināt inkriminējošo normu tiesiskuma, izsmeļoša rakstura un pietiekamas noteiktības principu, kā arī principu par taisnīgu lietas izskatīšanu ievērošanu tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā [Likuma Nr. 280/2003] 2. pants – kā tas interpretēts Itālijas judikatūrā –, kas atbilstoši sporta tiesiskā regulējuma autonomijas principam, kas noteikts valsts tiesību aktos un interpretēts valsts judikatūrā, ļauj sporta pārvaldības [strīdu izskatīšanas struktūrām] piemērot vadošam sporta jomas darbiniekam disciplinārsodu, kas aizliedz veikt profesionālo darbību, jo šis darbinieks ir pārkāpis kādu [FIGC] tiesiskā regulējuma noteikumu (FIGC Sporta strīdu iztiesāšanas kodeksa 4. panta 1. punkts), kurā ar vispārēju neprecīzu klauzulu ir noteikts, ka visiem biedriem un vadošajiem darbiniekiem papildus federācijas statūtiem un citām normām ir jāievēro lojalitātes, godprātības un godīguma principi?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-106" title="page-10">
      3) Vai Savienības tiesības un it īpaši LESD 45., 49. un 56., 101. un 102. pants un [Hartas] 47. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka tāda valsts tiesību norma kā [Likuma Nr. 280/2003] 2. pants ļauj sporta struktūrām uzlikt aizliedzoša rakstura disciplinārsodu, saskaņā ar kuru kādam starptautiska līmeņa sporta sabiedrības augstākā līmeņa vadošam darbiniekam ir aizliegts 24 mēnešus veikt profesionālo darbību valstiskā un pārvalstiskā līmenī?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais jautājums, ko iesniedzējtiesa uzdod Tiesai katrā no šīm apvienotajām lietām, ir vērsts uz to, lai ļautu tai lemt par tādu valsts tiesību aktu atbilstību Savienības tiesībām, kuros ir noteikti tiesību aizsardzības līdzekļi, kas privātpersonām nodrošina tiesību aizsardzību tiesā attiecībā uz sodiem, kurus tām var uzlikt nacionālā sporta apvienība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā un trešā jautājuma, ko šī tiesa uzdod Tiesai katrā no šīm apvienotajām lietām, mērķis ir ļaut tai lemt par šo valsts tiesību aktu atbilstību Savienības tiesībām, ciktāl ar tiem šādai apvienībai iepriekš ir atļauts piemērot šādas sankcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā to attiecīgos priekšmetus, vispirms ir kopā jāatbild uz otro un trešo jautājumu un pēc tam uz pirmo jautājumu minētajās lietās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro un trešo jautājumu lietās C‑424/24 un C‑425/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro un trešo jautājumu šajās apvienotajās lietās iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības tiesības, it īpaši LES 6. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa, LESD 45., 49., 56., 101. un 102. pants, kā arī Hartas 47. pants, skatot tos Hartas 48. un 49. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kā to interpretējušas kompetentās valsts tiesas, kas ļauj nacionālajai sporta apvienībai, ņemot vērā juridisko autonomiju, kas tai ir atzīta valsts tiesībās, piemērot sporta jomas vadošiem darbiniekiem sodu, kas izpaužas kā pagaidu aizliegums veikt profesionālo darbību, kura ietilpst šīs apvienības kompetencē, tādēļ, ka, pārkāpjot lojalitātes, godprātības un godīguma principus, kuru ievērošana šiem vadošajiem darbiniekiem ir obligāta saskaņā ar tiesisko regulējumu, ko minētajai apvienībai ir kompetence piemērot, ir tikušas sniegtas nepatiesas finanšu un grāmatvedības deklarācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā Savienības tiesību normas, uz kurām atsaucas iesniedzējtiesa, kā arī rakstveida un mutvārdu apsvērumus, ko Tiesai iesnieguši pamatlietu dalībnieki, ieinteresētās valdības un Eiropas Komisija, ir jāatgādina, pirmām kārtām, kā tas izriet no Tiesas judikatūras, ka valsts tiesai pašā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu jāizskaidro pamatlietas faktiskie apstākļi un tajā piemērojamais tiesiskais regulējums un jāsniedz nepieciešamie paskaidrojumi par to Savienības tiesību normu izvēles iemesliem, kuru interpretāciju tā lūdz, kā arī par saikni, ko tā saskata starp šīm tiesību normām un valsts tiesību aktiem, kuri piemērojami tajā izskatāmajā lietā (spriedums, 2025. gada 16. oktobris, Anesar‑CV u.c., no C‑718/23 līdz C‑721/23 un C‑60/24, EU:C:2025:797, 28. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs kumulatīvās prasības attiecībā uz iesniedzējtiesas nolēmuma saturu ir skaidri noteiktas Reglamenta 94. pantā, kam LESD 267. pantā paredzētās sadarbības ietvaros iesniedzējtiesai ir jābūt zināmam un kas tai ir stingri jāievēro. Turklāt šīs prasības ir atgādinātas Eiropas Savienības Tiesas Ieteikumu valstu tiesām par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanu (OV 2019, C 380, 1. lpp.) 13., 15. un 16. punktā, kas tagad ir ietverti Eiropas Savienības Tiesas Ieteikumu valstu tiesām par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanu (OV C, C/2024/6008) 13., 15. un 16. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs kumulatīvās prasības it īpaši ir spēkā tādās jomās, kurām ir raksturīgi sarežģīti faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā konkurences joma (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 59. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 63. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā iesniedzējtiesas nolēmumos nav pietiekami izskaidroti ne iemesli, kuru dēļ tā lūdz Tiesu interpretēt LESD 49., 101. un 102. pantu, ne saikne, ko tā konstatējusi starp, no vienas puses, brīvību veikt uzņēmējdarbību, aizliegumu slēgt aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, kas attiecīgi ir nostiprināti šajos trīs pantos, un, no otras puses, pamatlietām, kā arī šīm lietām piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, par kuriem tā uzdod jautājumus. It īpaši šie nolēmumi neļauj saprast iemeslus, kuru dēļ sodi, kas tika piemēroti vadošajiem darbiniekiem, kas ir prasītāji pamatlietās, varētu ietekmēt, pirmkārt, futbola klubu, kuros šie vadošie darbinieki veica vai varētu veikt savu profesionālo darbību, iespēju veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kas nav Itālijas Republika, un, otrkārt, šo klubu iespēju konkurēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt iesniedzējtiesa pietiekami skaidri un precīzi neizklāsta iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka būtu jāizvērtē Likuma Nr. 280/2003 2. panta atbilstība LES 6. pantam, skatot to Hartas 47.–49. panta gaismā. Turklāt iesniedzējtiesa plašāk neizskaidro, kādu saikni tā vēlas konstatēt starp šīm Savienības tiesību normām un pamatlietās piemērojamajām valsts tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad attiecībā uz šiem diviem aspektiem tās lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu neatbilst Reglamenta 94. panta c) punkta prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to otrais un trešais jautājums šajās apvienotajās lietās ir nepieņemami, ciktāl tie attiecas uz LESD 49., 101. un 102. panta, kā arī LES 6. panta, skatot to Hartas 47.–49. panta gaismā, interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, LESD normas darba ņēmēju pārvietošanās brīvības, brīvības veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvības un kapitāla brīvas aprites jomā nav piemērojamas situācijās, kad visi elementi ir saistīti ar vienu vienīgu dalībvalsti, izņemot dažās specifiskās situācijās, kad iesniedzējtiesas nolēmumā ir norādīti konkrēti elementi, kuri ļauj pierādīt, ka prasītā prejudiciālā interpretācija ir nepieciešama strīda izspriešanai, ņemot vērā saikni starp šā strīda priekšmetu vai apstākļiem un LESD 45., 49., 56. vai 63. pantu, kā prasīts Reglamenta 94. pantā (spriedums, 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču šajā gadījumā pamatlietas neattiecas uz situācijām, kurās visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti šīs judikatūras izpratnē un kurām līdz ar to nav pārrobežu rakstura, pretēji tam, ko it īpaši apgalvo atbildētāji pamatlietā, Itālijas valdība un Komisija. Proti, no iesniedzējtiesas nolēmumos sniegtās informācijas, kas atgādināta šī sprieduma 14. un 24. punktā, skaidri izriet, ka sodi par pagaidu aizliegumu veikt profesionālo darbību, kas tika piemēroti vadošajiem darbiniekiem, kas ir prasītāji pamatlietās, jomā, kas attiecas uz kompetento nacionālo sporta apvienību, proti, FIGC, atbilstoši šīs apvienības pilnvarām tika papildināti ar pieteikumiem par to attiecināšanu uz UEFA un FIFA. No tā izriet, ka, ņemot vērā šo sodu saturu un raksturu, tie varēja ietekmēt to, kā šie vadošie darbinieki īsteno savu pārvietošanās brīvību vai nu kā darba ņēmēji, uz kuriem attiecas LESD 45. pants, vai kā pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas LESD 56. pants. Turklāt no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka FIFA vēlāk apmierināja pieteikumu par [soda] paplašināšanu, ko tai bija nosūtījusi minētā apvienība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to otrais un trešais jautājums šajās apvienotajās lietās ir pieņemami, ciktāl tie attiecas uz LESD 45. un 56. panta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, trešām kārtām, ņemot vērā, pirmkārt, šī otrā un trešā jautājuma un, otrkārt, pirmā jautājuma, kā tie ir precizēti šī sprieduma 39. un 40. punktā, attiecīgos priekšmetus, ir jākonstatē, ka LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai, saskaņā ar kuru “[d]alībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības”, ir nozīme tikai atbildei uz pirmajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ir jāuzskata, ka ar otro un trešo jautājumu [abās lietās] iesniedzējtiesa būtībā vaicā tikai par to, vai LESD 45. un 56. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tādi valsts tiesību akti, kā tos interpretējušas kompetentās valsts tiesas un kas ļauj nacionālajai sporta apvienībai, ņemot vērā juridisko autonomiju, kas tai ir atzīta valsts tiesībās, piemērot vadošiem sporta jomas darbiniekiem sodu, kas izpaužas kā pagaidu aizliegums veikt profesionālo darbību, kas ietilpst šīs apvienības kompetencē, pamatojoties uz nepatiesām finanšu un grāmatvedības deklarācijām, kas sniegtas, pārkāpjot lojalitātes, godprātības un godīguma principus, kuri šiem sporta vadītājiem ir jāievēro saskaņā ar tiesisko regulējumu, kuru minētajai apvienībai ir kompetence piemērot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par aprites un pārvietošanās pamatbrīvību piemērojamību sporta apvienībām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā otrā un trešā jautājuma šajās apvienotajās lietās saturu, kā arī valsts tiesību aktu, uz kuriem ir atsauce šajos jautājumos, priekšmetu, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka LESD nostiprinātās aprites vai pārvietošanās pamatbrīvības ir jāievēro ne tikai valsts iestādēm, bet arī gadījumā, kad struktūrai, apvienībai vai citai juridiskai personai, uz kuru neattiecas valsts publiskās tiesības, ir juridiska autonomija vai pilnvaras, kas tai ļauj pakļaut privātpersonas nosacījumiem, kuri kaitē šo brīvību īstenošanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 3. oktobris, Ferlini, C‑411/98, EU:C:2000:530, 50. punkts, kā arī 2019. gada 13. jūnijs, TopFit un Biffi, C‑22/18, EU:C:2019:497, 39. punkts). Personu brīvas pārvietošanās un brīvas pakalpojumu sniegšanas starp dalībvalstīm šķēršļu atcelšana tiktu apdraudēta, ja valstiskās izcelsmes barjeru likvidēšana varētu tikt neitralizēta ar šķēršļiem, kas izriet no tādu organizāciju vai subjektu juridiskās autonomijas izmantošanas, kas nav publisko tiesību subjekti (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1995. gada 15. decembris, Ferlini, C‑415/93, EU:C:1995:463, 83. punkts, kā arī 2019. gada 13. jūnijs, TopFit un Biffi, C‑22/18, EU:C:2019:497, 38. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši LESD 45. un 56. pants ir jāievēro valsts vai starptautiskajām sporta apvienībām, uz kurām ir attiecināmas privāttiesības, gadījumos, kad tās pieņem noteikumus, lai reglamentētu profesionālo vai daļēji profesionālo sportistu algoto darbu vai pakalpojumu sniegšanu, un, plašākā nozīmē, noteikumus, kuri, lai gan formāli nereglamentē šo darbu vai šo pakalpojumu sniegšanu, tomēr minēto darbu vai minēto pakalpojumu sniegšanu tieši ietekmē (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 85. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 77. punkts). Tāpat tie šīm apvienībām ir jāievēro, kad tās pieņem noteikumus par algotu darbu vai pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz tādu personu kategorijām, kas nav spēlētāji, bet veic ar sportu saistītas saimnieciskas darbības, kā tas šajā gadījumā ir tādu vadošo darbinieku kā prasītāji pamatlietās gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājums par to, vai nacionālajām sporta apvienībām, kuru kompetencē ir attiecīgi pieņemt un piemērot pamatlietās aplūkoto tiesisko regulējumu, ir piemērojamas valsts publiskās tiesības, kā tas, šķiet, ir CONI gadījumā, vai valsts privāttiesības, kā tas, šķiet, ir FIGC gadījumā, tātad neietekmē nedz iesniedzējtiesas lūgto LESD 45. un 56. panta interpretāciju, nedz šo pantu piemērošanu, kas šai tiesai, ņemot vērā šo interpretāciju, būs jāveic pamatlietās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat ne minēto interpretāciju, ne šo piemērošanu neietekmē apstāklis, ka šo apvienību juridiskā autonomija ir atzīta tās dalībvalsts tiesībās, kurā tās ir reģistrētas, kā tas ir šajā gadījumā. Proti, lai kāds arī būtu juridiskais spēks, ko šīs tiesības piešķir šādai atzīšanai, ņemot vērā šī sprieduma 55. punktā atgādinātās judikatūras jēgu, šīs atzīšanas juridiskās vai praktiskās sekas nekādā ziņā nevar būt tādas, ka minētās apvienības tiek atbrīvotas no LESD paredzēto aprites vai pārvietošanās pamatbrīvību ievērošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to gan tad, ja šāda atzīšana pastāv, gan tad, ja tās nav, šādas nacionālās sporta apvienības, kurām ir juridiska autonomija, kas tām ļauj pieņemt un piemērot noteiktus noteikumus, piemēram, noteikumus par sacensību organizēšanu to attiecīgajā disciplīnā, šo sacensību pienācīgu norisi un sportistu dalību tajās, noteikumus, kuros paredzēta obligātā šķīrējtiesas procedūra, vai arī noteikumus, kuru mērķis ir kolektīvi organizēt algotu darbu un to personu pakalpojumu sniegšanu, kuras ietilpst to kompetencē, nevar tādējādi ierobežot to tiesību un brīvību īstenošanu, kas Savienības tiesībās ir piešķirtas privātpersonām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 75. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 95. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības šķēršļa pastāvēšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz šķēršļa LESD paredzētajām pārvietošanās brīvībām pastāvēšanu no pastāvīgās judikatūras izriet, pirmkārt, ka LESD 45. pantam, kuram ir tieša iedarbība, ir pretrunā jebkurš pasākums, gan ar pilsonību pamatots, gan tāds, kas piemērojams neatkarīgi no pilsonības, ar ko tiek radīta nelabvēlīgāka situācija Savienības pilsoņiem, kuri vēlas veikt saimniecisko darbību kādas citas dalībvalsts, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, teritorijā, tiem liedzot vai tos atturot atstāt savu izcelsmes dalībvalsti (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, Royal Antwerp Football Club, C‑680/21, EU:C:2023:1010, 136. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 86. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, LESD 56. pantam, kurā ir nostiprināta pakalpojumu sniegšanas brīvība par labu gan šādu pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem, ir pretrunā jebkādi pasākumi – pat tādi, kas ir piemērojami bez izšķirības –, kuri var likt šķēršļus šīs brīvības īstenošanai, aizliedzot, traucējot vai padarot mazāk pievilcīgu šo pakalpojumu sniedzēju darbību citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās tie ir dibināti (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 247. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā pasākumi pamatlietās, kā tas izriet no iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu formulējuma, kā arī no šīs tiesas apsvērumiem, kas atgādināti šī sprieduma 51. punktā, ir divi sodi – aizliegums 24 mēnešu laikā veikt profesionālās darbības, kas ietilpst valsts sporta apvienības kompetencē un kuru mērķis ir veicināt un regulēt profesionālo un amatieru futbolu, kopā ar lūgumiem par attiecināšanu uz FIFA un UEFA, kas tika uzlikti diviem futbola kluba vadošiem darbiniekiem, kuri nebija ievērojuši lojalitātes, godprātības un godīguma principus, kas viņiem ir jāievēro saskaņā ar tiesisko regulējumu, kuru šī apvienība ir kompetenta piemērot, sniedzot vai apstiprinot nepatiesas finanšu un grāmatvedības deklarācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jānorāda, ka, tā kā juridiskā autonomija, kāda ir tādām juridiskām personām kā valsts sporta apvienības, kas ir atbildētājas pamatlietā, ļauj šīm juridiskajām personām pieņemt zināmu skaitu noteikumu, it īpaši noteikumus, kuru mērķis ir kolektīvi organizēt to kompetencē esošo personu algoto darbu un pakalpojumu sniegšanu un kas ir minēti šī sprieduma 59. punktā, minētās juridiskās personas var arī pieņemt papildu noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt šo noteikumu efektivitāti, it īpaši normas, kurās paredzēta sodu uzlikšana minēto noteikumu pārkāpuma gadījumā. Līdz ar to šādu normu pieņemšana pati par sevi nevar tikt uzskatīta par pretēju LESD 45. un 56. pantam (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 145. un 146. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt soda piemērošana privātpersonai konkrētā gadījumā saskaņā ar šādām normām atkarībā no šī soda juridiskā un praktiskā rakstura un tvēruma var kavēt šai privātpersonai piešķirto pārvietošanās pamatbrīvību neatkarīgi no tā, vai runa ir par LESD 45. pantā nostiprināto darba ņēmēju pārvietošanās brīvību vai LESD 56. pantā nostiprināto pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tā tas it īpaši ir tāda soda gadījumā kā pamatlietās aplūkotie pagaidu aizliegumi veikt noteiktas profesionālās darbības, kurus UEFA un FIFA var padarīt piemērojamus visu dalībvalstu līmenī, ņemot vērā šīm sporta apvienībām adresēto lūgumu šo sodu attiecināt uz Eiropas un pasaules līmeni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda soda sekas ir ne tikai potenciālas sekas, bet arī mērķis aizliegt personai, kurai tas uzlikts, veikt attiecīgo profesionālo darbību un līdz ar to savu saimniecisko darbību ne tikai savā izcelsmes dalībvalstī, bet arī citās valstīs, tostarp visās citās dalībvalstīs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā no tā izriet, ka sodi pamatlietā var ierobežot vadošo darbinieku, kuriem šie sodi ir uzlikti, darba ņēmēju pārvietošanās brīvību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību atkarībā no tiesiskā regulējuma, saskaņā ar kuru šie vadošie darbinieki var veikt profesionālo darbību citās dalībvalstīs, kas nav Itālijas Republika.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par iespējama attaisnojuma pastāvēšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot un trešām kārtām, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka nevalstiskas izcelsmes pasākumi ir pieļaujami, pat ja tie var radīt šķēršļus kādai LESD nostiprinātai pārvietošanās vai aprites brīvībai, ja ir pierādīts, pirmkārt, ka to pieņemšanu pamato leģitīms vispārējo interešu mērķis, kurš ir saderīgs ar šo Līgumu un tādējādi nav tikai ekonomiska rakstura, un, otrkārt, ka ar tiem tiek ievērots samērīguma princips, un tas nozīmē, ka tie var nodrošināt šā mērķa sasniegšanu un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo. Attiecībā konkrētāk uz prasību par šādu pasākumu spēju [sasniegt noteikto mērķi] jāatgādina, ka uzskatīt, ka šie pasākumi var nodrošināt minētā mērķa sasniegšanu, var vienīgi tad, ja tie patiešām atbilst centieniem to sasniegt saskanīgi un sistemātiski (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 251. punkts, un 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 95. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat kā tas ir valstiskas izcelsmes pasākumu gadījumā, arī šo nevalstiskas izcelsmes pasākumu autoram ir jāpierāda, ka šie abi kumulatīvie nosacījumi ir izpildīti (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 252. punkts, un 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 96. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā iesniedzējtiesai tātad būs jānosaka, vai pamatlietās aplūkotie noteikumi, ņemot vērā lietas pušu sniegtos argumentus un pierādījumus, atbilst minētajiem nosacījumiem. Tomēr, ņemot vērā šos argumentus un apstākļus, Tiesa var tai sniegt šādas norādes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz to, vai pastāv viens vai vairāki leģitīmi vispārējo interešu mērķi, kas ir saderīgi ar LESD, ir jānorāda, ka tas ir jāizvērtē, vajadzības gadījumā ņemot vērā sporta disciplīnas, par kuru ir atbildīga apvienība, kuras tiesiskais regulējums vai rīcība tiek aplūkota, īpatnības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 105. un 106. punkts), kā arī šīs apvienības mērķus, kas izriet no tās statūtiem vai attiecīgā gadījumā no īpašajiem uzdevumiem, kurus tai uzticējušas valsts iestādes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 99. un 100. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka pamatlietās aplūkotie sodi tika piemēroti vadošajiem darbiniekiem, kas ir prasītāji pamatlietās, pamatojoties uz to, ka viņi bija pārkāpuši lojalitātes, godprātības un godīguma principus, kas viņiem ir jāievēro kā vadošiem darbiniekiem, kuri veic profesionālo darbību futbola jomā, piedalīdamies fiktīva kapitāla pieauguma sistēmas izveidē, un, konkrētāk, sniedzot vai apstiprinot finanšu un grāmatvedības deklarācijas, kurās spēlētāju pāreju kopums nepatiesi tika raksturots kā neatkarīgs darījums, lai gan patiesībā runa bija par apmaiņas darījumiem, lai izvairītos no šiem darījumiem piemērojamā starptautiskā grāmatvedības standarta piemērošanas un galu galā deklarētu lielāku peļņu un aktīvus, nekā to vadītā kluba faktiskie rezultāti un aktīvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 67. un 68. punktā, ir jāatzīst, ka noteikumi, kuru mērķis ir ar disciplinārsodu palīdzību nodrošināt futbola klubiem piemērojamo finanšu un grāmatvedības standartu faktisku ievērošanu, kā arī šo klubu vadītāju iesniegto vai apstiprināto finanšu un grāmatvedības deklarāciju precizitāti un godīgumu, var tikt uzskatīti par tādiem, kuriem ir leģitīms vispārējo interešu mērķis nodrošināt tādu sporta sacensību kā futbola sacensības likumību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 100. un 101. punkts, kā arī 2026. gada 30. aprīlis, CD Tondela u.c., C‑133/24, EU:C:2026:361, 96. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, šīm sacensībām tostarp raksturīgs tas, ka – pat ja dalība tajās ir paredzēta tikai komandām, kuras sasniegušas noteiktus rezultātus sportā, un to norises pamatā ir šo komandu savstarpējā sacensība un pakāpeniska izslēgšana, kas tādējādi balstīta uz sportisko sniegumu, – to pienācīga darbība, ilgtspējība un panākumi balstās arī uz noteikta sporta un finansiālā līdzsvara saglabāšanu, kā arī zināmu iespēju vienlīdzību starp profesionālā futbola klubiem, kuri piedalās šajās sacensībās, ņemot vērā savstarpējās atkarības saikni, kas vieno šīs komandas (spriedums, 2026. gada 30. aprīlis, CD Tondela u.c., C‑133/24, EU:C:2026:361, 60. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis finansiālais līdzsvars un tātad galu galā sporta līdzsvars, kā arī to sporta sacensību likumība, ko tas sekmē, varētu tikt izkropļots vai pat izjaukts, ja vadošajiem darbiniekiem, kuri veic profesionālu darbību futbola jomā, būtu atļauts nesodīti iesaistīties tādās grāmatvedības un finanšu darbībās kā šī sprieduma 19. un 71. punktā aprakstītās. Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja, kā tas ir šajā gadījumā, šāda finansiāla un grāmatvedības rīcība attiecas uz spēlētāju pārejas (transfēra) darījumiem, tātad uz darījumiem, kas tieši ietekmē komandu sastāvu, kas ir viens no galvenajiem parametriem sacensībās starp profesionālā futbola klubiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 21. decembris, Royal Antwerp Football Club, C‑680/21, EU:C:2023:1010, 61. punkts, kā arī 2026. gada 30. aprīlis, CD Tondela u.c., C‑133/24, EU:C:2026:361, 33. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu ir jānorāda, ka tādu tiesību normu pieņemšana, kas ļauj piemērot tādus sodus kā pamatlietā, pati par sevi ir piemērots līdzeklis, lai nodrošinātu šī sprieduma 72. punktā minētā mērķa sasniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas it īpaši attiecas uz tiesību normu pieņemšanu, kuras ļauj piemērot tādus sodus kā aizliegumi veikt profesionālo darbību FIGC uz noteiktu laiku, kuri var tikt piemēroti tādiem vadošiem darbiniekiem kā prasītāji pamatlietās un kas CONI tiesiskajā regulējumā precīzāk ir kvalificēti kā “diskvalifikācija uz noteiktu laiku FIGC ietvaros ar iespējamu lūgumu to attiecināt uz [UEFA]”, ja pastāv tāda rīcība kā šī sprieduma 71. un 74. punktā minētā, kas šajā tiesiskajā regulējumā ir kvalificēta kā “administratīvs pārkāpums” “ekonomiskajā un pārvaldības jomā”, kā tas izriet no šī sprieduma 12.–15. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tādu tiesību normu pieņemšana, kas ļauj piemērot tādus sodus kā divos iepriekšējos šī sprieduma punktos minētie, patiešām atbilst rūpēm saskanīgi un sistemātiski sasniegt šī sprieduma 72. punktā minēto mērķi. Šajā nolūkā tai it īpaši ir jāpārbauda, vai dažādie sodi, kas var tikt uzlikti šāda “administratīva pārkāpuma ekonomiskajā un pārvaldības jomā” gadījumā, veido saskaņotu un pilnīgu tādu līdzekļu sistēmu, kas ļauj ne vien izbeigt dažādu kategoriju rīcību, kas var veidot šo pārkāpumu, kā, piemēram, dokumentu neiesniegšana, daļēja dokumentu iesniegšana, izvairīgu vai maldinošu dokumentu iesniegšana vai arī viltotu dokumentu iesniegšana, bet arī novērst šādas rīcības atkārtošanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, pirmkārt, vai šo sodu noteikšana katrā atsevišķā gadījumā ir reglamentēta ar pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 257. punkts, un 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 111. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šiem kritērijiem ir jānodrošina, ka var tikt ņemti vērā visi atbilstošie apstākļi, kas raksturo katru konkrēto gadījumu, un it īpaši konstatētā pārkāpuma raksturs, ilgums un smagums. Līdz ar to struktūrai, kurai ir pienākums piemērot minētos kritērijus katrā atsevišķā gadījumā un veikt šo noteikšanu, ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, kuras izmantošana pati par sevi ir pakļauta efektīvai tiesas kontrolei, ko veic valsts tiesa, ņemot vērā tos pašus kritērijus, kā arī visus atbilstošos lietas apstākļus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 151. punkts, kā arī 2024. gada 4. oktobris, FIFA, C‑650/22, EU:C:2024:824, 106. un 111. punkts, kā ari tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro un trešo jautājumu šajās apvienotajās lietās jāatbild, ka LESD 45. un 56. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kā tos interpretējušas kompetentās valsts tiesas un kas ļauj nacionālajai sporta apvienībai, ņemot vērā juridisko autonomiju, kas tai ir atzīta valsts tiesībās, piemērot vadošiem sporta jomas darbiniekiem sodu, kas izpaužas kā pagaidu aizliegums veikt profesionālo darbību, kas ietilpst šīs apvienības kompetencē, pamatojoties uz nepatiesām finanšu un grāmatvedības deklarācijām, kas sniegtas, pārkāpjot lojalitātes, godprātības un godīguma principus, kuri šiem sporta vadītājiem ir jāievēro saskaņā ar tiesisko regulējumu, kuru minētajai apvienībai ir kompetence piemērot, ar nosacījumu, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tādu tiesību normu pieņemšanai, kas ļauj šai apvienībai noteikt šādu sodu, ir viens vai vairāki leģitīmi vispārējo interešu mērķi, kas ir saderīgi ar LESD un kas nav tīri ekonomiska rakstura mērķi, un ka</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">šajās tiesību normās ir ievērots samērīguma princips, kas nozīmē, ka tās ir piemērotas, lai saskanīgi un sistemātiski nodrošinātu šī vai šo mērķu sasniegšanu, un ka tajās paredzēto sodu noteikšanu katrā atsevišķā gadījumā reglamentē pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši kritēriji, kas ļauj ņemt vērā visus atbilstošos apstākļus un ko var efektīvi kontrolēt tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu lietās C‑424/24 un C‑425/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu šajās apvienotajās lietās iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības tiesības, it īpaši LES 6. pants un LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasīti kopsakarā ar Hartas 47. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kā tos interpretējušas kompetentās valsts tiesas, kas ierobežo valsts tiesas, kurai ir jāpārbauda nacionālās sporta apvienības uzliktais sods, pilnvaras, “kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi”, tai ļaujot piespriest tikai kaitējuma atlīdzināšanu, ja tā uzskata, ka šis sods ir prettiesisks, un izslēdzot pilnvaras, pirmkārt, noteikt pagaidu pasākumus, pirms tiek pieņemts nolēmums pēc būtības, un, otrkārt, atcelt šo sodu, kā arī likt atcelt tā sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jākonstatē, ka šī sprieduma 47.–49. punktā izklāstītajiem iemesliem analogu iemeslu dēļ šie jautājumi ir nepieņemami, ciktāl tie attiecas uz LES 6. pantu. Tādējādi uz to ir jāatbild, ņemot vērā tikai LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, un atgādinot, ka pēdējais minētais pants ir pienācīgi jāņem vērā, interpretējot minēto LES 19. panta 1. punkta otro daļu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 20. aprīlis, Repubblika, C‑896/19, EU:C:2021:311, 44. un 45. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 70. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā vispirms ir jāprecizē tvērums dalībvalstu pienākumam saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, vispārīgi nodrošināt privātpersonām efektīvu tiesību aizsardzību tiesā gadījumā, ja to tiesu sistēmā ietilpstošai struktūrai savas kompetences ietvaros atbilstoši Savienības tiesībām un kā “tiesai” šo tiesību izpratnē ir jāpārbauda sodi, ko šīm privātpersonām ir noteikušas sporta apvienības. Pēc tam būs jāprecizē kritēriji, kas ļauj identificēt valsts tiesu, kuras kompetencē ir veikt šo pārbaudi, it īpaši konkrētajā gadījumā, kad, kā tas ir šajā gadījumā, šādai valsts tiesai ir jāveic minētā pārbaude, “kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sporta apvienību privātpersonām uzlikto sodu tiesas kontroles tvērumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm prasīts nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai tiesību subjektiem jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Tiesību un brīvību, kas attiecīgajām personām izriet no Savienības tiesībām, efektīvas aizsardzības tiesā princips, uz kuru ir atsauce šajā tiesību normā, ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas izriet no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām un kas ir nostiprināts tostarp Hartas 47. pantā, no kura izriet, ka ikvienai personai, kuras tiesības vai brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ievērojot šajā pēdējā minētajā pantā paredzētos nosacījumus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 21. decembris, Randstad Italia, C‑497/20, EU:C:2021:1037, 56. un 57. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra, un 2025. gada 16. oktobris, PROFIL‑COPY 2002, C‑510/24, EU:C:2025:795, 38. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas judikatūras izriet, pirmām kārtām, ka saskaņā ar šo 19. panta 1. punkta otro daļu, to skatot kopsakarā ar minēto 47. pantu, privātpersonām, kuras strīdā, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu Savienības teritorijā, apgalvo, ka ar aktu, pasākumu vai rīcību ir aizskartas tiesības vai brīvības, kas tām piešķirtas Savienības tiesībās, ir jābūt tiesību aizsardzības līdzeklim, kas tām ļauj apstrīdēt šo tiesību aktu, pasākumu vai rīcību, ņemot vērā šīs tiesības, vai nu galvenokārt, vai pakārtoti, un panākt, lai valsts tiesa veiktu minētā akta, pasākuma vai rīcības efektīvu tiesas kontroli, ņemot vērā minētās tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 75., 76. un 82. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šī sprieduma 55. un 56. punktā atgādināto judikatūru, privātpersonām tātad ir jābūt šādam tiesību aizsardzības līdzeklim, it īpaši gadījumā, ja tās tiesvedībā, kas saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu Savienības teritorijā, apgalvo, ka sods, ko tām ir uzlikusi sporta apvienība, ir aizskāris vienu vai vairākas aprites pamatbrīvības, kas tām ir piešķirtas Savienības tiesībās, kā, piemēram, šajā gadījumā LESD 45. pantā nostiprinātā darba ņēmēju pārvietošanās brīvība un LESD 56. pantā nostiprinātā pakalpojumu sniegšanas brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 71. un 108. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasība par efektīvu tiesas kontroli, kas saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu ir daļa no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā, kura dalībvalstīm ir jānodrošina privātpersonām jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, visupirms nozīmē, ka principā valsts tiesai, kurā privātpersonas var apstrīdēt sporta apvienības uzlikto sodu, ir jābūt kompetentai izskatīt visus tiesību un faktiskos jautājumus, kuriem ir nozīme tajā izskatāmā strīda atrisināšanā, vajadzības gadījumā pēc tam, kad tā ir lūgusi Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu par jebkuru jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju vai par Savienības tiesību akta spēkā esību saskaņā ar LESD 267. pantā paredzētajiem nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 75., 77. un 83. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši kompetentajai valsts tiesai ir jābūt iespējai pārbaudīt, vai, ņemot vērā Savienības tiesības, ir pamatoti, pirmkārt, juridiskie un faktiskie iemesli, kuru dēļ šādai privātpersonai ir piemērots šāds sods (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 86. un 101. punkts), un, otrkārt, pats šis sods, kā izriet no šī sprieduma 79. punkta. Šai pēdējai minētajai pārbaudei atkarībā no līdzekļiem, kas jāizskata kompetentajai valsts tiesai, pašai var būt jāattiecas uz apstākļiem, kādos minētais sods ir ticis piemērots, tā pamatojumu, kā arī tā noteikšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā – kompetentā valsts tiesa nevar tikai attiecīgā gadījumā konstatēt Savienības tiesību pārkāpuma esību, bet tai principā ir arī jāspēj atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesību normām izdarīt visus juridiskos secinājumus, kas ir jāievēro šāda konstatējuma gadījumā, lai nepieļautu šī pārkāpuma turpināšanos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 102. un 103. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši gadījumā, ja runa ir par vienas vai vairāku LESD paredzēto pārvietošanās vai aprites pamatbrīvību pārkāpumu, šai tiesai pēc attiecīgās privātpersonas lūguma ir jābūt iespējai ne tikai konstatēt šo pārkāpumu un uzdot atlīdzināt kaitējumu, kas ar to nodarīts šai privātpersonai, bet arī vajadzības gadījumā izbeigt rīcību, kas veido minēto pārkāpumu, vai, ja runa ir par tiesību aktu, atcelt šo aktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 104. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā tas it īpaši ir tad, ja pasākums, kurā ir pieļauts šāds Savienības tiesību pārkāpums, ir tāds sods kā privātpersonai uzlikts aizliegums veikt profesionālo darbību. Proti, šādā gadījumā akta, ar kuru ir noteikts šis sods, atcelšana, ciktāl tas ir nepieciešams, lai minētais sods tiktu izņemts no tiesību sistēmas, kā arī lai izbeigtu tā sekas, ir nepieciešama, lai nodrošinātu attiecīgās privātpersonas efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ļaujot tai atgūt iespēju īstenot savas brīvības un tātad profesionālo darbību, kas tai šādas atcelšanas neesības gadījumā būtu liegta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, kompetentajai valsts tiesai ir jābūt iespējai noteikt pagaidu pasākumus, kamēr nav pieņemts nolēmums pēc būtības. Šādas iespējas neesības gadījumā šāda lēmuma pilnīga efektivitāte nevarētu tikt garantēta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Royal Football Club Seraing, C‑600/23, EU:C:2025:617, 105. un 106. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taisnība, gadījumā, kad frekvenču joslas pārkonfigurēšanai bija jānotiek pirms datuma, kas noteikts saskaņā ar Savienības atvasināto tiesību aktu, un kad valsts kompetento iestāžu pieņemto aktu par noteiktu radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršanu atcelšana, lai atļautu šo pārkonfigurēšanu, varēja apdraudēt ne tikai Savienības likumdevēja izvirzītos vispārējo interešu mērķus, bet arī labticīgu trešo personu tiesības, Tiesa ir nospriedusi, ka Savienības tiesībām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā, pirmkārt, saimnieciskās darbības subjektu celto prasību par šādiem tiesību aktiem sekas ir ierobežotas ar finansiālas atlīdzības piešķiršanu un, otrkārt, to pagaidu pasākumu tvērums, kurus var noteikt, gaidot šādu prasību izskatīšanu, ir ierobežots ar nodrošinājuma summas izmaksu (spriedums, 2025. gada 11. septembris, Cairo Network u.c. (no C‑764/23 līdz C‑766/23, EU:C:2025:691, 73.–86. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr to personu situācija, kurām sporta apvienība ir uzlikusi sodu, ar kuru tiek aizskartas pārvietošanās vai aprites brīvības, kas tām piešķirtas ar Savienības tiesībām, nav šāds gadījums. Tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai izvirzītais Itālijas valdības arguments, saskaņā ar kuru prasītājiem pamatlietā piemēroto sodu iespējamā atcelšana varētu nozīmēt, ka tiek atcelti sodi, kas izpaužas kā pārkāpumu uzskaites punkti saistībā ar nacionālo futbola čempionātu un kas tika piemēroti futbola klubam, kurš nodarbināja prasītājus, nevar likt izdarīt atšķirīgu secinājumu un tādējādi radīt ilgstošas nenoteiktības situāciju attiecībā uz šīs čempionāta galīgo klasifikāciju. Šajā ziņā pietiek vien norādīt, ka šajās apvienotajās lietās uzdotie jautājumi attiecas tikai uz minēto prasītāju situāciju, nevis uz situāciju, kādā atrodas futbola klubs, kurā tie veica savas darbības, un arī ne uz iespējamo šim klubam uzlikto sodu tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par valsts tiesas noteikšanu, kuras kompetencē ir pārbaudīt sodus, ko sporta apvienības uzlikušas privātpersonām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāatgādina: lai arī tieslietu organizācija dalībvalstīs – citstarp valsts tiesu izveide, sastāvs, kompetence un darbība – ir šo valstu kompetencē, tomēr, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām, it īpaši no LES 19. panta (spriedumi, 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (Tiesnešu neatkarība un privātā dzīve), C‑204/21, EU:C:2023:442, 63. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šī sprieduma 84. punktā, saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi pietiekami efektīvas tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai indivīdiem jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Tādējādi dalībvalstīm jāparedz tāda tiesību aizsardzības līdzekļu un procesuālo līdzekļu sistēma, kas šajās jomās nodrošina efektīvu tiesas kontroli (spriedumi, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 32. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 34. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir piemērojama visām valsts iestādēm, kuras kā “tiesa” Savienības tiesību izpratnē var lemt par jautājumiem, kas attiecas uz šo tiesību interpretāciju vai piemērošanu un tādējādi ietilpst šo tiesību aptvertajās jomās (spriedumi, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 34. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 36. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dalībvalstīm tādējādi saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu jānodrošina, lai struktūras, kurām kā “tiesai” Savienības tiesību izpratnē jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar šo tiesību piemērošanu vai interpretāciju un kas tādējādi ietilpst tās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, atbilstu visām efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība), C‑430/21, EU:C:2022:99, 40. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starp šīm prasībām ir, pirmkārt, prasība par tiesu neatkarību, kas nesaraujami saistīta ar tiesas spriešanu un ietilpst to tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu kodolā, kurām ir kardināla nozīme kā garantijai visu to tiesību aizsardzībai, kas tiesību subjektiem izriet no Savienības tiesībām, un dalībvalstu kopējo vērtību, kuras izklāstītas LES 2. pantā, tostarp tiesiskuma vērtības, saglabāšanai (spriedumi, 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem), C‑791/19, EU:C:2021:596, 58. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šai neatkarības prasībai ir divi aspekti. Pirmais – ārējais – aspekts prasa, lai attiecīgā struktūra pildītu savas funkcijas pilnīgi autonomi, nebūdama pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā pret kādu un nesaņemot jebkādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas, tādējādi būdama aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās locekļu spriešanas neatkarību un ietekmēt viņu lēmumus (spriedumi, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 121. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais – iekšējais – aspekts ir saistīts ar “objektivitātes” jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda attieksme pret lietas dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar strīda priekšmetu. Šī aspekta ietvaros ir jāievēro objektivitāte un, izņemot stingru tiesību normu piemērošanu, ir jābūt absolūtai neieinteresētībai strīda atrisinājumā (spriedumi, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 122. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 51. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādām neatkarības un objektivitātes garantijām nepieciešams, lai pastāvētu tiesību normas – it īpaši par tiesas sastāvu –, kuras ļautu kliedēt jebkādas pamatotas attiecīgo tiesību subjektu šaubas par minētās struktūras ārēju neietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā pret tajā izvērtējamām interesēm (spriedumi, 2019. gada 19. novembris, A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 123. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 52. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir svarīgi, lai tiesneši būtu pasargāti no ārējas ietekmes vai spiediena, kas var apdraudēt viņu neatkarību. Noteikumiem, kas piemērojami tiesnešu statusam un amata pienākumu izpildei, it īpaši ir jāļauj izslēgt ne tikai jebkādu tiešu ietekmi, kura izpaužas norāžu veidā, bet arī netiešāku ietekmi, kura varētu iespaidot attiecīgo tiesnešu lēmumus, un tādējādi novērst šķietamo viņu neatkarības vai objektivitātes trūkumu, kas varētu apdraudēt paļāvību, kāda tiesai ir jārada privātpersonām demokrātiskā sabiedrībā un tiesiskā valstī (spriedumi, 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem), C‑791/19, EU:C:2021:596, 60. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 53. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan neatkarības “ārējais” aspekts būtībā ir vērsts uz to, lai saglabātu tiesu neatkarību no likumdošanas varas un izpildvaras saskaņā ar varas dalīšanas principu, kas raksturo tiesiskas valsts darbību, šis aspekts tomēr ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas arī uz tiesnešu aizsardzību pret tiešu vai netiešu iejaukšanos, spiedienu vai ietekmi, piemēram, saistībā ar viņu iecelšanu amatā vai viņu izskatāmo lietu izskatīšanu, kas varētu izrietēt no citiem ārējiem avotiem, piemēram, šajā gadījumā sporta apvienībām, kuru sporta sistēmas tiesu iestādēm var būt jāpārbauda noteikti akti vai darbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ņemot vērā nesaraujamo saikni starp tiesnešu neatkarības un objektivitātes garantijām, kā arī piekļuves tiesību aktos noteiktai tiesai garantijām, LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā ir arī prasīts, lai pastāvētu “tiesību aktos noteikta” tiesa. Šis formulējums, kas citstarp atspoguļo tiesiskuma principu, attiecas ne tikai uz attiecīgās tiesas pastāvēšanas juridisko pamatu, bet arī uz katras lietas iztiesāšanas sastāvu (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 55. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Formulējuma “tiesību aktos noteikta” mērķis ir nepieļaut, ka tiesu sistēmas organizācija tiek atstāta izpildvaras ziņā, un panākt, lai šo jomu regulētu tiesību akti. Turklāt kodificēto tiesību valstīs tiesu sistēmas organizāciju nevar atstāt tiesu iestāžu ziņā, tomēr tas neliedz tām atzīt noteiktas pilnvaras interpretēt valsts tiesību aktus šajā jomā (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 56. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl jo vairāk, tiesu sistēmas organizācija nevar tikt atstāta profesionālo struktūru, tostarp privāto tiesību struktūru, ziņā, pat ja Tiesa vairākkārt jau ir nospriedusi, ka šādas profesionālās struktūras var būt “tiesas” Savienības tiesību izpratnē, ja vien tās atbilst attiecīgajā judikatūrā noteiktajām prasībām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1981. gada 6. oktobris, Broekmeulen, 246/80, EU:C:1981:218, 3., 4., 9. un 17. punkts, kā arī 2022. gada 13. janvāris, Minister Sprawiedliwości, C‑55/20, EU:C:2022:6, 61. punkts un tajā minētā judikatūra). Lai šādas profesionālās struktūras vai noteiktus tajās izveidotos orgānus varētu uzskatīt par tādām, ir nepieciešams, lai to pastāvēšana, sastāvs un organizācija būtu iepriekš noteikta tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jēdziens “tiesību aktos noteikta tiesa” norāda uz struktūru, kurai ir raksturīga tiesas spriešanas funkcija, proti, pamatojoties uz tiesību normām un organizētu procedūru, izlemt jebkuru tās kompetencē ietilpstošu jautājumu. Tāpēc papildus tās locekļu neatkarībai un objektivitātei šai struktūrai jāatbilst arī citiem nosacījumiem, it īpaši nosacījumam par to, ka pastāv tajā izskatāmajā procesā sniegtas garantijas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 57. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Viena no šīm garantijām ir sacīkstes princips, kas ir tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā neatņemama sastāvdaļa. Šis princips citstarp nozīmē, ka lietas dalībnieki var apspriest faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas noteiks tiesvedības iznākumu (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 58. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecīgajai struktūrai saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu ir jāspēj veikt tiesību aktu, pasākumu vai rīcības, kas tai ir jāizskata savas kompetences ietvaros, efektīva tiesas kontrole, kā tas izriet no šī sprieduma 87.–92. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, tiesību aizsardzības tiesā princips, kas tagad ir nostiprināts Hartas 47. pantā un kas, kā norādīts šī sprieduma 82. punktā, ir pienācīgi jāņem vērā, interpretējot LES 19. panta 1. punkta otro daļu, attiecas nevis uz tiesībām piekļūt divām tiesu instancēm, bet tikai uz tiesībām vērsties tiesā (spriedumi, 2011. gada 28. jūlijs, Samba Diouf, C‑69/10, EU:C:2011:524, 69. punkts; 2014. gada 17. jūlijs, Sánchez Morcillo un Abril García, C‑169/14, EU:C:2014:2099, 36. punkts, kā arī 2023. gada 21. decembris, Scuola europea di Varese, C‑431/22, EU:C:2023:1021, 93. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, lai gan Savienības tiesības neliedz dalībvalstīm izveidot divas tiesu instances, kas var uzlabot privātpersonu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā vai nu vispārīgi, vai konkrētā jomā, tām arī nav noteikts pienākums to darīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šī sprieduma 111. punktā atgādināto judikatūru, trešām kārtām un visbeidzot, ir jānorāda, ka tādā situācijā kā pamatlietās tikai gadījumā, ja izrādītos, ka neviena no struktūrām, kas darbojas dažādos “valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņos” un uz kurām atsaucas iesniedzējtiesa savos jautājumos, neatbilst kumulatīvajām prasībām, kas izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un kas atgādinātas minētā sprieduma 98.–110. punktā, šai tiesai saskaņā ar Savienības tiesībām vajadzētu būt iespējai veikt efektīvu tiesas kontroli minētā sprieduma 87.–92. punkta izpratnē attiecībā uz sodiem, ko sporta apvienības var piemērot privātpersonām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, ja izrādītos, ka vismaz sporta kolēģijas tiesu iestāde, kas lemj pēdējā instancē, atbilst šīm kumulatīvajām prasībām, proti, ka to var kvalificēt kā “tiesu”, kas sniedz nepieciešamās neatkarības un objektivitātes garantijas, ja tās pastāvēšana, sastāvs un organizācija ir iepriekš noteikta tiesību aktos, ja tā patiešām pilda tiesas lomu, ja tajā īstenotā procedūra sniedz nepieciešamās garantijas, it īpaši attiecībā uz tiesību uz aizstāvību, kā arī sacīkstes principa ievērošanu, un ja tā var īstenot efektīvu tiesas kontroli, vajadzības gadījumā lūdzot Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, jau pastāvētu tiesību aizsardzības līdzeklis, kas privātpersonām nodrošina efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 101. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai vismaz sporta apvienības tiesu iestāde, kas lemj pēdējā instancē, faktiski atbilst minētajām kumulatīvajām prasībām, ņemot vērā turpmāk minētās norādes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz neatkarības un objektivitātes prasībām ir jākonstatē, ka, lai gan pamatlietu puses un dažas ieinteresētās valdības uz tām ir plaši atsaukušās Tiesā, iesniedzējtiesa savukārt savos lēmumos par prejudiciālu jautājumu uzdošanu tās ir minējusi tikai pakārtoti un ad hoc. Tādējādi šī tiesa nav sniegusi Tiesai pietiekamu informāciju, lai tā varētu tai sniegt norādes šajā ziņā. Līdz ar to minētajai tiesai ir jānosaka, vai šīs prasības ir vai nav ievērotas, ņemot vērā šī sprieduma 99.–104. punktā atgādināto Tiesas judikatūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz prasību, ka attiecīgajām struktūrām ir jābūt iepriekš noteiktām ar likumu, no vienas puses, ir jākonstatē, ka tā nevar tikt uzskatīta par izpildītu tikai tādēļ, ka pamatlietās aplūkotajos valsts tiesību aktos ir noteikts, ka attiecīgajām personām “ir pienākums – saskaņā ar [CONI] un sporta federāciju statūtiem un reglamentiem [..] – vērsties sporta strīdu izšķiršanas struktūrās”. Proti, šāda vispārēja un visaptveroša atsauce uz attiecīgo valsts sporta apvienību statūtiem un noteikumiem neļauj uzskatīt, ka papildus attiecīgo struktūru pastāvēšanas juridiskajam pamatam to sastāvs, organizācija, tiesas loma un garantijas, kas nosaka tajās piemērojamo procedūru, ir paredzētas likumā tā, lai tās nebūtu atstātas izpildvaras, tiesu varas vai, vēl jo vairāk, pašu valsts sporta apvienību ziņā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai šie dažādie elementi ir paredzēti citos tiesību aktos, kas nav tie valsts tiesību akti, par kuriem tā jautā. Šajā ziņā ir jāprecizē, ka, lai gan tiesiskais regulējums, ko pieņēmusi valsts sporta apvienība, pats par sevi nav šāds likums, ņemot vērā tā izcelsmi un raksturu, tas tomēr noteikti neizslēdz, ka noteiktos gadījumos to var uzskatīt par tādu, kā tas ir gadījumā, ja to apstiprina ar likumu, ievērojot atbilstošus nosacījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, ja vien tiek ievērota šī sprieduma divos iepriekšējos punktos minētā prasība, iesniedzējtiesai būs jāpārbauda, vai attiecīgajām struktūrām patiešām ir tiesas loma, pretstatā, piemēram, disciplinārai funkcijai. Ja izrādīsies, ka tas tā ir, tai turklāt būs jānosaka, vai šī loma tiek īstenota tādas procedūras ietvaros, kas sniedz visas šī sprieduma 108. un 109. punktā uzskaitītās garantijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz tiesas kontroli, ko šādas struktūras var veikt tādu sodu gadījumā kā pamatlietās, arī šajā gadījumā, tā kā Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos nav informācijas, ka arī iesniedzējtiesas nolēmumos nav norāžu, tikai iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai tā atbilst šī sprieduma 87.–92. punktā atgādinātajām prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmajiem jautājumiem šajās apvienotajās lietās ir jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kā tos interpretējušas kompetentās valsts tiesas, kas ierobežo valsts tiesas, kurai ir jāpārbauda nacionālās sporta apvienības uzliktais sods, pilnvaras, “kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi”, tai ļaujot piespriest tikai kaitējuma atlīdzināšanu, ja tā uzskata, ka šis sods ir prettiesisks, un izslēdzot pilnvaras, pirmkārt, noteikt pagaidu pasākumus, pirms tiek pieņemts nolēmums pēc būtības, un, otrkārt, atcelt šo sodu, kā arī likt atcelt tā sekas, ar nosacījumu, ka vismaz struktūra, kas ietilpst šajā “valsts sporta strīdu izšķiršanas sistēmā” un kas lemj pēdējā instancē:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir “tiesa” Savienības tiesību izpratnē un tai ir nepieciešamās neatkarības un objektivitātes garantijas;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir iepriekš noteikta ar likumu attiecībā uz tās pastāvēšanu, sastāvu un organizāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pilda tiesas funkcijas;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ievēro procesu, kas sniedz nepieciešamās garantijas, it īpaši attiecībā uz tiesību uz aizstāvību, kā arī sacīkstes principa ievērošanu, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">var iepriekš veikt efektīvu tiesas kontroli attiecībā uz šo pašu sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietu pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-209" title="page-28">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 45. un 56. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kā tos interpretējušas kompetentās valsts tiesas un kas ļauj nacionālajai sporta apvienībai, ņemot vērā juridisko autonomiju, kas tai ir atzīta valsts tiesībās, piemērot vadošiem sporta jomas darbiniekiem sodu, kas izpaužas kā pagaidu aizliegums veikt profesionālo darbību, kas ietilpst šīs apvienības kompetencē, pamatojoties uz nepatiesām finanšu un grāmatvedības deklarācijām, kas sniegtas, pārkāpjot lojalitātes, godprātības un godīguma principus, kuri šiem sporta vadītājiem jāievēro saskaņā ar tiesisko regulējumu, kuru minētajai apvienībai ir kompetence piemērot, ar nosacījumu, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tādu tiesību normu pieņemšanai, kas ļauj šai apvienībai noteikt šādu sodu, ir viens vai vairāki leģitīmi vispārējo interešu mērķi, kas ir saderīgi ar LESD un kas nav tīri ekonomiska rakstura mērķi, un ka</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">šajās tiesību normās ir ievērots samērīguma princips, kas nozīmē, ka tās ir piemērotas, lai saskanīgi un sistemātiski nodrošinātu šī vai šo mērķu sasniegšanu, un ka tajās paredzēto sodu noteikšanu katrā atsevišķā gadījumā reglamentē pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši kritēriji, kas ļauj ņemt vērā visus atbilstošos apstākļus un ko var efektīvi kontrolēt tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kā tos interpretējušas kompetentās valsts tiesas, kas ierobežo valsts tiesas, kurai jāpārbauda nacionālās sporta apvienības uzliktais sods, pilnvaras, “kad ir izsmelti visi valsts sporta strīdu izšķiršanas līmeņi”, tai ļaujot piespriest tikai kaitējuma atlīdzināšanu, ja tā uzskata, ka šis sods ir prettiesisks, un izslēdzot pilnvaras, pirmkārt, noteikt pagaidu pasākumus, pirms tiek pieņemts nolēmums pēc būtības, un, otrkārt, atcelt šo sodu, kā arī likt atcelt tā sekas, ar nosacījumu, ka vismaz struktūra, kas ietilpst šajā “valsts sporta strīdu izšķiršanas sistēmā” un kas lemj pēdējā instancē:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir “tiesa” Savienības tiesību izpratnē un tai ir nepieciešamās neatkarības un objektivitātes garantijas;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir iepriekš noteikta ar likumu attiecībā uz tās pastāvēšanu, sastāvu un organizāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pilda tiesas funkcijas;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ievēro procesu, kas sniedz nepieciešamās garantijas, it īpaši attiecībā uz tiesību uz aizstāvību, kā arī sacīkstes principa ievērošanu, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">var iepriekš veikt efektīvu tiesas kontroli attiecībā uz šo pašu sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-219" title="page-29">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – itāļu.</p>
</body>
</html>
