|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/4105 |
25.7.2025 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2025/4105)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Pineau des Charentes”
PDO-FR-A0489-AM02 – 29.4.2025.
1. Produkta nosaukums
“Pineau des Charentes”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☒ |
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) |
|
☐ |
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) |
|
☐ |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN) |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☒ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Francija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Lauksaimniecības un pārtikas ministrija, Uzņēmumu ekonomikas un vidiskā snieguma ģenerāldirektorāts
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Grozījumi produkta specifikācijā ir standarta grozījumi saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā sniegto definīciju.
Ar ACVN “Pineau des Charentes” apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikums neietver nevienu no trim situācijām, kas veido Savienības grozījumu, konkrēti, tas:
|
a) |
neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta(-u) produkta(-u) kategorijas izmaiņas; |
|
b) |
nerada risku, ka par spēkā neesošu tiks padarīta saikne ar ģeogrāfisko apgabalu; |
|
c) |
neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus. |
Tāpēc Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums attiecas uz standarta grozījumu.
7. Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts
1. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punktā “Ģeogrāfiskais apgabals” ir svītrots kantonu saraksts, kas aizstāts ar pašvaldību sarakstu.
Šis saraksts ir sagatavots saskaņā ar spēkā esošo Oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru. Šis grozījums izdarīts saistībā ar pašvaldību apvienošanu un pārgrupēšanu. Tomēr ģeogrāfiskais apgabals nav mainījies.
Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.
2. Izturēšana ozolkoka tvertnēs
Grozītas turpmāk minētās produkta specifikācijas daļas, vārdus “koka tvertne” aizstājot ar “ozolkoka tvertne” tajās vietās, kurās nebija minēts koka veids. Mērķis ir nodrošināt saskaņotību visā produkta specifikācijā, proti:
|
— |
IX iedaļas “Pārstrāde, ražošana, izturēšana, iepakošana un glabāšana” 3. punktā “Izturēšana”, |
|
— |
X iedaļas “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” 2. punktā “Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām”, |
|
— |
XII iedaļas “Noformēšanas un marķēšanas noteikumi” 2. punktā “Īpaši noteikumi”. |
Šīs izmaiņas neietekmē produkta izturēšanu: tā jau notiek ozolkoka tvertnēs.
Ar šo grozījumu produkta specifikācijai pievieno sīkāku informāciju, norādot koksnes veidu, t. i., ozolu.
Grozīts vienotā dokumenta punkts “Vīna vai vīnu apraksts” un punkts “Citi būtiski nosacījumi.”
3. Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām
Papildus grozījumiem, kas attiecas uz ozolkoka tvertnēm, ir grozīts X iedaļas “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” 2. punkts “Informācija par produkta kvalitāti un īpašībām”, lai precizētu “Pineau des Charentes” sārtvīna krāsu un aromātu. Šie grozījumi neietekmē produkta īpašības.
Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts “Vīna vai vīnu apraksts [sic]”.
4. Maksimālais ražas iznākums
Grozīts I nodaļas VIII iedaļas 2. punktā noteiktais desertvīna maksimālais iznākums. Tas no 45 hektolitriem no hektāra ir palielināts uz 52 hektolitriem no hektāra.
Grozījums izdarīts šādā kontekstā: “Pineau des Charentes” ir desertvīns, ko gatavo no vīnogu misas, kuru stiprina ar vīna spirtu “Cognac” [process, kas zināms kā misas rūgšanas procesa apturēšana]. Tāpēc ar nosaukumu “Pineau des Charentes” apzīmētā produkta iznākumu aprēķina, pamatojoties uz misas rūgšanas procesa apturēšanai izmantotā “Cognac” iznākumu (no N–1 vai iepriekšējā gada) un stiprināšanai paredzētās misas iznākumu N gadā.
Tādējādi “Pineau des Charentes” iznākuma robežvērtība ir atkarīga no “Cognac” iznākuma (no N–1 vai iepriekšējā gada) un no “Pineau des Charentes” ražošanai paredzētās misas iznākuma N gadā.
Ar ACVN “Cognac” apzīmētā produkta ikgadējais ražas iznākums kopš 2018. gada ir palielinājies.
Tādējādi ar nosaukumu apzīmētā galaprodukta iznākums atbilst specifikācijā noteiktajai maksimālajai iznākuma robežvērtībai (45 hl/ha). Lai nenonāktu strupceļā, desertvīna iznākuma robežvērtība no 45 hl/ha ir palielināta līdz 52 hl/ha.
Grozīts vienotā dokumenta 5.2. punkts “Maksimālais ražas iznākums”.
5. Izturēšana
Grozīts I nodaļas IX iedaļas 3. punkts, lai saīsinātu sārto desertvīnu izturēšanas periodu.
Sārto desertvīnu izturēšana ozolkoka tvertnēs vairs nav obligāta. Šā grozījuma mērķis ir:
|
— |
dažādot piedāvājumu, gatavojot augļainākus, mazāk saldus produktus un vienlaikus saglabājot “Cognac” būtisko piemaisījumu produktā “Pineau des Charentes”, |
|
— |
uzlabot sārtvīnu komerciālo redzamību, tos laižot tirgū sezonas sākumā, |
|
— |
izvairīties no problēmām, kas saistītas ar sārtvīnu īslaicīgo stabilitāti (oksidāciju), un laika gaitā labāk kontrolēt šo desertvīnu sārto krāsu. |
Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts “Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķēšana, citas prasības)”.
6. Datums, no kura produkciju laiž tirgū tiešam patēriņam
Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 5. punkta a) apakšpunktā minētais datums, no kura produkciju laiž tirgū tiešam patēriņam, ir pārcelts no 1. jūnija uz 1. martu nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.
Šis grozījums atbilst grozījumam, kas paredz, ka sārtas krāsas vīnu izturēšana koka traukos vairs nav obligāta. Līdztekus vēlmei noteikt, ka sārto desertvīnu izturēšana ozolkoka tvertnēs nav obligāta, grupa ir arī par trim mēnešiem saīsinājusi minimālo izturēšanas periodu.
Šo grozījumu mērķis ir:
|
— |
dažādot piedāvājumu, gatavojot augļainākus, mazāk saldus produktus un vienlaikus saglabājot “Cognac” būtisko piemaisījumu produktā “Pineau des Charentes”, |
|
— |
uzlabot sārtvīnu komerciālo redzamību, tos laižot tirgū sezonas sākumā, |
|
— |
izvairīties no problēmām, kas saistītas ar sārtvīnu īslaicīgo stabilitāti (oksidāciju), un laika gaitā labāk kontrolēt šo desertvīnu sārto krāsu. |
Vienotais dokuments nav grozīts.
7. Datums, no kura atļauta aprite starp apstiprinātām noliktavām
Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunktā ir saīsināts periods, kurā nav atļauta sārto desertvīnu aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem; datums, no kura tā atļauta, ir pārcelts no 1. jūnija uz 1. martu nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.
Šis grozījums izriet no iepriekš izklāstītajām izmaiņām, kas attiecas uz izturēšanu un datumu, no kura produkciju laiž tirgū tiešam patēriņam.
Vienotais dokuments nav grozīts.
8. Deklarēšanas prasības
Grozījumi II nodaļas I iedaļas 2. un 3. punktā un II iedaļā ir izdarīti, lai:
|
— |
no ražošanas deklarācijas svītrotu norādītos zemesgabalus, jo tie jau ir minēti zemesgabalu piešķiršanas deklarācijā, |
|
— |
administratīvās vienkāršošanas nolūkā apvienotu ražošanas reģistru ar noliktavas reģistru. |
Vienotais dokuments nav grozīts.
9. Galvenie pārbaudāmie parametri un norādes par kontroles iestādēm
Specifikācijas III nodaļas tabulā un II iedaļā ir atjaunināta informācija par noliktavas reģistru.
Vienotais dokuments nav grozīts.
10. Citi grozījumi
Izdarīti formāli grozījumi, lai labotu vai precizētu dažas produkta specifikācijas daļas, proti:
|
— |
izlabotas pareizrakstības kļūdas un/vai pārrakstīšanās kļūdas, |
|
— |
svītrota norāde par pārejas pasākumu, kuram beidzies termiņš (I nodaļas XI iedaļas 2. punkts). |
Šie grozījumi neietekmē saturu.
Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts “Saiknes vai saikņu apraksts”.
11. Vīna vīnogu šķirnes
Ņemot vērā vairākus izlaidumus vienotā dokumenta vīna vīnogu šķirņu sarakstā, tas ir atjaunināts, lai to saskaņotu ar specifikāciju.
Pievienotas šādas šķirnes: “Cot N”, “Meslier Saint-François B”, “Sauvignon B”, “Trousseau Gris G”.
Šie grozījumi neietekmē no šķirnes “Cot N”, “Sauvignon B” un “Meslier Saint-François B” gatavotos produktus, jo dekrētā par nosaukumu tās ir iekļautas vismaz kopš 1998. gada. Šķirne “Trousseau Gris” specifikācijā tika iekļauta ar 2019. gada 1. aprīļa rīkojumu.
Grozīts vienotā dokumenta 7. punkts.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums
Pineau des Charentes
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
3.1. Desertvīns
3.2. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS 2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto |
4. Vīna vai vīnu apraksts
ĪSS APRAKSTS
“Pineau des Charentes” ir desertvīns, ko gatavo, vīnogu misai pievienojot izturētu vīna spirtu ar cilmes vietas nosaukumu “Cognac” (iepriekšējā destilācijas gada spirtu). Tas ir baltvīns, sārtvīns vai sarkanvīns; atkarībā no tā, cik ilgi tas izturēts ozolkoka tvertnēs, tā nosaukumu var papildināt ar norādi vieux [izturēts], très vieux [ļoti ilgi izturēts] vai extra vieux [sevišķi ilgi izturēts].
Desertvīnu “Pineau des Charentes” bauda galvenokārt kā aperitīvu. Tā garšā ir sajūtams svaigu vīnogu misas svaigums un apaļīgums. Vīna spirts “Cognac”, kas bagātina desertvīna struktūru un veicina tā līdzsvarojumu, harmoniski tajā iekļaujas, jo ir ilgstoši izturēts ozolkoka tvertnēs.
Balto desertvīnu “Pineau des Charentes” ietērps ir dažāds – no salmdzeltena toņa līdz bāli zeltaini dzeltenam tonim, tajos bieži vien attīstās intensīvi svaigu un cukurā konservētu augļu, kā arī baltu ziedu aromāti, kurus papildina medus notis. Sarkanajos desertvīnos “Pineau des Charentes” bieži vien attīstās intensīvas svaigi lasītu sarkano un melno ogu aromātu nianses, kuras papildina liegas garšvielām piemītošas notis. Sārtvīni “Pineau des Charentes” ir bāli sārtā līdz fuksiju sārtā krāsā. Tiem bieži piemīt augļains aromāts un sarkano ogu un meža augļu notis.
Nepaziņotās analītiskās vērtības atbilst ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.
Vispārīgie analītiskie parametri
|
— |
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): 22 |
|
— |
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): 16 |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: — |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): 10 |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): 75 |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
1. Audzēšanas prakse
Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 2 200 vīnkoku uz hektāru, bet rindstarpu attālums nedrīkst pārsniegt 3 metrus.
Vīnkoku vainagus veido saskaņā ar turpmāk norādītajiem paņēmieniem, katrā hektārā atstājot ne vairāk par 50 000 vīnstīgu pumpuru:
|
— |
pēc Gijo metodes vienkāršā vai divkāršā formā, koku veidojot ar vienu vai diviem gariem stumbriem un vienu vai diviem augļzariem, |
|
— |
kordona veidā, saglabājot augļzarus un atstājot uz tiem ne vairāk par trim vīnstīgu pumpuriem. |
Apūdeņošana ir aizliegta.
5.2. Maksimālais ražas iznākums
|
1. |
Desertvīns 52 hektolitri no hektāra |
|
2. |
Misa 85 hektolitri no hektāra |
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu ražu novāc, misu gatavo un desertvīnus ražo, iztur un iepako to pašvaldību teritorijā, kuras sākotnēji noteiktas ar grozīto 1909. gada 1. maija Dekrētu par administratīvajiem noteikumiem, ar ko nosaka tā reģiona robežas, kurā iegūtajam vīna spirtam var ekskluzīvi izmantot nosaukumu “Cognac”.
Ģeogrāfiskais apgabals aptver turpmāk uzskaitīto 739 pašvaldību vai pašvaldību daļu teritoriju, pamatojoties uz Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2023. gada 1. janvāra redakciju.
|
— |
Šarantas [Charente] departamentā (16): |
visa šādu pašvaldību (266) teritorija:
Agris, Aigre, Ambérac, Anais, Angeac-Champagne, Angeac-Charente, Angeduc, Angoulême, Ars, Asnières-sur-Nouère, Aubeterre-sur-Dronne, Aunac-sur-Charente, Aussac-Vadalle, Baignes-Sainte-Radegonde, Balzac, Barbezières, Barbezieux-Saint-Hilaire, Bardenac, Barret, Bassac, Bazac, Bécheresse, Bellevigne, Bellon, Berneuil, Bessac, Bessé, Birac, Blanzaguet-Saint-Cybard, Boisbreteau, Boisné-La Tude, Bonnes, Bonneuil, Bors (Charente-Sud kantons), Bors (Tude-et-Lavalette kantons), Bouëx, Bourg-Charente, Bouteville, Boutiers-Saint-Trojan, Brettes, Bréville, Brie, Brie-sous-Barbezieux, Brie-sous-Chalais, Brossac, Bunzac, Cellettes, Chadurie, Chalais, Challignac, Champagne-Vigny, Champmillon, Champniers, Chantillac, La Chapelle, Charmé, Charras, Chassors, Châteaubernard, Châteauneuf-sur-Charente, Châtignac, Chazelles, Chenon, Cherves-Richemont, Chillac, Claix, Cognac, Combiers, Condéon, Coteaux-du-Blanzacais, Coulgens, Coulonges, Courbillac, Courcôme, Courgeac, Courlac, La Couronne, Criteuil-la-Magdeleine, Curac, Deviat, Dignac, Dirac, Douzat, Ébréon, Échallat, Édon, Les Essards, Étriac, Feuillade, Fléac, Fleurac, Fontenille, Fouquebrune, Fouqueure, Foussignac, Garat, Gardes-le-Pontaroux, Genac-Bignac, Gensac-la-Pallue, Genté, Gimeux, Gond-Pontouvre, Les Gours, Grassac, Graves-Saint-Amant, Guimps, Guizengeard, Gurat, Hiersac, Houlette, L’Isle-d’Espagnac, Jarnac, Jauldes, Javrezac, Juignac, Juillac-le-Coq, Juillé, Julienne, Lachaise, Ladiville, Lagarde-sur-le-Né, Laprade, Lichères, Ligné, Lignières-Ambleville, Linars, Longré, Lonnes, Louzac-Saint-André, Lupsault, Luxé, Magnac-Lavalette-Villars, Magnac-sur-Touvre, Maine-de-Boixe, Mainxe-Gondeville, Mainzac, Mansle-les-Fontaines, Marcillac-Lanville, Mareuil, Marsac, Marthon, Médillac, Mérignac, Merpins, Mesnac, Les Métairies, Mons, Montboyer, Montignac-Charente, Montignac-le-Coq, Montmérac, Montmoreau, Mornac, Mosnac-Saint-Simeux, Moulidars, Mouthiers-sur-Boëme, Mouton, Moutonneau, Nabinaud, Nanclars, Nercillac, Nersac, Nonac, Oradour, Oriolles, Orival, Palluaud, Passirac, Pérignac, Pillac, Plassac-Rouffiac, Poullignac, Poursac, Pranzac, Puymoyen, Puyréaux, Raix, Ranville-Breuillaud, Reignac, Réparsac, Rioux-Martin, Rivières, La Rochette, Ronsenac, Rouffiac, Rougnac, Rouillac, Roullet-Saint-Estèphe, Ruelle-sur-Touvre, Saint-Amant-de-Boixe, Saint-Amant-de-Nouère, Saint-Aulais-la-Chapelle, Saint-Avit, Saint-Bonnet, Saint-Brice, Saint-Ciers-sur-Bonnieure, Saint-Cybardeaux, Saint-Félix, Saint-Fort-sur-le-Né, Saint-Fraigne, Saint-Front, Saint-Genis-d’Hiersac, Saint-Germain-de-Montbron, Saint-Groux, Saint-Laurent-de-Cognac, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Martial, Saint-Médard, Saint-Même-les-Carrières, Saint-Michel, Saint-Palais-du-Né, Saint-Preuil, Saint-Quentin-de-Chalais, Saint-Romain, Saint-Saturnin, Saint-Séverin, Saint-Simon, Saint-Sulpice-de-Cognac, Saint-Vallier, Saint-Yrieix-sur-Charente, Sainte-Sévère, Sainte-Souline, Salles-d’Angles, Salles-de-Barbezieux, Salles-de-Villefagnan, Salles-Lavalette, Sauvignac, Segonzac, Sers, Sigogne, Sireuil, Souffrignac, Souvigné, Soyaux, Le Tâtre, Torsac, Tourriers, Touvérac, Touvre, Triac-Lautrait, Trois-Palis, Tusson, Val des Vignes, Val-d’Auge, Val-de-Bonnieure, Valence, Vars, Vaux-Lavalette, Vaux-Rouillac, Verdille, Verrières, Verteuil-sur-Charente, Vervant, Vibrac, Vignolles, Villebois-Lavalette, Villefagnan, Villejoubert, Villognon, Vindelle, Vœuil-et-Giget, Vouharte, Voulgézac, Vouzan, Xambes, Yviers;
daļa šādu pašvaldību (2) teritorijas:
Moulins-sur-Tardoire, bet tikai deleģētās Rancogne pašvaldības teritorijā (16274); La Rochefoucauld-en-Angoumois, bet tikai deleģētās Saint-Projet-Saint-Constant pašvaldības teritorijā (16344).
|
— |
Piejūras Šarantas [Charente-Maritime] departamentā (17): |
visa šādu pašvaldību (458) teritorija:
Agudelle, Aigrefeuille-d’Aunis, Allas-Bocage, Allas-Champagne, Anais, Angliers, Angoulins, Annepont, Annezay, Antezant-la-Chapelle, Arces, Archiac, Archingeay, Ardillières, Ars-en-Ré, Arthenac, Arvert, Asnières-la-Giraud, Aujac, Aulnay, Aumagne, Authon-Ébéon, Avy, Aytré, Bagnizeau, Balanzac, Ballans, Ballon, La Barde, Barzan, Bazauges, Beaugeay, Beauvais-sur-Matha, Bedenac, Belluire, Benon, Bercloux, Bernay-Saint-Martin, Berneuil, Beurlay, Bignay, Biron, Blanzac-lès-Matha, Blanzay-sur-Boutonne, Bois, Le Bois-Plage-en-Ré, Boisredon, Bords, Boresse-et-Martron, Boscamnant, Bougneau, Bouhet, Bourcefranc-le-Chapus, Bourgneuf, Boutenac-Touvent, Bran, La Brée-les-Bains, Bresdon, Breuil-la-Réorte, Breuillet, Breuil-Magné, Brie-sous-Archiac, Brie-sous-Matha, Brie-sous-Mortagne, Brives-sur-Charente, Brizambourg, La Brousse, Burie, Bussac-Forêt, Bussac-sur-Charente, Cabariot, Celles, Cercoux, Chadenac, Chaillevette, Chambon, Chamouillac, Champagnac, Champagne, Champagnolles, Champdolent, Chaniers, Chantemerle-sur-la-Soie, La Chapelle-des-Pots, Chartuzac, Le Château-d’Oléron, Châtelaillon-Plage, Chatenet, Chaunac, Le Chay, Chenac-Saint-Seurin-d’Uzet, Chepniers, Chérac, Cherbonnières, Chermignac, Chevanceaux, Chives, Cierzac, Ciré-d’Aunis, Clam, Clavette, Clérac, Clion, La Clisse, La Clotte, Coivert, Colombiers, Consac, Contré, Corignac, Corme-Écluse, Corme-Royal, La Couarde-sur-Mer, Coulonges, Courant, Courcelles, Courcerac, Courçon, Courcoury, Courpignac, Coux, Cozes, Cram-Chaban, Cravans, Crazannes, Cressé, Croix-Chapeau, La Croix-Comtesse, Dampierre-sur-Boutonne, La Devise, Dœuil-sur-le-Mignon, Dolus-d’Oléron, Dompierre-sur-Charente, Dompierre-sur-Mer, Le Douhet, Échebrune, Échillais, Écoyeux, Écurat, Les Éduts, Les Églises-d’Argenteuil, L’Éguille, Épargnes, Esnandes, Les Essards, Essouvert, Étaules, Expiremont, Fenioux, Ferrières, Fléac-sur-Seugne, Floirac, La Flotte, Fontaine-Chalendray, Fontaines-d’Ozillac, Fontcouverte, Fontenet, Forges, Le Fouilloux, Fouras, Geay, Gémozac, La Genétouze, Genouillé, Germignac, Gibourne, Le Gicq, Givrezac, Les Gonds, Gourvillette, Grandjean, Le Grand-Village-Plage, La Grève-sur-Mignon, Grézac, La Gripperie-Saint-Symphorien, Le Gua, Le Gué-d’Alleré, Guitinières, Haimps, L’Houmeau, Île-d’Aix, La Jard, Jarnac-Champagne, La Jarne, La Jarrie, La Jarrie-Audouin, Jazennes, Jonzac, Juicq, Jussas, Lagord, La Laigne, Landes, Landrais, Léoville, Loire-les-Marais, Loiré-sur-Nie, Loix, Longèves, Lonzac, Lorignac, Loulay, Louzignac, Lozay, Luchat, Lussac, Lussant, Macqueville, Marennes-Hiers-Brouage, Marignac, Marsais, Marsilly, Massac, Matha, Les Mathes, Mazeray, Mazerolles, Médis, Mérignac, Meschers-sur-Gironde, Messac, Meursac, Meux, Migré, Migron, Mirambeau, Moëze, Mons, Montendre, Montguyon, Montils, Montlieu-la-Garde, Montpellier-de-Médillan, Montroy, Moragne, Mornac-sur-Seudre, Mortagne-sur-Gironde, Mortiers, Mosnac, Le Mung, Muron, Nachamps, Nancras, Nantillé, Néré, Neuillac, Neulles, Neuvicq, Neuvicq-le-Château, Nieul-lès-Saintes, Nieulle-sur-Seudre, Nieul-le-Virouil, Nieul-sur-Mer, Les Nouillers, Nuaillé-d’Aunis, Nuaillé-sur-Boutonne, Orignolles, Ozillac, Paillé, Pérignac, Périgny, Pessines, Le Pin, Pisany, Plassac, Plassay, Polignac, Pommiers-Moulons, Pons, Pont-l’Abbé-d’Arnoult, Port-d’Envaux, Port-des-Barques, Les Portes-en-Ré, Pouillac, Poursay-Garnaud, Préguillac, Prignac, Puilboreau, Puy-du-Lac, Puyravault, Puyrolland, Réaux sur Trèfle, Rétaud, Rioux, Rivedoux-Plage, Rochefort, La Rochelle, Romazières, Romegoux, Rouffiac, Rouffignac, Royan, Sablonceaux, Saint-Agnant, Saint-Aigulin, Saint-André-de-Lidon, Saint-Augustin, Saint-Bonnet-sur-Gironde, Saint-Bris-des-Bois, Saint-Césaire, Saint-Christophe, Saint-Ciers-Champagne, Saint-Ciers-du-Taillon, Saint-Clément-des-Baleines, Saint-Coutant-le-Grand, Saint-Crépin, Saint-Cyr-du-Doret, Saint-Denis-d’Oléron, Saint-Dizant-du-Bois, Saint-Dizant-du-Gua, Saint-Eugène, Saint-Félix, Saint-Fort-sur-Gironde, Saint-Froult, Saint-Genis-de-Saintonge, Saint-Georges-Antignac, Saint-Georges-de-Didonne, Saint-Georges-de-Longuepierre, Saint-Georges-des-Agoûts, Saint-Georges-des-Coteaux, Saint-Georges-d’Oléron, Saint-Georges-du-Bois, Saint-Germain-de-Lusignan, Saint-Germain-de-Vibrac, Saint-Germain-du-Seudre, Saint-Grégoire-d’Ardennes, Saint-Hilaire-de-Villefranche, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-d’Angély, Saint-Jean-d’Angle, Saint-Jean-de-Liversay, Saint-Julien-de-l’Escap, Saint-Just-Luzac, Saint-Laurent-de-la-Prée, Saint-Léger, Saint-Loup, Saint-Maigrin, Saint-Mandé-sur-Brédoire, Saint-Mard, Saint-Martial, Saint-Martial-de-Mirambeau, Saint-Martial-de-Vitaterne, Saint-Martial-sur-Né, Saint-Martin-d’Ary, Saint-Martin-de-Coux, Saint-Martin-de-Juillers, Saint-Martin-de-Ré, Saint-Médard, Saint-Médard-d’Aunis, Saint-Nazaire-sur-Charente, Saint-Ouen-d’Aunis, Saint-Ouen-la-Thène, Saint-Palais-de-Négrignac, Saint-Palais-de-Phiolin, Saint-Palais-sur-Mer, Saint-Pardoult, Saint-Pierre-d’Amilly, Saint-Pierre-de-Juillers, Saint-Pierre-de-l’Isle, Saint-Pierre-d’Oléron, Saint-Pierre-du-Palais, Saint-Pierre-La-Noue, Saint-Porchaire, Saint-Quantin-de-Rançanne, Saint-Rogatien, Saint-Romain-de-Benet, Saint-Saturnin-du-Bois, Saint-Sauvant, Saint-Sauveur-d’Aunis, Saint-Savinien, Saint-Seurin-de-Palenne, Saint-Sever-de-Saintonge, Saint-Séverin-sur-Boutonne, Saint-Sigismond-de-Clermont, Saint-Simon-de-Bordes, Saint-Simon-de-Pellouaille, Saint-Sorlin-de-Conac, Saint-Sornin, Saint-Sulpice-d’Arnoult, Saint-Sulpice-de-Royan, Saint-Thomas-de-Conac, Saint-Trojan-les-Bains, Saint-Vaize, Saint-Vivien, Saint-Xandre, Sainte-Colombe, Sainte-Gemme, Sainte-Lheurine, Sainte-Marie-de-Ré, Sainte-Même, Sainte-Radegonde, Sainte-Ramée, Sainte-Soulle, Saintes, Saleignes, Salignac-de-Mirambeau, Salignac-sur-Charente, Salles-sur-Mer, Saujon, Seigné, Semillac, Semoussac, Semussac, Le Seure, Siecq, Sonnac, Soubise, Soubran, Soulignonne, Souméras, Sousmoulins, Surgères, Taillant, Taillebourg, Talmont-sur-Gironde, Tanzac, Ternant, Tesson, Thaims, Thairé, Thénac, Thézac, Thors, Le Thou, Tonnay-Boutonne, Tonnay-Charente, Torxé, Les Touches-de-Périgny, La Tremblade, Trizay, Tugéras-Saint-Maurice, La Vallée, Vanzac, Varaize, Varzay, Vaux-sur-Mer, Vénérand, Vergeroux, La Vergne, Vergné, Vérines, Vervant, Vibrac, Villars-en-Pons, Villars-les-Bois, La Villedieu, Villedoux, Villemorin, Villeneuve-la-Comtesse, Villexavier, Villiers-Couture, Vinax, Virollet, Virson, Voissay, Vouhé, Yves.
|
— |
Dordoņas [Dordogne] departamentā (24): |
visa šādu pašvaldību (3) teritorija:
Parcoul-Chenaud, La Roche-Chalais, Saint Aulaye-Puymangou.
|
— |
Desevras [Deux-Sèvres] departamentā (79): |
visa šādu pašvaldību (10) teritorija:
Beauvoir-sur-Niort, Le Bourdet, La Foye-Monjault, Granzay-Gript, Mauzé-sur-le-Mignon, Plaine-d’Argenson, Prin-Deyrançon, La Rochénard, Val-du-Mignon, Le Vert.
7. Vīna vīnogu šķirne(-es)
|
|
“Cabernet Franc N” |
|
|
“Cabernet Sauvignon N” |
|
|
“Colombard B” |
|
|
“Cot N” – “Malbec” |
|
|
“Folle Blanche B” |
|
|
“Jurançon Blanc B” |
|
|
“Merlot N” |
|
|
“Merlot Blanc B” |
|
|
“Meslier Saint-François B” – “Gros Meslier” |
|
|
“Montils B” |
|
|
“Sauvignon B” – “Sauvignon Blanc” |
|
|
“Semillon B” |
|
|
“Trousseau Gris G” – “Chauché Gris” |
|
|
“Ugni Blanc B” |
8. Saiknes vai saikņu apraksts
“Pineau des Charentes”
Ģeogrāfiskā apgabala teritorija ir identiska teritorijai, kurā ražo ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cognac” apzīmēto produktu, un atrodas Akvitānijas baseina ziemeļu nomalē. Konkrētāk, ģeogrāfiskais apgabals rietumos robežojas ar Atlantijas okeānu, dienvidos – ar Žirondas estuāra apkaimi, ziemeļos – ar Rē salu un Olerona salu, bet austrumos, pie Angulēmas, – ar pirmajiem Centrālā Masīva kalnu atzariem. Ģeogrāfiskais apgabals aizņem četru departamentu teritoriju.
Ģeogrāfiskā apgabala augsnes uz ziemeļiem no iedomātas līnijas, kas savieno Rošforu un Konjaku, veidojušās galvenokārt uz augšjuras perioda lielajiem cilmiežiem (balti kaļķakmeņi, kas veidojušies no jūras nogulumiem), bet uz dienvidiem – uz krīta perioda cilmiežiem (juras perioda kaļķakmens iežu sadēdēšanas rezultātā ir izveidojies atkaļķots māls un māla, smilts un krīta nogulumi).
Apgabalā valda mērens jūras klimats. Gaisa vidējā temperatūra gadā ir aptuveni 13 °C; ievērojams saules spīdēšanas ilgums – gadā vidēji ir aptuveni 2 100 saulainu stundu. Klimats ir viendabīgs visā ģeogrāfiskajā apgabalā, izņemot piekrastes teritorijas, kurās ir vairāk saules un mazāka temperatūras svārstību amplitūda.
Ziemas ir maigas un mitras, salna ir reti. Pavasara salnas ir maz iespējamas, bet tomēr tās var uznākt līdz pat maija beigām. Vasaras ir karstas, bet bez ekstremāliem laikapstākļiem, lai gan var būt arī sausuma periodi.
Gada laikā 130–150 lietainās dienās vidēji izkrīt 800–1 000 mm liels nokrišņu daudzums.
Biežāk sastopamās augsnes ir mālsmilts tipa augsnes, kas veidojušās uz kaļķakmens cilmieža, tomēr šīs kategorijas augsnēm piemīt liela dažādība. Piekrastes teritorijā un it īpaši Rē un Olerona salā ir sastopamas smilšainākas augsnes. Zemesgabali, kas atrodas plūdu apdraudētajās teritorijās, uz kontrolēto cilmes vietas nosaukumu pretendēt nevar.
Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts
Vīnogulāju audzēšana reģionā ir sākusies jau romiešu laikos. Pirmais vīndārzs tika ierīkots 3. gadsimtā Saintonge apvidū; vēlāk vīndārzi ir izpletušies uz dienvidiem un dziļāk iekšzemē – Aunis un Augoumois apvidū (8. gadsimts).
Leģenda par “Pineau des Charentes” dzimšanu vēsta, ka 1589. gadā, kad Anrī IV kļuva par karali, kāds neveikls vīndaris svaigu vīnogu misu kļūdaini ielēja mucā, kurā jau bija vīna spirts “Cognac”. Dusmu pārņemts par savu neveiklību, viņš atgrūda mucu uz vistumšāko noliktavas nostūri. Dažus gadus vēlāk, kad vīndarim bija savajadzējusies aizmirstā muca, viņš tajā atklāja dzidru un zeltainu šķidrumu ar augļainu un spēcīgu garšu, kurai piemita kaut kas pavisam īpašs.
Tā, pateicoties vīna spirtam “Cognac”, ir radušies desertvīni, kuriem ar to ir kopīga vēsture.
Ilgu laiku desertvīnus gatavoja pašpatēriņam. Šī tradīcija ir gadu gadiem veidojusi produkta savdabīgumu, jo tāpat kā iepriekš, arī mūsdienās, visām vīnogām, ko izmanto “Pineau des Charentes” gatavošanā (gan tām, no kurām iegūst misu, gan arī tām, no kurām ražo vīna spirtu “Cognac”), jābūt ievāktām vienas un tās pašas saimniecības vīndārzā.
Laikam ritot, vīndari pakāpeniski ir attīstījuši savus paņēmienus, lai pilnveidotu kopš pirmsākumiem uzkrāto zinātību šādās darbībās: vīna spirta gatavošana, labi nogatavojušos vīnogu atlase, misas rūgšanas procesa apturēšana, kas organoleptiskajā ziņā palīdz iegūt stabilu un līdzsvarotu produktu, un prasme apvienot maisījumā dažādu partiju un ražas gadu desertvīnus “Pineau des Charentes”.
Pagājušā gadsimta 20. gados nozarē izveidojās “Pineau des Charentes” ražotāju arodapvienība, kas 1943. gadā kļuva par “Ražotāju arodapvienību produkta “Pineau des Charentes” izplatīšanai un noieta veicināšanai”.
1935. gada 5. jūlijā tika apstiprināts likums, kura mērķis bija 1919. gada 6. maija Likumu par cilmes vietas nosaukumu aizsardzību un it īpaši tā 12. pantu sākt piemērot desertvīniem, kuri varēja pretendēt uz nosaukuma “Pineau des Charentes” iegūšanu.
Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Pineau des Charentes” tika atzīts ar 1945. gada 12. oktobra dekrētu. Tādējādi “Pineau des Charentes” ir viens no pašiem pirmajiem desertvīniem, kas Francijā ir saņēmuši šādu atzinību.
Lai ražotu “Pineau des Charentes”, pēc vidējām aplēsēm ir vajadzīgs vīndārzs, kas ir līdzvērtīgs diviem zemesgabaliem, kuros ražo vīna spirtu “Cognac”, un vienam zemesgabalam, kurā ražo vīnogu misu. Tādēļ, izmantojot savu zinātību, kuras pamatā ir vēsturiska vīnkopības prakse, katrs ražotājs savā saimniecībā prasmīgi izvēlas zemesgabalus, kas ir vispiemērotākie, lai ražotu cukuriem ļoti bagātu misu, un pārējos zemesgabalus atvēl tādu skābu vīnu ar zemu spirta saturu ražošanai, kas ir ļoti piemēroti vīna spirta “Cognac” ieguvei.
Desertvīna izturēšanā koka mucās vīnkopji liek lietā savas amatprasmes, kurās atspoguļojas vīna spirta “Cognac” ražošanā izmantotā prakse un zinātība, un tas ļauj “Pineau des Charentes” uzlaboties un iegūt tam piemītošās aromātiskuma un garšas īpašības.
Prasība produktu iepakot ģeogrāfiskajā apgabalā izriet no “Pineau des Charentes” ierastās ražošanas prakses un ļaužu paradumiem patērēt šo produktu mājās ģimenes lokā. Šīs prasības mērķis ir saglabāt pēc īpašas metodes (ar ilgu izturēšanu) ražotā produkta raksturīgās īpašības un specifiku un vienlaikus nodrošināt efektīvākus produkta kontroles pasākumus.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķēšana, citas prasības)
Izturēšana un iepakošana
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu nosacījuma veids
Iepakošana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Nosacījuma apraksts
Sārtie desertvīni jāiztur vismaz līdz 1. martam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.
Sarkanos desertvīnus iztur vismaz 12 mēnešus, no kuriem vismaz 12 mēnešus tie atrodas ozolkoka tvertnēs.
Baltos desertvīnus iztur vismaz 18 mēnešus, no kuriem vismaz 12 mēnešus tie atrodas ozolkoka tvertnēs.
Desertvīnus, kuriem var izmantot apzīmējumu vieux [izturēts], iztur ozolkoka tvertnēs vairāk nekā septiņus gadus.
Vairāku desertvīnu maisījumam var izmantot apzīmējumu vieux, ja visi desertvīni vairāk nekā septiņus gadus ir izturēti ozolkoka tvertnēs.
Desertvīnus, kuriem var izmantot apzīmējumu très vieux [ļoti ilgi izturēts] vai tā ekvivalentu extra vieux [sevišķi ilgi izturēts], iztur ozolkoka tvertnēs vairāk nekā 12 gadus.
Vairāku desertvīnu maisījumu var marķēt ar apzīmējumu très vieux vai tā ekvivalentu extra vieux, ja visi desertvīni vairāk nekā 12 gadus izturēti ozolkoka tvertnēs.
Prasība produktu iepakot tikai un vienīgi ģeogrāfiskajā apgabalā izriet no ierastās ražošanas prakses un iedzīvotāju paradumiem patērēt šo produktu mājās ģimenes lokā; šīs prasības mērķis ir saglabāt produkta “Pineau des Charentes” raksturīgās īpašības un specifiku.
Lai ražotu šo produktu, no vienas puses, ir jābūt zinātībai, kā apvienot vīnus maisījumā, un, no otras puses, ir vajadzīgas prasmes izturēt vīnu oksidējošā vidē koka mucās. Izturēšanas posmam beidzoties, ir jāizvairās no produkta transportēšanas un no jebkurām liekām darbībām ar produktu, lai nepasliktinātu īpašības, ko produkts ir ieguvis profesionāli pārvaldītā ražošanas procesa rezultātā. Turklāt prasība iepakošanu veikt tikai un vienīgi ģeogrāfiskajā apgabalā nodrošina labāku izsekojamību un atvieglo produkta kontroli.
Vīnus laiž tirgū [piedāvāšanai patērētājiem] stikla pudelēs, kurām uzliek garantijas apvalku vai uzlīmē garantijas marku.
Marķēšana
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu nosacījuma veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu
Nosacījuma apraksts
|
— |
Ražas gadu atļauts norādīt, ja viss attiecīgais desertvīns ir ražots vienā un tajā pašā “Pineau des Charentes” ražošanas gadā. |
|
— |
Šo cilmes vietas nosaukumu drīkst papildināt ar apzīmējumu vieux [izturēts] un très vieux [ļoti ilgi izturēts] (vai tā ekvivalentu extra vieux [sevišķi ilgi izturēts]), ja attiecīgie desertvīni atbilst ražošanas nosacījumiem, kas attiecībā uz šiem apzīmējumiem paredzēti specifikācijā. |
|
— |
Vecumu ir atļauts norādīt desertvīniem “Pineau des Charentes”, kuru izturēšanas ilgums koka mucās ir vismaz trīs gadi. Norādītais vecums nedrīkst pārsniegt laikposmu, kurā produkts ticis izturēts koka tvertnē. Ja vīni apvienoti maisījumā, norādītais vecums ir tās vīna partijas vecums, kuras izturēšanas ilgums koka tvertnē ir bijis visīsākais. |
Saite uz produkta specifikāciju
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4105/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)