|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2026/1045 |
13.5.2026 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/1045
(2026. gada 12. maijs),
ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alkilfosfonskābju un to nātrija sāļu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,
apspriedusies ar dalībvalstīm,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
|
(1) |
Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 18. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes alkilfosfonskābju un to nātrija sāļu importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
|
(2) |
Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2025. gada 7. augustā iesniedza LANXESS Deutschland GmbH (“Lanxess” jeb “sūdzības iesniedzējs”). Sūdzību iesniedza Savienības konkrētu alkilfosfonskābju un to nātrija sāļu ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. |
1.2. Reģistrēšana
|
(3) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/2385 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē. |
1.3. Ieinteresētās personas
|
(4) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, kā arī zināmos importētājus un lietotājus, un aicināja tos piedalīties. |
|
(5) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.4. Piezīmes par procedūras sākšanu
|
(6) |
No ieinteresētajām personām piezīmes par izmeklēšanas sākšanu netika saņemtas. |
1.5. Atlase
|
(7) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi. |
Savienības ražotāju atlases neveikšana
|
(8) |
Ņemot vērā, ka Lanxess ir vienīgais Savienības ražotājs, tad atlase nebija nepieciešama. |
Nesaistīto importētāju atlase
|
(9) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
|
(10) |
Trīs nesaistīti importētāji, kas pieder pie vienas un tās pašas uzņēmumu grupas, sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. |
Ražotāju eksportētāju atlase
|
(11) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem. |
|
(12) |
Pieci ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trijiem uzņēmumiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. |
|
(13) |
Izlasē neiekļautais Ķīnas ražotājs eksportētājs Shandong Green Technologies Import and Export Co., Ltd. iebilda pret tā neiekļaušanu izlasē. |
|
(14) |
Komisija analizēja iebilduma pamatotību. Komisija apstiprināja, ka minētā ražotāja eksportētāja eksporta apjomi izmeklēšanas periodā bija ievērojami mazāki nekā izlasē iekļauto eksportētāju apjomi. Turklāt Komisija konstatēja, ka ierosinātā izlase izmeklēšanas periodā pārstāv lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi izmeklēt, kā noteikts pamatregulas 17. panta 1. punktā. Līdz ar to Komisija nekonstatēja iemeslu izlases grozīšanai. Tāpēc izlase tika saglabāta. |
1.6. Atsevišķa pārbaude
|
(15) |
Shandong Green Technologies Import and Export Co., Ltd. arī informēja Komisiju, ka tas varētu pieprasīt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tomēr šis ražotājs eksportētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un tāpēc galu galā nepieprasīja atsevišķu pārbaudi. |
1.7. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi
|
(16) |
Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
|
(17) |
Sūdzības iesniedzējs sūdzībā arī sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem, kas Ķīnā pastāv saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Ķīnu piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā Ķīnas valdībai nosūtīja papildu anketas. |
|
(18) |
Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Ķīnas uzņēmumiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (4). |
|
(19) |
Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus: Savienības ražotāji:
nesaistītie importētāji:
lietotāji:
ražotāji eksportētāji Ķīnā:
saistītais importētājs Savienībā:
|
1.8. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(20) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
2. IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Izmeklējamais ražojums
|
(21) |
Izmeklējamais ražojums ir 2-fosfonbutān-1,2,4-trikarbonskābe un tās nātrija sāls tetranātrija hidrogēn-2-fosfonātbutān-1,2,4-trikarboksilāts (cietā veidā vai ūdens šķīdumā), ko pašlaik klasificē ar KN kodu 2931 49 80 (TARIC kods 2931 49 80 60) (“izmeklējamais ražojums” jeb “PBTC”). |
|
(22) |
Izmeklējamais ražojums parasti tiek klasificēts ar Informatīvā ķīmijas dienesta (“CAS”) numuriem 37971-36-1 un 66669-53-2, reģistrēts Eiropas Savienībā ar Eiropas Kopienas (EK) atsauces numuriem attiecīgi 253-733-5 un 266-442-3 un Eiropas Muitas ķīmisko vielu reģistra datubāzē (“ECICS”) ar Muitas un statistikas numuriem (“CUS”) 0027475-9 un 0087281-1. |
|
(23) |
Izmeklējamo ražojumu ražo šādos trīs galvenajos posmos. Pirmkārt, dimetilfosfīts (“DMPI”) un maleīnskābes dimetilesteris (“MDE”) reaktorā reaģē ar bāzes katalizatoru, veidojot fosfondzintarskābes tetrametilesteri (PBS-esteris). Pēc tam PBS-esteri, kas izveidojies pirmajā reaktorā, bez izolācijas pārnes otrajā reaktorā, kurā PBS-esteris reaģē ar akrilskābes metilesteri (AM) citā bāzes katalizētā reakcijā, veidojot 2-fosfonbutān-1,2,4-trikarbonskābes pentametilesteri (PBTC-esteris). Pēc tam PBTC-esteri pārvieto uz trešo reaktoru. Lai izveidotu PBTC, PBTC-esteri hidrolizē ar ūdeni. No PBTC ražo PBTC-Na4, neitralizējot ar nātrija hidroksīdu. |
|
(24) |
PBTC galvenie pielietojumi ietver ūdens attīrīšanas procesus un rūpniecisku un institucionālu tīrīšanu. Tas ir saistīts ar to optimālo iedarbību kā kaļķakmens un korozijas inhibitoriem. |
2.2. Attiecīgais ražojums
|
(25) |
Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes izmeklējamais ražojums. |
2.3. Līdzīgais ražojums
|
(26) |
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:
|
|
(27) |
Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
2.4. Apgalvojumi par ražojumu tvērumu
|
(28) |
Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma ne informāciju, ne apgalvojumus par izmeklējamā ražojuma tvērumu. |
3. DEMPINGS
3.1. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra
|
(29) |
Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts. |
|
(30) |
Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par PBTC ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Četri ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju. |
|
(31) |
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV un citām personām netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
|
(32) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. |
|
(33) |
Komisija 2026. gada 13. martā ar paziņojumu (“paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti PBTC ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija par attiecīgu reprezentatīvo valsti noteica Brazīliju. Divas ieinteresētās personas (Shandong Taihe Technologies Co., Ltd (“Taihe”) un Lanxess) iesniedza piezīmes par paziņojumu. Šīs piezīmes ir aplūkotas 3.2. iedaļā. |
3.2. Normālā vērtība
|
(34) |
Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.” |
|
(35) |
Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” turpmāk ir sauktas par “PVA izmaksām”). |
|
(36) |
Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
3.2.1. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana
|
(37) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:
|
|
(38) |
Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. |
|
(39) |
Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē. |
|
(40) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”. |
|
(41) |
Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (5), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par daudzu būtisku ražošanas faktoru konkrētiem kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē, ..). Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par Ķīnu tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Sūdzības iesniedzējs izmantoja ziņojumā ietvertos pierādījumus, jo īpaši ziņojuma īpašo nodaļu, kas attiecas uz kropļojumiem ķīmiskās rūpniecības nozarē Ķīnā (6). |
|
(42) |
Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Ķīnas valsts ir sociālistiska tirgus ekonomika, kas attīstījusies Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā un aptver visus būtiskos valsts aspektus, tai skaitā ekonomiku un tiesu sistēmu, jo Ķīnas iestādes nedarbojas saskaņā ar varas dalīšanas principu. Tas apgalvoja, ka ĶKP īsteno īpaši stingru kontroli ekonomikas līmenī, kā rezultātā valstij piederošiem uzņēmumiem (“VPU”) ir liela nozīme Ķīnas ekonomikā. ĶKP ir iesaistīta valsts institūciju darbībā, kā arī gan privātu uzņēmumu, gan VPU korporatīvajās struktūrās tādā mērā, ka tā var īstenot dominējošo ietekmi un absolūtu kontroli pār visu Ķīnas ekonomiku. Sūdzības iesniedzējs norādīja uz trim galvenajiem ĶV iejaukšanās kanāliem Ķīnas ekonomikā: administratīvo, finanšu un regulatīvo (7). |
|
(43) |
Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu. Sūdzības iesniedzējs atsaucās arī uz Komisijas konstatējumiem vairākās nesenās izmeklēšanās, kurās apstiprinājās nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana Ķīnas ķīmiskās rūpniecības nozarē, arī izmeklēšanā par konkrētiem alkilfosfātesteriem (8), acesulfāmu (9), citronskābi (10) un mononātrija glutamātu (11). |
|
(44) |
Turklāt sūdzības iesniedzējs atgādināja par turpmāk minētajiem elementiem, kas rada nozīmīgus kropļojumus. |
|
(45) |
Pirmkārt, PBTC nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. ĶV nodrošina spēcīgu ietekmi gan uz VPU, gan privātiem uzņēmumiem, jo īpaši nozarēs, kas tiek uzskatītas par stratēģiskām vai veicināmajām, piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē (kas ietver PBTC un tās nātrija sāli). ĶV ar ĶKP starpniecību ieceļ un kontrolē galvenos vadītājus, kā arī nodrošina VPU preferenciālu piekļuvi svarīgiem izejresursiem (piemēram, zemei un kapitālam) un citām konkurences priekšrocībām. Gan valsts, gan vietējā līmenī ĶV izveidoja valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (“SASAC”), lai pārstāvētu valsts akcionāru intereses VPU. Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz “sociālo kredītu sistēmu” kā jaunu ĶKP apstiprinātu instrumentu, ko ĶV izmantos, lai uzraudzītu, novērtētu un regulētu visu Ķīnā strādājošo iekšzemes un ārvalstu uzņēmumu darbību (12). Visbeidzot, 2021. gadā ĶV nāca klajā ar 14. piecgades plānu, kura mērķis ir atbalstīt sociālistisku politiku un stiprināt Ķīnas ekonomikas izaugsmi, izmantojot sociālistisku tirgus ekonomiku. |
|
(46) |
Konkrēti attiecībā uz PBTC ražošanas nozari ievērojama daļa īpašumtiesību joprojām pieder ĶV, un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju vairāki galvenie PBTC un PBTC-Na4 ražotāji ir VPU. Piemēram, China National Chemical Corporation (ChemChina), kura akcionārs ir Sinochem Holding Company Limited (13). Tāpat arī ir skaidrs, ka ĶV stingri kontrolē arī privātā īpašumā esošus uzņēmumus (14). Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ĶV plāno arī turpināt ieguldīt un stiprināt VPU, kas darbojas PBTC un PBTC-Na4 nozarē (15). |
|
(47) |
Otrkārt, valsts klātbūtne PBTC ražošanas uzņēmumos ļauj valsts iestādēm iejaukties cenās un/vai izmaksās. Ar regulatīviem un politikas pasākumiem ĶV ietekmē arī tādu ražojumu kā PBTC un PBTC-Na4 ražošanu, kā arī izmaksas un cenas, jo tā ir klātesoša un iejaucas to ražošanai nepieciešamo izejvielu un izejresursu augšupējās nozarēs (16). Piemēram, ĶV Šaņdunas provincē izveidoja stratēģiskus ieguldījumu projektus saistībā ar maleīnskābes anhidrīdu, kas ir PBTC ražošanas galvenā izejviela, un tas liecina par ĶV mērķi palielināt ražošanu un uzsver maleīnskābes anhidrīda nozīmi Ķīnas ķīmiskajā rūpniecībā (17). Vēl viens piemērs ir dzeltenais fosfors – viena no galvenajām izejvielām, ko izmanto PBTC un PBTC-Na4 ražošanā. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz neseno antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu alkilfosfātesteru importu no Ķīnas, kurā Komisija atzina, ka ĶV ir ieviesusi stratēģiju, ko izmanto, lai kontrolētu dzeltenā fosfora ražošanu un iejauktos tajā (18). ĶV arī saglabā izvedmuitas nodokli dzeltenajam fosforam 20 % apmērā, kas neļauj eksportēt šo izejvielu un rada milzīgu jaudas pārpalikumu Ķīnā. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka šāds izvedmuitas nodoklis ir tirgus kropļojums pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē un tas mākslīgi samazina fosfora atvasinājumu, piemēram, PBTC un tās sāļu, ražošanas izmaksas. Turklāt ĶV eksporta nodokļa politika ir attiecībā uz dzelteno fosforu radījusi arī starptautiskus kropļojumus, kas ietekmē Vjetnamas un Kazahstānas izejvielu piegādātājus (19). |
|
(48) |
Treškārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka Ķīnas ekonomikas attīstību nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kuriem centrālajai valdībai un vietējām pašvaldībām jāpievēršas un kurus tām jācenšas īstenot. ĶV savos dažādajos politikas dokumentos ir konsekventi pievērsusi lielu uzmanību ķīmiskajai rūpniecībai un skaidri izstrādājusi pasākumus, kas atbalsta iekšzemes ķīmisko vielu ražotājus. Šajā saistībā skatīt jo īpaši Valsts padomes lēmumu attiecībā uz pagaidu noteikumu par rūpniecības pārstrukturēšanas veicināšanu īstenošanas izsludināšanu (“Lēmums Nr. 40”), kurā skaidri norādīts, ka ĶV atbalsta smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu ražošanas nozares attīstību. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz dažādiem citiem ĶV īstenošanas plāniem un politiku, kas liecina par ĶV spēcīgo atbalstu Ķīnas ķīmiskajai rūpniecībai, kā arī jo īpaši par dzeltenā fosfora, kas ir PBTC un tās sāļu ražošanas galvenā izejviela, ražošanas attīstību un koncentrēšanos uz to (piemēram, Īstenošanas plāns fosfora resursu efektīvas un augstvērtīgas izmantošanas veicināšanai (“Fosfora resursu īstenošanas plāns”) (20). |
|
(49) |
Ceturtkārt, līdzīgi kā jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari, ķīmiskās rūpniecības nozari ietekmē kropļojumi, ko rada Ķīnas bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas bankrota sistēma nepietiekami sasniedz savus galvenos mērķus, piemēram, taisnīgi nokārtot prasības un parādus un aizsargāt kreditoru un debitoru tiesības, kas savukārt ietekmē Ķīnas finanšu un aizņēmumu tirgu. Turklāt īpašumtiesību sistēmas trūkumi ir īpaši skaidri redzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā, t. i., visa zeme pieder Ķīnas valstij. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskata, ka uz PBTC un tās sāļu ražotājiem attiecas Ķīnas bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašuma tiesību noteikumi, un tāpēc tos arī ietekmē kropļojumi, ko rada šādu tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde (21). |
|
(50) |
Piektkārt, PBTC un PBTC-Na4 ražošanas nozarē ir izkropļotas arī algu izmaksas. Algu izmaksas neizriet no normāliem tirgus spēkiem vai brīvām koplīguma sarunām, bet Ķīnā tās ir pakļautas nozīmīgiem kropļojumiem. Algu izmaksu kropļojumus vēl vairāk pastiprina Ķīnas valsts piešķirtās darbaspēka subsīdijas, it īpaši PBTC ražotājiem. Piemēram, saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Shandong Taihe Water Treatment Technologies Co., Ltd. un Henan Qingshuiyuan Technology Co. Ltd. ir ziņojuši par vairākām šādām subsīdijām, tai skaitā apmācības subsīdijām, darbinieku stažieru subsīdijām, uzņēmumu darbvietu stabilizācijas subsīdijām, talantu fondu ieviešanu un prasmju uzlabošanas subsīdijām. Tādējādi ĶV lielā ietekme uz algu izmaksām PBTC ražošanas nozarēs būtiski ietekmē izmaksas un brīvā tirgus spēkus, neizbēgami radot nozīmīgus kropļojumus tirgū (22). |
|
(51) |
Sestkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka PBTC ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts. Tā kā valsts saglabā ietekmi uz visiem galvenajiem Ķīnas finanšu sistēmas aspektiem, uzņēmumu piekļuve kapitālam Ķīnā ir pakļauta nozīmīgiem kropļojumiem. Šie dažādie kropļojumi ietver spēcīgu valdības klātbūtni finanšu iestādēs un mākslīgi zemas aizņēmumu izmaksas, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, un tas liecina par to, ka situācija nav salīdzināma ar citām tirgus ekonomikām. Sūdzības iesniedzējs atsaucās arī uz vairākiem politikas dokumentiem un tiesību normām, kurās noteikti preferenciālo aizdevumu principi, arī uz Fosfora resursu īstenošanas plānu, lai pierādītu, ka PBTC un PBTC-Na4 ražošanas nozari ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada ĶV iejaukšanās finanšu sistēmā. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas PBTC un PBTC-Na4 ražotāji ir guvuši tiešu labumu no preferenciāliem aizdevumiem, ko izsniegušas gan valstij piederošas, gan privātas bankas. Piemēram, Henan Qingshuiyan Technology Co. Ltd. ir saņēmis aizdevumus no vairākām Ķīnas bankām, piemēram, no Ķīnas Lauksaimniecības bankas, Ķīnas Bankas, Ķīnas Būvniecības bankas, Ķīnas Komersantu bankas un CITIC bankas (23). |
|
(52) |
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iepriekš minētie kropļojumi ir sistēmiski. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas PBTC un PBTC-Na4 nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē un tāpēc normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes izmaksas. Tas lūdza, lai Komisija normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī (24). |
|
(53) |
Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti. |
|
(54) |
Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
3.2.1.1.
|
(55) |
Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (25). |
|
(56) |
Valsts pārvaldīta ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (26). Patiešām, salīdzinājumā ar 13. piecgades plānu SASAC ir apstiprinājusi, ka centrālo uzņēmumu kopējie aktīvi 14. piecgades plāna laikā pieauga par 44,6 %, “efektīvi virzot augšupējo un lejupējo uzņēmumu integrētu attīstību rūpniecības ķēdē un sniedzot spēcīgu atbalstu manas valsts ekonomiskās un sociālās attīstības galveno mērķu sasniegšanai un uzdevumu sekmīgai izpildei” (27). |
|
(57) |
Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. |
|
(58) |
Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (28). |
|
(59) |
Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. |
|
(60) |
Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. |
|
(61) |
Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (29). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu. |
|
(62) |
Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki. |
|
(63) |
Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku (30). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni. |
|
(64) |
Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. |
|
(65) |
Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi. |
|
(66) |
Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). |
|
(67) |
Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (31). |
|
(68) |
Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdošanas politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (32). |
|
(69) |
Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Turklāt minētās finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (33). |
|
(70) |
Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (34). |
|
(71) |
Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (35). |
|
(72) |
Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (36). |
3.2.1.2.
|
(73) |
Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes. |
|
(74) |
Attiecīgā ražojuma nozarē galvenokārt darbojas privātie uzņēmumi, piemēram, Shandong Taihe Technologies Co. Ltd. (37) vai Jiyuan Qingyuan Water Treatment Co. Ltd (38), kā arī uzņēmumi, kas daļēji pieder valstij, piemēram, Nantong Uniphos Chemicals Co. Ltd (39), kas 67 % apmērā pieder Nantong Jiangshan Agrochemicals and Chemicals Co. Ltd (40), kurš savukārt 27 % apmērā pieder valstij (41). Turklāt dzeltenā fosfora (kas ir PBTC ražošanā izmantotā primārā izejviela) augšupējā nozarē valsts īpašumtiesību līmenis joprojām ir ievērojams, un vairāki ražotāji daļēji pieder valstij vai tos kontrolē valsts (42), piemēram, Hubei Xingfa Chemicals Group Co. Ltd (43), (44), kurš 20 % apmērā pieder Yichang Xingfa Group Co. Ltd, kas ir VPU, kuru kontrolē Ičanas pašvaldības Tautas valdība, vai Yunnan Phosphorus Group Co., Ltd (45), kas ir meitasuzņēmums, kurš pieder Yunnan Yuntianhua (46), kas ir VPU, kuru pilnībā kontrolē Juņnaņas Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (47). |
|
(75) |
Turklāt ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valstij piederošos uzņēmumos, bet arī privātos uzņēmumos (48), un ĶKP uzņemas vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, izmantojot ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski ir novedusi pie tā, ka ekonomikas dalībniekus kontrolē un stratēģiski uzrauga valsts, ņemot vērā to, cik ciešas saites Ķīnā saista valsti un partijas struktūras. Turklāt uz visu attiecīgā ražojuma nozari attiecas vairākas valdības rīcībpolitikas: pirmkārt, 2024. gada izdevumā “Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogs” (49) zema piesārņojuma “fosfora dubļu apstrādes procesi dzeltenā fosfora ražošanai” ir uzskaitīti ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmijas rūpniecības kategorijā starp veicināmajām nozarēm, un tas liecina par iestāžu nodomiem radīt nozares attīstībai labvēlīgu normatīvo vidi un, iespējams, arī paver ceļu uz nozares piekļuvi finansējumam. Tajā pašā laikā dzeltenā fosfora ražotāji ar mazāku ražošanas jaudu arī ir iekļauti to nozaru sarakstā, kuras ir jālikvidē, un tas liecina par Ķīnas iestāžu nodomu ietekmēt fosfora ražošanas nozares struktūru: “dzeltenā fosfora ražošanas vienības, kuru vienas vienības jauda ir mazāka par 5 000 tonnām gadā” (50). Citi izejresursi, piemēram, metanols un metilmetakrilāts, ko ražo mazāki ražotāji, arī ir iekļauti ierobežoto nozaru kategorijā (51). |
|
(76) |
Turklāt 14. piecgades plāns par izejvielām (52) tieši attiecas uz naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības nozari, norādot, ka “nozarēs, tai skaitā naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu nozarē, mēs veicināsim vairāku tādu novatorisku uzņēmumu izveidi, kas uzņemas vadošo lomu ekosistēmā un kam raksturīga būtiska konkurētspēja (..). Vadošo uzņēmumu vadošo lomu ķīmiskās rūpniecības un būvmateriālu nozarē izmanto, lai veicinātu uzņēmumu reformu un pārstrukturēšanu”. Turklāt plāna mērķis ir “stingri kontrolēt jaunas jaudas tādās nozarēs kā (..) dzeltenais fosfors”. |
|
(77) |
Turklāt ir izstrādāts “Fosfora resursu īstenošanas plāns” (53), lai “īstenotu attiecīgo valsts plānu galvenos uzdevumus, īstenotu efektīvu un augstvērtīgu fosfora resursu izmantošanu un uzlabotu visas rūpniecības ķēdes konkurences priekšrocības”. Konkrētāk, plāna mērķis ir “paātrināt tradicionālo nozaru, piemēram, (..) dzeltenā fosfora, pārveidi un modernizāciju, aktīvi attīstīt jaunās nozares, piemēram, augstas klases fosfora ķimikāliju, paātrināt modernu ražošanas klasteru izveidi un veidot augstas klases, intelektiskas, zaļas, integrētas un koncentrētas fosfora ķīmiskās rūpniecības sistēmas”. |
|
(78) |
Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares asociāciju līmenī (54). |
|
(79) |
Piemēram, nozares apvienība – Ķīnas Naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības federācija (“CPCIF”). Saskaņā ar CPCIF statūtu 3. pantu organizācija “pieņem profesionālos norādījumus, uzraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (55). |
|
(80) |
Turklāt CPCIF ir izveidojusi Augstas klases ķīmisko vielu īpašo komiteju, kas skaidri aptver “ūdens attīrīšanas līdzekļus” (56). |
|
(81) |
Hubei Xingfa Chemicals Group Co. Ltd un Yunnan Yuntianhua ir CPCIF dalībnieki (57), (58). |
|
(82) |
Tādējādi privātā īpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Proti, gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. |
3.2.1.3.
|
(83) |
Tā kā valsts ir pārstāvēta uzņēmumos, ĶV var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. |
|
(84) |
Saskaņā ar Ķīnas sabiedrību tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (59)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. |
|
(85) |
Ir skaidrs, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP kā politisku principu ir pastiprinājusi savu ietekmi uz darījumdarbības lēmumu pieņemšanu uzņēmumos (60), arī izdarījusi spiedienu uz privātajiem uzņēmumiem, lai tie par prioritāti izvirzītu “patriotismu” un nodrošināt partijas disciplīnas ievērošanu (61). |
|
(86) |
Ir informācija, ka jau 2017. gadā partijas pirmorganizācijas pastāvēja 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātīpašumā esošu uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (62). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā visās nozarēs, arī attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem. |
|
(87) |
Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (63) (“pamatnostādnes”), kurās vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. |
|
(88) |
Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs” un III.6. iedaļā ir teikts: “mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (64). |
|
(89) |
Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka PBTC un PBTC-Na4 ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības/partijas funkcijas. |
|
(90) |
Piemēram, Henan Qingshuiyuan Technology (65) – grupas, kura pārvalda Jiyuan Qingyuan Water Treatment Co. Ltd – priekšsēdētājs ir arī grupas partijas nodaļas vadītājs (66). |
|
(91) |
Tāpat arī Nantong Jiangshan Agrochemicals and Chemicals Co. Ltd priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ieņem attiecīgi partijas komitejas sekretāra un sekretāra vietnieka amatu (67). |
|
(92) |
Turklāt Shandong Taihe Technologies Co. Ltd statūtu (68) 13. pantā ir noteikts: “Saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem uzņēmums izveido Komunistiskās partijas organizāciju un veic partijas darbības. Uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus”. |
|
(93) |
ĶKP iejaukšanās augšupējā nozarē izriet no pieejamajiem korporatīvajiem iesniegumiem. Hubei Xingfa Chemicals Group Co. Ltd 2024. gada pārskatā ir norādīts, ka uzņēmuma priekšsēdētājs, ģenerāldirektors un vairāki direktori ir attiecīgi pārvaldītājsabiedrības Yichang Xingfa Group Co. Ltd partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieki (69). Izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka Yichang Xingfa Group Co. Ltd aktīvi piedalās ĶKP organizētajās un uzraudzītajās nozares koordinācijas darbībās (70). |
|
(94) |
Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā izkropļo tirgu vēl vairāk (71). Tādējādi valsts klātbūtne PBTC un citu nozaru (piem., finanšu un izejresursu) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties jautājumos, kas skar cenas un izmaksas. |
3.2.1.4.
|
(95) |
Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus. |
|
(96) |
Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (72). |
|
(97) |
Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību. |
|
(98) |
Ekonomiskās un sociālas attīstības un 2035. gada perspektīvu jomā pieņemtā 14. piecgades plāna (73) mērķis ir “modernizēt tradicionālās nozares, veicināt izejvielu nozaru, piemēram, naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu, optimizāciju un strukturālu pielāgošanu, paplašināt augstas kvalitātes ražojumu piedāvājumu tādās nozarēs kā vieglā rūpniecība un tekstilizstrādājumi, paātrināt uzņēmumu pārveidi un modernizāciju galvenajās nozarēs, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā un papīra ražošanā, un uzlabot zaļās ražošanas sistēmu” (74). |
|
(99) |
Saskaņā ar 14. piecgades plānu par izejvielu nozari (75) Ķīna “koncentrēsies uz pakārtotajiem vai galvenajiem ražojumiem, kuriem ir stabili rūpnieciskie pamati, ievērojamas salīdzinošas priekšrocības un vadošās tehnoloģijas, lai pilnībā izmantotu vadošo uzņēmumu vadošo lomu rūpniecības ķēdē (..) un attīstītu virkni rūpniecisko klasteru naftas ķīmijas nozarē. (..) Nozarēs, tai skaitā naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu nozarē, mēs veicināsim vairāku tādu novatorisku uzņēmumu izveidi, kuri, izmantojot savu būtisko konkurētspēju, varētu vadīt rūpnieciskās ķēdes ekosistēmu” (76). |
|
(100) |
Konkrētāk, 14. piecgades plānā par rūpniecības zaļo attīstību (77) ir noteikts, ka “jauna jauda būtu stingri jākontrolē tādās nozarēs kā (..) dzeltenais fosfors” (78). |
|
(101) |
Turklāt, ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvas attīstības veicināšanu (79) ir paredzēts “stiprināt nozaru politiku un zinātniski regulēt nozares mērogu: (..) uzlabot augstas klases polimēru, speciālo ķimikāliju un citu ražojumu piegādes jaudu”; (..) kā arī “uzlabot atbalsta politiku: stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, investīciju, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģijas, vides, cenu un citu politikas jomu koordināciju ar rūpniecības politiku. Pilnībā izmantot valsts rūpniecības un finanšu sadarbības platformas lomu (..)”. |
|
(102) |
Turklāt “Fosfora resursu īstenošanas plāna” (80) mērķis ir “uzlabot visas [fosfora] rūpniecības ķēdes konkurences priekšrocības” un tajā uzdots “paātrināt tradicionālo nozaru, piemēram, fosfāta mēslošanas līdzekļu un dzeltenā fosfora, pārveidi un modernizāciju, aktīvi attīstīt jaunās nozares, piemēram, augstas klases fosfora ķimikāliju, paātrināt modernu ražošanas klasteru izveidi un izveidot augstas klases, intelektisku, zaļu, integrētu un koncentrētu fosfora ķīmiskās rūpniecības sistēmu, lai sniegtu spēcīgu atbalstu jaunas industrializācijas veicināšanai un ražošanas jaudas veidošanas paātrināšanai”. |
|
(103) |
Provinču līmenī Henaņas 14. piecgades plānā par ražošanas nozares kvalitatīvu attīstību ir prasīts “izveidot valsts sāls rūpniecības bāzi [un] paātrināt ķīmiskās rūpniecības pāreju uz smalkās organiskās sintēzes ķīmiskajām vielām un jauniem ķīmiskiem materiāliem” (81). Konkrētāk, Henaņa 2017. gadā nāca klajā ar Tehnoloģiskās inovācijas īstenošanas plānu (82), kura mērķis ir “veicināt un modernizēt tradicionālās nozares [un koncentrēties uz] svarīgu tehnoloģiju un efektīvu konkurējošu iekārtu komplektu izstrādi modernai rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai”. |
|
(104) |
Jiyuan Qingyuan Water Treatment Co. Ltd. atrodas Henaņā. |
|
(105) |
Turklāt Šaņdunas 14. piecgades plānā par ķīmiskās rūpniecības attīstību (83) vietējās varas iestādes ir aicinātas “pastiprināt esošo uzņēmumu tehnoloģisko pārveidi, uzlabot enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti un uzlabot uzņēmumu galveno konkurētspēju [un] izveidot mehānismu, lai uzņēmumi varētu izstāties no parkiem, apņēmīgi likvidēt novecojušu ražošanas jaudu, stingri kontrolēt ierobežotu ražošanas jaudu un īstenot diferencētu politiku un pasākumus resursu faktoru, piemēram, zemes, elektrības un ūdens sadalei, lai piespiestu uzņēmumus pārveidoties un attīstīties”. Tajā ir arī aicināts “palielināt finansiālo atbalstu. Stiprināt fiskālās politikas stimulus, koordinēt un iesaistīt īpašus fondus, atbalstīt ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus tehnoloģiskās pārveides paātrināšanā, intelektiskā pārveidē, rūpniecības pārveidošanā, pārvietošanā uz parkiem, novecojušu iekārtu likvidēšanā utt., un īstenot nodokļu atbrīvojumus, kas piemērojami galveno tehnisko iekārtu importam, PVN atmaksas, īstenot pētniecības un izstrādes politiku, piemēram, papildu izdevumu atskaitīšanu un apdrošināšanas kompensāciju par pirmo tehnisko iekārtu komplektu. Aktīvi virzīt dažādas finanšu iestādes un sociālo kapitālu uz ieguldījumiem ķīmiskajā rūpniecībā, izmantot politikas finansējuma, attīstības finansējuma un komerciālā finansējuma priekšrocības un palielināt finansiālo atbalstu galvenajām ķīmisko tehnoloģiju jomām”. Konkrētāk, plāna mērķis ir “virzīt un attīstīt sāls ķīmisko rūpniecību uz stratēģiskām jaunām nozarēm, piemēram, jauniem materiāliem, jaunu vides aizsardzību un jaunu enerģiju”. |
|
(106) |
Turklāt Šaņdunas trīs gadu rīcības plānā ekoloģiskās un vides aizsardzības nozares kvalitatīvai attīstībai 2023.–2025. gadam (84) ir noteikts, ka Dzaodžuanas pašvaldība “paplašina un stiprina ķīmisko jauno materiālu nozari, galvenokārt koncentrējoties uz augstas kvalitātes ūdens attīrīšanas līdzekļiem, pielāgo ūdens attīrīšanas līdzekļu rūpniecisko struktūru un energoapgādes struktūru, optimizē rūpniecisko struktūru, veido augstas klases vides aizsardzības jauno materiālu rūpniecības ķēdi un cenšas izveidot lielu iekšzemes rūpniecisko bāzi vides aizsardzības jauniem materiāliem (ūdens attīrīšanas līdzekļiem)”. Rīcības plānā ir arī noteikts, ka, “pamatojoties uz esošajiem projektiem un rūpniecības ķēdes pamatiem, piemēram, Shandong Taihe Technologies Co. Ltd un Xintai Water Treatment, [Dzaodžuanas pašvaldība] ievieš vairāk nekā desmit galvenos projektus, tai skaitā ūdens attīrīšanas līdzekļu rūpniecības ķēdes paplašināšanu, izstrādā jaunu veidu ūdens attīrīšanas līdzekļus un palielina videi nekaitīgu un zaļo procesu ūdens attīrīšanas līdzekļu īpatsvaru. Līdz 2025. gadam dažādu jaunu vides aizsardzības materiālu (ūdens attīrīšanas līdzekļu) ražošanas jauda sasniegs 1 miljonu tonnu”. |
|
(107) |
Tādējādi ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un augšupējiem izejresursiem un kontrolē tos. |
|
(108) |
Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties. |
3.2.1.5.
|
(109) |
Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas skaidri izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. |
|
(110) |
Vispārzināms, ka bankrota gadījumu skaits joprojām ir mazs attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tā tieši ietekmē procesa rezultātus (85). |
|
(111) |
Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (86). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (87). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politikas mērķus, kas ietver ekonomikas plānu īstenošanu (88). |
|
(112) |
Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, ir skaidrs, ka minētie apsvērumi ir pilnībā attiecināmi arī uz PBTC un PBTC-Na4 nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt. |
|
(113) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi. |
3.2.1.6.
|
(114) |
Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (89). |
|
(115) |
Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaiste darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (90). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. |
|
(116) |
Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (91). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas. |
|
(117) |
Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz PBTC un PBTC-Na4 ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma). |
3.2.1.7.
|
(118) |
Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota. |
|
(119) |
Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (92), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (93), un tās regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku. |
|
(120) |
Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (94). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, tajā skaitā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumi, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme. |
|
(121) |
Nesenie notikumi vēl vairāk liecina par to, cik liela ir valdības ietekme uz finanšu iestādēm Ķīnā. ĶV 2025. gada martā paziņoja par kases obligāciju emisiju 500 miljardu RMB apmērā, lai sniegtu būtisku finansiālu atbalstu lielākajām bankām, tai skaitā Ķīnas Bankai, Ķīnas Būvniecības bankai, Sakaru bankai un Ķīnas Pasta uzkrājumu bankai. Šīs intervences mērķis bija stabilizēt šīs iestādes laikā, kad samazinājās rentabilitāte un neto procentu likmju starpība sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, tādējādi uzsverot proaktīvos pasākumus, ko valsts veikusi, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti (95). |
|
(122) |
ĶV ir arī skaidrojusi, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trijiem valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (96). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un konkrēti tas, kā tie “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (97). |
|
(123) |
Turklāt finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶV ar vairākiem privāto ieguldījumu izvēršanas turpmākas veicināšanas pasākumiem (98) tiecas “vairot centrālā budžeta resursus, lai atbalstītu privāto ieguldījumu projektus, kas ir kvalificējušies, un gatavi aktīvai rīcībai, lai būtu par virzītāju un gatavi savai galvenajai lomai”. ĶV arī plāno “pienācīgi izmantot jaunus stratēģiskus finanšu instrumentus [un] atbalstīt vairākus privāto ieguldījumu projektus, kas ir kvalificējušies, nozīmīgās ražošanas nozarēs un galvenajās jomās” (99). |
|
(124) |
Turklāt dažādu iemeslu dēļ bieži tiek kropļoti obligāciju reitingi un kredītreitingi, arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme ĶV un netiešo valdības garantiju spēks (100). Minētos faktorus pastiprina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kurus valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (101). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām sabiedrībām ar labiem sakariem un sabiedrībām, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas. |
|
(125) |
Otrkārt, lai stimulētu investīciju pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. Par to liecina uzņēmumu aizņemto līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, neraugoties uz krasu rentabilitātes kritumu, un tas liecina, ka mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai. |
|
(126) |
Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās aizdevumi, kuru procentu likme bija bāzes procentu likmes līmenī vai zemāka, joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļa no visiem aizdevumiem (102). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (103). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tāpēc tiek pārmērīgi izmantots kapitāls. |
|
(127) |
Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tādējādi, ĶV vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas nenes ieņēmumus. |
|
(128) |
Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi. |
|
(129) |
Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi. |
3.2.1.8.
|
(130) |
Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem. |
|
(131) |
Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi sīki aprakstīti iepriekš. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz PBTC un PBTC-Na4 ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru. |
|
(132) |
Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot ar izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt. saistītās izmaksas) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta atjauninātā ziņojuma I un II daļā. |
|
(133) |
Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. |
|
(134) |
Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo. |
3.2.2. Reprezentatīvā valsts
3.2.2.1.
|
(135) |
Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
|
|
(136) |
Kā paskaidrots 33. apsvērumā, Komisija 2026. gada 13. martā lietas materiālos publicēja paziņojumu par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumā bija aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā, un Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. |
3.2.3. Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā
|
(137) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija skaidroja, ka ir skaidrs, ka ārpus Ķīnas izmeklējamo ražojumu ražo tikai Eiropas Savienībā (Vācijā) un Indijā, un saskaņā ar 135. apsvērumā minētajiem kritērijiem nevienai no tām ekonomiskās attīstības līmenis nav līdzīgs Ķīnas ekonomiskās attīstības līmenim. |
|
(138) |
Tā kā visu valstu, kurās ražo PBTC (Vācija un Indija), ekonomiskās attīstības līmenis atšķiras no Ķīnas ekonomiskās attīstības līmeņa, Komisija ražojuma ražošanu aplūkoja tajā pašā vispārējā izmeklējamā ražojuma kategorijā un/vai nozarē. Tāpēc Komisija norādīja, ka, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, tā izmantos “citādus elementorganiskos savienojumus” kā ražojumu vispārējo kategoriju, pie kuras pieder PBTC. |
|
(139) |
Paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija norādīja, ka, ja ņem vērā ražojuma ražošanu tajā pašā vispārējā izmeklējamā ražojuma kategorijā un/vai nozarē, Brazīlija, Kolumbija, Indonēzija un Malaizija saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”. |
|
(140) |
Netika saņemtas piezīmes par minēto valstu ekonomiskās attīstības līmeni. |
|
(141) |
Taihe piezīmēs par paziņojumu piekrita Komisijai, ka izmeklējamais ražojums tiek ražots tikai ES, Indijā un Ķīnā un ka “citādiem elementorganiskajiem savienojumiem” vajadzētu būt vispārējai ražojumu kategorijai, pie kuras pieder PBTC. |
3.2.4. Attiecīgo viegli pieejamo datu esība reprezentatīvajā valstī
|
(142) |
Paziņojumā Komisija noteica valstis, kurās ražo “citādus elementorganiskos savienojumus”, t. i., Brazīliju, Kolumbiju, Indonēziju un Malaiziju. Turklāt Komisija konstatēja, ka visās četrās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs ir pietiekams skaits rentablu uzņēmumu, kas ražo “citādus elementorganiskos savienojumus”, un tas ļautu Komisijai noteikt neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. |
|
(143) |
Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Brazīlijā, Kolumbijā, Indonēzijā un Malaizijā. |
|
(144) |
Komisija konstatēja, ka neviena no šīm valstīm neimportēja DMPI, kas ir galvenā izejviela PBTC ražošanā. Komisija pārbaudīja citas potenciālās valstis, bet secināja, ka DMPI gandrīz nemaz netika importēts valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem. Tāpēc Komisija nolēma izmantot Global Trade Atlas (“GTA”) datus par importu no visām valstīm visās valstīs, lai noteiktu neizkropļotu starptautisku atsauces vērtību attiecībā uz DMPI. Konstatējusi, ka no Ķīnas ievestā DMPI importa cenas bija daudz zemākas (un tāpēc tās, visticamāk, ietekmēja šajā lietā konstatētie kropļojumi) nekā no citiem avotiem ievestā importa cenas, Komisija no atsauces vērtības aprēķina izslēdza no Ķīnas ievestā DMPI importu. |
|
(145) |
Pēc tam Komisija pārbaudīja metilakrilāta (AM), maleīnskābes anhidrīda (MA), metanola (MeOH), IBC mucu un plastmasas spaiņu importu Brazīlijā, Kolumbijā, Indonēzijā un Malaizijā. Importa datu analīze liecināja, ka dažu galveno ražošanas faktoru imports Kolumbijā, Indonēzijā un Malaizijā no citiem avotiem, izņemot Ķīnu, nebija pietiekams, tāpēc ne Kolumbiju, Indonēziju, ne Malaiziju nevarēja uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti. Analīze jo īpaši parādīja, ka Kolumbijas gadījumā no Ķīnas ievestā metilakrilāta importa daļa bija 77 % no kopējā importa. Šā importa cenas bija vidēji par 20 % zemākas nekā importam no citiem avotiem, kas nav Ķīna (un tāpēc to, visticamāk, ietekmēja Ķīnā konstatētie kropļojumi). Turklāt 62 % IBC mucu importa bija no Ķīnas, un tā cenas bija par 44 % zemākas nekā importam no citiem avotiem. Indonēzijā maleīnskābes anhidrīda imports no Ķīnas veidoja 91 % no kopējā importa un tā cena bija vidēji par 22 % zemāka nekā no citiem avotiem ievestam importam, izņemot importu no Ķīnas, un IBC mucu un plastmasas spaiņu imports no Ķīnas veidoja attiecīgi 84 % un 61 % no kopējā importa un tam vidēji bija attiecīgi par 44 % un 26 % zemāka cena nekā importam no citiem avotiem, kas nav Ķīna. Malaizijā no Ķīnas ievestā metilakrilāta importa daļa veidoja 87 % no kopējā importa un tā cena bija vidēji par 36 % zemāka nekā importam no citiem avotiem, kas nav Ķīna. Turklāt maleīnskābes anhidrīda un plastmasas spaiņu imports no Ķīnas veidoja 73 % no kopējā importa, un tā cenas vidēji bija attiecīgi par 73 % un 18 % zemākas cenas nekā importam no citiem avotiem, kas nav Ķīna. Turpretī Brazīlijā vienīgā galvenā izejviela, kuras svarīgs avots bija imports no Ķīnas (58 %), ir maleīnskābes anhidrīds. Vidējā importa cena no Ķīnas bija samērā līdzīga (par 3,6 % augstāka) cenām no citiem avotiem, un tāpēc maz ticams, ka to ietekmēja kropļojumi. |
|
(146) |
Tāpēc analīze parādīja, ka Brazīliju varētu izmantot kā attiecīgu reprezentatīvo valsti, jo galveno ražošanas faktoru imports bija pietiekamos daudzumos un to būtiski neietekmēja imports no Ķīnas vai kādas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (105) I pielikumā uzskaitītajām valstīm. Proti, imports Brazīlijā no citiem avotiem, izņemot Ķīnu, metilakrilātam veidoja 71 %, metanolam – 100 %, IBC mucām – 85 % un plastmasas spaiņiem – 57 %. |
|
(147) |
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumus Unipar Carbocloro S.A, Videolar-Innova S/A, Sika S A, Braskem Green S.A, Basequimica S.A. un Birla Carbon Brasil LTDA, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai. Ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes. |
|
(148) |
Taihe apgalvoja, ka par reprezentatīvo valsti būtu jāizmanto Turcija, nevis Brazīlija. Taihe norādīja, ka dažu ražošanas faktorus, proti, maleīnskābes anhidrīdu, plastmasas spaiņu un IBC mucas (pēdējie divi tiek izmantoti kā iepakojuma materiāls), Turcija no Ķīnas ir importējusi mazāk nekā Brazīlija. |
|
(149) |
Tomēr, lai gan dažus ražošanas faktorus (RF) Turcija no Ķīnas ir importējusi mazāk nekā Brazīlija, Komisija konstatēja, ka publiski pieejamie dati (Orbis) par Turcijas “citādu elementorganisko savienojumu” ražotājiem uzrādīja nepamatoti augstu PVA izmaksu līmeni (59 %). Tāpēc Turcija netika uzskatīta par piemērotu reprezentatīvo valsti. |
|
(150) |
Taihe arī apgalvoja, ka Komisijai, lai noteiktu DMPI starptautiskā tirgus cenu, nevajadzēja izmantot GTA importa datus no visām valstīm uz visām valstīm, bet tā vietā tai vajadzēja piemērot tikai eksporta cenu no Malaizijas. |
|
(151) |
Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Konstatējusi, ka neviena valsts ar vidēji augstiem ienākumiem neimportē DMPI, Komisija nolēma, ka neizkropļota starptautiska atsauces vērtība šajā gadījumā ir piemērotāka nekā eksports no Malaizijas, kas šajā gadījumā netika atzīta par piemērotu reprezentatīvo valsti. Turklāt Komisija norādīja, ka no Malaizijas eksportētie daudzumi bija nelieli (50 400 tonnas no 867 115 tonnām kopējā pasaules eksporta, izņemot Ķīnu), un šis fakts vēl vairāk apstiprināja to, ka šajā gadījumā piemērotāka ir starptautiska atsauces vērtība. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(152) |
Visbeidzot, Taihe apgalvoja, ka trīs no sešiem Brazīlijas uzņēmumiem, kas atlasīti neizkropļotas PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības aprēķināšanai, nebūtu jāņem vērā, jo to pamatdarbības veids nav “citādi elementorganiskie savienojumi”. Šie uzņēmumi ir: UNIPAR CARBOCLORO S.A, SIKA S A un BIRLA CARBON BRASIL LTDA. Komisija analizēja šo apgalvojumu un apstiprināja, ka diviem uzņēmumiem (SIKA S A un BIRLA CARBON BRASIL LTDA) pamatdarbības veids nav “citādi elementorganiskie savienojumi”. Tomēr attiecībā uz trešo uzņēmumu UNIPAR CARBOCLORO S.A šādi pierādījumi netika atrasti. |
|
(153) |
Komisija šo informāciju ņēma vērā, lai noteiktu to uzņēmumu sarakstu, kuru finanšu dati tiks izmantoti neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību noteikšanai, un pārskatīja to Brazīlijas uzņēmumu sarakstu, kuru finanšu dati par 2024. gadu liecina par pozitīvu rentabilitāti:
|
3.2.5. Sociālās un vides aizsardzības līmenis
|
(154) |
Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Brazīlija ir attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu. |
3.2.5.1.
|
(155) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Brazīlija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
3.2.5.2.
|
(156) |
Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. 1. tabula PBTC ražošanas faktori
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(157) |
Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas saistībā ar izmeklējamā ražojuma ražošanu radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izteica procentos no izmantoto izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām pieskaitāmajām izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. |
3.2.5.3.
|
(158) |
Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (112). Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 132. un 133. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. |
|
(159) |
Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu (mazāk nekā 2 %) no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās. |
|
(160) |
Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, izmantoja izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) vērtību, kas reģistrēta reprezentatīvās valsts importa statistikā, kura pieejama GTA. CIF vērtībām tika pieskaitīti attiecīgie ievedmuitas nodokļi, kas norādīti MacMap. |
|
(161) |
Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai. |
3.2.5.4.
|
(162) |
Detalizētu informāciju par algām dažādās Brazīlijas ekonomikas nozarēs publicē Starptautiskā Darba organizācija (SDO). Komisija vidējām darbaspēka izmaksām izmantoja jaunākos ILOSTAT datubāzē par Brazīlijas ražošanas nozari pieejamos statistikas datus, kas aptver 2024. gadu un atbilst saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (parasti dēvēta par NACE) un kas ietver ar citu organisko ķīmisko pamatvielu ražošanu saistītās darbaspēka izmaksas (113). |
|
(163) |
Pēc paziņojuma Lanxess apgalvoja, ka attiecībā uz darbaspēka atsauces vērtību Brazīlijā ILOSTAT datu vietā būtu jāizmanto Brazīlijas oficiālā valsts statistika, ko publicējis Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE). Komisija pārbaudīja Lanxess iesniegtos datus un konstatēja, ka pieejamā IBGE statistikas informācija neaptver izmeklēšanas periodu, tāpēc tā tika uzskatīta par mazāk piemērotu nekā ILOSTAT 2024. gada dati, kas aptver vismaz pusi no izmeklēšanas perioda. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
3.2.5.5.
|
(164) |
Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Brazīlijā publicē Brazīlijas Ministério de Minas e Energia. Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā noteikto elektroenerģijas cenu (BRL/kWh) datus, kas publicēti 2025. gada 14. jūlijā un aptver 2024. gadu (114). |
3.2.5.6.
|
(165) |
Komisija izmantoja vidējās ūdens izmaksas Brazīlijā, ko Sanel Brazil (115) iekasēja par 2025. gadu, t. i., 13,36 CNY/m3. |
3.2.5.7.
|
(166) |
Komisija izmeklēšanas periodam tvaika cenu Brazīlijā aprēķināja, izmantojot ASV Enerģētikas ministrijas (116) ieteikto metodiku, kuras pamatā ir tā ražošanai nepieciešamās gāzes cena. Izmeklēšanas periodam iegūtā vidējā cena bija 206–252 CNY/t. |
3.2.5.8.
|
(167) |
Lai noteiktu blakusproduktu atsauces vērtību, Komisija izmantoja attiecību starp blakusproduktu vērtību un sākotnējās izejvielas vērtību, kas reģistrēta ražotāju eksportētāju grāmatvedības sistēmā, un piemēroja šo attiecību atsauces vērtībai, kura iegūta no GTA. |
3.2.5.9.
|
(168) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. |
|
(169) |
Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām. |
|
(170) |
Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja no Orbis iegūtos 2024. gada finanšu datus par 153. apsvērumā minētajiem uzņēmumiem. |
Aprēķins
|
(171) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. |
|
(172) |
Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Veicot pārbaudes, minētos patēriņa apjomus pārbaudīja. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 3.2.5.3. iedaļā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī. |
|
(173) |
Kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija piemēroja 169. un 170. apsvērumā minētās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņu un amortizāciju. |
|
(174) |
PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 21,0 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 20,0 %. |
|
(175) |
Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. |
3.3. Eksporta cena
|
(176) |
Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji. |
|
(177) |
Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai. |
|
(178) |
Tam ražotājam eksportētājam, kurš eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas darbojās kā importētājs, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kuras radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu (4,6 %), kas atbilst nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās, peļņai. |
3.4. Salīdzinājums
|
(179) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.4.1. Normālās vērtības korekcijas
|
(180) |
Kā skaidrots 171. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW tirdzniecības līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai normālo vērtību atgrieztu EXW līmenī, nebija vajadzīgas nekādas korekcijas. |
3.4.2. Eksporta cenas korekcijas
|
(181) |
Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā kravu pārvadājumu, apdrošināšanas, kravas apstrādes un pārkraušanas izmaksas. |
|
(182) |
Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem. |
3.5. Dempinga starpības
|
(183) |
Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(184) |
Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
|
(185) |
Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. |
|
(186) |
Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 210,4 %. |
|
(187) |
Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts kā īpatsvars kopējā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju. |
|
(188) |
Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 80 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība, 219,4 %. |
|
(189) |
Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(190) |
Izmeklēšanas periodā Savienībā bija viens līdzīgā ražojuma ražotājs – Lanxess. Tādējādi šis uzņēmums veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(191) |
Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni [7 200–9 600] tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītām sūdzības iesniedzēja atbildēm uz anketas jautājumiem. |
4.2. Patēriņš Savienībā
|
(192) |
Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītām sūdzības iesniedzēja atbildēm uz anketas jautājumiem un Ķīnas ražotāju, kuri sadarbojās un kuri veidoja visu Ķīnas importu attiecīgajā periodā, atbildēm uz atlases jautājumiem. |
|
(193) |
Patēriņam Savienībā (117) bija šāda dinamika: 2. tabula Patēriņš Savienībā (tonnas)
|
||||||||||||||||||||||
|
(194) |
Patēriņš Savienībā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 5 %, līdz 2024. gadam atgriežoties gandrīz tādā pašā līmenī kā 2022. gadā. Pēc tam IP laikā patēriņš samazinājās līdz 2023. gada līmenim. Svārstības 2022. un 2023. gadā atspoguļo Covid-19 izraisīto tirdzniecības traucējumu ietekmi. PBTC lietotāji 2022. gadā Savienībā veidoja krājumus, lai sagatavotos nepietiekamām piegādēm, un tas izraisīja mākslīgu un īslaicīgu patēriņa pieaugumu. |
|
(195) |
Lai gan PBTC patēriņš Savienībā izmeklēšanas periodā samazinājās par 7 % zem 2022. gada līmeņa, šāda dinamika izmeklēšanas periodā drīzāk norāda uz atgriešanos pie normālas situācijas, ņemot vērā to, ka 2022. gada patēriņa līmeņi ir saistīti ar paaugstinātu Covid-19 izraisītu krājumu veidošanu. |
|
(196) |
Jebkurā gadījumā vispārējā aina par attiecīgo periodu liecina, ka patēriņš Savienībā ir saglabājies relatīvi stabils, un atšķirības dažādos gados lielā mērā ir saistītas ar materiālu krājumu pieaugumu vai samazināšanos. |
4.3. Imports no ĶTR
4.3.1. Importa no Ķīnas apjoms un tirgus daļa
|
(197) |
Attiecīgā ražojuma importu klasificē ar KN kodu 2931 49 80 . Tomēr tas ir papildkods attiecībā uz “citādiem elementorganiskajiem savienojumiem”, kurš aptver plašu ķīmisko savienojumu klāstu, kas ievērojami pārsniedz šajā izmeklēšanā aplūkoto ražojumu klāstu. Tā kā nebija detalizētas statistikas vai citas ticamas atsauces vērtības, lai aplēstu importa no Ķīnas apjomu, Komisija par pamatu importa apjomiem izmantoja eksporta pārdošanas datus par attiecīgo periodu, ko savās atbildēs uz atlases jautājumiem sniedza Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Komisija secināja, ka šajā gadījumā sadarbības līmenis bija augsts, jo paziņotie apjomi bija lielāki nekā sūdzības iesniedzēja aplēstie importa apjomi. |
|
(198) |
Importa no Ķīnas tirgus daļa tika noteikta uz tāda paša pamata kā importa apjomi. |
|
(199) |
Importam no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika: 3. tabula Importa daudzums un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(200) |
Absolūtā izteiksmē imports no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 2 500 tonnām, kas ir [18–20] % no kopējā patēriņa Savienībā izmeklēšanas periodā. Importa no Ķīnas kopējā tirgus daļa palielinājās no jau tā augstā [38–51] % 2022. gadā līdz pārsteidzošiem [57–76] % izmeklēšanas periodā. Kopumā imports no Ķīnas izmeklēšanas periodā pieauga par 38 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. |
4.4. Importa no Ķīnas cenas, cenu samazinājums un cenu nospiešana
|
(201) |
Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz to Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz atlases jautājumiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Importa cenu samazinājums izmeklēšanas periodā tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, kā arī uz nesaistītu importētāju atbildēm (par pēcimportēšanas izmaksām). |
|
(202) |
Importa no Ķīnas Savienībā vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika: 4. tabula Importa cenas (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(203) |
Importa no Ķīnas vidējā cena krasi samazinājās no 2 134 EUR/t 2022. gadā līdz 1 229 EUR/t 2023. gadā, vēl vairāk samazinoties 2024. gadā un IP, proti, attiecīgi līdz 1 011 EUR/t un 976 EUR/t. |
|
(204) |
Attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām no Ķīnas vidējā vienības cena samazinājās par 54 %. Jau attiecīgā perioda sākumā importa no Ķīnas cenas bija zemākas par novērotajām Savienības pārdošanas cenām, kā norādīts 4. un 8. tabulā. Tomēr, sākot no 2023. gada un nepārtraukti līdz attiecīgā perioda beigām, cenu starpība kļuva vēl izteiktāka (piemēram, izmeklēšanas periodā Ķīnas cenas bija par [35–45] % zemākas nekā Savienības pārdošanas cenas). |
|
(205) |
Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:
|
|
(206) |
Cenas tika salīdzinātas pa ražojumu veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāja teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no Ķīnas Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 20 % līdz 40 %. |
|
(207) |
Turklāt Komisija norādīja, ka imports par dempinga cenām izraisīja arī ievērojamu cenu nospiešanu (ko atspoguļo rentabilitātes zudums) izmeklēšanas periodā, kad Savienības ražošanas nozare pārdeva PBTC par cenu, kura bija zemāka par tās ražošanas izmaksām. |
4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.5.1. Vispārīgas piezīmes
|
(208) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
|
(209) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pārbaudītajās vienīgā Savienības ražotāja iesniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Arī mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kas ietverti vienīgā Savienības ražotāja atbildēs uz anketas jautājumiem. |
|
(210) |
Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
|
(211) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.5.2.1.
|
(212) |
Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 5. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(213) |
Salīdzinot 2022. gadu ar pārējo attiecīgā perioda daļu, līdzīgā ražojuma ražošanas apjomam Savienībā bija skaidra lejupejoša tendence, proti, laikposmā no 2023. gada līdz IP ražošanas apjoms samazinājās par aptuveni 30–45 %. Lai gan ražošanas apjoma līmenis laikposmā no 2024. gada līdz IP salīdzinājumā ar 2023. gadu uzlabojās, to var saistīt ar to, ka patēriņš palielinājās pēc tam, kad lietotāji 2023. gadā bija iztērējušu lielu daļu krājumu, ko tie bija izveidojuši 2022. gadā. Jebkurā gadījumā laikposmā no 2024. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms sasniedza tikai aptuveni 70 % no attiecīgā perioda sākumā novērotā ražošanas apjoma. |
|
(214) |
Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila ar tikai nelielu samazinājumu par 1–2 % laikposmā no 2023. gada līdz IP, kas norāda uz to, ka vienīgais Savienības ražotājs neslēdza ražotnes un neuzstādīja papildu jaudu. |
|
(215) |
Jaudas izmantojums atbilstoši ražošanas apjoma dinamikai (sk. 213. apsvērumu) pēc 2022. gada ievērojami samazinājās un līdz izmeklēšanas periodam saglabājās nemainīgi zems. Jaudas izmantojums 2023. gadā samazinājās krietni zem 50 % un izmeklēšanas periodā saglabājās tikai [38–48] % līmenī. |
4.5.2.2.
|
(216) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Pārdošanas daudzums un tirgus daļa
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
(217) |
Savienības ražotāja pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās laikposmā no attiecīgā perioda sākuma (2022. gads) līdz pārējai attiecīgā perioda daļai (no 2023. gada līdz IP). Lai gan pārdošanas apjoms 2022. gadā bija [6 500–8 700] tonnas, turpmākajos gados tas strauji samazinājās, un pārdošanas daudzumi IP laikā bija tikai aptuveni puse no Savienības ražotāja 2022. gadā pārdotajiem daudzumiem. |
|
(218) |
Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares tirgus daļas izmaiņām vispārējā negatīvā tendence ir skaidri redzama visā attiecīgajā periodā, savukārt visizteiktākais tirgus daļas zaudējums (gada griezumā) bija vērojams laikposmā no 2022. gada līdz pārējai attiecīgā perioda daļai, kad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no [45–60] % (2022. gadā) līdz [27–35] % laikposmā no 2023. gada līdz IP. |
|
(219) |
Tirgus daļas zaudēšanu kopā ar ražošanas apjoma un darbības rādītāju samazināšanos izraisīja PBTC imports par dempinga cenām no Ķīnas, kas ieguva tirgus daļu (sk. 200. apsvērumu) uz vienīgā Savienības ražotāja rēķina. |
4.5.2.3.
|
(220) |
Lai gan patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās daudz straujāk, proti, par 46 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, ko tagad ieņēma imports no Ķīnas. |
4.5.2.4.
|
(221) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(222) |
Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienībā samazinājās par 30 %, savukārt ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās tikai par 3 %, ņemot vērā to, ka nodarbinātības līmeņa kritums būtībā atbilda ražošanas apjoma samazinājumam attiecīgajā periodā (izņemot 2023. gadu, kad straujais ražošanas apjoma kritums vēl nebija saistīts ar darbaspēka samazināšanu). |
4.5.2.5.
|
(223) |
Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no Ķīnas un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska. |
|
(224) |
Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu. |
4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji
4.5.3.1.
|
(225) |
Savienības ražotāja vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 8. tabula Pārdošanas cenas Savienībā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(226) |
Iepriekšējā tabulā ir norādīta vienības pārdošanas cenu dinamika Savienības tirgū salīdzinājumā ar attiecīgajām ražošanas izmaksām. |
|
(227) |
Vidējās pārdošanas cenas jau 2022. gadā bija zemākas par vidējām vienības ražošanas izmaksām. Pēc tam, kad lietotāju nozare samazināja krājumus un imports par dempinga cenām radīja papildu spiedienu, Savienības ražotāja stāvoklis pasliktinājās vēl vairāk. Šāda pasliktināšanās izraisīja Savienības ražotāja pārdošanas cenu nospiešanu, un cenas bija ievērojami zemākas par ražošanas izmaksām, jo īpaši laikposmā no 2023. gada līdz IP. |
|
(228) |
Šī cenu nospiešana notika apstākļos, kad, lai gan ražošanas izmaksas pēc 2023. gada, kad enerģētikas krīze mazinājās, tika koriģētas, pārdošanas cena samazinājās vēl straujāk, kā parādīts 8. tabulā. Kopumā izmeklēšanas periodā un salīdzinājumā ar 2022. gadu ražošanas izmaksas samazinājās par 12 %, savukārt vidējā pārdošanas cena samazinājās daudz vairāk, proti, par 38 %. Tāpēc Savienības ražotājs laikposmā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam darbojās ar ievērojamiem zaudējumiem. |
4.5.3.2.
|
(229) |
Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto
|
||||||||||||||||||||||
|
(230) |
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto visā attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabilas, 2023.–2024. gadā tās samazinājās attiecīgi par 5 % un 2 % salīdzinājumā ar 2022. gadu un pēc tam izmeklēšanas periodā būtībā atgriezās 2022. gada līmenī. |
4.5.3.3.
|
(231) |
Savienības ražotāja krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Krājumi
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
(232) |
Krājumi gada beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, palielinājās no 5 % 2022. gadā līdz 13 % 2023. gadā un līdz pat 14 % izmeklēšanas periodā, kad importa par dempinga cenām no Ķīnas ietekme attiecīgajā periodā bija jūtama visvairāk. |
4.5.3.4.
|
(233) |
Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(234) |
Izlasē iekļautā Savienības ražotāja rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. 2022. gadā piegādes ķēžu traucējumi ietekmēja Ķīnas eksportu un sašaurināja PBTC piedāvājumu. Jau 2022. gadā, saskaroties ar ievērojamiem importa apjomiem no Ķīnas, Lanxess guva tikai nelielu peļņu, un pēc tam, sākot no 2023. gada, situācija Savienības ražotājam kļuva neizturama, jo tas piedzīvoja pārdošanas apjomu un cenu samazināšanos krietni zem ražošanas izmaksām, kā rezultātā laikposmā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam tas cieta lielus zaudējumus. |
|
(235) |
Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāja spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas analīze liecināja par ievērojamu kritumu 2023. gadā, kas saglabājās līdz attiecīgā perioda beigām atbilstoši tendencei, kura bija vērojama attiecībā uz citiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem. |
|
(236) |
Arī ieguldījumiem no 2023. gada bija lejupejoša tendence. Kopumā visā attiecīgajā periodā Lanxess ieguldījumi strauji samazinājās (par 84 %) un tie galvenokārt bija saistīti ar iekārtu tehnisko apkopi. Dramatiskais ieguldījumu samazinājums 2023. gadā un izmeklēšanas periodā atspoguļoja PBTC pārdošanas apjoma Savienībā zaudējumus nesošo dinamiku. |
|
(237) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ņemot vērā iepriekš aprakstītās norises, no 2022. gada līdz attiecīgā perioda beigām tas pastāvīgi samazinājās. |
|
(238) |
Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu – uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās dēļ kapitāla piesaistīšana Savienības ražošanas nozarei ir kļuvusi ievērojami dārgāka un sarežģītāka. Jebkurā gadījumā Komisija neuzskata, ka spēja piesaistīt kapitālu jebkādā veidā ietekmētu kaitējuma novērtējumu šajā lietā. |
4.6. Secinājums par kaitējumu
|
(239) |
Svarīgākie makroekonomiskie rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci: Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 32 %, jaudas izmantojums – par 31 %, Savienības pārdošanas apjoms – par 46 % un nodarbinātība – par 30 %. Minētie rādītāji dramatiski samazinājās galvenokārt no 2023. gada, un šāda negatīva tendence saglabājās visā atlikušajā attiecīgajā periodā. |
|
(240) |
Līdzīga aina iezīmējas arī attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem. Pārdošanas rentabilitāte Savienībā bija (nedaudz) pozitīva tikai 2022. gadā, bet pēc tam samazinājās, un Savienības ražošanas nozare no 2023. gada sāka ciest zaudējumus. Līdzīgi arī naudas plūsma, kas attiecīgā perioda sākumā bija pozitīva, no 2023. gada kļuva negatīva. Krājumi gada beigās (izteikti procentos no ražošanas apjoma) no 2023. gada palielinājās par vairāk nekā 10 %, kad importa no Ķīnas pieauguma ietekme Savienības ražošanas nozarei kļuva neizturama. |
|
(241) |
Importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā pieauga par 38 %. Gada patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 1 000 tonnām, savukārt gada imports no Ķīnas tajā pašā periodā palielinājās par vairāk nekā 2 500 tonnām, tāpēc eksports no Ķīnas attiecīgi palielināja savu tirgus daļu (ietverot Lanxess un Ķīnas eksportētājus), jo Ķīnas cenas attiecīgajā periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas periodā attiecīgās valsts eksportētāju cenu samazinājuma starpības bija ievērojamas un robežās no 20–40 % (kā norādīts 206. apsvērumā). |
|
(242) |
Imports par zemām dempinga cenām no Ķīnas arī izraisīja ievērojamu cenu nospiešanu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja pārdot pat par cenām, kas sedza tās ražošanas izmaksas (neraugoties uz izmaksu samazināšanās tendenci pēc 2023. gada), un no 2023. gada sāka ciest zaudējumus. |
|
(243) |
Visā attiecīgajā periodā neto ieguldījumi samazinājās par 84 %, un ienākums no ieguldījumiem, kā arī naudas plūsma no 2023. gada kļuva negatīva, savukārt darbinieku skaits attiecīgajā periodā samazinājās par 30 %. No tā izriet, ka Savienības ražošanas nozare saskaras ar eksistenciāliem draudiem pieaugošās importa par dempinga cenām plūsmas dēļ, jo Lanxess jau ir ievērojami samazinājis savu darbaspēku. |
|
(244) |
Finanšu rādītāju, piemēram, peļņas, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem, negatīvā attīstība ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju veikt būtiskus ieguldījumus, tādējādi kavējot tās izaugsmi. |
|
(245) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
|
(246) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no Ķīnas par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori bija imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāja eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu atšķirību ietekme un pieprasījums Savienības tirgū. |
5.1. Importa par dempinga cenām ietekme
|
(247) |
Importa apjomi no Ķīnas attiecīgajā periodā pieauga par 38 % – no 6 742 tonnām 2022. gadā līdz 9 290 tonnām izmeklēšanas periodā. Kā skaidrots 200. apsvērumā, šis būtiskais pieaugums sakrita ar iekšzemes patēriņa kritumu par 7 %, savukārt Savienības ražotāja iekšzemes pārdošanas apjoms tajā pašā periodā samazinājās par 46 %. |
|
(248) |
Tādējādi attiecīgajā periodā Ķīnas tirgus daļa palielinājās no [38–51] % līdz [57–76] %. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās tādā pašā apmērā (ņemot vērā, ka Savienības tirgu būtībā apgādā tikai Lanxess un Ķīnas ražotāji eksportētāji), izmeklēšanas periodā samazinoties no [45–60] % līdz tikai [26–35] %. |
|
(249) |
Jau attiecīgā perioda sākumā, neraugoties uz piegādes ķēžu traucējumiem un pircēju ārkārtīgi augsto krājumu līmeni, Savienības ražotājam bija jāsaskaras ar ievērojamu importu no Ķīnas. Importa par dempinga cenām ietekme no 2023. gada kļuva vēl izteiktāka, jo šis imports turpināja palielināt savu tirgus daļu un arvien vairāk radīja cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kas cieta zaudējumus. Lai gan 2022. gadā Savienības ražotājam joprojām izdevās gūt pieticīgu peļņu, spiediens, ko turpmākajā periodā radīja pieaugošais importa apjoms par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāja ražošanas izmaksām, Savienības ražošanas nozarei kļuva neizturams. Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt pārdošanas cenu, lai segtu ražošanas izmaksas, jo tā saskārās ar negodīgu konkurenci, ko radīja PBTC imports no Ķīnas. Lai mazinātu ražošanas apjomu un tirgus daļas zaudējumus, Savienības ražotājs bija spiests samazināt cenas uz rentabilitātes rēķina. Savienības ražošanas nozare no 2023. gada sāka ciest lielus zaudējumus. Tādējādi imports par dempinga cenām no Ķīnas izraisīja Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. |
|
(250) |
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē izraisīja imports par dempinga cenām no Ķīnas. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā. |
5.2. Citu faktoru ietekme
5.2.1. Imports no trešām valstīm
|
(251) |
Pamatojoties uz sūdzību, izmeklēšanas periodā papildus importam no Ķīnas bija arī nebūtisks imports no Indijas (aptuveni 0,1 % no Savienības patēriņa). Tāpēc imports no Ķīnas būtībā ir vienīgais izmeklējamā ražojuma alternatīvais piegādes avots Savienībā. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka importa apjomu no trešām valstīm būtībā nav, nav pamatoti uzskatīt, ka tie varēja ietekmēt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
5.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
(252) |
Savienības ražotāja eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 12. tabula Savienības ražotāja eksporta rādītāji
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(253) |
Līdzīgi kā ražošanas apjomi un pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi attiecīgajā periodā un galvenokārt no 2023. gada ievērojami samazinājās. Turklāt eksporta cenām bija tāda pati tendence kā cenām Savienības tirgū. |
|
(254) |
Tomēr eksports nesaistītiem klientiem bija tikai aptuveni [7–10] % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, kas attiecīgajā periodā veidoja aptuveni 5 % no tās ražošanas apjoma. Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka, lai gan Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji veicināja būtisko kaitējumu, tie nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un konstatēto kaitējumu. |
5.2.3. Pieprasījums Savienībā
|
(255) |
Savienības tirgus attiecīgajā periodā patiešām samazinājās par 7 %, lai gan gados pirms izmeklēšanas perioda tas lielā mērā saglabājās stabils. Normālos konkurences apstākļos sarūkošā tirgū diezgan līdzīgā apmērā būtu samazinājušies visu tirgus dalībnieku pārdošanas apjomi. Tomēr šajā gadījumā imports no Ķīnas attiecīgajā periodā Savienības tirgū ieguva papildu [20–25] procentpunktu lielu tirgus daļu, kaitējot Savienības ražošanas nozarei, kuras tirgus daļa minētajā periodā samazinājās tādā pašā apmērā. Tāpēc šajā gadījumā netika konstatēts, ka pieprasījuma samazināšanās radītu būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
5.2.4. Izejvielu izmaksu svārstības
|
(256) |
Izejvielu cenas neizbēgami ietekmē jebkura ražojuma cenas. Šajā gadījumā Savienības ražotājs spēja palielināt pārdošanas cenas, lai absorbētu pieaugošās ražošanas izmaksas un attiecīgā perioda sākumā sasniegtu noteiktu peļņas līmeni. Tomēr, sākot no 2023. gada un neraugoties uz izejvielu cenu pakāpenisku samazināšanos, Lanxess ir bijis spiests pārdot PBTC zem pašizmaksas, jo pieauga PBTC importa no Ķīnas ieplūde par agresīvām cenām. Nespēja novirzīt izmaksu pieaugumu un rentabilitātes samazināšanās bija tikai importa par dempinga cenām radītā kaitējuma izpausme, nevis pašu izraisīta darbības rādītāju pasliktināšanās. Tāpēc izejvielu izmaksu svārstības attiecīgajā periodā nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
5.3. Secinājums par cēloņsakarību
|
(257) |
Tika konstatēta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Ķīnas, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, no otras puses. Starp importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas ievērojamo pieaugumu un Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju pasliktināšanos bija sakritība laikā, kas īpaši bija redzama sākot no 2023. gada. Tirgus situācijā, kad samazinājās pieprasījums, pieaugošais importa par dempinga cenām apjoms samazināja Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus un tās spēju noteikt cenas, kas absorbētu augstās ražošanas izmaksas, kas tādējādi skaidri apliecina cenu nospiešanu. Šīs situācijas rezultātā Savienības ražotājs no 2023. gada cieta zaudējumus. |
|
(258) |
Komisija analizēja citus iespējamus faktorus, kas varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares situāciju. Komisija nošķīra un nodalīja šo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. |
|
(259) |
Attiecībā uz ietekmi, ko izraisījis imports no citām trešām valstīm, Komisija secināja, ka, izņemot nebūtisku importu no Indijas, importa no trešām valstīm nebija (sk. 251. apsvērumu). Tāpēc nav pamatoti uzskatīt, ka šis faktors varētu būt nodarījis kādu kaitējumu Savienības ražotājiem. Līdzīgi arī eksports nesaistītiem klientiem veidoja tikai nelielu daļu no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma (sk. 254. apsvērumu), un, lai gan Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji varētu būt veicinājuši būtisko kaitējumu, tie nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un konstatēto kaitējumu. |
|
(260) |
Visbeidzot, būtisko kaitējumu nav izraisījušas ne izejvielu cenu svārstības, ne neliels Savienības patēriņa samazinājums attiecīgajā periodā. Importa par dempinga cenām radītais spiediens uz pārdošanas cenām atspoguļojās Savienības ražošanas nozares nespējā pārnest pat ražošanas izmaksu samazināšanos. Turklāt Savienības ražošanas nozares ievērojamais tirgus daļas zaudējums Savienības tirgū, neraugoties uz tikai mērenu pieprasījuma samazināšanos, drīzāk liecina par cenu nospiešanu, ko izraisīja pieaugošais importa apjoms no Ķīnas par zemām cenām, un par kaitējumu, kas nodarīts šā importa par dempinga cenām dēļ. |
|
(261) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori (imports no citām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu svārstības un pieprasījuma samazināšanās) atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums nodarīts, samazinot tirgus daļu, ražošanas apjomu, ražošanas jaudas izmantojumu, nodarbinātības līmeņus, rentabilitāti un ietekmējot krājumus perioda beigās, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 249. apsvērumā, Savienības ražošanas nozari negatīvi ietekmēja cenu nospiešana, ko radīja imports no Ķīnas. |
6. PASĀKUMU LĪMENIS
6.1. Mērķa cenas samazinājuma starpība
|
(262) |
Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē. |
|
(263) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %. |
|
(264) |
Vienīgā Savienības ražotāja peļņa visā attiecīgajā periodā bija mazāka par 6 %, un par laikposmu pirms tam netika sniegti pamatoti dati par rentabilitāti. Tādēļ neviens no šiem gadiem nebūtu piemērots, lai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteiktu mērķa peļņu. Turklāt Savienības ražotājs neiesniedza pamatotu apgalvojumu par neīstenotiem ieguldījumiem vai par pētniecības, izstrādes un inovācijas izmaksām. Ņemot vērā šos faktus, Komisija izvēlējās izmantot mērķa peļņas minimumu 6 % apmērā, ko pieskaitīja Savienības ražošanas nozares faktiskajām ražošanas izmaksām, lai noteiktu cenu, kura nerada kaitējumu. |
|
(265) |
Turklāt, tā kā saskaņā ar 7. panta 2.d punktu netika iesniegti pamatoti apgalvojumi par pašreizējām vai nākotnes izmaksām, kuras izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem vai no uzskaitītajām SDO konvencijām, šādi noteiktajai cenai, kas nerada kaitējumu, netika pieskaitītas papildu izmaksas. |
|
(266) |
Tad Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kura tika noteikta, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, ar Savienības ražotāja izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. |
|
(267) |
Mērķa cenas samazinājuma starpības līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam 3.5. iedaļā.
|
|
(268) |
Sūdzības iesniedzējs šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam Komisija vērtēja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu augstāka nekā to mērķa cenas samazinājuma starpība. |
6.2. Kropļojumi izejvielu tirgū
|
(269) |
Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka Ķīnā attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Saskaņā ar sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem fosfora trihlorīdam (“PCl3”), kas veido vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, Ķīnā tiek piemērota PVN atmaksa 0 % apmērā. |
|
(270) |
Tāpēc, kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija pārbaudīja iespējamos kropļojumus un jebkādus citus kropļojumus Ķīnā, uz kuriem attiecas pamatregulas 7. panta 2.a punkts. |
|
(271) |
Komisija vispirms noteica galvenās izejvielas, kuras attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs. Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji neizmanto PCl3 kā izejvielu PBTC ražošanai. Tā vietā tie pērk DMPI, kas ir ķīmiska viela, kura ražota no PCl3 un metanola. Tādējādi PCl3 ir PBTC augšupēja izejviela, jo tā ir izejviela, kas iestrādāta DMPI, kurš ir PBTC galvenā izejviela. Tāpēc, pat ja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nepērk PCl3, tos skar jebkādi iespējamie izejvielu tirgus kropļojumi, kas ietekmē PCl3. |
|
(272) |
Par izejvielām, uz kurām attiecas 7. panta 2.a punktā minētie kropļojumi, tika noteiktas izejvielas, kas veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Komisija vispirms noteica katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja ražošanas faktorus. Pirmkārt, Komisija, izmantojot sūdzības iesniedzēja sniegtos datus par tā DMPI ražošanas procesu, tai skaitā izejvielām, enerģiju, darbaspēku un pieskaitāmajām izmaksām, noteica, cik daudz PCl3 ir vajadzīgs, lai saražotu vienu tonnu DMPI. Pēc tam Komisija, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem patēriņa rādītājiem un izmantojot katram ražošanas faktoram Brazīlijā noteiktās neizkropļotās cenas, noteica, cik lielu daļu katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam PBTC ražošanas izmaksās veido DMPI. Visbeidzot, Komisija DMPI ražošanas izmaksās noteikto PCl3 procentuālo daļu piemēroja PBTC ražošanas izmaksās noteiktajai DMPI procentuālajai daļai. Rezultātā Komisija konstatēja, ka katram no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem PCl3 veidoja vairāk nekā 17 % no PBTC ražošanas izmaksām. |
|
(273) |
Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecībā uz PCl3 cenu ir radušies kropļojumi, kuros vainojams kāds no pamatregulas 7. panta 2.a punktā uzskaitītajiem pasākumiem: dubultu cenu shēmas, eksporta nodokļi, eksporta papildnodokļi, eksporta kvota, eksporta aizliegums, eksporta nodeva fiskālos nolūkos, licencēšanas prasības, minimālā eksporta cena, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas samazināšana vai atcelšana, ierobežojumi attiecībā uz muitošanu eksportētājiem, kvalificējušos eksportētāju saraksts, vietējā (iekšzemes) tirgus pienākums, pašpatēriņa ieguve. Šim nolūkam Komisija izmantoja tīmekļa vietni par Ķīnas PVN likmēm (118), kas apstiprināja, ka IP laikā PCl3 tika piemērots 13 % PVN un eksporta PVN atmaksa bija 0 %. |
|
(274) |
Pēc tam Komisija salīdzināja PCl3 cenu ar cenām reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū. Tā kā neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neiegādājās PCl3, Komisija izmantoja publiski pieejamus datus par Ķīnas ķīmisko vielu cenām (119), kas liecināja, ka Ķīnas PCl3 cenas IP laikā bija vidēji 5 714 CNY. Komisija salīdzināja šo cenu ar GTA importa statistiku par PCl3 importu no visām valstīm uz visām valstīm IP laikā, kas liecināja, ka vidējā svērtā cena ir 11 136 CNY. Tā kā Ķīnas PCl3 cenas bija 51 % apmērā no starptautiskā importa cenām, Komisija secināja, ka cenas Ķīnā bija ievērojami zemākas nekā cenas reprezentatīvajā starptautiskajā tirgū. |
|
(275) |
Komisija secināja, ka uz PCl3 attiecas kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. |
6.2.1. Pamatregulas 7. panta 2.b punktā minētās Savienības intereses
|
(276) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu Komisija pārbaudīja, vai tā var skaidri secināt, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Savienības intereses tika noteiktas, izvērtējot visu ar šo izmeklēšanu saistīto informāciju, ieskaitot informāciju par neizmantotajām jaudām eksportētājvalstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm. |
|
(277) |
Komisija aktīvi vāca informāciju no ieinteresētajām personām, lai noteiktu, vai ir piemērojams pamatregulas 2. punkts vai 2.a punkts. Paziņojumā par procedūras sākšanu visas ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt attiecīgo informāciju. Ķīnas valdībai tika nosūtīta īpaša anketa, un informācija tika arī pieprasīta, izmantojot anketas, kas bija pieejamas visām ieinteresētajām personām, kad tika sākta procedūra. |
6.2.1.1.
|
(278) |
Ražotāju eksportētāju PBTC neizmantotā jauda pārsniedz 25 tūkst. t, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Savienības patēriņš IP laikā. Tāpēc pastāv iespējamība un stimuls, ka PBTC imports par dempinga cenām no Ķīnas turpinās ieplūst Savienības tirgū ievērojamos daudzumos pat tad, ja maksājumu līmenis ir noteikts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. |
6.2.1.2.
|
(279) |
Izejvielu konkurences novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta fosfora trihlorīdam (PCl3). Izejvielas, kas vajadzīgas PCl3 ražošanai, ir dzeltenais fosfors (P4) un hlors (CL2). Galvenais izejresurss, kuru izmanto PCl3 ražošanā, ir dzeltenais fosfors, kas ir augšupējs izejresurss PBTC ražošanā gan Savienībā, gan Ķīnā. Faktiski tieši dzeltenā fosfora līmenī pastāv spēcīga konkurence par izejvielām. Dzelteno fosforu ražo tikai dažos pasaules reģionos, kuros ir pieejamas fosfāta atradnes, t. i., Ķīnā, Kazahstānā un Amerikas Savienotajās Valstīs. |
|
(280) |
Fosfors Ķīnā ir pieejams iekšzemē, turpretim Savienības ražotājiem nav iekšzemes avota, un tiem tas ir jāimportē no trešām valstīm, galvenokārt no Kazahstānas vai Ķīnas, un jāiegādājas atvērtajā tirgū, kurā cenas ir atkarīgas no globālā piedāvājuma un pieprasījuma dinamikas, enerģijas izmaksām un ģeopolitiskajiem faktoriem. Atšķirībā no Ķīnas ražotājiem Savienības ražotāji negūst labumu no eksporta ierobežojumiem, kas var tos aizsargāt pret cenu svārstīgumu. Šis strukturālais piedāvājuma trūkums nostāda fosfora lejupējos lietotājus Savienībā, tai skaitā sūdzības iesniedzēju, ievērojami nelabvēlīgākā situācijā nekā Ķīnas ražotājus eksportētājus. Tas tā ir pat tad, ja šie Ķīnas ražotāji neiegādājas dzelteno fosforu tieši, bet gan iegūst to netieši, t. i., vispirms jau iestrādātu PCL3 un pēc tam iestrādātu dimetilfosfītā, kas ir tiešais augšupējais izejresurss PBTC ražošanā. |
6.2.1.3.
|
(281) |
Tā kā nebija informācijas par Savienības uzņēmumu piegādes ķēdi, kas saistīta ar fosforu, pasākumu iespējamā ietekme dempinga starpības līmenī tika analizēta tikai lejupējai piegādes ķēdei – PBTC lietotāju nozarei. |
|
(282) |
Visi 25 zināmie lietotāji tika aicināti sniegt informāciju, tai skaitā novērtējumu, par to, kādu būtu ietekme uz piegādes ķēdēm pasākumu noteikšanas gadījumā. Lietotāju nozares (mazāk nekā 10 % no Savienības PBTC tirgus) ļoti nelielā sadarbošanās liecina, ka tie neparedz būtisku traucējumu rašanos maksājumu noteikšanas gadījumā, neraugoties uz to, ka abi lietotāji, kas sadarbojās, sagaida mazāku PBTC pieejamību, augstāku cenu un iespējamu vajadzību ražošanas procesā pāriet uz alternatīvu ķīmisko vielu. |
|
(283) |
Tiek uzskatīts, ka pietiekamā Savienības ražošanas nozares neizmantotā jauda, kas var apmierināt visu patēriņu Savienībā, garantē PBTC piegāžu drošību ilgtermiņā. |
|
(284) |
Ja nebūtu importa par dempinga cenām, būtu sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare palielinātu ražošanas apjomu un uzlabotu jaudas izmantojumu, tādējādi samazinot vienības izmaksas un nodrošinot, ka ražošanas nozare var saglabāt rentabilitāti pie zemākām pārdošanas cenām. Tas uzlabotu vietējās izcelsmes materiālu pieejamību pakārtotajiem lietotājiem, tādējādi samazinot to atkarību no trešo valstu piegādes ķēdēm un stiprinot to piegādes noturību. |
6.2.2. Secinājums par pamatregulas 7. panta 2.b punktā minētajām Savienības interesēm
|
(285) |
Izvērtējusi visu šajā izmeklēšanā būtisko informāciju, Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. |
6.3. Secinājums par pasākumu līmeni
|
(286) |
Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:
|
7. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(287) |
Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punktu, arī pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
7.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(288) |
Kā izklāstīts 190. apsvērumā, izmeklēšanas periodā PBTC ražoja viens ražotājs Savienībā, proti, Lanxess. |
|
(289) |
Situācijā, kad ražošanas apjomi un pārdošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās un Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus, vienlaikus saskaroties ar Ķīnas PBTC importa pieplūdumu par dempinga cenām, paredzams, ka antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos godīgas tirdzniecības apstākļus Savienības PBTC tirgū. Vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošana izbeigtu cenu apspiešanu un ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties un uzlabot rentabilitāti un saglabāt darbaspēku. |
|
(290) |
Ja pasākumi netiks noteikti, ir ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis turpinās pasliktināties. Faktiski, ja netiks veikti efektīvi korektīvie pasākumi, vienīgajam ražotājam Savienībā draud nopietns risks pilnībā pārtraukt ražošanu. Tas savukārt nozīmētu, ka Savienības PBTC lietotājiem nebūtu citas iespējas, kā vien būt pilnībā atkarīgiem no Ķīnas importa. |
|
(291) |
Turklāt pasākumu iespējamā negatīvā ietekme uz importētājiem vai lietotājiem būtu neliela (sk. turpmāk 7.2. un 7.3. iedaļu) un šajā lietā to atsvērtu Savienības ražošanas nozares intereses. |
|
(292) |
Tādējādi Komisija secināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. |
7.2. Nesaistītu importētāju intereses
|
(293) |
Attiecībā uz nesaistītiem importētājiem – viena uzņēmumu grupa (Connect Chemicals), kurā bija trīs importētāji, sadarbojās šajā izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem. Connect Chemicals iebilda pret iespējamiem antidempinga pasākumiem. Šā importētāja PBTC tālākpārdošana ir tikai [0–10] % apmērā no tā kopējā apgrozījuma. Tādējādi, pat ja attiecībā uz PBTC tiktu noteikti pasākumi, ietekme uz šā importētāja darījumdarbību būtu niecīga. Jāatgādina, ka pasākumu mērķis ir atjaunot godīgas tirdzniecības apstākļus starp Savienībā ražoto PBTC un Ķīnas PBTC un ka importētājiem netiks liegts turpināt importēt Ķīnas PBTC. |
7.3. Lietotāju intereses
|
(294) |
PBTC galvenie lietojumi ir i) rūpnieciskā un institucionālā tīrīšana un ii) rūpnieciskā un notekūdeņu attīrīšana. Šajā lietā pieteicās lietotāji, kas darbojas abos segmentos. |
|
(295) |
Tomēr tikai divi lietotāji (Hypred un Kurita) ar specializētākiem PBTC lietojumiem (kas galvenokārt darbojas attiecīgi lauksaimnieciskās/pārtikas tīrīšanas un rūpnieciskā ūdens attīrīšanas jomā) sniedza atbildes uz jautājumiem lietotāju anketā, kas bija pieejama izmeklēšanas sākumā. Citi lietotāji piedalījās izmeklēšanā, nesniedzot atbildes uz speciāli lietotājiem sagatavoto anketu. |
|
(296) |
Hypres un Kurita finanšu rādītāji liecināja, ka tiem veselīgs peļņas procents [2–10] % apmērā. Turklāt šo lietotāju iesniegtajā informācijā bija norādīts, ka PBTC izmaksu daļa to ražošanas izmaksās ir neliela un parasti veido ne vairāk kā 10 % no ražošanas izmaksām. Turklāt to ieņēmumi no ražojumiem, kas ietver PBTC, nepārsniedza 10–25 % no kopējiem uzņēmumu ieņēmumiem. Turklāt daļa PBTC, ko iegādājās lietotāji, kuri pieteicās, arī bija iegādāta no Savienības ražošanas nozares (15–35 %). Ja ierosinātie pasākumi tiks noteikti, paredzams, ka ietekme uz lietotāju kopējo rentabilitāti būs neliela (un jebkurā gadījumā nepārsniegs vienu procentpunktu). |
|
(297) |
Turklāt lietotāju interešu analīzes kontekstā ir jānorāda, ka Kurita atzina, ka ir skaidrs, ka galvenais kaitējuma cēlonis ir PBTC imports no Ķīnas. |
|
(298) |
Kurita un Hypred apgalvoja, ka, ja būtu jāpāriet uz citiem piegādes avotiem, kas nav imports no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare nevarētu apmierināt pieprasījumu pēc PBTC. |
|
(299) |
Personas nesniedza pamatotus pierādījumus tam, ka Savienības ražotājs nevarētu apmierināt Savienības lietotāju pieprasījumu. Lai gan Savienības ražotājs, iespējams, ir samazinājis savus darbības apjomus sarūkošā tirgū, kā izklāstīts 215. apsvērumā, tā ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā saglabājās stabilā un pietiekamā līmenī. Proti, Lanxess ražošanas jauda pārsniedza patēriņu Savienībā par vairāk nekā 5 000 tonnām. Tādējādi Savienības ražotājs spēj apmierināt lietotāju nozaru piegādes vajadzības neatkarīgi no Ķīnas importa plūsmām. |
|
(300) |
Ņemot vērā iepriekš minētos elementus, kas apliecina pasākumu nelielo ietekmi uz PBTC lietotājiem, tiek secināts, ka jebkādi iespējamie ieguvumi, kas lietotājiem rastos pasākumu pret PBTC importu no Ķīnas nepiemērošanas gadījumā, nevarētu atsvērt negatīvās sekas (kuras ārkārtas gadījumā novestu pie PBTC ražošanas nozares iznīcināšanas), kuras pašreizējā situācija rada Savienības ražošanas nozarei. |
7.4. Secinājums par Savienības interesēm
|
(301) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes PBTC importam nav Savienības interesēs. |
8. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(302) |
Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(303) |
Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas izcelsmes PBTC importam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Komisija 285. apsvērumā ir secinājusi, ka atbilstošam līmenim, lai novērstu kaitējumu, vajadzētu būt dempinga starpībai. |
|
(304) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:
|
|
(305) |
Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
|
(306) |
Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja ir uzrādīts derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. pantā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. |
|
(307) |
Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. pantā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi. |
|
(308) |
Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu. |
9. REĢISTRĒŠANA
|
(309) |
Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. |
|
(310) |
Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana vairs nebūtu jāturpina. |
|
(311) |
Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. |
10. INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ
|
(312) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi. |
|
(313) |
Piezīmes par aprēķinu pareizību netika saņemtas. |
11. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
(314) |
Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
|
(315) |
Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 2-fosfonbutān-1,2,4-trikarbonskābes un tās nātrija sāls tetranātrija hidrogēn-2-fosfonātbutān-1,2,4-trikarboksilāta (cietā veidā vai ūdens šķīdumā) importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodu 2931 49 80 (TARIC kods 2931 49 80 60), Informatīvā ķīmijas dienesta (“CAS”) reģistra numuriem (RN) 37971-36-1 un 66669-53-2, Muitas un statistikas numuriem (CUS) 0027475-9 un 0087281-1 un ko Eiropas Savienībā reģistrē ar Eiropas Kopienas (EK) atsauces numuriem 253-733-5 un 266-442-3.
2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
Izcelsmes valsts |
Uzņēmums |
Pagaidu antidempinga maksājums (%) |
TARIC papildu kods |
|
Ķīna |
Jiyuan Qingyuan Water Treatment Co., Ltd. |
210,4 |
88CI |
|
Ķīna |
Nantong Uniphos Chemicals Co., Ltd. |
219,4 |
88CJ |
|
Ķīna |
Shandong Taihe Technologies Co., Ltd. |
182,9 |
88CK |
|
Ķīna |
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti pielikumā |
200,4 |
Sk. pielikumu |
|
Ķīna |
Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports |
219,4 |
8999 |
3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotos (apjoms mūsu izmantotajā mērvienībā) (attiecīgā ražojuma) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) attiecīgajā valstī. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, piemēro visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.
4. Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.
5. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2. Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu Komisijā, to izdara piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, tiek aicinātas to izdarīt piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.
3. pants
1. Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/2385 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.
2. Savāktos datus par ražojumiem, kuri ievesti Eiropas Savienībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.
4. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2026. gada 12. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.
(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alkilfosfonskābju un to nātrija sāļu importu (OV C, C/2025/5021, 18.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5021/oj).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2385 (2025. gada 27. novembris), ar ko nosaka, ka jāreģistrē konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alkilfosfonskābju un to nātrija sāļu imports (OV L, 2025/2385, 28.11.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2385/oj).
(4) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2813.
(5) Komisijas dienestu darba dokuments “Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations”, 2024. gada 10. aprīlis (SWD(2024) 91 final).
(6) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 74. punkts.
(7) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 64.–66. punkts.
(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1064 (2024. gada 9. aprīlis), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes akilfosfātesteru importam (OV L, 2024/1064, 10.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/1064/oj).
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/116 (2022. gada 27. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas kālija acesulfāma importam (OV L 19, 28.1.2022., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/116/oj).
(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2180 (2023. gada 16. oktobris), ar kuru pēc pārskatīšanas sakarā ar jaunu eksportētāju, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/607, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kuru piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam un kuru attiecina arī uz citronskābes importu, kas nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme (OV L, 2023/2180, 17.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2180/oj).
(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/633 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam (OV L 132, 19.4.2021., 63. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/633/oj).
(12) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 4.1.3. iedaļa.
(13) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 91. punkts.
(14) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 92.–94. punkts.
(15) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 95. punkts.
(16) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 103. punkts.
(17) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 104. punkts.
(18) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 105. punkts; skatīt arī 4. zemsvītras piezīmi.
(19) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 106.–109. punkts.
(20) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 111.–120. punkts.
(21) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 121.–124. punkts.
(22) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 125.–128. punkts.
(23) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 129.–141. punkts.
(24) Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 142. un 143. punkts.
(25) Ziņojums, 2. nodaļa, 7. lpp.
(26) Ziņojums, 2. nodaļa, 7. un 8. lpp.
(27) Sk. vietnē: http://finance.people.com.cn/n1/2026/0128/c1004-40654753.html (skatīt 2026. gada 5. martā).
(28) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.
(29) Pieejams vietnē: http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.htm (skatīts 2024. gada 8. aprīlī).
(30) Ziņojums, 2. nodaļa, 29. un 30. lpp.
(31) Ziņojums, 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.
(32) Ziņojums, 6. nodaļa, 149. un 150. lpp.
(33) Ziņojums, 6. nodaļa, 153.–171. lpp.
(34) Ziņojums, 7. nodaļa, 204. un 205. lpp.
(35) Ziņojums, 8. nodaļa, 207., 208., 242. un 243. lpp.
(36) Ziņojums, 2. nodaļa, 19.–24. lpp., 4. nodaļa, 69. lpp., 99. un 100. lpp., 5. nodaļa, 130. un 131. lpp.
(37) Sk. vietnē: https://www.thwater.com/rongyu.html (skatīts 2026. gada 20. martā).
(38) Sk. vietnē: http://www.qyscl.com.cn/index.php/about/31#31 (skatīts 2026. gada 20. martā).
(39) Sk. vietnē: https://www.uniphos.com.cn/ (skatīts 2026. gada 20. martā).
(40) Sk. vietnē: https://en.jsac.com.cn/ (skatīts 2026. gada 20. martā).
(41) Sk. Nantong Jiangshan Agrochemicals and Chemicals Co. Ltd 2024. gada pārskatu, 83. lpp., pieejams vietnē: https://www.jsac.com.cn/uploadfile/202504/cd9fba280fea622.pdf (skatīts 2026. gada 20. martā).
(42) Sk. vietnē: https://chemicalresearchinsight.com/2025/11/01/top-10-companies-in-the-yellow-phosphorus-industry-2025-market-leaders-powering-global-chemicals/ (skatīts 2026. gada 20. martā).
(43) Sk. vietnē: https://www.xingfagroup.com/ (skatīts 2026. gada 20. martā).
(44) Sk. Hubei Xingfa Chemicals Group 2024. gada pārskatu, 74. lpp., pieejams vietnē: https://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2025/2025-4/2025-04-01/10835918.PDF (skatīts 2026. gada 20. martā).
(45) Sk. vietnē: http://en.yunphos.com/ (skatīts 2026. gada 20. martā).
(46) Sk. vietnē: https://ypc123456.en.made-in-china.com/ (skatīts 2026. gada 20. martā).
(47) Sk. Yunnan Yuntianhua Co. Ltd 2024. gada pārskatu, 115. lpp., pieejams vietnē: http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2025/2025-3/2025-03-25/10802990.PDF (skatīts 2026. gada 20. martā).
(48) ĶKP konstitūcijas 33. pants, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants. Sk. ziņojumu, 3. nodaļa, 47.–50. lpp.
(49) Sk. 23. lpp. 2024. gada Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogā, kas pieejams vietnē: https://www.ndrc.gov.cn/xxgk/zcfb/fzggwl/202312/t20231229_1362999.html (skatīts 2026. gada 20. martā).
(50) Ziņojums, 110. lpp.
(51) Ziņojums, 87. lpp.
(52) 14. piecgades plāns par izejvielām, IV.3. un IV.1. iedaļa, pieejams vietnē: https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/tz/art/2021/art_2960538d19e34c66a5eb8d01b74cbb20.html (skatīts 2026. gada 20. martā).
(53) Sk. vietnē: https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/202401/content_6923991.htm (skatīts 2026. gada 20. martā).
(54) Ziņojums, 2. nodaļa, 24. un 27. lpp.
(55) Sk. vietnē: http://www.cpcif.org.cn/detail/40288043661e27fb01661e386a3f0001?e=1 (skatīts 2026. gada 20. martā).
(56) Sk. vietnē: http://www.cpcif.org.cn/detail/39747711-f959-4eb8-8a59-0f3f776ae8e0 (skatīts 2026. gada 20. martā).
(57) Sk. vietnē: http://www.cpcif.org.cn/list/40288043661dc14701661ddbe0980010 (skatīts 2026. gada 20. martā).
(58) Sk. vietnē: http://www.cpcif.org.cn/detail/78f4fdd0-52c0-429d-b47b-a34ee66ff54f (skatīts 2026. gada 20. martā).
(59) Ziņojums, 3. nodaļa, 40. lpp.
(60) Sk., piemēram, Blanchette, J. - Xi's Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster; Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.
(61) Ziņojums, 3. nodaļa, 41. lpp.
(62) Pieejams vietnē: https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (skatīts 2026. gada 24. martā).
(63) ĶKP Centrālās komitejas galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu: www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīts 2026. gada 23. martā).
(64) Financial Times (2020), “Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise”, sk. vietnē: https://on.ft.com/3mYxP4j (skatīts 2026. gada 23. martā).
(65) Sk. vietnē: http://www.qyscl.com.cn/ (skatīts 2026. gada 23. martā).
(66) Sk. vietnē: http://www.qyscl.com.cn/index.php/content/231 (skatīts 2026. gada 23. martā).
(67) Sk. Nantong Jiangshan Agrochemicals and Chemicals Co. Ltd 2024. gada pārskatu, 45. lpp., pieejams vietnē: https://www.jsac.com.cn/uploadfile/202504/cd9fba280fea622.pdf (skatīts 2026. gada 23. martā).
(68) Sk. vietnē: https://money.finance.sina.com.cn/corp/view/vCB_AllBulletinDetail.php?stockid=300801&id=11086997 (skatīts 2026. gada 23. martā).
(69) Sk. Hubei Xingfa Chemicals Group Co. Ltd 2024. gada pārskatu, 35. lpp., pieejams vietnē: http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2025/2025-4/2025-04-01/10835918.PDF (skatīts 2026. gada 23. martā).
(70) Sk. vietnē: https://news.hubeidaily.net/mobile/c_5118226.html (skatīts 2026. gada 23. martā).
(71) Ziņojums, 14. nodaļa, 14.1.–14.3. iedaļa.
(72) Ziņojums, 4. nodaļa, 56., 57., 99. un 100. lpp.
(73) Sk. vietnē: https://www.gov.cn/xinwen/2021-03/13/content_5592681.htm (skatīts 2026. gada 23. martā).
(74) Turpat, III.8. iedaļa.
(75) Sk. vietnē: https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/29/content_5665166.htm (skatīts 2026. gada 12. martā).
(76) Turpat. Sk. IV.2. un IV.3. iedaļu.
(77) Sk. vietnē: https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/03/content_5655701.htm (skatīts 2026. gada 23. martā).
(78) Turpat.
(79) Sk. vietnē: https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/yj/art/2022/art_4ef438217a4548cb98c2d7f4f091d72e.html (skatīts 2026. gada 23. martā).
(80) Sk. vietnē: https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/202401/content_6923991.htm (skatīts 2026. gada 23. martā).
(81) Sk. Henaņas 14. piecgades plānu par apstrādes rūpniecības kvalitatīvu attīstību un pakalpojumu nozares modernizāciju 2021/49, III.1. iedaļa.
(82) Sk. vietnē: https://www.jiyuan.gov.cn/zwgk/zfxxgk/zc/xzgfxwj/t829785.html (skatīts 2026. gada 24. martā).
(83) Sk. vietnē: http://gxt.shandong.gov.cn/module/download/downfile.jsp?classid=0&filename=17e54531cb74483596b5cca1a40ec8d8.pdf (skatīts 2026. gada 23. martā).
(84) Sk. vietnē: https://www.h2o-china.com/news/346173.html (skatīts 2026. gada 24. martā).
(85) Ziņojums, 6. nodaļa, 171.–179. lpp.
(86) Ziņojums, 9. nodaļa, 260. un 261. lpp.
(87) Ziņojums, 9. nodaļa, 257.–260. lpp.
(88) Ziņojums, 9. nodaļa, 252.–254. lpp.
(89) Ziņojums, 13. nodaļa, 360., 361., 364.–370. lpp.
(90) Ziņojums, 13. nodaļa, 366. lpp.
(91) Ziņojums, 13. nodaļa, 370. un 373. lpp.
(92) Ziņojums, 6. nodaļa, 137.–140. lpp.
(93) Ziņojums, 6. nodaļa, 146.–149. lpp.
(94) Ziņojums, 6. nodaļa, 149. lpp.
(95) ĶV ad hoc atbalsts bankām, Oficiālais paziņojums, Finanšu ministrija, Ķīna, 2025. gada 29. marts, https://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202503/t20250329_3961036.htm (skatīts 2026. gada 12. martā).
(96) Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu “Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020-2022)” (Trīs gadu rīcības plāns banku un apdrošināšanas sektora korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020–2022)), sk. vietnē: http://www.hunan.gov.cn/zqt/zcsd/202009/t20200914_13727273.html (skatīts 2026. gada 24. martā). Plānā uzdots “turpināt īstenot ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību pausto nostāju”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un lielākā mērā uz procedūrām balstīta. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.
(97) CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojums par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi, sk. vietnē: https://www.beijing.gov.cn/zhengce/zhengcefagui/qtwj/202204/t20220407_2656358.html (skatīts 2026. gada 24. martā).
(98) Sk. vietnē: https://www.gov.cn/zhengce/content/202511/content_7047643.htm (skatīts 2026. gada 24. martā).
(99) Turpat, 11. iedaļa.
(100) Ziņojums, 6. nodaļa, 157. un 158. lpp.
(101) Ziņojums, 6. nodaļa, 150.–152., 156.–160. un 165.–171. lpp.
(102) ESAO (2019), ESAO ekonomikas apskati: Ķīna 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp., sk.: https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīts 2026. gada 27. martā).
(103) http://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202006/t20200618_3534446.htm (skatīts 2026. gada 13. martā).
(104) “World Bank Open Data – Upper Middle Income”, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.
(105) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/749 (2017. gada 24. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755, svītrojot Kazahstānu no valstu saraksta tās I pielikumā (OV L 113, 29.4.2017., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/749/oj).
(112) Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.
(113) https://rshiny.ilo.org/dataexplorer96/?lang=en&segment=indicator&id=SDG_0851_SEX_OCU_NB_A.
(114) https://www.gov.br/mme/pt-br/assuntos/secretarias/sntep/publicacoes/boletins-mensais-de-energia/boletins%20anos%20anteriores/2024/english.
(115) https://www.sanel.eco.br/legislacao-e-tarifas/.
(116) https://www1.eere.energy.gov/manufacturing/tech_assistance/pdfs/steam15_benchmark.pdf. Metodika attiecas uz piesātināta tvaika izmaksām, ņemot vērā darba spiediena un barošanas ūdens temperatūras tipiskās vērtības. Piemērojot šo metodiku, tika veikts aprēķins, pamatojoties uz to, kā katrs uzņēmums izmanto spiedienu un temperatūru.
(117) PBTC izmantošana ierobežotajā tirgū bija nebūtiska, un tas tika ņemts vērā, nosakot patēriņu un citus ekonomikas rādītājus.
(118) https://cess.tax360.com.cn (pēdējoreiz skatīts 2026. gada 27. martā).
(119) https://www.chemall.com.cn/news/search.php?kw=%E4%B8%89%E6%B0%AF%E5%8C%96%E7%A3%B7&page=4 (skatīts 2026. gada 27. martā).
PIELIKUMS
Izlasē neiekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās
|
Nosaukums |
Taric papildu kods |
|
SHANDONG GREEN TECHNOLOGIES IMPORT AND EXPORT CO., LTD |
88CL |
|
HEBEI LONGKE WATER TREATMENT CO., LTD |
88CM |
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/1045/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)