Oficiālais Vēstnesis L 145 , 08/06/1990 Lpp. 0035 - 0037
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 3 Sējums 32 Lpp. 0220
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 3 Sējums 32 Lpp. 0220
Komisijas lēmums (1990. gada 10. maijs), ar ko nosaka tīršķirnes vaislas aitu un kazu audzēšanas uzraudzības un ģenētiskās vērtības aprēķināšanas metodes (90/256/EEK) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu, ņemot vērā Padomes 1989. gada 30. maija direktīvu 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitu un kazu audzēšanu [1], un jo īpaši tās 4. panta trešo ievilkumu, tā kā dalībvalstīs jau izmantotās tīršķirnes vaislas aitu un kazu produktivitātes uzraudzības un ģenētiskās vērtības aprēķināšanas metodes ir līdzīgas; tā kā šī iemesla dēļ šo metožu sīki izstrādātie noteikumi ir tā jāizlīdzina, lai rezultāti ir salīdzināmi; tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar Pastāvīgo zootehnikas komiteju, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Tīršķirnes vaislas aitu un kazu produktivitātes uzraudzības metodes un ģenētiskās vērtības noteikšanas metodes ir tādas, kā izklāstīts pielikumā. 2. pants Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Briselē, 1990. gada 10. maijā Komisijas vārdā — Komisijas loceklis Ray Mac Sharry [1] OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp. -------------------------------------------------- PIELIKUMS Tīršķirnes vaislas aitu un kazu audzēšanas ģenētisko vērtību var aprēķināt, izmantojot vienu vai kombinējot sekojošas metodes. Visiem datiem, kas iegūti pēc pārbaudes, ir jābūt pieejamiem kompetentai iestādei. Gala rezultātiem ir jābūt pieejamiem. I. Produktivitātes pārbaude 1. Produktivitātes pārbaude stacijā a) jāuzrāda stacijas atbildīgās organizācijas vai iestādes nosaukums un tās iestādes nosaukums, kas atbild par produktivitātes aprēķināšanu un rezultātu publicēšanu; b) jāizklāsta pārbaudes izstrādne; c) skaidri jāformulē šādi punkti: - apstākļi uzņemšanai stacijā un jo īpaši jauno šķirnes dzīvnieku maksimālais vecums vai svars sākot pārbaudi un dzīvnieku skaits, - pārbaudes laika ilgums stacijā vai galīgais svars, - uztura veids un barošanas sistēma; d) jākonstatē raksturīgās īpašības (piemēram, dzīvsvars, barības pārstrādāšana, ķermeņa uzbūves novērtējums, izslaukums, piena sastāvs, vilnas kvalitāte vai citi būtiski dati); e) ģenētiskās vērtības novērtēšanā izmantotajām metodēm ir jābūt zinātniski pieņemamām atbilstoši noteiktiem zootehniskajiem principiem. Pārbaudītā šķirnes dzīvnieka ģenētiskā vērtība ir jāfiksē kā šķirnes vērtība vai kā vienaudžu salīdzinājums attiecībā uz katru raksturīgo īpašību. 2. Produktivitātes pārbaude saimniecībā Produktivitātes pārbaudi var veikt saimniecībā, ja pārbaudes beigās ģenētisko vērtību var aprēķināt saskaņā ar noteiktajiem zootehniskajiem principiem. II. Sieviešu kārtas dzīvnieku izslaukumu reģistrācija un ģenētiskās vērtības noteikšana attiecībā uz piena īpašībām 1. Jāuzrāda tās organizācijas vai iestādes nosaukums, kas atbild par pārbaudi, un tās iestādes nosaukums, kas atbild par rezultātu aprēķināšanu un publicēšanu. 2. Jāizklāsta pārbaudes izstrādne. 3. Jākonstatē raksturīgās īpašības, kas ir fiksētas atbilstoši Starptautiskās piena ražotāju dzīvnieku izslaukumu reģistrēšanas komitejas noteiktajām normām (piemēram, izslaukums, piena sastāvs vai citi būtiski dati). 4. Sieviešu kārtas dzīvnieku ģenētiskās vērtības noteikšanai izmantotajiem izslaukumu pierakstiem: - ir jāattiecas uz laika posmu, kas saskan ar Starptautiskās piena ražotāju dzīvnieku izslaukumu reģistrēšanas komitejas noteiktajām normām, - tos ir jākoriģē atbilstoši jebkurai nozīmīgai vides ietekmei. 5. Ģenētiskās vērtības novērtēšanā izmantotajām metodēm ir jābūt zinātniski pieņemamām atbilstoši noteiktiem zootehniskajiem principiem. Pārbaudītā šķirnes dzīvnieka ģenētiskā vērtība ir jāfiksē kā šķirnes vērtība vai kā vienaudžu salīdzinājums attiecībā uz katru raksturīgo īpašību. III. Pēcnācēju un/vai sānlīnijas radinieku pārbaude 1. Jāuzrāda tās organizācijas vai iestādes nosaukums, kas atbild par pārbaudi, un tās iestādes nosaukums, kas atbild par rezultātu aprēķināšanu un publicēšanu. 2. Šķirnes dzīvnieka ģenētiskā vērtība ir jāaprēķina, nosakot piemērota skaita pēcnācēju un, ja nepieciešams, sānlīnijas radinieku īpašības attiecībā uz: a) gaļas produkciju vai šķirnes raksturīgajām pazīmēm - ir jāsniedz sīki izstrādāts pārbaudes metodes apraksts vai arī jādod atsauce uz to, - pēcnācējus un/vai sānlīnijas radiniekus nevar analizēt izlases veidā, - atzīstamas ir trīs veida pēcnācēju un/vai sānlīnijas radinieku pārbaudes: i) centrālā pārbaude pēcnācēju un/vai sānlīnijas radinieku pārbaudes stacijā; ii) plānotā pēcnācēju un/vai sānlīnijas radinieku pārbaude saimniecībā. Pēcnācējus un/vai sānlīnijas radiniekus tā sadala pa ganāmpulkiem, lai būtu iespējams ticams šķirnes dzīvnieku salīdzinājums; iii) dati, kas ievākti par zināmu pēcnācēju un/vai sānlīnijas radinieku kautķermeņiem; b) piena raksturīgajām pazīmēm - jāizklāsta pārbaudes izstrādne, - sieviešu kārtas dzīvniekus nevar analizēt izlases veidā, - ģenētiskās vērtības aprēķinā iekļauj arī izslaukumu un piena sastāvu. 3. Pēcnācēji un/vai sānlīnijas radinieki ir jāizvēlas objektīvi. Nosakot šķirnes dzīvnieku ģenētisko vērtību, ir jāizmanto visi būtiskie dati. Ar šķirnes vērtības noteikšanai izmantotajām atbilstošajām procedūrām ir jānovērš visas ietekmes, kas neattiecas uz ģenētiskajām pazīmēm. 4. Ir jākonstatē raksturīgās īpašības (piemēram, dzīvsvara pieaugums, barības pārstrādāšana, kautķermeņa kvalitāte, izslaukums, piena sastāvs, vilnas kvalitāte, reproduktīvās īpašības, auglība, ražīgums, pēcteču un/vai sānlīnijas radinieku dzīvotspēja un citi būtiski dati). 5. Ģenētiskās vērtības novērtēšanai izmantotajām metodēm ir jābūt zinātniski pieņemamām, atbilstoši noteiktajiem zootehniskajiem principiem. --------------------------------------------------