1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Veikkaus Oy lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2025. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 829/2025‑4 (turpmāk – apstrīdētais lēmums).

Tiesvedības priekšvēsture

2

2024. gada 27. augustā prasītāja iesniedza EUIPO pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “FOR BETTER GAMING – VEIKKAUS” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

3

Reģistrācijai pieteiktā zīme tostarp aptver pakalpojumus, kas ietilpst 35., 41. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nīcas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–

35. klase: “Komerckonsultāciju pakalpojumi; datorprogrammatūru, ar datorspēlēm saistītu izklaides programmatūru, lejupielādējamu programmatūru, elektronisko spēļu programmatūru un lejupielādējamu videospēļu mazumtirdzniecības pakalpojumi; interaktīvu multivides elementus saturošu datorspēļu programmatūras, kā arī mobilo tālruņu, viedtālruņu, planšetdatoru un citu mobilo elektronisko ierīču spēļu programmatūras mazumtirdzniecības pakalpojumi; mobilo tālruņu, viedtālruņu, planšetdatoru un citu mobilo elektronisko ierīču lejupielādējamo spēļu programmatūras mazumtirdzniecības pakalpojumi; datorspēles saturošu lietotņu mazumtirdzniecības pakalpojumi; virtuālo spēļu un spēļu programmatūras mazumtirdzniecības pakalpojumi; datoru un videospēļu paplašinājumu un komponentu mazumtirdzniecības pakalpojumi”;

–

41. klase: “Izklaide; sacensību organizēšana un prezentācija; televīzijas izklaide; tiešsaistes izklaides pakalpojumi; spēļu pakalpojumu sniegšana [tieši informātikas tīklos]; tiešsaistes spēļu nodrošināšana internetā; ar derībām saistīti spēļu pakalpojumi; derību pakalpojumi; tiešsaistes derību pakalpojumi; ar zirgu derībām saistīti izklaides pakalpojumi; kazino, azartspēļu un loteriju pakalpojumi; loteriju organizēšana; sporta rezultātu pakalpojumi; spēļu zāļu pakalpojumi; ar spēlēm saistīti apmācības pakalpojumi; nelejupielādējamu elektronisko publikāciju nodrošināšana tiešsaistē; virtuālo spēļu pakalpojumi, kas tiek piedāvāti tiešsaistē no informātikas tīkla; virtuālās realitātes spēļu zāļu pakalpojumi”;

–

42. klase: “Spēļu projektēšanas pakalpojumi; kvalitātes testēšana, verifikācija un kontrole; zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi; datorprogrammatūras un tiešsaistes azartspēļu vietņu projektēšana, izstrāde un uzturēšana; tiešsaistes spēļu vietņu uzturēšana”.

4

Ar 2025. gada 11. marta lēmumu pārbaudītājs noraidīja pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz šā sprieduma 3. punktā minētajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar 7. panta 2. punktu.

5

2025. gada 7. maijā prasītāja iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.

6

Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas padome apmierināja apelācijas sūdzību attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

–

35. klase: “Komerckonsultāciju pakalpojumi”;

–

41. klase: “Nelejupielādējamu elektronisko publikāciju nodrošināšana tiešsaistē”;

–

42. klase: “Kvalitātes testēšana, verifikācija un kontrole; zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi”.

7

Savukārt Apelācijas padome noraidīja apelācijas sūdzību attiecībā uz pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un kas nav minēti šā sprieduma 6. punktā (turpmāk – attiecīgie pakalpojumi), pamatojoties uz to, ka minētajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, izpratnē. Tā būtībā uzskatīja, ka konkrētās sabiedrības daļas somu valodā runājošā daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi saprotot kā tādu, kas nozīmē “labākai azartspēlei – derībām, prognožu spēlēm”, un tā tiekot uztverta nevis kā attiecīgo pakalpojumu komerciālās izcelsmes norāde, bet gan kā reklāmas paziņojums saistībā ar tiem.

8

Visbeidzot Apelācijas padome nodeva lietu atpakaļ pārbaudītājam, lai tas saistībā ar konkrētajiem pakalpojumiem izvērtētu prasītājas pakārtoto pretenziju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 3. punktu.

Lietas dalībnieku prasījumi

9

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atteikta pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz aplūkotajiem pakalpojumiem;

–

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

10

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gadījumā, ja tiek rīkota tiesas sēde.

Juridiskais pamatojums

11

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kas lasīts kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpumu, jo Apelācijas padome esot kļūdaini secinājusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav raksturīgās atšķirtspējas attiecībā uz aplūkotajiem pakalpojumiem.

12

Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas. Saskaņā ar tās pašas regulas 7. panta 2. punktu tās 7. panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā.

13

Preču zīmes atšķirtspēja Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, ļauj identificēt kā konkrēta uzņēmuma preci un tātad nošķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, EU:C:2010:29, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

14

Preču zīmes atšķirtspēja Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā šo preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa (skat. spriedumu, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

15

Regulas Nr. 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi, kuriem nav atšķirtspējas, nespēj izpildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai ļautu patērētājam, kurš iegādājies ar preču zīmi aptverto preci vai pakalpojumu, nākamās iegādāšanās reizē izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja pieredze izrādās negatīva (skat. spriedumu, 2017. gada 28. jūnijs, Colgate‑Palmolive/EUIPO (“AROMASENSATIONS”), T‑479/16, nav publicēts, EU:T:2017:441, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

16

Tādu preču zīmju, kas sastāv no apzīmējumiem vai norādēm, kuras turklāt izmanto kā reklāmas saukļus, kvalitātes apzīmējumus vai izteikumus, kas mudina iegādāties preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas šīs preču zīmes, reģistrācija šādas izmantošanas dēļ pati par sevi nav aizliedzama (skat. spriedumu, 2024. gada 17. janvāris, Ilovepdf/EUIPO (“ILOVEPDF”), T‑60/23, nav publicēts, EU:T:2024:9, 37. punkts). Lai izvērtētu šādu preču zīmju atšķirtspēju, tām nav piemērojami striktāki kritēriji kā tie, kas ir piemērojami citiem apzīmējumiem (skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, EU:C:2010:29, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

17

No judikatūras arī izriet, ka, lai gan visas preču zīmes, ko veido apzīmējumi vai norādes, kuras turklāt izmanto kā reklāmas saukļus, kvalitātes norādes vai izteikumus, kas pamudina iegādāties ar šīm preču zīmēm apzīmētās preces vai pakalpojumus, lielākā vai mazākā mērā jau pēc definīcijas sniedz objektīvu, pat vienkāršu ziņojumu, tās tomēr var norādīt patērētājam uz attiecīgo preču vai pakalpojumu komerciālo izcelsmi. Tā tas it īpaši var būt gadījumā, ja šīm preču zīmēm var būt vairākas nozīmes, tās var ietvert vārdu spēli vai tikt uztvertas kā iztēles radītas, pārsteidzošas un negaidītas un līdz ar to ir iegaumējamas, tādējādi tās neaprobežojas ar parastu reklāmas vēstījumu, bet tām ir zināma oriģinalitāte vai izteiksme, kas konkrētajai sabiedrības daļai prasa minimālu interpretācijas piepūli vai ierosina kognitīvu procesu (skat. spriedumu, 2024. gada 13. novembris, DDCF/EUIPO (“SUSTAINABLE BY DESIGN”), T‑3/24, nav publicēts, EU:T:2024:811, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

18

Ņemot vērā šos apsvērumus, jāpārbauda, vai, kā apgalvo prasītāja, Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, kad tā secināja, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav raksturīgās atšķirtspējas attiecībā uz aplūkotajiem pakalpojumiem.

Par konkrēto sabiedrības daļu

19

Apelācijas padome norādīja, ka attiecīgie pakalpojumi ir paredzēti plašai sabiedrībai, kuras uzmanības līmenis ir vidējs, kā arī profesionāļiem, kuru uzmanības līmenis ir augstāks par vidējo (apstrīdētā lēmuma 24. un 25. punkts). Tā arī norādīja, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido vārdi angļu valodā un vārds somu valodā, un, konstatējusi, ka dažās dalībvalstīs, tostarp Somijā, angļu valodu plaši saprot, tā uzskatīja, ka tās vērtējums attiecas uz konkrētās sabiedrības daļas somu valodā runājošo daļu, kas sapratīs visu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementu nozīmi (apstrīdētā lēmuma 27. punkts).

20

Šie Apelācijas padomes vērtējumi, kurus prasītāja turklāt nav apstrīdējusi, ir jāapstiprina.

Par pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu

21

Vispirms Apelācijas padome norādīja, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido vārdiski elementi angļu valodā “for”, “better” un “gaming”, un, nošķirts ar domuzīmi, vārdisks elements somu valodā “veikkaus” (apstrīdētā lēmuma 28. punkts). Attiecībā uz šo vārdisko elementu nozīmi tā atsaucās uz definīcijām, kas izriet no pārbaudītāja iesniegtajām vārdnīcām, konstatējot, ka prasītāja tās nav apstrīdējusi. Turklāt tā norādīja, ka pēdējā minētā neapšauba pārbaudītāja izmantotās frāzes “for better gaming” nozīmi, proti, “labākai azartspēlei” (apstrīdētā lēmuma 29. punkts).

22

Turpinājumā Apelācijas padome izvērtēja prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, aplūkojot to kopumā, ir atšķirtspēja vārda “veikkaus” atšķirtspējas dēļ attiecībā uz somu valodā runājošo sabiedrību, jo šis vārds sabiedrības uztverē esot zaudējis savu sākotnējo nozīmi, proti, “derības” vai “prognožu spēle”, lai turpmāk tiktu konkrēti saistīts ar prasītājas uzņēmumu un tā pakalpojumiem un uztverts kā norāde uz to izcelsmi (apstrīdētā lēmuma 30. punkts).

23

Šajā ziņā Apelācijas padome uzskatīja, ka tā var izvērtēt reģistrācijai pieteikto preču zīmi un tajā ietverto vārdu “veikkaus” vienīgi no raksturīgās atšķirtspējas skatpunkta, jo prasītājas arguments par šīs preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju ir ticis izvirzīts pakārtoti (apstrīdētā lēmuma 31. punkts). Tā tostarp konstatēja, ka prasītājas iesniegtie pierādījumi nesniedz nekādu norādi par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vai vārda “veikkaus” raksturīgo atšķirtspēju (apstrīdētā lēmuma 31. punkts). Tā arī uzskatīja, ka fakts, ka preču zīmes, kas ietver šo vārdu, izmantošanas rezultātā ir ieguvušas atšķirtspēju, nepierāda, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt raksturīgā atšķirtspēja (apstrīdētā lēmuma 31. punkts).

24

Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka vārdam “veikkaus” azartspēļu jomā ir nozīme, kas norāda uz derībām un prognožu spēlēm, līdz ar to somu valodā runājošā sabiedrība reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztver kā tādu, kas nozīmē “labākām azartspēlēm – derībām, prognožu spēlēm” (apstrīdētā lēmuma 32. punkts). Tas, ka šīs preču zīmes angļu un somu valodas daļa ir nodalīta ar domuzīmi, nepiešķir ne tai atšķirīgu nozīmi, ne arī citādi ietekmē tās saprotamību minētajai sabiedrības daļai (apstrīdētā lēmuma 32. punkts).

25

Apelācijas padome arī uzskatīja, ka attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar azartspēlēm un derībām, reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav nedz divdomīga, nedz oriģināla un neietver nevienu elementu vai īpašību, kas varētu izraisīt kognitīvu procesu konkrētās sabiedrības daļas uztverē vai prasīt interpretācijas pūles. Tam esot uzreiz saprotama nozīme un acīmredzama saikne ar attiecīgajiem pakalpojumiem. Tā somu valodā runājošajai sabiedrībai sniedzot nepārprotamu reklāmas ziņojumu, kurā uzsvērtas šo pakalpojumu pozitīvās īpašības. Līdz ar to šī sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi vispirms uztverot kā reklāmas formulu, nevis kā minēto pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi (apstrīdētā lēmuma 33., 34. un 36. punkts).

26

Visbeidzot Apelācijas padome norādīja, ka, ņemot vērā prasītājas norādītās Eiropas Savienības preču zīmju un Somijas preču zīmju agrākās reģistrācijas, nevar tikt veikts atšķirīgs vērtējums (apstrīdētā lēmuma 39.–45. punkts).

27

Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā ir vienīgi ņēmusi vērā vārda “veikkaus” nozīmi ikdienas somu valodā, un tālab esot kļūdaini izvērtēta reģistrācijai pieteiktās preču zīmes raksturīgā atšķirtspēja, aplūkojot to kopumā. Tā norāda, ka somu valodā runājošā sabiedrība šo vārdu vairs neuztver tā sākotnējā nozīmē, bet kā tādu, kas konkrēti apzīmē tās uzņēmumu, kā arī tās piedāvāto pakalpojumu izcelsmi, līdz ar to tā klātbūtne reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē piešķir tai raksturīgo atšķirtspēju. Minētais vārds atbilstot tās komercnosaukumam, kā arī tās galvenajai preču zīmei, kura Somijā esot ieguvusi atšķirtspēju ilgstošas izmantošanas rezultātā un kurai Somijā esot plaša atpazīstamība vai pat reputācija. Savu apgalvojumu pamatojumam tā atsaucas uz apzīmējuma “VEIKKAUS” ierakstīšanu Somijas Preču zīmju reģistrā, divu agrāku Eiropas Savienības preču zīmju un Somijas preču zīmes, ko veido šis apzīmējums, reģistrāciju, pamatojoties uz izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, kā arī uz preču zīmju saimes, kas ietver arī minēto apzīmējumu, esību.

28

Prasītāja šajā kontekstā uzsver, ka preču zīmei, kas izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju, ir jāpiešķir tāda pati aizsardzība kā preču zīmei, kurai piemīt raksturīgā atšķirtspēja. Tā uzskata, ka, tā kā pat pirms reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma apzīmējums “VEIKKAUS” ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā attiecībā uz precēm un pakalpojumiem azartspēļu jomā, jāuzskata, ka tas ir visas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sastāvdaļa, kam ir atšķirtspēja, un pret to ir jāizturas tāpat kā pret jebkuru citu elementu, kam piemīt raksturīgā atšķirtspēja.

29

Turklāt prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevar uzskatīt par vienkāršu reklāmas formulu. Tā norāda, ka šo preču zīmi veido divi elementi, proti, sauklis “for better gaming”, kas ar domuzīmi saistīts ar galveno preču zīmi “VEIKKAUS”, kurai piemīt atšķirtspēja un ar kuras palīdzību reģistrācijai pieteiktā preču zīme, aplūkojot to kopumā, skaidri pilda preču zīmes galveno funkciju. Tāpat tā uzsver, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē galvenā preču zīme “VEIKKAUS” ir attēlota neatkarīgi, no saukļa to nošķirot ar domuzīmi. Tātad reģistrācijai pieteiktā preču zīme no gramatiskā viedokļa neveidojot “kopumu”, kurā vārds “veikkaus” ietverts atbilstoši tā sākotnējai nozīmei somu valodā. Citējot Eiropas Savienības preču zīmju un Somijas preču zīmju piemērus, kuros apvienota uzņēmuma galvenā preču zīme, kas nošķirta ar domuzīmi, ar saukli, kā, piemēram, “PAULIG – THIS CUP COUNTS”, “ASSA ABLOY – CREDENTIALS AS A SERVICE”, “TEFEL – KUN RAPEUS RATKAISE” un “BALLERINA – TÄYTETTÄ TULVILLAAN”, tā piebilst, ka konkrētā sabiedrības daļa ir pieradusi sastapties tirgū ar šādām kombinācijām, un uzreiz saprot, ka tās kalpo, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu komerciālo izcelsmi.

30

Prasītāja atsaucas arī uz faktu, ka tai pieder divas Somijas preču zīmes “PAREMMAN PELIN PUOLESTA – VEIKKAUS” un “VEIKKAUS – ILOA ELÄMÄÄN”, kas strukturētas līdzīgi reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, no kurām pirmā turklāt aptver tos pašus pakalpojumus kā attiecīgie pakalpojumi. Somijas Rūpnieciskā īpašuma birojs esot uzskatījis, ka šīm preču zīmēm, aplūkojot tās kopumā, piemīt raksturīgā atšķirtspēja. Tomēr EUIPO Apelācijas padome tās neesot pienācīgi ņēmusi vērā.

31

EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.

32

Vispirms jānorāda, ka prasītāja tikai pakārtoti ir apgalvojusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē, līdz ar to, tā kā pārbaudītājs šajā ziņā nav pieņēmis lēmumu, Apelācijas padome šo jautājumu nav izskatījusi. Lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka galvenais šajā lietā izvirzītais jautājums ir par to, kāda nozīme attiecīgā gadījumā, izvērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes raksturīgo atšķirtspēju šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, jāpiešķir apstāklim, ka vārdiskais elements “veikkaus”, kas tajā ir ietverts, iepriekš ticis reģistrēts kā preču zīme, pamatojoties uz atšķirtspēju, kas iegūta tā izmantošanas rezultātā.

33

Pirmām kārtām, jāapstiprina Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru somu valodā runājošā sabiedrība reģistrācijai pieteikto preču zīmi tās burtiskajā nozīmē uztvers kā tādu, kas azartspēļu jomā nozīmē “labākām azartspēlēm – derības, prognožu spēles”. Šo vērtējumu apstiprina definīcijas, kuras izriet no apstrīdētā lēmuma 2. punktā minētajām vārdnīcām un ko prasītāja nav apstrīdējusi un no kurām it īpaši izriet, ka somu valodas vārds “veikkaus” norāda uz derībām un prognožu spēlēm.

34

Tāpat kā to dara Apelācijas padome, jākonstatē, ka pieteiktās preču zīmes pirmās daļas, kas sastāv no angļu valodas vārdu grupas “for better gaming”, atdalīšana, izmantojot domuzīmi, no šīs preču zīmes otrās daļas, kuru veido somu valodas vārds “veikkaus”, pati par sevi nav pietiekama, ne lai piešķirtu minētajai preču zīmei nozīmi, kas atšķiras no tās, kura izriet no tās gramatiskās nozīmes, kāda norādīta šā sprieduma 33. punktā, ne arī lai mainītu tās saprotamību somu valodā runājošajai sabiedrībai.

35

Otrām kārtām, prasītāja nevar pārmest Apelācijas padomei, ka tā ir ņēmusi vērā vārda “veikkaus” burtisko nozīmi somu valodā, kas atgādināta šā sprieduma 33. punktā, lai secinātu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, aplūkotai kopumā, nav raksturīgās atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

36

Konkrētāk, Vispārējā tiesa nevar piekrist prasītājas apgalvojumam, saskaņā ar kuru Apelācijas padomei esot bijis jāuzskata, ka vārdiskā elementa “veikkaus” esība reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē tai, aplūkojot to kopumā, piešķir raksturīgo atšķirtspēju tikai tādēļ, ka šis elements ir agrāka preču zīme, kas reģistrēta, pamatojoties uz atšķirtspēju, kura iegūta izmantošanas rezultātā un kurai ir būtiska atpazīstamība Somijā.

37

Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas 2017/1001 7. panta struktūrā ir skaidri nošķirtas apzīmējuma raksturīgās īpašības, no vienas puses, un tā īpašības, kas iegūtas, izmantojot to tirgū, no otras puses. Minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz apzīmējumam raksturīgo atšķirtspēju, savukārt 7. panta 3. punkts reglamentē iegūto atšķirtspēju. Reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma faktiskā izmantošana un tā reputācija ir jāizvērtē tikai saistībā ar Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta piemērošanu (skat. spriedumu, 2022. gada 30. marts, Daimler/EUIPO (Trīsstaru zvaigžņu uz melna fona attēls I), T‑277/21, nav publicēts, EU:T:2022:194, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru reģistrācijai pieteiktās preču zīmes faktiskai izmantošanai nevar būt nekādas ietekmes uz tās raksturīgo atšķirtspēju, kas jāvērtē, ņemot vērā tikai tās attēlu, kas iesniegts kopā ar reģistrācijas pieteikumu (skat. spriedumu, 2022. gada 2. marts, Distintiva Solutions/EUIPO – Makeblock (“Makeblock”), T‑86/21, nav publicēts, EU:T:2022:107, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Šis princips ir piemērojams arī tad, ja ir norādīts nevis uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes faktisku izmantošanu kopumā, bet gan uz to veidojoša elementa faktisku izmantošanu.

40

Tādējādi lietā, kurā pasludināts 2022. gada 30. marta spriedums “Trīsstaru zvaigžņu uz melna fona attēls I” (T‑277/21, nav publicēts, EU:T:2022:194), Vispārējai tiesai bija jālemj par raksta apzīmējuma, ko veido atkārtoti elementi baltas krāsas trīsstaru zvaigžņu formā, kas izvietotas režģī uz melna fona, raksturīgo atšķirtspēju Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāja it īpaši norādīja, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, neņemot vērā citas tādas tai piederošās preču zīmes “atpazīstamību”, kuras raksturīgie elementi ir pārņemti attiecīgajā apzīmējumā, jo tā attēlo “trīsstaru zvaigzni aplī”. Minētā sprieduma 26. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka “[prasītāja] nevar lietderīgi atsaukties ne uz to, ka tā faktiski un konkrēti esot izmantojusi reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ne uz citas preču zīmes, kas atšķiras no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, atpazīstamību”.

41

Tāpat lietā, kurā pasludināts 2024. gada 13. marta spriedums Quality First/EUIPO (“MORE‑BIOTIC”) (T‑243/23, nav publicēts, EU:T:2024:162), Vispārējā tiesā tika celta prasība par Apelācijas padomes lēmumu atteikt vārdiska apzīmējuma “MORE‑BIOTIC” reģistrāciju, pamatojoties uz to, ka tam nav raksturīgās atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Minētā sprieduma 44. punktā Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, saskaņā ar kuru “tās preces, kas tiek tirgotas ar apzīmējumu “MORE”, ir arvien vairāk pazīstamas tirgū”, norādot, ka ar minētā apzīmējuma starpniecību tā “būtībā norāda uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes faktisko izmantošanu”.

42

Ja, kā šajā lietā, prasītājs atsaucas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, šajā ziņā nepiekrītot EUIPO vērtējumam, tieši prasītājam jāsniedz konkrētas un pamatotas norādes, kas pierāda, ka šai preču zīmei ir raksturīgā atšķirtspēja (skat. spriedumu, 2013. gada 3. jūlijs, Airbus/ITSB (“NEO”), T‑236/12, EU:T:2013:343, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Pierādījumiem, lai tie palīdzētu konstatēt preču zīmes atšķirtspēju Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir jāpierāda, ka patērētājiem nav bijis jāiepazīstas ar preču zīmi izmantošanas rezultātā, bet ka tā tiem nekavējoties ļauj atšķirt preces un pakalpojumus, kam tā bija pievienota, no konkurējošo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem (spriedums, 2004. gada 7. oktobris, Mag Instrument/ITSB, C‑136/02 P, EU:C:2004:592, 50. punkts).

44

Taču šajā lietā prasītāja uzskata, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Visa tās argumentācija ir balstīta uz apstākli, ka vārdiskais elements “veikkaus” ir ieguvis atšķirtspēju pēc tam, kad konkrētā sabiedrības daļa ir tikusi iepazīstināta ar šo elementu tās komercdarbības ietvaros. Šādi rīkodamās, tā necenšas pierādīt, ka minētais elements, ne a fortiori reģistrācijai pieteiktā preču zīme, aplūkojot to kopumā, tiktu uztverta kā atšķirtspējīga to raksturīgo īpašību dēļ neatkarīgi no jebkādas iepriekšējas izmantošanas tirgū.

45

Šajā ziņā jāapstiprina apstrīdētā lēmuma 31. punktā ietvertais Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru pierādījumi, ko prasītāja iesniegusi procesā EUIPO un kas it īpaši attiecas uz tās komercdarbības apjomu, tās apgrozījumu, kā arī tās rezultātiem, nesniedz nekādu informāciju par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vai vārdiskā elementa “veikkaus” raksturīgo atšķirtspēju. Turklāt pati prasītāja prasības pieteikumā atzīst, ka tās iesniegto pierādījumu mērķis nav pierādīt, ka šim vārdiskajam elementam piemīt raksturīgā atšķirtspēja. Tā arī nav sniegusi ne tādus pierādījumus kā vārdnīcas izvilkums, kas ļautu konstatēt, ka vārds “veikkaus” ar tā nozīmi attiektos uz tās uzņēmumu, ne arī pierādījumus, kas pierādītu, ka šis vārds ikdienas valodā vairs netiks izmantots, lai aprakstītu derības un prognozes spēles.

46

Kā pamatoti norāda EUIPO, piekrist prasītājas tēzei no metodoloģiskā viedokļa nozīmētu abstrahēties no Regulā 2017/1001 paredzētās fundamentālās atšķirības starp tās 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto raksturīgās atšķirtspējas vērtējumu un tās 7. panta 3. punktā paredzētās izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas vērtējumu. Ja piekristu šai tēzei, būtu jāuzskata, ka pietiek ar to, ka vārdiskais elements izmantošanas rezultātā ir ieguvis atšķirtspēju un ir pārņemts preču zīmē, kas sastāv no vairākiem reģistrācijai pieteiktajiem elementiem, lai šo preču zīmi varētu uzskatīt par tādu, kam piemīt atšķirtspēja.

47

Šajā kontekstā prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz principu, saskaņā ar kuru preču zīmei, kas izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē, ir jāsaņem tāda paša līmeņa aizsardzība kā preču zīmei, kurai piemīt raksturīgā atšķirtspēja šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Proti, kā pamatoti norāda EUIPO, šis princips attiecas tikai uz aizsardzību, kas piešķirta jau reģistrētām preču zīmēm, nevis uz pārbaudes nosacījumiem pirms preču zīmes reģistrācijas.

48

Prasītājas argumentam par apstākli, ka tā ir preču zīmju, kas ietver vārdisku elementu “veikkaus”, saimes īpašniece, arī nav nozīmes. Šajā ziņā saskaņā ar judikatūru preču zīmju saimes jēdziens ietilpst nevis absolūtajos atteikuma pamatos, bet tikai relatīvajos atteikuma pamatos, līdz ar to Apelācijas padomei bija jāizvērtē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja, ņemot vērā tās raksturīgās īpašības, bet neņemot vērā citas, iespējams, līdzīgas preču zīmes, kuru īpašniece bija prasītāja (skat. spriedumu, 2025. gada 24. septembris, Quality First/EUIPO (“CRAVE NO MORE”), T‑33/25, nav publicēts, EU:T:2025:886, 31. punkts).

49

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padome, lai izvērtētu, vai šai preču zīmei piemīt raksturīgā atšķirtspēja, pamatoti ir ņēmusi vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes burtisko nozīmi, ko somu valodā runājošā konkrētā sabiedrības daļa saprot kā tādu, kas nozīmē “labākām azartspēlēm – derībām, prognožu spēlēm”.

50

Lai apšaubītu Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru, pamatojoties uz šo nozīmi, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei somu valodā runājošajai konkrētajai sabiedrības daļai esot tieša saikne ar attiecīgajiem pakalpojumiem un tā to uztverot kā tādu, kas sniedz reklāmas vēstījumu, kurā izceltas šo pakalpojumu pozitīvās īpašības, nevis kā to komerciālās izcelsmes norādi, prasītāja būtībā izvirza divus argumentus, kuriem nevar piekrist.

51

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav sauklis, “ko izmanto izolēti”, bet gan izriet no saukļa, proti, “for better gaming”, kombinācijas ar vārdisko elementu “veikkaus”, kas veido tās galveno preču zīmi un kam ir atšķirtspēja, līdz ar to, aplūkojot to kopumā, reģistrācijai pieteiktā preču zīme netiekot uztverta kā vienkārša reklāmas formula. Tomēr šis apgalvojums ir tikai prasītājas iepriekš izvirzīto un jau noraidīto argumentu atkārtojums.

52

Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, tas, ka starp frāzi “for better gaming” un vārdisko elementu “veikkaus” ir domuzīme, nekādi neizslēdz, ka somu valodā runājošā sabiedrība reģistrācijai pieteikto preču zīmi varētu uztvert kā reklāmas vēstījumu saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem. Kā konstatēts iepriekš, vārdiskais elements “veikkaus”, kas somu valodā tiek saprasts burtiski, norāda uz jēdzienu, kas pilnībā saskan ar pirms tā esošo frāzi, līdz ar to reģistrācijai pieteiktā preču zīme no šīs sabiedrības viedokļa veido loģisku kopumu, kas pauž šādu vēstījumu.

53

Otrkārt, attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmju un Somijas preču zīmju piemēriem, uz kuriem atsaucas prasītāja un kuros uzņēmuma galvenā preču zīme ar saukli ir apvienota ar domuzīmi (skat. šā sprieduma 29. punktu), jākonstatē, ka prasītāja norāda uz strukturālu līdzību starp tās minētajām preču zīmēm un reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Tomēr ar šādu līdzību nepietiek, lai konstatētu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt raksturīgā atšķirtspēja, jo šis vērtējums ir jāveic, ņemot vērā attiecīgā apzīmējuma raksturīgās īpašības. Taču prasītājas argumentācija joprojām ir balstīta uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru ar to, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir ietverts vārdiskais elements “veikkaus”, kas atbilst tās galvenajai preču zīmei, kura izmantošanas rezultātā tā ir ieguvusi atšķirtspēju, pietiek, lai reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, aplūkojot to kopumā, piešķirtu raksturīgo atšķirtspēju.

54

Trešām kārtām, par prasītājas argumentu, kas balstīts uz Somijā reģistrētajām agrākajām preču zīmēm “PAREMMAN PELIN PUOLESTA – VEIKKAUS” un “VEIKKAUS – ILOA ELÄMÄÄN”, jāatgādina, ka Eiropas Savienības preču zīmju sistēma ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas (skat. spriedumu, 2018. gada 6. septembris, Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise/EUIPO, C‑488/16 P, EU:C:2018:673, 72. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrējamība jāizvērtē, pamatojoties tikai uz atbilstošo Savienības tiesisko regulējumu. EUIPO un attiecīgajā gadījumā Savienības tiesai nav saistošs dalībvalsts vai trešās valsts līmenī pieņemts lēmums, ar ko atzīst šī paša apzīmējuma spēju tikt reģistrētam kā valsts preču zīmei (skat. spriedumu, 2010. gada 11. maijs, Abadía Retuerta/ITSB (“CUVÉE PALOMAR”), T‑237/08, EU:T:2010:185, 137. punkts un tajā minētā judikatūra). Tas tā ir arī gadījumā, ja šāds lēmums pieņemts valstī, kas ietilpst tajā lingvistiskajā zonā, no kuras cēlies attiecīgais vārdiskais apzīmējums (skat. spriedumu, 2007. gada 14. jūnijs, Europig/ITSB (“EUROPIG”), T‑207/06, EU:T:2007:179, 42. punkts).

55

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Apelācijas padome ir pamatoti secinājusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav nekādas atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

56

No tā izriet, ka vienīgais pamats un līdz ar to prasība ir jānoraida kā nepamatota.

Par tiesāšanās izdevumiem

57

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

58

Lai gan prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, EUIPO ir lūdzis piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai tiesas sēdes notikšanas gadījumā. Tā kā tiesas sēde nav rīkota, jānolemj, ka savus tiesāšanās izdevumus katrs lietas dalībnieks sedz pats.

1)

Prasību noraidīt.

2)

Katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.