<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-04-202604C116202402290-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0229-24-202506583-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="29/08/2025 15:34:03" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="NyqftizbpVvQ+/36Q/yPypUr4W1jLhhpnwx8O6DYPYYjrnrXZiFNR3AX8kCHi60JnZIJpXBYBdkpmhWGZ4xsv3mP2APw3pFQCd6nXLzuxLll0aVeyi4CZU1Uv9r9jBbX3EmYMGw/SiCqtjpsLG6cpFTo6p1NahcMMNai8FchbbQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="b59315b0-033c-44b8-a04a-b030759182d5" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0229" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 01-07-25 08:31:26" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-07-14T07:28:03Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="a5ffe3ac8b3640c78c2e738b55ef293a" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0229" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">J. Kokott secinājumi – Lieta C‑229/24</div>
      <div id="rId22" style="default">Brännelius</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 10. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑229/24 [Brännelius]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      TK,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      OP,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Riksåklagaren
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-9" title="page-1">
      (Högsta domstolen (Augstākā tiesa, Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-10" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Finanšu pakalpojumu vienotais tirgus – Regula (ES) Nr. 596/2014 – Tirgus ļaunprātīga izmantošana – 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Jēdziens “iekšējā informācija” – Atklātībai nenodota informācija – 17. pants – Emitenta veikta iekšējās informācijas atklāšana sabiedrībai – Līgumslēdzējas iestādes lēmums nepiešķirt tiesības slēgt publiska iepirkuma līgumu – Paziņojums pretendentiem elektroniskā pasta vēstulē – Pretendenta uzņēmuma akciju priekšlaicīga pārdošana – Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana tirdzniecībā – Iekšējā informācija – Informācijas atklāšana sabiedrībai
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Högsta domstolen (Augstākā tiesa, Zviedrija) jālemj par prasību, ko cēlušas divas personas, kuras notiesātas pirmajā un apelācijas instancē par to, ka pārdevušas Zviedrijas biržai finanšu instrumentus, par kuriem, kā tās apsūdzētas, to rīcībā bijusi iekšējā informācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī informācija attiecas uz pašvaldības līgumslēdzējas iestādes lēmumu nepiešķirt tiesības slēgt publiska iepirkuma līgumu biržā kotētai sabiedrībai. Īsi pirms šī sabiedrība par to izdeva paziņojumu presei, abas pirmīt minētās personas bija uzzinājušas šo faktu no e‑pasta vēstules, ko bija nosūtījusi līgumslēdzēja iestāde, un pārdevušas savas akcijas, lai izvairītos no zaudējumiem biržā. Pamatlieta attiecas uz jautājumu, vai informāciju, kuru šīs divas personas izmantojušas savā labā, var kvalificēt par iekšējo informāciju, ņemot vērā, ka akciju pārdošanas brīdī lēmums nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības jau bija paziņots ierobežotam adresātu lokam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā kontekstā iesniedzējtiesa uzdod divus prejudiciālos jautājumus Tiesai, lūdzot interpretē jēdzienu “iekšējā informācija”, it īpaši kritēriju, atbilstoši kuram šī informācija nedrīkst būt “nodota atklātībai” Regulas (ES) Nr. 596/2014  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">2</a>
</span>) 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tiesa jau ir lēmusi par vairākiem elementiem, kas veido šo jēdzienu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">3</a>
</span>). Tomēr tā vēl nav lēmusi par attiecīgās informācijas nepubliskošanu kā par nosacījumu, lai informāciju uzskatītu par iekšējo informāciju, un tas ir nosacījums, kura precīzs tvērums tiek spraigi apspriests doktrīnā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">4</a>
</span>). Konkrēti, runa ir par jautājumu, kādā personu lokā šai informācijai ir jābūt atklātai vai kādā mērā un pie kādiem nosacījumiem tai jābūt pieejamai, lai tā vairs nebūtu iekšējā informācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 596/2014</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 596/2014 14, 23., 24. un 28. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-4">
      “(14) Saprātīgi ieguldītāji pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz informāciju, kas tiem jau ir pieejama, tas ir, pamatojoties uz ex ante informāciju. Tādēļ jautājums par to, vai saprātīgs ieguldītājs, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, ņemtu vērā kādu noteiktu informāciju, ir jāizvērtē, pamatojoties uz ex ante informāciju. Šādā novērtējumā jāņem vērā minētās informācijas paredzamā ietekme ar to saistītā emitenta vispārējās darbības kontekstā, informācijas avota uzticamība un jebkādi citi tirgus mainīgie rādītāji, kas konkrētajos apstākļos varētu ietekmēt finanšu instrumentus [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-21" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-4">
      (23) Pamatpazīme iekšējās informācijas izmantošanai tirdzniecībā ir no iekšējās informācijas gūta netaisnīga priekšrocība, kas kaitē trešām pusēm, kurām šāda informācija nav zināma, un līdz ar to apdraud finanšu tirgu integritāti un ieguldītāju uzticēšanos. Līdz ar to iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegums būtu jāpiemēro, ja persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, izmanto šādas informācijas sniegtu netaisnīgu priekšrocību peļņas gūšanai, savā vārdā vai trešās puses vārdā veicot tirgus darījumus saskaņā ar šādu informāciju, iegādājoties vai atsavinot, vai atceļot vai grozot, vai mēģinot atcelt vai grozīt rīkojumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šāda informācija. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-23" title="page-5">
      (24) Ja juridiska vai fiziska persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājas vai atsavina, vai mēģina iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija, tam vajadzētu nozīmēt, ka minētā persona ir izmantojusi minēto informāciju. Minētais pieņēmums neskar tiesības uz aizstāvību. Jautājums par to, vai persona ir pārkāpusi iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegumu vai mēģinājusi darījumā izmantot iekšējo informāciju, būtu jāizskata, ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, aizsargāt finanšu tirgus integritāti un veicināt ieguldītāju uzticēšanos, kas savukārt balstās uz pārliecību, ka pret ieguldītājiem būs vienlīdzīga attieksme un viņi tiks aizsargāti no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-25" title="page-5">
      (28) Pētījumi un novērtējumi, kuru pamatā ir publiski pieejami dati, paši par sevi nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju, un tāpēc tikai fakts, ka darījumi veikti, balstoties uz šādiem pētījumiem vai novērtējumiem, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr, piemēram, ja informācijas publicēšana vai izplatīšana tirgū ir ierasti gaidīta un šāda publicēšana vai izplatīšana dod ieguldījumu finanšu instrumentu cenu veidošanas procesā, vai arī informācijā ir iekļauts atzīta tirgus komentētāja vai iestādes viedoklis, kas var sniegt ziņas par saistītu finanšu instrumentu cenām, informācija var būt iekšējā informācija. Tādēļ, lai tirgus dalībnieki noteiktu, vai to darījumi balstīt[i] uz iekšējo informāciju, tiem ir jāapsver, ciktāl šāda informācija nav publiska un kāda varētu būt ietekme uz finanšu instrumentiem, ja tie izmantotu šo informāciju tirdzniecībā pirms tās publicēšanas vai izplatīšanas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 7. panta “Iekšējā informācija” 1. un 4. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-5">
      “1. Šajā regulā iekšējā informācija ir šādi informācijas veidi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-28" title="page-5">
      a) precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-5">
      [..].
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-5">
      4. Piemērojot 1. punktu, informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt finanšu instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 8. pantā “Iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā” tostarp paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-5">
      “1. Šīs regulas nolūkiem iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā šo informāciju izmanto, savā vārdā vai trešās personas vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-6">
      4. Šis pants attiecas uz jebkuru personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, jo:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-6">
      a) persona ir emitenta [..] administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekle;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-6">
      b) personai ir līdzdalība emitenta [..] kapitālā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-6">
      c) personai ir piekļuve informācijai, izpildot darba, profesionālos vai dienesta pienākumus; [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-6">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-6">
      Šis pants attiecas arī uz jebkuru personu, kuras rīcībā iekšējā informācija ir citu apstākļu dēļ, kas nav minēti pirmajā daļā, ja minētā persona zina vai tai būtu jāzina, ka tā ir iekšējā informācija.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-6">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar tās pašas regulas 14. panta “Iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums” a) un c) punktu ir aizliegts “iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai tās mēģinājumā” un “nelikumīgi izpaust iekšējo informāciju”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās pašas regulas 17. panta “Iekšējās informācijas atklāšana sabiedrībai” 1. punkts formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-6">
      “Emitents iespējami drīz informē sabiedrību par iekšējo informāciju, kas tieši attiecas uz minēto emitentu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-6">
      Emitents nodrošina, ka iekšējā informācija tiek atklāta tādā veidā, kas sabiedrībai nodrošina ātru piekļuvi šai informācijai un tās pilnīgu, pareizu un savlaicīgu izvērtēšanu, attiecīgos gadījumos arī oficiāli noteiktā sistēmā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK [(2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK] 21. pantā. Emitents iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai neapvieno ar savas darbības piedāvāšanu. Emitents ievieto un vismaz piecus gadus uztur savā tīmekļa vietnē visu iekšējo informāciju, kura tam ir jāatklāj sabiedrībai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-6">
      Šis pants attiecas uz emitentiem, kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu atļaušanu dalībvalsts regulētā tirgū [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās pašas regulas 30. panta “Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-7">
      “Neskarot kriminālsodus un neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 23. pantu, dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem paredz kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus vismaz par šādiem pārkāpumiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-7">
      a) šīs regulas 14. un 15. panta [..] pārkāpumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īstenošanas regula (ES) 2016/1055</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/1055  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">5</a>
</span>) 2. panta “Līdzekļi iekšējās informācijas atklāšanai sabiedrībai” 1. punktu it īpaši:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-7">
      “Emitenti un emisijas kvotu tirgus dalībnieki atklāj iekšējo informāciju, izmantojot tehniskos līdzekļus, kas nodrošina šādus aspektus:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-7">
      a) iekšējā informācija tiek izplatīta:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-54" title="page-7">
      i) pēc iespējas plašākai sabiedrībai nediskriminējošā veidā;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-55" title="page-7">
      ii) bez maksas;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-56" title="page-7">
      iii) vienlaikus visā Savienībā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-7">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Zviedrijas tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TF</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1949. gada 5. aprīļa tryckfrihetsförordningen (1949:105) (1949. gada Likums Nr. 105 par preses brīvību; turpmāk tekstā – “TF”) 2. nodaļas 1. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-7">
      “Lai veicinātu vārda brīvību, brīvu un daudzveidīgu informāciju, un brīvu māksliniecisko jaunradi, ikvienai personai ir tiesības piekļūt publiskiem dokumentiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši TF 2. nodaļas 2. pantam tiesības piekļūt publiskiem dokumentiem var ierobežot tikai tad, ja tas nepieciešams atsevišķu tajā uzskaitīto sabiedrības interešu aizsardzībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">TF 2. nodaļas 4. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-8">
      “Dokuments ir publisks, ja tas ir nodots glabāšanā iestādei un ja atbilstoši 9. vai 10. pantam tiek uzskatīts, ka iestāde to ir saņēmusi vai izstrādājusi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar TF 2. nodaļas 10. pantu tiek uzskatīts, ka dokumentu ir sagatavojusi iestāde, ja tas ir nosūtīts tā adresātam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likums par publiskošanu un konfidencialitāti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Detalizēti noteikumi par procedūru, ko valsts iestādes piemēro publisko dokumentu atklāšanas sabiedrībai jomā, un par piekļuves tiesību šādiem dokumentiem ierobežošanu ir ietverti offentlighets- och sekretesslagen (2009:400) (2009. gada Likums Nr. 400 par sabiedrības piekļuvi publiskiem dokumentiem un to konfidencialitāti; turpmāk tekstā – “Likums par publiskošanu un konfidencialitāti”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī likuma 2. nodaļas 3. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-8">
      “[TF] tiesību normas par tiesībām piekļūt publiskiem dokumentos iestādēs ir piemērojamas, ja vien tas ir atbilstīgi, arī tādu akciju sabiedrību, personālsabiedrību, ekonomisku apvienību un fondu dokumentiem, kuros pašvaldībām ir juridiski izšķiroša ietekme. Saskaņā ar šo likumu minētās sabiedrības, biedrības un fondus pielīdzina iestādēm.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā likuma 6. nodaļas 4. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-8">
      “Pēc fiziskas personas pieprasījuma iestāde sniedz informāciju, kas ietverta publiskā dokumentā, kurš glabājas šajā iestādē, ja vien minētā informācija nav konfidenciāla vai tās sniegšana netraucētu iestādes pienācīgo darbību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā paša likuma 19. nodaļas 3. panta otrajā daļā noteikts, ka publiskā iepirkuma procedūras gadījumā informāciju citastarp par iesniegtajiem pieteikumiem vai attiecīgu piedāvājumu nedrīkst izpaust nevienam citam kā tikai pretendentam vai personai, kura iesniegusi piedāvājumu, kamēr nav publiskoti visi pieteikumi vai piedāvājumi, nav pieņemts lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai arī noslēgusies publiskā iepirkuma procedūra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar tā paša likuma 31. nodaļas 16. pantu konfidencialitāte ir piemērojama informācijai, kas attiecas uz fiziskas personas komerciālo vai operatīvo stāvokli gadījumā, ja tai ir komerciālas attiecības ar publisku iestādi un ja īpašu iemeslu dēļ var uzskatīt, ka šai fiziskai personai tiktu nodarīts kaitējums informācijas izpaušanas dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2016. gada Likums Nr. 1145 par publiskajiem iepirkumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši lagen (2016:1145) om offentlig upphandling (2016. gada Likums Nr. 1145 par publiskajiem iepirkumiem) 12. nodaļas 12. panta pirmās daļas pirmajam teikumam līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas drīzāk kandidātiem un pretendentiem rakstveidā paziņo lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šā likuma 19. nodaļas 7. panta pirmo daļu līgumslēdzēja iestāde, kura piešķīrusi līgumslēgšanas tiesības vai ir noslēgusi pamatnolīgumu, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas publicē paziņojumu, kurā paziņoti publiskā iepirkuma procedūras rezultāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2016. gada Likums Nr. 1307 par sodiem par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu vērtspapīru tirgū</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar lag (2016:1307) om straff för marknadsmissbruk på värdepappersmarknaden (2016. gada Likums Nr. 1307 par sodiem par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu vērtspapīru tirgū) Zviedrijas tiesībās ir transponēta Direktīva 2014/57/ES  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">6</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši šā likuma 2. nodaļas 1. panta 1. punkta pirmās daļas 1. punktam par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos tiek notiesāta ikviena persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija un kura to izmanto, vērtspapīru tirgū savā vārdā vai trešās puses vārdā iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada pavasarī Umeå kommunföretag AB (turpmāk tekstā – “pašvaldības uzņēmums”), saskaņā ar Zviedrijas tiesībām dibināta sabiedrība, kurā Umeå kommun (Ūmeo pašvaldība, Zviedrija) ir likumiskas vadības pilnvaras, izsludināja publiskā iepirkuma procedūru elektrisko autobusu un uzlādes staciju iegādei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piedāvājumus iesniedza divas sabiedrības, no kurām viena bija saskaņā ar Zviedrijas tiesībām dibinātā sabiedrība Hybricon Bus Systems AB (turpmāk tekstā – “Hybricon”). Vēl trīs uzņēmumi bija izrādījuši interesi piedalīties attiecīgajā iepirkuma procedūrā, taču tiem netika atļauts iesniegt piedāvājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pašvaldības uzņēmuma 2018. gada 14. maija lēmumu līgumslēgšanas tiesības tika piešķirtas nevis Hybricon, bet gan citai sabiedrībai pretendentei. E‑pasta vēstulē, kas nosūtīta tajā pašā dienā plkst. 14.34, pašvaldības uzņēmums informēja visas piecas ieinteresētās sabiedrības par iepirkuma procedūras rezultātu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzņēmumā Hybricon šo e‑pasta vēstuli saņēma vadošā amatā esoša persona, kura bija galvenā atbildīgā par saziņu ar pašvaldības uzņēmumu saistībā ar attiecīgo publiskā iepirkuma procedūru. Neilgi pēc tam šī persona nosūtīja vēstuli prasītājam pamatlietā OP ar ieteikumu pārdot viņam piederošās Hybricon akcijas. Savukārt OP to pašu informāciju pārsūtīja prasītājam pamatlietā TK, kam arī piederēja šīs sabiedrības akcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi 2018. gada 14. maijā plkst. 14.37 TK uzdeva Zviedrijas biržai pārdot 73 000 Hybricon akciju. Dažas minūtes vēlāk, plkst. 14.40, arī OP pārdeva 31 000 minētās sabiedrības akciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās pašas dienas plkst. 15.22 Hybricon publicēja paziņojumu presei par to, ka sabiedrība nav bijusi sekmīga iepirkuma procedūrā. Šīs informācijas publicēšana izraisīja Hybricon akciju cenu strauju kritumu biržā. Savukārt OP un TK bija ierobežojuši savus zaudējumus, pirms tam pārdodot tiem piederošās šīs sabiedrības akcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minēto darījumu dēļ OP un TK tika apsūdzēti par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu tirdzniecībā, kas ir aizliegta ar 2016. gada Likumu Nr. 1307 par sodiem par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu vērtspapīru tirgū, un tingsrätt (pirmās instances tiesa, Zviedrija) viņus notiesāja par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos un piesprieda nosacītu brīvības atņemšanas sodu un sabiedriskos darbus. OP un TK tika konfiscēti attiecīgi 51 508 Zviedrijas kronas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">8</a>
</span>) (SEK) un 146 536 SEK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">9</a>
</span>), kas ir noziedzīgi iegūti līdzekļi. Tingsrätt (pirmās instances tiesa) uzskata, ka informācija par to, ka Hybricon nebija sekmīga iepirkuma procedūrā, ņemot vērā tās precīzo raksturu, bija iekšējā informācija, kas tieši attiecās uz šo sabiedrību un varēja ietekmēt tās akciju cenu. Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka šo informāciju nevarēja uzskatīt par nodotu atklātībai, pirms Hybricon nebija publicējusi paziņojumu presei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hovrätt (apelācijas tiesa, Zviedrija), izskatot apelācijas sūdzību, izdarīja tādu pašu secinājumu kā tingsrätt (pirmās instances tiesa) un grozīja tikai pēdējās minētās tiesas piespriesto sodu, piespriežot OP un TK nosacītu sodu un naudassodu par 150 dienām sabiedrisko darbu vietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">OP un TK iesniedza kasācijas sūdzības Högsta domstolen (Augstākā tiesa) par spriedumu, ko apelācijas tiesvedībā pasludināja hovrätt (apelācijas tiesa). Ar kasācijas sūdzībām viņi lūdz tikt attaisnoti, norādot, ka informācija par attiecīgā līguma slēgšanas tiesību nepiešķiršanu Hybricon pārstāja būt iekšējā informācija tā iemesla dēļ, ka lēmuma par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu autors – šajā gadījumā – pašvaldības uzņēmums to nosūtīja attiecīgajiem adresātiem. Tādēļ šis lēmums esot kļuvis par publisku dokumentu, kas nav pakļauts konfidencialitātes prasībai tieši tādēļ, ka atbilstoši Zviedrijas tiesībām tas bija publiski pieejams pēc ikviena interesenta pieprasījuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Riksåklagaren (Zviedrijas Karalistes prokurors) lūdza hovrätt (apelācijas tiesa) nolēmumu atstāt negrozītu. Proti, viņa ieskatā – pat ja lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu kļuvis par publisku dokumentu, tiklīdz tas tika nosūtīts attiecīgajiem adresātiem, uz šo lēmumu joprojām varēja attiekties valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā konfidencialitātes prasība. Tādējādi šis lēmums bija iekšējā informācija līdz brīdim, kad Hybricon publicēja paziņojumu presei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Högsta domstolen (Augstākā tiesa) atzina prasītāju pārsūdzību par pieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesa uzskata, ka no Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta neizriet, ka visa informācija, kas nav atklāta sabiedrībai kārtībā, kāda noteikta šīs regulas 17. pantā, būtu jāuzskata par tādu, kas nav nodota atklātībai. It īpaši saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) paziņojumiem iekšējo informāciju var nodot atklātībai arī citā veidā, ne tikai to atklājot sabiedrībai minētā 17. panta izpratnē, tostarp arī tad, ja trešās personas veic kādas darbības. Turklāt Tiesa vēl neesot sniegusi norādes par prasībām, kas būtu jāievēro, lai informāciju vairs neuzskatītu par iekšējo informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā kontekstā, uzskatot, ka tās nolēmums ir atkarīgs no Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 17. panta interpretācijas, Högsta domstolen (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus, kas Tiesā reģistrēti 2024. gada 26. martā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-94" title="page-11">
      “1) Vai, lai informāciju varētu uzskatīt par nodotu atklātībai Regulas [Nr. 596/2014] 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tai jābūt atklātai sabiedrībai šīs regulas 17. pantā noteiktajā veidā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-95" title="page-11">
      2) Ja atklāšana sabiedrībai var notikt citā veidā, kādi apstākļi būtu jāņem vērā, nosakot, vai informācija ir uzskatāma par nodotu atklātībai šīs regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedībā Tiesā rakstveida apsvērumus iesnieguši: OP, TK, Grieķijas, Polijas un Norvēģijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 101. panta 1. punktam Tiesa lūdza iesniedzējtiesai dažus paskaidrojumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">10</a>
</span>), un pēdējā minētā tos ir sniegusi. 2025. gada 3. aprīļa tiesas sēdē OP, TK, Grieķijas un Norvēģijas valdības, kā arī Komisija tika uzklausīti un tie atbildēja uz Tiesas rakstveida un mutvārdu jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Abi prejudiciālie jautājumi ir savstarpēji saistīti, ciktāl tie galvenokārt attiecas uz kritērija par “atklātībai nodotu” informāciju interpretāciju Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai informācija bija jāatklāj sabiedrībai Regulas Nr. 596/2014 17. panta izpratnē, lai varētu uzskatīt, ka informācija ir tikusi “nodota atklātībai” šīs regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ jāizvērtē saikne starp Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 17. panta 1. punktu un it īpaši to pamatā esošā “atklāšanas sabiedrībai” jēdziena tvērums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Regulas Nr. 596/2014 17. panta 1. punktā ikvienam emitentam ir noteikts pienākums iespējami drīz “informē[t] sabiedrību” par iekšējo informāciju, kas tieši attiecas uz minēto emitentu, lai “sabiedrībai” nodrošinātu ātru piekļuvi šai informācijai un tās pilnīgu, pareizu un savlaicīgu izvērtēšanu. Tādēļ šajā tiesību normā kopsakarā ar Īstenošanas regulas 2016/1055 2. panta 1. punktu ir noteikta atklāšanai sabiedrībai kārtība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, nosacījums par informāciju, “kas nav nodota atklātībai”, ir otrais no četriem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kuri izpildāmi kumulatīvi, lai šo informāciju kvalificētu par “iekšējo” informāciju. Tamdēļ minētajai informācijai jābūt “precīza rakstura” informācijai, tai “tieši vai netieši [jā]attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem”, tai jāvar “ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas”. Uz šādu iekšējo informāciju var attiekties “iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā” šīs regulas 8. panta izpratnē, kas ir aizliegta ar minētās regulas 14. panta a) punktu, un par to var piemērot administratīvu sodu saskaņā ar tās pašas regulas 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai pat kriminālsodu atbilstoši valsts tiesību normām, ar kurām transponēta Direktīva 2014/57.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atzīst visi lietas dalībnieki, jēdziens “informācija, kas nodota atklātībai” nesatur norādi uz dalībvalstu tiesībām. Tādēļ tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens un tas jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">7. panta 1. punkta a) apakšpunktā nav nedz tiešas atsauces uz Regulas Nr. 596/2014 17. panta 1. punktu, nedz ir precizēts, kādā veidā informācija var tikt “nodota atklātībai”, lai tā vairs nebūtu iekšējā informācija. Tas pats par sevi norāda, ka šīs regulas 17. panta 1. punktā paredzētais īpašais veids, kā finanšu instrumentu emitents iekšējo informāciju atklāj sabiedrībai, nav vienīgais veids, lai attiecīgo informāciju nodotu atklātībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat tas vien, ka iepriekš minētās tiesību normas attiecas uz informāciju, kas “nodota atklātībai”, kā arī uz ikviena emitenta pienākumu “informē[t] sabiedrību” par (iekšējo) informāciju un šīs informēšanas veidu nav pietiekami, lai uzskatītu, ka šīs tiesību normas jāinterpretē vienādi. Gluži otrādi, tas, ka nenotiek nodošana atklātībai atbilstoši Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam, nozīmē “iekšējās” informācijas pastāvēšanu, un šīs regulas 17. panta 1. punkts nozīmē, ka publiskojamā informācija jau ir “iekšējā” informācija. No tā izriet, ka šo tiesību normu kontekstā “publiskošanas” jēdzienam nav obligāti viena un tā pati nozīme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo vērtējumus apstiprina Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 17. panta gramatiskā (it īpaši – lingvistiskā), kontekstuālā un teleoloģiskā interpretācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, pat ja dažas šo tiesību normu valodu versijas šajā ziņā ir līdzīgas,  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">13</a>
</span>), citas valodu versijas, tostarp zviedru valodas versija, atšķiras. Pēdējās minētajās valodu versijās ir veikts skaidrāks nošķīrums starp informāciju, kas (vēl) nav nodota atklātībai, Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, no vienas puses, un iekšējās informācijas (konkrēto) publiskošanas darbību, ko veic emitents, kā prasīts šīs regulas 17. pantā, no otras puses  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr formulējums, kas lietots vienā no Savienības tiesību normas valodu versijām, nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai un tam arī nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējām valodu versijām. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības tiesību normas ir interpretējamas un piemērojamas vienveidīgi, ņemot vērā visu Savienības valodu versijas. Gadījumā, ja Savienības tiesību dokuments dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā norma ir jāinterpretē atkarībā no tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ietilpst, vispārējās sistēmas un mērķa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, kā norādīts Regulas Nr. 596/2014 23. un 24. apsvērumā, regulas mērķis ir aizsargāt finanšu tirgus integritāti un veicināt ieguldītāju uzticēšanos, kas savukārt balstās uz minēto ieguldītāju pārliecību, ka pret viņiem būs vienlīdzīga attieksme un viņi tiks aizsargāti no “iekšējās informācijas” ļaunprātīgas izmantošanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tamdēļ Regulā Nr. 596/2014 būtībā ir paredzēti divi papildu instrumenti. Pirmkārt, atbilstoši tās represīvajai daļai, kas nostiprināta regulas otrajā nodaļā “Iekšējā informācija, iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana un tirgus manipulācijas”, kurā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts, par atsevišķu prettiesisku praksi, ko kvalificē kā “tirgus ļaunprātīgu izmantošanu”, ir paredzēts administratīvs sods vai kriminālsods. Otrkārt, šīs regulas preventīvajā daļā, kas ietverta tās trešajā nodaļā “Informācijas atklāšanas prasības”, citastarp paredzēti atklāšanas un informēšanas pienākumi, kas noteikti konkrēti vērtspapīru emitentam, piemēram, 17. panta 1. punktā noteiktais pienākums tostarp nodrošināt “sabiedrībai” “ātru [un pilnīgu] piekļuvi [iekšējai] informācijai”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi atbilstoši Regulas Nr. 596/2014 17. panta 1. punktam emitenta pienākums atklāt šādu informāciju ietilpst nevis represīvajā daļā, bet tam ir vienīgi preventīvs mērķis. Tādēļ ar šo tiesību normu rūpīgi un kopsakarā ar Īstenošanas regulas Nr. 2016/1055 2. panta 1. punkta prasībām ir reglamentēta iekšējās informācijas atklāšanas kārtība, kas jāievēro emitentiem, lai ļautu “pēc iespējas plašākai sabiedrībai”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">17</a>
</span>) viegli piekļūt attiecīgajai informācijai tieši tādēļ, ka šai informācijai pirms atklāšanas ir “iekšējs” raksturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 23. apsvērumu represīvās daļas mērķis ir noteikt sodus tad, ja “no iekšējās informācijas gūta netaisnīga priekšrocība, kas kaitē trešām pusēm, kurām šāda informācija nav zināma, un līdz ar to apdraud finanšu tirgu integritāti un ieguldītāju uzticēšanos”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">18</a>
</span>). Citiem vārdiem, šī netaisnīgā priekšrocība rodas no tā, ka iekšējās informācijas turētāja rīcībā ir lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanai būtiska informācija, kas nav pieejama trešām personām, tostarp potenciālajiem ieguldītājiem, kuri nezina vai nevar zināt šādu informāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā jāsecina, ka ne vienmēr to personu loks, kurām attiecīgi piemērojams Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 17. pants, ir viens un tas pats. Proti, lai gan otrā minētā tiesību norma kopsakarā ar Īstenošanas regulas 2016/1055 2. panta 1. punktu attiecas uz informācijas (noteikti – iekšējas) atklāšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai, pirmās minētās tiesību normas mērķis ir noteikt, vai pastāv šāda iekšējā informācija, lai izvērtētu atbildību, attiecīgā gadījumā – kriminālatbildību, kas iestājas personai, kura apsūdzēta par “iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā” šīs regulas 8. panta 1. punkta un 14. panta a) punkta izpratnē, proti, tāda pārkāpuma dēļ, kas apdraud ieguldītāju uzticēšanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, ņemot vērā Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta mērķi, uzskatu, ka jēdziens “atklātībai nodota” informācija, kas attiecīgajai informācijai laupa tās iekšējās informācijas būtību, jāinterpretē šauri, ņemot vērā ar šo regulu un it īpaši ar tās represīvo daļu izvirzītos mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atgādinu, ka gan tāds sods, kas formāli ir kriminālsods, kā tas, kurš piemērots šajā lietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">20</a>
</span>), gan represīva rakstura administratīvs sods, kura maksimālā summa norāda uz zināmu bardzības pakāpi, jākvalificē kā kriminālsodi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 48.–50. panta izpratnē. Proti, tāda administratīvā soda maksimālā summa, ko var piemērot fiziskām vai juridiskām personām par iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizlieguma pārkāpumu atbilstoši Regulas Nr. 596/2014 14. panta a) punktam, kā arī prasība, ka minētajai summai jābūt “vismaz trīskāršā [pārkāpuma dēļ gūtās] peļņas vai [novērsto] zaudējumu apmērā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">21</a>
</span>), ir pietiekamas, lai kvalificētu šādus sodus par kriminālsodiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">22</a>
</span>). Tādēļ to mērķis ir ne tikai atlīdzināt zaudējumus, bet arī sodīt par noteiktu rīcību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">23</a>
</span>). Tādējādi ir piemērojams arī Hartas 49. panta 1. punkta pirmajā teikumā nostiprinātais noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips. Šis princips prasa, lai likumā būtu skaidri definēti pārkāpumi un par tiem paredzētie sodi, lai tiesību subjekts, ņemot vērā atbilstošās tiesību normas formulējumu un vajadzības gadījumā izmantojot tiesu sniegto tās interpretāciju, var zināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tam draud kriminālatbildība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā kontekstā jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 23. un 24. apsvērumu sabiedrība, kas tiek aizsargāta ar regulas represīvo daļu, nav tā pati, uz kuru attiecas regulas preventīvā daļa. Proti, ja preventīvā daļa attiecas uz sabiedrību vispār, lai to informētu par iekšējas (kā tā jau kvalificēta) informācijas pastāvēšanu, tad represīvās daļas mērķis ir sodīt par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, apdraudot ieguldītāju uzticēšanos (skat šo secinājumu 49. un 52. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojums, lai īpaši aizsargātu ieguldītāju uzticēšanos, tostarp rodams Regulas Nr. 596/2014 7. panta 4. punktā, kurā precizēts ceturtais kritērijs, kas veido jēdzienu “iekšējā informācija”, proti, iespējamība, ka šī informācija “ietekmē finanšu instrumentu [..] cenas”. Proti, šāda iespējamība pastāv tikai tad, ja “saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu [šādu informāciju] kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">25</a>
</span>). Minētās regulas 14. apsvērumā šajā ziņā tostarp ir precizēts, ka “saprātīgi ieguldītāji pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz informāciju, kas tiem jau ir pieejama, tas ir, pamatojoties uz ex ante informāciju”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">26</a>
</span>). Turklāt saskaņā ar šo pašu apsvērumu šāda lēmuma par ieguldījumiem saprātīgo raksturu vērtējumā jāņem vērā “minētās informācijas paredzamā ietekme ar to saistītā emitenta vispārējās darbības kontekstā, informācijas avota uzticamība un jebkādi citi tirgus mainīgie rādītāji, kas konkrētajos apstākļos varētu ietekmēt finanšu instrumentus [..]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, ja informācijas kvalificēšana par iekšējo informāciju ir atkarīga no hipotētiska saprātīga lēmuma par ieguldījumiem, ko var pieņemt uz tās pamata, no tā var secināt, ka ar Regulas Nr. 596/2014 represīvo daļu aizsargātā sabiedrība ir saprātīgie ieguldītāji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta mērķis ir apkarot dažādu saprātīgu ieguldītāju asimetrisku piekļuvi informācijai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">27</a>
</span>). Un otrādi – šis mērķis nav aizsargāt nesaprātīgus ieguldītājus, proti, tos, kuri nerīkojas un neiegūst informāciju tikpat rūpīgi, kā to darītu saprātīgs ieguldītājs, ņemot vērā šo secinājumu 56. punktā minētos kritērijus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos man nešķiet pamatoti, ka atbildības, attiecīgā gadījumā – kriminālatbildības, par “iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā” noteikšana būtu atkarīga no attiecīgās informācijas publiskošanas plašā jēdziena Regulas Nr. 596/2014 17. panta 1. punkta izpratnē. Proti, pēdējā minētā tiesību norma kopsakarā ar Īstenošanas regulas Nr. 2016/1055 2. panta 1. punktu – atšķirībā no Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kurā turklāt izmantots publiskošanas jēdziens nolieguma formā (“nav nodota atklātībai”), – attiecas uz iespējami plašāku sabiedrību. Jāpiebilst, ka minētās regulas 17. panta 1. punktā netiek aplūkots jautājums, vai šīs plašās sabiedrības dalībniekiem piemīt atsevišķas īpašības vai pietiekamas pakāpes rūpība, kas tiem ļauj faktiski piekļūt šai informācijai. Manuprāt, plašā pieeja, kas balstīta uz šo plašo publiskošanas jēdzienu, neatbilstu nedz vajadzībai šauri interpretēt informācijas, kas (nav) “nodota atklātībai”, jēdzienu tās pašas regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, nedz tiesiskajai drošībai, ko prasa noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips (skat šo secinājumu 54. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – jāuzskata, ka informācija ir tikusi “nodota atklātībai” Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja to ir uzzinājis vai tai ir varējis piekļūt saprātīgs ieguldītājs, kurš rīkojies ar nepieciešamo rūpību, pat ja vēl nav notikusi atklāšana plašākai sabiedrībai tās pašas regulas 17. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secinu, ka atbildei uz pirmo jautājumu jābūt noraidošai. Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informācijas, kas nav “nodota atklātībai”, jēdzienu nedefinē tikai tas, ka nav notikusi atklāšana sabiedrībai šīs regulas 17. panta izpratnē, bet šī publiskošana var notikt citos veidos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas noved pie atbildes sniegšanas uz otro jautājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gadījumā, ja informāciju var nodot atklātībai citā veidā, kas nav tas, kas paredzēts Regulas Nr. 596/2014 17. pantā, iesniedzējtiesa vēlas zināt, kādi apstākļi jāņem vērā, lai izvērtētu, vai var uzskatīt, ka attiecīgā informācija ir tikusi “nodota atklātībai” Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Domāju, ka uz šo jautājumu jāatbild divos posmos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānosaka publiskošanas vai pieejamības pakāpe, kas, raugoties no ieinteresēto adresātu skatpunkta, ir nepieciešama, lai varētu uzskatīt, ka informācija ir tikusi “nodota atklātībai” Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē (skat. secinājumu 2. nodaļu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, ņemot vērā pamatlietas faktus, jāprecizē, kādos apstākļos šo publiskošanu vai pieejamību var izsecināt no šīs lietas apstākļiem (skat. secinājumu 3. nodaļu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par publiskošanas vai pieejamības pakāpi, kas, raugoties no ieguldītāju skatpunkta, ir nepieciešama, lai varētu uzskatīt, ka informācija ir tikusi “nodota atklātībai”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noteiktu publiskošanas vai pieejamības pakāpi, kas nepieciešama, raugoties no ieinteresēto adresātu skatpunkta, uzskatu, ka atkal jāņem vērā tostarp Savienības likumdevēja mērķi un atbilstošais tiesiskā regulējuma konteksts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāatgādina šo secinājumu 50. un nākamajos punktos izklāstītie apsvērumi, saskaņā ar kuriem informācija, ko var uzzināt vai atklāt saprātīgs ieguldītājs, jāuzskata par “nodotu atklātībai” Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Proti, jautājums par to, vai potenciālais ieguldītājs patiešām var piekļūt attiecīgajai informācijai, ir atkarīgs no viņam piemītošo īpašību, tādu kā tās, kas aprakstītas šo secinājumu 56.–58. punktā, precīzāka raksturojuma. Šajā ziņā ieguldītāji, kuriem nav šo īpašību un kuri neizrāda rūpību prasītajā pakāpē, nešķiet aizsardzības cienīgi, ņemot vērā vienlīdzīgas piekļuves informācijai mērķi, lai ieguldītājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu tirgos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, šādu vērtējumu apstiprina Regulas Nr. 596/2014 28. apsvērums. No tā tostarp izriet, ka “pētījumi un novērtējumi, kuru pamatā ir publiski pieejami dati”, nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju. Tāpat “tikai fakts, ka darījumi veikti, balstoties uz šādiem pētījumiem vai novērtējumiem”, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Toties, “ja informācijas publicēšana vai izplatīšana tirgū ir ierasti gaidīta un šāda publicēšana vai izplatīšana dod ieguldījumu finanšu instrumentu cenu veidošanas procesā, vai arī informācijā ir iekļauts atzīta tirgus komentētāja vai iestādes viedoklis, kas var sniegt ziņas par saistītu finanšu instrumentu cenām, informācija var būt iekšējā informācija”. Minētajā apsvērumā tiek secināts, ka, “lai tirgus dalībnieki noteiktu, vai to darījumi balstās uz iekšējo informāciju, tiem ir jāapsver, ciktāl šāda informācija nav publiska un kāda varētu būt ietekme uz finanšu instrumentiem, ja tie izmantotu šo informāciju tirdzniecībā pirms tās publicēšanas vai izplatīšanas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Savienības likumdevējs uzskata, ka, pirmkārt, informācija, ko var atklāt, veicot pētījumus publiski pieejamu datu bāzē, principā nav jākvalificē par iekšējo informāciju un, otrkārt, tirgus dalībniekiem ar visu nepieciešamo rūpību šīs informācijas tvērums jāpārbauda, kā arī tās iespējamā ietekme uz tirgotajiem finanšu instrumentiem. No tā izriet pretējais – tas vien, ka informācija ir pieejama tikai tad, ja ieinteresētā persona pieliek zināmas pūles vai veic pētījumus, nevar izslēgt informācijas “atklāto” raksturu Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Gluži otrādi, šīs informācijas atklātais vai neatklātais raksturs, šķiet, ir atkarīgs no jautājuma, vai un kādos apstākļos ieinteresētā persona, būdama saprātīgs un vidēji rūpīgs tirgus dalībnieks, faktiski var tai piekļūt, lai pārvarētu potenciālo ieguldītāju iespējamo informētības asimetriju, kuru paredzēts novērst ar Regulu Nr. 596/2014.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, trešām kārtām, ideju, ka koncepcija par aizsardzības cienīgu ieguldītāju Regulas Nr. 596/2014, it īpaši tās represīvās daļas, izpratnē ir koncepcija par saprātīgu un vidēji rūpīgu ieguldītāju, nevis par sabiedrību plašā izpratnē, netieši apstiprina Regulas Nr. 596/2014 8. panta 4. punkta piemērošanas joma ratione personae. Šajā tiesību normā ir nošķirtas dažādas iekšējās informācijas turētāju kategorijas, proti, to personu kategorijas, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, ko var izmantot tirdzniecībā šā panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, to personu loku, kuru rīcībā ir iekšējā informācija un kuras var veikt šādu (aizliegtu) iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, kā paredzēts Regulas Nr. 596/2014 8. panta 4. punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">31</a>
</span>), jeb tā sauktos “pirmās pakāpes” iekšējās informācijas turētājus, papildina minētā 4. punkta otrā daļa, iekļaujot jebkuru personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, “ja minētā persona zina vai tai būtu jāzina, ka tā ir iekšējā informācija”, jeb tā sauktos “otrās pakāpes” iekšējās informācijas turētājus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">32</a>
</span>). Tādējādi, lai arī “pirmās pakāpes” iekšējās informācijas turētāju rīcībā ir iekšējā informācija kādas darbības vai īpašas rīcības dēļ, kas tos nošķir no citiem ieguldītājiem, “otrās pakāpes” iekšējās informācijas turētāji iegūst šo statusu tikai tad, ja tiek apliecināts, ka viņi zināja par iekšējās informācijas esību, vai ja nevar pārmest zināšanu par šo informāciju esību un tātad rīcība nav bijusi rūpīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā secinu, ka publiskošanas vai pieejamības pakāpe, lai uzskatītu, ka informācija ir “nodota atklātībai” Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ir atkarīga no saprātīga un vidēji rūpīga ieguldītāja skatpunkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par kritērijiem un pamatlietas apstākļiem, kas jāņem vērā, lai izvērtētu, vai informācija ir tikusi “nodota atklātībai”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstākļi, kādos iepriekš minētie kritēriji ļauj konstatēt iekšējās informācijas, kā apgalvots, atklāto raksturu, jāvērtē, ņemot vērā apstākļus, kas ir tās pamatlietas pamatā, kuru pārbaude ir iesniedzējtiesas kompetencē. Manuprāt, ņemot vērā iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā bargās sekas, lai aizsargātu tiesisko drošību un nevainības prezumpciju, gan ieinteresētajām personām, gan iestādēm un tiesām ir jāspēj viegli pārbaudīt šo kritēriju izpildi. Tamdēļ, kā jau izklāstīts šo secinājumu 68.–74. punktā, Savienības tiesībās ir noteikts, ka jābalstās uz saprātīga un vidēji rūpīga ieguldītāja skatpunktu. Taču jautājuma, vai minētie kritēriji konkrētā lietā ir izpildīti, pārbaude būtībā ir jāveic valsts iestādēm un tiesām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā – pretēji tam, ko apgalvo TK un OP, – uzskatu, ka jebkura ieguldītāja iespēja vien iegūt informāciju, kas formāli tādos valsts tiesību aktos par informācijas brīvību kā TF vai Likums par publiskošanu un konfidencialitāti ir kvalificēta kā “publiski pieejama” informācija tā iemesla dēļ, ka šo informāciju glabā valsts iestādes un tā ir pieejama pēc pieprasījuma, nav pietiekama, lai atzītu šādas informācijas “atklāto” raksturu Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Proti, tāpat kā tiesības piekļūt dokumentiem atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1049/2001  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">33</a>
</span>), šo tiesību izmantošana atbilstoši TF 4. panta 6. punktam no vienas puses nozīmē, ka ir jāizsaka skaidrs pieprasījums šīm iestādēm, un no otras puses – šim pieprasījumam var būt piemērojami izņēmumi, piemēram, ierobežojumi un kritēriji, uz kuriem attiecas konfidencialitāte un kuri paredzēti TF 2. nodaļas 2. pantā, kā arī Likuma par publiskošanu un konfidencialitāti 19. nodaļas 3. panta otrajā daļā un 31. nodaļas 16. pantā. Šie ierobežojumi un kritēriji, šķiet, var būt pretrunā gan Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam atklātības jēdzienam, gan tās represīvajai daļai, kuras mērķis ir aizsargāt ieguldītāju uzticēšanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāņem vērā tā konteksta īpatnības, kurā būtiskās informācijas atklāšana var notikt, kā šajā lietā – lēmuma par publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas un atklāšanas sabiedrībai saskaņā ar 2016. gada Likumu Nr. 1145 par publiskajiem iepirkumiem konteksts. Tādā situācijā visi publiskā iepirkuma procedūras dalībnieki un visas personas, kuras ir izrādījušas vai gatavojas izrādīt interesi, lai uzzinātu šī iepirkuma iznākumu, ir ierobežota atbilstošā sabiedrība, attiecībā uz kuru var prezumēt, ka to veido potenciāli saprātīgi ieguldītāji, kuri izrāda prasīto rūpību. Proti, ir ļoti iespējams, ka šie dalībnieki vai personas var veikt ieguldījumus atkarībā no šādas iepirkuma procedūras iznākuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošais Zviedrijas tiesiskais regulējums, šķiet, balstās uz šādu izpratni, ciktāl tajā paredzēta atklāšana divos posmos attiecībā uz ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem. Tādējādi, pirmkārt, atbilstoši 2016. gada Likuma Nr. 1145 par publiskajiem iepirkumiem 12. nodaļas 12. panta pirmās daļas pirmajam teikumam līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas drīzāk kandidātiem un pretendentiem rakstveidā paziņo lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu. Otrkārt, saskaņā ar šā likuma 19. nodaļas 7. panta pirmo daļu tāds lēmums ir jāpublicē atzinumā, kurā paziņoti publiskā iepirkuma procedūras rezultāti, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, tāda ierobežota atklāšana kā tā, kas paredzēta 2016. gada Likuma Nr. 1145 par publiskajiem iepirkumiem 12. nodaļas 12. panta pirmās daļas pirmajā teikumā, attiecībā uz kandidātiem un pretendentiem un, attiecīgā gadījumā, uz citām personām, kuras izrādījušas interesi sekot publiskā iepirkuma procedūrai, principā nav pietiekama, lai attiecīgo informāciju “nodotu atklātībai” Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Kā izriet no šā likuma 19. nodaļas 7. panta pirmās daļas, pats Zviedrijas likumdevējs, šķiet, uzskata, ka pastāv citi interesenti, starp kuriem ir tādi, kas seko atzinumiem, kuros paziņoti publiskā iepirkuma procedūras rezultāti. Šādos apstākļos to personu loku, kuras ir saņēmušas tūlītēju paziņojumu par lēmumu, ar ko piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, pirms šāda atzinuma publicēšanas, pat varētu kvalificēt par “otrās pakāpes” iekšējās informācijas turētājiem atbilstoši minētās regulas 8. panta 4. punkta otrajai daļai, kuri var (mēģināt) veikt aizliegtu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai prettiesiski atklāt iekšējo informāciju minētās regulas 14. panta a) vai c) punkta izpratnē. Tādējādi, pat pieņemot, ka vienlaikus ar tā nosūtīšanu piecām sabiedrībām pretendentēm lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu tika darīts zināms vēl 22 personām, kuras bija paziņojušas savu interesi sekot publiskā iepirkuma procedūrai – tas gan nav pierādīts saskaņā ar iesniedzējtiesas un lietas dalībnieku sniegtajām ziņām –, “atklātības” jēdziens tās pašas regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē nebūtu obligāti izpildīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču publiskā iepirkuma procedūras rezultātu publicēšana ar atzinumu atbilstoši 2016. gada Likuma Nr. 1145 19. nodaļas 7. panta pirmajai daļai, manuprāt, ir pilnīgi pietiekama, lai informētu jebkuru potenciālu saprātīgu un vidēji rūpīgu ieguldītāju. Proti, var būt sagaidāms, ka šāds ieinteresēts ieguldītājs regulāri seko tādām publikācijām, kas var ietekmēt tā lēmumus par ieguldījumiem. Šāda pieeja man šķiet saderīga ar Hartas 48. pantā nostiprinātajām tiesībām uz aizstāvību un nevainības prezumpciju, ņemot vērā, ka tā ļauj gan iestādēm un tiesām, gan ieinteresētajām personām, pret kurām iespējams attiecīgā gadījumā notiek kriminālvajāšana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">34</a>
</span>), noteikt, vai attiecīgā atklāšanas darbība ir sasniegusi prasīto publiskošanas pakāpi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo vērtējumu neskar jautājums, vai un kādā mērā šāda atzinuma publiskošana atbilst arī nosacījumiem par atklāšanu sabiedrībai saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 17. panta 1. punktu, ko attiecina uz emitentu, it īpaši saistībā ar ātru un pilnīgu informācijas atklāšanu sabiedrībai – tas ir jautājums, par ko šajā lietā nav jālemj. Tas pats attiecas uz jautājumu, vai 2018. gada 14. maija Hybricon paziņojums presei, kas tika izdots pēc iekšējās informācijas apgalvotās izmantošanas tirdzniecībā, atbilst šiem nosacījumiem vai arī vismaz tā sekas bija tādas, ka publiskotā informācija zaudēja iekšējās informācijas raksturu šīs regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tomēr atklāšana sabiedrībai minētās regulas 17. panta 1. punkta izpratnē ir pietiekama, lai izpildītu nosacījumu par nodošanu atklātībai, kas noteikts tās pašas regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, vai iekšējās informācijas apgalvotās izmantošanas tirdzniecībā brīdī tika sasniegta prasītā publiskošanas pakāpe, raugoties no potenciāli saprātīga un vidēji rūpīga ieguldītāja skatpunkta Regulas Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Högsta domstolen (Augstākā tiesa, Zviedrija) jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-150" title="page-22">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-151" title="page-22">
      1) Lai uzskatītu, ka informācija ir tikusi “nodota atklātībai”, nav nepieciešams, lai tā būtu tikusi atklāta saskaņā ar šīs regulas 17. pantu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-152" title="page-23">
      2) Informāciju atzīst par “nodotu atklātībai” tad, ja to ir uzzinājis vai tā ir kļuvusi pieejama saprātīgam un vidēji rūpīgam ieguldītājam, ņemot vērā lietas apstākļus un tādus atbilstošus noteikumus, kuri reglamentē tās atklāšanu, kā, piemēram, noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma procedūras jomā. Apstākļi, kādos konkrētā gadījumā jāatzīst, ka šāda informācija kļuvusi zināma vai pieejama, jāizvērtē valsts iestādēm un tiesām.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">2</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV 2014, L 173, 1. lpp.; labojums – OV 2016, L 287, 320. lpp.), redakcijā, kurā pēdējie grozījumi izdarīti, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/2809 (2024. gada 23. oktobris) ar ko groza Regulas (ES) 2017/1129, (ES) Nr. 596/2014 un (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam (OV L 2024/2809).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">3</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2009. gada 23. decembris, Spector Photo Group un Van Raemdonck (C‑45/08, EU:C:2009:806); 2011. gada 7. jūlijs, IMC Securities (C‑445/09, EU:C:2011:459); 2012. gada 28. jūnijs, Geltl (C‑19/11, EU:C:2012:397); 2015. gada 11. marts, Lafonta (C‑628/13, EU:C:2015:162), un 2022. gada 15. marts, Autorité des marchés financiers (C‑302/20, EU:C:2022:190).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">4</a>
</span>) Skat. it īpaši Hansen, J. L., “MAD in a Hurry: The Swift and Promising Adoption of the EU Market Abuse Directive”, European Business Law Review, 2004, 183. un nākamās lpp.; Gilotta, S., “The Regulation of Outsider Trading in the EU and the US”, European Company and Financial Law Review, 2016, 631. un nākamās lpp.; Klöhn, L., “Wann ist eine Information öffentlich bekannt i.S.v. Art. 7 MAR?”, Zeitschrift für das gesamte Handels-und Wirtschaftsrecht, 2016, 707. un nākamās lpp.; Juan y Mateu, F., “La difusión pública de información privilegiada en los mercados de valores”, Revista de Derecho Mercantil, 2017, Nr. 304, 113. un nākamās lpp.; Hössl-Neumann, M., Informationsregulierung durch Insiderrecht, 2020, 53. un nākamās lpp.; Hössl-Neumann, M., un Torggler, U., “Inside Information”, no: Kalls, S., Oppitz, M., Torggler, U un Winner, M. (red.), EU Market Abuse Regulation, Elgar, Cheltenham, 2021, 55. un nākamās lpp., kā arī Veil, R., “Insider Dealing”, no: Veil, R. (red.), European Capital Markets Law, Hart Publishing, Oksforda, 3. izd., 2022, 14. punkts, 189. un nākamās lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">5</a>
</span>) Komisijas Īstenošanas regula (2016. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem iekšējās informācijas pienācīgai atklāšanai sabiedrībai un iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV 2016, L 173, 47. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">6</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (OV 2014, L 173, 179. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">7</a>
</span>) No prasītāju pamatlietā rakstveida apsvērumiem izriet, ka lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu nosūtīts ne tikai šīm piecām sabiedrībām, bet vēl uz 22 elektroniskā pasta adresēm, kas pieder personām, kuras bija paziņojušas savu interesi sekot iepirkuma procedūras gaitai, tajā nepiedaloties. Tomēr šo personu identitāte un viņu loma minētajā procedūrā nav zināma. Proti, saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajiem skaidrojumiem, nav pierādīts, ka attiecīgā informācija patiešām tika paziņota minētajām personām. Turklāt tiesas sēdē neviena no pusēm nebija spējīga apstiprināt lēmuma par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vienlaicīgu nosūtīšanu pārējiem 22 adresātiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">8</a>
</span>) Apmēram 4720 EUR.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">9</a>
</span>) Apmēram 13 425 EUR.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">10</a>
</span>) Paskaidrojumi attiecās, pirmkārt, uz OP un TK ierosināto iespēju, ka lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēja iestāde nosūtījusi uz to personu elektroniskā pasta adresēm, kuras bija izrādījušas interesi par šo iepirkumu; otrkārt, uz šo personu identitāti un viņu intereses par šo iepirkumu iemesliem; un, treškārt, uz publiskošanu, ko izraisījis Hybricon paziņojums presei, kā arī uz paziņojuma presei iespējamu publicēšanu pēc iepirkuma procedūras, ko veikusi līgumslēdzēja iestāde, un, attiecīgā gadījumā, par brīdi, kad tas notika (skat. arī šo secinājumu 7. zemsvītras piezīmi).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">11</a>
</span>) Doktrīnā par to notiek ļoti strīdīgas debates: skat. šo secinājumu 4. zemsvītras piezīmi: Hansen, 194. un 195. lpp.; Gilotta, 634. un nākamās lpp.; Klöhn, 714.–719. lpp.; Juan y Mateu, 117. un nākamās lpp.; Hössl-Neumann, 53.–58. lpp.; Hössl-Neumann un Torggler, 62.–65. lpp., un Veil, 201. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">12</a>
</span>) Skat. it īpaši spriedumu, 2022. gada 15. novembris, Senatsverwaltung für Inneres und Sport (C‑646/20, EU:C:2022:879, 40. punkts un tajā minētā judikatūra), saskaņā ar kuru “gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasībām, gan no vienlīdzības principa izriet, ka Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu šīs normas nozīmi un tvērumu, visā Eiropas Savienībā parasti ir interpretējams autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne tikai šīs tiesību normas formulējumu, bet arī tās kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma, kurā tā ietilpst, mērķus”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">13</a>
</span>) Skat. franču valodas versiju (“rendue publique” un “rend publiques”) un spāņu valodas versiju (“no se haya hecho pública” un “hará pública”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">14</a>
</span>) Tādējādi it īpaši zviedru valodas versijā ir minēts “Information [..] som inte har offentliggjorts” un “informera allmänheten”. Tas pats attiecas tostarp uz vācu valodas versiju (“nicht öffentlich bekannte Informationen” un “gibt der Öffentlichkeit [..] unverzüglich bekannt”, angļu valodas versiju (“information [..] which has not been made public” un “inform the public”), itāļu valodas versiju (“che non è stata resa pubblica” un “comunica al pubblico”) un portugāļu valodas versiju (“não tenha sido tornada pública” un “informa o público”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">15</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2016. gada 1. marts, Alo un Osso (C‑443/14 un C‑444/14, EU:C:2016:127, 27. punkts), un 2016. gada 21. jūlijs, EUIPO/Grau Ferrer (C‑597/14 P, EU:C:2016:579, 24. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, Consorzio Italian Management un Catania Multiservizi (C‑561/19, EU:C:2021:799, 46. punkts un tajā minētā judikatūra, atbilstoši kurai “katra Savienības tiesību norma ir jāskata tās kontekstā un ir jāinterpretē atbilstoši šo tiesību noteikumiem kopumā, to mērķim, kā arī attīstības stāvoklim laikā, kad aplūkojamā norma jāpiemēro”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">16</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. manus secinājumus lietā Autorité des marchés financiers (C‑302/20, EU:C:2021:747, 1. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">17</a>
</span>) Skat. Īstenošanas regulas 2016/1055 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu; skat. arī Klöhn (šo secinājumu 4. zemsvītras piezīme), 707. lpp..</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">18</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">19</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. manus secinājumus lietā Autorité des marchés financiers (C‑302/20, EU:C:2021:747, 1. punkts). Attiecībā uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā pirms Regulas Nr. 596/2014, skat. arī spriedumus, 2007. gada 10. maijs, Georgakis (C‑391/04, EU:C:2007:272, 38. punkts), un 2009. gada 23. decembris, Spector Photo Group un Van Raemdonck (C‑45/08, EU:C:2009:806, 47. un 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">20</a>
</span>) Direktīvas 2014/57 1. panta 1. punkta izpratnē (skat. šo secinājumu 7. zemsvītras piezīmi).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">21</a>
</span>) Skat. Regulas Nr. 596/2014 30. panta 2. punkta h)–j) apakšpunktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">22</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. it īpaši spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Volkswagen Group Italia un Volkswagen Aktiengesellschaft (C‑27/22, EU:C:2023:663, 45. un nākamie punkti).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">23</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti) (C‑439/19, EU:C:2021:504, 89. punkts); 2023. gada 4. maijs, MV – 98 (C‑97/21, EU:C:2023:371, 42. punkts), un 2023. gada 14. septembris, Volkswagen Group Italia un Volkswagen Aktiengesellschaft (C‑27/22, EU:C:2023:663, 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">24</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 28. marts 2017, Rosneft (C‑72/15, EU:C:2017:236, 162. punkts un tajā minētā judikatūra); 2017 gada 5. decembris, M.A.S. un M.B. (C‑42/17, EU:C:2017:936, 56. punkts), un 2021. gada 9. septembris, Ministère public (Eksteritoriālas sankcijas) (C‑906/19, EU:C:2021:715, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">25</a>
</span>) Mans izcēlums. Skat arī tostarp angļu valodas versiju (“information a reasonable investor would be likely to use as part of the basis of his or her investment decisions”) un vācu valodas versiju (“Informationen [..], die ein verständiger Anleger wahrscheinlich als Teil der Grundlage seiner Anlageentscheidungen nutzen würde”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">26</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">27</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. arī Hansen (šo secinājumu 4. zemsvītras piezīme), 195. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">28</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. arī ESMA, Questions and Answers on the Market Abuse Regulation, 17. izd., atjaunināts 2022. gada 15. novembrī, 21. lpp., A5.10.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">29</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. arī Hansen (šo secinājumu 4. zemsvītras piezīme), 195. lpp..</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">30</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">31</a>
</span>) Proti, ikviena persona, kas ir “emitenta [..] administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekle” un kam “ir līdzdalība emitenta [..] kapitālā”, “ir piekļuve informācijai, izpildot darba, profesionālos vai dienesta pienākumus” vai kas “ir iesaistīta noziedzīgās darbībās”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">32</a>
</span>) Mans izcēlums. Nošķīrums starp “pirmās pakāpes” un “otrās pakāpes” iekšējās informācijas turētājiem doktrīnā ir kļuvis ierasts; skat. it īpaši Hössl-Neumann (šo secinājumu 4. zemsvītras piezīme), 51. lpp., un Veil (šo secinājumu 4. zemsvītras piezīme), 215. lpp., 78. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">33</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">34</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 23. decembris, Spector Photo Group un Van Raemdonck (C‑45/08, EU:C:2009:806, 43. un nākamie punkti, un tajos minētā judikatūra).</p>
</body>
</html>
