2009L0156 — LV — 18.10.2016 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES DIREKTĪVA 2009/156/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (kodificēta versija) (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 158 |
234 |
10.6.2013 |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1840 Dokuments attiecas uz EEZ (2016. gada 14. oktobris), |
L 280 |
33 |
18.10.2016 |
|
PADOMES DIREKTĪVA 2009/156/EK
(2009. gada 30. novembris)
par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm
(kodificēta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Ar šo direktīvu nosaka dzīvnieku veselības prasības dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanai starp dalībvalstīm un to ievešanai no trešām valstīm.
2. pants
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) “saimniecība” nozīmē lauksaimniecības vai mācību uzņēmumu, stalli vai vispār jebkuras telpas vai aprīkojumu, kurā jebkādiem nolūkiem parasti tur vai audzē zirgu dzimtas dzīvniekus;
b) “zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē savvaļas vai domesticētus zirgu (to skaitā zebras) vai ēzeļu sugas dzīvniekus vai pēcnācējus, kas radušies, šīs sugas krustojot;
c) “reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē zirgu dzimtas dzīvniekus, kuri ir reģistrēti, kā noteikts Padomes Direktīvā 90/427/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem ( 1 ), un kurus identificē, izmantojot identifikācijas dokumentu, ko izsniegusi:
i) tāda ciltslietu pārraudzības iestāde vai kāda cita kompetenta iestāde šo dzīvnieku izcelsmes valstī, kas pārzina ciltsgrāmatu vai šo dzīvnieku šķirnes reģistru; vai
ii) kāda starptautiska sacīkšu zirgu organizācija vai asociācija;
d) “kaušanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, ko paredzēts tieši vai ar atestēta šķirošanas centra, kas minēts 7. pantā, starpniecību nogādāt kautuvē kaušanai;
e) “pavairošanai un nobarošanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki” nozīmē tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas nav minēti c) un d) punktā;
f) “no Āfrikas zirgu mēra brīva dalībvalsts vai trešā valsts” nozīmē tādu dalībvalsti vai trešo valsti, kur divos iepriekšējos gados nav konstatēti klīniski, seroloģiski (nevakcinētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem) vai epidemioloģiski pierādījumi par Āfrikas zirgu mēri attiecīgajā teritorijā un kur 12 iepriekšējos mēnešos nav veiktas vakcinācijas pret šīm slimībām;
g) “obligāti ziņojamas slimības” nozīmē I pielikumā uzskaitītās slimības;
h) “valsts pilnvarots veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko iecēlusi dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā centrālā iestāde;
i) “ievešana uz laiku” nozīmē tāda reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka statusu, kas cēlies trešā valstī un ir ievests Kopienas teritorijā uz laiku, kurš mazāks par 90 dienām un kurš jānosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru atkarībā no veterinārās situācijas izcelsmes valstī.
II
NODAĻA
ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU PĀRVADĀŠANAS STARP DALĪBVALSTĪM NOTEIKUMI
3. pants
Dalībvalstis ļauj pārvadāt to teritorijā reģistrētus zirgu dzimtas dzīvniekus vai sūtīt zirgu dzimtas dzīvniekus uz citu dalībvalsti vienīgi tad, ja tie atbilst 4. un 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
Tomēr kompetentās iestādes galamērķa dalībvalstīs drīkst piešķirt vispārēju vai ierobežotu atbrīvojumu attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, ja:
— sporta vai atpūtas nolūkos ar tiem jāj vai tos ved pa ceļiem, kas atrodas pie Kopienas iekšējām robežām,
— tie piedalās kultūras vai tamlīdzīgos pasākumos vai norisēs, ko organizē uz to tiesīgas vietējās iestādes, kuras atrodas pie Kopienas iekšējām robežām,
— tie ir paredzēti vienīgi pagaidu ganīšanai vai darbam pie Kopienas iekšējām robežām.
Dalībvalstis, kas izmanto šādu atļauju, dara zināmu Komisijai piešķirto atbrīvojumu saturu.
4. pants
1. Zirgu dzimtas dzīvniekiem pārbaudē nedrīkst būt vērojamas klīniskas slimības pazīmes. Pārbaude jāveic pēdējās 48 stundās pirms to iekāpšanas vai to iekraušanas. Tomēr reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā šo pārbaudi, neierobežojot 6. panta noteikumus, veic vienīgi Kopienas iekšējās tirdzniecības nolūkā.
2. Neierobežojot 5. punkta noteikumus par obligāti ziņojamām slimībām, valsts pilnvarotam veterinārārstam pārbaudē jāpārliecinās, ka nav iemesla – konkrēti, pamatojoties uz īpašnieka vai audzētāja deklarācijām, – izdarīt slēdzienu, ka zirgu dzimtas dzīvnieki pēdējās 15 dienās pirms pārbaudes ir kontaktējušies ar tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas slimo ar infekcijas vai lipīgu slimību.
3. Zirgu dzimtas dzīvnieki nedrīkst būt paredzēti kaušanai infekcijas vai lipīgu slimību apkarošanas valsts programmā.
4. Zirgu dzimtas dzīvnieki jāidentificē šādi:
|
a) |
reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā – ar Direktīvā 90/427/EEK paredzētu identifikācijas dokumentu, kam jāapliecina, ka ir izpildītas šā panta 5. un 6. punkta un šīs direktīvas 5. panta prasības. Valsts pilnvarotam veterinārārstam jāaptur identifikācijas dokumenta derīgums uz to aizliegumu laiku, kas paredzēti šā panta 5. punktā vai šīs direktīvas 5. pantā. Identifikācijas dokuments pēc reģistrētā zirga nokaušanas jānodod atpakaļ iestādei, kas to izdevusi. Kārtību šā punkta īstenošanai paredz saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību; |
|
b) |
pavairošanai un nobarošanai paredzēti zirgu dzimtas dzīvnieki – pēc metodes, ko nosaka saskaņā ar 21. pantā 2. punktā minēto kārtību. |
5. Papildus 5. pantā noteiktajām prasībām zirgu dzimtas dzīvnieki nevar būt no tādas saimniecības, kam ticis noteikts kāds no šiem aizliegumiem:
a) ja visi pret slimību uzņēmīgas sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, nav nokauti, aizliegumam attiecībā uz izcelsmes saimniecību jābūt vismaz:
i) attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir nonākuši saskarē ar vaislas sērgu, – sešiem mēnešiem, sākot no pēdējā faktiskā vai iespējamā kontakta ar slimu dzīvnieku. Tomēr gadījumā, ja tas ir ērzelis, aizliegums ir piemērojams, līdz dzīvnieku kastrē;
ii) zirgu ļauno ienāšu vai zirgu encefalomielīta gadījumā – sešiem mēnešiem, sākot no dienas, kad nokauj zirgu dzimtas dzīvniekus, ko skārusi šī slimība;
iii) zirgu infekciozās anēmijas gadījumā – līdz dienai, kad pēc inficēto dzīvnieku nokaušanas atlikušie dzīvnieki ir uzrādījuši negatīvu reakciju uz diviem Koginsa testiem, kas veikti ar trīs mēnešu intervālu;
iv) vezikulārā stomatīta gadījumā – sešiem mēnešiem pēc pēdējā reģistrētā gadījuma;
v) vienam mēnesim kopš pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma;
vi) 15 dienām kopš pēdējā reģistrētā Sibīrijas mēra gadījuma;
b) ja visi pret šo slimību uzņēmīgās sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, ir nokauti un telpas dezinficētas, aizlieguma periods ir 30 dienas, sākot no dienas, kad iznīcināti dzīvnieki un dezinficētas telpas, izņemot Sibīrijas mēra gadījumā, kur aizlieguma periods ir 15 dienas.
Kompetentās iestādes drīkst atbrīvot no šiem aizliegumiem hipodromus un dara zināmus Komisijai visus piešķirtos izņēmumus.
Ja dalībvalsts veido vai ir izveidojusi brīvprātīgas vai obligātas kontroles programmu attiecībā uz slimībām, pret ko ir uzņēmīgi zirgu dzimtas dzīvnieki, tā sešu mēnešu laikā var iesniegt programmu Komisijai: Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Apvienotā Karaliste – no 1990. gada 4. jūlija, Austrija, Somija un Zviedrija – no 1995. gada 1. janvāra, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija – no 2004. gada 1. maija, Bulgārija un Rumānija – no 2007. gada 1. janvāra un Horvātija – no 2013. gada 1. jūlija, konkrēti norādot uz:
◄
a) slimības izplatību tās teritorijā;
b) programmas pamatojumu, ņemot vērā slimības nozīmīgumu, un tās izmaksām/palīdzības izdevīgumu;
c) ģeogrāfisko apgabalu, kurā ieviesīs šo programmu;
d) statusa kategorijām, kas piemērojamas attiecībā uz iestādēm, standartiem, kas jāsasniedz attiecībā uz katru no sugām, un lietojamām pārbaudes procedūrām;
e) programmas uzraudzības procedūrām;
f) rīcību, ja kādu iemeslu dēļ saimniecība zaudē savu statusu;
g) pasākumiem, kas veicami, ja to pārbaužu rezultāti, kuras veiktas saskaņā ar programmas noteikumiem, ir pozitīvi;
h) tirdzniecības nediskriminējošo iedabu attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ņemot vērā Kopienas iekšējo tirdzniecību.
Komisija pārbauda dalībvalstu iesniegtās programmas. Tā attiecīgi apstiprina tās saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību. Papildu garantijas, gan vispārējas, gan specifiskas, kas var būt vajadzīgas Kopienas iekšējā tirdzniecībā, var noteikt saskaņā ar to pašu kārtību. Šādas garantijas nedrīkst būt lielākas par tām, ko dalībvalsts pieprasa pati savā teritorijā.
Dalībvalstu iesniegtās programmas var grozīt vai papildināt saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību. Ievērojot to pašu kārtību, var apstiprināt grozījumus vai papildinājumus jau apstiprinātās programmās vai garantijās, kas noteiktas saskaņā ar otro daļu.
5. pants
1. Dalībvalsts, kas nav brīva no Āfrikas zirgu mēra, var nosūtīt zirgu dzimtas dzīvniekus no tāda sava apgabala, kuru uzskata par inficētu šā panta 2. punkta nozīmē, vienīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti 5. punktā.
2. Dalībvalsts teritorijas daļu uzskata par inficētu ar Āfrikas zirgu mēri, ja:
a) iepriekšējos divos gados klīniski, seroloģiski (nevakcinētiem dzīvniekiem) un/vai epidemioloģiski pierādījumi uzrāda Āfrikas zirgu mēra klātbūtni; vai
b) pēdējos 12 mēnešos veikta vakcinācija pret Āfrikas zirgu mēri.
Teritorijas daļā, ko uzskata par inficētu ar Āfrikas zirgu mēri, jābūt vismaz:
a) aizsargzonai ar mazāko pieļaujamo rādiusu 100 km ap jebkuru infekcijas centru;
b) ap aizsargzonu izveidotai vismaz 50 km platai uzraudzības zonai, kurā pēdējos 12 mēnešus nav veikta nekāda vakcinācija.
3. Kontroles noteikumi un pasākumi Āfrikas zirgu mēra apkarošanai attiecībā uz 2. punktā minētajām teritorijām un zonām un attiecīgās atkāpes ir noteiktas Padomes Direktīvā 92/35/EEK (1992. gada 29. aprīlis), ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai ( 2 ).
4. Visi vakcinētie zirgu dzimtas dzīvnieki, kas konstatēti aizsargzonā, jāreģistrē un jāiezīmē saskaņā ar Direktīvas 92/35/EEK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
Identifikācijas dokumentā un/vai veterinārajā sertifikātā ir skaidra norāde uz šādu vakcināciju.
5. Dalībvalsts no 2. punkta otrajā daļā minētas teritorijas var nosūtīt vienīgi tādus zirgu dzimtas dzīvniekus, kuri atbilst šādām prasībām:
a) tie jānosūta vienīgi konkrētos gada periodos, kas jānosaka saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību, ņemot vērā slimību pārnēsātāju kukaiņu aktivitāti;
b) tiem 4. panta 1. punktā minētās pārbaudes dienā nedrīkst būt nevienas Āfrikas zirgu mēra klīniskās pazīmes;
c) tiem jābūt veiktai pārbaudei attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri, kā izklāstīts IV pielikumā, divās pārbaudēs, kas veiktas ar 21 līdz 30 dienu intervālu, otro pārbaudi veicot pēdējās 10 dienās pirms nosūtīšanas:
i) uzrādot negatīvus rezultātus, ja tie nav vakcinēti pret Āfrikas zirgu mēri; vai
ii) nekonstatējot antivielu skaita pieaugumu, un tie nav vakcinēti pēdējos divos mēnešos, ja tie ir vakcinēti pret Āfrikas zirgu mēri.
Saskaņā ar 21. panta 2. punkta minēto kārtību, atsaucoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, var atzīt citas uzraudzības metodes;
d) tiem jābūt turētiem karantīnas punktā ne mazāk kā 40 pēdējās dienas pirms nosūtīšanas;
e) tiem jābūt aizsargātiem no slimību pārnēsātājiem kukaiņiem karantīnas laikā un tos pārvedot no karantīnas punkta uz nosūtīšanas vietu.
6. pants
Dalībvalstis, kas īsteno alternatīvu kontroles sistēmu, paredzot garantijas, kas ir līdzvērtīgas 4. panta 5. punktā noteiktajām garantijām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu to teritorijā var cita citai savstarpēji piešķirt citus atbrīvojumus no 4. panta 1. punkta otrā teikuma un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.
Par to tās informē Komisiju.
7. pants
1. Zirgu dzimtas dzīvnieki, cik drīz vien iespējams, jāpārved no izcelsmes saimniecības uz galamērķi tieši vai ar atestēta šķirošanas centra starpniecību, kas definēts kā “savākšanas centrs” Padomes Direktīvas 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā ( 3 ) 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā, tādos transporta līdzekļos vai konteineros, kas ir regulāri tīrīti un dezinficēti ar dezinfekcijas līdzekli nosūtītājas dalībvalsts noteiktajos intervālos. Transporta līdzekļiem jābūt konstruētiem tā, lai transportējot no transportlīdzekļa nevar izkļūt zirgu dzimtas dzīvnieku mēsli, pakaiši vai barība. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1/2005, jātransportē tā, lai varētu efektīvi aizsargāt zirgu dzimtas dzīvnieku veselību un labturību.
2. Galamērķa dalībvalsts pēc vispārējiem vai ierobežojošiem principiem var piešķirt atbrīvojumu no 4. panta 5. punkta prasībām attiecībā uz to, lai dzīvniekam būtu speciāls marķējums, kas rāda, ka to paredzēts nokaut, ar noteikumu, ka veterinārajā sertifikātā saskaņā ar III pielikumu ir norādīts šāds atbrīvojums.
Piešķirot šādu atbrīvojumu, kaujamie zirgu dzimtas dzīvnieki jātransportē tieši uz norādīto kautuvi un jānokauj piecās dienās pēc ievešanas kautuvē.
3. Valsts pilnvarotam veterinārārstam jāreģistrē nokautā dzīvnieka identifikācijas numurs vai tā identifikācijas dokumenta numurs un pēc nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes pieprasījuma jānosūta tai apliecinājuma dokuments par to, ka dzīvnieks ir nokauts.
8. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem no saimniecībām ir identifikācijas dokuments, kas noteikts 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā, kopā ar II pielikumā paredzēto veterināro izziņu, ja tie paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai;
b) pavairošanai, nobarošanai un kaušanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem transportējot ir veterinārais sertifikāts, kas atbilst III pielikuma prasībām.
2. Veterinārais sertifikāts vai reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā veterinārā izziņa, neierobežojot 6. pantu, jāsastāda 48 stundās pirms to iekāpšanas vai ne vēlāk kā pēdējā darbdienā pirms tās vismaz vienā no nosūtītājas dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām. Veterinārā sertifikāta vai veterinārās izziņas derīguma termiņš ir 10 dienas. Veterinārajam sertifikātam vai veterinārajai izziņai jābūt uz vienas lapas.
3. Zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanai starp dalībvalstīm, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, var būt viens veterinārais sertifikāts uz ievedamo sūtījumu, nevis individuālie veterinārie sertifikāti, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā.
9. pants
Noteikumus, kas noteikti Direktīvā 90/425/EEK, piemēro konkrēti pārbaudēm izcelsmes posmā, to pārbaužu organizācijai un kontrolei, kas jāveic saņēmējai dalībvalstij, un drošības pasākumiem, kas jāievieš.
10. pants
Komisijas veterinārijas eksperti, ja tas vajadzīgs šīs direktīvas vienādai piemērošanai, var veikt pārbaudes uz vietas sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm. Komisija informē dalībvalstis par šādu pārbaužu rezultātu.
Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma izpildei.
Vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību.
III
NODAĻA
NOTEIKUMI PAR ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU IMPORTU NO TREŠĀM VALSTĪM
11. pants
Zirgu dzimtas dzīvniekiem, ko ieved Kopienā, jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti no 12. panta līdz 16. pantam.
12. pants
1. Zirgu dzimtas dzīvnieku imports Kopienā atļauts tikai no tām trešām valstīm, kas iekļautas sarakstā, kuri sastādāmi un grozāmi saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.
Ņemot vērā dzīvnieku veselības stāvokli un garantijas, ko par zirgu dzimtas dzīvniekiem dod trešā valsts, saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu par to, vai šā punkta pirmajā daļā minētā atļauja attiecas uz visu apstiprinātās trešās valsts teritoriju vai tikai tās teritorijas daļu.
Šim nolūkam un pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem standartiem, jāņem vērā, kā trešā valsts šos standartus ievēro un ievieš, jo īpaši reģionalizāciju pati savā teritorijā un saistībā ar tās sanitārajām prasībām importam no citām trešām valstīm un Kopienas.
2. Sastādot vai grozot šā panta 1. punktā paredzēto sarakstu, īpaši jāņem vērā:
a) zirgu dzimtas dzīvnieku, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības stāvoklis trešā valstī, īpaši pievēršot uzmanību eksotiskajām dzīvnieku slimībām un jebkādiem vispārējā dzīvnieku veselības un vides tā stāvokļa aspektiem trešā valstī, kas varētu apdraudēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību un vides stāvokli Kopienā;
b) trešās valsts tiesību akti attiecībā dzīvnieku veselību un labturību;
c) kompetentās veterinārās iestādes un tās kontroles dienestu organizācija trešā valstī, šādu dienestu pilnvaras, uzraudzība, kādu veic attiecībā uz tiem, un to rīcībā esošie līdzekļi, to skaitā personāls un laboratoriju kapacitāte, lai efektīvi piemērotu valsts tiesību aktus;
d) apliecinājumi, ko var izsniegt kompetentā trešās valsts veterinārā iestāde par atbilstību vai līdzvērtību ar attiecīgajiem Kopienā spēkā esošajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem;
e) vai trešā valsts ir Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) locekle, regularitāte un ātrums, kādā trešā valsts sniedz informāciju par tās teritorijā konstatētajām dzīvnieku infekcijas vai lipīgām slimībām, jo īpaši slimībām, ko minējusi OIE un kas uzskaitītas šīs direktīvas I pielikumā;
f) trešās valsts dotās garantijas tieši informēt Komisiju un dalībvalstis:
i) 24 stundu laikā par I pielikumā norādīto zirgu dzimtas dzīvnieku infekcijas slimību parādīšanās apstiprināšanu un par visām ar šīm slimībām saistītajām vakcinācijas politikas izmaiņām;
ii) pietiekami savlaicīgi par visām valsts sanitāro noteikumu paredzētajām izmaiņām, kas attiecas uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, jo īpaši zirgu dzimtas dzīvnieku importu;
iii) regulāri par tās teritorijas dzīvnieku veselības stāvokli attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem;
g) līdzšinējā dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku importēšanas pieredze no trešās valsts un veikto importa pārbaužu rezultāti;
h) Kopienas trešā valstī veikto inspekciju un/vai revīziju rezultāti, jo īpaši kompetento iestāžu pārbaužu rezultāti vai, ja Kopiena to pieprasa, trešās valsts kompetentās iestādes sagatavots pārskats par pašu veiktajām inspekcijām;
i) trešā valstī spēkā esošie noteikumi par dzīvnieku infekcijas vai lipīgo slimību profilaksi un kontroli un to īstenošana, arī noteikumi par zirgu dzimtas dzīvnieku importu no citām trešām valstīm.
3. Komisija nodrošina, ka to sarakstu jaunākās versijas, kuri sastādīti vai grozīti saskaņā ar 1. punktu, ir pieejamas sabiedrībai.
Šo sarakstu var apvienot ar citiem sarakstiem, kas sastādīti dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, un tajos var iekļaut arī veterināro sertifikātu paraugus.
4. Saskaņā ar 21. panta 2. punktā noteikto procedūru nosaka īpašus importa noteikumus katrai trešai valstij vai trešo valstu grupai, ņemot vērā zirgu dzimtas dzīvnieku veselības stāvokli attiecīgajā trešā valstī vai valstīs.
5. Sīki izstrādātus noteikumus par 1. līdz 4. punkta piemērošanu un kritērijus trešo valstu vai trešo valstu daļu iekļaušanai 1. punktā paredzētajos sarakstos var pieņemt saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.
13. pants
1. Zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt no tādām trešām valstīm, kas:
a) ir brīvas no Āfrikas zirgu mēra;
b) jau divus gadus ir brīvas no Venecuēlas zirgu encefalomielīta (VEE);
c) jau sešus mēnešus ir brīvas no vaislas sērgas un zirgu ļaunajiem ienāšiem.
2. Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību var nolemt:
a) ka šā panta 1. punkts attiecas tikai uz kādas trešās valsts apgabalu.
Gadījumā, ja prasības attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri piemēro reģionāli, jāievēro vismaz pasākumi, kas noteikti 5. panta 2. un 5. punktā;
b) pieprasīt papildu garantijas attiecībā uz slimībām, kādu nav Kopienā.
14. pants
Zirgu dzimtas dzīvniekiem pirms to iekraušanas dienas vešanai uz galamērķa dalībvalsti bez pārtraukuma jāatrodas trešās valsts teritorijā vai trešās valsts apgabalā, vai reģionalizācijas gadījumā apgabalā, kas noteikts saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tādu laiku, kas jānosaka lēmumos, kuri jāpieņem saskaņā ar 15. pantu.
Tiem jābūt no saimniecības, kas ir veterinārā uzraudzībā.
15. pants
Zirgu dzimtas dzīvniekus no trešās valsts vai no trešās valsts apgabala, kā noteikts saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 12. panta 1. punktu, atļauj ievest vienīgi tad, ja zirgu dzimtas dzīvnieki papildus 13. panta prasībām:
a) atbilst tām dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz minētajām sugām, zirgu dzimtas dzīvnieku kategorijām pieņemtas saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku importu no šīs valsts.
Atskaites pamats, nosakot šo dzīvnieku veselības prasības, ir 4. un 5. pantā noteiktie standarti; un
b) tādas trešās valsts gadījumā, kas nav brīva no vezikulārā stomatīta vai vīrusarterīta vismaz sešus mēnešus, zirgu dzimtas dzīvniekiem jāatbilst šādām prasībām:
i) tiem jābūt no tādas saimniecības, kas ir brīva no vezikulārā stomatīta vismaz sešus mēnešus, un tiem pirms nosūtīšanas veiktā seroloģiskā pārbaudē jābūt negatīvai reakcijai;
ii) vīrusarterīta gadījumā vīriešu dzimuma zirgu dzimtas dzīvniekiem, neierobežojot 19. panta b) punktu, jābūt negatīvai reakcijai seroloģiskā testā vai vīrusu izolācijas testā, vai kādā citā testā, kas ir atzīts saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību un kas garantētu, ka nav vīrusu.
Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību un pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinuma var noteikt tās vīriešu dzimuma zirgu dzimtas dzīvnieku kategorijas, uz kurām attiecas šī prasība.
16. pants
1. Zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt identificētiem saskaņā ar 4. panta 4. punktu, un tiem jābūt veterinārajam sertifikātam, ko sastādījis eksportētājas trešās valsts pilnvarots veterinārārsts. Šim veterinārajam sertifikātam:
a) jābūt izsniegtam dienā, kad dzīvniekus iekrauj nosūtīšanai uz galamērķa dalībvalsti, vai, reģistrētu zirgu gadījumā, pēdējā darbdienā pirms iekraušanas;
b) jābūt sastādītam vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur veic importa pārbaudi;
c) jābūt oriģinālā pievienotam dzīvnieku sūtījumam;
d) jāapliecina, ka dzīvnieki atbilst šīs direktīvas prasībām un prasībām, kas noteiktas, pildot šo direktīvu attiecībā uz ievešanu no trešām valstīm;
e) jābūt uz vienas lapas;
f) jābūt izrakstītam vienam saņēmējam vai, kaušanai paredzētu dzīvnieku gadījumā, sūtījumam ar nosacījumu, ka dzīvniekus pareizi marķē un identificē.
Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, ja tās izmanto šo iespēju.
2. Veterinārajam sertifikātam jābūt veidotam atbilstīgi paraugam, kas noteikts saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību.
17. pants
1. Uzreiz pēc kaušanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanas galamērķa dalībvalstī tos tieši vai ar šķirošanas centra, kas minēts 7. pantā, starpniecību nogādā kautuvē un saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām nokauj tādā laikā, kāds noteikts lēmumos, kas jāpieņem saskaņā ar 15. pantu.
2. Neierobežojot īpašus nosacījumus, ko var pieņemt saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz dzīvnieku veselību, var norādīt kautuvi, uz kuru jānogādā šādi zirgu dzimtas dzīvnieki.
18. pants
Dalībvalstu veterinārie eksperti un Komisija veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai praksē piemēro šīs direktīvas un konkrēti 12. panta 2. punkta noteikumus.
Ja pārbaudēs, kas veiktas atbilstīgi šim pantam, atklāj nopietnus faktus, kas liecina par sliktu atzītas saimniecības darbību, Komisija tūlīt informē dalībvalstis un tad pieņem lēmumu, paredzot apturēt apstiprinājumu. Galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību.
Komisija pēc dalībvalstu priekšlikuma norīko dalībvalstu ekspertus, kam uztic šīs pārbaudes.
Šīs pārbaudes veic Kopienas vārdā, un Kopiena uzņemas visas ar tām saistītās izmaksas.
Šo pārbaužu biežumu un kārtību nosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību.
19. pants
Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību:
a) var nolemt, ka importam no trešās valsts vai no trešās valsts apgabala jāaprobežojas ar noteiktām zirgu dzimtas dzīvnieku sugām vai kategorijām;
b) neatkarīgi no 15. panta paredz īpašus nosacījumus reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku vai īpašam lietojumam paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku ievešanai uz laiku Kopienas teritorijā vai to ievešanai atpakaļ Kopienas teritorijā pēc izvešanas uz laiku;
c) noteic, kā ievešanu uz laiku pārvērš par pastāvīgu ievešanu;
d) vienai vai vairākām I pielikumā minētajām zirgu dzimtas dzīvnieku slimībām var izraudzīties Kopienas references laboratoriju un jāparedz funkcijas, uzdevumi un procedūras, kas attiecas uz sadarbību ar laboratorijām, kas dalībvalstīs atbild par zirgu dzimtas dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticēšanu.
IV
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
20. pants
Saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto kārtību groza I līdz IV pielikumu.
21. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 58. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu ( 4 ).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir 15 dienas
22. pants
Direktīvu 90/426/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kā izklāstīts V pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts V pielikuma B daļā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.
23. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
24. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
OBLIGĀTI ZIŅOJAMĀS SLIMĪBAS
Obligāti jāziņo par šādām slimībām:
— vaislas sērga,
— zirgu ļaunie ienāši,
— zirgu encefalomielīts (visu veidu, ieskaitot VEE),
— infekciozā anēmija,
— trakumsērga,
— Sibīrijas mēris,
— Āfrikas zirgu mēris,
— vezikulārais stomatīts.
II PIELIKUMS
PARAUGS
VETERINĀRĀ IZZIŅA ( 5 )
Pase Nr. …
Es, apakšā parakstījies, apliecinu ( 6 ), ka iepriekšminētais zirgu dzimtas dzīvnieks atbilst šādām prasībām:
a) to šodien pārbaudīja un tam nekonstatēja nekādas klīniskas slimības pazīmes;
b) tas nav paredzētas nokaušanai saskaņā ar infekcijas vai lipīgo slimību apkarošanas valsts programmu;
c)
— tas nav no tādas dalībvalsts vai tās apgabala, uz kuru attiecas ierobežojumi sakarā ar Āfrikas zirgu mēri, vai arī
— tas ir no tādas dalībvalsts vai tās apgabala, kam tika noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, un tam ar apmierinošiem rezultātiem ir veikti Direktīvas 2009/156/EK 5. panta 5. punktā paredzētie testi …karantīnas punktā laikā no … līdz … ( 7 ),
d) tas nav no iegūts no tādas saimniecības, kam ticis noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, kā arī tam nav bijusi saskare ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no tādas saimniecības, kam ticis noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ:
— attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir nonākuši saskarē ar vaislas sērgu, – sešu mēnešu laikā kopš pēdējā faktiskā vai iespējamā kontakta ar slimu dzīvnieku. Tomēr gadījumā, ja tas ir ērzelis, aizliegums ir piemērojams, līdz dzīvnieku kastrē,
— zirgu ļauno ienāšu vai zirgu encefalomelīta gadījumā – sešu mēnešu laikā kopš dienas, kad nokauj zirgu dzimtas dzīvniekus, ko skārusi šī slimība,
— zirgu infekciozās anēmijas gadījumā – sešu mēnešu laikā kopš dienas, kad nokauj zirgu dzimtas dzīvniekus, ko skārusi šī slimība,
— sešu mēnešu laikā kopš pēdējā vezikulārā stomatīta gadījuma,
— viena mēneša laikā kopš pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma,
— 15 dienu laikā kopš pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma,
— ja visi pret šo slimību uzņēmīgās sugas dzīvnieki, kas atrodas saimniecībā, ir nokauti un telpas dezinficētas, aizlieguma periods ir 30 dienas, sākot no dienas, kas iznīcināti dzīvnieki un dezinficētas telpas, izņemot Sibīrijas mēra gadījumā, kur aizlieguma periods ir 15 dienas;
e) pēc manā rīcībā esošajām ziņām, tam nav bijusi saskare ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas slimo ar infekcijas vai lipīgām slimībām, 15 dienu laikā pirms šīs deklarācijas;
f) pārbaudes laikā tas bija derīgs pārvadāšanai paredzētajā braucienā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem ( 9 ).
III PIELIKUMS
PARAUGS
VETERINĀRAIS SERTIFIKĀTS
Tirdzniecībai starp dalībvalstīm
ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKI
IV PIELIKUMS
ĀFRIKAS ZIRGU MĒRIS
DIAGNOSTIKA
A DAĻA
Seroloģiskie testi
Turpmāk aprakstītās seroloģiskās metodes ir imūnfermentatīvās analīzes (ELISA), kas balstās uz 2.5.1. nodaļas B daļas 2. punktu Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā, 2016. gada izdevumā, kā pieņemts OIE pasaules delegātu sanāksmē 2012. gada maijā.
VP7 vīrusa proteīns ir imūndominants Āfrikas zirgu mēra vīrusa (AHSV) lielākais antigēnais proteīns, un tas saglabājas deviņos serotipos. Rekombinētie AHSV-VP7 proteīni ir stabili un nekaitīgi, un piemēroti izmantošanai par antigēniem ELISA procedūrās AHSV antivielu noteikšanai ar augstu jutības un specifiskuma pakāpi (Laviada et al., 1992b ( 10 ); Maree un Paweska, 2005). Netiešā ELISA un bloķējošā ELISA ir divi AHS-VP7 ELISA testi, kas ir piemēroti Āfrikas zirgu mēra (AHS) seroliģiskajai diagnosticēšanai.
1. Netiešā ELISA Āfrikas zirgu mēra vīrusa (AHSV) antivielu noteikšanai
Šajā metodē izmantotais konjugāts ir mārrutku peroksidāzes pretzirgu gammaglobulīns, kas reaģē ar zirgu, mūļu un ēzeļu serumu. Maree un Paweska (2005) ( 11 ) aprakstītajā metodē par konjugātu izmanto G proteīnu, kas reaģē ar zebru serumu.
Antigēnu 4 līdz 6 mēnešu laikā pēc pieprasījuma var saņemt no Centro de Investigación en Sanidad Animal (CISA), Spānijā.
1.1. Testa procedūra
1.1.1. Cietā fāze
1.1.1.1. ELISA plates pārklāj ar rekombinētu AHSV-4 VP7, kas izšķīdināts karbonāta/bikarbonāta bufervielā, pH 9,6. Plates atstāj pa nakti inkubēties 4 °C temperatūrā.
1.1.1.2. Plates piecas reizes mazgā ar destilētu ūdeni, kas satur 0,01 % (masas) Tween 20 (mazgāšanas šķīdumu). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.
1.1.1.3. Plates bloķē ar fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS) pH 7,2 + 5 % (m/V) vājpiens (Nestlé Dry Skim Milk TM), 200 μl/iedobe, vienu stundu 37 °C temperatūrā.
1.1.1.4. Atbrīvojas no bloķējošā šķīduma un viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla.
1.1.2. Testa paraugi
1.1.2.1. Testējamos seruma paraugus un pozitīvos un negatīvos kontrolserumus proporcijā 1 pret 25 izšķīdina PBS + 5 % (masas) vājpiens + 0,05 % (masas) Tween 20, 100 μl uz iedobi. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.
Lai veiktu titrēšanu, sagatavo divkārša atšķaidījuma virknes no 1 pret 25 (100 μl/iedobe), viens serums attiecībā uz vienu plates aili, un tāpat rīkojas ar pozitīvajām un negatīvajām kontrolēm. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.
1.1.2.2. Plates piecas reizes mazgā ar destilētu ūdeni, kas satur 0,01 % (masas) Tween 20 (mazgāšanas šķīdumu). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.
1.1.3. Konjugāts
1.1.3.1. Izdala 100 μl/iedobe mārrutku peroksidāzes (HRP) pretzirgu gammaglobulīna konjugāta, kas izšķīdināts PBS + 5 % piena + 0,05 % Tween 20, pH 7,2. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.
1.1.3.2. Plates piecas reizes mazgā ar destilētu ūdeni, kas satur 0,01 % (masas) Tween 20 (mazgāšanas šķīdumu). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.
1.1.4. Hromogēns/substrāts
1.1.4.1. Pievieno 200 μl/iedobe hromogēna/substrāta šķīduma (10 ml 80,6 mM DMAB (dimetilaminobenzaldehīds) + 10 ml 1,56 mM MBTH (3-metil-2-benzotiazolīnhidrazona hidrohlorīds) + 5 μl H2O2).
Krāsas veidošanos aptur, apmēram pēc 5 līdz 10 minūtēm (pirms sāk iekrāsoties negatīvā kontrole) pievienojot 50 μl 3N H2SO4.
Var izmantot arī citus hromogēnus, kā, piemēram, ABTS (2,2′-azino-bis-[3-etilbenzotiazolīn-6-sulfoskābe]), TMB (tetrametilbenzidīns) vai OPD (ortofenildiamīns).
1.1.4.2. Veic plašu nolasījumus pie 600 nm (vai 620 nm).
1.2. Rezultātu interpretācija
1.2.1. Aprēķina izslēgšanas vērtību, pieskaitot negatīvās kontroles vērtībai 0,06 (0,06 ir standartnovirze, kādu iegūst 30 negatīvu serumu grupā).
1.2.2. Testa paraugi, kas uzrāda zemākas absorbcijas vērtības nekā izslēgšanas vērtība, uzskatāmi par negatīviem.
1.2.3. Testa paraugi, kas uzrāda lielākas absorbcijas vērtības nekā izslēgšanas vērtība + 0,15, uzskatāmi par pozitīviem.
1.2.4. Testa paraugi, kuru uzrādītās absorbcijas vērtības atrodas vidus posmā, uzskatāmi par nepārliecinošiem, un rezultāta apstiprināšanai jālieto otra metode.
2. Bloķējošā ELISA Āfrikas zirgu mēra vīrusa (AHSV) antivielu noteikšanai
Konkurējošā bloķējošā ELISA ir izstrādāta tā, lai noteiktu specifiskās AHSV antivielas jebkuras zirgu dzimtas sugas dzīvnieku, t. i., zirgu, ēzeļu, zebru un to krustojumu, serumos, novēršot šo specifiskuma problēmu, ar ko reizēm nācās saskarties, izmantojot netiešo ELISA.
Testa princips ir bloķēt reakciju starp rekombinēto VP7 proteīnu, kas absorbēts uz ELISA plates, un konjugēto AHS-VP7 specifisko monoklonālo antivielu (Mab). Antiviela testa serumos bloķē reakciju starp antigēnu un Mab, kā rezultātā vājinās krāsas reakcija. Tā kā Mab ir vērsta pret VP7, pārbaudei piemīt augsta jutības un specifiskuma pakāpe.
Konkurējošā bloķējošā ELISA ir komerciāli pieejama.
2.1. Testa procedūra
2.1.1. Cietā fāze
2.1.1.1. ELISA plates pārklāj ar 50-100 ng rekombinētu AHSV-4 VP7, kas izšķīdināts karbonāta/bikarbonāta bufervielā, pH 9,6. Plates atstāj pa nakti inkubēties 4 °C temperatūrā.
2.1.1.2. Plates trīs reizes mazgā ar 0,1× fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kas satur 0,135 M NaCl un 0,05 % (masas) Tween 20 (PBST). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.
2.1.2. Testa paraugi un kontroles
2.1.2.1. Testējamos seruma paraugus un pozitīvos un negatīvos kontrolserumus proporcijā 1 pret 5 izšķīdina 0,35 M NaCl, 0,05 % (masas) Tween 20 un 0,1 % katona, 100 μl uz iedobi. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.
Lai veiktu titrēšanu, sagatavo testa seruma divkārša atšķaidījuma virknes no 1 pret 10 līdz 1 pret 280 astoņās iedobēs(100 μl/iedobe), viens serums uz vienu plates aili, un tāpat rīkojas ar pozitīvajām un negatīvajām kontrolēm. Inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.
2.1.2.2. Plates piecas reizes mazgā ar 0,1× fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kas satur 0,135 M NaCl un 0,05 % (masas) Tween 20 (PBST). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.
2.1.3. Konjugāts
2.1.3.1. Izdala 100 μl/iedobe mārrutku peroksidāzes konjugāta Mab anti-VP7. Iepriekš šīs Mab atšķaida 1/5 000 –1/15 000 StabiliZyme Select® Stabilizer (SurModics. Atsauce: SZ03) 1/1 šķīdumā destilētā ūdenī. Inkubē 30 minūtes 37 °C temperatūrā.
2.1.3.2. Plates piecas reizes mazgā ar 0,1× fosfātu fizioloģisko buferšķīdumu (PBS), kas satur 0,135 M NaCl un 0,05 % (masas) Tween 20 (PBST). Viegli uzsit pa platēm virs absorbējoša materiāla, lai atbrīvotos no atlikušajām mazgāšanas sastāvdaļām.
2.1.4. Hromogēns/substrāts
Pievieno 100 μl/iedobe hromogēna/substrāta šķīduma, t. i., 1 ml ABTS (2,2′-azino-bis-[3-etilbenzotiazolīn-6-sulfoskābe]) 5 mg/ml + 9 ml substrāta bufervielas (0,1 M fosfāta-citrāta buferšķīduma ar pH 4, kas satur 0,03 % H2O2) un inkubē 10 minūtes istabas temperatūrā. Krāsas veidošanos aptur, pievienojot 100 μl/iedobe 2 % (masas) SDS (nātrija dodecilsulfāts).
2.1.5. Nolasīšana
Nolasījumu veic pie 405 nm ELISA nolasītājā.
2.2. Rezultātu interpretācija
2.2.1. Katra parauga bloķējošo procentuālo daļu (BP) nosaka, izmantojot šādu formulu, kur “Abs” ir antivielas:
2.2.2. Paraugi ar BP vērtību, kas pārsniedz 50 %, būtu jāuzskata par pozitīviem attiecībā uz AHSV antivielām.
2.2.3. Paraugi ar BP vērtību, kas ir zemāka par 45 %, būtu jāuzskata par negatīviem attiecībā uz AHSV antivielām.
2.2.4. Paraugi ar BP vērtību robežās no 45 % līdz 50 %, būtu jāuzskata par nepārliecinošiem un jātestē atkārtoti. Ja rezultāts atkal ir nepārliecinošs, dzīvniekiem veic atkārtotu testēšanu no paraugiem, kas noņemti ne agrāk kā divas nedēļas pēc tam, kad tika noņemti paraugi, kuri tika uzskatīti par nepārliecinošiem.
B DAĻA
Aģenta noteikšana
Reāllaika atgriezeniskās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcija (rRT-PCR)
Aģentu noteikšanas testiem, kuru pamatā ir nukleīnskābju metodes, jānosaka references celmi no deviņiem AHSV vīrusa serotipiem.
2.1. punktā aprakstītā metode ir balstās uz 2.5.1. nodaļas B daļas 1.2. punktu Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā, 2016. gada izdevumā, kā pieņemts OIE pasaules delegātu sanāksmē 2012. gada maijā.
Jebkuru RT-PCR metodi, ko Direktīvas 2009/156/EK kontekstā izmanto paraugu, vai nu asins, vai liesas, testēšanai, jāveic ar 2. punktā aprakstītai metodei pielīdzināmu vai augstāku jutību.
Inaktivētu 1. līdz 9. serotipa vīrusa standarta celmus var saņemt no Eiropas Kopienas references laboratorijas vai OIE References laboratorijas attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri Algetē, Spānijā.
1. Vīrusa RNS ekstrahēšana
Lai nodrošinātu labu reakciju, no parauga nepieciešams ekstrahēt ļoti kvalitatīvu AHSV RNS. Nukleīnskābju ekstrahēšanu no klīniskajiem paraugiem var veikt ar dažādām iekšējām un komerciāli pieejamām metodēm.
Komerciāli pieejamos testēšanas komplektos izmanto dažādas pieejas RNS izolācijai. Lielākā daļa balstās uz vienu no šādām procedūrām:
— nukleīnskābju fenolhloroforma ekstrahēšana,
— nukleīnskābju adsorbcija filtrēšanas sistēmā,
— nukleīnskābju adsorbcija magnētisku lodīšu sistēmā.
Turpmāk dots piemērs iekšējai RNS ekstrahēšanai:
1.1. 1 g audu paraugu homogenizē 1 ml denaturēšanas šķīdumā (4 M guanīdija tiocianāta, 25 mM nātrija citrāta, 0,1 M 2-merkaptoetanola, 0,5 % sarkozila).
1.2. Pēc centrifugēšanas supernatantam pievieno 1 μg rauga RNS, 0,1 ml 2 M nātrija acetāta pH 4 un 1 ml fenola, un 0,2 ml hloroforma/izoamilspirta maisījumu (49/1).
1.3. Suspensiju enerģiski sakrata un atdzesē uz ledus 15 minūtes.
1.4. Pēc centrifugēšanas ūdens fāzē esošā RNS ir ekstrahēts fenols, izgulsnēts etanols un atkārtoti suspendēta sterilā ūdenī.
2. Reāllaika RT-PCR procedūra
2.1. Grupai specifiskā reāllaika RT-PCR saskaņā ar Agüero et al., 2008 ( 12 )
Šī grupai specifiskā reāllaika RT-PCR attiecas uz AHSV VP7, un ar to var noteikt visus zināmos AHSV serotipus un patlaban apritē esošos mikrobu celmus. Tās izmantošana to Eiropas Savienības dalībvalstu valsts references laboratorijās, kas piedalījās Eiropas Savienības references laboratorijas organizētajos ikgadējos kvalifikācijas testos laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam, sniegusi ļoti labus rezultātus. Turklāt starptautiskā strarplaboratoriju salīdzinošā testēšanā, kas 2015. gadā tika rīkota OIE references laboratoriju tīkla ietvaros, minētais protokols starp citiem ierindojās ļoti augstā pozīcijā.
Praimera un zondes sekvences AHSV sugu vīrusu noteikšanai:
|
tiešais praimers |
5′-CCA-GTA-GGC-CAG-ATC-AAC-AG-3′ |
|
atgriezeniskais praimers |
5′-CTA-ATG-AAA-GCG-GTG-ACC-GT-3′ |
|
MGB-TaqMan zonde |
5′-FAM-GCT-AGC-AGC-CTA-CCA-CTA-MGB-3′ |
2.1.1. Primera krājumu koncentrāciju atšķaida līdz 8 μM darba koncentrācijai (“praimera darba krājumi 8 μM”), bet zondi atšķaida līdz 50 μM darba koncentrācijai (“zondes darba krājumi 50 μM”). Testa plates izkārtojums būtu jāizstrādā un jāielādē reāllaika PCR mašīnas programmatūrā. Izmantojot izkārtojumu par norādi, 2,5 μl no katra praimera darba krājumi 8 μM pievieno katrā iedobē, kas satur RNS paraugus, pozitīvās un vai negatīvās kontroles (praimera galīgā koncentrācija būs 1 μM 20 μM RT-PCR maisījuma). Plati tur uz ledus.
2.1.2. 2 μl izolētas RNS (testa paraugiem un pozitīvās kontroles) vai 2 μl no RNS brīva ūdens negatīvās reakcijas kontrolēs sajauc ar tiešo un atgriezenisko praimeru. Šo maisījumu denaturē, karsējot 5 minūtes 95 °C temperatūrā, kam seko ātra atdzesēšana uz ledus vismaz 5 minūtes.
2.1.3. Attiecīgu daudzumu vienpakāpes reāllaika RT-PCR galvenā maisījuma analizējamo paraugu skaitam sagatavo pēc ražotāja norādījumiem. 0,1μl zondes darba krājumi 50 μM pievieno katrā iedobē, kas satur RNS paraugus, (zondes galīgā koncentrācija būs 0,25 μM katrā iedobē, kas satur RNS paraugus). 13 μl vienpakāpes reāllaika RT-PCR galvenā maisījuma sadala katrā iedobē uz PCR plates, kas satur denaturētos praimerus un RNS.
2.1.4. Plati ievieto reāllaikā termoprocesorā, kas ieprogrammēts uz atgriezeniskās transkriptāzes un cDNS pastiprināšanas/fluorescences noteikšanu. Pastiprināšanas apstākļi ietver pirmo atgriezeniskās transkriptāzes pakāpi 25 minūtes 48 °C temperatūrā, kam seko 10 minūtes 95 °C temperatūrā (“karstā iedarbināšana”) un 40 cikli pa 15 sekundēm 95 °C temperatūrā, 35 sekundes 55 °C temperatūrā un 30 sekundes 72 °C temperatūrā (vai 40 cikli pa 2 sekundēm 97 °C un 30 sekundes 55 °C temperatūrā, ja izmanto reaģentus un termoprocesoru, kas pieļauj ātru reaģēšanu). Fluorescences datus iegūst 55 °C temperatūras pakāpes beigās.
2.1.5. Ja iegūtas netipiskas pastiprināšanas līknes, analīze uzskatāma par nederīgu un tā jāatkārto.
Paraugus uzskata par pozitīviem, ja Ct vērtība (ciklu skaits, kuros reakcijā ģenerētā fluorescence šķērso fluorescences slieksni) ir mazāka par vai vienāda ar noteikto Ct slieksni (35) 40 PCR ciklos (Ct ≤ 35).
Paraugi uzskatāmi par nepārliecinošiem, ja Ct vērtība ir augstāka nekā noteiktais Ct slieksnis (35) 40 PCR ciklos (Ct ≥ 35).
Paraugi ir uzskatāmi par negatīviem, ja ir iegūta horizontālās pastiprināšanas līkne, kas nešķērso sliekšņa līkni 40 PCR ciklos.
2.2. Grupai specifiskā reāllaika RT-PCR saskaņā ar Guthrie et al., 2013 ( 13 )
Reāllaika RT-PCR, kurā izmanto fluorescences rezonanses enerģijas pārvades (FRET) zondes, lai noteiktu AHSV nukleīnskābi.
Aprakstītā AHSV RT-PCR analīze tika izstrādāta, izmantojot sekvences no dažādiem patlaban apritē esošiem AHSV pamatcelmiem (Quan et al., 2010 ( 14 )). Tajā ietilpst arī patentēta sintētiska ārēja kontroles analīze, lai pārbaudītu analīzes komponentu pareizu darbību.
Vienpakāpes reāllaika PCR testēšanas komplekti ir pieejami tirdzniecībā. Turpmāk saskaņā ar Guthrie et al. (2013) sniegti daži pamatsoļi, kurus var mainīt atkarībā no vietējām/gadījumam specifiskām prasībām, izmantotajiem testēšanas komplektiem un pieejamā aprīkojuma.
Praimera un zondes sekvences AHSV sugu vīrusu noteikšanai:
|
tiešais praimers |
5′-AGA-GCT-CTT-GTG-CTA-GCA-GCC-T-3′ |
|
atgriezeniskais praimers |
5′-GAA-CCG-ACG-CGA-CAC-TAA-TGA-3′ |
|
MGB-TaqMan zonde |
5′-FAM-TGC-ACG-GTC-ACC-GCT-MGB-3′ |
2.2.1. Praimera un zondes maisījuma standartšķīdumus gatavo 25× koncentrācijā 5 μΜ attiecībā uz tiešo un atgriezenisko praimeru un 3 μΜ attiecībā uz zondi. Testa plates izkārtojums būtu jāizstrādā un jāielādē reāllaika PCR mašīnas programmatūrā. Izmantojot izkārtojumu par norādi, 5 μl RNS paraugus, tostarp testa paraugus un pozitīvās un negatīvās kontroles, pievieno attiecīgajās plates iedobēs, kā paredzēts norādē.
2.2.2. RNS denaturē, karsējot 5 minūtes 95 °C temperatūrā, kam seko ātra atdzesēšana uz ledus vismaz 3 minūtes.
2.2.3. Attiecīgu daudzumu vienpakāpes reāllaika RT-PCR galvenā maisījuma analizējamo paraugu skaitam sagatavo pēc ražotāja norādījumiem. 1 μl no 25× praimera un zondes maisījuma standartšķīduma (iepriekš 2.2.1. punktā) iekļauj galvenajā maisījumā, lai katrā iedobē iegūtu galīgo koncentrāciju 200 nM attiecībā uz katru praimeru un 120 nM zondes. 20 μl galvenā maisījuma sadala katrā iedobē uz PCR plates, kas satur denaturētās RNS.
2.2.4. Plati ievieto reāllaikā termoprocesorā, kas ieprogrammēts uz atgriezeniskās transkriptāzes un cDNS pastiprināšanas/fluorescences noteikšanu atbilstoširažotāja norādēm. Pastiprināšanas apstākļi ietver, piemēram, pirmo atgriezeniskās transkriptāzes pakāpi 10 minūtes 48 °C temperatūrā, kam seko 10 minūtes 95 °C temperatūrā un 40 cikli pa 15 sekundēm 95 °C temperatūrā un 45 sekundes 60 °C temperatūrā.
2.2.5. Paraugi ir uzskatāmi par pozitīviem, ja AHSV RT-PCR analīzes normalizēta fluorescence pārsniedz 0,1 slieksni 36 PCR ciklos visos parauga atkārtojumos.
Paraugi ir uzskatāmi par nepārliecinošiem, ja AHSV RT-PCR analīzes normalizēta fluorescence pārsniedz 0,1 slieksni starp 36 un 40 PCR cikliem visos parauga atkārtojumos.
Paraugi ir uzskatāmi par negatīviem, ja AHSV RT-PCR analīzes normalizēta fluorescence nepārsniedza 0,1 slieksni 40 PCR ciklos visos parauga atkārtojumos un ja patentētās sintētiskas ārējas kontroles analīzes normalizēta fluorescence pārsniedza 0,1 slieksni 33 PCR ciklos.
V PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu
(minēti 22. pantā)
|
Padomes Direktīva 90/426/EEK (OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 90/425/EEK (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.) |
tikai 15. panta 3. punkts |
|
Padomes Direktīva 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.) |
tikai atsauce uz Direktīvu 90/426/EEK 26. panta 2. punktā |
|
Komisijas Lēmums 92/130/EEK (OV L 47, 22.2.1992., 26. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 92/36/EEK (OV L 157, 10.6.1992., 28. lpp.) |
tikai 1. pants |
|
V.E.I.A.3. punkts I pielikumā 1994. gada Pievienošanas aktā (OV C 241, 29.8.1994., 132. lpp.) |
|
|
Komisijas Lēmums 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.) |
tikai atsauce uz Direktīvu 90/426/EEK 1. panta 1. punktā un I pielikuma 2. punktā |
|
Komisijas Lēmums 2002/160/EK (OV L 53, 23.2.2002., 37. lpp.) |
|
|
Padomes Regula (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.) |
tikai III pielikuma 10. punkts |
|
6.B.I.16. punkts II pielikumā 2003. gada Pievienošanas aktā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 2004/68/EK (OV L 139, 30.4.2004., 321. lpp.). |
tikai 15. pants |
|
Padomes Direktīva 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.). |
tikai pielikuma I.2. punkts |
|
Padomes Direktīva 2008/73/EK (OV L 219, 14.8.2008., 40. lpp.). |
tikai 7. pants |
B DAĻA
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 22. pantā)
|
Direktīva |
Termiņš transponēšanai |
|
90/426/EK |
1992. gada 1. janvāris |
|
90/425/EEK |
1992. gada 1. jūlijs |
|
91/496/EEK |
1992. gada 1. jūlijs |
|
92/36/EEK |
1992. gada 31. decembris |
|
2004/68/EK |
2005. gada 19. novembris |
|
2006/104/EK |
2007. gada 1. janvāris |
|
2008/73/EK |
2010. gada 1. janvāris |
VI PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 90/426/EK |
Šī direktīva |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. panta a) un b) punkts |
2. panta a) un b) punkts |
|
2. panta c) punkts |
2. panta c) punkta i) un ii) apakšpunkts |
|
2. panta d) līdz i) punkts |
2. panta d) līdz i) punkts |
|
3. pants |
3. pants |
|
4. panta 1., 2. un 3. punkts |
4. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
4. panta 4. punkta i) un ii) apakšpunkts |
4. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
4. panta 5. punkta a) apakšpunkta pirmais līdz sestais ievilkums |
4. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punkts |
|
4. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
4. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
|
4. panta 6. punkta pirmās daļas pirmais līdz astotais ievilkums |
4. panta 6. punkta pirmās daļas a) līdz h) punkts |
|
4. panta 6. punkta otrā un trešā daļa |
4. panta 6. punkta otrā un trešā daļa |
|
5. panta 1. punkts |
5. panta 1. punkts |
|
5. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
5. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts |
|
5. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
5. panta 2. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkts |
|
5. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
5. panta 3. punkts |
|
5. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
5. panta 4. punkts |
|
5. panta 3. punkts a) un b) apakšpunkts |
5. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkta c) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums |
5. panta 5. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas i) un ii) punkts |
|
5. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pēdējais teikums |
5. panta 5. punkta c) apakšpunkta otrā daļa |
|
5. panta 3. punkta d) un e) apakšpunkts |
5. panta 5) punkta d) un e) apakšpunkts |
|
6. pants |
6. pants |
|
7. pants |
7. pants |
|
8. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums |
8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
8. panta 1. punkta otrā daļa |
8. panta 2. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
8. panta 3. punkts |
|
9. pants |
9. pants |
|
10. pants |
10. pants |
|
11. panta 1. punkts |
11. pants |
|
11. panta 2. punkts |
— |
|
12. pants |
12. pants |
|
13. pants |
13. pants |
|
14. pants |
14. pants |
|
15. pants |
15. pants |
|
16. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts |
16. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts |
|
16. panta 1. punkta pēdējais teikums |
— |
|
16. panta 2. punkts |
16. panta 2. punkts |
|
17. pants |
18. pants |
|
18. pants |
17. pants |
|
19. panta i) līdz iv) punkts |
19. panta a) līdz d) punkts |
|
22. pants |
— |
|
23. pants |
20. pants |
|
24. panta 1. un 2. punkts |
21. panta 1. un 2. punkts |
|
24. panta 3. punkts |
— |
|
25. panta 1. un 2. punkts |
21. panta 1. un 3. punkts |
|
26. pants |
— |
|
27. pants |
— |
|
— |
22. pants |
|
— |
23. pants |
|
28. pants |
24. pants |
|
A pielikums |
I pielikums |
|
B pielikums |
II pielikums |
|
C pielikums |
III pielikums |
|
D pielikums |
IV pielikums |
|
— |
V pielikums |
|
— |
VI pielikums |
( 1 ) OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.
( 2 ) OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.
( 3 ) OV L 121, 29.7.1964., 1977. lpp.
( 4 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
( 5 ) Šī izziņa nav vajadzīga, ja pastāv divpusēja vienošanās saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 6. pantu.
( 6 ) Izziņa derīga 10 dienas.
( 7 ) Nevajadzīgo svītrot.
( 8 ) Vakcinēšanas datums jāieraksta pasē.
( 9 ) Šis paziņojums neatbrīvo pārvadātājus no viņu saistībām saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pārvadājamo dzīvnieku piemērotību.
( 10 ) M.D., Roy P. un Sanchez-Vizcaino J.M (1992b). Adaptation and evaluation of an indirect ELISA and immunoblotting test for African horse sickness antibody detection. In: Bluetongue, African Horse Sickness and Related Orbiviruses: Proceedings of the Second International Symposium. Walton T.E. un Osburn B.l., Eds. CRC Press, Boca Raton, Florida, ASV, 646–650.
( 11 ) Maree S. un Paweska J.T. (2005). Preparation of recombinant African horse sickness virus VP7 antigen via a simple method and validation of a VP7-based indirect ELISA for the detection of group-specific IgG antibodies in horse sera. J. Virol. Methods, 125 (1), 55–65.
( 12 ) Agüero M., Gomez-Tejedor C., Angeles Cubillo M., Rubio C., Romero E. un Jimenez-Clavero A. (2008). Real-time fluorogenic reverse transcription polymerase chain reaction assay for detection of African horse sickness virus. J. Vet. Diagn. Invest., 20, 325–328.
( 13 ) Guthrie AJ, MacLachlan NJ, Joone C, Lourens CW, Weyer CT, Quan M, Monyai MS, Gardner IA. Diagnostic accuracy of a duplex real-time reverse transcription quantitative PCR assay for detection of African horse sickness virus. Journal of Virological Methods. 2013;189(1):30-5.
( 14 ) Quan, M., Lourens, C.W., MacLachlan, N.J., Gardner, I.A., Guthrie, A.J., 2010. Development and optimisation of a duplex real-time reverse transcription quantitative PCR assay targeting the VP7 and NS2 genes of African horse sickness virus. J. Virol. Methods 167, 45–52.