European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija C


C/2023/994

14.11.2023

PADOMES IETEIKUMS

(2023. gada 13. novembris),

ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO)

(C/2023/994)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 46. panta 6. punktu,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi un ieteikumi par to ieguldījumu izvērtēšanu, ko iesaistītās dalībvalstis sniegušas nolūkā izpildīt saistības, par kurām panākta vienošanās, saskaņā ar minētā lēmuma 6. pantā aprakstīto mehānismu.

(2)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 6. panta 3. punktā ir paredzēts, ka uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) iesniegtā PESCO gada pārskata pamata Padomei reizi gadā ir jāpārskata, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt ciešākās saistības, kas ir minētas minētā lēmuma 3. pantā.

(3)

Padomes 2020. gada 20. novembra secinājumu par PESCO stratēģisko pārskatu (2020) pielikuma 1. papildinājumā ir norādīts, ka katru gadu līdz jūlijam Augstajam pārstāvim ir jāiesniedz gada pārskats par PESCO īstenošanu, lai Padome pēc iesaistīto dalībvalstu progresa novērtēšanas pieņemtu ieteikumu līdz attiecīgā gada novembrim izpildīt saistības, ko iesaistītās dalībvalstis uzņēmušās PESCO ietvaros. Padomes Ieteikuma (2018. gada 6. marts) par ceļvedi PESCO īstenošanai (2) 16. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības Militārajai komitejai (ESMK) būtu jāsniedz Politikas un drošības komitejai militāras konsultācijas un ieteikumi, lai tā varētu sagatavot Padomes pārskatu par to, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt ciešākās saistības.

(4)

Padomes Ieteikuma (2021. gada 16. novembris) par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus un atceļ 2018. gada 15. oktobra ieteikumu (3) (2021. gada 16. novembra ieteikums) 26. punktā ir paredzēts, ka iesaistītās dalībvalstis attiecīgi pārskatīs un atjauninās savus valsts īstenošanas plānus (VĪP) un līdz 2022. gada 10. martam saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 3. panta 2. punktu iesniegs tos PESCO sekretariātam, un pēc tam katru gadu līdz tam pašam datumam, ņemot vērā minētā lēmuma 6. panta 3. punktā izklāstīto novērtēšanas procesu. Katru otro gadu VĪP būtu jāpievieno augsta līmeņa politisks paziņojums, kurā iesaistītās dalībvalstis varētu izklāstīt galvenos sasniegumus, norādīt specifiskas valsts prioritātes un dalīties pieredzē par plānošanu un ieguldījumu visu ciešāko saistību izpildē.

(5)

2021. gada 16. novembra ieteikuma 28. punktā ir paredzēts, ka Augstajam pārstāvim minētais ieteikums būtu jāņem vērā gada pārskatā par PESCO, sākot no 2022. gada, kas palīdzēs novērtēt, kā katra iesaistītā dalībvalsts ir izpildījusi ciešākās saistības.

(6)

Padome 2022. gada 21. martā pieņēma Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, un 2023. gada 20. martā Augstais pārstāvis iesniedza savu gada ziņojumu par Stratēģiskā kompasa īstenošanu, kurā viņš mudināja dalībvalstis uz pastāvīgu un stabilu politisko iesaisti, lai PESCO sasniegtu savus mērķus un atbalstītu Stratēģiskā kompasa īstenošanu.

(7)

Padome 2023. gada 23. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/1015 (4), ar kuru apstiprināja Dānijas dalību PESCO un grozīja Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu.

(8)

Augstais pārstāvis 2023. gada 25. jūlijā Padomei sniedza savu gada pārskatu par stāvokli PESCO īstenošanā (“gada pārskats”), tostarp par to, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar savu atjaunināto un pārskatīto VĪP.

(9)

Tādēļ Padomei, balstoties uz minēto, būtu jāpieņem ieteikums, ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības PESCO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I.   Mērķis un tvērums

1.

Šā ieteikuma mērķis ir novērtēt iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu 20 ciešāko saistību izpildē, kuras tās ir uzņēmušās PESCO ietvaros. Novērtējuma pamatā ir Augstā pārstāvja 2023. gada 25. jūlijā iesniegtais gada pārskats un VĪP, ar kuriem iesaistītās dalībvalstis iepazīstināja 2023. gadā.

II.   Konstatējumi un ieteikumi

2.

Pamatojoties uz gada pārskatu, Padome uzsver, ka iesaistītās dalībvalstis ir pastiprinājušas savus centienus, lai izpildītu ciešākās saistības, tostarp ar PESCO projektiem, kuri gūst progresu visās attiecīgajās jomās. Turklāt Padome atzīmē, ka šāgada gada pārskats atspoguļo pirmās sekas, ko notiekošais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu radījis iesaistīto dalībvalstu drošības un aizsardzības politikai un projektiem. To ilustrē sākotnējas izmaiņas iesaistīto dalībvalstu esošajos plānos ar mērķi nodrošināt spējas, kas vajadzīgas augstas intensitātes karadarbībai, tostarp stratēģiskos veicinātājus, to nodoms pielāgot valsts aizsardzības industriālo politiku un stratēģijas un to ciešākā sadarbība ar mērķi atvieglot pārrobežu militāro transportu Eiropā, tostarp uzņēmējvalsts atbalstu. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā PESCO ir svarīgs ietvars sadarbībai aizsardzības jomā un iesaistīto dalībvalstu aizsardzības spēju uzlabošanai, kurš ir elastīgs un pielāgojams un kuru vienlaikus joprojām virza dalībvalstis. Padome atzinīgi vērtē Dānijas kā divdesmit sestā dalībvalsts dalību, kas ir skaidrs zīme tam, ka PESCO joprojām ir svarīga. Spēcīgāka un spējīgāka Savienības drošības un aizsardzības jomā dos pozitīvu ieguldījumu globālajā un transatlantiskajā drošībā un papildina NATO, kas joprojām ir tās locekļu kolektīvās aizsardzības pamats.

3.

PESCO ietvars savu vērtību apliecina arī jauno drošības izaicinājumu risināšanā. Iesaistīto dalībvalstu pastiprinātais ieguldījums PESCO saistību izpildē ir sācis atspoguļot būtiski mainītās drošības vides ietekmi visās piecās jomās: izdevumi, plānošana, operacionālā dimensija, spēju nepietiekamības novēršana un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) stiprināšana. Lai gan VĪP būtiskas pārmaiņas vēl nav manāmas, Padome atzīmē, ka iesaistītās dalībvalstis savos esošajos plānos iestrādā sākotnējas izmaiņas, lai nodrošinātu spējas, kas vajadzīgas augstas intensitātes karadarbībai, tostarp stratēģiskos veicinātājus. Saskaroties ar izaicinājumiem, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ar vairākiem PESCO projektiem ir veikti pasākumi, kuru mērķis ir strauji palielināt iesaistīto dalībvalstu rīcībā esošo spēju pieejamību un efektivitāti. Starp šādiem projektiem ir bezpilota lidaparātu sistēmu apkarošana, medicīniskais atbalsts un jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzība.

Progress piecās saistību jomās

4.

Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā Padome atzinīgi vērtē ciešāku sadarbību PESCO ietvarā un uzlabojumus visās saistību jomās. Tajā pašā laikā tā atzīst, ka ir vajadzīgs turpmāks progress, lai līdz PESCO otrā sākumposma beigām 2025. gadā izpildītu visas saistības.

5.

Šajā nolūkā Padome uzsver, ka:

a)

iesaistītās dalībvalstis ir turpinājušas palielināt savus aizsardzības izdevumus, 2023. gadā sasniedzot 12 % pieaugumu, un 2024.–2025. gadā tiek prognozēts turpmāks pieaugums. Turklāt 25 % no kopējiem aizsardzības izdevumiem, kas 2022. gadā tika piešķirti aizsardzības investīcijām, tika izmantoti, lai paātrinātu nepieciešamo spēju iepirkšanu un krājumu papildināšanu ar galvenokārt standarta preču iepirkumu, cenšoties rast tūlītējus risinājumus, un arī tie dod labumu EDTIB. Atgādinot Versaļas programmu un Stratēģisko kompasu, Padome atkārtoti uzsver, ka ir vairāk un efektīvāk jāatvēl līdzekļi aizsardzībai un jāuzlabo spēju attīstība un plānošana Eiropas Savienībā, lai varētu labāk reaģēt uz operatīvo situāciju un jauniem apdraudējumiem un izaicinājumiem. Tajā pašā laikā Padome aicina visas iesaistītās dalībvalstis pielikt kopīgas pūles, lai apturētu aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju izdevumu samazināšanos no 1,7 % līdz 1,1 %, kas ir krietni zem 2 % kolektīvā rādītāja, un tos palielināt. Iesaistīto dalībvalstu prioritātei arī turpmāk vajadzētu būt pētniecības, tehnoloģiju, izstrādes un inovācijas veicināšanai, kā arī iegādei – jo īpaši kopīgi starp dalībvalstīm –, vienlaikus panākot pareizo līdzsvaru starp ilgtermiņa inovāciju nākotnes spēju vajadzībām un pienācīgu militārā ekipējuma un krājumu daudzumu, – arī lai stiprinātu EDTIB;

b)

iesaistītās dalībvalstis ir panākušas dažus uzlabojumus ES spēju attīstības rīku un iniciatīvu izmantošanā par atsaucēm valstu procesos. Šajā sakarā tās tiek mudinātas pilnībā izmantot ES prioritāšu noteikšanas rīkus un iniciatīvas, jo īpaši ES Spēju attīstības plānu (CDP), kas ir viens no centrālajiem atsauces punktiem ES spēju attīstībai, ņemot vērā pamatmērķa procesu spēju plānošanai, un visām ar aizsardzību saistītajām ES iniciatīvām un instrumentiem, kā arī koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību (CARD) ieteikumus, lai informētu valsts spēju plānotājus, tādējādi atbalstot iesaistīto dalībvalstu centienus pēc iespējas tuvināt savus aizsardzības plānus. Padome atgādināja, ka tad, ja prasības pārklājas, tiek un joprojām tiks nodrošināta rezultātu saskaņotība starp CDP un CARD, no vienas puses, un attiecīgajiem NATO procesiem, piemēram, NATO aizsardzības plānošanas procesu, no otras puses, vienlaikus ņemot vērā abu organizāciju atšķirīgo būtību un to attiecīgos pienākumus un dalību tajās;

c)

lai novērstu joprojām pastāvošās nepilnības, kuras būtu steidzami jānovērš, iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas palielināt savu ieguldījumu notiekošajās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) militārajās misijās un operācijās, kā arī visaptverošajā datubāzē, kas ir balstīta uz ES kaujas grupu rotāciju plānu, ātrās reaģēšanas datubāzi un spēku elementu sarakstiem un kas ir būtisks elements ES ātrās izvēršanas spēju (ES RDC) arhitektūrā, vienlaikus ņemot vērā vienoto spēku principu. Turklāt, atgādinot par pamatmērķa procesu, iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas konkrētāk pievērsties stratēģisko spēju nepietiekamībai, proti, augstas ietekmes spēju mērķiem. Turklāt iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāpabeidz atkārtotā novērtēšana attiecībā uz militāro KDAP misiju un operāciju, militāro mācību un ES RDC kopējo izmaksu tvērumu un definīciju, lai 2023. gadā panāktu politisku vienošanos. Pēc iespējas drīz būtu jāpabeidz darbs pie tā, lai noteiktu parametrus taisnīgai ieguldījumu daļai militārajās misijās un operācijās, kā prasīts 2021. gada 16. novembra ieteikumā;

d)

iesaistītās dalībvalstis, novēršot spēju nepilnības, vēl nav piešķīrušas pietiekamu prioritāti Eiropas sadarbības pieejai. Atzinīgi vērtējot to, ka iesaistītās dalībvalstis arvien vairāk pēta ES sadarbības iespējas risināt steidzamas vajadzības un palielināt aizsardzības spēju pieejamību un efektivitāti, Padome tās mudina vairāk investēt un izmantot pieaugošos aizsardzības budžetus arī tam, lai investētu Eiropas sadarbības risinājumos nolūkā novērst spēju nepilnības, tādējādi veicinot saskaņotāku ES aizsardzības kopainu un, ja iespējams, samazinot tehnoloģiskās un industriālās atkarības;

e)

iesaistītās dalībvalstis ir turpinājušas izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) kā galveno Eiropas forumu kopīgai spēju attīstībai, jo īpaši tādām darbībām kā prasību saskaņošana un inovācija, un kā ietvaru kopīgam iepirkumam. Militāro prasību saskaņošana, kā arī bruņoto spēku sadarbspēja gan spēju, gan operāciju ziņā joprojām ir galvenie mērķi saskaņā ar saistībām, ko iesaistītās dalībvalstis uzņēmušās PESCO;

f)

iesaistītās dalībvalstis ir koncentrējušās uz to, lai to valsts industriālās nozares varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā Eiropas Savienībā, jo īpaši Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros. Dažas iesaistītās dalībvalstis norāda uz nodomu mainīgās drošības vides kontekstā pielāgot valsts aizsardzības industriālo politiku un stratēģijas, tostarp, pievēršoties piegādes drošībai un mazinot stratēģiskās atkarības. Padome uzsver, ka būtu jāstiprina EDTIB reaģētspēja un noturība, lai stātos pretī augstas intensitātes karadarbības scenārijiem, un mudina iesaistītās dalībvalstis izmantot jaunas iniciatīvas, lai palielinātu ES aizsardzības industriālās ražošanas kapacitāti. Iesaistītās dalībvalstis tiek arī aicinātas turpināt iesaistīties sadarbības programmās, kurām ir pozitīva ietekme uz EDTIB, tostarp, apsverot minētās programmas savās iegādes stratēģijās un procedūrās.

6.

Padome arī aicina katru iesaistīto dalībvalsti ņemt vērā gada pārskatā izklāstītos konstatējumus un ieteikumus un pārskatīt un atjaunināt savu ieguldījumu ciešāko saistību izpildē.

PESCO projekti

7.

Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/995 (5) 2023. gada maijā tika pieņemta PESCO projektu piektā kārta, līdz ar ko PESCO projektu skaits pieauga līdz 68, palīdzot izpildīt 20 ciešākās saistības. Padome atzinīgi vērtē jaunos projektus, kuru mērķis ir nodrošināt kritiskās spējas ar lielāku operacionālo ievirzi, uzlabot iesaistīto dalībvalstu spēju vērsties pret tradicionālajiem apdraudējumiem un nodrošināt nākamās paaudzes spējas, kā arī stiprināt jūras gultnes kritiskās infrastruktūras aizsardzību, sakarus un ES RDC pielāgotu medicīnisko atbalstu.

8.

Ņemot vērā 2023. gada 11. jūlijaPESCO projektu progresa ziņojumu, Padome uzsver PESCO kā sadarbības ietvara pielāgojamību un efektivitāti, kam ir redzams progress PESCO projektos visās jomās. Padome atzinīgi vērtē to, ka dažu notiekošo PESCO projektu darbības jomā jau ir pievēršanās tām spēju jomām, uz kurām norādīja Krievijas agresijas karā pret Ukrainu vērojamā pieredze.

9.

Padome atzinīgi vērtē arī to, ka PESCO projekti jau sniedz konkrētus rezultātus cita starpā tādās jomās kā kiberjoma, bezpilota sistēmas, militārā mobilitāte, ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un nukleārā novērošana, medicīnas pakalpojumi. Dažas no šīm spējām, piemēram, spējas, ko nodrošina PESCO projekti Eiropas Medicīnas komandcentrs un kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības, jau ir izmantotas vai aktivētas, lai atbalstītu ES KDAP misijas un operācijas (EUMAM Ukraine un EUTM Mozambique) vai ES partnerus, tostarp Ukrainu. Šīs pozitīvās norises apliecina, ka PESCO projekti ir līdzeklis sadarbības kultūras veidošanai.

10.

Attiecībā uz projektiem, kas tuvojas pabeigšanai un kam nodrošināti sekmīgi rezultāti, PESCO sekretariāts varētu veicināt diskusijas par izveidoto spēju un saistīto struktūru izmantošanu, tostarp par iespējamiem turpinājuma projektiem. Padome arī ierosina, ka projektus, kad tie ir sasnieguši savus mērķus un tādējādi ir izveidota pastāvīga un strukturēta sadarbību, varētu izbeigt. PESCO sekretariātam būtu jāsniedz ieteikumi par projektu izbeigšanu, lai nodrošinātu, ka iesaistīto dalībvalstu centieni ir vērsti uz projektiem, kas sniedz konkrētus rezultātus.

11.

Tajā pašā laikā Padome atzīmē, ka dažiem projektiem, lai sniegtu taustāmus rezultātus, kā plānots, ir nepieciešama īpaša uzmanība vai īpaši rūpīga pārbaude. Ja projekta dalībnieki konstatē, ka projekti nevar sniegt gaidītos rezultātus vai vairs nevirzās uz priekšu, šādi projekti būtu jāizbeidz.

12.

Lai efektīvi sāktu sadarbību un nodrošinātu kvalitāti projektu ietekmē uz ES aizsardzības kopainu, Padome uzsver ieguvumus, kādi ir iesaistītajām dalībvalstīm, iesniedzot pārdomātus projektu priekšlikumus un skaidri nosakot koncepcijas, termiņus, mērķus un darba programmu. Ņemot vērā PESCO projektu turpmākās kārtas, Padome uzsver, ka gaidāmajiem projektiem ir jābūt stratēģiski nozīmīgiem – jāatbilst Stratēģiskajam kompasam un jāatspoguļo pašreizējais ģeopolitiskais konteksts –, kā arī saistītiem ar ES spēju attīstības prioritātēm. Turklāt projektiem būtu jāizmanto sadarbības iespējas kopīgu aizsardzības spēju attīstībai, kas apzinātas CARD. Šajā nolūkā iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt iespēju lūgt PESCO sekretariāta atbalstu projektu īstenošanā, kā arī attiecīgā gadījumā projektu priekšlikumu sagatavošanā, izmantojot EAA un Eiropas Savienības Militārā štāba speciālās zināšanas.

13.

Ja iesaistītās dalībvalstis to lūdz, PESCO sekretariāts varētu ierosināt rīkot to PESCO projektu grupu sanāksmes, kuriem ir apzinātas sinerģijas un kopīgas iezīmes, un sniegt tām atbalstu, lai veicinātu sadarbību un palielinātu to ietekmi un efektivitāti, taupītu resursus un novērstu lieku dublēšanos. Turklāt iesaistītajām dalībvalstīm, vajadzības gadījumā ar PESCO sekretariāta atbalstu, būtu jāturpina uzlabot stratēģisko komunikāciju saistībā ar projektiem un to nozīmi Eiropas drošībai un aizsardzībai. Koordinējošās dalībvalstis tiek arī mudinātas sniegt informāciju par progresu, tostarp ESMK, kad to projekts sasniedz galvenos atskaites punktus un mērķus.

14.

Padome atgādina, ka tās trešās valstis, kuras atbilst vispārējiem nosacījumiem, izņēmuma kārtā varētu uzaicināt piedalīties atsevišķos PESCO projektos saskaņā ar Padomes Lēmumā (KĀDP) 2020/1639 (6) paredzēto uzaicināšanas procedūru. Tā atzīmē vairāku ES partneru interesi pievienoties PESCO projektiem. Šajā sakarā Padome atzinīgi vērtē Kanādas turpmāko dalību otrajā PESCO projektā, proti, Loģistikas centru tīklu Eiropā un atbalstu operācijām, kā paredzēts Padomes Lēmumā (KĀDP) 2023/385 (7). Tā arī cer uz Apvienotās Karalistes turpmāku dalību militārās mobilitātes projektā pēc tam, kad būs pabeigta administratīvā vienošanās, kā paredzēts Padomes Lēmumā (KĀDP) 2022/2244 (8).

III.   PESCO stratēģiskais pārskats

15.

Saistībā ar PESCO stratēģisko pārskatu (PSP), kas jāveic, vēlākais, līdz 2025. gada beigām, un kā norādīts paziņojumā par PESCO, kurā arī atgādinātas dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes, Padome atgādina, ka iesaistītās dalībvalstis novērtēs visu sākumposmam noteikto PESCO saistību izpildi, spriedīs un lems par jaunām saistībām, lai sāktu jaunu posmu virzībā uz Eiropas drošības un aizsardzības integrāciju, saskaņā ar Stratēģisko kompasu.

16.

PSP ir nozīmīga iespēja veidot PESCO turpmāko attīstību un pielāgot to ģeopolitiskajam kontekstam, vienlaikus saglabājot ambīcijas. Padome aicina iesaistītās dalībvalstis izmantot PSP PESCO stiprināšanai, lai tā varētu labāk izmantot visu savu potenciālu. Labāk atbalstot iesaistītās dalībvalstis to plānošanas saskaņošanā un nodrošinot vajadzīgās spējas, PESCO var sniegt būtisku ieguldījumu saskaņoto mērķu sasniegšanā un vēl vairāk uzlabot saskaņotību ar citām ES aizsardzības iniciatīvām un darbībām. Neskarot PSP iznākumu, ciešāko saistību formulēšana konkrētākā, izmērāmākā, sasniedzamākā, atbilstošākā un savlaicīgākā veidā palīdzēs iesaistītajām dalībvalstīm tās izpildīt.

17.

Šajā sakarā Padome atzinīgi vērtē Augstā pārstāvja priekšlikumu sākt PSP šā gada novembrī un piekrīt tam. PSP atskaites punktos un termiņos būtu jāievēro trīs atsevišķi posmi: pārdomu posms (2023. gada novembris – 2024. gada maijs) ar iesaistīto dalībvalstu diskusijām par PSP tvērumu un dziļumu; lēmuma pieņemšanas posms (2024. gada jūnijs – novembris), kā rezultātā tiktu panākta vienošanās par tiem PESCO elementiem, kas jāpārskata; un īstenošanas posms (2025. gadā), kurā formalizētu PSP rezultātus, vajadzības gadījumā grozot attiecīgos tiesību aktus. PSP savlaicīga pabeigšana ļauj no 2026. gada sākt atjaunotas un spēcīgākas PESCO nākamo posmu. Tā kā ierosinātais grafiks ir sākotnējs grafiks, atkarībā no pārdomu posma rezultātiem to var attiecīgi pielāgot. Konkrētāka darba kārtība un pievienotie dokumenti tiks iesniegti laika gaitā. Īstenošanu varētu sākt agrāk, ja iesaistītās dalībvalstis tam piekrīt un ja tas ir iespējams.

IV.   Turpmākā virzība

18.

Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāpanāk turpmāks progress 20 ciešāko saistību īstenošanā ar mērķi tās visas izpildīt līdz 2025. gadam un saistīto projektu īstenošanā, ņemot vērā šo ieteikumu. Padome uzsver, ka projektiem būtu jāpalīdz iesaistītajām dalībvalstīm izpildīt ciešākās saistības.

19.

Padome arī uzsver, ka VĪP ir jākoncentrē uz stratēģiskiem un politikas aspektiem. Tas arī palīdzēs PESCO veicināt to mērķu sasniegšanu, par kuriem panākta vienošanās Stratēģiskajā kompasā. Šajā nolūkā iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas atjaunināt savus VĪP un līdz 2024. gada 10. martam iesniegt tos PESCO sekretariātam. Šādi Padome uzsver, ka ir labāk jāņem vērā iesaistīto dalībvalstu aizsardzības politika, uz nākotni vērsta plānošana un mērķi, lai tādējādi skaidri izklāstītu savu politisko nodomu un redzējumu par saistību īstenošanu. Iesaistītās dalībvalstis tiek arī mudinātas turpināt izmantot EAA digitālo platformu, proti, ES sadarbība aizsardzības jomā, lai iesniegtu savus VĪP, jo tā ir kļuvusi par iesaistīto dalībvalstu vēlamo līdzekli VĪP atjaunināšanai.

20.

2024. gadā visām iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāpapildina savi VĪP ar augsta līmeņa politisku paziņojumu, kurā izklāstīti galvenie sasniegumi un noteiktas valsts prioritātes. Tas arī nodrošinās nepieciešamo politisko atbildību un atbalstīs diskusijas politiskā līmenī, tostarp par PESCO nākotni pēc pašreizējā posma saistībā ar gaidāmo PSP.

21.

Atzīmējot, ka PESCO nodrošina ietvaru ciešākai iesaistīto dalībvalstu sadarbībai gan saistību, gan projektu jomā, Padome mudina iesaistītās dalībvalstis to vairāk un labāk izmantot līdztekus citām ar aizsardzību saistītām iniciatīvām un procesiem, jo īpaši CDP, CARD un Eiropas Aizsardzības fondam, un saskaņā ar tiem. Turklāt, ņemot vērā Stratēģisko kompasu, tās arī tiek aicinātas PESCO ietvarā, ja iespējams, virzīt uz priekšu potenciālas jaunas iespējas saistībā ar kopīgo iepirkumu, pilnīgā saskaņā ar EAA programmām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2418 (9), ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu, un EDTIB ražošanas kapacitātes palielināšanu, pilnīgā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1525 (10) par munīcijas ražošanas atbalstīšanu.

22.

Padome iestājas par ES aizsardzības iniciatīvu saskaņotību un uzskata PESCO par vienu no tās centrālajām daļām, tostarp, ņemot vērā jebkādas turpmākas ar aizsardzību saistītās Savienības politikas un instrumentus. Tādējādi Padome atgādina, ka ir jānosaka to sinerģiju raksturs un apmērs, ko varētu attīstīt starp PESCO un turpmākiem instrumentiem, kuri izstrādāti, lai stiprinātu EDTIB.

23.

Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu un jaunos centienus ES aizsardzības jomā, ir būtiski nodrošināt politisko impulsu un palielināt iesaistīto dalībvalstu atbildību, lai PESCO arī turpmāk būtu patiesi stratēģiska iniciatīva. Būtu jāturpina regulāras augsta līmeņa politiskās diskusijas starp iesaistītajām dalībvalstīm un Augsto pārstāvi, arī viņa kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka un EAA vadītāja kapacitātē, tostarp attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, jo īpaši Politikas un drošības komitejā, ESMK un Politisku un militāru jautājumu grupā, un citos attiecīgos formātos. Padome arī aicina PESCO sekretariātu turpināt atbalstīt iesaistītās dalībvalstis visās šajā ieteikumā apzinātajās darbībās, tostarp, rīkojot regulāras sanāksmes ar iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem.

Briselē, 2023. gada 13. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)   OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2)   OV C 88, 8.3.2018., 1. lpp.

(3)   OV C 464, 17.11.2021., 1. lpp.

(4)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/1015 (2023. gada 23. maijs), ar kuru apstiprina Dānijas dalību PESCO un groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (OV L 136, 24.5.2023., 73. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/995 (2023. gada 22. maijs), ar kuru groza un atjaunina Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (OV L 135, 23.5.2023., 123. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/1639 (2020. gada 5. novembris), ar ko paredz vispārējus nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valstis varētu izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties atsevišķos PESCO projektos (OV L 371, 6.11.2020., 3. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/385 (2023. gada 20. februāris) par Kanādas dalību PESCO projektā “Loģistikas centru tīkls Eiropā un atbalsts operācijām” (OV L 53, 21.2.2023., 14. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2244 (2022. gada 14. novembris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes dalību PESCO projektā “Militārā mobilitāte” (OV L 294, 15.11.2022., 22. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2418 (2023. gada 18. oktobris), ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) (OV L 2023/2418, 26.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2418/oj).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1525 (2023. gada 20. jūlijs) par munīcijas ražošanas atbalstīšanu (ASAP) (OV L 185, 24.7.2023., 7. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/994/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)