Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“Côtes du Roussillon Villages”

PDO-FR-A0999-AM01

Pieteikuma iesniegšanas datums: 20.4.2018.

1.   Grozījumam piemērojamie noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pants – grozījums, kas nav maznozīmīgs

2.   Grozījuma apraksts un pamatojums

2.1.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punkta a) apakšpunktu papildina ar datumu “ 2016. gada 6. septembrī ”. Šis grozījums ir izdarīts, lai pievienotu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprināja ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala robežu izmaiņas. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē ar attiecīgo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2.2.   Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma “Les Aspres” pievienošana

Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma “Les Aspres” pievienošana. Šis nosaukums tiek pārcelts no KCVN “Côtes du Roussillon” uz KCVN “Côtes du Roussillon Villages”, lai visus papildu nosaukumus iekļautu KCVN “Côtes du Roussillon Villages”.

Tiek papildināti dažādi specifikācijas un vienotā dokumenta punkti:

Specifikācijas I nodaļas II iedaļa “Ģeogrāfiskie nosaukumi un papildu norādes” tiek papildināta ar nosaukumu “Les Aspres”. Vienotā dokumenta daļa “Papildu nosacījumi par marķēšanu” tiek papildināta ar norādi par nosaukumu.

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļā “Ģeogrāfiskais apgabals un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” Ar nosaukumu apzīmētais ģeogrāfiskais ražošanas apgabals tiek paplašināts, lai iekļautu komūnas, kuru teritorijā tiek ražots vīns ar papildu nosaukumu “Les Aspres”. Attiecīgo komūnu saraksts tiek pievienots 1. punkta a) apakšpunktā “Ģeogrāfiskais apgabals”.

Tas attiecas uz šādām Austrumpireneju [Pyrénées-Orientales] departamenta komūnām: Bages (daļēji), Banyuls-dels-Aspres (daļēji), Brouilla (daļēji), Elne (daļēji), Fourques, Llupia (daļēji), Montauriol (daļēji), Ortaffa (daļēji), Passa, Ponteilla (daļēji), Saint-Jean-Lasseille, Sainte-Colombe-de-la-Commanderie (daļēji), Terrats, Thuir (daļēji), Tordères (daļēji), Tresserre (daļēji), Trouillas, Villemolaque (daļēji) un Vivès (daļēji).

Specifikācijas daļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” tiek detalizēti aprakstīta vienotajā dokumentā. Tajā tiek izklāstīta ar nosaukumu apzīmētā ģeogrāfiskā apgabala specifika, kā arī papildu ģeogrāfisko nosaukumu specifika.

Papildu ģeogrāfiskais nosaukums “Les Aspres” tiek pārcelts no ACVN “Côtes du Roussillon” uz ACVN “Côtes du Roussillon Villages”, lai visus papildu ģeogrāfiskos nosaukumus iekļautu ACVN “Côtes du Roussillon Villages”.

Ģeogrāfiskā nosaukuma “Les Aspres” pārcelšana no cilmes vietas nosaukuma “Côtes du Roussillon” uz cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Roussillon Villages” neizraisa grozījumus saiknē ar ģeogrāfisko apgabalu, jo pārceltie zemesgabali ir stingri atlasīti tā, lai tie atbilstu cilmes vietas nosaukuma “Côtes du Roussillon Villages” definīcijā norādītajiem kritērijiem.

Attiecīgi tiek pārskatīta vienotā dokumenta iedaļa “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļā “Ģeogrāfiskais apgabals un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” tiek pievienots 1. punkta d) apakšpunkts, lai norādē par nosaukumu “Les Aspres” iekļautu konkrēto ražošanas apgabalu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

pecifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punkts, kas attiecas uz tiešās apkaimes apgabalu (TAA), tiek grozīts, lai iekļautu tajā papildu nosaukumu “Les Aspres” pēc šī nosaukuma pārcelšanas no ACVN “Côtes du Roussillon” uz ACVN “Côtes du Roussillon Villages”.

Noteikumi par citu papildu ģeogrāfisko norāžu lietošanu tiek precizēti — tiek noteikts viens apgabals, kurā vinificē vīnu, kas apzīmēts ar visām papildu norādēm (izņemot “Les Aspres”). Šajā jaunajā apgabalā tiek apvienoti visi vinifikācijas apgabali, kas bija paredzēti iepriekšējā specifikācijas redakcijā. Noteikumi par papildu norādēm marķējumā tiek norādīti specifikācijā un netiek iekļauti vienotajā dokumentā, kas ar šo grozījumu netiek izmainīts.

ACVN “Côtes du Roussillon Villages” specifikācijas I nodaļas IV iedaļā tiek svītroti vārdi “vīna gatavošana”. Šie vārdi tiek svītroti arī no vienotā dokumenta 2.6. punkta. Šis svītrojums ir tikai formāls. Vīna gatavošana ietver vinifikācijas posmu un vīna kopšanas posmu, kas abi ir skaidri norādīti un definēti.

Specifikācijas I nodaļas X iedaļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” tiek papildināta ar elementiem, kas attiecas uz papildu nosaukumu “Les Aspres”.

X iedaļas 2. punktā “Informācija par produktu kvalitāti un īpašībām” un 3. punktā “Cēloņsakarības” tiek veikti precizējumi, lai aprakstītu to produktu īpatnības, kas saistīti ar teritoriju, kurai piešķirts papildu ģeogrāfiskais nosaukums “Les Aspres”:

2. punktā — “Vīni, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Les Aspres”, ir piemēroti uzglabāšanai, un tiem ir nepieciešama vismaz divpadsmit mēnešus ilga kopšana. Tie ir stabili, ar bagātīgu aromātisko izpausmi, kurā dominē nobriedušu augļu un garšvielu notis.

3. punktā — “Teritorijā “Les Aspres” ir augsnes, kuru dziļums un struktūra nodrošina pietiekamu ūdens piegādi, mazinot sausā klimata ietekmi. Vismaz trīs vīnogu šķirņu kombinēšana ļauj iegūt vīnus ar ideālu līdzsvaru starp noturīgu struktūru, svaigumu un daudzveidību, un tie ir īpaši piemēroti ilgstošai glabāšanai. ”

2.3.   Tiešās apkaimes apgabala paplašināšana

Specifikācijas 1. nodaļas IV iedaļas 3. punkts par tiešās apkaimes apgabalu (TAA) tiek grozīts saistībā ar nosaukuma “Les Aspres” pārcelšanu. Darbības, kas saistītas ar vīna ikopšanu, var veikt plašākā teritorijā nekā vinifikāciju. Tiešās apkaimes apgabalā ietilpst viss Austrumpireneju [Pyrénées-Orientales] departaments, kā arī blakus esošie Gāras [Gard], Ero [Hérault] un Odas [Aude] departamenti, kas ievēro Langdokas-Rusijonas [Languedoc-Roussillon] reģiona tradīcijas.

Vārdi “vīna gatavošana” tiek svītroti no tiešās apkaimes apgabala definīcijas (specifikācijas 1. nodaļas IV iedaļa). Šis svītrojums ir tikai formāls.

Attiecīgi tiek grozīta vienotā dokumenta iedaļa “Papildu nosacījumi”.

2.4.   Noteikumi par vīnogu šķirņu proporcijām

1)

Specifikācijas V iedaļā “Vīnogu šķirnes” tabula, kurā aprakstītas vīnogu šķirnes, ko apzīmē ar katru papildu nosaukumu, kā arī tabula, kurā aprakstīti noteikumi par dažādu vīnogu šķirņu izmantošanas proporcijām, tiek papildināta ar rindu, kas paredzēta nosaukumam “Les Aspres”.

2)

Izņēmums no noteikumiem par vīnogu šķirņu proporcijām tiek ieviests attiecībā uz vīnogu piegādātājiem, kuri apstrādā nelielas platības. Būtībā noteikumi par vīnogu šķirņu proporcijām nav pielāgoti šīm nelielajām struktūrām, kas sastāv no dažiem zemesgabaliem un nedara vīnu no savas produkcijas. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2.5.   Apgriešanas noteikumi

1)

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļā “Vīndārza kopšana” tiek precizēti vispārīgie noteikumi par vīnogulāju apgriešanu saistībā ar papildu nosaukumu “Les Aspres” — lai varētu izmantot šo nosaukumu, vīnogu šķirni ‘Syrah N’ nedrīkst apgriezt vienkāršā Gijo [Guyot] tipa griezumā, lai ierobežotu augļu veidošanos dziļākās augsnēs. Šis noteikums tiek iekļauts vienotā dokumenta iedaļā “Vīndarības metodes”.

2)

Specifikācijas 1. nodaļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais noteikums par to vīnogulāju platību atjaunināšanu, kurās veido Rojā [Royat] kordonu, tiek mīkstināts — tagad drīkstēs pārsniegt esošo stādu 10 % robežu. Izņēmumus var piemērot, ievērojot specifikācijā paredzētos nosacījumus. Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2.6.   Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI iedaļa “Pārejas pasākumi” tiek papildināta ar šādu noteikumu: “Vīnus, kas ražoti no 2015. gada ražas saskaņā ar ACVN “Côtes du Roussillon” noteikumiem un kam piešķirts papildu nosaukums “Les Aspres”, var tirgot ar ACVN “Côtes du Roussillon villages” un papildu nosaukumu “Les Aspres” ”.

Šis noteikums ļauj pieprasīt nosaukuma lietošanas tiesības un tirgot vīnus, kas sākotnēji ražoti uz zemesgabaliem ar “Côtes du Roussillon Les Aspres” un kam tagad ir piešķirts nosaukums “Côtes du Roussillon Villages Les Aspres”, lai nodrošinātu pāreju no “Côtes du Roussillon Les Aspres” uz “Côtes du Roussillon Villages Les Aspres”, vīndariem nepārtraucot ražošanu un tirdzniecību, ja vien tiek ievēroti ražošanas nosacījumi, ko piemēro “Côtes du Roussillon Villages Les Aspres”.

Šis specifikācijas grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Specifikācijas I nodaļas XI iedaļa “Pārejas pasākumi” tiek papildināta ar šādu noteikumu: “Ja zemesgabali tiek izslēgti no noteiktā zemesgabalu apgabala ar papildu nosaukumu “Les Aspres”, vīndari var turpināt lietot šo nosaukumu līdz ražošanas izbeigšanai un vēlākais līdz 2030. gadam.”

Tie ir 35 zemesgabali vai to daļas (t. i., 13,64 ha), kas neatbilst zemesgabalu robežu noteikšanas kritērijiem, kurus piemēro “Côtes du Roussillon Villages Les Aspres”, bet kam iepriekš attiecībā uz 2011.–2015. gada ražu bija piešķirts nosaukums “Côtes du Roussillon Les Aspres”. Lai attiecīgajiem vīndariem nodrošinātu pāreju bez ražošanas pārtraukšanas, tiek ierosināts noteikt, ka ražošana šajos "Côtes du Roussillon Villages Les Aspres" zemesgabalos turpināsies līdz 2030. gada ražai.

Attiecīgo zemesgabalu saraksts ir šāds:

Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana — KCVN “Côtes du Roussillon Villages Les Aspres”

Pārejas pasākumi

Komūna	Atrašanās vieta	Zona	Numurs	Vīnogu šķirne	Platība (ha)
BANYULS-DELS-ASPRES	FUMASSOTTES	A	961	‘Syrah’	1,0640
CAMELAS	BELLEVISTE	B	104	‘Grenache N’	0,5850
CAMELAS	POLITG	B	756	‘Carignan N’	0,2196
CANOHES	LAS CLOTTES	AT	18	‘Grenache N’	0,2000
CASTELNOU	LE RIGAL	A	645	‘Mourvedre’	0,0953
CASTELNOU	LE RIGAL	A	680	‘Carignan N’	0,0700
CASTELNOU	LE RIGAL	A	828	‘Grenache N’	0,1005
FOURQUES	LAS COUMES	A	443	‘Syrah’	0,1900
FOURQUES	RIBE DE MATTE	A	671	‘Carignan N’	0,1700
FOURQUES	LA CUGULLADE	A	718	‘Carignan N’	0,5300
FOURQUES	OULIBEDE FOUSQUE	B	329	‘Syrah’	1,0000
MONTAURIOL	LA GARRIGUETTE	A	162	‘Grenache N’	1,0000
MONTAURIOL	LAS PLANES	B	636	‘Syrah’	0,4502
PASSA	MAS D' EN LLAURO	A	523	‘Carignan N’	0,2700
PASSA	MAS D' EN LLAURO	A	535	‘Syrah’	1,0000
PASSA	MAS D' EN LLAURO	A	535	‘Carignan N’	0,2500
PASSA	MAS D' EN LLAURO	A	535	‘Grenache N’	0,3000
PASSA	SERRE ST LUC	B	221	‘Grenache N’	0,1700
PASSA	SERRES ST LUC	B	221	‘Grenache N’	0,3000
PASSA	MAS D' EN BADIE	B	400	‘Carignan N’	0,5000
SAINTE-COLOMBE-DE-LA-COMMANDERIE	LE VIDRE	A	126	‘Carignan N’	0,3120
SAINTE-COLOMBE-DE-LA-COMMANDERIE	LE VIDRE	A	126	‘Syrah’	0,3510
SAINTE-COLOMBE-DE-LA-COMMANDERIE	POUX ROUDOUN	B	77	‘Mourvedre’	0,1420
SAINTE-COLOMBE-DE-LA-COMMANDERIE	POUX ROUDOUN	B	78	‘Mourvedre’	0,0660
TERRATS	LO BENTANA	A	508	‘Carignan N’	0,2850
TERRATS	LOS COUMAILS	B	22	‘Mourvedre’	0,1130
TERRATS	LAS PLANES	B	320	‘Mourvedre’	0,2815
TERRATS	LAS PLANES	B	320	‘Mourvedre’	0,4735
TERRATS	CANTERRANE	B	717	‘Grenache N’	0,4370
TERRATS	CANTERRANE	B	723	‘Mourvedre’	0,3300
THUIR	L`ADOU	B	21	‘Mourvedre’	0,7515
TROUILLAS	PLAS D'AMONT	A	59	‘Mourvedre’	1,0800
TROUILLAS	ETANG BAS	B	1 169	‘Grenache N’	0,2800
TROUILLAS	LA CREOUETTE	B	1 002	‘Carignan N’	0,2715
TROUILLAS	LA CREOUETTE	B	1 004	‘Carignan N’	0,0055
KOPĀ				13,6441

Šis specifikācijas grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2.7.   Vīnu izlaišanas datums

– Specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 5. punktu “Pārstrāde, vīna gatavošana, kopšana, iepildīšana pudelēs un uzglabāšana” groza šādi:

—

Tiek norādīts datums, kad vīns tiek laists patēriņa tirgū — 15. februāris nākamajā gadā pēc ražas novākšanas visiem vīniem, izņemot vīnus ar papildu nosaukumu “Les Aspres” vai “Tautavel”, kurus drīkst tirgot no 1. oktobra nākamajā gadā pēc ražas novākšanas. Šie datumi tiek noteikti, atkarībā no kopšanas periodiem, kas paredzēti katram papildu ģeogrāfiskajam nosaukumam. Šie noteikumi tiek iekļauti vienotā dokumenta iedaļā “Īpašas vīndarības metodes”.

—

Datums, kad vīnu laiž apritē starp apstiprinātajām noliktavām, tiek pārcelts uz ražas novākšanas gada 15. decembri, un tas vairs nav 1. februāris nākamajā gadā pēc ražas novākšanas. Datums, kad vīnu laiž apritē starp ražotājiem un tirgotājiem, tiek pārcelts uz āgrāku laiku, lai atļautu vinifikāciju un vīna kopšanu tirdzniecības līmenī, pirms tā laišanas patēriņa tirgū. Šis grozījums tiek iekļauts vienotā dokumenta iedaļā “Īpašas vīndarības metodes”.

2.8.   Deklarēšanas un reģistra uzturēšanas pienākumi

Šie pienākumi ir izklāstīti specifikācijas II nodaļā. Šajā nodaļā veiktie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē. Šie noteikumi tiek iekļauti arī kontroles plānā un ir grozīti, lai pielāgotos cilmes vietas nosaukuma kontroles kārtībai. Tādējādi tie neietekmē vienoto dokumentu.

– Zemesgabala izmantošanas deklarācija: tiek precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek organizēta zemesgabala izmantošanas nepārtrauktība laikā. Deklarācija tiek papildināta ar datiem par iznīkušo vai nokaltušo stādu procentuālo daudzumu, iespējamo apūdeņošanas iekārtu esamību, kā arī iespējamiem pārejas pasākumiem.

– Deklarācija par atteikšanos no ražošanas: vārdi “cik drīz vien iespējams” tiek aizstāti ar vārdu “nekavējoties”.

– Deklarācija par nosaukuma lietošanu: šīs deklarācijas iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas. Ir jādeklarē papildu ģeogrāfiskais nosaukums, kas, iespējams, tiek lietots.

– Deklarācija par beztaras darījumiem: vārdi “pārbaudes plānā noteiktais” tiek svītroti.

– Deklarācija par iepildīšanu pudelēs: sistemātiskā deklarācija astoņas dienas pirms iepildīšanas pudelēs tiek aizstāta ar mēneša kopsavilkumu vai — attiecībā uz vīndariem, kuri veic iepildīšanu vairāk nekā 12 reizes gadā — ceturkšņa kopsavilkumu.

– Deklarācija par atkāpšanos: deklarācijas iesniegšanas termiņš tiek saīsināts no 15 dienām uz 8 dienām.

– Deklarācija par atteikšanos no ģeogrāfiskā nosaukuma: deklarācijas iesniegšanas termiņš tiek saīsināts no 15 dienām uz 8 dienām.

– Reģistrs, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, tiek svītrots.

– Pagraba plānu var aizstāt ar sarakstu, kurā norādīts tvertņu skaits, apraksts un ietilpība.

f)	Galvenie pārbaudāmie parametri: specifikācijas III nodaļas tabula tiek vienkāršota. Tas neietekmē vienoto dokumentu.

Galveno pārbaudāmo parametru saraksts tiek pielāgots, lai uzlabotu efektivitāti.

Attiecībā uz strukturālajiem noteikumiem:

—	Aizsardzības un pārvaldības organizācija (ODG) vēlas pastiprināt vīnogu šķirņu kontroli un jaunu vīnogulāju ražošanas uzsākšanu. Apgriešanas veids ir būtisks aspekts, kas tiek pārcelts uz strukturālajiem pasākumiem, un tas vairs nebūs iekļauts noteikumos par ražošanas ciklu.

Attiecībā uz noteikumiem par ražošanas ciklu:

—	vīndarības metodes un apstrādes veidi tiek izslēgti no galvenajiem pārbaudāmajiem parametriem, jo šie parametri, tāpat kā citi, tiek pārbaudīti visā produkta izgatavošanas ciklā un vispārīgo noteikumu ietvaros.

Attiecībā uz produktu noformējumu:

—	sākotnēji paredzētā marķējuma pārbaude tiek iekļauta vispārīgajos noteikumos un neparedz īpašu specifikācijas pārbaudi. Tādēļ šis aspekts tiek svītrots no galvenajiem pārbaudāmajiem parametriem. Šie parametri ir iekļauti kontroles plānā, un tāpēc tie neietekmē vienoto dokumentu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Côtes du Roussillon Villages”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Produkta analītiskās īpašības

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Roussillon Villages” ir paredzēts sausiem nedzirkstošiem sarkanvīniem.

Vīnu minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 12,5 %.

Vīnā, kas ir gatavs pārdošanai bez taras vai tarā, ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 g/l.

Vīna partijās, kas ir gatavas pārdošanai bez taras vai tarā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 g/l.

Vīna partijās, kur dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar 14 % un kas ir gatavas pārdošanai bez taras vai tarā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 4 g/l.

Gaistošais skābums, kopējais skābums, kopējais sēra dioksīda saturs, kopējā spirta tilpumkoncentrācija un minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir tāda, kā noteikts ES regulējumā.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncenrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Produktu organoleptiskās īpašības

Vīni ir nedzirkstoši sausie sarkanvīni. Tiem ir tumši sarkana mantija ar elegantu sarkano vai melno augļu aromātu un siltu, spēcīgu garšu, ar ļoti līdzsvarotiem tanīniem un ilgstošu pēcgaršu, ko bieži vien akcentē sarkanie augļi un garšvielas.

Vīniem, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Caramany”, ir melno augļu un garšvielu aromāti, tie ir maigi, svaigi un garšīgi, jo īpaši pateicoties izgatavošanas veidam, kas vīnogu šķirnei ‘Carignan N’ obligāti notiek, veicot ogļskābo macerāciju.

Vīnus, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Latour-de-France”, raksturo pikantas savvaļas notis. Tie ir līdzsvaroti, spēcīgi, garšīgi un labi piemēroti uzglabāšanai.

Vīni, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Les Aspres”, ir piemēroti uzglabāšanai, un tiem ir nepieciešama vismaz divpadsmit mēnešus ilga kopšana. Tie ir stabili, ar bagātīgu aromātisko izpausmi, kurā dominē nobriedušu augļu un garšvielu notis.

Vīni, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Lesquerde”, ir piesātināti ar minerālvielām un svaigumu, un tiem ir raksturīgas sarkano augļu un piparu notis. Vīnogu šķirne ‘Syrah N’ tiek kombinēta ar vīnogu šķirni ‘Carignan N’, kuras tanīnu uztvērumu vājina tas, ka izgatavošanas laikā tiek veikta ogļskābā macerācija.

Vīni, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Tautavel”, ir kompleksi un noturīgi, un tiem ir raksturīgas nobriedušu augļu, pameža un garšvielu notis. To spēcīgie tanīni ir piemēroti ilgstošai kopšanai, kas noris divpadsmit mēnešus pēc ražas novākšanas.

5.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

Attiecībā uz vīndarības metodēm jāievēro pienākumi, kas minēti Eiropas Savienības regulējumā un Lauku un jūras zvejas kodeksā.

Attiecībā uz ACVN “Côtes du Roussillon Villages”, kas ir vai nav papildināts ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu (PĢN) “Latour-de-France”, vīnus kopj vismaz līdz 31. janvārim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.

Attiecībā uz ACVN “Côtes du Roussillon Villages”, kas ir vai nav papildināts ar PĢN “Caramany” un “Lesquerde”, vīnogu šķirne ‘Carignan N’ tiek izmantota vīndarīšanā, veicot ogļskābo macerāciju, un vīnus kopj vismaz līdz 31. janvārim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.

Attiecībā uz ACVN “Côtes du Roussillon Villages”, kas ir vai nav papildināts ar PĢN “Les Aspres” un “Tautavel”, vīnus kopj vismaz līdz 15. septembrim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.

Visus ACVN “Côtes du Roussillon Villages” vīnus laiž patēriņa tirgū, sākot ar 15. februāri nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, izņemot vīnus, ko apzīmē ar PĢN “Les Aspres” un “Tautavel”, kuri tiek laisti patēriņa tirgū, sākot ar 1. oktobri nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.

ACVN “Côtes du Roussillon Villages” vīnus, kas ir vai nav papildināti ar PĢN, drīkst laist apritē starp apstiprinātām noliktavām ne agrāk kā ražas novākšanas gada 15. decembrī.

Audzēšanas metode

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 stādu uz hektāru. Vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus. Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,5 kvadrātmetriem platības. Šo platību aprēķina, rindstarpu attālumu reizinot ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu.

Ja vīnogulāji stādīti kvadrātos vai rindās, katra vīnkoka maksimālā platība ir 3 kvadrātmetri. Šo platību aprēķina, rindstarpu attālumu reizinot ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu.

Atstatums starp rindām un atstatums starp vienas rindas vīnkokiem, nedrīkst pārsniegt 1,70 metrus.

Ievērojot minimālo stādīšanas biezību, vīnogulājiem, kas iestādīti, neveidojot pārtraukumu no cita, jau esoša stāda, rindstarpu attālums var būt lielāks par 2,50 metriem.

Vīnkokus apgriež īsi, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 7 vīnstīgu pumpuriem. Katram augļzaram ir ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuri.

Ar vīnkokiem apstādītā zemesgabalā atjaunināšana, veidojot Rojā [Royat] kordonu, gada laikā nedrīkst pārsniegt 10 % esošo vīnkoku.

‘Syrah N’ šķirnes vīnogulājus var apgriezt vienkāršā Gijo [Guyot] tipa griezumā, ar ne vairāk kā 8 vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoku, tostarp ne vairāk kā ar 6 vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un 1 rezerves īso augļzaru ar ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpuriem. Šis noteikums neattiecas uz papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Les Aspres”.

Apūdeņošana var tikt atļauta.

b.   Maksimālais ražas iznākums

54 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražas novākšana, vinifikācija un vīnu kopšana tiek nodrošināta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas apstiprināts Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta Pastāvīgās komisijas 2014. gada 10. jūlija sanāksmē pēc kompetentās valsts komitejas pilnvarojuma un kurā, pamatojoties uz oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, 2023. gada 1. janvārī ietilpa šādu Austrumpireneju departamenta komūnu teritorija:

Ansignan, Bages (daļēji), Baho, Baixas, Banyuls-dels-Aspres (daļēji), Bélesta, Brouilla (daļēji), Calce, Caramany, Cases-de-Pène, Cassagnes, Corneilla-la-Rivière, Elne (daļēji), Espira-de-l’Agly, Estagel, Fourques, Lansac, Latour-de-France, Lesquerde, Llupia (daļēji), Maury, Millas (tikai tā teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no Têt), Montalba-le-Château, Montauriol (daļēji), Montner, Opoul-Périllos, Ortaffa (daļēji), Passa, Perpignan (tikai tā teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no Têt), Peyrestortes, Pézilla-la-Rivière, Planèzes, Ponteilla (daļēji), Rasiguères, Rivesaltes, Saint-Arnac, Saint-Estève, Saint-Jean-Lasseille, Sainte-Colombe-de-la-Commanderie (daļēji), Saint-Paul-de-Fenouillet, Salses-le-Chateau, Tautavel, Terrats, Thuir (daļēji), Tordères (daļēji), Tresserre (daļēji), Trouillas, Villemolaque (daļēji), Villeneuve-la-Rivière, Vingrau un Vivès.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Carignan N’

‘Grenache N’

‘Lledoner pelut N’

‘Mourvèdre N’ – ‘Monastrell’

‘Syrah N’ – ‘Shiraz’

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

8.1.   Apraksts par dabas faktoriem, kas nodrošina saikni

Austrumpireneju departamentā ģeogrāfisko apgabalu dabiski ietver šādas robežas:

—	ziemeļos Korbjēra [Corbières] masīvs, administratīvā robeža ar Odas [Aude] departamentu;

—	dienvidos Tečas [Tech] upe un Pireneju priekškalni;

—	rietumos Fenujēdas [Fenouillèdes] masīva un Kanigū [Canigou] masīva augstienes;

—	un austrumos — Salankas [Salanque] apvidi, kas ietver dīķus, Salselešato [Salses-le-Château] un Kanēorusijonas [Canet-en-Roussillon] apvidi un Vidusjūra.

Lielākās Tē [Têt] upes abos krastos ģeogrāfiskais apgabals ir izvietots kalnu masīvu pakājē ap hidrogrāfiskajiem starpposma tīkliem.

Tādējādi kreisajā krastā ģeogrāfisko apgabalu šķērso Aglī [Agly] upe, kas ļoti līkumotā tecējumā izgrauž stāvas aizas Fenujēdas kalnos. Pēc tam šī upe ietek Estaželas [Estagel] baseinā, kur tai pievienojas divas pietekas, lielākoties izžuvušas, proti, Morī [Maury] upīte, kas šķērso kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ģeogrāfisko apgabalu, kam ir tāds pats nosaukums, un Verdublas [Verdouble] upīte, kas ziemeļaustrumu/ dienvidrietumu virzienā plūst no Totavelas [Tautavel]. Pēc tam tā atsāk haotisku tecējumu Korbjēra kalnu kaļķakmens pakājē, pirms atgriežas Rivezaltē [Rivesaltais] terasēs un ietek jūrā.

Labajā krastā ģeogrāfiskais apgabals sniedzas pāri Reāras [Réart] un tās pieteku (Kanterānas [Canterrane], Galzerānas [Galserane] u. c.) ūdensšķirtnēm, kas faktiski ir izveidojušas melasē ainavu ar vairāk vai mazāk erozijas skartiem pakalniem un ūdens izgrauztām gravām, kuras reljefs izlīdzinās virzienā uz austrumiem.

Šis ģeogrāfiskais ansamblis, ko veido kalnu nogāzes ar dažkārt izteiktu slīpumu, pakalni, gravas, ielejas un platas terases, kas tiek izmantotas gandrīz tikai vīnogulāju audzēšanai, nodrošina vīnkopībai piemērotu lauku ainavu, kurā izkliedēti ciemati un vīnkopības centri, kas joprojām ir paglābušies no urbanizācijas.

Šī teritorija aptver 51 komūnu vai komūnu daļu, kas veido kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ģeogrāfisko apgabalu.

Turpinot tuvējo Pireneju pacēlumu, šeit ir pārstāvēti visi ģeoloģiskie laikmeti, nodrošinot ļoti daudzveidīgas augsnes nelielā platībā. Tie ir veidojumi, kas radušies uz vietas, noārdoties pamatiežiem, vai no ezeru un jūras atnestajiem iežiem vai nogulumiem. Vīndārzi faktiski aizņem lielas platības, kurās augsni veido brūnie un citi līdzīgi slānekļi, melnie slānekļi, māls un kaļķakmens, gneiss, granīta krāvumi un terases, kā arī akmeņaina un graudaina melase. Tādējādi šī daudzveidība ļauj personalizēt katras ģeogrāfiskās vienības produktus.

Tomēr zemesgabalos, kas konkrēti noteikti ar šo nosaukumu apzīmēto vīnogu audzēšanai, ir sastopamas augsnes, kurām raksturīga organisko vielu nepietiekamība, sausums, akmeņainība un izteikts porainums.

Apgabalā valda Vidusjūras reģiona klimats ar karstām vasarām un maigām ziemām. Saulains laiks katru gadu pārsniedz 2 500 stundu, gada nokrišņu daudzums ir no 450 milimetriem līdz 650 milimetriem, bieži ir vētrains laiks, kas rada ievērojamus zaudējumus notecējumu rezultātā. Vidējā gaisa temperatūra svārstās no 15 °C jūras piekrastē līdz 13 °C rietumu virzienā, jo atrašanās augstu virs jūras līmeņa veicina lielāku svaigumu.

Tomēr Rusijonas klimatam īpaši raksturīgs ir biežais (reizi trīs dienās) tramontans — ziemeļrietumu vējš, kas bieži ir spēcīgs un ļoti auksts ziemās, kad ir šķērsojis Pireneju virsotnes. Tas ir iemesls, kādēļ pavasaros lūzt zari, tas pastiprina vasaras sausumu, bet vienlaikus attīra atmosfēru un ļauj samazināt vīnogulāju apstrādi līdz minimumam. Retāk pūš arī jūras vējš, kas atnes mitrumu un nokrišņus.

Šajā izteiktajā Vidusjūras reģiona kontekstā vīndārzi ir visuresoši, tie plešas starp pamežu un krūmājiem, kontrastainā ainavā, dažkārt pārpilni ar minerālvielām, citkārt izstarojot mežonīgu skaistumu.

8.2.   Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas nodrošina saikni

Rusijona, kas savu nosaukumu ieguvusi no Ibērijas-Ligūrijas pilsētas Ruscino, uzplauka, sākot no 6. gadsimta pirms mūsu ēras, un vīnogulājus tajā sāka audzēt, kad akmeņainajā piekrastē ieradās fokejieši, ap 600. gadu pirms mūsu ēras. Viņi iemācīja vietējiem iedzīvotājiem vīnogulāju apgriešanas un vīna ražošanas mākslu, un šajā karstajā un vējainajā klimatā ļoti ātri sāka ražot vīnus ar augstu spirta saturu, kas bija piemēroti transportēšanai.

Narbonnas provincē, pie kuras Rusijona piederēja romiešu kundzības gados, vīnogulāji aizņēma kalnu nogāzes, tāpat kā olīvkoki, bet zeme ar mazāku slīpumu tika atstāta ganāmpulkiem un laukaugu audzēšanai.

Tādēļ vīnkopība joprojām ir nemainīga šī reģiona lauksaimniecības iezīme. Vestgotu uzbrukumu laikā vīndārzi pārcieta barbaru veiktos postījumus, bet 9. gadsimtā tie atdzima benediktīniešu abatiju uzraudzībā. Daudzos rakstu avotos 10. gadsimtā tika pieminēti vīndārzi, kas pletās līdz pat Fenujēdas kalniem ģeogrāfiskā apgabala vistālākajā rietumu daļā.

Dabiskie saldie vīni nodrošināja šā reģiona sākotnējo atpazīstamību.

Līdz ar dzelzceļa ienākšanu vīndārzi pieredzēja vislielāko paplašināšanos, un galvenā uzmanība tika pievērsta kvalitatīvu sauso vīnu ražošanai.

Tādējādi laikā, kad 1952. gada janvārī tika atzīts cilmes vietas nosaukums “Corbières du Roussillon” vīnam ar noteiktu augstāko kvalitātes pakāpi, attiecībā uz vīniem, kas tika ražoti uz ziemeļiem no Tē upes aptuveni četrdesmit komūnās, kurās bija “labākās zemes” (J. Fanet, Les vins du Roussillon, 1980), tika atzīts arī cilmes vietas nosaukums “Corbières supérieures du Roussillon” vīnam ar noteiktu augstāko kvalitātes pakāpi.

Kad 1977. gadā cilmes vietas nosaukumi vīnam ar noteiktu augstāko kvalitātes pakāpi tika apvienoti, izveidojot cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Roussillon”, vienam konkrētam ģeogrāfiskajam apgabalam, kas vēsturiski bija saistīts ar nosaukumu “Corbières supérieures du Roussillon” un atradās ziemeļos, tika atļauts izmantot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Roussillon Villages”.

Tobrīd divas komūnas, kas bija plaši izslavētas ar vīniem, kurus tirgoja slaveni uzņēmumi, izmantoja papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Caramany” un “Latour-de-France”, ar ko varēja papildināt kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Roussillon Villages”.

Pēc tam, veicot vispārējas reformas ražošanas piramīdas hierarhijā un pamatojoties uz noteikto pedoklimatisko vienību novērtējumu, tika izstrādāti citi papildu ģeogrāfiskie nosaukumi:

—	1995. gadā “Lesquerde”, kam raksturīgas augsnes ar granīta krāvumiem augstu virs jūras līmeņa;

—	1997. gadā “Tautavel”, Verdublas ielejā, kam raksturīgas māla-kaļķakmens augsnes;

—	2017. gadā “Les Aspres”, ko audzē akmeņainās un graudainās melases augsnēs.

8.3.   Cēloniskās saiknes

Rusijonā vīnogulāji, ko apzīmē ar cilmes vietas nosaukumiem “Côtes du Roussillon”, “Côtes du Roussillon Villages” un “Côtes du Roussillon Villages” ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu, tiek audzēti, papildinot seno vīnkopības vēsturi ar zinātības apmaiņu, un ar to nodarbojas cilvēku kopiena, kas vēlas popularizēt šo vīnu unikālo identitāti atšķirīgās ģeogrāfiskās vienībās.

Vīnus, ko apzīmē ar cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Roussillon Villages”, ražo no vīnogām, kas izaudzētas rūpīgi atlasītos zemesgabalos noteiktajā zemesgabalu apgabalā, un vīnogu šķirnes tiek izvēlētas atbilstoši to pielāgotībai stādījumu vietai, tādēļ šiem vīniem ir daudzveidīgas izpausmes, ko nodrošina mijiedarbība starp dabas faktoriem un vietējiem cilvēkfaktoriem, un visai produkcijai ir raksturīga bagātība un oriģinalitāte.

Labvēlīgie dabas apstākļi, maigais un sausais Vidusjūras reģiona klimats, lielais saules daudzums, ierobežotais nokrišņu daudzums un tramontana attīrošā iedarbība uz vīnogu veselību ļauj iegūt kvalitatīvas vīnogas ar optimālu briedumu.

Tradicionālās vīnogu šķirnes ‘Grenache N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Carignan N’ ir labi pielāgojušās liesajām augsnēm un sausajam un vējainajam klimatam, jo īpaši tad, ja vīnogulājiem veic īso apgriešanu, kas pārmantota no senajiem stādījumiem kvadrātos un bez režģiem, nodrošinot izturību pret vēju un sausumu. Vīnogu šķirne ‘Syrah N’, kam parasti uzstāda režģi, jo tā ir jutīga pret vēju, tiek stādīta vietās ar dziļākām un vēsākām augsnēm.

Apvienojot šos dažādos elementus, kas raksturo “Côtes du Roussillon Villages” ražošanai izvēlēto teritoriālo vidi, iegūst sarkanvīnus, kas izceļas ar krāsas intensitāti, aromātu bagātību, kurā apvienotas nobriedušu sarkano vai melno augļu un garšvielu notis, kā arī ar tanīnu koncentrāciju.

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Côtes du Roussillon Villages” ģeogrāfiskajā apgabalā dabiskās vides un no tās iegūto produktu daudzveidība tiek jo īpaši izcelta, izmantojot piecus papildu ģeogrāfiskos nosaukumus zemesgabalos, kas katram no tiem ir precīzi noteikti attiecībā uz vīnogu ražu:

nosaukums “Caramany” attiecas uz gneisa augsnēm, kuru svaigums veicina vīnogu šķirnes ‘Syrah N’ aromātiskās izsmalcinātības izpausmes un kurās ogļskābā macerācija atklāj ‘Carignan N’ aromātisko potenciālu un ļauj nodrošināt vīniem maigu struktūru;

nosaukums “Latour-de-France”, kura ģeogrāfiskā vienība ir izvietota pie Aglī upes iztekas un zemesgabali atrodas komūnās un precīzi norādītās vietās ar siltām augsnēm, kas ļauj vīnogu šķirnei ‘Grenache N’ izpaust savu Vidusjūras temperamentu, bet vīnogu šķirne ‘Carignan N’ ir labi piemērota ļoti saulainām kalnu nogāzēm, savukārt vīnogu šķirne ‘Syrah N’, kas iestādīta vēsākās augsnēs, nodrošina pikantu aromātu siltajiem vīniem ar lielisku uzglabāšanas potenciālu;

nosaukums “Les Aspres” attiecas uz augsnēm, kuru dziļums un struktūra nodrošina pietiekamu ūdens piegādi, lai mazinātu sausā klimata ietekmi. Vismaz triju vīnogu šķirņu kombinēšana rada vīnus, kas ir ideāli līdzsvaroti — ar noturīgu struktūru, svaigumu un plašu amplitūdu, īpaši piemēroti ilgstošai uzglabāšanai;

nosaukums “Lesquerde” attiecas uz liesām augsnēm ar granīta krāvumiem augstu virs jūras līmeņa, kur vīnogu šķirnes ‘Syrah N’ un ‘Grenache N’ nogatavojas lēni un izpauž plašu minerālvielu daudzveidību skābajās augsnēs; ‘Carignan N’ klātbūtne, vīndarīšanā veicot ogļskābo macerāciju, piešķir vīnam ļoti dzīvīgu raksturu, kas izpaužas, kamēr vīns ir jauns;

nosaukums “Tautavel”, tāda paša nosaukuma ielejas centrā, attiecas uz māla-kaļķakmens augsnēm, kur audzē vīnogu šķirni ‘Grenache N’, kas tiek stādīta plānās, akmeņainās un sausās kalnu nogāzēs un pauž siltumu un spēku, apliecinot līdzsvaru, kas iegūts, audzējot to vairākus mēnešus, bieži vien zem kokiem, savukārt vīnogu šķirnes ‘Syrah N’ un ‘Mourvèdre N’ šajā ielejā atrod svaigumu, kas nepieciešams to pilnīgai izpausmei. Vīnogu šķirnei ‘Carignan N’ šeit ir īpaši labvēlīgi pedoklimatiskie apstākļi, lai izpaustos tās potenciāls.

Teritorijā ar bieži vien izteiktu reljefu vīnogulāji iekļaujas Vidusjūras reģiona ainavā, kuru veido pamežs un krūmāji, kas ļoti bieži ir akmeņaini, tomēr šai teritorijai ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums.

No augošās urbanizācijas paglābušos ciematu atrašanās piekrastes zonā un līdzenumā ir ļāvusi saglabāt vīndārzus, ko apsaimnieko daudzi privātie uzņēmēji un tie vīnkopji, kas apvienojušies modernizētos kooperatīvos.

Šī sinerģija ir veicinājusi “Côtes du Roussillon Villages” vīnu labo slavu un dažādu cilmes vietas nosaukumu popularizēšanu.

Saskanība starp ražotāju zinātību, kas iegūta vairāku paaudžu garumā, un viņu rīcībā esošās stingri noteiktās teritorijas pedoklimatisko daudzveidību nodrošina “Côtes du Roussillon” vīnu saimes identitāti, kurā — tikai attiecībā uz sarkanvīniem — var atsevišķi izcelt kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Roussillon Villages”, kam ir vai nav pievienots papildu ģeogrāfiskais nosaukums.

Šī bagātīgā daudzveidība liecina par ražotāju vēsturisko pieķeršanos savām ainavām un par viņu dinamismu, popularizējot tur saražotos produktus.

9.   Citi būtiski nosacījumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

KCVN “Côtes du Roussillon Villages” var papildināt ar papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Caramany”, “Latour-de-France”, “Les Aspres”, “Lesquerde” un “Tautavel” saskaņā ar specifikācijā paredzētajiem noteikumiem.

Visas neobligātās norādes marķējumā atveido ar rakstzīmēm, kuru lielums gan augstumā, gan platumā nepārsniedz divkāršu to rakstzīmju lielumu, kuras tiek izmantotas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Papildu ģeogrāfisko nosaukumu vīnu marķējumā un reklāmā var atveidot tikai ar rakstzīmēm, kuru lielums gan augstumā, gan platumā nepārsniedz to rakstzīmju lielumu, kuras tiek izmantotas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt lielāku ģeogrāfisko vienību — “Grand Vin du Roussillon”.

Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nepārsniedz divas trešdaļas no to rakstzīmju lieluma, kas tiek izmantotas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts ar atkāpi attiecībā uz to vīnu vinifikāciju, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Roussillon Villages”, veido šādu Austrumpireneju departamenta komūnu teritorijas, pamatojoties uz oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2023. gada 1. janvāra redakciju, neieskaitot IV iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītās to komūnu daļas, kuru teritorija veido ģeogrāfisko apgabalu:

Alenya, Amélie-les-Bains-Palalda, Arboussols, Argelès-sur-Mer, Bages, Banyuls-dels-Aspres, Bompas, Bouleternère, Le Boulou, Brouilla, Cabestany, Caixas, Camélas, Canet-en-Roussillon, Canohès, Castelnou, Caudiès-de-Fenouillèdes, Céret, Claira, Les Cluses, Collioure, Corbère, Corbère-les-Cabanes, Corneilla-del-Vercol, Elne, Espira-de-Conflent, Estoher, Feilluns, Finestret, Fosse, Ille-sur-Têt, Joch, Laroque-des-Albères, Latour-Bas-Elne, Llauro, Llupia, Marquixanes, Maureillas-las-Illas, Millas, Montauriol, Montescot, Montesquieu-des-Albères, Néfiach, Oms, Ortaffa, Palau-del-Vidre, Perpignan, Pézilla-de-Conflent, Pia, Pollestres, Ponteilla, Prats-de-Sournia, Prugnanes, Reynès, Rigarda, Rodès, Saint-André, Saint-Cyprien, Sainte-Colombe-de-la-Commanderie, Sainte-Marie-la-Mer, Saint-Féliu-d’Amont, Saint-Féliu-d’Avall, Saint-Génis-des-Fontaines, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-Pla-de-Corts, Saint-Laurent-de-la-Salanque, Saint-Martin-de-Fenouillet, Saint-Michel-de-Llotes, Saint-Nazaire, Saleilles, Le Soler, Sorède, Sournia, Taillet, Tarerach, Théza, Thuir, Tordères, Torreilles, Toulouges, Tresserre, Trévillach, Trilla, Villelongue-de-la-Salanque, Villelongue-dels-Monts, Villemolaque, Villeneuve-de-la-Raho, Vinça, Vivès un Le Vivier.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts ar atkāpi attiecībā uz vīnu kopšanu, veido iepriekš uzskaitīto komūnu teritorijas, kuras veido tiešās apkaimes apgabalu attiecībā uz ar cilmes vietas nosaukumu apzīmētā vīna darīšanu, un šādu komūnu teritorija. pamatojoties uz 2023. gada 1. janvāra oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

Odas [Aude] departamentā: Aigues-Vives, Ajac, Albas, Alet-les-Bains, Alzonne, Antugnac, Aragon, Argeliers, Argens-Minervois, Armissan, Arquettes-en-Val, Azille, Badens, Bages, Bagnoles, Barbaira, Bizanet, Bize-Minervois, Blomac, Bouilhonnac, Bouriège, Boutenac, Cabrespine, Campagne-sur-Aude, Camplong-d’Aude, Canet, Capendu, Cascastel-des-Corbières, Cassaignes, Castelnau-d’Aude, Castelreng, Caunes-Minervois, Caunettes-en-Val, Caves, Cépie, Comigne, Conilhac-Corbières, Conques-sur-Orbiel, Couiza, Cournanel, Coustaussa, Coustouge, Cruscades, Cucugnan, Davejean, Dernacueillette, La Digne-d’Amont, La Digne-d’Aval, Douzens, Duilhac-sous-Peyrepertuse, Durban-Corbières, Embres-et-Castelmaure, Escales, Espéraza, Fabrezan, Felines-Termenès, Ferrals-les-Corbières, Festes-et-Saint-André, Feuilla, Fitou, Fleury, Floure, Fontcouverte, Fontiès-d’Aude, Fontjoncouse, Fournes-Cabardès, Fraisse-Cabardès, Fraissé-des-Corbières, Gaja-et-Villedieu, Gardie, Ginestas, Gruissan, Homps, Les Ilhes, Jonquières, Labastide-en-Val, Ladern-sur-Lauquet, Lagrasse, Laroque-de-Fa, Lastours, Laure-Minervois, Leucate, Lézignan-Corbières, Limousis Limoux, Loupia, Luc-sur-Aude, Luc-sur-Orbieu, Magrie, Mailhac, Maisons, Malras, Malves-en-Minervois, Marseillette, Mayronnes, Mirepeisset, Montazels, Montbrun-des-Corbières, Montgaillard, Montirat, Montolieu, Montredon-des-Corbières, Montséret, Monze, Moussoulens, Moux, Narbonne, Névian, Ornaisons, Padern, Palairac, La Palme, Paraza, Pauligne, Paziols, Pennautier, Pépieux, Peyriac-de-Mer, Peyriac-Minervois, Peyrolles, Pezens, Pieusse, Pomas, Portel-des-Corbières, Port-la-Nouvelle, Pouzols-Minervois, Puichéric, Quintillan, La Redorte, Ribaute, Rieux-en-Val, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roquefort-des-Corbières, Roquetaillade-et-Conilhac, Rouffiac-d’Aude, Roubia, Rouffiac-des-Corbières, Rustiques, Saint-André-de-Roquelongue, Saint-Couat-d’Aude, Saint-Couat-du-Razès, Sainte-Eulalie, Sainte-Valière, Saint-Frichoux, Saint-Hilaire, Saint-Jean-de-Barrou, Saint-Laurent-de-la-Cabrerisse, Saint-Nazaire-d’Aude, Saint-Pierre-des-Champs, Saint-Polycarpe, Sallèles-Cabardès, Salles-d’Aude, Salsigne, La Serpent, Serres, Serviès-en-Val, Sigean, Talairan, Taurize, Termes, Thézan-des-Corbières, Tournissan, Tourouzelle, Tourreilles, Trassanel, Trausse, Trèbes, Treilles, Tuchan, Val-de-Dagne, Val-du-Faby (attiecībā uz daļu, kas atbilst deleģētās komūnas Fa teritorijai), Ventenac-Cabardès, Ventenac-en-Minervois, Vignevieille, Villalier, Villanière, Villardonnel, Villar-en-Val, Villar-Saint-Anselme, Villarzel-Cabardès, Villebazy, Villedubert, Villegailhenc, Villegly, Villelongue-d’Aude, Villemoustaussou, Villeneuve-les-Corbières, Villeneuve-Minervois, Villerouge-Termenès, Villesèque-des-Corbières, Villetritouls un Vinassan;

Gāras [Gard] departamentā: Aspères, Aujargues, Brouzet-lès-Quissac, La Cadière-et-Cambo, Calvisson, Cannes-et-Clairan, Carnas, Combas, Conqueyrac, Corconne, Crespian, Fontanès, Gailhan, Junas, Langlade, Lecques, Liouc, Montmirat, Montpezat, Moulézan, Nages-et-Solorgues, Nîmes, Orthoux-Sérignac-Quilhan, Saint-Clément, Saint-Hippolyte-du-Fort, Saint-Mamert-du-Gard, Salinelles, Sardan, Sommières, Souvignargues, Vic-le-Fesq un Villevieille;

Austrumpireneju [Pyrénées–Orientales] departamentā: Banyuls-sur-Mer, Cerbère un Port-Vendres;

Ero [Hérault] departamentā: Adissan, Agel, Aigne, Aigues-Vives, Alignan-du-Vent, Aniane, Arboras, Argelliers, Aspiran, Assas, Assignan, Aumelas, Autignac, Azillanet, Babeau-Bouldoux, Bassan, Beaufort, Beaulieu, Berlou, Béziers, Boisseron, Le Bosc, Boujan-sur-Libron, Brignac, Brissac, Cabrerolles, Cabrières, Campagne, Canet, Cassagnoles, Castelnau-le-Lez, Castries, La Caunette, Causse-de-la-Selle, Causses-et-Veyran, Caussiniojouls, Caux, Cazedarnes, Cazevieille, Cazouls-lès-Béziers, Cébazan, Cessenon-sur-Orb, Cesseras, Ceyras, Claret, Clermont-l’Hérault, Combaillaux, Corneilhan, Cournonsec, Cournonterral, Creissan, Cruzy, Entre-Vignes, Faugères, Félines-Minervois, Ferrières-Poussarou, Fontanès, Fontès, Fos, Fouzilhon, Fozières, Gabian, Garrigues, Gignac, Guzargues, Jonquières, Juvignac, Lacoste, Lagamas, Laurens, Lauret, Lauroux, Lavalette, Lavérune, Liausson, Lieuran-Cabrières, La Livinière, Lodève, Lunel, Lunel-Viel, Magalas, Margon, Les Matelles, Mauguio, Mérifons, Minerve, Montagnac, Montarnaud, Montbazin, Montblanc, Montesquieu, Montouliers, Montoulieu, Montpellier, Montpeyroux, Moulès-et-Baucels, Mourèze, Murles, Murviel-lès-Béziers, Murviel-lès-Montpellier, Nébian, Neffiès, Nézignan-l’Evêque, Nissan-lez-Enserune, Nizas, Octon, Olmet-et-Villecun, Olonzac, Oupia, Paulhan, Pégairolles-de-Buèges, Pégairolles-de-l’Escalette, Péret, Pézenas, Pierrerue, Pignan, Plaissan, Poujols, Poussan, Pouzolles, Prades-le-Lez, Prades-sur-Vernazobre, Le Puech, Puéchabon, Puisserguier, Quarante, Restinclières, Roquebrun, Roquessels, Roujan, Saint-André-de-Buèges, Saint-André-de-Sangonis, Saint-Aunès, Saint-Bauzille-de-la-Sylve, Saint-Bauzille-de-Montmel, Saint-Chinian, Saint-Clément-de-Rivière, Saint-Drézéry, Sainte-Croix-de-Quintillargues, Saint-Félix-de-Lodez, Saint-Gély-du-Fesc, Saint-Geniès-des-Mourgues, Saint-Georges-d’Orques, Saint-Guiraud, Saint-Jean-de-Buèges, Saint-Jean-de-Cuculles, Saint-Jean-de-Fos, Saint-Jean-de-la-Blaquière, Saint-Jean-de-Minervois, Saint-Mathieu-de-Tréviers, Saint-Nazaire-de-Ladarez, Saint-Pargoire, Saint-Pons-de-Mauchiens, Saint-Privat, Saint-Saturnin-de-Lucian, Saint-Sériès, Saint-Thibéry, Saint-Vincent-de-Barbeyrargues, Saturargues, Sauteyrargues, Sauvian, Sérignan, Servian, Siran, Soubès, Soumont, Sussargues, Le Triadou, Usclas-du-Bosc, Vacquières, Vailhan, Vailhauquès, Valflaunès, Valmascle, Vendémian, Vendres, Vieussan, Villeneuve-lès-Maguelone, Villeneuvette, Villespassans un Villeveyrac.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-cf71b94d-3d97-44c4-a6f1-89ed875b3c9c

---

(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.