|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2026/5421 |
16.10.2026 |
PADOMES IETEIKUMS
(2026. gada 9. oktobris),
ar ko apstiprina Čehijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu 2027.–2030. gadam un precizē elastību, kas atļauta saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu 2027. un 2028. gadā
(C/2026/5421)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. pantu,
ņemot vērā Regulu (ES) 2024/1263 un jo īpaši tās 17. un 26. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI
|
(1) |
ES ekonomikas pārvaldības sistēmas (1) mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā arī veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar efektīvāku un konsekventāku noteikumu izpildi. |
|
(2) |
Ekonomikas pārvaldības sistēmā būtiska vieta ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. nodrošināt, ka cita starpā līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka valdības budžeta deficīts tiek samazināts un vidējā termiņā saglabājas zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz maksimālajiem neto izdevumu pieauguma tempiem (2), kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts likumdevēja parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, it īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (t. sk. tajos, kuri attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts plāno pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods aptver četrus gadus, kuru var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem. |
|
(3) |
Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisijai ir jānovērtē, vai tas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām. |
|
(4) |
Padome uz Komisijas ieteikuma pamata pieņem ieteikumu, kurā nosaka maksimālos attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu pieauguma tempus vidējā termiņā un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju jomas saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai. |
SAISTĪTIE PROCESI, TOSTARP IEPRIEKŠ IETEIKTĀ NETO IZDEVUMU VIRZĪBA UN TĀS NOVĒRTĒJUMS
|
(5) |
Padome 2025. gada 21. janvārī pieņēma ieteikumu, ar ko apstiprina Čehijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu (3). Pēc Čehijas lūguma aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu, lai ņemtu vērā lielākus aizsardzības izdevumus, Padome 2025. gada 8. jūlijā pieņēma ieteikumu (4), ar ko Čehijai ļauj novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem 2025.–2028. gada laikposmā, kurus noteikusi Padome Ieteikumā C/2025/666. |
|
(6) |
2026. gada 3. jūnijā Komisija 2026. gada pavasara Eiropas pusgada paketes ietvaros novērtēja Čehijas atbilstību maksimālajiem neto izdevumu pieauguma tempiem (5). Pamatojoties uz Komisijas aprēķiniem, kumulatīvais neto izdevumu pieauguma temps 2025. gadā, t. i., ņemot vērā 2024. un 2025. gadu kopā, bija mazāks par maksimālo neto izdevumu pieauguma tempu, ko Padome bija ieteikusi 2025. gada 21. janvārī. 2026. gadā prognozētais neto izdevumu pieaugums kumulatīvā izteiksmē 2024., 2025. un 2026. gadā par 0,1 % no IKP pārsniedza ieteikto maksimālo apjomu. Tomēr prognozētā novirze ir valsts izņēmuma klauzulā paredzētā elastīguma robežās, pamatojoties uz pašreizējām aizsardzības izdevumu aplēsēm (sk. arī 3. tabulu). Attiecīgi tiek atzīts, ka Čehija ir panākusi atbilstību ieteiktajam neto izdevumu maksimālajam pieauguma tempam 2025. gadā, un tiek prognozēts, ka 2026. gadā tā saglabās atbilstību (6). |
|
(7) |
Padome 2025. gada 8. jūlijā adresēja Čehijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros (7). Pēc tam, kad bija iesniegts pārskatītais valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kas novērtēts šajā ieteikumā, Padome 2026. gada 10. jūlijā adresēja Čehijai jaunu KVAI kopumu (8). |
APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR ČEHIJAS VIDĒJA TERMIŅA FISKĀLI STRUKTURĀLO PLĀNU
|
(8) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 15. panta 2. punktu jaunieceltas valdības gadījumā dalībvalsts var iesniegt pārskatītu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Pēc Čehijas 2025. gada 3. un 4. oktobra vispārējām vēlēšanām 2025. gada 15. decembrī tika izveidota jauna valdība. Čehija 2026. gada 22. jūnijā Padomei un Komisijai iesniedza pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu (turpmāk “plāns”). Plāns aptver laikposmu no 2027. līdz 2030. gadam. |
Process pirms 2026. gada jūnija plāna iesniegšanas
|
(9) |
Pirms plāna iesniegšanas Čehija pieprasīja tehnisku informāciju (9), kuru Komisija sniedza 2026. gada 28. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 15. panta 4. punktu un publicēja 2026. gada 22. jūnijā (10). Tehniskajā informācijā tiek norādīta strukturālā primārā bilance 2030. gadā, kura ir lēsta kā nepieciešama, lai nodrošinātu, ka vispārējās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā saglabājas zem 3 % no IKP un vispārējās valdības parāds vidējā termiņā saglabājas zem 60 % no IKP, ja pēc četru gadu korekcijas perioda beigām netiek veikti papildu budžeta pasākumi. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Tehniskā informācija tika sagatavota un nosūtīta dalībvalstij saskaņā ar diviem scenārijiem: scenāriju, kas nodrošina atbilstību deficīta noturības nosacījumam (11) atbilstoši Regulas (ES) 2024/1263 9. panta 3. punktam, un scenāriju bez šā nosacījuma. |
|
(10) |
Tehniskajā informācijā par Čehiju ir noteikts – lai četru gadu korekcijas perioda laikā nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem fiskālajiem noteikumiem un pamatojoties uz Komisijas pieņēmumiem, strukturālajai primārajai bilancei korekcijas perioda beigās (2030. gadā) vajadzētu būt vismaz 0,5 % apmērā no IKP (scenārijā bez deficīta noturības nosacījuma), kā norādīts1. tabulā. Informācijai – ņemot vērā deficīta noturības nosacījumu, strukturālajai primārajai bilancei korekcijas perioda beigās (2030. gadā) būtu jāsasniedz vismaz 0,5 % no IKP. Tomēr Čehijai, kura ir tiesīga saņemt tehnisko informāciju, deficīta noturības nosacījums nav obligāts. 1. tabula. Tehniskā informācija, ko Komisija iesniedza Čehijai
|
||||||||
|
(11) |
Čehija un Komisija 2026. gada maijā un jūnijā risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Tehniskā dialoga galvenās tēmas bija Čehijas paredzētie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi un to pamatā esošie pieņēmumi (konkrētāk, potenciālā IKP pieauguma prognozes, reālais IKP pieaugums un nominālā (netiešā) procentu likme), kā arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana. |
|
(12) |
Saskaņā ar tās plānā sniegto informāciju Čehija 2026. gada 6. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 3. punktu iesaistījās apspriešanās procesā ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Saskaņā ar Čehijas plānā sniegto informāciju plāna pārskatīšana tika sagatavota sadarbībā ar attiecīgajām ministrijām un citām valsts pārvaldes struktūrām, tostarp Čehijas Fiskālo padomi. Turklāt 2026. gada 6. maijā notika apaļā galda diskusija par plāna projektu ar darba devēju, arodbiedrību, ekspertu un citu ieinteresēto personu pārstāvjiem. |
PLĀNA KOPSAVILKUMS UN KOMISIJAS NOVĒRTĒJUMS
|
(13) |
Turpmāk ir sniegts 2026. gada jūnija plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu. |
Konteksts: makroekonomiskā un fiskālā situācija un perspektīvas
|
(14) |
Reālais IKP Čehijā 2025. gadā pieauga par 2,6 %, ko veicināja gan iekšējais, gan ārējais pieprasījums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2026. gada pavasara prognozi sagaidāms, ka 2026. gadā ekonomika būs pieaugusi par 1,8 %, atspoguļojot enerģijas cenu šoka ietekmi un negatīvo devumu no neto eksporta. Tiek prognozēts, ka 2027. gadā reālais IKP palielināsies par 2,4 %, ko veicinās stabils mājsaimniecību un valdības patēriņš, investīcijas un lielāks neto eksporta ieguldījums. Paredzams, ka prognozes periodā (t. i., 2026.–2027. gadā) potenciālā IKP pieaugums Čehijā nedaudz samazināsies no 1,6 % 2025. gadā līdz 1,5 % 2027. gadā, jo to ietekmēs darbspējas vecuma iedzīvotāju pieauguma tempa palēnināšanās. Bezdarba līmenis 2025. gadā bija 2,8 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2026. gadā palielināsies līdz 3,1 % un 2027. gadā – līdz 3,2 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2025. gadā bija 3,5 %, 2026. gadā samazināsies līdz 2,7 % un 2027. gadā sasniegs 3,1 %. |
|
(15) |
Runājot par fiskālajām norisēm, Čehijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā bija 2,1 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2026. gada pavasara prognozi paredzams, ka 2026. gadā tas sasniegs 2,8 % no IKP un, pieņemot, ka politikas nemainīsies, tas 2027. gadā palielināsies līdz 2,9 % no IKP. Komisijas 2026. gada pavasara prognozes termiņš bija 2026. gada 4. maijs, t. i., pirms 2027. gada budžeta projekta iesniegšanas valsts parlamentam 2026. gada septembrī. Vispārējās valdības parāds 2025. gada beigās bija 44,3 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2026. gada pavasara prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība pret IKP 2026. gada beigās pieaugs līdz 45,8 %, un paredzams, ka līdz 2027. gada beigām tas vēl pieaugs līdz 47,2 % no IKP. Saskaņā ar iedibināto praksi Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos norādītās politikas saistības, ja vien un kamēr tās nav papildinātas ar ticami paziņotiem un pietiekami precīzi formulētiem konkrētiem politikas pasākumiem. |
Neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi un galvenie makroekonomiskie pieņēmumi 2026. gada jūnija plānā
|
(16) |
Plāns aptver 2027.–2030. gadu un paredz fiskālo korekciju četru gadu garumā. |
|
(17) |
Plānā ir ietverta visa informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. pantu. |
|
(18) |
Plānā valsts uzņemas saistības panākt turpmāk 2. tabulā norādīto neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus, kas laikposmā no 2027. līdz 2030. gadam atbilst vidējam ikgadējam neto izdevumu pieaugumam 3,2 % apmērā. Tehniskā informācija (lineāras korekcijas scenārijā) 2027.–2030. gada korekcijas periodā atbilst vidējam neto izdevumu pieaugumam 3,2 % apmērā. Tiek gaidīts, ka plānā norādītās neto izdevumu virzības rezultātā strukturālā primārā bilance korekcijas perioda beigās (2030. gadā) būs 0,3 % no IKP. Šis rādītājs ir zemāks nekā Komisijas tehniskajā informācijā sniegtais strukturālās primārās bilances minimālais līmenis 2030. gadam, t. i., 0,5 % no IKP. Plānā ir pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums samazināsies līdz 1,2 % 2030. gadā (no 1,6 % 2025. gadā). Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps 2027. gadā samazināsies līdz 3,3 % (no 3,5 % 2025. gadā), bet 2030. gadā samazināsies līdz 2,4 %. 2. tabula. Čehijas plānā norādītais maksimālais neto izdevumu pieaugums un galvenie pieņēmumi (*1)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(19) |
Plānā tiek lēsts, ka neto izdevumu pieauguma temps 2026. gadā būs 6,4 %. Šis pieauguma temps ir būtisks, lai noteiktu 2. tabulā norādītos kumulatīvos pieauguma tempus 2027.–2030. gadam, jo plāna bāzes gads ir 2025. gads, kas ir pēdējais gads, par kuru valsts statistikas birojs un Eurostat ir publicējuši izpildes datus. Salīdzinājumā ar Padomes 2025. gada 21. janvāra ieteikumu plānā prognozētais neto izdevumu pieaugums 2026. gadā, pamatojoties uz Komisijas aprēķiniem, nozīmētu kumulatīvu novirzi 0,1 % apmērā no IKP līdz 2026. gada beigām, pirms tiek ņemta vērā valsts izņēmuma klauzulā paredzētā elastība (sk. 3. tabulu). Ņemot vērā valsts izņēmuma klauzulā paredzēto elastību, prognozētā kumulatīvā novirze būtu -0,2 % no IKP (t. i., mazāka par ieteikto izdevumu virzību 2026. gadā pēc tam, kad ņemta vērā šī elastība). Tā ir tāda pati kā Komisijas novērtējumā 2026. gada pavasara Eiropas pusgada paketē (sk. 6. apsvērumu). 3. tabula. Neto izdevumu pieaugums, gada un kumulatīvās novirzes 2025. un 2026. gadā (prognozētās) salīdzinājumā ar Padomes 2025. gada 21. janvāra ieteikumu
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Plāna neto izdevumu saistību ietekme uz vispārējās valdības bilanci
|
(20) |
Balstoties uz plānā norādītajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem un pieņēmumiem, 2026. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazināsies no 2,8 % no IKP līdz 1,2 % no IKP korekcijas perioda beigās (2030. gadā), kā norādīts 4. tabulā. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2030. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2040. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu. |
Plāna neto izdevumu saistību ietekme uz vispārējās valdības parādu
|
(21) |
Ja plānā norādītie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi un to pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds 2026. gadā saskaņā ar plānu palielināsies no 45,8 % no IKP līdz 46,6 % no IKP korekcijas perioda beigās (2030. gadā), kā norādīts 4. tabulā. Saskaņā ar plānu vidējā termiņā, t. i., līdz 2040. gadam, parāda attiecība kopumā stabilizēsies līdz 2032. gadam un pēc tam pieaugs līdz 52,9 % no IKP 2040. gadā. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds vidējā termiņā noturētos zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi atbilst Regulas (ES) 2024/1263 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu. 4. tabula. Čehijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
Plāna makroekonomiskie pieņēmumi
|
(22) |
Plāna pamatā ir pieņēmumu kopums, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Čehijai nosūtīja 2026. gada 28. maijā. Konkrētāk, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi sešiem mainīgajiem lielumiem, proti, IKP deflatora pieaugumam, reālā IKP pieaugumam, nominālajai (netiešajai) procentu likmei, fiskālajam multiplikatoram, atlikumu un plūsmu korekcijai un vienreizējiem pasākumiem. Pieņēmumu atšķirības, kurām ir visbūtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo maksimumu, ir uzskaitītas un novērtētas turpmāk. Plāns divos aspektos atšķiras no Komisijas iepriekšējiem norādījumiem par IKP deflatora pieaugumu. Pirmkārt, pamatojoties uz pieņēmumu par lielāku iekšzemes pieprasījuma deflatora pieaugumu, plānā ir iekļauts IKP deflatora pieaugums 2027. gadam, kas ir par 0,2 procentpunktiem lielāks nekā Komisijas sniegtajā tehniskajā informācijā un pamatojoties uz 2026. gada pavasara prognozi. Līdz ar to uzskatāms, ka šis pieņēmums nav pienācīgi pamatots; Komisijai nav zināmi datu publiskojumi vai atjauninājumi, kas pamatotu būtisku augšupvērstu korekciju IKP deflatora aplēsē 2027. gadam salīdzinājumā ar tehniskajā informācijā sniegto aplēsi. Turklāt jaunākās makroekonomiskās norises (t. i., straujāks enerģijas preču cenu kritums 2026. gadā, nekā tas tika gaidīts) liecina par mazāk izteiktu preču importa cenu kritumu 2027. gadā, kas samazinātu IKP deflatora aplēses 2027. gadam. Otrkārt, no 2028. gada IKP deflatora pieaugums straujāk tuvinās zemākam līmenim (2,0 %), nekā tas tika pieņemts saskaņā ar kopējo DSA sistēmu (2,3 %). Šis pieņēmums, kas ir piesardzīgāks nekā tehniskajā informācijā sniegtais, plānā ir skaidrots ar to, ka tiek pieņemta pakāpeniska patēriņa cenu inflācijas konverģence ar Čehijas centrālās bankas 2 % mērķrādītāju līdz 2032. gadam, kā arī tiek pieņemta IKP deflatora pieauguma konverģence līdz šai vērtībai 2032. gadā un pēc tam tiek saglabāta stabilitāte atlikušajā 2032. gada vērtībās aplēšu laikposmā. Kopumā vidējais IKP deflatora pieaugums visā aplēšu laikposmā (2027.–2040. gads) plānā ir zemāks nekā saskaņā ar Komisijas pieņēmumiem, proti, attiecīgi 2,2 % salīdzinājumā ar 2,6 %. Tāpēc vidēja termiņa plāna sagatavošanas nolūkā pieņēmums par vidējo IKP deflatora pieaugumu visā aplēšu laikposmā (2027.–2040. gads) tiek uzskatīts par piesardzīgu un pienācīgi pamatotu.
Pārējām pieņēmumu atšķirībām nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā piesardzīgāku pieņēmumu ietekme lielā mērā atsver to pieņēmumu atšķirību ietekmi, kuras neatbilst DSA sistēmai. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības plānā atbilst maksimālam vidējo neto izdevumu pieaugumam, kas ir vienāds ar vidējo neto izdevumu maksimālo pieaugumu, kas izriet no tehniskās informācijas. Eiropas Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem. |
Plāna fiskālā stratēģija
|
(23) |
Saskaņā ar plānā sniegto orientējošo fiskālo stratēģiju saistības attiecībā uz neto izdevumiem galvenokārt tiks īstenotas, gan iegrožojot izdevumus, gan diskrecionāri palielinot ieņēmumus. Saskaņā ar plānu pozitīvajai ietekmei uz publiskajiem ieņēmumiem būtu jāizriet no nodokļu iekasēšanas efektivitātes palielināšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas. Publiskās pārvaldes digitalizācijai un racionalizēšanai būtu jāsamazina publisko izdevumu pieaugums. Visbeidzot, ekonomikas izaugsmes palielināšanai ar lielākām investīcijām, inovāciju un infrastruktūras modernizāciju būtu jāatbalsta fiskālā konsolidācija nominālā izteiksmē. Viens no būtiskākajiem gaidāmajiem pasākumiem ir jaunieviešamā EET 2.0 sistēma, t. i., modernizēta elektroniskā pārdošanas reģistrācija, kas, kā sagaidāms, samazinās izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. |
|
(24) |
ieņemamo politikas pasākumu specifikācija ir jāapstiprina vai jākoriģē un jāizsaka skaitļos gada budžetos. Vienlaikus pastāv riski plāna indikatīvās fiskālās stratēģijas īstenošanai, kas izriet no korekcijas ar augšupvērstu laika profilu, vēlēšanu cikla un informācijas trūkuma par plānoto fiskālo stratēģiju plāna pēdējos gados (kā minēts iepriekš). |
Plānā paustie nodomi attiecībā uz reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm
|
(25) |
Plānā ir aprakstītas politiskās ieceres attiecībā uz reformām un investīcijām, ar kurām tiek reaģēts uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, kā konkrēti izklāstīts 2025. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI), ieskaitot uz MNNP attiecināmos, un saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas paziņojumā “ES Konkurētspējas kompass” (12). Plānā ir iekļautas reformas un investīcijas, no kurām lielāko daļu finansiāli atbalsta vai nu Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), vai arī kohēzijas politikas fondi. Plāna reformu un investīciju pamatā ir spēkā esošs valdības stratēģijas dokuments (“Ekonomikas stratēģija “Čehijas Republika: Valsts nākotnei 2.0””). Kā norādīts iepriekš, pēc plāna iesniegšanas 2026. gada jūnijā Padome ir pieņēmusi 2026. gada konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (13), kurus tāpēc plānā vēl nevarēja atspoguļot. |
|
(26) |
Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, tostarp Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem klimata mērķiem” plānā ir iekļauti pasākumi, no kuriem dažus atbalsta ar ANM. Pasākumi attiecībā uz zaļās pārkārtošanās radītajām problēmām ir iekļauti Čehijas Republikas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Pie svarīgākajiem pasākumiem pieder sadales tīklu modernizācija, kas vērsta uz jaudas palielināšanu jaunu avotu pievienošanai un lieljaudas akumulatoru uzstādīšanai, atbalsta infrastruktūras, tostarp Enerģētikas datu centra, izvēršana, īpašu zonu ieviešana enerģijas uzkrāšanai un tīkla infrastruktūrai, rūpniecības un siltumapgādes nozares modernizācija ar programmu “HEAT”, un visaptveroša tiesiskā regulējuma izveide ūdeņraža tirgus un ūdeņraža infrastruktūras izveidei un attīstībai Čehijā (LEX HYDROGEN). Ēku dekarbonizācijas jomā tiks ieviests jauns energostandarts plānotajai būvniecībai un jauna energosnieguma datubāze ar tiešsaistes skatīšanās iespējām. Attiecībā uz energoefektivitāti tiek grozīta programma “Jaunie zaļie ietaupījumi” un “Jaunie zaļie ietaupījumi “Light””, kas atbalsta pamatīgu ēku renovāciju, lai palielinātu to finansiālo ilgtspēju un sviras efektu un koncentrētos uz personām ar zemiem ienākumiem. Pie citiem attiecīgajiem pasākumiem pieder vilcienu ceļu elektrifikācija, transportlīdzekļu aizstāšana ar emisiju ziņā efektīvākiem transportlīdzekļiem un atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un ekspluatācijai. Šie pasākumi ir saistīti ar KVAI tādās politikas jomās kā atjaunīgā enerģija, energoinfrastruktūra un tīkli, energoefektivitāte un ilgtspējīgs transports. Attiecībā uz digitālās pārkārtošanās problēmām vissvarīgākie pasākumi ietver augstas veiktspējas digitālo tīklu attīstību, digitālo publisko pakalpojumu izvēršanas turpināšanu un atbalstu uzņēmumu digitalizācijai. Šie pasākumi ir saistīti ar 2025. gada KVAI valsts pārvaldes, finansējuma pieejamības un izaugsmes finansējuma politikas jomā. |
|
(27) |
Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlārs” plānā ir iekļauti pasākumi, no kuriem dažus atbalsta ar ANM. Attiecībā uz gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes problēmām svarīgākie pasākumi ietver programmas, kas atbalsta pētniecību, izstrādi un inovāciju uzņēmumos, uzmanību pievēršot kritiski svarīgām un jaunām stratēģiskām tehnoloģijām, it īpaši MI, un inovāciju ieviešanai mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības praksē. Citu programmu mērķis ir palīdzēt attīstīt esošo jaunuzņēmumu potenciālu, lai stiprinātu inovatīvu sadarbību starp Čehijas jaunuzņēmumiem un pasaulē vadošajām jaunuzņēmumu ekosistēmām. Valdība arī ievieš izmaiņas pētniecības organizāciju novērtēšanā un veicina to sadarbību. Šie pasākumi attiecas uz 2025. gada KVAI pētniecības un inovācijas politikas jomā. Attiecībā uz sociālās un teritoriālās kohēzijas problēmām vissvarīgākie pasākumi ietver pensiju adekvātuma palielināšanu, sociālo pabalstu sistēmas parametru vienkāršošanu un mainīšanu un bērnu vecāku, it īpaši sieviešu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu līdzdalības palielināšanu darba tirgū, atbalstot sociālo ekonomiku. Citi attiecīgie pasākumi ietver plānoto Būvniecības likuma grozījumu, kura mērķis ir paātrināt mājokļu būvniecību, īres tirgus reformu un sociālo mājokļu būvniecības atjaunošanu. Šie pasākumi attiecas uz 2025. gada KVAI tādās politikas jomās kā aktīva darba tirgus politika, stimuli nodarbinātībai un līdzdalībai darba tirgū, diskriminācijas aizliegums un vienlīdzīgas iespējas, kā arī mājokļu politika. Attiecībā uz veselības un ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības problēmām svarīgākie pasākumi ietver plānus stiprināt valsts pārvaldes spējas un efektivitāti un uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, palielināt veselības aprūpes nozares noturību, efektivitāti, digitalizāciju un nodrošināt pietiekamu personālu, kā arī turpināt attīstīt ilgtermiņa aprūpi. Valdība par prioritāti izvirza arī nelegāla un nedeklarēta darba ierobežošanu. Šie pasākumi ir saistīti ar 2025. gada KVAI tādās politikas jomās kā valsts pārvalde, valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, budžeta struktūra un fiskālā pārvaldība. Attiecībā uz nākamās paaudzes politiku svarīgākie pasākumi ietver pirmsskolas izglītības pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, skolotāja profesijas un skolu vadības kvalitātes stiprināšanu un vidējās izglītības atbilstības palielināšanu darba tirgus vajadzībām. Augstākās izglītības jomā vissvarīgākie pasākumi ietver studentu panākumu rādītāju palielināšanu, stratēģiski svarīgu studiju programmu izstrādi un universitāšu labāku sasaisti ar pētniecības un inovācijas nozarēm. Šie pasākumi attiecas uz 2025. gada KVAI tādās politikas jomās kā izglītība, diskriminācijas aizliegums un vienlīdzīgas iespējas. |
|
(28) |
(Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir iekļauti pasākumi, dažus no kuriem atbalsta ar ANM. Pie svarīgākajiem pasākumiem pieder grozījums Enerģētikas likumā, kura mērķis ir paātrināt aizstājējavotu būvniecību ogļu elektrostacijām, kuru darbība tiek pakāpeniski izbeigta. Dotāciju programma “Stratēģiskās investīcijas klimatneitrālai ekonomikai” cita starpā atbalstīs divus liela mēroga projektus akumulatoru ražošanas un ekonomikas dekarbonizācijai un enerģētiskās drošības stiprināšanai kritiski svarīgu izejvielu ieguves jomā. Šie pasākumi attiecas uz 2025. gada KVAI tādās politikas jomās kā atjaunīgā enerģija, energoinfrastruktūra un tīkli. Valdība arī turpina plānoto Dukovani kodolelektrostacijas paplašināšanu. |
|
(29) |
Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ir iekļauts pieņemtais Aizsardzības finansēšanas akts un grozītais Likums par budžeta noteikumiem, kuros noteikts, ka valdībai vismaz 2 % no IKP ir jāpiešķir aizsardzības izdevumiem un jāļauj valdībai 2026.–2033. gadā palielināt aizsardzības izdevumus virs 2 % no IKP, pat pārsniedzot apstiprināto budžeta izdevumu satvaru. Čehija arī lūdza aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj elastīgi palielināt aizsardzības izdevumus par 1,5 % no IKP 2025.–2028. gadā. Šie pasākumi attiecas uz 2025. gada KVAI budžeta struktūras un fiskālās pārvaldības jomā. |
|
(30) |
Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar kohēzijas politikas fondiem un Čehijas atveseļošanas un noturības plānu (ANP) un attiecīgā gadījumā papildina tos. Plānā iekļauto pasākumu lielāko daļu finansē no kohēzijas politikas fondiem. Plānā (un tā attiecīgajā pielikumā) ir arī atspoguļotas reformas un investīcijas kohēzijas politikas fondos un ANP. |
|
(31) |
Plānā nav sniegts pārskats par Čehijas publisko investīciju vajadzībām attiecībā uz Savienības kopīgajām prioritātēm. Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, tostarp atbilstība Eiropas Klimata aktam” investīciju vajadzību vidū ir enerģētikas nozares pārveide, atjaunīgo energoresursu attīstīšana, ēku enerģijas patēriņa un emisiju samazināšana un 5G mobilā tīkla infrastruktūras attīstīšana. Lai nodrošinātu sociālo un ekonomisko noturību, Čehija plāno paplašināt digitālo publisko pakalpojumu piedāvājumu, investēt inovatīvos jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos un palielināt veselības aprūpes efektivitāti. Lai palielinātu enerģētisko drošību, Čehija plāno veikt investīcijas tīras enerģijas avotos. |
Komisijas novērtējuma secinājums
|
(32) |
Kopumā Komisija uzskata, ka Čehijas 2026. gada jūnija plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām. |
VISPĀRĒJS PADOMES SECINĀJUMS PAR PĀRSKATĪTO ČEHIJAS PLĀNU UN PAR VALSTS IZŅĒMUMA KLAUZULĀ PAREDZĒTO ELASTĪBU
|
(33) |
Padome atzinīgi vērtē Čehijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. |
|
(34) |
Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome atkārto savu Komisijai izteikto lūgumu, lai tā iesniegtu savu novērtējumu par plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem. |
|
(35) |
Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu attiecībā uz neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka, kaut arī makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi dažos gadījumos atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, tie kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome atzinīgi vērtē to, ka valsts līmenī pirms plāna iesniegšanas tika iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas un ka plāns ir iesniegts valsts parlamentam. |
|
(36) |
Padome gaida, lai Čehija būtu gatava pielāgot savu fiskālo stratēģiju, kā tas ir vajadzīgs neto izdevumu virzības sasniegšanas nodrošināšanai. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā. |
|
(37) |
Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, ar ko tiek reaģē uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros. |
|
(38) |
Padome cer uz Čehijas gada progresa ziņojumiem, kuros jo īpaši tiks sniegta informācija par Padomes noteiktās neto izdevumu virzības sasniegšanas gaitu, kā arī par plašāku reformu un investīciju īstenošanu Eiropas pusgada kontekstā. |
|
(39) |
Šis ieteikums aizstāj 2025. gada 21. janvāra ieteikumu attiecībā uz 2027. un 2028. gadu. Minētā ieteikuma I pielikumā norādītie maksimālie 2026. gada neto izdevumu pieauguma tempi gada un kumulatīvā izteiksmē joprojām ir būtiski, lai novērtētu atbilstību līdz 2026. gadam (ieskaitot). Komisija 2027. gada pavasarī saistībā ar 2026. gada rudens uzraudzības paketi novērtēs atbilstību attiecībā uz 2026. gadu, pamatojoties uz izpildes datiem. |
|
(40) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Čehijai 2026. gada jūnija plānā paredzētie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi. |
|
(41) |
Attiecībā uz Padomes 2025. gada 8. jūlija ieteikumu šajā ieteikumā ir precizēts saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu atļautais elastības apjoms aizsardzības izdevumu palielinājumam (14), ko piemēro 2027. un 2028. gadā. Šajā nolūkā kopējā maksimālā elastība, kas pieejama 2027. un 2028. gadā, būtu jāattiecina tikai uz to elastību, kas nav izmantota attiecībā uz aizstāto 2025. gada 21. janvāra ieteikumu. |
|
(42) |
Kopumā, ja dalībvalsts jau ir izmantojusi elastību, kas paredzēta valsts izņēmuma klauzulā attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, atlikušajos gados, uz kuriem attiecas valsts izņēmuma klauzula, elastība attiecas tikai uz to aizsardzības izdevumu pieauguma daļu procentos no IKP kopš atsauces gada, kas pārsniedz jau izmantoto elastību. Turklāt šādos gadījumos arī pieejamā maksimālā elastība 1,5 % apmērā no IKP būtu jāsamazina par iepriekš izmantotās elastības apjomu. Čehijas gadījumā attiecīgais gads izmantotās elastības mērīšanai ir 2026. gads, t. i., pēdējais gads, uz kuru attiecas 2025. gada 21. janvāra ieteikums. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, pirms tiek ņemta vērā valsts izņēmuma klauzulā paredzētā elastība, neto izdevumi 2026. gadā kumulatīvā izteiksmē novirzījās par 0,1 % no IKP no maksimālās neto izdevumu virzības, ko Padome ieteica 2025. gada 21. janvārī (sk. 6. apsvērumu). Saskaņā ar Komisijas 2026. gada pavasara prognozi valsts finansētie aizsardzības izdevumi Čehijā laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam palielināsies par 0,3 procentpunktiem no IKP. Tāpēc, pamatojoties uz šīm prognozēm, paredzams, ka prognozētā novirze attiecībā uz 2026. gadu būs valsts izņēmuma klauzulā paredzētās elastības robežās. Tas atbilst prognozētajai elastības izmantošanai 0,1 % apmērā no IKP 2026. gadā. Tomēr faktiski izmantoto elastību 2026. gadā, kas attiecas uz šo ieteikumu, var noteikt tikai tad, kad 2027. gada pavasarī būs pieejami izpildes dati. Komisija 2027. gada pavasarī aprēķinās un paziņos pieejamo maksimālo elastību, pamatojoties uz izpildes datiem, |
AR ŠO IESAKA,
|
1. |
lai Čehija nodrošinātu, ka neto izdevumu pieaugums nepārsniedz šā ieteikuma pielikumā noteiktos maksimumus; |
|
2. |
lai Čehijai līdz 2028. gadam attiecībā uz neto izdevumiem būtu ļauts novirzīties no šā ieteikuma 1. punktā noteiktajiem maksimālajiem pieauguma tempiem un tos pārsniegt, ja neto izdevumi, kas pārsniedz minētos maksimālos pieauguma tempus, nav lielāki par minimumu, ko veido:
Līdz 2026. gadam izmantotā elastība Komisijai ir jāaprēķina un jāpaziņo 2027. gada pavasarī, pamatojoties uz izpildes datiem par 2026. gadu. |
|
3. |
Laikā pēc 2028. gada Čehija attiecībā uz neto izdevumiem vēl drīkst novirzīties no maksimālajiem pieauguma tempiem, kuri noteikti Padomes ieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17., 19. vai 20. pantu, un tos pārsniegt, ja neto izdevumi, kas pārsniedz šos maksimālos pieauguma tempus, ir saistīti ar tāda militārā ekipējuma piegādi, par kuru līgumi ir noslēgti pirms 2028. gada beigām, un ja neto izdevumi nepārsniedz 2. punktā noteikto vispārējo ierobežojumu. |
|
4. |
Ievērojot Regulas (ES) 2024/1263 22. panta 7. punktu, novirzes no Padomes noteiktajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, kuras ir pieļaujamas saskaņā ar šo ieteikumu, netiks iegrāmatotas Čehijas kontroles kontā kā debets. |
|
5. |
Lai papildu izdevumiem nodrošinātu pareizu iegrāmatošanu, Čehija iekļauj faktiskos un plānotos datus par kopējiem aizsardzības izdevumiem (COFOG 02. nodaļa), tostarp aizsardzības investīcijām (COFOG 02. nodaļa, P.51), un visiem izdevumiem, kas jāfinansē no SAFE aizdevumiem, kuri nav ietverti COFOG 02. nodaļā:
|
Šis ieteikums ir adresēts Čehijai.
Luksemburgā, 2026. gada 9. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. HARRIS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (OV L, 2024/1263, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj), kopā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L, 209, 2.8.1997., 6. lpp., ELI:http://data.europa.eu/eli/reg/1997/1467/2024-04-30), un Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L, 306, 23.11.2011., 41. lpp., ELI:http://data.europa.eu/eli/dir/2011/85/2024-04-30).
(2) Neto izdevumi atbilstoši Regulas (ES) 2024/1263 2. pantā sniegtajai definīcijai ir visi valdības izdevumi, atskaitot i) procentu izdevumus, ii) diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, iii) izdevumus par Savienības programmām, ko pilnībā sedz Savienības fondu ieņēmumi, iv) valstu izdevumus par Savienības finansēto programmu līdzfinansēšanu, v) bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus un vi) vienreizējos un citus pagaidu pasākumus.
(3) Padomes Ieteikums (2025. gada 21. janvāris), ar ko apstiprina Čehijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu (OV C, C/2025/666, 10.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/666/oj).
(4) Padomes Ieteikums (2025. gada 8. jūlijs), ar ko Čehijai ļauj novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, kurus noteikusi Padome saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263 (Valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana) (OV C, C/2025/3962, 20.8.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3962/oj).
(5) Tā kā Čehija gūst labumu no elastības saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu, novērtējumā par atbilstību uzmanība tika pievērsta neto izdevumu pieauguma salīdzinājumam ar Padomes ieteiktajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem kumulatīvā izteiksmē.
(6) COM(2026) 200 final un Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2026)200 “Fiskālās statistikas tabulas, kurās sniegti pamatdati, kas ir būtiski dalībvalstu budžeta politikas novērtēšanai”, 3.6.2026.
(7) Padomes Ieteikums par Čehijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku (OV C, C/2025/3977, 20.8.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3977/oj).
(8) Padomes Ieteikums par Čehijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku (OV C, C/2026/3916, 1.9.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/3916/oj).
(9) Dalībvalstīm un Ekonomikas un finanšu komitejai nosūtītie iepriekšējie norādījumi ietver tehnisko informāciju i) ar korekcijas perioda pagarinājumu un bez tā (attiecīgi par 4 un 7 gadiem) un ii) ar deficīta noturības nosacījumu un bez tā. Tie ietver arī galvenos sākotnējos nosacījumus un Komisijas vidēja termiņa valdības parāda prognozēšanas sistēmas pamatā esošos pieņēmumus. Tehniskā informācija tika aprēķināta, pamatojoties uz metodiku, kas aprakstīta Komisijas 2023. gada parāda ilgtspējas pārskatā (https://economy-finance.ec.europa.eu/publications/debt-sustainability-monitor-2023_en) un tā turpmākajos precizējumos, par ko vienojās parāda atmaksājamības analīzes darba grupā. Tās pamatā ir Eiropas Komisijas 2026. gada rudens prognoze un tās vidēja termiņa pagarinājums līdz 2035. gadam, un ilgtermiņa IKP pieaugums un novecošanas izmaksas atbilst Komisijas un Padomes kopīgajam 2024. gada ziņojumam par novecošanu (https://economy-finance.ec.europa.eu/publications/2024-ageing-report-economic-and-budgetary-projections-eu-member-states-2022-2070_en).
(10) https://economy-finance.ec.europa.eu/economic-surveillance-eu-member-states/country-pages-including-country-reports/czechia/fiscal-surveillance-czechia_en.
(11) Regulas (ES) 2024/1263 8. pantā noteiktais deficīta noturības nosacījums ir šāds: strukturālās primārās bilances ikgadējais uzlabojums ir 0,4 procentpunkti (vai 0,25 procentpunkti, ja korekcijas periods tiek pagarināts), līdz strukturālais deficīts ir mazāks par 1,5 % no IKP.
(12) Sk. Eiropas Komisijas paziņojumu “ES Konkurētspējas kompass” (2025. gada 29. janvāris, COM(2025) 30 final).
(13) Padomes Ieteikums par Čehijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku (OV C, C/2026/3916, 1.9.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/3916/oj).
(14) Vispārējās valdības izdevumi aizsardzībai saskaņā ar Starptautisko valdības funkciju klasifikāciju (COFOG).
(15) Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/479/2014-09-01).
PIELIKUMS
Neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi (gada un kumulatīvie pieauguma tempi nominālā izteiksmē)
Čehija
|
Gadi |
2027 |
2028 |
2029 |
2030 |
|
|
Pieauguma tempi (%) |
Gadā |
5,4 |
2,7 |
2,4 |
2,2 |
|
Kumulatīvi (*1) |
12,1 |
15,2 |
17,9 |
20,5 |
|
|
(*1) Kumulatīvos pieauguma tempus aprēķina, par bāzes gadu pieņemot 2025. gadu. Kumulatīvos pieauguma tempus izmanto, veicot ikgadējo uzraudzību par kontroles konta ex post atbilstību. Piezīme. Attiecībā uz 2026. gadu Padomes 2025. gada 21. janvāra ieteikumā noteiktie maksimālie gada un kumulatīvie neto izdevumu pieauguma tempi joprojām ir aktuāli, un Komisijai, pamatojoties uz izpildes datiem, būs jāveic to atbilstības novērtējumi. |
|||||
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/5421/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)