(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 214/2013 (2) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Vienlaikus ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 215/2013 (3) Padome noteica kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam. Pašlaik ir spēkā kompensācijas maksājumi no 13,7 % līdz 44,7 %.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija 2019. gada 2. maijā ar Regulu (ES) 2019/687 (4) pagarināja galīgos antidempinga pasākumus attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”). Pašlaik ir spēkā antidempinga maksājumi no 0 % līdz 26,1 %.

(4)

Kopējais antidempinga un kompensācijas maksājumu līmenis ir no 13,7 % līdz 58,3 %.

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam (“pieprasījums”).

(6)

Pieprasījumu 2024. gada 2. februārī iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām dempings varētu turpināties un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums varētu atkārtoties.

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 30. aprīlī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par termiņbeigu izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos nesaistītos importētājus Savienībā, zināmos iesaistītos nesaistītos lietotājus Savienībā, zināmos ražotājus ĶTR un ĶTR iestādes un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi.

(13)

Pirms procedūras sākšanas 14 Savienības ražotāji iesniedza izlases veidošanai nepieciešamo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija ir izveidojusi triju tādu ražotāju provizorisku izlasi, kuri tika atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā Savienībā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 28 % no Savienības ražošanas nozares lēstā kopējā ražošanas apjoma un 26 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā.

(14)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(15)

Pieprasījumā sākt termiņbeigu pārskatīšanu bija norādīti desmit nesaistīti importētāji, kuri tika aicināti sniegt atlasei nepieciešamo informāciju. Neviens no viņiem neatsaucās.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(17)

Neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza aizpildītu atlases veidlapu. Pēc tam 2024. gada 2. augustā Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”), ka ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tāpēc attiecībā uz konstatējumiem par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos tā piemēros pamatregulas 18. panta noteikumus.

(18)

Komisija Ķīnas valdībai nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tomēr Komisija nesaņēma atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV par šo jautājumu. Tāpēc Komisija 2024. gada 2. augustā informēja ĶV par savu nodomu piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus attiecībā uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(19)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un Eurofer. Izmeklēšanas sākšanas dienā tiešsaistē (7) tika darītas pieejamas arī anketas Savienības ražotājiem, nesaistītiem importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem ĶTR.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un Eurofer.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(22)

Komisija 2025. gada 6. jūnijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(23)

Neviena persona nesniedza piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(24)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi (“OTI”), t. i., neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses (izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, izņemot izstrādājumus ar cinka putekļu virsējo pārklājumu (augstas cinka koncentrācijas krāsa, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 masas %) un izstrādājumus, kuru pamatnei ir metāla, t. i., hroma vai alvas, pārklājums), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80 , ex 7212 40 80 , ex 7225 99 00 un ex 7226 99 70 (TARIC kodi 7210 70 80 11, 7210 70 80 91, 7212 40 80 01, 7212 40 80 21, 7212 40 80 82, 7225 99 00 11, 7225 99 00 91, 7226 99 70 11 un 7226 99 70 91) (“pārskatāmais ražojums” jeb “OTI”).

(25)

Pārskatāmo ražojumu iegūst, plakanus tērauda velmējumus pārklājot ar organisku pārklājumu. Organiskais pārklājums aizsargā tērauda izstrādājumus un piešķir tiem estētiskās un funkcionālās īpašības.

(26)

OTI galvenokārt tiek izmantoti būvniecības nozarē un tālākai pārstrādei būvizstrādājumos. Citi lietojumi ietver mājsaimniecības ierīces.

(27)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(28)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un apstiprināts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā OTI imports no ĶTR praktiski izzuda. Saskaņā ar Eurostat datiem OTI imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 0,06 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 13,6 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas periodā un 0,1 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā. Absolūtā izteiksmē imports samazinājās no 702 452 tonnām sākotnējā izmeklēšanā līdz 6 338 tonnām iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un tad līdz 2 554 tonnām šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Līdz ar to Komisija secināja, ka imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija pietiekami reprezentatīvs, lai izdarītu pamatotus secinājumus par dempinga turpināšanos.

(30)

Tādējādi Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, attiecība starp cenām Savienībā un ĶTR, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un normālo vērtību ĶTR, attiecība starp eksporta uz trešām valstīm cenām un cenu līmeni Savienībā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums.

(31)

Kā minēts 17. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(32)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanos vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši Eurostat (8) un Global Trade Atlas (9) apkopoto tirdzniecības statistiku, informāciju par vedmaksām no ESAO datiem par preču tirdzniecības starptautisko pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām (10) un Pasaules Bankas ziņojumu Doing Business (11), reprezentatīva Savienības ražotāja informāciju par ražošanas faktoriem un to patēriņu, informāciju par Ķīnas OTI tirgus attīstību no Mysteel gada pārskata (12).

(33)

Lai analizētu dempinga atkārtošanās iespējamību, jo īpaši cenu salīdzināšanas nolūkā, Komisija vispirms noteica normālo vērtību, kā izklāstīts turpmāk 3.2. iedaļā.

(34)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(35)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad 2024. gada 2. augustā Komisija informēja Ķīnas valdību, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(36)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, Meksika ir uzskatāma par attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(37)

Komisija 2025. gada 19. martā ar paziņojumu informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai (“paziņojums”). Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto OTI ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica Meksiku par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Piezīmes par paziņojumu Komisija saņēma tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Pieteikuma iesniedzējs pauda atbalstu Komisijas izvēlētajai reprezentatīvās valsts izvēlei.

(38)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(39)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (turpmāk “administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(40)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(41)

Komisija pārbaudīja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, lai izlemtu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kuru dēļ nav pareizi izmantot minētās valsts iekšzemes cenas un izmaksas. Šī analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas konstatēšanai.

(42)

Pirmkārt, pieprasījumā ietvertie pierādījumi ietvēra šādus faktorus, kas norāda uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(43)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pārskatāmā ražojuma Ķīnas tirgū darbojas uzņēmumi, kas ir Ķīnas iestāžu īpašumā, kontrolē vai stratēģiskā uzraudzībā vai saņem rīkojumus no tām. Šajā saistībā pieprasījuma iesniedzējs uzsvēra, ka Ķīnas tērauda nozarē pastāv ievērojamas valsts īpašumtiesības, jo īpaši lielo OTI ražotāju vidū, piemēram, Baowu Group, Ansteel Group un Shandong Steel Group, kuri visi ir valstij piederoši uzņēmumi (“VPU”).

(44)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Ķīnas valsts ir pārstāvēta OTI ražotāju uzņēmumos un tas ļauj valstij iejaukties cenās un izmaksās. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas tā ir gan VPU, gan privāto uzņēmumu gadījumā. Faktiski pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz konstitucionālo pienākumu saskaņā ar ĶTR Konstitūcijas 33. pantu, proti, ka “primārā līmeņa partijas organizācijas nepubliskā sektora struktūrās īsteno partijas principus un politiku, vada un pārrauga, kā to uzņēmumi ievēro valsts normatīvos aktus”. Turklāt ĶTR Uzņēmējdarbības likuma 19. pantā ir uzsvērts uzņēmumu pienākums “nodrošināt nepieciešamos apstākļus partijas darbībai” un prasība uzņēmumā izveidot “Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju (..), lai tā veiktu partijas darbības”.

(45)

Konkrēti attiecībā uz OTI ražotājiem pieprasījumā tika norādīts uz prezidenta Sji Dzjiņpina pamudinājumu Baowu Steel Group turpināt sadarbību ar valsts pārvaldībā esošo ekonomiku (13). Turklāt tajā norādīts uz Ķīnas Metālu biedrības priekšsēdētāja paziņojumu, kurš “pārskatīja attiecīgos svarīgos Ķīnas Komunistiskās partijas 20. nacionālā kongresa norādījumus”, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību “īstenot visaptverošu politiku attiecībā uz rūpniecības struktūras optimizāciju, jaudas palielināšanas kontroli, rūpnieciskās koncentrācijas veicināšanu, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu” (14). Visbeidzot, ņemot vērā to, ka OTI galvenokārt izmanto būvniecībā, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, cik liela nozīme Ķīnas Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plānā ir piešķirta būvniecībai lauku un pilsētu teritorijās.

(46)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka Ķīnas iestādes īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus par labu iekšzemes piegādātājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Šajā saistībā pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka uz tērauda nozari Ķīnā attiecas vairāki valsts un pašvaldību plāni, jo īpaši attiecībā uz tērauda ražošanas nozares optimizāciju un pārstrukturēšanu, kā arī modernizāciju piegādes ķēdes līmenī. Turklāt Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija saskaņā ar tās statūtu 3. pantu “ir pakļauta Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējai vadībai” un “pieņem par reģistrāciju un pārvaldību atbildīgo struktūru, par partijas veidošanu atbildīgo struktūru un par ražošanas nozares pārvaldību atbildīgo attiecīgo administratīvo departamentu norādījumus, uzraudzību un pārvaldību darījumdarbības jomā”.

(47)

Pieprasījuma iesniedzējs arī uzsvēra bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkumu, diskriminējošu piemērošanu vai neatbilstīgu izpildi. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka tas izriet no ĶV ietekmes maksātnespējas procedūrās. Ņemot vērā tiesu pakļautību ĶV, daudzi maksātnespējīgi uzņēmumi gūst labumu no pārstrukturēšanas plāniem, kas izriet no de facto valdības garantijām VPU. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka attiecībā uz noteikumiem par zemes piešķiršanu un iegādi trūkst pārredzamības.

(48)

Turklāt pieprasījumā uzsvērts, ka algu izmaksas Ķīnā un jo īpaši OTI nozarē ir izkropļotas. Šādi kropļojumi jau tika minēti pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā, un pieprasījuma iesniedzējs nav atradis pierādījumus tam, ka OTI nozare būtu pasargāta no algu izmaksu kropļojumiem.

(49)

Otrkārt, nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz ĶTR tērauda nozari (15), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu sadali, neļaujot to veikt efektīvi un atbilstoši tirgus principiem (16). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē būtiskā apmērā pieder ĶV (17), bet ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, jo valsts ir pārstāvēta uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (18). Turklāt Komisija konstatēja, ka tas, ka valsts ir pārstāvēta un iejaucas finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā, kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek novirzīti tām nozarēm, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (19). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (20). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (21), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (22).

(50)

Treškārt, pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā (23) attiecībā uz pārskatāmo ražojumu Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav zināmas ĶTR būtiskas strukturālas izmaiņas, kas varētu ietekmēt šo secinājumu.

(51)

Ceturtkārt, papildu pierādījumi, kas pieejami Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā (24), ko Komisija sagatavoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(52)

Piektkārt, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(54)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(55)

Kā paskaidrots 37. apsvērumā, Komisija izdeva paziņojumu lietas materiālos par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Šajā paziņojumā bija aprakstīti fakti un pierādījumi, kas pamato attiecīgo kritēriju izpildi. Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Meksiku par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(56)

Ņemot vērā nesadarbošanos, Komisija apstiprināja, ka Meksika, kuru Komisija procedūras sākšanas laikā izvirzīja par iespējamo reprezentatīvo valsti un par kuru ir zināms, ka tajā notiek pārskatāmā ražojuma ražošana, patiešām ir valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata to ir ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(57)

Piezīmēs par paziņojumu pieprasījuma iesniedzējs pauda atbalstu Komisijas nodomam uzskatīt Meksiku par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(58)

Paziņojumā Komisija paskaidroja, ka pārskatāmais ražojums Meksikā tiek ražots ievērojamos daudzumos un līdzīgā ražošanas procesā.

(59)

Komisija nesaņēma piezīmes par OTI ražošanu Meksikā.

(60)

Paziņojumā Komisija norādīja, ka tā par kādu OTI ražotāju Meksikā ir atradusi viegli pieejamu finanšu informāciju par finanšu gadu, kas beidzas 2023. gada decembrī. Varētu noteikt arī neizkropļotas galveno ražošanas faktoru – elektroenerģijas, gāzes un darbaspēka – izmaksas.

(61)

Komisija konstatēja, ka visi izejresursi Meksikā tika importēti reprezentatīvos daudzumos.

(62)

Importa no ĶTR apjoms lielākajai daļai izejresursu bija nenozīmīgs. Attiecībā uz poliuretāna krāsu aptuveni 20 % tika importēti no ĶTR. Tomēr no citām valstīm, izņemot ĶTR, ievestā importa vienības cena bija ievērojami augstāka nekā no Ķīnas ievestā importa cena. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka imports no ĶTR šīs cenas neietekmēja.

(63)

Neviens no OTI ražošanā izmantotajiem izejresursiem Meksikā netika importēts no Krievijas. Tāpēc Komisija neanalizēja, vai iespējamā sankciju pastāvēšana pret importu no Krievijas būtu varējusi izkropļot importa cenas Meksikā.

(64)

Lai pārliecinātos, ka uz OTI ražošanā izmantoto izejresursu eksportu neattiecas nekādi eksporta ierobežojumi, Komisija konsultējās ar Global Trade Alert (27) datubāzi un Market Access Map (28). Tā konstatēja, ka Meksika nav noteikusi nekādus ierobežojumus OTI ražošanā izmantoto izejresursu eksportam. Tādējādi tika secināts, ka šo izejresursu cenas iekšzemes tirgū un arī to importa cenas nekropļoja mākslīgi palielināts izejresursu piedāvājums Meksikas tirgū.

(65)

Komisija arī pārbaudīja, vai kādas trešās valstis ir piemērojušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret OTI importu no Meksikas. Šādu pasākumu esība varētu liecināt par to, ka Meksikas OTI ražotāju finansiālos rezultātus izkropļo dempings vai subsidēšana. Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākums pret OTI importu no Meksikas.

(66)

Komisija nesaņēma piezīmes par attiecīgo publisko datu pieejamību Meksikā.

(67)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Meksika ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(68)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Meksika atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(69)

Komisija paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību. Ņemot vērā ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, saraksta pamatā bija ražošanas faktori, ko izmantoja reprezentatīvs Savienības ražotājs.

(70)

Turklāt Komisija paziņojumā norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA, lai noteiktu lielākās daļas ražošanas faktoru, īpaši izejvielu, neizkropļotas izmaksas. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka (29) un enerģijas (30) izmaksu noteikšanai tā izmantos Meksikas regulatīvo un statistikas iestāžu, kā arī lielāko komunālo pakalpojumu uzņēmumu publicēto informāciju.

(71)

Ņemot vērā visu informāciju, kas iegūta, balstoties uz pieprasījumu, un reprezentatīva Savienības ražotāja sniegto informāciju, ir apzināti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražošanas faktori

(72)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (31) 1. pielikumā minētās valstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.2. iedaļā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz izejvielām, ko izmanto eksportam paredzēto ražojumu izgatavošanā, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(73)

Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem – Komisija pieskaitīja ievedmuitas nodokļus katras izejvielas vidējai svērtajai importa cenai, pamatojoties uz tās preces kodu un attiecīgo izcelsmes valsti. Lai noteiktu piemērojamo ievedmuitas nodokļa likmi, Komisija paļāvās uz Market Access Map (32) savākto informāciju.

(74)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija izmantoja publiski pieejamo informāciju, lai aplēstu izmaksas, kas uzņēmumam Meksikā parasti rodas, transportējot izejresursus starp piegādātāju un tā telpām. Komisija šo aplēsi balstīja uz iekšzemes transporta izmaksām, kas saistītas ar importu Meksikā un kas publicētas jaunākajā Doing Business ziņojumā (33). Šīs iekšzemes transporta izmaksas ir iekļautas 1. tabulā norādītajās neizkropļotajās izmaksās.

(75)

Valsts statistikas un ģeogrāfijas institūts (“INEGI”) publicē detalizētu informāciju par algām un nostrādāto stundu skaitu dažādās ekonomikas nozarēs Meksikā. Komisija izmantoja 331. sektora “Parasto metālu nozare” datus, kas atbilst pārskatīšanas izmeklēšanas periodam (34).

(76)

Lai noteiktu vidējās darbaspēka stundas izmaksas, Komisija izmantoja informāciju par kopējo tādu algu apjomu, kas izmaksātas 331. sektorā, un kopējo šajā nozarē nostrādāto stundu skaitu. Ņemot vērā to, ka termiņbeigu pārskatīšanas mērķis nav noteikt precīzu dempinga līmeni, Komisija atsauces vērtībai, ko izmanto neizkropļotām darbaspēka izmaksām, nepieskaitīja ar darbaspēku saistītas papildu izmaksas, piemēram, sociālās iemaksas. Jebkādas ar darbaspēku saistītas papildu izmaksas tikai palielinātu normālo vērtību un tādējādi arī dempinga starpību.

(77)

Uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Meksikā noteiktā elektroenerģijas cena bija pieejama liela elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma Comisión Federal de Electricidad (“CFE”) tīmekļa vietnē. Komisija izmantoja datus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām divās tarifu kategorijās, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija piemērojamas rūpnieciskajiem lietotājiem dažādos Meksikas reģionos (35).

(78)

Dabasgāzes cenu Meksikā publicē Comisión Reguladora de Energía (“CRE”). Lai noteiktu vidējo neizkropļoto dabasgāzes cenu, Komisija izmantoja informāciju par dabasgāzes cenām par GJ katrā pārskatīšanas izmeklēšanas perioda mēnesī (36).

(79)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(80)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Komisija paļāvās uz informāciju par izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, ko sniedza reprezentatīvs Savienības OTI ražotājs.

(81)

Lai noteiktu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas vērtību, Komisija izmantoja Meksikas OTI ražotāja Ternium S.A. finanšu informāciju (37). Finanšu informācija bija viegli pieejama, revidēta, konsolidēta un aptvēra 2023. gadu.

(82)

Lai gan finanšu informācija tika konsolidēta, Komisija konstatēja, ka vairāk nekā pusi no kopējā apgrozījuma veidoja pārdošana Meksikā. Gandrīz viss apgrozījums tika gūts no tērauda ražojumu pārdošanas un aptuveni 1/3 no apgrozījuma, konkrēti, no pārklātu ražojumu pārdošanas (38). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā finanšu informācija ir pietiekami būtiska, lai to izmantotu kā avotu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(83)

Izvēlētais 2023. pārskata gads pilnībā atbilst pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Izvēlētajā gadā uzņēmums bija rentabls un uzrādīja samērīgu PVA izmaksu līmeni.

(84)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(85)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja informāciju, ko sniedza reprezentatīvs Savienības OTI ražotājs par katra ražošanas faktora (materiālu, enerģijas un darbaspēka) izmantošanu OTI ražošanā. Katra ražošanas faktora vienības patēriņš tika reizināts ar neizkropļotām izmaksām, pamatojoties uz reprezentatīvās valsts datiem. Neizkropļotu izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksu summa atspoguļo neizkropļotas izgatavošanas izmaksas.

(86)

Pēc tam kad bija konstatētas neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pievienoja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu.

(87)

Reprezentatīva Savienības OTI ražotāja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā tā izgatavošanas izmaksu attiecība. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas veidoja 1,5–2 % no izgatavošanas izmaksām. Neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitot neizkropļotās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(88)

PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz Ternium S.A. finanšu informāciju par 2023. gadu, kā paskaidrots 81.–83. apsvērumā. PVA izmaksas un peļņa veidoja attiecīgi 4,7 % un 15,8 % no pārdoto preču izmaksām. Neizkropļoto PVA izmaksu un peļņas attiecīgās procentuālās vērtības tika piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām.

(89)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. Saliktā normālā vērtība bija 14 977,99 CNY/t.

(90)

OTI ražošanas jauda Ķīnā attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās, jo vertikāli integrētas tērauda rūpnīcas ieguldīja lejupējo ražojumu, piemēram, ar krāsu pārklātu tērauda ražojumu, ražošanā. OTI kopējā ražošanas jauda palielinājās no 50 miljoniem tonnu 2020. gadā līdz vairāk nekā 55 miljoniem tonnu 2023. gadā (39).

(91)

2020. gadā tika pievienotas astoņas jaunas ar krāsu pārklātu ražojumu ražošanas līnijas ar kopējo jaudu 1,59 miljoni tonnu. 2021. gadā tika nodotas ekspluatācijā piecas jaunas ražošanas līnijas ar jaudu 800 000 tonnu. 2022. gadā tika paredzēts uzbūvēt papildu 2,3 miljonu tonnu jaudu 11 jaunās ražošanas līnijās vairākās provincēs, tai skaitā Tjaņdziņā, Liaoninā, Fudzjaņā, Guandunā, Hebei un Fudzjaņā (40). Tomēr daži projekti aizkavējās, jo iekšzemes pieprasījums pēc ruļļiem ar krāsas pārklājumu nemainījās. 2023. gadā tika uzsāktas astoņas jaunas ražošanas līnijas ar kopējo jaudu 1,9 miljoni tonnu. Arī 2024. gadā bija paredzēts, ka Ķīnas OTI ražošanas nozare turpinās augt un plānotas astoņas jaunas ražošanas līnijas ar papildu jaudu 2,07 miljonu tonnu apmērā (41).

(92)

Ražošanas jauda Ķīnā turpina ievērojami pieaugt, neraugoties uz tās izmantošanas līmeni. Jaunā jauda, kas pievienota attiecīgajā periodā vien, varētu pilnībā apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū.

(93)

Papildu ieguldījumi OTI ražošanas līnijās tika veikti, neraugoties uz to, ka jaudas izmantojums joprojām bija zems. Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums samazinājās no 68 % 2020. gadā (42) līdz aptuveni 50 % 2022. un 2023. gadā (43). Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas OTI ražotājiem bija pieejama neizmantotā jauda, kas gandrīz septiņas reizes pārsniedza OTI pieprasījumu Savienībā.

(94)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas OTI ražotāji varētu pārpludināt Savienības tirgu ar saviem ražojumiem.

(95)

Komisija noteica normālo vērtību, kā paskaidrots 3.2. iedaļā.

(96)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta uz trešām valstīm cena tika noteikta, pamatojoties uz GTA tirdzniecības statistiku.

(97)

Attiecīgi Komisija noteica Taizemi, Indonēziju, Indiju, Dienvidkoreju un Turciju (eksporta apjomu secībā) kā galvenos Ķīnas OTI eksporta tirgus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Imports šajās piecās valstīs veidoja 38 % no ĶTR izcelsmes OTI importa pasaulē.

(98)

Katras valsts vidējā svērtā importa cena CIF (izmaksas, apdrošināšana un vedmaksa) līmenī tika koriģēta līdz EXW līmenim. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitītas jūras vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas.

(99)

Komisija CIF cenas samazinājumu līdz EXW līmenim saistībā ar jūras vedmaksu un apdrošināšanu balstīja uz CIF–FOB (franko uz kuģa klāja) koeficientu, ko ESAO publicējusi ITIC datubāzē. Piemērojamais vidējais koeficients tika noteikts katrai no četrām valstīm atsevišķi, pamatojoties uz četriem HS4 kodiem, kas attiecas uz pārskatāmo ražojumu.

(100)

Komisija aplēsa iekšzemes transporta izmaksas, pamatojoties uz datiem par eksportu no ĶTR, kas publicēti jaunākajā ziņojumā Doing Business (44).

(101)

Eksporta cenas EXW līmenī, kas noteiktas, kā sīki izklāstīts 96.–100. apsvērumā, bija robežās no 5 177,18 CNY par tonnu (Taizemē) līdz 6 563,66 CNY par tonnu (Indijā).

(102)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un eksporta uz trešām valstīm cenu EXW līmenī.

(103)

Komisija arī izteica cenu starpību procentos no CIF cenas, kas dominē katrā no lielākajiem eksporta tirgiem.

(104)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka ĶTR eksportēja OTI uz galveno eksporta tirgu par cenu, kas bija ievērojami zemāka par OTI normālo vērtību. Cenu starpība bija robežās no 118 % (Indijā) līdz 173 % (Taizemē).

(105)

Šie konstatējumi atspoguļo Ķīnas OTI eksportētāju cenu noteikšanas praksi visos eksporta tirgos. Komisija secināja, ka, ja pasākumi vairs nepastāvētu, Ķīnas eksports uz Savienību, visticamāk, tiktu veikts par dempinga cenām.

(106)

Kā izklāstīts 3.3. iedaļā, Ķīnas OTI ražotājiem ir milzīga neizmantotā ražošanas jauda. Savienības tirgus sniedz pievilcīgu iespēju apgādāt ar ražojumiem ievērojama apjoma tirgu par cenām, kas ievērojami pārsniedz OTI iekšzemes cenas Ķīnā, kā arī eksporta cenas, kuras prasītas klientiem Ķīnas lielākajos eksporta tirgos, un tādējādi palielināt kopējo jaudas izmantojumu. Tas ir it īpaši aktuāli tāpēc, ka vairākas trešās valstis, izmantojot aizsardzības pasākumus un antidempinga pasākumus, regulē Ķīnas izcelsmes pārklāta tērauda piekļuvi savam tirgum (sk. 3.5.3. iedaļu).

(107)

Saskaņā ar Mysteel 2022. un 2023. gada pārskatu kopējais ar krāsu pārklāta tērauda eksporta apjoms no Ķīnas kopš 2018. gada saglabājās virs 6 miljoniem tonnu, 2023. gadā sasniedzot 6,4 miljonus tonnu.

(108)

Tādējādi Savienība, kuras OTI patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3,9 miljoni tonnu, sniedz pievilcīgu iespēju palielināt eksportu par vairāk nekā 60 %.

(109)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus lielums, visticamāk, motivētu Ķīnas ražotājus no jauna aktivizēt neizmantotās ražošanas jaudas un palielināt eksportu uz Savienības tirgu.

(110)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražotāju cena bija par 30–60 % augstāka nekā eksporta cena, ko Ķīnas OTI eksportētāji prasīja piecos galvenajos eksporta tirgos un kas koriģēta līdz CIF cenai ar piegādi līdz Savienības robežai.

(111)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka cenu līmeņi, kas dominē Savienības tirgū, radītu stimulu Ķīnas OTI eksportētājiem pārvirzīt savu eksportu no trešām valstīm uz Savienību, ja pasākumi vairs nepastāvētu.

(112)

Antidempinga pasākumi pret Ķīnas OTI eksportu ir spēkā Austrālijā (45), Malaizijā (46), Meksikā (47), Pakistānā (48), Dienvidāfrikas Muitas savienībā (“SACU”) (49), Taizemē (50), Apvienotajā Karalistē (51) un Vjetnamā (52).

(113)

Turklāt uz OTI importu no Ķīnas cita starpā attiecas aizsardzības pasākumi (53) Kanādā, Indijā, Marokā, Turcijā, Apvienotajā Karalistē, Zambijā, kā arī Persijas līča sadarbības padomes un SACU valstīs.

(114)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, ja pašlaik spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas OTI ražotāji, visticamāk, pārvirzītu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(115)

Cenas galvenajos Ķīnas eksporta tirgos liecina, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, OTI eksports no Ķīnas, visticamāk, tiktu pārdots par dempinga cenām Savienības tirgū. Pašreizējā neizmantotā jauda Ķīnā ir pietiekama, lai apmierinātu visu patēriņu Savienībā. Tika konstatēts, ka Savienības tirgus Ķīnas OTI ražotājiem ir pievilcīgs gan lieluma, gan cenu ziņā. Kopējais OTI patēriņš Savienībā sniedz ĶTR iespēju ievērojami palielināt eksportu.

(116)

Turklāt Savienības tirgū dominējošās cenas ir ievērojami augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz galvenajiem eksporta tirgiem. Tas, ka vairāki trešo valstu tirgi spēkā esošo tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ joprojām ir slēgti vai ar ierobežotu pieejamību, palielina Savienības tirgus pievilcību.

(117)

Viss iepriekš minētais ir spēcīgs stimuls Ķīnas ražotājiem a) no jauna aktivizēt dīkstāvē esošo ražošanas jaudu un/vai b) pārvirzīt savus pārdošanas apjomus no iekšzemes tirgus vai trešo valstu tirgiem uz Savienību. Šāds eksports uz Savienību, visticamāk, būtu par dempinga cenām, kas vienlaikus būtu zemākas par Savienības ražotāju cenām.

(118)

Tāpēc Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, dempings varētu atkārtoties.

(119)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā OTI Savienībā ražoja vairāk nekā 20 zināmi ražotāji, daži no tiem bija savstarpēji saistīti. Vairāki no šiem ražotājiem pieder pie tērauda ražošanas grupām.

(120)

Pamatojoties uz atbildēm, ko uz anketas jautājumiem sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji, un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3 981 155 tonnas. Savienības ražotāji, kuru ražošanas apjoms veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(121)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka daļa Savienības ražošanas nozares izmanto savu produkciju pašu vajadzībām, proti, tā tiek vienkārši nodota (bez rēķina) un/vai piegādāta par transfertcenām viena un tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupas ietvaros turpmākai lejupējai pārstrādei. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā (Komisijas 2019. gada 2. maija Īstenošanas regulas (ES) 2019/687 68. un 69. apsvērumā) tika uzskatīts, ka tādi ekonomiskie rādītāji kā ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu ir atkarīgi no darbības kopumā neatkarīgi no tā, vai produkciju ir paredzēts izmantot pašu vajadzībām vai to pārdod brīvajā tirgū. Tomēr pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas ir vērsti uz situāciju, kas dominē brīvajā tirgū (tādējādi izslēdzot pašu vajadzībām veiktās darbības). Tādējādi kaitējuma rādītāji tika laboti, ņemot vērā zināmo izmantošanu un pārdošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē. Šā aprēķina rezultātā, ņemot vērā, ka, no vienas puses, pašu vajadzībām izmantotais apjoms pats par sevi bija neliels (5–10 % no ražošanas apjoma) un, no otras puses, tas bija mainījies atbilstoši brīvajā tirgū pārdotajiem apjomiem, tas netika sīkāk analizēts atsevišķi.

(122)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz i) Eurostat importa statistiku un ii) pieprasījuma iesniedzēja sniegto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā. Attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem šie pārdošanas apjomi tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, veicot pārbaudes apmeklējumus to telpās.

(123)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(124)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 8 %. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji skaidroja patēriņa samazināšanos Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar zemākiem Vācijas ekonomiskajiem rādītājiem un mazāku OTI pieprasījumu.

(125)

Komisija noteica importa apjomu un cenas, pamatojoties uz importa statistiku TARIC līmenī, kam izmantoja informāciju, kas savākta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(126)

Attiecīgajā periodā importam no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums (tonnas) un tirgus daļa

(127)

Importa apjoms no Ķīnas visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs.

(128)

Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas Savienībā cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(129)

Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas palielinājās par 97 %, tomēr tās visu laiku attiecās uz minimālu importa apjomu. Šos minimālos importa apjomus nevar uzskatīt par reprezentatīviem, un tie neļauj jēgpilni aprēķināt cenu samazinājumu.

(130)

Ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda imports no trešām valstīm, kas nav Ķīna, galvenokārt bija no Indijas, Korejas Republikas, Apvienotās Karalistes, Vjetnamas, Turcijas, Taivānas, Ziemeļmaķedonijas un Krievijas.

(131)

No citām trešām valstīm Savienībā ievestā ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda importa apjomam, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(132)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no trešām valstīm palielinājās, sasniedzot 16,5 % lielu tirgus daļu. Lielākā daļa šā importa bija no Indijas un Korejas, kam sekoja Apvienotā Karaliste, Vjetnama, Turcija un Taivāna. Imports no Indijas un Korejas Republikas ievērojami palielinājās, un tā kopējā tirgus daļa gandrīz divkāršojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 9,7 %. No Indijas un Korejas Republikas ievestā importa vidējās cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un tās radīja cenu spiedienu uz OTI cenām, kas dominēja Savienības tirgū.

(133)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(134)

Kā minēts 12. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tika izmantota atlase.

(135)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kuri sniegti pārbaudītajās pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem un kuri tika salīdzināti ar pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem (skatīt 21. apsvērumu). Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(136)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, dempinga starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, kas tika salīdzināta ar pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(137)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem, spējas piesaistīt kapitālu un algu) analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta apmeklējumā uz vietas.

(138)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(139)

Ražošanas apjoms vispirms palielinājās 2021. gadā, jo būvniecības nozare Covid-19 pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā darbojās labi. Ražošanas jauda arī palielinājās. Tomēr attiecīgajā periodā kopumā samazinājās gan ražošanas apjoms (–16 %), gan jaudas izmantojums (–17 %), jo kopš 2022. gada Savienības ekonomikā samazinājās ekonomikas sniegums, pieauga inflācija un palielinājās ražošanas izmaksas (palielinājās algas un pieauga būvmateriālu cenas).

(140)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms (t) un tirgus daļa

(141)

Pēc 124. un 139. apsvērumā aprakstītās ekonomiskās tendences Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %.

(142)

Kā norādīts 7. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 89,6 % līdz 83,5 %.

(143)

Pateicoties augstākam būvniecības nozares sniegumam un lielākam pieprasījumam pēc tērauda ražojumiem 2020. un 2021. gadā, Savienības ražošanas nozarei izdevās īslaicīgi gūt labumu no izaugsmes Savienības tirgū. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare saglabāja ievērojamu tirgus daļu. Tomēr, ņemot vērā 139. apsvērumā aprakstītās ekonomiskās problēmas, turpmākās izaugsmes spējas ir apdraudētas.

(144)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(145)

Savienības ražotāju darbaspēka nodarbinātība un ražīgums, ko mēra kā izlaidi (t) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā samazinājās. Šīs lejupejošās tendences atspoguļo kopējo ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumu.

(146)

Tā kā importa par dempinga cenām apjoms no Ķīnas bija neliels, Komisija secināja, ka importu no Ķīnas attiecīgajā periodā nevar uzskatīt par pamatu dempinga esības vai tā lieluma konstatēšanai. Komisija turpmāk 160. apsvērumā ir konstatējusi, ka Savienības ražošanas nozare kopumā 2021. un 2022. gadā atguvās no iepriekšējā dempinga. Tomēr šī atgūšanās bija saistīta ar ārkārtas apstākļiem, konkrētāk, Covid-19 pandēmijas izraisīto uzplaukumu būvniecības nozarē. Komisija turpmāk 166. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izraisīja ražošanas izmaksu pieaugums, patēriņa samazināšanās un importa pieaugums no citām valstīm, jo īpaši Indijas un Korejas Republikas.

(147)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(148)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās par 52 %. Šis izmaksu pieaugums bija īpaši straujš 2021. un 2022. gadā nepamatotā un neprovocētā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja enerģijas cenu pieaugumu līdz nepieredzēti augstam līmenim, atsevišķu citu izejvielu cenu pieaugumu, inflācijas un algu palielināšanos. Turklāt Savienības pieprasījuma ievērojamā samazinājuma dēļ 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās ražošanas apjomi, kas savukārt palielināja fiksētās vienības izmaksas. 2023. gadā šī tendence nedaudz mainījās, un ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 6 %.

(149)

Tomēr, lai gan Savienības ražošanas nozare 2021. un 2022. gadā spēja palielināt pārdošanas cenas pat vairāk, nekā bija nepieciešams šo papildu izmaksu segšanai, 2023. gadā tas vairs nebija iespējams. Savienības pieprasījuma samazināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopā ar zemajām importa cenām, jo īpaši no Indijas un Korejas Republikas, noveda pie tā, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdeva par cenām, kas bija zemākas par ražošanas izmaksām.

(150)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(151)

Vidējie algu līmeņi attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, daļēji augstās inflācijas dēļ.

(152)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(153)

Savienības ražotāji attiecīgajā periodā samazināja savus krājumus atbilstoši ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumam. Tomēr šis rādītājs netiek uzskatīts par ļoti būtisku, lai novērtētu Savienības ražotāju ekonomisko stāvokli. OTI galvenokārt ražo pēc pasūtījuma. Jebkurā gadījumā krājumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja mazāk nekā 2 % no kopējā pārdošanas apjoma.

(154)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(155)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(156)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare 2021. un 2022. gadā bija rentabla. Kopumā būvniecības nozarei bija labi rezultāti Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gadā un pēc tam 2021. un 2022. gadā. Zemas procentu likmes, īsi pārvietošanās ierobežojumi būvniecības nozarē, lielāki ieguldījumi un darbi nekustamā īpašuma atjaunošanas jomā veicināja pieprasījumu pēc būvizstrādājumiem. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas un ražošanas apjomu, kā arī pārdošanas cenas un sasniegt ievērojamu peļņas procentu visos gados pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas. Tomēr pēc tam, kad patēriņš 2022. gadā sāka palēnināties un 2023. gadā turpināja samazināties, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte kļuva negatīva un Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radās ievērojami zaudējumi 5,7 % apmērā.

(157)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence sekoja Savienības ražošanas nozares vispārējās rentabilitātes dinamikai.

(158)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare, kas ir ļoti kapitālietilpīga, veica regulārus ieguldījumus esošo ražošanas iekārtu optimizācijā un uzlabošanā. Turklāt tika veikti ievērojami ieguldījumi, lai nodrošinātu atbilstību juridiskajām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, vides aizsardzību un lielāku darba drošību. Atkarībā no uzņēmuma ieguldījumu mērķis bija izmaksu samazināšana, energoefektivitātes optimizācija un/vai arī to iekārtu modernizēšana, kuras negatīvi ietekmēja zemāks jaudas izmantojums, kurš tika novērots sākotnējā izmeklēšanas periodā.

(159)

Ienākuma no ieguldījumiem tendence attiecīgajā periodā cieši sekoja rentabilitātes tendencei. Kopš pasākumu noteikšanas spēja piesaistīt kapitālu ir uzlabojusies.

(160)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare kopumā 2021. un 2022. gadā atguvās no iepriekšējā dempinga. Tomēr šī atgūšanās bija saistīta ar ārkārtas apstākļiem, konkrētāk, Covid-19 pandēmijas izraisīto uzplaukumu būvniecības nozarē. Kad tirgus situācija atgriezās normālā stāvoklī, šī atgūšanās pavērsās pretējā virzienā.

(161)

Tas ir īpaši acīmredzams Savienības ražošanas nozares rentabilitātes ziņā, jo, tā kā tā nespēja paaugstināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus. Kaitējums ir redzams arī citu svarīgu rādītāju ziņā, piemēram, ievērojami samazinājās ražošanas un pārdošanas apjomi, kā arī tirgus daļa.

(162)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 1. punkta nozīmē.

(163)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus Savienības tirgū, jo tās pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās par 15 %. Patēriņam samazinoties par 8 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa arī ievērojami samazinājās – par 6,1 procentpunktu – no 89,6 % līdz 83,5 %.

(164)

Importam no Ķīnas nebija nekādas nozīmes Savienības ražošanas nozarei nodarītajā kaitējuma izraisīšanā. Kā norādīts 129. apsvērumā, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā bija nenozīmīgā apmērā. Nozīme bija importam no citām valstīm: 2020. gadā to tirgus daļa bija 10,3 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to tirgus daļa Savienības tirgū palielinājās līdz 16,5 %. Turklāt divu svarīgāko importa avotu, proti, Indijas un Korejas Republikas, kuru tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 5 %, cenas spieda uz leju Savienības ražošanas nozares cenas. To zemo cenu dēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas cenās iekļaut visas ražošanas izmaksas.

(165)

Pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma Savienības ražošanas nozare saskārās ar strauju enerģijas un galveno izejmateriālu cenu pieaugumu. Sākotnēji Savienības nozare ar to spēja tikt galā, jo varēja savā labā izmantot pēc Covid-19 pandēmijas 2021. un 2022. gadā plaukstošo būvniecības tirgu, un tādējādi iekļaut šīs izmaksas savās pārdošanas cenās. Tomēr 2023. gadā tas vairs nebija iespējams.

(166)

Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Ķīnas neveicināja būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, bet ka šo kaitējumu izraisīja citi faktori, jo īpaši ražošanas izmaksu pieaugums, patēriņa kritums un importa pieaugums no citām valstīm, jo īpaši Indijas un Korejas Republikas.

(167)

Tāpēc Komisija nolēma saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sīkāk novērtēt, vai varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR, ja pasākumi pret šādu importu zaudētu spēku.

(168)

Komisija novērtēja šādus faktorus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem, trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja, importa no ĶTR iespējamie cenu līmeņi, ja netiktu piemēroti antidempinga pasākumi, un to ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(169)

Kā izklāstīts 90.–94. apsvērumā, Ķīnā ir ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kas ļautu ātri palielināt eksportu uz Savienības tirgu, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas jauda Ķīnā bija 55 miljoni tonnu. Tā kā jaudas izmantojuma līmenis bija 50 %, neizmantotā jauda vien ir 6–7 reizes lielāka par Savienības patēriņu.

(170)

Kā izklāstīts 106.–114. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs tirgus gan lieluma, gan cenu ziņā. 2023. gadā ar 4,2 miljonu tonnu brīvo tirgu Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē. Turklāt cenas Savienības tirgū ir ievērojami augstākas nekā OTI iekšzemes cenas Ķīnā un Ķīnas eksporta cenas uz pašreizējiem lielākajiem Ķīnas eksporta tirgiem.

(171)

Kā izklāstīts 112. apsvērumā, antidempinga pasākumi pret OTI importu no Ķīnas ir ieviesti sešos svarīgos trešo valstu tirgos. Tas padara šos tirgus mazāk pievilcīgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ir papildu faktors, kas pamato konstatējumu, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR pašreizējā ražošanas jauda, visticamāk, tiktu izmantota, lai apgādātu Savienības tirgu.

(172)

Kā paskaidrots 110. un 111. apsvērumā, Ķīnas cenas tās galvenajā eksporta tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Pastāv iespējamība, ka Ķīnas OTI ražotāji, eksportējot uz Savienību, īstenotu līdzīgu cenu noteikšanas praksi, ja sākotnējie pasākumi zaudētu spēku. Ja nebūs antidempinga pasākumu, šādas cenas būs ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un radīs cenu apspiešanu, ko izraisījis imports no Ķīnas.

(173)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, ļoti iespējams, ievērojami palielinātos imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātos Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(175)

Izmeklēšanā konstatēts, ka pasākumu izbeigšana, visticamāk, izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpinātu strauji pasliktināties zemāku pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu ziņā, tāpēc pieaugtu zaudējumi. Pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpmāk izmantot tās potenciālu Savienības tirgū, kurā valda vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(176)

Tāpēc spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(177)

Kā minēts iepriekš 15. apsvērumā, šajā izmeklēšanā sazinājās ar desmit zināmajiem importētājiem un aicināja tos sadarboties. Neviens importētājs izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās.

(178)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka, ņemot vērā importētāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas negatīvā ietekme uz importētājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(179)

Pašreizējā izmeklēšanā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un tādējādi var apstiprināt, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nebija būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(180)

Šajā izmeklēšanā sazinājās ar aptuveni 59 zināmajiem lietotājiem, un tos aicināja sadarboties. Neviens lietotājs izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās.

(181)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā desmit lietotāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tolaik tika konstatēts, ka, ņemot vērā lietotāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas ietekme uz lietotājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(182)

Pašreizējā izmeklēšanā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi tos ietekmētu negatīvi. Faktiski pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus, ka galveno lietotāju rentabilitāte pārskata periodā uzlabojās. Pieprasījums liecina, ka spēkā esošajiem pasākumiem nav ievērojamas ietekmes uz lietotājiem un patērētājiem, jo OTI ir neliela daļa no lejupējo ražojumu izmaksām (piemēram, EUR 0,42 no veļas mazgājamās mašīnas ražošanas izmaksām vai 0,4 % no tukšas rūpnīcas ēkas ieguldījuma).

(183)

Pamatojoties uz to, tiek apstiprināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(184)

Tāpēc Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt galīgos antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda importam.

(185)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tēraudu būtu jāsaglabā.

(186)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(187)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(188)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(189)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(190)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (54). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(191)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(192)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kurš tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kurš to ir darījis un kuram tāpēc tiek noteikti antidempinga maksājumi, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(193)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (55) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(194)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,