<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑68/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CJ0068</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:379">EU:C:2017:379</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170517">2017. GADA 17. MAIJA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C 68/15</P><P>X</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20170517">2017. gada 17. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Brīvība veikt uzņēmējdarbību</KEYWORD><KEYWORD>Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu tiesību akti</KEYWORD><KEYWORD>Nodoklis, ar kuru apliek sabiedrību peļņu</KEYWORD><KEYWORD>Dividenžu izmaksāšana</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu dubulta uzlikšana</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">Fairness tax</HT></KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑68/15</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Grondwettelijk Hof</HT> (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20150128">2015. gada 28. janvārī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 13. februārī, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">X</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministerraad.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], tiesneši J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>], Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Bonichot</HT>], A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>] un K. G. Fernlunds [<HT TYPE="ITALIC">C. G. Fernlund</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kokott</HT>],</P><P>sekretāre S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">X</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Engelen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L. Ketels</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. Renier</HT>, <HT TYPE="ITALIC">advocaten</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Halleux</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Delvaux</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">M. Jacobs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Pochet</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Colas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J.‑S. Pilczer</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">S. Ghiandoni</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W. Roels</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Soulay</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20161117">2016. gada 17. novembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 49. panta un Padomes <DATE ISO="20111130">2011. gada 30. novembra</DATE> Direktīvas 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="345" PAGE.FIRST="8" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 345, 8. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 4. panta 3. punkta, kā arī 5. panta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">X</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministerraad</HT> (Ministru padome, Beļģija) saistībā ar prasību atcelt valsts tiesību normas, ar kurām ir noteikts no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nerezidentu nodokļa nošķirts nodoklis, saukts par <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kas sabiedrībām rezidentēm un nerezidentēm ir jāmaksā, ja tās izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesiskajā regulējumā paredzēto priekšrocību izmantošanas dēļ netiek iekļautas to galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>No Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas preambulas 3. apsvēruma izriet, ka šīs direktīvas mērķis ir dividendes un pārējo peļņas sadali, ko meitasuzņēmumi maksā saviem mātesuzņēmumiem, atbrīvot no nodokļa, kurš ieturams ienākumu gūšanas vietā, un novērst nodokļu dubultu uzlikšanu šādiem ienākumiem mātesuzņēmuma līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas preambulas 7. un 9. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>(7)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja mātesuzņēmums saņem sadalītu peļņu, jo tas ir asociēts ar meitasuzņēmumu, mātesuzņēmuma dalībvalstij vai nu jāatturas uzlikt nodokļus šai peļņai, vai arī jāuzliek nodokļi šādai peļņai, vienlaikus ļaujot mātesuzņēmumam no maksājamā nodokļa summas atskaitīt to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, ko samaksājis ar minēto peļņu saistītais meitasuzņēmums.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(9)</NO.P><TXT>Ar peļņas sadales maksājumiem mātesuzņēmuma pastāvīgajam uzņēmumam un ar minēto maksājumu saņemšanu mātesuzņēmuma pastāvīgajā uzņēmumā būtu jārīkojas tāpat, kā tas notiek starp meitasuzņēmumu un mātesuzņēmumu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 4. panta 1. un 3. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja mātesuzņēmums vai tā pastāvīgais uzņēmums, pamatojoties uz mātesuzņēmuma asociāciju ar savu meitasuzņēmumu, saņem sadalīto peļņu, mātesuzņēmuma dalībvalsts un tā pastāvīgā uzņēmuma dalībvalsts, izņemot gadījumu, ja meitasuzņēmums ir likvidēts:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atturas šādai peļņai uzlikt nodokļus; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>uzliek šādai peļņai nodokļus, atļaujot mātesuzņēmumam un pastāvīgajam uzņēmumam – līdz atbilstošā maksājamā nodokļa summas robežai – atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, kas saistīta ar minēto peļņu un ko samaksājis meitasuzņēmums un jebkurš zemākā līmeņa meitasuzņēmums, ar nosacījumu, ka katrā līmenī uzņēmējsabiedrība un tās zemākā līmeņa meitasuzņēmums atbilst 2. pantā minētajām definīcijām un atbilst 3. pantā noteiktajām prasībām.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts saglabā izvēles tiesības paredzēt, ka no mātesuzņēmuma pelņas, kam uzliek nodokļus, nevar atskaitīt maksājumus, kuri attiecas uz kapitāla daļu un zaudējumiem, ko rada meitasuzņēmuma peļņas sadalīšana.</ALINEA><ALINEA>Ja vadības izmaksas, kas attiecas uz kapitāla daļu, šādā gadījumā ir noteiktas kā izmaksas ar vienotu likmi, noteiktā summa nevar pārsniegt 5 % no meitasuzņēmuma sadalītās peļņas.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 5. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Peļņu, ko meitasuzņēmums sadala mātesuzņēmumam, atbrīvo no nodokļa, kas ieturams izcelsmes vietā.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Wetboek van de inkomstenbelastigen 1992</HT> (1992. gada Ienākuma nodokļu kodekss) ir grozīts ar <DATE ISO="20130730">2013. gada 30. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">wet houdende diverse bepaligen</HT> (Likums par dažādām normām, <HT TYPE="ITALIC">Belgisch Staatsblad</HT>, <DATE ISO="20130801">2013. gada 1. augusts</DATE>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">WIB 92</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>). <DATE ISO="20130730">2013. gada 30. jūlija</DATE> likuma 15. nodaļā ir iekļauta 2. iedaļa, kuras 1. apakšiedaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Fairness Tax<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>. Šajā apakšiedaļā ietilpst šā likuma 43.–51. pants, ar ko ir grozīts <HT TYPE="ITALIC">WIB 92</HT> 198., 207., 218., 219.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT>, 233., 246., 275. un 463.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">WIB 92</HT> 198. panta 1. punkta 1.°apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Par izdevumiem, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību, netiek uzskatīti:</P><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>uzņēmumu ienākuma nodoklis, tai skaitā atsevišķi nodokļi, kas ir jāmaksā, pamatojoties uz 219.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> un 219.<HT TYPE="ITALIC">quater</HT> pantu, summas, kuras ir samaksātas saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un priekšnodokli par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas, kas ir jāmaksā ienākumu parādniekam, lai no saistības atbrīvotu labuma guvēju, ja nav ievērots 261. pants, taču izslēdzot atsevišķo nodokli, kas ir jāmaksā, pamatojoties uz 219. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 207. panta otrajā daļā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Nevienu no šiem atskaitījumiem vai taksācijas periodā radušos zaudējumu atskaitīšanu nevar attiecināt nedz uz to peļņas daļu, kas gūta saistībā ar 79. pantā paredzētajām anormālajām vai labprātīgi piešķirtajām priekšrocībām, nedz uz 53. panta 24.°punktā minētajām saņemtajām finansiālajām vai jebkāda cita rakstura priekšrocībām, nedz uz tā īpašā atsevišķā nodokļa bāzi, kas ir noteikts par izdevumiem vai jebkāda veida priekšrocībām, kuri atbilstoši 219. pantam nav attaisnoti, nedz uz peļņas daļu, kura iezīmēta attiecībā uz 198. panta 1. punkta 9.°apakšpunktā un 12.°apakšpunktā minētajiem izdevumiem, nedz uz peļņas daļu, kas ir gūta saistībā ar 194.<HT TYPE="ITALIC">quater</HT> panta 2. punkta ceturtās daļas neievērošanu un 194.<HT TYPE="ITALIC">quater</HT> panta 4. punkta piemērošanu, nedz uz 217. panta 3.°punktā minēto kapitāla pieaugumu, nedz uz 219.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantā minētajām dividendēm.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 218. panta 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Nodoklis, ko aprēķina atbilstoši 215.–217. pantam, un 219.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantā paredzētais atsevišķais nodoklis var tikt palielināts atbilstoši kārtībai, kura 157.–168. pantā ir paredzēta attiecībā uz fiziskām personām piemērojamo nodokli, ja avansa maksājumi netiek veikti vai nav pietiekami.</ALINEA><ALINEA>Atkāpjoties no 160. un 165. panta, nav piemērojams palielinājuma ierobežojums 90 % apmērā un valstij maksājamā nodokļa aprēķina bāzes palielinājums 106 % apmērā.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šā paša kodeksa 219.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="219.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>§ 1.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecībā uz taksācijas periodu, kurā ir izmaksātas dividendes 18. panta pirmās daļas 1.°–2.°<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> punkta izpratnē, tiek noteikts atsevišķs nodoklis, kas tiek aprēķināts atbilstoši turpmākajos punktos noteiktajai kārtībai.</ALINEA><ALINEA>Šis atsevišķais nodoklis ir neatkarīgs no citiem nodokļiem, kuri ir jāmaksā uz citu šā kodeksa normu pamata vai – attiecīgā gadījumā – īstenojot īpašas tiesību normas, un attiecīgā gadījumā tos papildina.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="219.002"><NO.PARAG>§ 2.</NO.PARAG><ALINEA>Šā nodokļa bāze ir pozitīvā starpība starp bruto dividendēm, kas ir izmaksātas par taksācijas periodu, un galīgo ar nodokli apliekamo peļņu, par ko ir jāmaksā 215. un 216. pantā norādītā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="219.003"><NO.PARAG>§ 3.</NO.PARAG><ALINEA>Šādi noteiktā nodokļa bāze tiek samazināta par izmaksāto dividenžu daļu, kas iegūta no agrāk un vēlākais 2014. taksācijas gadā ar nodokli apliktajām rezervēm. Šā samazinājuma piemērošanai ar nodokli jau aplikto rezervju ņemšana vērā prioritāri notiks attiecībā uz pēdējām izveidotajām rezervēm.</ALINEA><ALINEA>Attiecībā uz 2014. taksācijas gadu šajā pašā taksācijas gadā izmaksātās dividendes nekad nevar tikt ņemtas vērā kā rezerves, kuras tiek apliktas ar nodokli šajā pašā taksācijas gadā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="219.004"><NO.PARAG>§ 4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Iegūto starpību pēc tam samazina atbilstoši procentuālai daļai, kura izsaka attiecību starp:</P><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>no vienas puses, skaitītājā – faktiski pārnesto zaudējumu atskaitījumu attiecībā uz taksācijas periodu un atskaitījumu par riska kapitālu, kas faktiski piemērots attiecībā uz šo pašu taksācijas periodu, un</P></ITEM><ITEM><P>no otras puses, saucējā: taksācijas periodā ar nodokli apliekamo peļņu, izņemot atbrīvojumus attiecībā uz vērtības samazināšanos, uzkrājumiem un kapitāla pieaugumu.</P></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="219.005"><NO.PARAG>§ 5.</NO.PARAG><ALINEA>Atbilstoši iepriekšējiem punktiem noteiktā bāze nevar tikt nekādi ierobežota vai samazināta.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="219.006"><NO.PARAG>§ 6.</NO.PARAG><ALINEA>Atsevišķais nodoklis ir vienāds ar 5 % no šādi aprēķinātās summas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="219.007"><NO.PARAG>§ 7.</NO.PARAG><ALINEA>Sabiedrības, kuras, pamatojoties uz Sabiedrību kodeksa 15. pantu, tiek uzskatītas par mazām sabiedrībām attiecībā uz taksācijas gadu, kas ir saistīts ar taksācijas periodu, kurā dividendes tiek izmaksātas, netiek apliktas ar minēto nodokli.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">WIB 92</HT> 233. panta trešajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Papildus tam atsevišķs nodoklis tiek noteikts atbilstoši 219.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantā paredzētajiem noteikumiem. Šā pasākuma piemērošanai attiecībā uz Beļģijas uzņēmumiem ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>izmaksātām dividendēm<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> saprot sabiedrības izmaksāto bruto dividenžu daļu, kas atbilst Beļģijas pastāvīgā uzņēmuma pozitīvajam ieguldījumam kopējā peļņā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Šā kodeksa 246. panta pirmās daļas 3.°punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Neskarot 218. panta piemērošanu, 233. panta trešajā daļā paredzētais atsevišķais nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši likmei 5 % apmērā.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 463.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> panta 1. punkta 1.°apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Kā ar krīzi saistīts papildu maksājums vienīgi valsts vajadzībām tiek noteikti 3 centi papildus:</P><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>uzņēmumu ienākuma nodoklim, 220. panta 2.°un 3.°punktā paredzēto juridisko personu nodoklim un attiecībā uz 227. panta 2.°un 3.°punktā minētajiem nodokļa maksātājiem, izņemot ārvalstis un viņu politiskā iedalījuma apakšvienības un pašvaldības, – papildus nerezidentu nodoklim, tai skaitā atsevišķajiem nodokļiem, kuri ir paredzēti 219.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT>, 219.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> un 246. panta pirmās daļas 2.° un 3.°punktā; ar krīzi saistītie papildu maksājumi tiek aprēķināti no šiem nodokļiem, kas ir noteikti:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pirms 218., 226. pantā un 246. panta pirmās daļas 1.°punktā un otrajā daļā paredzēto avansa maksājumu un 277.–296. pantā paredzēto priekšnodokļu, atbilstošās ārvalstīs samaksātā nodokļa proporcijas un nodokļu atlaižu atskaitīšanas;</P></ITEM><ITEM><P>pirms tiek piemērots palielinājums, kas paredzēts gadījumā, kad pirmajā ievilkumā minētie avansa maksājumi nav veikti vai nav veikti pietiekamā apmērā.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šī paša kodeksa 275.<HT TYPE="SUP">7</HT> panta ceturtās daļas redakcija ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Karalis ar Ministru padomē apspriestu dekrētu var palielināt trešajā daļā paredzēto procentuālo daļu attiecībā uz darba devējiem, kuri ir minēti šajā pantā un kuri vai nu tiek uzskatīti par mazām sabiedrībām, pamatojoties uz Sabiedrību kodeksa 15. pantu, vai arī ir fiziskas personas, kas <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> atbilst minētajā 15. pantā noteiktajiem kritērijiem. Karalis nekavējoties vēršas likumdošanas palātās, ja tās ir sanākušas, vai pretējā gadījumā – to nākamās sesijas laikā ar likumprojektu to dekrētu apstiprināšanai, kuri ir pieņemti šīs daļas īstenošanai.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20130730">2013. gada 30. jūlija</DATE> likuma 51. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>43.–49. pants stājas spēkā, sākot ar 2014. taksācijas gadu.</ALINEA><ALINEA>Jebkādi grozījumi, kas ir veikti, sākot ar 2013. gada 28. jūniju līdz gada pārskata noslēgšanas datumam, neskar šajā apakšiedaļā iekļauto pasākumu piemērošanu.</ALINEA><ALINEA>50. pants ir piemērojams atlīdzībai, kas ir samaksāta vai piešķirta, sākot ar 2014. gada 1. janvāri.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">X</HT> ir iesniedzis sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Grondwettelijk Hof</HT> (Konstitucionālā tiesa, Beļģija), kurā tiek lūgts atcelt valsts tiesību normas, ar kurām ir izveidots <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> ir no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nerezidentu nodokļa nošķirts nodoklis, kurš ir reglamentēts ar <DATE ISO="20130730">2013. gada 30. jūlija</DATE> Likuma par dažādām tiesību normām 43.–51. pantu. Tas ir piemērojams, ja attiecībā uz to pašu taksācijas periodu ir izmaksātas dividendes un ja sabiedrības ar nodokli apliekamā peļņa ir pilnībā dzēsta vai daļēji samazināta, piemērojot dažādos valsts nodokļu tiesiskajā regulējumā paredzētos atskaitījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Prasībā, kurā tiek lūgts atcelt šo 43.–51. pantu, <HT TYPE="ITALIC">X</HT>, pirmkārt, apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> ir uzskatāms par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, kas sabiedrībām nerezidentēm liedz brīvi izvēlēties juridisko formu savas saimnieciskās darbības veikšanai Beļģijā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Proti, nerezidente sabiedrība, kas saimniecisko darbību Beļģijā veic ar meitasuzņēmuma starpniecību, tiks netieši aplikta ar <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> tikai tad, ja šis meitasuzņēmums tai no savas peļņas faktiski izmaksās dividendes, neatkarīgi no tā, vai šī sabiedrība nerezidente turklāt pati izmaksā dividendes vai arī tās neizmaksā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Savukārt, ja nerezidente sabiedrība Beļģijā saimniecisku darbību veic ar pastāvīga uzņēmuma starpniecību, tai tikšot uzlikts <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, ja tā pati izmaksās dividendes, neatkarīgi no tā, vai pastāvīgā uzņēmuma peļņa ir nonākusi pie šīs sabiedrības vai arī tā ir tikusi novirzīta rezervēs vai reinvestēta Beļģijā vai arī nē. Tādējādi minētās sabiedrības nodokļa bāzē varētu ietilpt arī peļņa, kuru tā ir guvusi ārpus Beļģijas, tikai tāpēc vien, ka šai sabiedrībai ir pastāvīgs uzņēmums Beļģijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Papildus tam <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> radot arī diskrimināciju pilsonības dēļ starp tādu nerezidenti sabiedrību, kura saimniecisko darbību Beļģijā veic ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, un rezidenti sabiedrību, jo nerezidentei sabiedrībai šis nodoklis varētu tikt piemērots, pat ja visa tās Beļģijā esošā pastāvīgā uzņēmuma peļņa ir novirzīta rezervēs vai reinvestēta Beļģijā, savukārt tas tā nav, ja sabiedrība rezidente novirzītu rezervēs vai reinvestētu visu savu peļņu šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ministru padome uzskata, ka apgalvotā atšķirīgā attieksme izriet no paša pastāvīgā uzņēmuma iezīmēm, ņemot vērā, ka – pretēji meitasuzņēmumam – pastāvīgais uzņēmums pats nevar izmaksāt dividendes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Runājot par apgalvoto atšķirīgo attieksmi starp sabiedrību nerezidenti, kura veic saimniecisko darbību Beļģijā ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, un sabiedrību rezidenti, Ministru padome norāda, ka, lai izvairītos no iespējamas diskriminācijas, aplūkotajos tiesību aktos nerezidentes sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> bāzes noteikšanai ir paredzēta fiktīvas dividendes aprēķināšana. Līdz ar to šajā tiesiskajā regulējumā neesot noteikta nekāda atšķirīga attieksme, bet gan tas esot pielāgots apstākļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">X</HT> ieskatā, <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> esot jāuzskata par nodokli ienākumu gūšanas vietā, jo tas tiek uzlikts peļņai, ko meitasuzņēmums izmaksā savam mātesuzņēmumam, un tādējādi tas esot pretrunā Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 5. pantam, saskaņā ar ko no tādas peļņas, kuru meitasuzņēmums izmaksā mātesuzņēmumam, netiek ieturēts nodoklis ienākumu gūšanas vietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ministru padome uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> ir nevis apslēpts nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā, bet gan atsevišķs nodoklis, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz izmaksātajām dividendēm, kuras neparādās meitasuzņēmuma ar nodokli apliekamajā peļņā, jo uz tām ir ticis attiecināts atskaitījums par riska kapitālu un/vai atskaitījums par agrākiem zaudējumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">X</HT> uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> rezultāts var būt tāds, ka peļņa, kura ietilpst Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas piemērošanas jomā, tiek aplikta ar nodokli apmērā, kurš pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 3. punktā paredzēto 5 % maksimālo robežu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Proti, 95 % no peļņas atbrīvojums esot piemērojams tikai tad, ja saņemtā peļņa tiek nekavējoties izmaksāta attiecīgajā gadā. Ja tā tiek izmaksātā kādā no turpmākajiem gadiem, <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> tiekot piemērots tādai šīs peļņas daļai, kura pārsniedz 5 %, jo proporcionalitātes koeficientā tiekot ņemta vērā vienīgi attiecīgajā gadā gūtā peļņa un tai piemērotais atskaitījums par riska kapitālu un/vai atskaitījums par šā gada pārnestajiem zaudējumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ministru padomes ieskatā, peļņas izmaksāšana vai neizmaksāšana ir mātesuzņēmuma stratēģiska izvēle. <HT TYPE="ITALIC">Fairness tax</HT> vienai un tai pašai sabiedrībai esot atšķirīgs katrā taksācijas gadā atkarībā no izmaksāto dividenžu summas, no atskaitījuma par riska kapitālu piemērošanas un ar nodokli apliekamās peļņas apmēra un tā sekas neesot tādas, ka ar nodokli tiek aplikta dividendes daļa, kura pārsniedz 5 %.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Grondwettelijk Hof</HT> (Konstitucionālā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1)</NO.P><TXT>Vai LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>citā dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kurām ir pastāvīgs uzņēmums Beļģijā, ir jāmaksā nodoklis, ja tās nolemj izmaksāt dividendes, kuras nav iekļautas sabiedrības galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā, neraugoties uz to, vai peļņa nākusi no Beļģijas pastāvīgā uzņēmuma uz galveno uzņēmējdarbības subjektu, savukārt sabiedrības, kuras ir reģistrētas citā dalībvalstī un kurām ir Beļģijas meitasuzņēmums, netiek apliktas ar šādu nodokli, ja tās nolemj izmaksāt dividendes, kas nav iekļautas sabiedrības galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā, neraugoties uz to, vai meitasuzņēmums ir vai nav izmaksājis dividendes?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības ar pastāvīgo uzņēmumu Beļģijā, Beļģijā gūto peļņu pilnībā novirzot rezervēs, tiek apliktas ar nodokli, nolemjot izmaksāt dividendes, kuras nav iekļautas galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā, savukārt Beļģijas sabiedrības ar šādu nodokli netiek apliktas, ja tās peļņu pilnībā novirza rezervēs?</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiek piemērots nodoklis, kas ieturams ienākumu gūšanas vietā, ja valsts tiesiskā regulējuma norma prasa aplikt ar nodokli peļņu, ko meitasuzņēmums ir izmaksājis mātesuzņēmumam, jo tajā pašā taksācijas periodā tiek izmaksātas dividendes un ar nodokli apliekamā peļņa tiek pilnībā vai daļēji samazināta ar atskaitījumu par riska kapitālu un/vai pārnestiem zaudējumiem nodokļu ziņā, bet atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam peļņa netiktu aplikta ar nodokli, ja meitasuzņēmums to paturētu un neizmaksātu mātesuzņēmumam?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram ar nodokli apliek dividenžu izmaksu, ja šā tiesiskā regulējuma rezultātā tad, ja sabiedrība izmaksā saņemtu dividendi kādā vēlākā gadā, nevis tajā gadā, kad tā pati to saņēmusi, un tai ir jāmaksā nodoklis par dividendi, kura pārsniedz iepriekš minētajā direktīvas 4. panta 3. punktā noteikto robežvērtību, savukārt tas tā nav gadījumā, ja šī sabiedrība izmaksā dividendi tajā gadā, kad tā to saņem?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka ar saviem jautājumiem iesniedzējtiesa vaicā par tādu dalībvalsts nodokļu tiesību aktu kā pamatlietā aplūkotie, kuri ir piemērojami gadījumā, kad sabiedrības sadalītās peļņas apmērs – neatkarīgi no tā, vai ir runa par sabiedrību rezidenti, tai skaitā nerezidentes sabiedrības rezidentu meitasuzņēmumu vai sabiedrību nerezidenti, kura šajā dalībvalstī veic darbību ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību – pēc noteiktu minētās dalībvalsts nodokļu režīmā paredzēto nodokļu priekšrocību izmantošanas ir lielāka nekā šīs sabiedrības galīgā ar nodokli apliekamā peļņa šajā pašā dalībvalstī, saderīgumu ar Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka šo nodokļu tiesību aktu mērķis ir aplikt ar nodokli ienākumus, kas ir attiecīgās dalībvalsts nodokļu jomas kompetencē un kas šādas izmantošanas dēļ ir sadalīti, tos šajā dalībvalstī neapliekot ar uzņēmumu ienākuma nodokli sabiedrību rezidenšu gadījumā vai ar nerezidentu nodokli sabiedrību nerezidenšu gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka ar pamatlietā aplūkotajiem nodokļu tiesību aktiem ir izveidots nodoklis, kurš ir nošķirts no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nerezidentu nodokļa un kura likme ir noteikta 5,15 % apmērā. Šā nodokļa bāze tiek noteikta kā pozitīvā starpība starp bruto dividendēm, kas ir izmaksātas par taksācijas periodu, no vienas puses, un galīgo ar nodokli apliekamo peļņu, par ko ir jāmaksā parastā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, no otras puses. Šādi noteiktā nodokļa bāze tiek samazināta par izmaksāto dividenžu daļu, kas iegūtas no agrāk un vēlākais 2014. taksācijas gadā ar<?PAGE NO="8"?> nodokli apliktajām rezervēm. Iegūtā starpība tiek ierobežota, piemērojot koeficientu, kas ir daļskaitlis, kurš izsaka attiecību starp atskaitījumu par riska kapitālu un/vai attiecībā uz taksācijā periodu atliktajiem zaudējumiem skaitītājā un taksācijas periodā ar nodokli apliekamo ienākumu saucējā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Lai aprēķinātu nerezidenšu sabiedrību ar nodokli apliekamo bāzi, šajos pašos nodokļu tiesību aktos ir paredzēta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>fiktīvas dividendes<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> aprēķināšana. Šajā gadījumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>izmaksātās dividendes<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> veido tā nerezidentes sabiedrības izmaksāto dividenžu daļa, kuras atbilst Beļģijā esošā pastāvīgā uzņēmuma pozitīvajai peļņas daļai kopējā šīs sabiedrības peļņā vai zaudējumos.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Lai izvērtētu uzdoto jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka sabiedrības juridiskā adrese tāpat kā fizisko personu pilsonība tiek izmantota, lai noteiktu to piesaisti kādas valsts tiesību sistēmai (tostarp skat. spriedumus, 1986. gada 28. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE>, <NO.CASE>270/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:37">EU:C:1986:37</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20001214">2000. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AMID</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑141/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:696">EU:C:2000:696</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>No tā izriet, ka tāda valsts tiesiskā regulējuma kā pamatlieta aplūkotais piemērošana, pirmkārt, nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmumam, kas ir rezidents, un, otrkārt, šādas sabiedrības pastāvīgajam uzņēmumam, kas ir rezidents, skar attiecīgi rezidentes sabiedrības un nerezidentes sabiedrības nodokļu režīmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā gadījumā nav strīda par to, ka aplūkojamajos Beļģijas nodokļu tiesību aktos attieksme pret rezidentēm sabiedrībām, tai skaitā nerezidenšu sabiedrību meitasuzņēmumiem, kuri ir rezidenti, un nerezidentēm sabiedrībām ir tāda pati – visas sabiedrības tiek apliktas ar <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kad tās izmaksā dividendes šā sprieduma 31. un 32. punktā minētajos apstākļos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajos apstākļos uzdotais jautājums ir jāsaprot tādā nozīmē, ka tā mērķis ir uzzināt, vai brīvība veikt uzņēmējdarbību ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tādi dalībvalsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, pamatojoties uz kuriem gan nerezidente sabiedrība, kas veic saimniecisko darbību šajā dalībvalstī ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, gan rezidente sabiedrība, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmums, kas ir rezidents, tiek aplikti ar tādu nodokli kā <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kad šīs sabiedrības izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesību aktos paredzēto priekšrocību izmantošanas dēļ netiek iekļautas to galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Brīvība veikt uzņēmējdarbību, kas LESD 49. pantā ir piešķirta Eiropas Savienības pilsoņiem, paredz to tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz uzņēmējdarbības vietas dalībvalsts tiesību akti. Saskaņā ar LESD 54. pantu attiecībā uz sabiedrībām, kuras izveidotas atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā, tā ietver tiesības veikt savu darbību attiecīgajā dalībvalstī ar meitasuzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības starpniecību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nordea Bank Danmark</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑48/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2087">EU:C:2014:2087</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Runājot par attieksmi uzņemošajā dalībvalstī, no Tiesas judikatūras izriet, ka, tā kā ar LESD 49. panta pirmās daļas otro teikumu uzņēmējiem ir tieši atļauts izvēlēties piemērotāko juridisko formu, kādā tie īsteno savu uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, šī izvēles brīvība uzņemošajā valstī nedrīkst tikt ierobežota ar diskriminējošām nodokļu tiesību normām (rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090604">2009. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">KBC Bank</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Beleggen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Risicokapitaal</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Beheer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑439/07 un C‑499/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:339">EU:C:2009:339</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Runājot par nodokļu tiesību normām, no Tiesas judikatūras izriet, ka katras dalībvalsts ziņā ir, ievērojot Savienības tiesības, veidot savu nodokļu sistēmu attiecībā uz peļņas aplikšanu ar nodokli, ciktāl šī peļņa ir attiecīgās dalībvalsts nodokļu jomas kompetencē. No tā izriet, ka uzņemošā dalībvalsts var noteikt<?PAGE NO="9"?> nodokļa iekasējamības gadījumus, apliekamās summas, kā arī nodokļa likmi, ko tās piemēro dažādiem sabiedrību uzņēmumu veidiem, kas darbojas šajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka attieksme pret nerezidentēm sabiedrībām nav diskriminējoša salīdzinājumā ar salīdzināmiem attiecīgās valsts uzņēmumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Test Claimants in the FII Group Litigation</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑446/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:774">EU:C:2006:774</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080626">2008. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Burda</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑284/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:365">EU:C:2008:365</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Diskriminācija var rasties tikai tad, ja atšķirīgas normas piemēro salīdzināmās situācijās vai ja vienu un to pašu normu piemēro atšķirīgās situācijās (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19950214">1995. gada 14. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schumacker</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑279/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:31">EU:C:1995:31</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Ungārija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑253/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:795">EU:C:2011:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šajā gadījumā nav strīda par to, ka attieksme nodokļu ziņā pret nerezidenti sabiedrību, kura veic saimniecisko darbību Beļģijā ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, un sabiedrību rezidenti, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmumu, principā ir identiska, jo tās tiek apliktas ar <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kad tās izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesiskajā regulējumā paredzēto nodokļu priekšrocību izmantošanas dēļ nav iekļautas galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tomēr, ciktāl no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka atšķirībā no rezidentes sabiedrības, kura ir aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli, pamatojoties uz tās visā pasaulē gūtajiem ienākumiem, nerezidente sabiedrība, kas Beļģijā veic saimniecisko darbību ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, šajā dalībvalstī ar nodokli tiek aplikta tikai, pamatojoties uz peļņu, kuru ir guvis šis pastāvīgais uzņēmums; situācija varētu būt atšķirīga un tādējādi attiecīgais tiesiskais regulējums būtu uzskatāms par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, ja ar <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> apliekamās summas noteikšanas veids faktiski izraisītu to ka attieksme pret šo sabiedrību nerezidenti būtu mazāk labvēlīga nekā pret sabiedrību rezidenti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Beļģijas valdības ieskatā, paredzot fiktīvas dividendes aprēķināšanu, lai noteiktu šādas nerezidentes sabiedrības ar <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> apliekamos ienākumus, pamatlietā aplūkotajos tiesību aktos šī atšķirība ir ņemta vērā nodokļa bāzes aprēķina metodē un tādējādi to mērķis ir novērst iespējamu diskrimināciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">X</HT> un Eiropas Komisija turpretim uzskata, ka šī aprēķina metode varētu izraisīt lielāku nodokļu slogu nerezidentei sabiedrībai. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">X</HT>, pirmkārt, apgalvo, ka noteiktās situācijās minētā aprēķina metode novestu pie tā, ka nerezidente sabiedrība tiktu aplikta ar nodokli attiecībā uz citu peļņu nekā tā, ko ir guvis Beļģijā esošais pastāvīgais uzņēmums. Otrkārt, Komisija norāda, ka rezidente sabiedrība, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmums, kas ir rezidents, tiek aplikta ar <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kad tā faktiski izmaksā dividendes, savukārt nerezidente sabiedrība, kas attiecīgajā dalībvalstī veic saimniecisko darbību ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību tiek aplikta ar šo nodokli, kad tā izmaksā dividendes, pat tad, ja šā pastāvīgā uzņēmuma peļņa nav iekļauta šīs nerezidentes sabiedrības izmaksātajās dividendēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā gadījumā iesniedzējtiesai, kurai vienīgajai ir kompetence interpretēt valsts tiesības, ņemot vērā visus pamatlietā aplūkoto nodokļu tiesību aktu aspektus un visu valsts nodokļu tiesisko regulējumu, ir jāpārbauda, vai apliekamā ienākuma aprēķināšana visās situācijās rada tādu rezultātu, ka attieksme pret nerezidenti sabiedrību, kura Beļģijā saimniecisko darbību veic ar pastāvīga uzņēmuma starpniecību, nav mazāk labvēlīga nekā attieksme pret rezidenti sabiedrību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Miljoen</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑10/14, C‑14/14 un C‑17/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:608">EU:C:2015:608</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šīs pārbaudes ietvaros iesniedzējtiesai ir jāņem vērā fakts, ka pamatlietā aplūkotie tiesību akti ir vērsti uz to, lai apliktu ar nodokli peļņu, kura ir Beļģijas nodokļu jomas kompetencē un kura ir sadalīta, bet attiecībā uz kuru šī dalībvalsts noteiktu valsts nodokļu tiesiskajā regulējumā paredzēto priekšrocību izmantošanas dēļ šo nodokļu jomas kompetenci nav izmantojusi. Līdz ar to situācijā, kurā nerezidentes sabiedrības apliekamās summas aprēķināšanas metode radītu tādu rezultātu, ka šai<?PAGE NO="10"?> sabiedrībai tiek uzlikti nodokļi arī attiecībā uz peļņu, kura nav šīs dalībvalsts nodokļu jomas kompetencē, attieksme pret minēto sabiedrību nerezidenti būtu mazāk labvēlīga nekā pret sabiedrību rezidenti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ja šīs pārbaudes rezultātā tiktu izdarīts secinājums, ka šāda attieksme pastāv, būtu jāuzskata, ka tāds valsts nodokļu tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais ir šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šāds šķērslis ir pieļaujams tikai tad, ja tas attiecas uz situācijām, kuras nav objektīvi salīdzināmas, vai arī ja tas ir attaisnots ar kādu primāro vispārējo interešu apsvērumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nordea Bank Danmark</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑48/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2087">EU:C:2014:2087</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka pārrobežu situācijas salīdzināmība vai nesalīdzināmība ar iekšēju situāciju ir jāpārbauda, ņemot vērā attiecīgo valsts nodokļu tiesību aktu mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121108">2012. gada 8. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Somija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑342/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:688">EU:C:2012:688</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pensioenfonds Metaal en Techniek</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑252/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:402">EU:C:2016:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Attiecībā uz uzņemošās dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, kuri ir vērsti uz to, lai izvairītos no tā, ka šajā valstī gūtā peļņa noteiktu valsts nodokļu tiesiskajā regulējumā paredzēto nodokļu priekšrocību izmantošanas dēļ netiek sadalīta, nodokļa maksātājam neuzliekot nodokli, tāda nerezidenta nodokļu maksātāja situācija, kurš minētajā dalībvalstī veic saimniecisku darbību ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, ir salīdzināma ar tāda nodokļu maksātāja situāciju, kurš ir rezidents. Proti, abos gadījumos šo nodokļu tiesību aktu mērķis ir ļaut šai pašai dalībvalstij īstenot savas nodokļu iekasēšanas pilnvaras, kas izriet no tās kompetences nodokļu jomā (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061114">2006. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kerckhaert</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Morres</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑513/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:713">EU:C:2006:713</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140903">2014. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑127/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2130">EU:C:2014:2130</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tādējādi, runājot par pamatlietā aplūkotajiem tiesību aktiem, tādas nerezidentes sabiedrības situācija, kura Beļģijā veic saimniecisko darbību ar pastāvīga uzņēmuma starpniecību, ir salīdzināma ar rezidentes sabiedrības situāciju, tai skaitā tāda nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmuma situāciju, kurš ir rezidents.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ierobežojumu tātad var attaisnot tikai primāri vispārējo interešu apsvērumi. Turklāt šādā gadījumā šim ierobežojumam jābūt piemērotam attiecīgā mērķa sasniegšanai un tas nedrīkst pārsniegt šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nordea Bank Danmark</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑48/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2087">EU:C:2014:2087</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Beļģijas valdība apgalvo, ka iespējams šķērslis šai brīvībai esot attaisnots divu vispārējo interešu apsvērumu dēļ, proti, mērķi nodrošināt sabalansētu dalībvalstu nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījumu starp dalībvalstīm un mērķi cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka, kaut gan abi šie mērķi ir primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas var attaisnot Līgumā garantēto aprites un pārvietošanās brīvību izmantošanas ierobežojumu (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120705">2012. gada 5. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SIAT</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑318/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:415">EU:C:2012:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra), pamatlietā aplūkotie tiesību akti nav piemēroti, lai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu – līdz ar to minētie mērķi tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā nevar attaisnot iespējamu šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, tā kā pamatlietā aplūkotie nodokļu tiesību akti ir vērsti uz to, lai apliktu peļņu, kura ir Beļģijas nodokļu jomas kompetencē un kura tiek sadalīta, to iepriekš neapliekot ar nodokli šajā dalībvalstī, tā nekādi negroza nodokļu kompetences sadalījumu starp Beļģijas Karalisti un kādu citu dalībvalsti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Otrām kārtām, tā kā šo tiesību aktu mērķis ir ierobežot sekas, ko rada valsts nodokļu tiesiskajā regulējumā paredzēto priekšrocību izmantošana, tie kā tādi nav vērsti uz to, lai izvairītos no ļaunprātīgas rīcības esamības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Papildus tam iespējams šķērslis nevar arī tikt attaisnots ar faktu, ka minētie tiesību akti noteiktās situācijās var radīt tādu rezultātu, ka nerezidente sabiedrība, kura Beļģijā veic saimniecisko darbību ar pastāvīga uzņēmuma starpniecību, tiek aplikta ar nodokli labvēlīgākā veidā nekā rezidente sabiedrība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Proti, apstāklis, ka valsts nodokļu tiesību aktos attieksme pret sabiedrībām nerezidentēm ir mazāk labvēlīga, nevar tikt atsvērts ar faktu, ka citās situācijās šie paši tiesību akti var radīt tādu rezultātu, ka attieksme pret šā veida sabiedrībām ir labvēlīgāka (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pensioenfonds Metaal en Techniek</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑252/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:402">EU:C:2016:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi dalībvalsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, pamatojoties uz kuriem gan nerezidente sabiedrība, kas saimniecisko darbību šajā dalībvalstī veic ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, gan rezidente sabiedrība, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmums, kas ir rezidents, tiek aplikti ar tādu nodokli kā <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kad šīs sabiedrības izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesību aktos paredzēto priekšrocību izmantošanas dēļ netiek iekļautas to galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā, ar nosacījumu, ka metode ar šo nodokli apliekamās summas noteikšanai faktiski nerada rezultātu, ka attieksme pret šo nerezidenti sabiedrību ir mazāk labvēlīga nekā pret rezidenti sabiedrību – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi dalībvalsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts tāds nodoklis kā <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kas ir jāmaksā nerezidentēm sabiedrībām, kuras saimniecisko darbību šajā dalībvalstī veic ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, kā arī rezidentēm sabiedrībām, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmumam, kas ir rezidents, kad tie izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesību aktos paredzētu priekšrocību izmantošanas dēļ nav iekļautas galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai nodokli varētu kvalificēt kā tādu, kas ieturēts ienākumu gūšanas vietā Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 5. panta izpratnē, ir jābūt izpildītiem trim kumulatīviem kritērijiem. Pirmkārt, nodoklim ir jātiek ieturētam tajā dalībvalstī, kurā dividendes tiek izmaksātas, un tā iekasējamības gadījumam ir jābūt dividenžu izmaksai vai jebkādu citu ienākumu no vērtspapīriem izmaksai, otrkārt, ar šo nodokli apliekamā summa ir ienākumi no vērtspapīriem un, treškārt, nodokļa maksātājs ir šo pašu vērtspapīru turētājs (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100624">2010. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ferrero e C</HT>. un <HT TYPE="ITALIC">General Beverage Europe</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑338/08 un C‑339/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:364">EU:C:2010:364</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Ir jākonstatē – tāpat kā to ir darījušas pamatlietas puses –, ka tāds nodoklis kā pamatlietā aplūkotais <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> atbilst diviem pirmajiem nosacījumiem. Proti, pirmkārt, šā nodokļa iekasējamības gadījums ir dividenžu izmaksa un, otrkārt, ar to apliekamās summas aprēķināšanai tiek ņemta vērā izmaksātā summa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā tāda nodokļa kā <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> maksātājs nav vērtspapīru turētājs, bet gan izmaksu veicošā sabiedrība, trešais nosacījums nav izpildīts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Šo vērtējumu neliek apšaubīt <HT TYPE="ITALIC">X</HT> un Komisijas izvirzītā argumentācija, atbilstoši kurai šajā gadījumā būtu jādod priekšroka pieejai, kas balstīta uz ekonomiska rakstura vērtējumiem. Šajā ziņā pietiek vien atgādināt, ka Tiesa <DATE ISO="20080626">2008. gada 26. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Burda</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑284/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:365">EU:C:2008:365</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) šādu pieeju jau ir noraidījusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Tā kā nav izpildīts trešais nosacījums, kas attiecas uz ieturēšanu ienākumu gūšanas vietā Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 5. panta izpratnē, tādu nodokli kā pamatlietā aplūkotais nevar uzskatīt par ieturētu ienākumu gūšanas vietā šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādi dalībvalsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts tāds nodoklis kā <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kas jāmaksā nerezidentēm sabiedrībām, kuras saimniecisko darbību šajā dalībvalstī veic ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, kā arī rezidentēm sabiedrībām, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmumam, kas ir rezidents, kad tie izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesību aktos paredzētu priekšrocību izmantošanas dēļ nav iekļautas galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par trešo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar minētā panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šai tiesību normai ir pretrunā tādi valsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, ciktāl šajos tiesību aktos tādā situācijā, kad peļņu, ko mātesuzņēmums saņēmis no sava meitasuzņēmuma, šis mātesuzņēmums sadala vēlāk nekā tajā gadā, kurā tā tika saņemta, šī peļņa tiek aplikta ar nodokli, kas pārsniedz minētajā tiesību normā paredzēto 5 % maksimālo robežu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>No Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas preambulas 3. apsvēruma izriet, ka šīs direktīvas mērķis ir mātesuzņēmuma līmenī novērst nodokļu dubultu uzlikšanu peļņai, ko meitasuzņēmums izmaksā savam mātesuzņēmumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Šajā ziņā Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 4. panta 1. punktā dalībvalstīm ir atstāta iespēja izvēlēties starp divām sistēmām, proti, atbrīvojuma no nodokļa sistēmu un nodokļa ieskaitīšanas sistēmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Test Claimants in the FII Group Litigation</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑446/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:774">EU:C:2006:774</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Proti, saskaņā ar šīs direktīvas preambulas 7. un 9. apsvērumu šajā tiesību normā ir precizēts, ka, ja mātesuzņēmums vai tā pastāvīgais uzņēmums, pamatojoties uz mātesuzņēmuma asociāciju ar savu meitasuzņēmumu, saņem sadalīto peļņu, izņemot gadījumu, kad meitasuzņēmums tiek likvidēts, mātesuzņēmuma dalībvalsts un tā pastāvīgā uzņēmuma dalībvalsts vai nu atturas šādai peļņai uzlikt nodokļus, vai arī uzliek šādai peļņai nodokļus, atļaujot mātesuzņēmumam un pastāvīgajam uzņēmumam atskaitīt no maksājamās nodokļa summas to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, kas ir saistīta ar minēto peļņu un ko ir samaksājis meitasuzņēmums un jebkurš zemākā līmeņa meitasuzņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Tomēr minētā 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis tomēr saglabā izvēles tiesības paredzēt, ka no mātesuzņēmuma pelņas, kam uzliek nodokli, nevar atskaitīt maksājumus, kuri attiecas uz līdzdalības daļu un zaudējumiem, ko rada meitasuzņēmuma peļņas sadalīšana. Tāpat no šīs tiesību normas izriet, ka, ja vadības izmaksas, kas attiecas uz līdzdalības daļu, šādā gadījumā ir noteiktas kā izmaksas ar vienotu likmi, noteiktā summa nevar pārsniegt 5 % no meitasuzņēmuma sadalītās peļņas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Tādējādi šīs direktīvas 4. pants ir vērsts uz to, lai izvairītos no tā, ka peļņa, ko nerezidents meitasuzņēmums izmaksā savam rezidentam mātesuzņēmumam, tiek vispirms aplikta ar nodokli meitasuzņēmuma ietvaros valstī, kurā tas ir rezidents, un pēc tam mātesuzņēmuma ietvaros tajā valstī, kurās rezidents ir mātesuzņēmums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, pirmkārt, ir jāprecizē, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka, transponējot Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu, Beļģijas Karaliste ir izvēlējusies atbrīvojuma no nodokļa sistēmu. Turklāt šī dalībvalsts ir izmantojusi direktīvas 4. panta 3. punktā paredzēto iespēju. Līdz ar to peļņa, kas ir gūta Beļģijā esošu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumos, kuri nav rezidenti, ir atbrīvota 95 % apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Otrkārt, nav strīda par to, ka <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT> gadījumā, ja peļņu, ko nerezidents meitasuzņēmums izmaksā rezidentam mātesuzņēmumam, šis mātesuzņēmums sadala vēlāk nekā tajā gadā, kurā tā ir saņemta, rada tādas sekas, ka šī peļņa tiek aplikta ar nodokli, kas pārsniedz šā 4. panta 3. punktā paredzēto 5 % maksimālo robežu un tādējādi rezultātā šī peļņa ar nodokli tiek aplikta dubulti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Tāpēc rodas jautājums, vai šāda nodokļa dubulta uzlikšana ir pretrunā Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Beļģijas un Francijas valdību ieskatā, peļņa, ko meitasuzņēmums tālāk sadala saviem akcionāriem, neietilpst Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā, jo šī norma ir piemērojama tikai, kad mātesuzņēmums saņem peļņu, ko sadala tā meitasuzņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Šāda interpretācija, kas neizriet nedz no šīs normas formulējuma, nedz no tās konteksta, nedz mērķiem, nevar tikt atbalstīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Proti, pirmām kārtām, paredzot, ka mātesuzņēmuma dalībvalsts un pastāvīgā uzņēmuma dalībvalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>atturas šādai peļņai uzlikt nodokļus<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, minētajā tiesību normā dalībvalstīm ir aizliegts uzlikt nodokļus mātesuzņēmumam vai tā pastāvīgajam uzņēmumam saistībā ar peļņu, kuru meitasuzņēmums izmaksā savam mātesuzņēmumam, neveicot nošķīrumu atkarībā no tā, vai mātesuzņēmumam uzliktā nodokļa iekasējamības gadījums ir peļņas saņemšana vai tās tālāka sadale.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Otrām kārtām – kā tika minēts šā sprieduma 70. un 71. punktā – Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas mērķis ir novērst, ka peļņai, ko meitasuzņēmums izmaksā savam mātesuzņēmumam, dubulti tiek uzlikts nodoklis mātesuzņēmuma līmenī. Šīs peļņas aplikšana ar nodokli, kuru mātesuzņēmuma dalībvalsts veic šī uzņēmuma ietvaros, kad šī peļņa tiek tālāk sadalīta, kā rezultātā minētajai peļņai tiek piemērota nodokļa likme, kas faktiski pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 3. punktā paredzēto maksimālo robežu 5 % apmērā, minētās sabiedrības līmenī izraisītu nodokļu dubultu uzlikšanu, kura ir aizliegta ar minēto direktīvu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Šo konstatējumu – kā ģenerāladvokāte to būtībā ir norādījusi savu secinājumu 54. punktā – neliek apšaubīt <DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Test Claimants in the FII Group Litigation</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑446/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:774">EU:C:2006:774</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 105. punkts, jo minētajā punktā Tiesa ir tikai izteikusies par noteiktas kārtības, kura attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu summas aprēķināšanu, kad mātesuzņēmums rezidents tālāk izmaksā no nerezidenta meitasuzņēmuma saņemtas dividendes, un nevis par šā nodokļa iekasēšanas atbilstīgumu šai direktīvai šādā gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Tādējādi uz trešo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar minētā panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šai tiesību normai ir pretrunā tādi valsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, ciktāl šajos tiesību aktos tādā situācijā, kad peļņu, ko mātesuzņēmums saņēmis no sava meitasuzņēmuma, šis mātesuzņēmums sadala vēlāk nekā tajā gadā, kurā tā tika saņemta, šī peļņa tiek aplikta ar nodokli, kas pārsniedz minētajā tiesību normā paredzēto 5 % maksimālo robežu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="14"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">brīvība veikt uzņēmējdarbību ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi dalībvalsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, pamatojoties uz kuriem gan nerezidente sabiedrība, kas saimniecisko darbību šajā dalībvalstī veic ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, gan rezidente sabiedrība, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmums, kas ir rezidents, tiek aplikti ar tādu nodokli kā <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kad šīs sabiedrības izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesību aktos paredzēto priekšrocību izmantošanas dēļ netiek iekļautas to galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā, ar nosacījumu, ka metode ar šo nodokli apliekamās summas noteikšanai faktiski nerada rezultātu, ka attieksme pret šo nerezidenti sabiedrību ir mazāk labvēlīga nekā pret rezidenti sabiedrību – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="20111130">2011. gada 30. novembra</DATE> Direktīvas 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs, 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādi dalībvalsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, kuros ir paredzēts tāds nodoklis kā <HT TYPE="ITALIC">fairness tax</HT>, kas ir jāmaksā nerezidentēm sabiedrībām, kuras saimniecisko darbību šajā dalībvalstī veic ar pastāvīgā uzņēmuma starpniecību, kā arī rezidentēm sabiedrībām, tai skaitā nerezidentes sabiedrības meitasuzņēmumam, kas ir rezidents, kad tie izmaksā dividendes, kuras noteiktu valsts nodokļu tiesību aktos paredzētu priekšrocību izmantošanas dēļ nav iekļautas galīgajā ar nodokli apliekamajā peļņā;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Direktīvas 2011/96 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar minētā panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šai tiesību normai ir pretrunā tādi valsts nodokļu tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, ciktāl šajos tiesību aktos tādā situācijā, kad peļņu, ko mātesuzņēmums saņēmis no sava meitasuzņēmuma, šis mātesuzņēmums sadala vēlāk nekā tajā gadā, kurā tā tika saņemta, šī peļņa tiek aplikta ar nodokli, kas pārsniedz minētajā tiesību normā paredzēto 5 % maksimālo robežu.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>