<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2021-09-202109C109201909060-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0906-19-202101233-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/03/2021 17:00:43" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="Zm8nJ/Hso4xvw3Pf7pYei+9MVJe4qcpSiLtAB7lnlgCkZJDXALtr+JMLVZjVdRVAgrJiD6OeOffhUcVyDHYS5nM/eu6fTMKjeotwOhx7rKG3RVwrHazXYNJFgQ/rVzgB4dhuqXVP/LCMnQb71127nEWAg7Rf7yCL47e6jq2N6ro=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0906" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2019" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 22/02/2021 17:26:47" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="46d7e62fdb704508a2c7c2e180601cac" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0906" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Bobek secinājumi – Lieta C‑906/19</div>
      <div id="rId21" style="default">Ministère public (Ekstrateritoriālās sankcijas)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MIHALA BOBEKA [MICHAL BOBEK]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2021. gada 4. martā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑906/19
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      FO
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Ministère public
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Autotransports – Sociālo tiesību normas – Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (EEK) Nr. 3821/85 – Regulas (EK) Nr. 561/2006 3. panta a) punktā paredzētā atkāpe – Jēdziens “transportlīdzeklis, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem, kuru maršruta garums nepārsniedz 50 km” – Transportlīdzekļa vadītāju pienākumi transportlīdzekļu jauktas izmantošanas gadījumā – Regulas (EK) Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta piemērošanas joma – Eksteritoriālas sankcijas – Regulas (EEK) Nr. 3821/85 pārkāpumu neiekļaušana – Likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma princips
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc pārbaudes uz ceļa, kas Francijā veikta autobusam, kuru izmantoja Vācijā reģistrēts pārvadājumu uzņēmums, tika konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir braucis pa Vācijas teritoriju, neievietojot vadītāja karti transportlīdzekļa tahogrāfā. Pēc tam Francijā pret uzņēmuma vadītāju tika uzsākta kriminālvajāšana par nodarījumu, ko veido transportlīdzekļa vadītāja kartes neievietošana transportlīdzekļa tahogrāfā. Pirmajā instancē viņam tika piespriests naudas sods 10 125 EUR apmērā. Šis nolēmums tika atstāts negrozīts apelācijas instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Tiesai ir jāinterpretē Regula (EK) Nr. 561/2006  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) un Regula (EEK) Nr. 3821/85  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), lai noteiktu, pirmkārt, vai transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, kas izrietēja no Regulas Nr. 3821/85, bija piemērojami saistībā ar tādu transportlīdzekļu vadīšanu, kuri tiek izmantoti gan maršrutiem, kas ir īsāki par 50 km, gan garākiem maršrutiem, un, otrkārt, vai par attiecīgajiem pārkāpumiem Francijā varēja tikt veikta kriminālvajāšana, lai gan tie tika izdarīti Vācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 3821/85</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Regulas Nr. 3821/85 15. panta 2. punktam redakcijā, kas piemērojama lietas faktiem:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-3">
      “Autovadītāji izmanto datu reģistrācijas diagrammas vai vadītāja kartes katru darba dienu, sākot no dienas, kad tie saņem transportlīdzekli. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 15. panta 7. punktā bija paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-3">
      “a) Ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I pielikumu, tad pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-21" title="page-3">
      i) kārtējās darba nedēļas reģistrācijas diagrammas un tās, kuras transportlīdzekļa vadītājs ir izmantojis iepriekšējās 15 dienās;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-22" title="page-3">
      ii) vadītāja karti, ja viņam tāda ir; un
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-23" title="page-3">
      iii) manuālos pierakstus un izdruku par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā [Nr. 561/2006].
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-24" title="page-3">
      Tomēr pēc 2008. gada 1. janvāra laikposmiem, kas minēti i) un iii) apakšpunktā, ir jāietver kārtējā diena un iepriekšējās 28 dienas.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-25" title="page-3">
      b) Ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I B pielikumu, pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-26" title="page-3">
      i) viņa vadītāja karti;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-27" title="page-3">
      ii) ar roku veiktos pierakstus un izdruku par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā [Nr. 561/2006]; un
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-28" title="page-3">
      iii) reģistrācijas diagrammas par to pašu laikposmu, kurš minēts iepriekšējā apakšpunktā un kura laikā transportlīdzekļa vadītājs vadīja transportlīdzekli, kas aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I pielikumu.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-29" title="page-3">
      Tomēr pēc 2008. gada 1. janvāra laikposmiem, kas minēti ii) apakšpunktā, ir jāietver kārtējā diena un iepriekšējās 28 dienas.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-3">
      c) Pilnvarots inspektors var pārbaudīt atbilstību Regulai [Nr. 561/2006], analizējot reģistrācijas diagrammas, displejā redzamos vai izdrukātos datus, ko ir reģistrējusi reģistrācijas iekārta vai vadītāja karte, vai analizējot jebkurus citus papilddokumentus, kas pamato noteikumu neievērošanu, piemēram, tos, kas noteikti 16. panta 2. un 3. punktā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 19. pantā bija noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-3">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-3">
      2. Dalībvalstis sniedz savstarpēju palīdzību šīs regulas piemērošanā un tās ievērošanas pārbaužu veikšanā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-3">
      3. Sniedzot savstarpēju palīdzību, dalībvalstu kompetentās iestādes regulāri apmainās ar to rīcībā esošo informāciju par:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">šīs regulas pārkāpumiem, ko izdarījušas personas, kuras nav dalībvalstu iedzīvotāji, kā arī par sankcijām, kas noteiktas par šiem pārkāpumiem,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">sankcijām, ko dalībvalsts noteikusi saviem iedzīvotājiem par citās dalībvalstīs izdarītajiem pārkāpumiem.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 3821/85 tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā (OV 2014, L 60, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 561/2006</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 561/2006 1. pantā redakcijā, kas piemērojama lietas faktiem, ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-3">
      “Šī regula paredz noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus, lai saskaņotu konkurences apstākļus starp iekšzemes pārvadājumu veidiem, jo īpaši autopārvadājumu nozarē, un lai uzlabotu darba apstākļus un satiksmes drošību. Šīs regulas noteikumu mērķis ir arī attīstīt uzlabotu uzraudzības un ieviešanas praksi dalībvalstīs un uzlabot darba praksi autopārvadājumu jomā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šīs regulas 3. panta a) punktu tā neattiecas uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem, ja minētajā pakalpojumā ietvertā maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">19. pantā, kas ietilpst šīs regulas V nodaļā par kontroles procedūrām un sodiem, ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-3">
      “1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas un Regulas [Nr. 3821/85] pārkāpumiem, un nodrošina, ka tie tiek īstenoti. Šiem sodiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem, preventīviem un nediskriminējošiem. Par šīs regulas un Regulas [Nr. 3821/85] pārkāpumiem piemēro tikai vienu sodu vai procedūru. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem pasākumiem un noteikumiem par sodiem līdz datumam, kas noteikts 29. pantā. Komisija attiecīgi informē dalībvalstis.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-3">
      2. Dalībvalsts dod iespēju kompetentajām iestādēm piemērot sodus tiem uzņēmumiem un/vai transportlīdzekļu vadītājiem par šīs regulas pārkāpumiem, kas konstatēti tās teritorijā un par ko vēl nav piemēroti sodi, kā arī gadījumos, ja pārkāpums ir izdarīts citas dalībvalsts teritorijā vai trešā valstī.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-3">
      Izņēmuma gadījumā, ja ir konstatēts pārkāpums:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">kas nav izdarīts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ko izdarījis jebkurš uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai trešajā valstī, vai transportlīdzekļa vadītājs, kura darba vieta ir citā dalībvalstī vai trešā valstī,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-3">
      dalībvalsts līdz 2009. gada 1. janvārim tā vietā, lai piemērotu sodu, var paziņot par pārkāpuma faktu tās dalībvalsts vai trešās valsts kompetentajai iestādei, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību vai kurā ir transportlīdzekļa vadītāja darba vieta.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-3">
      3. Ja dalībvalsts uzsāk lietu vai piemēro sodu par konkrētu pārkāpumu, tā transportlīdzekļa vadītājam rakstiski sniedz attiecīgos pierādījumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      4. Dalībvalstis nodrošina, ka samērīgu sodu sistēma, kas var ietvert naudassodus, par šīs regulas un Regulas [Nr. 3821/85] pārkāpumiem ir spēkā attiecībā uz uzņēmumiem vai iesaistītajiem nosūtītājiem, ekspeditoriem, ceļojumu rīkotājiem, galvenajiem uzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un transportlīdzekļu vadītāju aģentūrām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2006/22/EK</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2006/22/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) III pielikumā, redakcijā, kas piemērojama šīs lietas faktiem, ir ietvertas pamatnostādnes par Regulu Nr. 561/2006 un Nr. 3821/85 pārkāpumu vispārējo kopumu, kas iedalīti dažādās kategorijās atkarībā no to smaguma. Šis pielikums paredz kā “ļoti smagu” pārkāpumu inkriminēt Regulas Nr. 3821/85 15. panta 7. punkta pārkāpumu, proti, ka nav iespējams uzrādīt datus par iepriekšējām 28 dienām (pārkāpums I 3).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar code des transports [Transporta kodeksa] L. 3315‑5. panta pirmo daļu autoceļu transporta vadīšana ar neatbilstošu vadītāja karti vai karti, kas nepieder vadītājam, kurš to izmanto, vai bez transportlīdzekļa hronotahogrāfā ievietotas kartes tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem un 3750 EUR naudas sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2013. gada 2. aprīlī Versaļā [Versailles] (Francija) division de la prévention et de la répression de la délinquance routière [Ceļu satiksmes pārkāpumu novēršanas un sodīšanas nodaļas] inspektori veica uzņēmuma, kura juridiskā adrese ir Zengentālē [Sengenthal], Vācijā, autobusa pārbaudi uz ceļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pārbaudes laikā inspektori lūdza vadītāju uzrādīt savas aktivitātes konkrētajā dienā un iepriekšējās divdesmit astoņās dienās. Tad viņi konstatēja, ka no 5. līdz 9. martam, pēc tam no 14. līdz 16. martam, proti, deviņas dienas, transportlīdzeklis bija braucis bez vadītāja kartes ievietošanas tahogrāfā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šiem notikumiem tika uzsākta iepriekš minētā uzņēmuma vadītāja (pamatlietā apsūdzētās personas) kriminālvajāšana, pamatojoties uz Transporta kodeksa (Francija) L. 3315‑5. panta pirmo daļu, par to, ka viņš deviņas reizes iepriekš minētajās dienās ir pieļāvis pārkāpumu, neievietojot vadītāja karti transportlīdzekļa tahogrāfā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tribunal correctionnel de Versailles [Versaļas pirmās instances krimināllietu tiesa] (Francija) atzina šos faktus par pierādītiem un piesprieda pamatlietā apsūdzētajai personai samaksāt naudas sodu 10 125 EUR apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Cour d’appel de Versailles [Versaļas apelācijas tiesa] (Francija) apstiprināja šo nolēmumu attiecībā uz vainu un sodu. Šajā tiesā pamatlietā apsūdzētā persona izvirzīja iebildi par Francijas krimināltiesu teritoriālās jurisdikcijas neesamību. Tā apgalvoja, ka, pirmkārt, tai inkriminētie nodarījumi, lai arī tikuši konstatēti Francijā, bija izdarīti Vācijā, jo tur atradās transportlīdzeklis tajās dienās, par kurām tam tika pārmests, ka reģistrācijas kontrolierīcē nav bijusi ievietota vadītāja karte. Otrkārt, nedz Francijas likums – krimināllikuma teritorialitātes principa dēļ – nedz Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkts neļaujot Francijas iestādēm, kas konstatējušas pārkāpumus, vajāt personu, kura tos izdarījusi, jo šie pārkāpumi ir tikuši izdarīti citas Savienības dalībvalsts teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noraidītu šo argumentāciju, cour d’appel de Versailles 2018. gada 2. maija spriedumā norādīja, ka uz ceļu satiksmes pārbaudē konstatētajiem faktiem attiecas Transporta kodeksa L. 3315‑5. pants, kas tika pieņemts, lai piemērotu Regulu Nr. 3821/85. Šī cour d'appel piebilda, ka Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktā ir ietverta tieša atkāpe no kriminālvajāšanas teritorialitātes principa. Norādot, ka šī atkāpe tieši attiecas uz Regulu Nr. 561/2006, minētā cour d’appel no tā secināja, ka tā ietver arī Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumus, ciktāl Regulas Nr. 561/2006 19. panta 1. punkts attiecas arī uz Regulu Nr. 3821/85.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to cour d’appel de Versailles noraidīja iebildi par kompetences neesamību, ko izvirzīja pamatlietā apsūdzētā persona, un apstiprināja pirmajā instancē uzlikto naudas sodu 10 125 EUR apmērā par tiesiskā regulējuma par darba apstākļiem autotransporta jomā pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apsūdzētā persona par cour d’appel de Versailles spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību. Pēc būtības atkārtojot argumentāciju, ko tā bija izvirzījusi pirmajā instancē, pamatlietā apsūdzētā persona lūdza Cour de cassation [Kasācijas tiesu] (Francija) vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai Tiesa izskatītu šo jautājumu. Šī persona arī pārmeta cour d’appel de Versailles, ka tā nav atbildējusi uz apsūdzētās personas argumentiem, saskaņā ar kuriem tā nav varējusi izdarīt inkriminētos nodarījumus, jo regulējums par vadīšanas laikposmiem un atpūtas laikposmiem nav piemērojams pārvadājumiem, kas īsāki par 50 km. Apsūdzētā persona uzskata, ka šādos braucienos tahogrāfs var tikt noregulēts “out of scope” (ārpus piemērošanas jomas) pozīcijā un vadītājiem tajā nav jāievieto vadītāja karte.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Cour de cassation nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-3">
      “1) Vai [Regulas Nr. 561/2006] 19. panta 2. punkta normas, saskaņā ar kurām “dalībvalsts dod iespēju kompetentajām iestādēm piemērot sodus tiem uzņēmumiem un/vai transportlīdzekļu vadītājiem par šīs regulas pārkāpumiem, kas konstatēti tās teritorijā un par ko vēl nav piemēroti sodi, kā arī gadījumos, ja pārkāpums ir izdarīts citas dalībvalsts teritorijā vai trešā valstī”, ir piemērojamas vienīgi šīs regulas normu pārkāpumiem vai arī [Regulas Nr. 3821/85], kas aizstāta ar [Regulu Nr. 165/2014], normu pārkāpumiem?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-66" title="page-3">
      2) Vai Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vadītājam ir atļauts atkāpties no Regulas Nr. 3821/85, [kas aizstāta ar Regulu Nr. 165/2014], 15. panta 2. un 7. punkta normām, saskaņā ar kurām pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt reģistrācijas diagrammas un visus pierakstus par konkrēto dienu un iepriekšējām divdesmit astoņām dienām, ja viņi divdesmit astoņu dienu laikposmā izmantojuši transportlīdzekli pārvadājumos, no kuriem uz dažiem attiecas iepriekš minētā izņēmuma normas, bet citi nepieļauj nekādus izņēmumus no reģistrācijas kontrolierīces izmantošanas?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus iesniedza Francijas valdība un Eiropas Komisija. Šī valdība, kā arī Komisija arī rakstveidā atbildēja uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie secinājumi ir strukturēti šādi. Vispirms es atbildēšu uz otro iesniedzējtiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, jo, pirms tiek izskatīts jautājums par sankcijām, ir loģiskāk noteikt transportlīdzekļu vadītāju pienākumu, kuri izriet no Regulas Nr. 3821/85 15. panta, raksturu un apjomu, ja uz šiem transportlīdzekļiem principā attiecas Regula Nr. 561/2006, bet dažreiz tie tiek izmantoti maršrutam, kas ir īsāks par 50 km (A). Pēc tam es izskatīšu pirmo prejudiciālo jautājumu, kas īpaši attiecas uz iestādēm, kurām ir teritoriālā kompetence, lai sodītu par šo pienākumu pārkāpumiem (B).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais jautājums: kādi saskaņā ar Regulu Nr. 3821/85 bija transportlīdzekļu, kas tiek izmantoti jauktā veidā, vadītāju pienākumi?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 3821/85 15. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) paredzētie pienākumi ir pastāvīgi jāievēro ikvienam transportlīdzekļa vadītājam gadījumā, ja viens un tas pats transportlīdzeklis tiek izmantots “jauktā” veidā, proti, ja tas tiek izmantots gan maršrutiem, kas ir īsāki par 50 km, gan garākiem maršrutiem. It īpaši, kāda ir Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punktā paredzētās atkāpes iespējamā ietekme uz šo pienākumu apjomu saistībā ar šāda transportlīdzekļa izmantošanu maršrutam, kas ir īsāks par 50 km?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdība uzskata, ka transportlīdzekļa, kas aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci, vadītājam jebkurā laikā ir jāpamato sava braukšanas darbība, tostarp attiecībā uz to darbības daļu, uz kuru attiecas Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punktā paredzētais izņēmums, jo daļu no viņa darbības reglamentē šī regula.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka tad, ja transportlīdzeklis tiek izmantots jauktā veidā, šāda transportlīdzekļa vadītājam ir jāievieto vadītāja karte, ja viņš izmanto transportlīdzekli pārvadāšanai, kas ietilpst Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomā. Lai gan transportlīdzekļa vadītājam nav pienākuma ievietot savu vadītāja karti, kad tas vada “ārpus piemērošanas jomas”, ir būtiski, lai šis transportlīdzekļa vadīšanas laikposms tomēr tiktu reģistrēts kā “cits darbs” vadītāja kartē vai nu automātiski, ievietojot karti transportlīdzekļa vadīšanas laikā “ārpus piemērošanas jomas”, vai izmantojot manuālo funkciju, kāda ir tahogrāfam, atsākot darbību, kas ietilpst regulas piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es lielākoties piekrītu Komisijas veiktajai analīzei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, ja transportlīdzekli izmanto ne tikai pasažieru pārvadājumiem regulāros reisos, kuru maršruta garums nepārsniedz 50 km Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punkta izpratnē, bet arī izmanto jauktā veidā, šis transportlīdzeklis pilnībā ietilpst Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomā. Līdz ar to ikvienam šī transportlīdzekļa vadītājam ir jāizpilda pienākumi, kas tostarp izriet no Regulas Nr. 3821/85 15. panta, tostarp saistībā ar neregulāru transportlīdzekļa izmantošanu maršrutos, kas ir īsāki par 50 km.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jānorāda, ka, lai gan saskaņā ar Regulas Nr. 3821/85 15. pantu transportlīdzekļu vadītājiem ir jāreģistrē vadīšanas laiks, citi uzdevumi, pieejamība, vadīšanas pārtraukumi un ikdienas atpūtas laikposmi, lai iespējamās pārbaudes laikā varētu pārbaudīt, vai ikviens transportlīdzekļa vadītājs ievēro Regulas Nr. 561/2006 II nodaļā paredzētos noteikumus par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem, šo pienākumu apmērs nemainās atkarībā no vadītāja identitātes vai brauciena veida, bet gan no izmantotā transportlīdzekļa veida. Proti, Regulas Nr. 561/2006 piemērojamība – kas savukārt nosaka Regulas Nr. 3821/85 un no tās izrietošo pienākumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) piemērojamību – ir definēta pozitīvi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) un negatīvi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>) atkarībā no transportlīdzekļu īpašībām un/vai to īpašā izmantojuma. Līdz ar to no tā izriet, ka visiem tādu transportlīdzekļu vadītājiem, uz kuriem attiecas Regula Nr. 561/2006, bija pienākums reģistrēt dažādus ar transportlīdzekļa vadīšanu saistītus datus, kas izriet no Regulas Nr. 3821/85 15. panta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču vai uz transportlīdzekli, kas tiek izmantots jauktā veidā, pilnībā attiecas Regula Nr. 561/2006 vai arī tam var piemērot šīs regulas 3. panta a) punkta atkāpi, kurā ir paredzēts, ka minētā regula neattiecas uz pārvadājumiem ar “transportlīdzekļiem, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem, ja minētajā pakalpojumā ietvertā maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus”?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, šī atkāpe nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tajā ir iekļauta atsevišķu transportlīdzekļu neregulāra izmantošana maršrutiem, kuri ir īsāki par 50 km. Tā attiecas tikai uz tādu transportlīdzekļu izmantošanu, ko izmanto vienīgi pasažieru pārvadāšanai ar regulāriem pārvadājumiem, kuru maršruta garums nepārsniedz 50 km.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – no pastāvīgās judikatūras izriet, ka izņēmums nevar tikt interpretēts tā, ka izņēmuma iedarbība pārsniedz to, kas nepieciešams tādu interešu aizsardzībai, kuru nodrošināšanai tas ir paredzēts. Turklāt izņēmumu piemērošanas joma ir jānosaka, ņemot vērā attiecīga regulējuma mērķus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). No tā izriet, ka Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punktā paredzētais izņēmums ir jāinterpretē šauri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punkts attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, ko “izmanto regulāriem” pasažieru pārvadājumiem, kuru maršruta garums nepārsniedz 50 km. Šis formulējums liek domāt, ka šī atkāpe ir piemērojama tikai transportlīdzekļiem, kuri ir paredzēti tikai pasažieru pārvadājumiem maršrutos, kas ir īsāki par 50 km, nodrošinot “pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>). Konkrēti, runa var būt par transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti pilsētas transportam, skolas autobusiem, ar kuriem pārvadā skolēnus no mājām uz skolu vai no skolas uz mājām, vai arī autobusiem, ar kuriem pārvadā strādniekus no mājām uz darbu un no darba uz mājām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Tātad no Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punkta piemērošanas jomas ir izslēgti transportlīdzekļi, kas neregulāri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>) pēc pārvadātāja iniciatīvas tiek izmantoti pasažieru pārvadāšanai īsos maršrutos, jo ar šiem transportlīdzekļiem netiek nodrošināti “regulāri pārvadājumi”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirīga (pieņemot to plašāk) Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punkta interpretācija būtu pretrunā ne tikai minētās regulas mērķiem uzlabot darba apstākļus un ceļu satiksmes drošību, bet arī prasībai par transportlīdzekļu vadītāju un atbildīgo personu tiesisko drošību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, varētu iedomāties scenāriju, kurā viens un tas pats vadītājs transportlīdzekli būtu izmantojis garam braucienam, kas pārsniedz 50 km, un uzreiz pēc (vai pirms) tam – vienam (vai vairākiem) maršrutiem, kas ir īsāki par 50 km. Darba apstākļu uzlabošanas un ceļu satiksmes drošības mērķi noteikti prasa, lai šāds vienīgais vadītājs reģistrētu visus savus ar transportlīdzekli saistītos datus, lai kontroles darbinieki varētu pārbaudīt, vai šis vadītājs nav pārkāpis Regulas Nr. 561/2006 II nodaļas noteikumus neatkarīgi no brauciena veida, kāds veikts ar šo transportlīdzekli  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Proti, pat īslaicīga transportlīdzekļa vadīšana nozīmē, ka tajā laikposmā vadītājs veic reālu darbību, kuru var ietekmēt transportlīdzekļa vadīšanu un kuru veicot viņam nav iespējas brīvi izmantot savu laiku  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat pārbaudes gadījumā var rasties pretrunas – kas, šķiet, ir noticis pamatlietā – starp pēdējo 28 dienu datiem par transportlīdzekli un datiem par transportlīdzekļa vadītāju, it īpaši gadījumā, kad tika izmantota pozīcija out of scope. Ciktāl šādas pretrunas dažreiz varētu slēpt Regulas Nr. 561/2006 II nodaļā paredzēto dažādo laiku neievērošanu, aizbildinoties ar transportlīdzekļa jauktu izmantošanu, kas ļautu tahogrāfu novietot out of scope pozīcijā un nereģistrēt atbilstošos datus, vadītāja (un šajā gadījumā – uzņēmuma vadītāja) interesēs ir reģistrēt šos datus, lai varētu pamatot šīs pretrunas, iesniedzot dokumentus ar pierādījumiem par transportlīdzekļa izmantošanu. Piedāvātā Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punkta interpretācija tādējādi nostiprina transportlīdzekļa vadītāja un uzņēmuma vadītāja tiesisko drošību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka gadījumā, ja transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Regula Nr. 561/2006, tiek izmantots jauktā veidā, visiem transportlīdzekļa vadītājiem, kas vada šo transportlīdzekli, ir jāievēro Regulas Nr. 3821/85 15. pantā paredzētie pienākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais jautājums: kas var sodīt?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, kuras kompetentās iestādes ir tiesīgas izmeklēt Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumus: vai tās ir tikai tās dalībvalsts iestādes, kurā pārkāpums ir izdarīts, vai arī runa var būt arī par tās valsts iestādēm, kuras teritorijā pārkāpums nav izdarīts, bet ir tikai konstatēts?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, uz šo jautājumu nav jāatbild, jo, neskarot iesniedzējtiesas veicamo pārbaudi, attiecīgais noziedzīgais nodarījums, šķiet, ir vienlaikus izdarīts un konstatēts Francijas teritorijā, tādējādi ļaujot šīs valsts iestādēm sodīt noziedzīgā nodarījuma izdarītāju, ja valsts tiesībās ir paredzēts atbilstošs juridiskais pamats (1). Tomēr pilnības labad es uzskatu, ka dalībvalsts nevar, pamatojoties uz Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktu, sodīt par Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumu, ja nav saiknes starp izdarīto pārkāpumu un šo dalībvalsti (2).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par kādu nodarījumu un kurā teritorijā?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā apsūdzētajai personai ir ticis uzlikts naudas sods 10 125 EUR apmērā par to, ka tā deviņas reizes Vācijā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, neievietojot vadītāja karti transportlīdzekļa tahogrāfā, par ko ir paredzēts sods Transporta kodeksa L. 3315‑5. panta pirmajā daļā. Tomēr lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu arī tieši minēta Versaļa kā šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta. Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka pārkāpums, kas Francijas tiesību aktos noteikts ar Transporta kodeksa L. 3315‑5. pantu, atbilst Regulas Nr. 3821/85 15. panta 7. punktā paredzētajam pārkāpumam, kurš izpaužas nevis kā vadītāja kartes neievietošana tahogrāfā, bet gan kā nespēja sniegt informāciju par iepriekšējām divdesmit astoņām dienām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī disonanse rada zināmas šaubas par valsts iestāžu konstatētā pārkāpuma precīzo raksturu. Vai šī persona ir apsūdzēta par Francijas tiesībās paredzēto noziedzīgo nodarījumu saistībā ar vadītāja kartes neievietošanu tahogrāfā, kas tika konstatēts Francijā, bet ticis atkārtoti izdarīts Vācijā? Vai arī, nespējot sniegt Francijā prasīto informāciju par divdesmit astoņām dienām pirms kontroles veikšanas, persona ir apsūdzēta par Regulas Nr. 3821/85 15. panta 7. punkta pārkāpšanu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uz šiem jautājumiem ir jāatbild valsts tiesām. Tomēr šķiet, ka strīds pamatlietā formāli atbilst pirmajam scenārijam, taču faktiski tas patiesībā izriet no otrā scenārija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jānorāda, ka Savienības tiesībās nav noteikts, ka transportlīdzekļu vadītājiem, uz kuriem attiecas Regula Nr. 561/2006, vienmēr ir jābūt vadītāja kartei. Proti, visi transportlīdzekļi nav aprīkoti ar reģistrācijas kontrolierīci, kas darbojas ar vadītāja karti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>), un arī Regulas Nr. 3821/85 15. panta 7. punkta a) apakšpunkta ii) punktā bija skaidri precizēts, ka vadītājam ir pienākums uzrādīt vadītāja karti kontroles darbiniekam tikai (un loģiski), “ja viņš ir šādas kartes turētājs”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Savukārt, kā tika atgādināts iepriekš  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>), vadītājam ir pienākums reģistrēt (un kontroles gadījumā – sniegt) nozīmīgu informāciju, lai pārliecinātos par Regulas Nr. 561/2006 II nodaļā paredzēto noteikumu pareizu piemērošanu. Šajā ziņā Regulas Nr. 3821/85 15. panta 7. punktā ir paredzēti tādi vairāki apstiprinošu dokumentu veidi kā reģistrācijas diagrammas un vadītāju kartes, un – daudz vienkāršāk – “jebkāda manuāli savākta informācija un izdruka” par kārtējo dienu un iepriekšējām divdesmit astoņām dienām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka vadītāja kartes neievietošana tahogrāfā pati par sevi un izolēti nav Regulas Nr. 3821/85 pārkāpums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). No tā arī izriet, ka minētās regulas 15. panta 7. punktā paredzēto pienākumu pārkāpums izpaužas kā nespēja iesniegt apliecinošus dokumentus par transportlīdzekļa pienācīgu izmantošanu divdesmit astoņās dienās pirms pārbaudes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, kā to pamatoti norādījusi Komisija, šāds pārkāpums noteikti ir izdarīts tās dalībvalsts teritorijā, kura to ir konstatējusi. Ja šai dalībvalstij šajā ziņā ir atbilstošs juridiskais pamats, minētās valsts iestādēm saskaņā ar krimināllikuma teritorialitātes principu ir tiesības piemērot sankcijas tā izdarītājam, tostarp tad, ja viņš nav dalībvalsts iedzīvotājs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta piemērošanas jomu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan, manuprāt, formāli nav jāatbild uz iesniedzējtiesas pirmo jautājumu, jo tas nav nepieciešams strīda atrisināšanai, tomēr es uz to īsi atbildēšu, ņemot vērā atbilstības prezumpciju saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem un ģenerāladvokātiem uzticēto uzdevumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta pirmo daļu “dalībvalsts dod iespēju kompetentajām iestādēm piemērot sodus tiem uzņēmumiem un/vai transportlīdzekļu vadītājiem par šīs regulas pārkāpumiem, kas konstatēti tās teritorijā un par ko vēl nav piemēroti sodi, kā arī gadījumos, ja pārkāpums ir izdarīts citas dalībvalsts teritorijā vai trešā valstī”. Tātad 19. panta 2. punkta formulējums skaidri norāda uz šīs regulas pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta formulējumam Francijas valdība un Komisija galvenokārt pamatojas uz kontekstuālo un teleoloģisko interpretāciju, lai secinātu, ka ar Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktu dalībvalstīm ir atļauts sodīt gan par šīs regulas pārkāpumiem, gan par Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumiem, ja šie pārkāpumi ir vienkārši konstatēti to teritorijā, kaut arī tie ir izdarīti citā dalībvalstī vai trešā valstī. Šīs ieinteresētās puses uzskata, ka abas minētās regulas veido nedalāmu veselumu. Regulas Nr. 561/2006 efektivitāte esot balstīta uz Regulas Nr. 3821/85 piemērošanu, jo tās īstenošanai ir jāizmanto reģistrācijas kontrolierīce. Turklāt, ņemot vērā abās šajās regulās izvirzīto mērķu identiskumu, būtu ne tikai loģiski, bet arī nepieciešams, ņemot vērā autopārvadājumu pārrobežu raksturu, ļaut dalībvalsts iestādēm sodīt par abu minēto regulu pārkāpumiem, kas konstatēti šīs valsts teritorijā, lai neizraisītu ne tikai pārkāpumu, bet arī negadījumu pieaugumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, ņemot vērā izstrādes vēsturi, it īpaši uzsver, ka Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktā tiešas norādes trūkums uz Regulu Nr. 3821/85 nav radies ar nolūku. Lai gan Komisijas sākotnējā regulas priekšlikumā nebija nevienas “ekstrateritoriālās klauzulas”, tas tā ir tādēļ, ka patiesībā šāda klauzula nav vajadzīga, jo nepastāv nekāda eksteritorialitāte. 19. pants attiecoties nevis uz valsts sankciju sistēmas izveidi, bet gan uz Savienības sankciju sistēmas izveidi, kas ir piemērojama visā Savienības teritorijā. Šajā ziņā dalībvalstis, ja tas bija saskaņā ar to valsts sistēmām, jau varēja paredzēt sankcijas par pārkāpumiem, ko vienkārši konstatējušas to kompetentās iestādes minētajā teritorijā. Likumdošanas darbu laikā ieviešot jaunu 2. punktu, kura nebija Komisijas priekšlikumā, sākotnējais mērķis bija pārveidot šo iespēju par pienākumu. Pēc tam regulas, kas vēlāk kļuva par Regulu Nr. 561/2006, 19. panta 2. punkta formulējums attīstījās, neiekļaujot pienākumu šajā tekstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādai pieejai es nevaru piekrist. Manuprāt, Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka tā piemērošanas jomā, pamatojoties tikai uz šīs regulas un Regulas Nr. 3821/85 savstarpējo papildināmību, tiktu iekļauti pēdējās minētās regulas pārkāpumi, lai gan tā šajā tiesību normā nav tieši minēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, lai gan Regulas Nr. 561/2006 19. panta 1. un 4. punktam ir transversāla dimensija, jo tajos ir atsauce gan uz Regulu Nr. 561/2006, gan Regulu Nr. 3821/85, šie punkti ir lielā mērā vispārīgi un tajos būtībā ir vienīgi noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka sankciju sistēma vienas vai otras no minētajām regulām pārkāpuma gadījumā. To priekšmets tātad atšķiras no minētā 19. panta 2. punkta ļoti specifiskā mērķa – atļaut ekstrateritoriālās sankcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, lai gan Regulas Nr. 3821/85 un Regulas Nr. 561/2006 papildināmība nav noliedzama  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>), Direktīvas 2006/22 III pielikumā ir skaidri nošķirta Regulas Nr. 561/2006 pārkāpumu grupa (noteikumu attiecībā uz apkalpi, vadīšanas laikposmiem, atpūtas laikposmiem un maksājumu veidiem neievērošana) un Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumu grupa (noteikumu attiecībā uz reģistrācijas kontrolierīces uzstādīšanu, reģistrācijas kontrolierīces, vadītāja kartes un reģistrācijas diagrammas izmantošanu, datu ievadīšanu vai dokumentu uzrādīšanu neievērošana). Tātad Savienības likumdevējs nodala gan abas pārkāpumu grupas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>), tādēļ nav iespējams droši apgalvot, ka Regulas Nr. 3821/85 noteikumu pārkāpumu tieša neiekļaušana Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktā ir vienkārši netīšas bezdarbības rezultāts. Līdz ar to – diametrāli pretēji Komisijas argumentācijai – varētu apgalvot, ka tas vien, ka Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktā nav nevienas atsauces uz Regulu Nr. 3821/85, gluži pretēji, uzsver, ka šādu noklusējumu Savienības likumdevējs bija iecerējis ar nolūku  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, kad Savienības likumdevējs dalībvalstīm piešķir pilnvaras sodīt par citās dalībvalstīs izdarītiem pārkāpumiem, šķiet, tas to dara skaidri un ierobežoti, kā par to liecina citi tiesību akti. Tādējādi, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>), 11. pantā, kas pieņemts, pamatojoties uz LESD 83. panta 2. punktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>), dalībvalsts kompetences paplašināšana piemērot sodus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, ir pakļauta gan nepieciešamībai par to informēt Komisiju, gan arī prasībai par saikni starp minēto noziedzīgo nodarījumu un minēto dalībvalsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>). No šīs ilustrācijas izriet, ka tad, ja Savienības likumdevējs vēlas ļaut dalībvalstij sodīt par noziedzīgu nodarījumu, kas nav izdarīts tās teritorijā, tas to dara tieši, precīzi un tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kuriem turklāt ir saikne ar šo valsti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot un saistībā ar iepriekšminēto – saskaņā ar pastāvīgo judikatūru noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma princips nozīmē, ka likumā ir skaidri jādefinē pārkāpumi un par tiem paredzētie sodi. Šis nosacījums ir izpildīts tad, ja attiecīgā persona, no atbilstošās normas formulējuma un – vajadzības gadījumā – izmantojot tiesu sniegto normas interpretāciju, var uzzināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tai iestājas kriminālatbildība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galu galā svarīga ir (Eiropas) likuma pieņemtā redakcija. Un otrādi – nodomiem un idejām, kas tiek izteiktas likumdošanas procesā, bet nav izteiktas tekstā, un, vēl jo vairāk, likumdevēja bezdarbībai, nav nozīmes. Ja likumdevējs nav spējis viennozīmīgi pateikt, ko tas vēlas, ir problemātiski likt tam to darīt a posteriori, izmantojot interpretāciju, lai gan iesaistītas personas būtu pamatoti varējušas domāt citādi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>). Šāda pieeja kļūst vēl problemātiskāka, ja tās rezultātā tik tiešām tiek sankcionētas darbības, pamatojoties uz analoģiju vai saistību, bez tieša juridiskā pamata. Krimināltiesību jomā noziedzīgi nodarījumi ir jādefinē ex ante precīzi un skaidri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to un pretēji Francijas valdības apgalvojumam, ņemot vērā Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta formulējumu, pilnīgi noteikti nevar uzskatīt, ka kriminālvajāšana, pamatojoties uz šo tiesību normu, par Regulas Nr. 3821/85 noteikumu pārkāpumiem, kas konstatēti, bet nav izdarīti dalībvalsts teritorijā, attiecīgajai personai, kurai no tā rodas sekas, ir saprātīgi paredzama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka šobrīd Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkts dalībvalsts iestādēm nedod tiesības uzlikt sodu transportlīdzekļa, uz kuru attiecas šī regula, uzņēmuma vadītājam un/vai transportlīdzekļa vadītājam par Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumu, kas nav izdarīts tās teritorijā un kam nav nekādas citas saiknes ar šo dalībvalsti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apkopojot secinājumus, jāatzīst, ka šāds risinājums nav pilnībā apmierinošs. Ņemot vērā starp abām regulām pastāvošo ciešo papildināmību, varētu būt lietderīgi Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumus iekļaut Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punktā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>). Taču, kā jau tika uzsvērts, lietderība nenozīmē likumību, it īpaši krimināltiesībās. Ja pašreizējs Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta formulējums tiktu uzskatīts par nepilnīgu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>), tas būtu jāgroza Savienības likumdevējam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ierosinu Tiesai uz Cour de cassation (Francija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, 3. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams vienīgi tiem transportlīdzekļiem, ko izmanto tikai regulāriem pasažieru pārvadājumiem, kuru maršruta garums nepārsniedz 50 km. Transportlīdzekļu jauktas izmantošanas gadījumā tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, jebkuram transportlīdzekļa vadītājam bija uzlikti pienākumi, kas izriet no Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, 15. panta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkts tā pašreizējā situācijā dalībvalsts iestādēm nedod tiesības uzlikt sodu transportlīdzekļa, uz kuru attiecas šī regula, uzņēmuma vadītājam un/vai transportlīdzekļa vadītājam par Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumu, kas nav izdarīts tās teritorijā un kam nav nekādas citas saiknes ar šo dalībvalsti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV 2006, L 102, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Padomes Regula (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV 1985, L 370, 8. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV 2006, L 102, 35. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Tagad aizstāts ar Regulas Nr. 165/2014 34.–36. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) No Regulas Nr. 3821/85 3. panta izriet, ka tās piemērošanas joma ir identiska Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Regulas Nr. 561/2006 2. panta 1. punktā ir precizēts, ka minētā regula attiecas uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus izmanto kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 3,5 tonnas, un pasažieru pārvadāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kuru konstrukcijas īpašības un aprīkojums ir piemērots vairāk nekā deviņu personu pārvadāšanai un kuri ir paredzēti šādam mērķim.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Regulas Nr. 561/2006 3. pantā ir norādītas vairākas atkāpes, kas noteiktas atkarībā no transportlīdzekļu veidiem. Starp transportlīdzekļiem, kuriem Regula Nr. 561/2006 nav piemērojama, papildus pamatlietā minētajai atkāpei 3. pants attiecas, piemēram, uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 40 km stundā, bruņoto spēku vai civilās aizsardzības transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, ko izmanto medicīnas vajadzībām vai arī “komerciāliem transportlīdzekļiem, kam ir vēsturisks statuss [..] un kas tiek izmantoti nekomerciāliem pasažieru vai kravu pārvadājumiem”. Skat. arī Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2013. gada 3. oktobris, Lundberg (C‑317/12, EU:C:2013:631, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Kā izriet no “regulāru pārvadājumu” definīcijas Regulas Nr. 561/2006 4. panta n) punktā, kurā ir atsauce uz 2. panta 1. punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 684/92 (1992. gada 16. marts) par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (OV 1992, L 74, 1. lpp.), kas šobrīd atcelta.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2017. gada 2. marts, Casa Noastră (C‑245/15, EU:C:2017:156), kurā Tiesa nosprieda, ka darbinieku pārvadājumi no dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ, ko organizē viņu darba devējs un kuru maršruta garums nepārsniedz 50 km, ietilpst Regulas Nr. 561/2006 3. panta a) punktā paredzētās atkāpes piemērošanas jomā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. neregulāro reisu definīciju Regulas Nr. 684/92 2. panta 3. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Šajā sakarā skat. spriedumu, 1998. gada 30. aprīlis, Clarke &amp; Sons un Ferne (C‑47/97, EU:C:1998:185), kurā Tiesa nosprieda, ka pasažieru pārvadājums, kas veikts vairākkārt vienas ceļojumu organizatora rezervācijas ietvaros maršrutā no lidostas uz viesnīcu, nepieciešamības gadījumā apstājoties pie tūristu apskates objekta, iepriekš nenosakot precīzo maršrutu, nav regulārs reiss pirms Regulas Nr. 561/2006 spēkā esošajā regulā paredzētās atkāpes izpratnē.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Šajā ziņā pēc analoģijas skat. arī Regulas Nr. 561/2006 6. panta 5. punktu, kurā ir noteikts, ka visiem transportlīdzekļa vadītājiem kā “cits darbs” ir jāatzīmē jebkurš laikposms, kas pavadīts, veicot komercpārvadājumu ar transportlīdzekli, uz kuru neattiecas šī regula. Skat. arī spriedumu, 2001. gada 18. janvāris, Skills Motor Coaches u.c. (C‑297/99, EU:C:2001:37), ar kuru Tiesa ir noteikusi pienākumu Regulas Nr. 561/2006 piemērošanas jomā ietilpstoša A transportlīdzekļa vadītājam reģistrēt visu savu vadītāja darbību, tostarp, ja tā tiek veikta darba ietvaros B transportlīdzeklī, uz kuru minētā regula neattiecas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Tāpat pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 18. janvāris, Skills Motor Coaches u.c. (C‑297/99, EU:C:2001:37, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Vadītāja karte nav minēta Regulas Nr. 3821/85 I pielikumā par analogiem tahogrāfiem. Šādā gadījumā to transportlīdzekļu vadītājiem, kas aprīkoti ar reģistrācijas kontrolierīci atbilstoši šim pielikumam, darba devējs izsniedz tikai reģistrācijas diagrammas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Skat. arī Regulas Nr. 3821/85 14. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru pat transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar reģistrācijas kontrolierīci atbilstoši I B pielikumam (digitālais tahogrāfs), dalībvalsts var pieprasīt, lai vadītājs, uz kuru attiecas Regulas Nr. 561/2006 noteikumi, būtu vadītāja kartes turētājs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Šo secinājumu 28. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Kā apstiprināts Direktīvas 2006/22 III pielikumā, kurā šāda apsūdzība nav paredzēta.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) I 3 pārkāpums, kura inkriminēšana ir ieteikta Direktīvas 2006/22 III pielikumā (skat. šo secinājumu 10. punktu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Šajā sakarā skat. Regulas Nr. 3821/85 19. panta 3. punkta pirmo ievilkumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Regula Nr. 3821/85 tieši iekļaujas Regulas Nr. 561/2006 turpinājumā. Lai gan tās tiešais mērķis ir noteikt, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir jāreģistrē noteikta ar transportlīdzekļa vadīšanu saistīta informācija, tās galīgais mērķis ir ļaut inspektoriem pārliecināties ar vairāku veidu pierādījumiem, ka ir ievēroti Regulas Nr. 561/2006 II nodaļas noteikumi. Skat., piemēram, spriedumu, 2018. gada 26. septembris, Baumgartner (C‑513/17, EU:C:2018:772, 28. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Ir jāpiekrīt, ka praksē šī atšķirība ne vienmēr ir tik skaidra, jo noteiktas darbības vienlaikus var būt gan Regulas Nr. 3821/85 pārkāpums, gan Regulas Nr. 561/2006 pārkāpums (skat., piemēram, spriedumus, 2016. gada 9. jūnijs, Eurospeed (C‑287/14, EU:C:2016:420), un 2018. gada 26. septembris, Baumgartner (C‑513/17, EU:C:2018:772)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Turklāt jānorāda, ka Savienības likumdevējs nav grozījis Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta formulējumu tās pēdējā redakcijā, kura datēta ar 2020. gada 20. augustu, pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs) (OV 2020, L 249, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) OV 2017, L 198, 29. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Saskaņā ar kuru “ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā [..]”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Saskaņā ar Direktīvas 2017/1371 11. panta 3. punktu, ja dalībvalsts pieņem lēmumu noteikt plašāku jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, tā informē Komisiju jebkurā no šādām situācijām: a) noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir pastāvīgais iedzīvotājs tās teritorijā, b) noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, vai c) noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir viens no tās ierēdņiem, kas veic savus dienesta pienākumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Attiecībā uz citu līdzīgu piemēru skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (OV 2014, L 173, 179. lpp.) 10. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumus, 2008. gada 3. jūnijs, Intertanko u.c. (C‑308/06, EU:C:2008:312, 71. punkts); 2015. gada 22. oktobris, AC‑Treuhand/Komisija (C‑194/14 P, EU:C:2015:717, 40. punkts), un 2017. gada 20. decembris, Vaditrans (C‑102/16, EU:C:2017:1012, 51. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Skat. manus secinājumus lietā Presidenza del Consiglio dei Ministri (C‑129/19, EU:C:2020:375, 119.–123. punkts). Skat. arī manus secinājumus lietā Entoma (C‑526/19, EU:C:2020:552).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Tiesa 2018. gada 26. septembra spriedumā Baumgartner (C‑513/17, EU:C:2018:772, 30. punkts) nosprieda, ka, “ņemot vērā ar autotransportu saistīto aktivitāšu pārrobežu raksturu, Regulas Nr. 561/2006 19. panta 2. punkta pirmās daļas interpretācija, saskaņā ar kuru dalībvalstis dod iespēju to kompetentajām iestādēm piemērot sodus par šīs regulas pārkāpumiem, kas konstatēti tās teritorijā, pat ja pārkāpums ir izdarīts citas dalībvalsts teritorijā vai trešā valstī, vēl jo vairāk atbilst mērķiem, kam šī regula kalpo”. Šo apgalvojumu var mutatis mutandis piemērot Regulas Nr. 3821/85 pārkāpumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Manuprāt, tas tā ne obligāti ir, ņemot vērā šo secinājumu 39.–44. punktā izklāstītos iemeslus.</p>
</body>
</html>
