EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.10.2024
COM(2024) 482 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,
ar ko groza 2022. gada 4. oktobra Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 12275/22 INIT; ST 12275/22 ADD 1) par Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
PIELIKUMS
1. IEDAĻA. REFORMAS UN INVESTĪCIJAS SASKAŅĀ AR ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNU
1.Reformu un investīciju apraksts
A.SASTĀVDAĻA: P— ZAĻĀS PĀRKĀRTOŠANĀS VEICINĀŠANA
Šā Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt un paātrināt zaļo pārkārtošanos Nīderlandē un risināt problēmas, ko rada pārmērīgs slāpekļa nosēdumu līmenis Nīderlandes Natura 2000 teritorijās un ap tām. Komponentu veido piecas reformas un sešas investīcijas, kas paredzētas zaļās pārkārtošanās veicināšanai, no kurām divas investīcijas risina slāpekļa problēmas.
Zaļās pārkārtošanās mērķus atbalsta fiskālo zaļināšanas reformu kopums, kura mērķis ir padarīt ilgtspējīgus enerģijas avotus finansiāli pievilcīgākus fosilajam kurināmajam un stimulēt iedzīvotājus un uzņēmumus ierobežot savu enerģijas patēriņu. Piemēram, visaptverošās Enerģētikas likuma reformas mērķis ir atjaunināt, modernizēt un integrēt gāzes un elektroenerģijas energosistēmu tiesisko regulējumu, lai atbalstītu elektrotīkla pāreju uz mazoglekļa energosistēmu. Šīs reformas papildina investīciju programmas atjaunīgo energoresursu (t. i., atkrastes vēja enerģijas) un nesēju (t. i., zaļā ūdeņraža) ieviešanai, kā arī investīcijas ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu, piemēram, bezemisiju iekšzemes kuģošanas kuģu un gaisa kuģu, ko darbina ar ūdeņraža dzinēju sistēmām, izstrādē.
Slāpekļa problēmas tiek risinātas ar visaptverošu dabas atjaunošanas shēmu, kurā galvenā uzmanība pievērsta slāpekļa nosēdumu samazināšanai jutīgās dzīvotnēs Natura 2000 teritorijās. Slāpekļa problēmas tiek risinātas arī ar subsīdiju shēmu cūkkopības saimniecību, kas atrodas netālu no Natura 2000 teritorijām, pārtraukšanai.
Komponents palīdz sasniegt Nīderlandes enerģētikas un klimata mērķus, tostarp nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP). Komponents arī atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu, lai ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrētu uz atjaunīgo enerģiju, energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijām (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), koncentrētu investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3)) un samazinātu vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, jo īpaši veicinot papildu investīcijas tīkla infrastruktūrā un vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras, uzlabojot energoefektivitāti, jo īpaši ēkās, un paātrinot investīcijas ilgtspējīgā transportā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā (2022. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
1.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma C1.1 R1: Enerģijas nodokļu reforma
Šīs reformas mērķis ir stimulēt uzņēmumus un mājsaimniecības ierobežot enerģijas patēriņu un pāriet uz klimatam draudzīgākiem enerģijas avotiem. Reforma ietver gan tarifu izmaiņas, kas sadārdzina dabasgāzes izmantošanu, gan elektroenerģijas izmantošanu, kā arī strukturālus enerģijas nodokļu pielāgojumus, kuru mērķis ir mazināt stimulus enerģijas patēriņam.
Reforma attiecībā uz tarifu pielāgojumiem ietver šādu izmaiņu ieviešanu:
a)palielina pirmo joslas tarifu (“eerste schijf”) par gāzes izmantošanu un samazina pirmās joslas tarifu elektroenerģijas izmantošanai;
b)tiek samazināti otrās un trešās joslas tarifi (“tweede en derde schijf”) elektroenerģijas izmantošanai;
c)enerģijas tarifu struktūru padara mazāk degresīvu, palielinot likmes gan augstākajās gāzes, gan elektroenerģijas patēriņa grupās; un
d)enerģijas nodokļa samazinājuma vienreizējā ikgadējā summa elektroenerģijas patērētājiem ir noteikta vismaz EUR 493.27 apmērā par vienu elektroenerģijas pieslēgumu.
Reforma attiecībā uz strukturāliem pielāgojumiem enerģijas nodokļu jomā:
a)atcelt atbrīvojuma un atmaksāšanas sistēmu (dabasgāzei un elektroenerģijai) metalurģijas un mineraloģiskos procesos;
b)ierobežot atbrīvojumu dabasgāzes patēriņam elektroenerģijas ražošanā, attiecinot to tikai uz dabasgāzi, ko izmanto tīklam piegādātās elektroenerģijas ražošanai; un
c)atcelt samazināto likmi siltumnīcu dārzkopībai.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam. Reforma C1.1 R2: CO2 nodevas ieviešana un pastiprināšana rūpniecībā
Šīs reformas mērķis ir samazināt CO2 emisijas rūpniecībā, piemērojot CO2 nodevu rūpniecībai. Šī nodeva darbojas kā zemākā cena, nosakot minimālo cenu tonnai emitētā CO2: ja cena Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) nokrītas zem šīs minimālās cenas, starpību starp ETS cenu un minimālo cenu iekasē kā nodokli.
Reforma, kas saistīta ar CO2 nodevu rūpniecībai, ietver šādus elementus:
a)ieviest CO2 nodevu rūpniecībai; un
b)stingrāka nodeva ar mērķi vēl vairāk samazināt CO2 emisijas rūpniecībā. Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma C1.1 R3: Gaisa transporta nodokļa (ATT) palielināšana
Šīs reformas mērķis ir labāk atspoguļot pasažieru gaisa transporta sociālās izmaksas un atturēt no īsiem lidojumiem. Reforma palielina gaisa transporta nodokli, kā rezultātā nekavējoties palielinās aviobiļešu cena pasažieriem, kas izlido no lidostas Nīderlandē.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma C1.1 R4: Automobiļu nodokļu reforma
Šīs reformas mērķis ir samazināt ar fosilo kurināmo darbināmu automobiļu nobraukto kilometru skaitu. Reforma ietver šādus elementus:
a)pakāpeniska atteikšanās no nodokļa par mehānisko transportlīdzekļu un motociklu iegādi (Belasting van Personenauto’s en Motorrijwielen, BPM) attiecībā uz uzņēmēju ar fosilo kurināmo darbināmiem furgoniem, kā definēts PVN likuma (Wet op de omzetbelasting 1968) 7. pantā; un
b)esošā īpašuma nodokļa bāzes grozīšanu no transportlīdzekļa svara uz nobraukto kilometru skaitu.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Reforma C1.1 R5: Enerģētikas likums
Šīs reformas mērķis ir atjaunināt, modernizēt un integrēt gāzes un elektroenerģijas energosistēmu tiesisko regulējumu. Jo īpaši reforma ietver Enerģētikas likuma stāšanos spēkā, spēkā esošā Gāzes likuma un spēkā esošā Elektroenerģijas likuma integrēšanu vienotā tiesiskajā regulējumā un ietver šādas iezīmes:
a)uzlabot gāzes un elektroenerģijas datu vākšanas, uzglabāšanas un apmaiņas sistēmu;
b)pārskatīt juridisko pamatu provinču vai centrālās valdības intervencei enerģētikas infrastruktūras projektos, lai optimizētu atļauju piešķiršanu un valsts nozīmes projektu — Energieprojecten van Nationale Belang (izmantojot valsts koordinācijas shēmu — Rijkscoördinatieregeling, RKR) īstenošanu.
c)atjaunināt pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru tiesisko regulējumu;
d)regulēt elektroenerģijas lietotāju iespējas kļūt par aktīviem dalībniekiem enerģijas tirgū, ļaujot i) slēgt līgumus ar vairākiem operatoriem par vienu pieslēgumu, ii) pārdot pašražotu elektroenerģiju, izmantojot agregēšanu vai bez tās, un iii) pārvērst galalietotāju elastību faktiskajā pieprasījumā naudā, izmantojot agregēšanu; un
e)uzlabot galapatērētāju aizsardzību.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam. Investīcija C1.1 I1: Atkrastes vēja enerģija
Šīs investīcijas mērķis ir palielināt vēja enerģijas ražošanas jaudu Ziemeļjūrā. Tā vietā, lai segtu pašu atkrastes vējparku būvniecības izmaksas, investīcijas mērķis ir samazināt negatīvo ārējo ietekmi, kas saistīta ar papildu atkrastes vējparku jaudas izvēršanu.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)kuģošanas drošības uzlabošana pie atkrastes vējparkiem, i) iepērkot piecus jaunus elektrouzlādes punktus jūrā elektrokuģiem un piecus jaunus uzlādes punktus piestātnē elektrokuģiem (tostarp hibrīdkuģiem) un ii) iepērkot trīs ārkārtas reaģēšanas velkoņus;
b)Ziemeļjūras ekosistēmas stiprināšana un aizsardzība, ko var negatīvi ietekmēt atkrastes vējparku izvēršana, izmantojot i) dabas uzlabošanas darbības putnu un jūras zīdītāju sugu aizsardzībai, ii) dabas atjaunošanas izmēģinājuma darbības Natura 2000 teritorijās un ārpus tām, iii) pētniecības projektus par iespējamām darbībām, lai stiprinātu Ziemeļjūras ekosistēmu un sugu saglabāšanu, iv) Nīderlandes valdības atkrastes vēja ekoloģiskās vides programmu (WOZEP) un v) Ziemeļjūras ekoloģiskā monitoringa digitalizāciju, tostarp ekoloģisko sensoru uzstādīšanu; un
c)atkrastes elektroenerģijas pieslēguma pienācīga integrācija sauszemes izkraušanas vietās, tostarp:
četri platībatkarīgie investīciju plāni, lai ierobežotu vēja enerģijas izkraušanas vietu vietējo negatīvo ietekmi uz attiecīgajām teritorijām, un ii) ekoloģiskā impulsa pakete Vatu jūras teritorijai un kompensācija par lauksaimniecības zemes sasāļošanos.
Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši uzaicinājumā(-os) uz konkursu un līgumā(-os), kas parakstīts(-i) par trim jaunajiem ārkārtas reaģēšanas velkoņiem, ietver šādus saistošus atbilstības kritērijus, kurus pārbauda īstenošanas iestāde:
a)Tiek sniegts apliecinājums, ka kuģi, kas saņem atbalstu no ANM, izmanto tikai zaļo metanolu, kas atbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvai (ES) 2018/2001 (RED II) un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem.
b)Zaļā metanola ražošanā izmantotajam zaļajam ūdeņradim jāatbilst prasībai par aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu 73,4 % apmērā ūdeņradim (rezultāts ir 3 t CO2 ekv./tH2).
c)Zaļais metanols sasniedz vismaz 70 % emisiju aiztaupījumu saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (ES) 2018/2001 (RED II) un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem.
d)Vismaz 90 % no kuģu enerģijas patēriņa to darbmūžā ir elektriski, un atlikušais enerģijas patēriņš vai nu i) ir no zaļa metanola (atbilst iepriekš c) punktā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz zaļo metanolu), ko ražo, izmantojot zaļo ūdeņradi, kurš iegūts ūdens un atjaunīgās enerģijas elektrolīzē (atbilstoši nosacījumiem attiecībā uz zaļo ūdeņradi, kas izklāstīti b) apakšpunktā), un CO2 no: 1) tieša uztveršana no gaisa, 2) rūpniecisko darbību CO2 atlikums, 3) nereciklējami atkritumi (oglekļi reciklēti), izņemot sadedzināšanas procesos radušos, un/vai 4) nopļautas zāles (vai citu bioloģiski noārdāmu atkritumu) fermentācija, ja nomizota zāle nav pietiekami pieejama; visu veidu “citi bioloģiski noārdāmi atkritumi”, ko izmanto zaļā metanola ražošanā, atbilst AED II IX pielikuma A daļā iekļauto izejvielu kategoriju atlikumiem un/vai atkritumiem un ir no tiem atvasināti; vai ii) balstās uz nozarē labāko pieejamo tehnoloģiju. Izvēle starp i) un ii) punktu ir atkarīga no tā, vai nozarē tiek panākta pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C1.1 I2: Ūdeņraža zaļā enerģija
Šīs investīcijas mērķis ir paātrināt un paplašināt zaļā ūdeņraža ekosistēmas attīstību
Nīderlande.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)vismaz divu inovatīvu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju demonstrējumu iekārtu būvniecība, lai pierādītu plaša mēroga elektrolīzes un zaļā ūdeņraža ieviešanas iespējamību;
b)vismaz trīs pētniecības projekti, kas vērsti uz zaļā ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu, transportēšanu vai izmantošanu; un
c)cilvēkkapitāla programmas izstrāde ar darbībām, kuru mērķis ir palielināt prasmju piedāvājumu zaļā ūdeņraža jomā, izveidojot vismaz piecas reģionālās mācību kopienas, kursu materiālus un
pasākumi vai centri, kas veicina apmaiņu starp uzņēmumiem un izglītības vai pētniecības iestādēm.
Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši ar darbībām saskaņā ar šo investīciju atbalsta tikai ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu, transportēšanu un izmantošanu, pamatojoties uz elektrolīzi, kurā izmanto atjaunīgos energoresursus saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED II), vai tīkla elektroenerģiju (kas prasa pamatojumu, kā panākt lielāku atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu valsts līmenī), vai ūdeņraža darbības, kas atbilst prasībai par aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu 73,4 % apmērā ūdeņradim (kā rezultātā aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2) un 70 % apmērā attiecībā uz sintētiskajām degvielām, kuru pamatā ir ūdeņradis. fosilā kurināmā komparators 94 g CO2e/MJ pēc analoģijas ar pieeju, kas izklāstīta Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) darbības un aktīvus, ar kuriem sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, izslēdz1.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Investīcija C1.1 I3. Iekšējo ūdensceļu enerģētikas pārkārtošana, projekts “Nulles emisijas pakalpojumi (ZES)”
Šīs investīcijas mērķis ir izvērst pilnībā elektrisku bezemisiju iekšzemes ūdensceļu transportu. Investīcija nodrošina līdzekļus modulāro enerģijas konteineru (MEC) pabeigšanai ar kopējo jaudu 150 kWh, 14 iekraušanas vietām kuģiem un pilnībā elektriskiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kuru kopējā tilpība ir 6161 TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta vienības). MEC ir savstarpēji aizvietojamas enerģijas tvertnes, kas uzlādējamas ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju un piemērotas uzstādīšanai jaunos un esošos iekšzemes ūdensceļu kuģos. Kapteiņi var apmainīt MEC jebkurā no 14 iekraušanas vietām. Šīs lādēšanas vietas aprīko ar “atvērtas piekļuves” tīklu, ko var izmantot, lai stabilizētu elektrotīklu vai nodrošinātu vietēju un pagaidu pieprasījumu pēc elektroenerģijas.
Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Konkrēti, iekšzemes ūdensceļu kuģi ir bezemisiju kuģi, un MEC iekasē no atjaunīgās elektroenerģijas saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (ES) 2018/2001 (RED II).
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Investīcija C1.1 I4. Aviācija pārejas posmā
Šīs investīcijas mērķis ir padarīt Nīderlandes aviācijas nozari ilgtspējīgu, lai līdz 2050. gadam panāktu Nīderlandes aviācijas pilnīgu klimatneitralitāti, likvidējot sastrēgumposmus, kas saistīti ar tehnoloģiju izvēršanu ūdeņraža izmantošanai par enerģijas nesēju gaisa kuģos.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
1 Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
a)ūdeņraža sadedzināšanas turboventāna “H2-turbofan Ombouw” galīgo detalizēto projektu, kas paredzēts vienam no Fokker 100 motoriem ar sadegšanas kamerām, kas piemērotas šķidrā ūdeņraža izmantošanai;
b)degvielas elementa elektriskās “ūdeņraža gaisa kuģa spēka piedziņas un uzglabāšanas sistēmas” galīgo detalizēto projektu, kas nodrošina ūdeņraža degvielas elementa elektriskās piedziņas sistēmu izmantošanai CS-23 sertificējamiem gaisa kuģiem; un
c)ilgtspējīgas aviācijas ideju laboratorijas (“Flying Vision”) izveide, kurā būtu pārstāvēti Nīderlandes aviācijas pētniecības institūti, aviosabiedrības un lidostas, kā arī starptautisko gaisa kuģu oriģinālā aprīkojuma ražotāji.
Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši darbības saskaņā ar šo investīciju attiecas tikai uz projektēšanas posmu, un tās neatbalsta ūdeņraža sadedzināšanas turboventāna “H2-turbofan Ombouw” un degvielas elementa elektriskās “ūdeņraža gaisa kuģu spēka piedziņas un uzglabāšanas sistēmas” faktisko testēšanu un izmantošanu demonstrācijas gaisa kuģos.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Investīcija C1.2 I1: Dabas programma
Šis ieguldījums ir daļa no Nīderlandes strukturālās pieejas slāpekļam, un tā mērķis ir samazināt slāpekļa emisiju negatīvo ietekmi Nīderlandē, kas ir īpaši skārušas sugas un dzīvotnes, un atjaunot jutīgo dabu. Ieguldījums palīdz sasniegt labvēlīgus vai uzlabotus sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa nosacījumus saskaņā ar Direktīvu 2009/147 par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) un Direktīvu 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva), īstenojot šādas darbības Natura 2000 teritorijās vai to tuvumā:
a)dabas kvalitātes uzlabošana;
b)hidroloģiskās darbības;
c)dabas teritoriju izvietojuma saglabāšana un optimizācija;
d)pārejas zonas, tostarp savienojumus starp apgabaliem; un
e)citas darbības, piemēram, atpūtas zonēšana vai invazīvu sugu kontrole
Turklāt provinces īsteno apmežošanas darbības, lai kompensētu meža zudumus noteiktās teritorijās.
Investīciju ietvaros izstrādā īstenošanas plānus katrai no 12 provincēm. Provinču pārvaldes saņem vajadzīgos finanšu resursus, lai veiktu dabas atjaunošanas darbības. Ieguldījums veicina tādu apstākļu īstenošanu, kas nodrošina labvēlīgu vai uzlabotu sugu un dzīvotņu aizsardzības statusu saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu. Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija novērtē un pieņem 12 īstenošanas plānus. Ar darbībām uzlabo kopumā 101924 hektāru dabas kvalitāti Natura 2000 teritorijās un to apkārtnē.
Zemes apsaimniekošanas organizācijas īsteno darbības, kas uzlabo dabas kvalitāti Natura 2000 teritorijās un to apkārtnē. Nīderlandes Uzņēmumu aģentūra (Rijksdienst voor Ondernemend Nederland, RvO) Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijas vārdā piešķir vismaz EUR 49410000 zemes apsaimniekošanas organizācijām šo darbību īstenošanai.
Būvdarbu un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorāts (Rijkswaterstaat) īsteno trīs veidu darbības, lai uzlabotu upju dabu un ceļmalu apsaimniekošanu:
a)padarīt ūdens apsaimniekošanu ilgtspējīgāku;
b)hidroloģisko un citu plānošanas darbību veikšana; un
c)infrastruktūras pārbūve vai kvalitātes uzlabošana.
Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija vismaz EUR 29610000 piešķir Sabiedrisko būvdarbu un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorātam (Rijkswaterstaat), lai īstenotu šīs darbības.
Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija piešķir vismaz EUR 18800000, lai atbalstītu darbības, kas galvenokārt saistītas ar zināšanu attīstīšanu par dabas atjaunošanu (tostarp dabas atjaunošanas un apsaimniekošanas zināšanu tīkla (OBN) uzlabošanu), saziņu un ieinteresēto personu pārvaldību, kā arī esošā dabas monitoringa pielāgošanu, lai varētu izvērtēt darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kā rezultātā:
a)darbojas pirmā uzlabotā dabas monitoringa sistēmas versija;
b)publicē vismaz trīs ziņojumus par dabas kvalitātes uzlabošanu pret slāpekli jutīgās dzīvotnēs; un
c)izstrādā komunikācijas stratēģiju.
Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) pabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva). Ja ir veikts IVN, īsteno vides aizsardzībai nepieciešamos ietekmes mazināšanas pasākumus. Attiecībā uz objektiem/darbībām, kas atrodas biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO Pasaules mantojuma objektos un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās), attiecīgā gadījumā veic pienācīgu novērtējumu saskaņā ar Direktīvām 2009/147/EK un 92/43/EEK un, pamatojoties uz tā secinājumiem, īsteno vajadzīgos mitigācijas pasākumus.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C1.2 I2: Atbalsta shēma cūkkopības saimniecību rehabilitācijai
Šīs investīcijas mērķis ir īstermiņā samazināt amonjaka emisiju apjomu un smaku traucējumus teritorijās, kurās cūkkopības saimniecību koncentrācija ir augsta, kā arī slāpekļa nosēdumus Natura 2000 teritorijās. Dotācijas piešķir, lai atbalstītu cūku audzētājus, lai tie varētu uz brīvprātības pamata pastāvīgi un neatsaucami izbeigt cūkkopības saimniecību darbību, izmantojot:
a)pastāvīga atteikšanās no tiesībām audzēt cūkas; un
b)dotāciju saņēmēju pienākums nojaukt ražošanas jaudu, tostarp staļļus, kūtsmēslu pagrabus, kūtsmēslu silosus un barības silosus.
Cūkkopji saņem kompensāciju par atteikšanos no tiesībām audzēt cūkas, kā arī par ražošanas līdzekļu vērtības zudumu. Samazinot cūku populāciju Nīderlandē vismaz par 6 % valsts līmenī salīdzinājumā ar 2019. gadu, investīcija samazina ar kūtsmēsliem saistīto smaku un slāpekļa emisijas Natura 2000 teritorijās. Kompensāciju piešķir par 275 cūkkopības saimniecību darbības izbeigšanu, kas saskaņā ar aplēsēm samazinās amonjaka emisijas par aptuveni 900 000 kg salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.
1.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
1 |
C1.1 R1–1 Enerģijas nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko pielāgo enerģijas nodokļu tarifus, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2024 |
Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem enerģijas nodokļa tarifus groza šādi: a) Palielina pirmo joslas tarifu gāzes izmantošanai un samazina pirmās joslas tarifu elektroenerģijas izmantošanai. Pirmā joslas tarifa likmi gāzei 2024. gadā palielina vismaz par 2,5 centiem/m³ reālā izteiksmē salīdzinājumā ar 2023. gadu, un šis tarifa palielinājums palielinās vismaz līdz 3,5 centi/m³ reālā izteiksmē 2026. gadā. Pirmo joslas tarifu elektroenerģijai 2024. gadā samazina vismaz par 2,5 centiem/kWh reālā izteiksmē salīdzinājumā ar 2023. gadu, un šis likmes samazinājums 2026. gadā palielinās līdz vismaz 3,5 centiem/kWh reālā izteiksmē. b)Elektroenerģijas izmantošanas tarifus otrajā un trešajā joslā 2024. gadā reālā izteiksmē samazina salīdzinājumā ar 2023. gadu. c)Enerģijas tarifu struktūru padara mazāk degresīvu, palielinot likmes gan augstākajās gāzes, gan elektroenerģijas patēriņa grupās. d)Enerģijas nodokļa samazinājuma ikgadējā fiksētā summa elektroenerģijas patērētājiem 2023. gadā ir vismaz 49 327 EUR par elektroenerģijas pieslēgumu. |
|||
|
2 |
C1.1 R1–2 Enerģijas nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko pielāgo strukturālos elementus |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2025 |
Stājas spēkā likums, kurā ir šādi grozījumi: a)Atbrīvojuma un atmaksāšanas shēma enerģijas nodoklī (dabasgāzei un elektroenerģijai) |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
nodokļi enerģijai |
metalurģijas un minerālu procesus atceļ. b)Atbrīvojums no enerģijas nodokļa par dabasgāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanā attiecas tikai uz dabasgāzi, ko izmanto tīklam piegādātās elektroenerģijas ražošanai. c)Atceļ samazināto enerģijas nodokļa likmi siltumnīcu dārzkopībai. |
|||||||||
|
3 |
C1.1 R2–1 CO2 nodevas ieviešana un pastiprināšana rūpniecībā |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko ievieš rūpniecisko CO2 nodevu, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2021 |
Stājas spēkā likums, ar ko rūpniecībai nosaka valsts CO2 nodevu. Nodeva darbojas kā zemākā cena, nosakot minimālo cenu tonnai emitētā CO2: ja Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) cena nokrītas zem šīs minimālās cenas, starpību starp ETS cenu un minimālo cenu iekasē kā nodokli. |
|||
|
4 |
C1.1 R2–2 CO2 nodevas ieviešana un pastiprināšana rūpniecībā |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko nosaka stingrāku rūpniecisko CO2 nodevu |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2023 |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko CO2 rūpniecisko nodevu palielina no 30 EUR par tonnu 2021. gadā līdz EUR 50,10 par tonnu 2023. gadā un pēc tam pakāpeniski līdz EUR 82,80 tonnas 2026. gadā, kā arī tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem pakāpeniski samazina CO2 emisiju apjomu, kas atbrīvots no CO2 rūpnieciskās nodevas, kā rezultātā paredzams, ka 2026. gadā CO2 emisijas samazināsies par 2,4 miljoniem tonnu. |
|||
|
5 |
C1.1 R3–1 Gaisa transporta nodokļa (ATT) palielināšana |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko palielina gaisa transporta nodokli aviopasažieriem, kuri izlido no lidostas Nīderlandē, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2023 |
Stājas spēkā likums, ar ko palielina gaisa transporta nodokli pasažieriem, kuri izlido no lidostas Nīderlandē. Nodoklis ir vismaz trīs reizes lielāks par nodokli 2022. gadā (7,94 EUR par izlidošanu uz vienu pasažieri 2022. gadā). |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
6 |
C1.1 R4–1 Automobiļu nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko pakāpeniski atceļ atbrīvojumu no mehānisko transportlīdzekļu un motociklu iegādes nodokļa (BPM) komerciālajiem furgoniem |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2025 |
Stājas spēkā likums, ar ko pakāpeniski atceļ mehānisko transportlīdzekļu un motociklu iegādes nodokli (Belasting van Personenauto’s en Motorrijwielen, BPM) attiecībā uz uzņēmēju ar fosilo kurināmo darbināmiem furgoniem, kā definēts PVN likuma (Wet op de omzetbelasting 1968) 7. pantā. |
|||
|
7 |
C1.1 R4–2 Automobiļu nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Likuma publicēšana Oficiālajā Vēstnesī, ar ko groza spēkā esošo vieglo automobiļu un furgonu nodokli |
Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
2. CET. |
2025 |
Likuma, ar ko groza nodokļa bāzi vieglajiem automobiļiem un furgoniem, sākot no vieglā automobiļa vai furgona svara uz nobraukto kilometru skaitu, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī. Likumā var iekļaut noteikumus, kas stājas spēkā ne vēlāk kā 2030. gadā. Likums ietver noteikumus par atbildības un kompetences piešķiršanu attiecīgajām izpildiestādēm, kas stājas spēkā un ko piemēro publicēšanas brīdī. Likumā nosaka tarifikācijas sistēmas veida specifikācijas un to, kā tiek strukturēts tarifs un kā nosaka nobraukto kilometru skaitu. |
|||
|
8 |
C1.1 R4–3 Automobiļu nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Vēstule parlamentam par to, kā tiek īstenots likums, ar ko groza nodokļa bāzi vieglajiem automobiļiem un furgoniem |
Vēstule Eiropas Parlamentam |
2. CET. |
2026 |
Valdības vēstulē parlamentam sīki izklāsta pilnvaroto izpildaģentūru veiktos pasākumus, lai īstenotu likumu, ar ko groza vieglo automobiļu un furgonu nodokļa bāzi, sākot no vieglā automobiļa vai furgona svara uz nobraukto kilometru skaitu. Vēstulē apraksta nākamos īstenošanas posmus attiecībā uz a) tarifikācijas sistēmu, b) tarifu struktūru un c) nobraukto kilometru skaita reģistrāciju, lai nodrošinātu darbības uzsākšanu saskaņā ar likumu, ar ko groza spēkā esošo nodokli vieglajiem automobiļiem un furgoniem. |
|||
|
9 |
C1.1 R5–1 |
Starpposma mērķis |
Stāšanās spēkā enerģētikas |
Tiesību norma ar ko paredz tās ievadīšanu |
1. CET. |
2025 |
Stājas spēkā Enerģētikas likums, ar ko integrē spēkā esošais Gāzes likums un pašreizējais Elektroenerģijas likums |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
Enerģētikas likums |
Likums |
spēkā |
vienā tiesiskajā regulējumā, kam ir šādas iezīmes: a)uzlabot gāzes un elektroenerģijas datu vākšanas, uzglabāšanas un apmaiņas sistēmu; b)pārskatīt juridisko pamatu provinču vai centrālās valdības intervencei enerģētikas infrastruktūras projektos, lai optimizētu atļauju piešķiršanu un īstenošanu valsts nozīmes projektiem — Energieprojecten van Nationale Belang (izmantojot valsts koordinācijas shēmu — Rijkscoördinatieregeling, RKR) c)atjaunināt pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru tiesisko regulējumu; d)regulēt elektroenerģijas lietotāju iespējas kļūt par aktīviem dalībniekiem enerģijas tirgū, ļaujot a) slēgt līgumus ar vairākiem operatoriem par vienu pieslēgumu, b) pārdot pašražoto elektroenerģiju, izmantojot agregēšanu vai bez tās, un c) palielināt galalietotāju elastību faktiskajā pieprasījumā, izmantojot agregēšanu; un e)uzlabot galapatērētāju aizsardzību. |
|||||||
|
10 |
C1.1 I1–1 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Kuģošanas drošības nodrošināšana — parakstīts(-i) līgums(-i) par jaunu uzlādes punktu iegādi jūrā un piestātnē |
Parakstīts(-i) līgums(-i) par piecu jaunu uzlādes punktu iegādi jūrā un piecu jaunu uzlādes punktu iegādi piestātnē. |
2. CET. |
2026 |
Līguma(-u) parakstīšana par piecu jaunu elektrouzlādes punktu iegādi jūrā elektrokuģiem (tostarp hibrīdkuģiem); un līguma(-u) parakstīšana par piecu jaunu elektrouzlādes punktu iegādi piestātnē elektrokuģiem (tostarp hibrīdkuģiem). |
|||
|
11 |
C1.1 I1–2 |
Starpposma mērķis |
Kuģošanas drošības garantēšana — Publicēšana |
Publicēts(-i) konkurss(-i) par trīs ārkārtas situācijas |
4. CET. |
2025 |
Konkursa(-u) publicēšana par trīs jaunu ārkārtas situāciju reaģēšanas velkoņu iegādi, ko paredzēts izmantot, lai nodrošināt kuģošanas drošību atkrastes vējturbīnās un ap tiem |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
Atkrastes vēja enerģija |
konkurss(-i) avārijas reaģēšanas velkoņu iegādei |
atbildes velkoņi |
lauku saimniecības. Konkursa specifikācijās ietver saistošus atbilstības kritērijus, kurus pārbauda īstenošanas iestāde, lai nodrošinātu atbilstību NBK, kā izklāstīts investīcijas aprakstā. |
|||||||
|
12 |
C1.1 I1–3 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Kuģošanas drošības nodrošināšana — parakstīts(-i) līgums(-i) par neatliekamās palīdzības velkoņu iegādi |
Parakstīts(-i) līgums(-i) par trīs avārijas reaģēšanas velkoņu iegādi |
2. CET. |
2026 |
Līguma(-u) parakstīšana par trīs jaunu ārkārtas reaģēšanas velkoņu iegādi, kas jāizmanto, lai nodrošinātu kuģošanas drošību atkrastes vējparkos un to apkārtnē. Lai nodrošinātu atbilstību NBK, līgumā(-os) iekļauj specifikācijas, kas izklāstītas ieguldījuma aprakstā. |
|||
|
13 |
C1.1 I1–4 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Dabas uzlabošanas un sugu aizsardzības attīstīšana un īstenošana |
Parakstīti līgumi vai dotāciju nolīgumi par dabas uzlabošanu un sugu aizsardzību |
4. CET. |
2025 |
Līgumi un/vai dotāciju nolīgumi, kas parakstīti par dabas uzlabošanas un sugu aizsardzības pasākumu izstrādi: a)vismaz seši sugu aizsardzības plāni vai dabas uzlabošanas plāni; b)vismaz četri turpmāki pētījumu pētījumi, lai turpinātu uzlabot sugu aizsardzības plānus un/vai dabas uzlabošanas plānus un izveidotu bāzlīnijas kartēšanu; c)vismaz trīs (izmēģinājuma) projekti, lai pārbaudītu darbības, kas noteiktas sugu aizsardzības plānos un/vai dabas uzlabošanas plānos, un/vai turpmākos pētījumus. Līgumi un/vai dotāciju nolīgumi, kas parakstīti, lai īstenotu šādus dabas uzlabošanas un sugu aizsardzības pasākumus: a)vismaz divi putnu rezervāti; b)vismaz piecas mazapjoma sugu aizsardzības darbības; c)dabas atjaunošanas vai dabas uzlabošanas darbības |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
vismaz trijos atkrastes vējparkos. |
||||||||||
|
14 |
C1.1 I1–5 Atkrastes vēja enerģija |
Mērķa |
Ziemeļjūras ekosistēmas stiprināšana un aizsardzība — projekti, kas veicina dabas uzlabošanu un/vai atjaunošanu Natura 2000 teritorijās un to apkārtnē un aizsargājamās teritorijās saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (JSPD) |
To projektu skaits, par kuriem ir parakstīti līgumi |
0 |
4 |
4. CET. |
2025 |
Parakstīti līgumi par vismaz četriem projektiem, kas palīdz uzlabot un/vai atjaunot dabu Natura 2000 teritorijās, teritorijās ap Natura 2000 teritorijām un teritorijās, kas aizsargātas saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva — Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Šie četri projekti veic darbības, kas vērstas uz vienu vai vairākiem saglabāšanas mērķiem, par kuriem ziņots šo aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānos. |
|
|
15 |
C1.1 I1–6 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Ziemeļjūras ekosistēmas stiprināšana un aizsardzība — atkrastes vēja ekoloģiskā programma (WOZEP) |
Atkrastes vēja ekoloģiskās programmas pētniecība: publicēts kopsavilkuma ziņojums |
1. CET. |
2026 |
Pētniecības projekti ir ievērojami pavirzījušies uz priekšu šādās pētniecības jomās: a)datu vākšana un modelēšana par atkrastes vējturbīnu un vēja turbīnu ietekmi uz putniem un sikspārņiem; b)atkrastes vējturbīnu attīstības (būvniecības un ekspluatācijas fāzes) ietekme uz jūras zīdītājiem; c)atkrastes vēja enerģijas attīstības ietekmi uz Ziemeļjūras ekosistēmu, tostarp pārtikas pieejamību un dzīvotņu piemērotību aizsargājamām putnu, sikspārņu un jūras zīdītāju sugām; un d)kumulatīvās ietekmes novērtējumi, lai aprēķinātu plānoto un esošo vēja parku ietekme uz |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
aizsargājamās sugas. Iesniedz pētniecības projektu kopsavilkumu ziņojuma veidā; tā pamatā ir iepriekš uzskaitīto projektu pieejamie rezultāti. |
||||||||||
|
16 |
C1.1 I1–7 Atkrastes vēja enerģija |
Mērķa |
Ziemeļjūras ekosistēmas stiprināšana un aizsardzība — Ziemeļjūras monitoringa staciju digitalizācija |
Uzstādīto un ekspluatācijā esošo monitoringa staciju skaits |
0 |
12 |
1. CET. |
2026 |
Uzstāda un ekspluatē vismaz divas statiskā monitoringa stacijas un vismaz 10 mobilās monitoringa stacijas. |
|
|
17 |
C1.1 I1–8 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Atkrastes elektroenerģijas pieslēgums sauszemes izkraušanas vietām. Pārvaldības nolīgumi par teritorijas investīciju plāniem |
Parakstīti pārvaldības nolīgumi |
2. CET. |
2024 |
Ekonomikas un klimata politikas ministrija un katrs reģions, kurā atrodas atkrastes vēja enerģijas izkraušanas vietas (Borsele, Maasvlakte, Noordzeekanaalgebied un Eemshaven), paraksta pārvaldības nolīgumu. Šajos nolīgumos iekļauj vismaz: a)Pārvaldības sistēmā iesaistīto pušu un ieinteresēto personu tiesības un pienākumi attiecībā uz ieguldījumu pārvaldību reģionos, kuros ir atkrastes vēja enerģijas izkraušanas vietas; b)Precizējums par to, kāda infrastruktūra ir vajadzīga zaļajai enerģijai, un tās ietekme uz katru reģionu; c)Summu, kas reģionam piešķirta darbībām, kuru mērķis ir mazināt atkrastes vējturbīnu izkraušanas negatīvo ietekmi uz reģiona dzīves vides kvalitāti; d)Paredzēto riska mazināšanas pasākumu veids; un e)Specifikācija, ka ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) ir jāpabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
(Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva). Ja ir veikts IVN, īsteno vides aizsardzībai nepieciešamos ietekmes mazināšanas pasākumus. Attiecībā uz objektiem/darbībām, kas atrodas biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO Pasaules mantojuma objektos un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās), attiecīgā gadījumā veic pienācīgu novērtējumu saskaņā ar Direktīvām 2009/147/EK un 92/43/EEK un, pamatojoties uz tā secinājumiem, īsteno vajadzīgos mitigācijas pasākumus. |
||||||||||
|
18 |
C1.1 I1–9 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Atkrastes elektroenerģijas pieslēgums sauszemes izkraušanas vietām — administratīvi nolīgumi par teritorijas investīciju plāniem |
Parakstīti administratīvie nolīgumi |
1. CET. |
2026 |
Ekonomikas un klimata politikas ministrija un katrs reģions, kurā atrodas atkrastes vēja enerģijas izkraušanas vietas (Borsele, Maasvlakte, Noordzeekanaalgebied un Eemshaven), paraksta administratīvus nolīgumus. Šie nolīgumi ietver pasākumu kopumus, kas jāīsteno reģionos, lai mazinātu atkrastes vēja izkrāvumu negatīvo ietekmi uz fiziskās dzīves vides kvalitāti, un attiecīgās finansēšanas saistības. Visi administratīvie nolīgumi kopā ietver vismaz šādas darbības: a)Skaņas aizsardzība augstsprieguma stacijām b)Zaļās un/vai atpūtas vietas, piemēram, meži vai parki c)Vietējās mobilitātes infrastruktūras, piemēram, veloceliņu vai kājāmiešanas ceļu, uzlabošana d)Publiski informācijas centri enerģētikas pārkārtošanai. Vismaz EUR 200000000 piešķir no |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
Ekonomikas un klimata politikas ministrija attiecībā uz visām darbībām, kas veiktas kopā. |
||||||||||
|
19 |
C1.1 I1–10 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Atkrastes elektroenerģijas pieslēgums sauszemes izkraušanas vietām — ekoloģiskās ietekmes pakete Wadden Sea |
Pieņemtais(-ie) lēmums(-i) par Vatu jūras ekoloģiskās ietekmes paketi |
3. CET. |
2025 |
Lēmumu(-us) par Vatu jūras ekoloģiskās impulsijas paketi pieņem Vatu jūras reģiona politikas padome, kuras sastāvā ir valstu un reģionālo valdību pārstāvji. Ekoloģiskās ietekmes pakete Vatu jūra attiecas uz darbībām, ar kurām atbalsta: a)Putnu audzēšanas rīcības plāna Nr.2 II posma īstenošana; b)Vatu jūras pārvaldības iestādes3 integrētās pārvaldības plāna īstenošana, atbalstot zemūdens bioloģisko daudzveidību, piemēram, jūras aļģu atjaunošanu ap cilvēka izgatavotām cietām struktūrām zem ūdens un gliemeņu krastiem, monitoringu, sāļo purvu stiprināšanu un uzraudzību un izpildi; c)Dabas atjaunošana teritorijās, kurās jūras ūdens saplūst ar saldūdeni; un d)Pētījumi par cilvēka noslogojuma kumulatīvo ietekmi Vatu jūrā un klimata pārmaiņu ekoloģisko ietekmi. Lēmumā(-os) iekļauj arī finansēšanas saistības, kas atbilst šīm darbībām. Ekonomikas un klimata politikas ministrija vismaz 17 000 000 EUR piešķir par: |
|||
3 https://www.beheerautoriteitwaddenzee.nl/integraal-beheerplan/wat-is-het-integraal-beheerplan
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
visas darbības. |
||||||||||
|
20 |
C1.1 I1–11. Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Atkrastes elektroenerģijas savienojums ar sauszemes izkraušanas vietām — kompensācija par lauksaimniecības zemes sasāļošanos un tās ietekmes mazināšana |
Pieņemtais(-ie) lēmums(-i) par Vatu jūras reģiona politikas padomi |
3. CET. |
2025 |
Vatu jūras reģiona politikas padome lemj par kompensācijas prasībām un lauksaimniecības zemes sasāļošanas mazināšanu. Vismaz EUR Ekonomikas un klimata politikas ministrija piešķir 4875000 saistības visām darbībām. |
|||
|
21 |
C1.1 I2–1 Ūdeņraža zaļā enerģija |
Starpposma mērķis |
Cilvēkkapitāla programmas publicēšana, lai palielinātu prasmju piedāvājumu zaļā ūdeņraža jomā |
Cilvēkkapitāla programmas pieņemšana un publicēšana, lai palielinātu prasmju piedāvājumu zaļā ūdeņraža jomā |
3. CET. |
2023 |
Valdība pieņem un publicē cilvēkkapitāla programmu, lai palielinātu prasmju piedāvājumu zaļā ūdeņraža jomā. Šajā programmā izklāsta rīcības plānu vismaz 5 reģionālu mācību kopienu, kursu materiālu un pasākumu vai centru izveidei, lai veicinātu apmaiņu starp uzņēmumiem un izglītības vai pētniecības iestādēm. |
|||
|
22 |
C1.1 I2–2 Ūdeņraža zaļā enerģija |
Mērķa |
Parakstīti dotāciju nolīgumi par inovatīvas zaļā ūdeņraža tehnoloģijas demonstrējumu iekārtām |
Parakstīto dotācijas nolīgumu skaits |
0 |
2 |
2. CET. |
2025 |
Dotāciju nolīgumu parakstīšana par vismaz divu inovatīvu zaļā ūdeņraža tehnoloģiju demonstrējumu iekārtu būvniecību, lai pierādītu plaša mēroga elektrolīzes un ūdeņraža ieviešanas iespējamību. Lai nodrošinātu atbilstību NBK, dotāciju nolīgumos ietver specifikācijas, kas izklāstītas ieguldījuma aprakstā. |
|
|
23 |
C1.1 I2–3 Ūdeņraža zaļā enerģija |
Mērķa |
Parakstīti dotāciju nolīgumi par zaļā ūdeņraža pētniecības projektiem |
Parakstīto dotācijas nolīgumu skaits |
0 |
3 |
2. CET. |
2025 |
Dotāciju nolīgumu parakstīšana vismaz trim pētniecības projektiem, kas vērsti uz zaļā ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu, transportēšanu vai izmantošanu. Lai nodrošinātu atbilstību NBK, dotāciju nolīgumos ietver specifikācijas, kas izklāstītas ieguldījuma aprakstā. |
|
|
24 |
C1.1 I3–1 Iekšzemes |
Mērķa |
Kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas |
kWh |
0 |
150 |
4. CET. |
2025 |
Modulāri enerģijas konteineri (MEC) ar kopējo skaitu vismaz 150 kWh jauda darbojas ar dokstaciju. MEC ir: |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
ūdensceļu enerģētikas pārkārtošana, projekts ZES |
nodrošina operatīvās modulārās enerģijas tvertnes |
maināmas enerģijas tvertnes, kas uzlādējamas ar atjaunīgo elektroenerģiju, kuras ir saderīgas ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (ES) 2018/2001 (RED II) un piemērotas uzstādīšanai jaunos un esošos iekšzemes ūdensceļu kuģos. |
||||||||
|
25 |
C1.1 I3–2 Iekšējo ūdensceļu enerģētikas pārkārtošana, projekts ZES |
Mērķa |
Ekspluatācijas iekraušanas vietu skaits |
Ekspluatācijas iekraušanas vietu skaits |
0 |
14 |
4. CET. |
2025 |
Darbojas 14 kuģu iekraušanas vietas. Iekraušanas vietas izmanto modulāro enerģijas konteineru uzlādei. Kapteiņi var apmainīt MEC jebkurā no 14 iekraušanas vietām. Šīs lādēšanas vietas aprīko ar “atvērtas piekļuves” tīklu, ko var izmantot, lai stabilizētu elektrotīklu vai nodrošinātu vietēju un pagaidu pieprasījumu pēc elektroenerģijas. |
|
|
26 |
C1.1 I3–3 Iekšējo ūdensceļu enerģētikas pārkārtošana, projekts ZES |
Mērķa |
Kopējā kuģu tilpība, kas pārveidota par bezemisiju kuģi |
Kopējā tonnāža, izteikta divdesmit pēdu ekvivalenta vienībās (TEU) |
0 |
6161 |
4. CET. |
2025 |
Kuģus, kuru tonnāža kopā ir vismaz 6161 TEU, pārveido par bezemisiju, pilnībā elektriskiem iekšējo ūdensceļu kuģiem, kas izmanto elektrisko piedziņu. |
|
|
27 |
C1.1 I4–1 Aviācija pārejas posmā |
Starpposma mērķis |
Sīki izstrādāta ūdeņraža sadedzināšanas turboventilatora konstrukcija |
Pabeigts ūdeņraža sadedzināšanas turboventilatora galīgais detalizētais projekts |
4. CET. |
2025 |
Pabeidz ūdeņraža sadedzināšanas turboventāna “H2-turbofan Ombouw” galīgo detalizēto projektu. Galīgā sīki izstrādātā konstrukcija ir vienam no Fokker 100 motoriem ar sadegšanas kamerām, kas piemērotas šķidrā ūdeņraža izmantošanai. Galīgajā detalizētajā dizainparaugā sniedz detalizētu izpratni par: a)paredzētā gaisa kuģa sistēmas arhitektūra; b)turboventilatora pārveidošanas raksturlielumi; c)ūdeņraža uzglabāšanas un sadales apakšsistēmu raksturlielumi; un d)saistītās kontroles īpašības |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
sistēmas |
||||||||||
|
28 |
C1.1 I4–2 Aviācija pārejas posmā |
Starpposma mērķis |
Sīki izstrādāta ūdeņraža kurināmā elementa elektriskās piedziņas konstrukcija |
Pabeigta ūdeņraža kurināmā elementa elektriskās spēkiekārtas sistēmas galīgā detalizētā konstrukcija |
4. CET. |
2025 |
Pabeidz degvielas elementa elektriskās spēkiekārtas sistēmas “Ūdeņraža gaisa kuģa spēka piedziņas un uzglabāšanas sistēma” galīgo detalizēto projektu. Galīgajā detalizētajā projektā nodrošina ūdeņraža degvielas elementa elektriskās piedziņas sistēmu izmantošanai CS-23 sertificējamos gaisa kuģos. Galīgajā detalizētajā dizainparaugā sniedz detalizētu izpratni par: a)paredzētā gaisa kuģa sistēmas arhitektūra; b)ūdeņraža-elektriskās piedziņas sistēmas raksturlielumi, tostarp tādi kritiski svarīgi komponenti kā degvielas elements un elektromotors; c)ūdeņraža uzglabāšanas un sadales apakšsistēmu raksturlielumi; un d)saistīto kontroles sistēmu raksturlielumi. |
|||
|
29 |
C1.1 I4–3 Aviācija pārejas posmā |
Starpposma mērķis |
Domnīca “lidošanas redzējums” darbojas |
Darbojas domnīca “Flying Vision” (“Flying Vision”) un publicēts pirmais ceļvedis |
4. CET. |
2025 |
Aviācijas nozarei ir pateicība “Flying Vision” (Flying Vision), ko apliecina tās pirmā tehnoloģiju ceļveža publicēšana virzībā uz klimatneitrālu aviāciju. Šajā ceļvedī nosaka: a)potenciāli ilgtermiņa risinājumi problēmām, kas saistītas ar klimatneitrāliem lidojumiem; un b)nozares mēroga pētniecības un tehnoloģiju attīstības vajadzības. |
|||
|
30 |
C1.2 I1–1 |
Mērķa |
Kvalitātes uzlabošana |
Skaits hektāri |
0 |
101 924 |
2. CET. |
2026 |
Provinces īsteno piecus kvalitātes veidus. uzlabošanas pasākumi Natura 2000 tīklā un ap to |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
Dabas programma |
īstenotās darbības Natura 2000 teritorijās un ap tām |
uzlabots |
platības: a)dabas kvalitātes uzlabošana; b)hidroloģiskās darbības; c)dabas teritoriju izvietojuma saglabāšana un optimizācija; d)pārejas zonas, tostarp savienojumus starp apgabaliem; e)citas darbības, piemēram, atpūtas zonējums vai invazīvu sugu kontrole. Turklāt provinces īsteno apmežošanas darbības, lai kompensētu meža zudumus noteiktās teritorijās. Ar darbībām uzlabo kopumā vismaz 101924 hektāru dabas kvalitāti. Dažādas vienā un tajā pašā apgabalā īstenotas darbības var kumulatīvi palīdzēt sasniegt mērķi uzlabot vismaz 101924 hektāru. |
|||||||
|
31 |
C1.2 I1–2 Dabas programma |
Mērķa |
Paātrināta dabas atjaunošana, ko veic zemes apsaimniekošanas organizācijas |
Summa (EUR) |
0 |
49 410 000 |
2. CET. |
2026 |
Zemes apsaimniekošanas organizācijas īsteno darbības, kas uzlabo dabas kvalitāti Natura 2000 teritorijās un to apkārtnē. Nīderlandes Uzņēmumu aģentūra (Rijksdienst voor Ondernemend Nederland) Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijas vārdā piešķir vismaz EUR 49410000 zemes apsaimniekošanas organizācijām šo darbību īstenošanai. |
|
|
32 |
C1.2 I1–3 Dabas programma |
Mērķa |
Kvalitātes uzlabošana upju dabai un ceļmalu apsaimniekošanai |
Summa (EUR) |
0 |
29 610 000 |
2. CET. |
2026 |
Būvdarbu un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorāts (Rijkswaterstaat) īsteno trīs veidu darbības, lai uzlabotu upju dabu un ceļmalu apsaimniekošanu: a)Padarīt ūdens apsaimniekošanu ilgtspējīgāku; b)Hidroloģisko un citu plānošanas darbību veikšana; |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
C) Infrastruktūras pārbūve vai kvalitātes uzlabošana. Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija vismaz EUR 29610000 piešķir Sabiedrisko būvdarbu un ūdenssaimniecības ģenerāldirektorātam (Rijkswaterstaat), lai īstenotu šīs darbības. |
||||||||||
|
33 |
C1.2 I1–4 Dabas programma |
Mērķa |
Darbības, kas veicina Dabas programmas zināšanu bāzes uzraudzību un attīstību |
Summa (EUR) |
0 |
18 800 000 |
2. CET. |
2026 |
Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija piešķir vismaz EUR 18800000, lai atbalstītu darbības, kas galvenokārt saistītas ar zināšanu attīstīšanu par dabas atjaunošanu (tostarp dabas atjaunošanas un apsaimniekošanas zināšanu tīkla (OBN) uzlabošanu), saziņu un ieinteresēto personu pārvaldību, kā arī esošā dabas monitoringa pielāgošanu, lai varētu izvērtēt darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kā rezultātā: a)Darbojas pirmā uzlabotā dabas monitoringa sistēmas versija; b)Publicē vismaz trīs ziņojumus par dabas kvalitātes uzlabošanu pret slāpekli jutīgās dzīvotnēs; un c)Izstrādā komunikācijas stratēģiju. |
|
|
34 |
C1.2 I2–1 Atbalsta shēma cūkkopības saimniecību rehabilitācijai |
Mērķa |
Izbeigto cūkkopības vietu skaits |
Izbeigto cūkkopības vietu skaits |
0 |
275 |
2. CET. |
2023 |
Kompensāciju piešķir par 275 cūkkopības saimniecību darbības izbeigšanu, kas samazina cūku populāciju valsts līmenī vismaz par 6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tiek lēsts, ka 275 cūku audzēšanas vietu slēgšanas rezultātā amonjaka emisijas samazināsies par aptuveni 900 000 kg salīdzinājumā ar 2019. gadu. |
|
B.2. SAVIENOJUMS: DIGITĀLĀS PĀRVEIDES PAĀTRINĀŠANA
Šā Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir paātrināt Nīderlandes ekonomikas digitālo pārkārtošanos. Komponents ietver deviņu investīciju paketi un vienu reformu, kuras mērķis ir i) veicināt inovatīvu tehnoloģiju un digitālo prasmju attīstību, ii) padarīt mobilitāti piemērotu nākotnes vajadzībām un iii) paātrināt Nīderlandes centrālās valdības digitalizāciju.
Komponenta mērķis ir palīdzēt īstenot Nīderlandei adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši, lai investīcijas koncentrētu uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un samazinātu transporta vājās vietas (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
2.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Investīcija C2.1 I1: Kvantu delta NL
Šīs ieguldījumu programmas mērķis ir i) paātrināt kvantu tehnoloģiju lietojumu izstrādi, ii) attīstīt, piesaistīt un noturēt talantus un iii) stimulēt jaunu uzņēmumu attīstību un izveidi kvantu tehnoloģiju jomā Nīderlandē.
Investīcijas mērķis ir ieguldīt kvantu datoru, kvantu tīklu un kvantu sensoru pētniecībā un izstrādē un sniegt finansiālu atbalstu Quantum Delta NL publicētā rīcības plāna pirmajam un otrajam posmam. Šo divu posmu pabeigšana ietver vismaz:
a)pirmssēklas iekārtas izveide jaunuzņēmumiem;
b)pētniecības un izstrādes (P & A) sakaru tīkla attīstība šādās jomās:
kvantu tehnoloģija (“kvantu NL pētniecības un izstrādes tīkls”);
c)investīcijas Nanolab tīrtelpā; un
d)doktorantūras stipendiju piešķiršana kvantu tehnoloģiju jomā.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritēriji, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem, izslēdz no atbilstības tādu risinājumu, procesu, tehnoloģiju un iekārtu izstrādi, kas saistītas ar šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu4; II) darbībām un aktīviem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajiem kritērijiem5; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, atkritumu sadedzināšanas iekārtāmNr. 6 un mehāniskās bioloģiskās apstrādes iekārtām7; un
4 Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas, kā arī saistītās pārvades un sadales infrastruktūras jomā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
5 Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
6 Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu atgūšanai no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
7 Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai pārveidotu dalītu atkritumu pārstrādes darbības līdz
(IV)darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var kaitēt videi. Šie darba uzdevumi papildus paredz, ka jāatlasa tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C2.1 I2: MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas
Šīs investīcijas mērķis ir attīstīt un izmantot mākslīgā intelekta (MI) potenciālu Nīderlandes ekonomikā un sabiedrībā. Investīcijas mērķis ir novērst trūkumus, kas ierobežo MI risinājumu plašu izmantošanu, piemēram, lēnu inovācijas ātrumu, ierobežotu zināšanu bāzes plašumu, zemu MI apmācības piedāvājumu darba tirgū, ierobežotu plašākas sabiedrības iesaisti un datu apmaiņas risinājumu trūkumu.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)metožu izstrāde uzticamu un antropocentrisku MI sistēmu ieviešanai;
b)MI zināšanu līmeņa uzlabošana, piešķirot stipendijas doktora grāda kandidātu un pēcdoktorantūras pētnieku iecelšanai MI jomā;
c)četru dotāciju piešķiršana pētniecības un izstrādes projektiem inovatīvu MI lietojumu izstrādei; un
d)sešu lietišķo MI mācību kopienu īstenošana.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam. Investīcija C2.1 I3: Digitālās izglītības impulss
Šīs investīciju programmas mērķis ir turpināt izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā un uzlabot skolēnu un skolotāju digitālās prasmes. Ieguldījuma mērķis ir apvienot profesionālās un augstākās izglītības iestādes Nīderlandē, lai izveidotu standartizētu, drošu un uzticamu nozaru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un nozaru zināšanu infrastruktūru.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu, lai izstrādātu:
a)valsts pamatinstruments digitālo mācību materiālu kopīgošanai;
b)mācīšanas un mācīšanās centri, kas var piedāvāt atbalstu studentiem, lektoriem un pētniekiem saistībā ar digitālajiem mācību materiāliem; un
c)sistēma studentu datu glabāšanai un drošai piekļuvei tiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Investīcija C2.1 I4. Digitālās infrastruktūras loģistika
Šīs investīciju programmas mērķis ir paātrināt un atvieglot loģistikas nozares digitalizāciju.
izveidojot uzticamu, decentralizētu organizētu datu infrastruktūru komerciāli sensitīvu loģistikas datu apmaiņai starp piegādes ķēdes operatoriem loģistikas nozarē.
Programma nodrošina ieguldījumu atbalstu:
a)pamata datu infrastruktūras izveide Nīderlandei. Pamata datu infrastruktūru definē kā principu un nolīgumu kopumu, kas ļauj iesaistītajām pusēm kopīgi izstrādāt īpašu IT tīklu.
komposta bioatkritumi un bioatkritumu anaerobā noārdīšana, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina
iekārtu atkritumu pārstrādes jauda vai iekārtas kalpošanas laika pagarināšana; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
Pamata datu infrastruktūra atbilst vismaz 80 % no atsauces arhitektūras minimālajām prasībām, ko noteikusi Infrastruktūras un ūdenssaimniecības ministrija;
b)digitālās gatavības darba paketes izstrāde, lai palielinātu Nīderlandes loģistikas nozares digitālo gatavību; un
c)vismaz četru dzīvo laboratoriju pabeigšana, t. i., to datu pakalpojumu savienošana ar pamata datu infrastruktūru.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C2.2 I1: Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS)
Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt esošās analogās vilcienu aizsardzības aizstāšanu.
sistēma ar Eiropas digitālo standartu vilcienu aizsardzībai un kontrolei, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS).
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu šādiem projektiem:
a)Sliežu ceļa posma Kijfhoek-Belgian robežas plānošanas pētījums: dzelzceļa satiksmes projekta izstrāde (Rail Verkeers Technisch Ontwerp, RVTO). Dzelzceļa satiksmes projekts parāda, ka vajadzīgie satiksmes vadības pielāgojumi atbilst attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem par dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību;
b)Ziemeļnīderlandes sliežu ceļa posma plānošanas pētījums: funkcionālas integrētas sistēmas projektēšanas un dzelzceļa satiksmes projekta (RVTO) izstrāde. Dzelzceļa satiksmes projekts parāda, ka vajadzīgie satiksmes vadības pielāgojumi atbilst attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem par dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību un ka ir izstrādāta ar to saistītā funkcionālās integrētās sistēmas konstrukcija;
c)GSM-Rail Radiotīkla atjaunošanas projekts: bāzes raiduztvērēja stacijas (GSM-Rail masti) spēj darboties saskaņā ar ERTMS sistēmu;
d)Pielāgot īpašus informācijas tehnoloģiju (IT) lietojumus ERTMS izvēršanai: infrastruktūras pārvaldītāja ProRail IT loģistikas sistēmas pielāgo, tostarp pārrakstot vai atjauninot attiecīgās IT lietojumprogrammas, lai tās varētu saņemt un apstrādāt pareizu dzelzceļa drošības informāciju un sadarbspējas drošības informāciju (ERTMS/centrālās drošības sistēmas (CSS) informāciju) pēc ERTMS ieviešanas; un
e)Centrālā drošības sistēma ERTMS: CSS sāk darboties ERTMS vajadzībām ProRail vajadzībām. Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C2.2 I2: Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte
Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt pāreju uz drošu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, optimizējot esošo infrastruktūras tīklu izmantošanu.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu šādām darbībām:
a)uzstādīt vismaz 450 intelektiskas satiksmes vadības ierīces, t. i., ierīces, kas spēj digitāli savienoties ar satiksmes dalībniekiem (Intelligente Verkeersregelinstallaties);
b)tādu drošības prioritāro pakalpojumu ieviešanu ceļu satiksmes dalībniekiem, ar kuriem līgumslēdzējas puses, t. i., drošības pakalpojumu sniedzēji, sniedz satiksmes dalībniekiem digitālus ziņojumus par bīstamām situācijām uz ceļa;
c)valsts “Digitālās infrastruktūras nākotnes noturīgai mobilitātei” (DITM) izstrāde, nodrošinot pamatu mērogojamas sadarbīgas, savienotas un automatizētas mobilitātes sistēmas (CCAM) izstrādei un īstenošanai; un
d)valsts mobilitātes datu piekļuves punkta (NTM) platformas izstrādi, tostarp 20 mobilitātes datu kopu publicēšanu tiešsaistē.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C2.2 I3. Intelektiskās stacijas uz ceļiem (iWKS)
Šīs investīcijas mērķis ir aizstāt esošās ceļmalas stacijas (WKS), t. i., ierīces blakus ceļa joslām, kas var sazināties ar elektroniskām ceļa zīmēm, ar intelektiskām ceļmalas stacijām (iWKS) ar uzlabotām funkcijām. Viedo ceļmalas staciju mērķis ir samazināt sastrēgumus un uzlabot satiksmes plūsmu, izmantojot ātrākus brīdinājumus par starpgadījumiem un satiksmes sastrēgumiem un labāku un ātrāku ceļu satiksmes izplatību pa alternatīviem maršrutiem. Turklāt inteliģentās ceļmalas stacijas tiecas būt efektīvākas un izturīgākas un prasīt mazāku tehnisko apkopi nekā esošās ceļmalas stacijas.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu 1906 iWKS uzstādīšanai. Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C2.3 R1: Sabiedrības informācijas pārvaldība (Atvērtās valdības likums)
Šīs reformas mērķis ir pārskatīt valsts pārvaldes īstenoto informācijas pārvaldību, lai uzlabotu tās pārredzamību un atklātību, stājoties spēkā Atvērtās valdības likumam (Wet Open overheid, WOO). Atvērtās valdības likums padara publiskās iestādes un daļēji publiskas iestādes pārredzamākas, nodrošinot, ka iedzīvotājiem, presei un plašsaziņas līdzekļiem, parlamenta deputātiem un viņu darbiniekiem ir vieglāk atrast publiskā sektora informāciju, tā ir savietojama un digitāli piekļūstama.
Reforma ietver šādus elementus:
a)Atvērtās pārvaldes likuma stāšanās spēkā;
b)centrālās valdības organizāciju un autonomu administratīvo struktūru un aģentūru pienākums iesniegt rīcības plānus publisko organizāciju informācijas sistēmu digitālās pieejamības uzlabošanai, lai panāktu pārredzamību; un
c)administratīvo iestāžu savienošana ar digitālo infrastruktūru, ko uztur Iekšlietu un Karalistes attiecību ministrija un kas nodrošina publisku piekļuvi vismaz 330000 dokumentu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C2.3 I1: It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā
Šis ieguldījums ir daļa no plašāka IT projektu kopuma, kuru mērķis ir atjaunot Aizsardzības ministrijas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru. Investīcijas mērķis ir ļaut Aizsardzības ministrijai izmantot uzticamas, drošas, nākotnes prasībām atbilstošas un elastīgas sistēmas. Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna ietvaros īsteno vairākus projektus, kas nav tieši saistīti ar operācijām, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus, tostarp informācijas drošību, zvanu centrus un informācijas birojus, kā arī drošu saziņu ar trešām personām.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)izstrādāt darbības kiberdrošības jomā, tostarp i) Drošības operāciju centra izveidi, ii) identifikācijas un piekļuves pārvaldības sistēmas ieviešanu sadarbībai ar trešām personām, iii) risinājuma īstenošanu, lai apmainītos ar sertificētu un pārbaudītu zemas klasifikācijas un augstas klasifikācijas informāciju; un iv) datu centru digitālās piekļuves kontroles risinājuma īstenošana;
b)nodrošināt, ka vismaz 500 Aizsardzības ministrijas civilā personāla var strādāt attālināti, izmantojot drošu tīklu, kas nodrošina saziņas līdzekļus (piemēram, balss, video un tērzētavas), veido virtuālas darbavietas klātienē, rada vienotas sadarbības telpas; un
c)modernizēt tīkla aprīkojumu fiziskās vietās, palielināt tīkla joslas platumu, lai nodrošinātu pietiekamu tīkla kvalitāti lietojumiem, ko izmanto Aizsardzības ministrijas civilais personāls, un pārvietot lejupējās lietojumprogrammas uz jaunu datu centru infrastruktūru un mitināšanas platformām.
d)turpināt uzlabot vismaz 500 Aizsardzības ministrijas civilā personāla attālinātā darba drošību, izveidojot atjaunotu kontaktcentru un piekļuvi pamatlietojumiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam. Investīcija C2.3 I2: Krimināltiesību ķēdes digitalizācija
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot krimināltiesību ķēdes efektivitāti, aizstājot esošos procesus ar digitāliem līdzekļiem un nodrošinot pastāvīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)izveidot portālu, kas ļautu pilsoņiem veikt darbības kriminālprocesā, tostarp iesniegt ziņojumus; un
b)esošo informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu uzlabošana krimināltiesību ķēdē, lai krimināltiesību ķēdē ieinteresētās personas (t. i., policija, prokuratūra un tiesu iestādes) varētu digitāli izskatīt krimināllietas kategorijā “Bieži noziegumi”; un nodrošināt ieinteresētajām personām piekļuvi video un audio materiāliem, kas saistīti ar lietām kategorijā “Bieži noziegumi”.
Šā pasākuma izstrādē un īstenošanā nodrošina tiesu iestādes iesaisti.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
2.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
35 |
C2.1 I1–1 Kvantu delta NL |
Starpposma mērķis |
Kvantu delta NL struktūra |
Quantum Delta NL piešķirtais atbalsts un rīcības plāna publicēšana |
4. CET. |
2021 |
Kvantu delta NL saņem atbalstu no Valsts izaugsmes fonda, lai stimulētu kvantu datošanu un tīklu veidošanu un atbalstītu pētniecību un prasmju attīstību kvantu jomā. Kvantu delta NL publicē detalizētu rīcības plānu, kas izstrādāts pa posmiem. Atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) nodrošina, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
36 |
C2.1 I1–2 Kvantu delta NL |
Starpposma mērķis |
Kvantu delta NL |
Rīcības plāna 1. un 2. posma pabeigšana |
2. CET. |
2026 |
Kvantu delta NL ir pilnībā izpildījusi savus plāna pirmos divus posmus ( izņemot QCINed, ko finansē DEP), kā tas iesniegts Valsts izaugsmes fondam. Šie posmi ietver vismaz pirmssēklas iekārtas izveidi jaunuzņēmumiem, kvantu NL pētniecības un izstrādes tīkla izveidi, doktorantūras stipendiju piešķiršanu kvantu tehnoloģiju jomā un investīcijas Nanolab Cleanroom. |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
37 |
C2.1 I2–1 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
Stipendiju piešķiršana |
Skaits |
0 |
13 |
1. CET. |
2024 |
Piešķir 13 stipendijas doktorantūras kandidātu un pēcdoktorantūras pētnieku iecelšanai MI jomā. |
|
|
38 |
C2.1 I2–2 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
ELSA AI darbojas pētniecības laboratorijas |
Skaits |
0 |
4 |
4. CET. |
2025 |
Darbojas vismaz četras jaunas ētisko, juridisko un sabiedrības aspektu (ELSA) MI pētniecības laboratorijas, lai izstrādātu metodes uzticamu un antropocentrisku AI sistēmu ieviešanai. |
|
|
39 |
C2.1 I2–3 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
Piešķirtie pētniecības un attīstības projekti |
Skaits |
0 |
4 |
4. CET. |
2025 |
Pētniecības un izstrādes projektiem piešķir vismaz četras dotācijas inovatīvu MI lietojumu izstrādei. |
|
|
40 |
C2.1 I2–4 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
MI mācību kopienu īstenošana |
Skaits |
0 |
6 |
1. CET. |
2026 |
Vismaz sešas MI mācību kopienas darbojas privātā un publiskā sektora partnerību veidā saskaņā ar AI Ned. MI mācību kopienas mērķis ir dot uzņēmumiem, izglītības iestādēm un inovācijas laboratorijām iespēju sadarboties, lai MI risinājumus varētu piemērot praksē. |
|
|
41 |
C2.1 I3–1 Digitālā izglītība |
Starpposma mērķis |
Vienota platforma digitālās mācīšanās pieejamībai radītie materiāli |
Vienotā platforma ir operacionāla un digitāla risinājums studentiem |
4. CET. |
2025 |
Izveido vienotu platformu profesionālo digitālo mācību materiālu atrašanai, kopīgošanai un atkalizmantošanai. izglītība (MBO), universitātes |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
impulss |
un operacionāls un digitālās identitātes risinājums studentiem, kurus izmanto. |
tiek izmantots |
lietišķās zinātnes (HBO) un pētniecības universitātes (WO). Platforma darbojas, un tas nozīmē: a)platforma ir pieejama tiešsaistē; b)studenti un mācībspēki no saistītajām izglītības iestādēm var pieteikties un piekļūt digitālajiem mācību materiāliem. Studentu digitālās identitātes risinājumu izmanto profesionālās izglītības (MBO), lietišķo zinātņu universitātes (HBO) un pētniecības universitātes (WO). Digitālās identitātes risinājums studentiem ļauj identificēt un apstiprināt studentus, apmainīties ar informāciju par studentiem starp izglītības iestādēm un glabāt informāciju par studentiem. |
|||||||
|
42 |
C2.1 I3–2 Digitālās izglītības impulss |
Mērķa |
Mācību un mācību centri darbojas |
Skaits |
0 |
20 |
4. CET. |
2025 |
20 Mācību un mācību centri (CTL) darbojas profesionālajā izglītībā (MBO), lietišķo zinātņu universitātēs (HBO) vai pētniecības universitātēs (WO). CTL darbojas, un tas nozīmē, ka viena vai vairākas izglītības iestādes ir izveidojušas fizisku vietu, kur studenti, pasniedzēji un pētnieki saņem atbalstu saistībā ar digitālo mācību materiālu. |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
43 |
C2.1 I4–1 Digitālās infrastruktūras loģistika |
Mērķa |
Izstrādāta pamatdatu infrastruktūra |
Procentuālā daļa |
0 |
80 |
4. CET. |
2024 |
Izstrādā pamata datu infrastruktūru, un vismaz 80 % tā atbilst Infrastruktūras un ūdenssaimniecības ministrijas noteiktajām atsauces arhitektūras minimālajām prasībām. Atbilstību novērtē, veicot ārēju revīziju. |
|
|
44 |
C2.1 I4–2 Digitālās infrastruktūras loģistika |
Mērķa |
Palielināta digitālā gatavība loģistikas nozarē |
Digitālās gatavības procentuālā daļa |
10 |
30 |
4. CET. |
2025 |
Tiks izstrādāta un īstenota digitālās gatavības darba pakete, lai palielinātu Nīderlandes loģistikas nozares digitālo gatavību, uzlabojot digitālās prasmes šajā nozarē. Darba pakete sasniedz 30 % digitālo gatavību, ko aprēķina saskaņā ar metodiku, ko šim nolūkam izstrādājusi Digitālās infrastruktūras loģistikas programma. 2021. gadā Evofenedex noteica 10 % digitālās gatavības bāzlīnijas līmeni. |
|
|
45 |
C2.1 I4–3 Digitālās infrastruktūras loģistika |
Mērķa |
Pabeigtas dzīvās laboratorijas |
Skaits |
0 |
4 |
2. CET. |
2026 |
Aizpilda vismaz 4 “Dzīvās laboratorijas”. Dzīvās laboratorijas uzskata par pabeigtām, ja to datu pakalpojumi ir savienoti ar pamata datu infrastruktūru. |
|
|
46 |
C2.2 I1–1 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma |
Starpposma mērķis |
ERTMS pabeigts plānošanas pētījums Kijfhoek-Beļģijas robeža |
Pabeigta dzelzceļa satiksmes plānošana |
4. CET. |
2022 |
Dzelzceļa satiksmes plānojumu pabeidz kā daļu no plānošanas pētījuma par sliežu ceļa posmu starp Kijfhoek un Beļģijas robežu. Dzelzceļa satiksmes projekts parāda, ka vajadzīgie satiksmes vadības pielāgojumi atbilst ar attiecīgajiem tiesību aktiem un |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
(ERTMS) |
dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumi. |
|||||||||
|
47 |
C2.2 I1–2 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
Starpposma mērķis |
ERTMS pabeigts plānošanas pētījums Ziemeļnīderlandē |
Pabeigta funkcionālās integrētās sistēmas projektēšana un dzelzceļa satiksmes projektēšana |
1. CET. |
2023 |
Funkcionāli integrētu sistēmu projektēšanu un dzelzceļa satiksmes projektēšanu pabeidz kā daļu no plānošanas pētījuma par sliežu ceļa posmiem Ziemeļnīderlandē. Dzelzceļa satiksmes projekts parāda, ka vajadzīgie satiksmes vadības pielāgojumi atbilst attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem par dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību un ka ir izstrādāta ar to saistītā funkcionālās integrētās sistēmas konstrukcija. |
|||
|
48 |
C2.2 I1–3 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
Mērķa |
ERTMS ekspluatācijā esošo GSM-Rail mastu skaits |
Skaits |
0 |
130 |
1. CET. |
2024 |
130 bāzes raiduztvērēju stacijām (GSM-Rail masts) jāspēj darboties saskaņā ar ERTMS sistēmu. |
|
|
49 |
C2.2 I1–4 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
Starpposma mērķis |
Loģistikas sistēmas, kas pielāgotas ERTMS |
Pielāgoto sistēmu piegāde, ko veic ProRail IT departaments IT lietojumprogrammu lietotājiem citos ProRail departamentos |
1. CET. |
2024 |
Infrastruktūras pārvaldītāja ProRail IT loģistikas sistēmas pielāgo, tostarp pārrakstot vai atjauninot attiecīgās IT lietojumprogrammas, lai tās varētu saņemt un apstrādāt pareizu dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības informāciju (ERTMS/CSS informāciju). Satiksmes kontroles personāls tehniski integrē un testē sistēmas. |
|||
|
50 |
C2.2 I1–5 |
Starpposma mērķis |
Centrālā drošība Sistēma |
Centrālā drošība |
4. CET. |
2024 |
Centrālā drošības sistēma (CSS) darboties ERTMS vajadzībām ProRail vajadzībām. |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
operatīvā |
Sistēma darbojas |
To uzskata par darbotiesspējīgu, kad tas atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, kā norādīts Komisijas Regulā (ES) 2016/919 un Komisijas Īstenošanas regulā. (ES) 2019/776 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/387. Šādu atbilstību apstiprina ProRail. |
|||||||
|
51 |
C2.2 I2–1 Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte |
Mērķa |
Intelektiskās satiksmes vadības ierīces |
Skaits |
0 |
450 |
4. CET. |
2024 |
Darbojas vismaz 450 intelektiskās satiksmes vadības ierīces(IntelligenteVerkeersregelinstallaties), kas nozīmē, ka tās: 1) ir piegādāti un uzstādīti un 2) ir savienoti ar valsts pilsētu datu piekļuves platformu. |
|
|
52 |
C2.2 I2–2 Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte |
Mērķa |
Drošības prioritārie pakalpojumi |
Nobraukto kilometru procentuālā daļa |
7 |
12.5 |
1. CET. |
2025 |
Vismaz 12,5 uz katriem 100 kilometriem, kas nobraukti Nīderlandē, satiksmes dalībnieki var saņemt drošības prioritāros pakalpojumus, ko sniedz automobiļu ražotāji vai navigācijas ierīces. Tas attiecas uz attālumu, ko ceļu satiksmes dalībnieki nobraukuši Nīderlandē, kad transportlīdzekļa vadīšanas laikā aktīvi darbojas drošības prioritātes dienesti. 2022. gadā šī vērtība bija 7 %. |
|
|
53 |
C2.2 I2–3 Droša, vieda un ilgtspējīga |
Mērķa |
Digitālā infrastruktūra nākotnes noturīgai mobilitātei (DITM) |
EUR |
0 |
30 000 000 |
2. CET. |
2026 |
EUR 30000000 inovācijas subsīdijas izmaksā Nīderlandes Uzņēmumu aģentūra (Rijksdienst voor Ondernemend Nederland) izraudzīts uzņēmumu konsorcijs, kas |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
mobilitāte |
veicina digitālās infrastruktūras nākotnes noturīgai mobilitātei (DITM) izstrādi, nodrošinot pamatu mērogojamas sadarbīgas, savienotas un automatizētas mobilitātes sistēmas izstrādei un īstenošanai. |
|||||||||
|
54 |
C2.2 I2–4 Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte |
Mērķa |
Datu kopas, kas pieejamas valsts mobilitātes datu piekļuves punktā |
Skaits |
0 |
20 |
2. CET. |
2026 |
Valsts mobilitātes datu piekļuves punkta (NTM) platformu izstrādā un tiešsaistē publicē vismaz 20 datu kopas, un tās ir izmantojamas, izmantojot valsts mobilitātes datu piekļuves punkta platformu. |
|
|
55 |
C2.2 I3–1 Intelektiskās stacijas uz ceļiem (iWKS) |
Mērķa |
Uzstādīto intelektisko ceļmalu staciju skaits |
Skaits |
0 |
152 |
4. CET. |
2023 |
Uzstāda vismaz 152 intelektiskas ceļa stacijas, t. i., fiziski izvieto un darbojas. |
|
|
56 |
C2.2 I3–2 Intelektiskās stacijas uz ceļiem (iWKS) |
Mērķa |
Uzstādīto papildu intelektisko ceļmalu staciju skaits |
Skaits |
152 |
953 |
4. CET. |
2025 |
Uzstāda vismaz 953 intelektiskas ceļa stacijas, t. i., fiziski novieto un darbojas. |
|
|
57 |
C2.2 I3–3 Intelektiskās stacijas uz ceļiem (iWKS) |
Mērķa |
Uzstādīto intelektisko ceļmalas staciju galīgais skaits |
Skaits |
953 |
1 906 |
2. CET. |
2026 |
Uzstāda vismaz 1906 intelektiskas ceļa stacijas, t. i., fiziski izvieto un darbojas. |
|
|
58 |
C2.3 R1–1 Sabiedrības informēšana |
Starpposma mērķis |
Atvērtās pārvaldes likuma stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
2. CET. |
2022 |
Stājas spēkā Atvērtās pārvaldes likums. Ar šo aktu inter alia paplašina pārredzamības darbības jomu. prasības Parlamentam un Padomei |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
vadība (Atvērtās valdības likums) |
attiecībā uz tiesu iestādēm Valsts padome, Galvenā revīzijas iestāde un valsts ombuds paredz aktīvu informācijas atklāšanas pienākumu iestādēm, uz kurām attiecas šīs pārredzamības prasības, saīsina informācijas pieprasījumu apstrādes periodu un izveido padomdevēju padomi pārredzamības jautājumos. Akts nodrošina, ka iedzīvotājiem, presei un plašsaziņas līdzekļiem, Parlamenta deputātiem un viņu darbiniekiem ir viegli digitāli piekļūt publiskā sektora informācijai. Pienākums aktīvi atklāt konkrētas informācijas kategorijas (Atvērtās pārvaldes likuma 3.3. pants) var stāties spēkā pa posmiem laikā, kas jānosaka ar karaļa dekrētu. |
|||||||||
|
59 |
C2.3 R1–2 Sabiedrības informācijas pārvaldība (Atvērtās valdības likums) |
Starpposma mērķis |
Atjauninātu rīcības plānu publicēšana informācijas pārvaldības uzlabošanai |
Atjaunināta rīcības plāna publicēšana, ko veic centrālās valdības organizācijas |
4. CET. |
2022 |
Centrālās valdības organizācijas (12 ministrijas, tostarp to autonomās administratīvās struktūras un aģentūras) publicē atjauninātus rīcības plānus, lai uzlabotu savu informācijas sistēmu digitālo pieejamību. Atjauninātajos ministriju rīcības plānos pievēršas šādām 8 prioritātēm: 1.Izveidot attiecīgu pārvaldības sistēmu ministriju, autonomu administratīvo struktūru un aģentūru līmenī. 2.Bāzlīnijas veikšana ministrijas mērīšana |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
informācijas sistēma. 3.Kvalitātes sistēmas vai līdzīgu IV sistēmas funkciju īstenošana. 4.Parlamentāro dokumentu īstenošana galvenajās nodaļās. 5.Valstu komponentu savienojums ar Atvērtās valdības informācijas platformu (PLOOI). 6.Centrālās valdības e-pasta arhivēšanas rokasgrāmatas ieviešana. 7.Ziņojumapmaiņas lietotņu politikas virziena īstenošana. 8.Tīmekļa arhivēšanas īstenošana saskaņā ar attiecīgo pamatlīgumu. |
||||||||||
|
60 |
C2.3 R1–3 Sabiedrības informācijas pārvaldība (Atvērtās valdības likums) |
Mērķa |
Dokumenti, kas pieejami platformā “Informācija par atvērto valdību” |
Skaits |
0 |
330 000 |
2. CET. |
2026 |
Kopā vismaz 330000 dokumentu, kas pieder vismaz 4 no 17 informācijas kategorijām, kas uzskaitītas. pantā Atvērtās pārvaldes likuma 3.3. punkts ir pieejams platformā Atvērtās valdības informācija, jo pārvaldes iestādes ir savienotas ar Iekšlietu un Karalistes attiecību ministrijas uzturēto digitālo infrastruktūru. |
|
|
61 |
C2.3 I1–1 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Starpposma mērķis |
Īstenotas kiberdrošības uzlabošanas darbības |
Īstenotas darbības kiberdrošības uzlabošanai |
1. CET. |
2024 |
Aizsardzības ministrija īsteno šādas kiberdrošības darbības: -Drošības operāciju centra izveide; -Identifikācijas ieviešana un piekļuves pārvaldības sistēma |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
sadarbība ar trešām personām; -Risinājuma ieviešana, lai apmainītos ar sertificētu un pārbaudītu zemas klasifikācijas informāciju (LGI) un augstas klasifikācijas informāciju (HGI); un -Risinājuma īstenošana digitālās piekļuves kontrolei datu centriem. |
||||||||||
|
62 |
C2.3 I1–2 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Mērķa |
Aizsardzības ministrijas civilais personāls, kas strādā attālināti, izmantojot drošu tīklu |
Skaits |
0 |
500 |
4. CET. |
2024 |
Vismaz 500 Aizsardzības ministrijas civilajam personālam ir piekļuve drošam attālinātam tīklam ar: a)saziņas līdzekļi (balss, video un tērzētava); b)virtuālās darba vietas klātienē; un c)vienotas sadarbības telpas. |
|
|
63 |
C2.3 I1–3 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Starpposma mērķis |
Uzlaboti tīkli un pabeigta pāreja uz jaunu IT infrastruktūru |
Tīkla uzlabošana un pāreja uz jaunu IT infrastruktūru |
3. CET. |
2025 |
Modernizē tīkla iekārtas fiziskās vietās un palielina tīkla joslas platumu, lai nodrošinātu pietiekamu tīkla kvalitāti lietojumiem, ko izmanto Aizsardzības ministrijas civilais personāls. Aizmugures lietotnes migrē uz jaunu datu centru infrastruktūru un mitināšanas platformām. |
|||
|
64 |
C2.3 I1–4 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Mērķa |
Aizsardzības ministrijas civilais personāls ar piekļuvi papildu drošām attālinātām darba vietām |
Skaits |
0 |
500 |
1. CET. |
2026 |
Lai vēl vairāk uzlabotu attālinātā darba drošību, vismaz 500 Aizsardzības ministrijas civilajam personālam ir piekļuve: a)atjaunots kontaktcentrs un b)pamatlietojumi (tostarp apstrādes prezentācijas, izklājlapas, uzņēmējdarbības internets un drukāšanas iekārtas). |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
65 |
C2.3 I2–1 Krimināltiesību ķēdes digitalizācija |
Starpposma mērķis |
Darbojas digitālais portāls oficiālai saziņai kriminālprocesā |
Digitālais portāls darbojas |
1. CET. |
2023 |
Digitāls digitālās saziņas portāls darbojas un ir pieejams iedzīvotājiem, nodrošinot nosacījumus oficiālai saziņai par kriminālprocesu ar cietušajiem, juristiem un likumpārkāpējiem (tostarp ziņojumu iesniegšanu) digitāli. |
|||
|
66 |
C2.3 I2–2 Krimināltiesību ķēdes digitalizācija |
Starpposma mērķis |
Operatīva biežu noziegumu lietu digitāla apstrāde |
Operatīva biežu noziegumu lietu digitāla apstrāde |
4. CET. |
2023 |
Visas krimināllietas kategorijā “Bieži noziegumi” (veelvoorkomende criminaliteit, VVC) ir iespējams apstrādāt digitāli. Policijas ziņojumus(procesa verbaāls) sāk digitāli, un lēmumus par krimināllietām izstrādā un apstrādā digitāli. Pierādījumus video un audiomateriālu veidā par krimināllietām kategorijā “Bieži noziegumi” (VVC) digitāli dara pieejamus policija, prokuratūra un tiesu iestādēm. |
|||
C.SASTĀVDAĻA: ES UZLABOJU MĀJOKĻU TIRGU UN PADARĪŠU NEKUSTAMO ĪPAŠUMU ENERGOEFEKTĪVĀKU
Šā Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palīdzēt risināt problēmas, ar kurām saskaras Nīderlandes mājokļu tirgus. To veido piecas reformas un trīs investīcijas, kas paredzētas, lai i) atceltu Nīderlandes nodokļu sistēmas iezīmes, kuras dod priekšroku noteiktiem mājokļa īpašuma veidiem salīdzinājumā ar citiem, ii) paātrinātu un atraisītu būvniecības darbību Nīderlandē un iii) uzlabotu energoefektivitāti gan privātajā, gan publiskajā nekustamajā īpašumā, izmantojot renovācijas subsīdijas. Šā komponenta pasākumu mērķis ir samazināt nevienlīdzību mājokļu tirgū, novēršot nodokļu izkropļojumus, vienlaikus palielinot (cenas ziņā pieejamu) mājokļu piedāvājumu, centralizēti plānojot jaunu mājokļu piedāvājumu, likvidējot vājās vietas būvniecības plānošanas procesā un nodrošinot publiskos ieguldījumus dzīvojamo ēku būvniecības projektu atraisīšanai. Tās mērķis ir arī padarīt sociālo īri vairāk atkarīgu no ienākumiem, pieļaujot lielāku īres maksas palielinājumu īrniekiem ar lielākiem ienākumiem. Investīcijas komponenta otrajā apakšdaļā ir vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu publiskajās un privātajās ēkās, tostarp tādiem pasākumiem kā siltumsūkņu un saules enerģijas katlu uzstādīšana, kā arī mājokļu izolācijas uzlabošana.
Komponenta mērķis ir palīdzēt īstenot Nīderlandei adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši, lai samazinātu mājsaimniecību stimulus aizņemties un izkropļojumus mājokļu tirgū, tostarp atbalstot privātā īres sektora attīstību un veicot pasākumus, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu (2019. gada konkrētai valstij adresētais 1. ieteikums) un “samazinātu vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, (...) uzlabojot energoefektivitāti, jo īpaši ēkās” (2022. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), un “koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz (...) energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijām (..)” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2019. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
3.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma C3.1 R1: Vakantās turēšanas vērtības attiecības pieaugums
Šī reforma palielina brīvās turēšanas vērtības koeficientu (leegwaarderatio) Nīderlandes nodokļu sistēmā. Pašreizējā nodokļu uzlikšanā privātīpašumam tiek pieņemts, ka nekustamā īpašuma, kas nav īpašnieka izmantots, novērtējuma vērtība pārsniedz īpašuma patieso vērtību. Tāpēc izīrētā īpašuma vērtība tiek koriģēta ar vakantā valdījuma vērtības attiecību, faktiski ieviešot nodokļa atlaidi nekustamā īpašuma īpašniekiem, kas iegādāti izīrēšanai. Attiecības palielināšanas mērķis ir labāk saskaņot īres īpašuma aplikšanu ar nodokļiem ar faktisko ekonomisko vērtību, ko tā rada īpašuma īpašniekiem, tādējādi samazinot izkropļojumus mājokļu tirgū.
Nomas nekustamajiem īpašumiem, kuru gada nomas maksa pārsniedz 5 % no īpašuma novērtēšanas vērtības, ko noteikusi attiecīgā pašvaldība (t. i., Waardering Onroerende Zaken (WOZ)), un nekustamajiem īpašumiem, kas iznomāti saistītām personām, attiecību palielina līdz 100 %, faktiski atceļot nodokļu atlaidi. Īres īpašumiem, kuru gada nomas maksa ir 5 % vai mazāka no novērtējuma vērtības, attiecību palielina vismaz par 25 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadā piemērojamo attiecību. Brīvā valdījuma vērtība neattiecas uz nomas īpašumiem ar pagaidu nomas līgumu, tādējādi šādos gadījumos faktiski atceļot nodokļu atlaidi.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma C3.1 R2: Pakāpeniski atcelt atbrīvojumu no nodokļa dāvanām, kas paredzētas, lai finansētu pirkumus mājās
Ar šo reformu divos posmos atceļ atbrīvojumu no nodokļiem dāvanām, kas paredzētas, lai finansētu jauniešu pirkumus mājās. 2022. gadā ikvienam vecumā no 18 līdz 40 gadiem ir tiesības uz vienreizēju atbrīvojumu no nodokļa par dāvanu saņemšanu līdz 106 671 EUR, ja ziedoto summu izmanto, lai iegādātos personas pirmo (īpašnieka apdzīvoto) māju. No 2023. gada 1. janvāra atbrīvojumu no nodokļa samazina vismaz par 70 % salīdzinājumā ar 2022. gada atbrīvojumu. To atceļ no 2024. gada 1. janvāra. Reformas mērķis ir samazināt gan izkropļojumus, gan nevienlīdzību mājokļu tirgū.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam. Reforma C3.1 R3: Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu
Saskaņā ar šo reformu valsts valdība nosaka realizējamo jauno mājokļu skaitu.
(t. i., jauncelti vai pārveidoti citiem mērķiem, tostarp pamestiem vai nepiemērotiem dzīvošanai) katrā provincē, ko savukārt izmanto, lai noteiktu pašvaldības līmenī realizējamo jauno mājokļu skaitu.
Reforma ietver:
a)nolīgumu noslēgšana starp valsts valdību un provincēm par konkrētu provinces jauno mājokļu skaitu, tostarp pārveidojot, par kopējo skaitu 900000 jaunu mājokļu, kas jāpabeidz un jāekspluatē līdz 2030. gadam, no kuriem 600000 ir cenas ziņā pieejami (kā noteikts turpmāk);
b)noslēgt līgumus starp provincēm un pašvaldībām par konkrētu pašvaldības jauno mājokļu skaitu, kas tiks realizēts, lai sasniegtu valsts mērķus, kā noteikts a) apakšpunktā;
c)uzraudzības sistēmas ieviešana, lai sekotu līdzi progresam jaunu mājokļu realizācijā; un
d)tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kas ļauj valsts valdībai iejaukties administratīvā vai tiesas procesā, ja tiek pārkāpti provinču vai reģionālie nolīgumi par jaunu mājokļu realizāciju (t. i., nolīgumi, kas norādīti attiecīgi a) un b) apakšpunktā).
Šajā reformā cenas ziņā pieejamus mājokļus definē kā a) sociālos īres mājokļus, b) īrētus mājokļus līdz noteiktai maksimālajai īres maksai, kas 2022. gadā noteikta 1 000 EUR mēnesī, un c) īpašnieku apdzīvotus mājokļus, kuru cena ir zemāka par vai vienāda ar maksimālo iegādes cenu mājai, attiecībā uz kuru Valsts hipotekāro kredītu garantija (NHG) garantē hipotēku. Maksimālo īres maksu, kas minēta b) apakšpunktā, turpmākajos gados var koriģēt, ja to pamato politikas un ekonomikas attīstība, piemēram, cenu vai ienākumu attīstība. Visas korekcijas, jo īpaši tās, kas pārsniedz cenu un ienākumu attīstības indeksāciju, pienācīgi pamato.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. jūnijam.
Reforma C3.1 R4: Palielināt īres maksas atkarību no ienākumiem
Ar šo reformu palielina īres maksu sociālajiem īrniekiem ar vidējiem līdz augstiem ienākumiem.
mājokļus var palielināt gadā. No 2022. gada 1. janvāra jaunais maksimālais mēneša īres maksas palielinājums ir 50 EUR īrniekiem ar vidējiem ienākumiem un 100 EUR īrniekiem ar augstiem ienākumiem. Šīs reformas mērķis ir labāk saskaņot īres maksas ar īrnieka ienākumiem un nodrošināt mērķtiecīgāku nodrošinājumu.
cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšana mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vienlaikus palīdzot mājokļu sabiedrībām palielināt ieguldījumus jaunos īres īpašumos.
Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2022. gada 31. martam. Reforma C3.1 R5: Dzīvojamo ēku būvniecības procesa un procedūru paātrināšana
Šīs reformas mērķis ir novērst trūkumus būvniecības plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrā.
procesi Nīderlandē. Vispirms attiecīgā ministrija izstrādā rīcības plānu vēstules veidā Parlamentam. Rīcības plānā iekļauj sarakstu ar darbībām plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanai un to īstenošanas grafiku. Otrajā posmā veic būtisku identificēto darbību kopumu. Tas ietver vismaz i) darbības, lai uzlabotu pašvaldību un būvniecības uzņēmumu zināšanas par plānošanas procedūrām, ii) ekspertu grupas izveidi, kas var palīdzēt pašvaldībām un mājokļu korporācijām paātrināt procedūras, kas vajadzīgas jaunu mājokļu realizācijai, un iii) valsts komandas izveidi, kas var palīdzēt pašvaldībām novērst trūkumus plānošanas procedūrās, iv) izveidot sistēmu, lai uzraudzītu progresu procedūru paātrināšanā.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam. Investīcija C3.1 I1: Jaunu būvniecības projektu īstenošana
Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt pašvaldībām līdzekļus, lai tās varētu veikt nepieciešamos pasākumus.
ieguldījumi, pirms var sākt dzīvojamo ēku būvniecību. Dzīvojamo ēku būvniecības projektu sākumu saistībā ar šo ieguldījumu definē kā darbu sākumu ēkās, kurās atrodas mājokļi.
Ieguldījumu veido finansiāls atbalsts, izmantojot subsīdiju shēmu pašvaldībām, kā rezultātā tiek sākta vismaz 100000 mājokļu būvniecība.
Kā daļu no ieguldījuma Iekšlietu un Karalistes attiecību ministrija publicē ziņojumu. Ziņojumā sniedz kvalitatīvus pierādījumus tam, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kas atbilst attiecīgajos paktos noteiktajiem minimālajiem standartiem, ir īstenoti saskaņā ar apstiprinātajiem subsīdiju pieteikumiem. Vienošanās ir nolīgumi starp provincēm, pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām dzīvojamo ēku un komerciālās būvniecības procesā, kuros ieinteresētās personas apņemas ievērot minimālos standartus klimata pārmaiņu adaptīvai būvniecībai privātā un sabiedriskā zemē attiecībā uz aizsardzību pret karstumu, sausumu, plūviāliem, upju un piekrastes plūdiem, kā arī attiecībā uz dabas iekļautību.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C3.2 I1: Subsīdiju shēma publiskā sektora nekustamā īpašuma ilgtspējībai
Šis ieguldījums nodrošina subsīdijas publiskā nekustamā īpašuma, piemēram, vietējo ēku, īpašniekiem.
pārvaldes iestādes vai izglītības un veselības iestādes, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti un tādējādi samazinātu CO2 emisijas. Tā rezultātā CO2 emisijas ik gadu samazinās par 110 kilotonniem, kā aplēsts ex ante. Intervenču mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām.
Investīcija ietver a) to, ka stājas spēkā regula, ar ko izveido renovācijas subsīdiju shēmu, un b) finansiālu atbalstu renovācijas vai energoefektivitātes intervenču pabeigšanai saskaņā ar renovācijas subsīdiju shēmu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam. Investīcija C3.2 I2: Ieguldījumu subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai
Šī investīcija nodrošina subsīdijas mājsaimniecībām enerģijas ietaupījumu intervenču īstenošanai. Atbalsttiesīgie intervences pasākumi ir saules enerģijas katli, siltumsavienojumi, izolācija, siltumsūkņi un, sākot no 2023. gada, elektriskās ēdiena gatavošanas iekārtas. Vismaz 225000 no šīm intervencēm finansē no subsīdijas. Intervenču mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
8 Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
3.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējoši pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
67 |
C3.1 R1–1 Brīvās turēšanas vērtības attiecības palielināšana |
Starpposma mērķis |
Tiesību aktu stāšanās spēkā, ar ko palielina vakantās turēšanas vērtības attiecību |
Tiesību akta noteikums, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2023 |
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko palielina vakantās turēšanas vērtības attiecību. Šo attiecību palielina līdz 100 % izīrējamiem īpašumiem, kuru gada nomas maksa pārsniedz 5 % no īpašuma novērtēšanas vērtības, ko noteikusi attiecīgā pašvaldība (t. i., Waardering Onroerende Zaken (WOZ)), un nekustamajiem īpašumiem, kas iznomāti saistītām personām. Īres īpašumiem, kuru gada nomas maksa ir 5 % vai mazāka no novērtējuma vērtības, attiecību palielina vismaz par 25 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadā piemērojamo attiecību. Brīvā valdījuma vērtība neattiecas uz nomas īpašumiem ar pagaidu nomas līgumu. |
|||
|
68 |
C3.1 R2–1 Pakāpeniska atbrīvojuma no nodokļa atcelšana dāvanām, lai finansētu pirkumus mājās |
Starpposma mērķis |
Tiesību aktu stāšanās spēkā, pakāpeniski atceļot atbrīvojumu no nodokļa dāvanām, lai finansētu pirkumus mājās divos posmos |
Tiesību akta noteikums, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2024 |
Stājas spēkā tiesību akti, kas ietver šādus divus posmus, lai pakāpeniski atceltu atbrīvojumu no nodokļa dāvanām, lai finansētu pirkumus mājās: (1)no 2023. gada 1. janvāra par vismaz 70 % samazināt maksimālo atbrīvojumu no nodokļa dāvanām, lai finansētu pirkumus mājās, salīdzinot ar 2022. gada maksimālo atbrīvojumu no nodokļa; (2)atbrīvojuma no nodokļa atcelšana no 2024. gada 1. janvāra. |
|||
|
69 |
C3.1 R3–1 Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu |
Starpposma mērķis |
Vienošanās starp valsts valdību un provincēm par 900000 jaunu mājokļu realizāciju |
Nolīgumu parakstīšana starp valsts valdību un provincēm |
4. CET. |
2022 |
Nolīgumu parakstīšana starp valsts valdību un provincēm par jaunu mājokļu skaitu, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, tostarp pārveidojot. Līgumos nosaka jaunu mājokļu skaitu katrā provincē un to jauno mājokļu skaitu, kas ir pieejami par pieņemamu cenu. Jauno mājokļu skaita summa provincēs ir vienāda ar vismaz 900000 mājokļu, no kuriem vismaz |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs grafiks pabeigšana |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
600000 ir mājokļi par pieņemamu cenu. |
||||||||||
|
70 |
C3.1 R3–2 Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu |
Starpposma mērķis |
Provinču un pašvaldību vienošanās par 900000 jaunu mājokļu realizāciju |
Nolīgumu parakstīšana starp provincēm un pašvaldībām |
2. CET. |
2023 |
Līgumu parakstīšana starp provincēm un pašvaldībām par pašvaldībai specifisku jaunu mājokļu skaitu, lai līdz 2030. gadam valsts līmenī panāktu 900000 jaunu mājokļu realizāciju, tostarp pārveidojot, no kuriem vismaz 600000 ir cenas ziņā pieejami. Šajos nolīgumos iekļauj vismaz šādus elementus: (1)mērķi attiecībā uz pašvaldībai specifisku mājokļu skaitu, atsevišķi norādot cenas ziņā pieejamu mājokļu skaitu, (2)noteikumu, kurā precizēti izmantojamie valsts līdzekļi un instrumenti, un (3)jauno mājokļu realizācijas grafiks. |
|||
|
71 |
C3.1 R3–3 Centralizēta plānošana mājokļu palielināšanai apgāde |
Starpposma mērķis |
Izveidota uzraudzības sistēma nolīgumu ar pašvaldībām īstenošanai |
Uzraudzības sistēmas ieviešana |
3. CET. |
2023 |
Ievieš uzraudzības sistēmu, lai uzraudzītu progresu starp provincēm un pašvaldībām noslēgto nolīgumu īstenošanā, t. i., lai uzraudzītu progresu jaunu mājokļu apgūšanā. |
|||
|
72 |
C3.1 R3–4 Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko nosaka papildu darbības, ko valsts veic, lai izpildītu līgumus par jaunu ēku būvniecību, stāšanās spēkā mājokļus |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
2. CET. |
2025 |
Stājas spēkā likums, kas ļauj valsts valdībai iejaukties administratīvā vai tiesas procesā, ja tiek pārkāptas līgumsaistības, kas izriet no provinču vai reģionāliem nolīgumiem par jaunu mājokļu realizāciju. Likumā iekļauj noteikumus, kas ļauj valdībai noteikt, sasniegt un izpildīt mērķus attiecībā uz jaunu mājokļu, tostarp cenas ziņā pieejamu mājokļu, realizāciju. |
|||
|
73 |
C3.1 R4–1 Palielināt atkarību no ienākumiem |
Starpposma mērķis |
Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai palielinātu maksimālo gada apjomu īres maksas palielinājums |
Tiesību akta noteikums, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2022 |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko palielina sociālo mājokļu ikmēneša īres maksas iespējamo maksimālo pieļaujamo ikgadējo palielinājumu līdz 50 EUR vidējiem īrniekiem un 100 EUR par augstiem — ienākumu īrnieki, sākot no 2022. gada 1. janvāra. |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs grafiks pabeigšana |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
īre |
sociālajos mājokļos dzīvojoši īrnieki ar vidējiem līdz augstiem ienākumiem |
Vidēju ienākumu īrniekus definē kā īrniekus, kuru gada ienākumi ir no 47 948 EUR līdz 56 527 EUR (vienas personas mājsaimniecības) vai no 55 486 EUR līdz 75 369 EUR (daudzpersonu mājsaimniecības) (2022. gada cenu līmenis). Īrniekus ar augstiem ienākumiem definē kā tādus, kuru gada ienākumi pārsniedz šo rezervju augšējo robežu. |
||||||||
|
74 |
C3.1 R5–1 Dzīvojamo ēku būvniecības procesa un procedūru paātrināšana |
Starpposma mērķis |
Publicēta vēstule Parlamentam par plānošanas procesa vājajām vietām, apzinot iespējamos risinājumus |
Eiropas Parlamentam adresētās vēstules publicēšana |
4. CET. |
2022 |
Iekšlietu un Karalistes attiecību ministrijas vēstules publicēšana parlamentam, kurā norādītas darbības, lai novērstu trūkumus, kas kavē plānošanas procesu, atļauju izdošanu un juridiskās procedūras saistībā ar dzīvojamo ēku projektiem, tostarp vajadzības gadījumā veicot tiesību aktu grozījumus; un grafiku ar konkrētiem pasākumiem darbību īstenošanai. |
|||
|
75 |
C3.1 R5–2 Dzīvojamo ēku būvniecības procesa un procedūru paātrināšana |
Starpposma mērķis |
Pasākumi mājokļu projektu plānošanas procesa paātrināšanai |
Parlamentam adresētajā vēstulē norādīto būtisko darbību kopuma īstenošana |
1. CET. |
2024 |
Lai paātrinātu dzīvojamo ēku projektu plānošanas procesu, ir jāveic ievērojams pasākumu kopums, kas norādīts vēstulē Parlamentam saskaņā ar 74. atskaites punktu. Tas ietver vismaz i) darbības, lai uzlabotu pašvaldību un būvniecības uzņēmumu zināšanas par plānošanas procedūrām, ii) ekspertu grupas izveidi, kas var palīdzēt pašvaldībām un mājokļu korporācijām paātrināt procedūras, kas vajadzīgas jaunu mājokļu realizācijai, un iii) valsts komandas izveidi, kas var palīdzēt pašvaldībām novērst trūkumus plānošanas procedūrās, IV) izveidot sistēmu, lai uzraudzītu progresu procedūru paātrināšanā. |
|||
|
77 |
C3.1 I1–2 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Mērķa |
Būvdarbi (1. iedaļa) |
Skaits |
0 |
10 000 |
4. CET. |
2024 |
Pēc tam, kad ir apstiprināts finansiālais atbalsts pašvaldībām, izmantojot subsīdiju shēmu, sākas 10000 mājokļu būvniecība. |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs grafiks pabeigšana |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
78 |
C3.1 I1–3 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Mērķa |
Būvdarbi (2. iedaļa) |
Skaits |
10 000 |
31 000 |
4. CET. |
2025 |
Pēc tam, kad ir apstiprināts finansiālais atbalsts pašvaldībām, izmantojot subsīdiju shēmu, sākas papildu 21000 mājokļu būvniecība. |
|
|
79 |
C3.1 I1–4 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Mērķa |
Būvdarbi (3. iedaļa) |
Skaits |
31 000 |
100 000 |
2. CET. |
2026 |
Pēc tam, kad ir apstiprināts finansiālais atbalsts pašvaldībām, izmantojot subsīdiju shēmu, sākas papildu 69000 mājokļu būvniecība. |
|
|
80 |
C3.1 I1–5 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Starpposma mērķis |
Īstenotas darbības, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām |
Publicēts ziņojums par īstenotajiem pasākumiem, kas īstenoti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kurus finansē saskaņā ar subsīdiju shēmu |
2. CET. |
2026 |
Iekšlietu un Karalistes attiecību ministrija publicē ziņojumu. Ziņojumā sniedz kvalitatīvus pierādījumus tam, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kas atbilst attiecīgajos paktos noteiktajiem minimālajiem standartiem, ir īstenoti saskaņā ar apstiprinātajiem subsīdiju pieteikumiem. Vienošanās ir nolīgumi starp provincēm, pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām dzīvojamo ēku un komerciālās būvniecības procesā, kuros ieinteresētās personas apņemas ievērot minimālos standartus klimata pārmaiņu adaptīvai būvniecībai privātā un sabiedriskā zemē attiecībā uz aizsardzību pret karstumu, sausumu, plūviāliem, upju un piekrastes plūdiem, kā arī attiecībā uz dabas iekļautību. |
|||
|
81 |
C3.2 I1–1 Subsīdiju shēma publiskā sektora nekustamā īpašuma ilgtspējībai |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā regula, ar ko izveido renovācijas subsīdiju shēmu |
Regulas noteikums par tās stāšanos spēkā |
2. CET. |
2022 |
Stājas spēkā regula, ar ko izveido renovācijas subsīdiju shēmu. Subsīdiju shēma nodrošina subsīdijas publiskā nekustamā īpašuma īpašniekiem, piemēram, vietējo pārvaldes iestāžu vai izglītības un veselības iestāžu ēkām, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti. |
|||
|
82 |
C3.2 I1–2 Ilgtspējības subsīdiju shēma |
Mērķa |
Ikgadējā CO2 emisiju samazinājuma summa (tonnās) no visiem apstiprinātajiem |
Kilotonnas CO2 emisiju samazinājuma uz vienu gadu |
0 |
110 |
1. CET. |
2025 |
Apstiprinātās renovācijas un energoefektivitātes intervences saskaņā ar subsīdiju shēmu veido līdz 110 kilotonnām CO2 samazinājuma gadā; aplēsts ex ante. Intervencēm ir: |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs grafiks pabeigšana |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
publiskā sektora nekustamais īpašums |
renovācijas un energoefektivitātes intervences, kas subsidētas saskaņā ar shēmu |
mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām. |
||||||||
|
83 |
C3.2 I2–1 Ieguldījumu subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai |
Mērķa |
Subsidētas ilgtspējīgas enerģijas un enerģijas taupīšanas intervences |
Subsidēto intervenču skaits |
231 985 |
456 985 |
1. CET. |
2026 |
Tiek subsidēti vismaz 225000 intervences pasākumu saskaņā ar investīciju subsīdiju ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai (saules apkures katli, siltumtīkli, siltumizolācija, siltumsūkņi un, sākot no 2023. gada, elektriskās ēdiena gatavošanas iekārtas). Intervenču mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Šī prasība attiecas uz kopējām intervencēm, kas subsidētas saskaņā ar 83., 128. un 129. mērķrādītāju. |
|
D.KOMPONENTS. DARBA TIRGUS, PENSIJU UN UZ NĀKOTNIORIENTĒTASIZGLĪTĪBAS STIPRINĀŠANA
Šā Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna komponenta, ko veido četras reformas un sešas investīcijas, mērķis ir i) sagatavot darba tirgu un pensiju sistēmu pašreizējām un nākotnes problēmām un ii) apkarot pandēmijas izraisītos mācību zaudējumus, vienlaikus veicinot digitālo inovāciju izglītībā. Šajā komponentā iekļauto pasākumu mērķis ir samazināt atšķirības starp darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem un novērst fiktīvu pašnodarbinātību, kā arī ieguldīt ilgtspējīgā darbaspēka nodarbināmībā, izmantojot prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. Turklāt ir plānots reformēt pensiju sistēmas otro līmeni, lai tas būtu labāk pielāgots mainīgajam darba tirgum, vienlaikus uzlabojot taisnīgumu starp paaudzēm, pārredzamību un noturību pret satricinājumiem. Izglītības jomā tiek plānoti pasākumi, lai apkarotu izglītības zudumu, ko Covid-19 pandēmijas laikā izraisījusi skolu slēgšana. Komponents ietver arī investīcijas digitālās inovācijas veicināšanai izglītībā.
Komponenta mērķis ir palīdzēt īstenot Nīderlandei adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka pensiju sistēmas otrais līmenis ir pārredzamāks, taisnīgāks no paaudzes paaudzē un noturīgāks pret satricinājumiem (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 un 2022. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), lai samazinātu stimulus pašnodarbinātām personām bez darbiniekiem, vienlaikus veicinot pienācīgu sociālo aizsardzību pašnodarbinātām personām un novēršot fiktīvu pašnodarbinātību, kā arī mazināt Covid-19 krīzes ietekmi uz nodarbinātību (un sociālo jomu) un stiprināt prasmes, jo īpaši tām, kas atrodas darba tirgus un neaktīvo personu perifērijā (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2019. gadā, konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2020. gadā un konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2022. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
4.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma C4.1 R1: Pašnodarbināto personu atskaitījuma samazinājums
Reformas mērķis ir samazināt atšķirīgo nodokļu režīmu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām. Maksimālo summu, ko pašnodarbinātais var atskaitīt no saviem nodokļiem, pakāpeniski samazina no 6 310 EUR 2022. gadā līdz 3 710 EUR vai mazāk 2026. gadā. Maksimālā atskaitāmā summa 2030. gadā sasniedz strukturālo līmeni 1 200 EUR vai mazāk.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma C4.1 R2: Pašnodarbināto personu invaliditātes apdrošināšana
Reformas mērķis ir palielināt pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības segumu, ieviešot obligātu invaliditātes apdrošināšanu. Reforma ietver likuma, ar ko nosaka obligātu invaliditātes apdrošināšanu, izstrādi un stāšanos spēkā. Likuma mērķis ir veicināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus darbiniekiem un pašnodarbinātām personām. Likumā nosaka vismaz apdrošināto personu grupu un izpildaģentūras, kas īsteno apdrošināšanu, un nosaka, kā apdrošināšana tiks finansēta. Likumā var paredzēt saprātīgu pārejas periodu apdrošināšanas efektīvai piemērošanai. Sociālo lietu un nodarbinātības ministra vēstulē parlamentam sīki izklāsta pasākumus, ko pilnvarotās izpildaģentūras veikušas, lai īstenotu obligāto invaliditātes apdrošināšanu, un apraksta nākamo:
pasākumi, lai nodrošinātu apdrošināšanas pilnīgu darbību saskaņā ar likumu, ar ko nosaka obligāto invaliditātes apdrošināšanu pašnodarbinātām personām.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Reforma C4.1 R3: Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma
Šīs reformas mērķis ir reformēt Nīderlandes pensiju sistēmas otro līmeni, lai padarītu to pārredzamāku, taisnīgāku, pret satricinājumiem noturīgāku un piemērotāku mainīgajam darba tirgum. Reforma ietver to, ka stājas spēkā likums, ar ko reformē pensiju sistēmas otro līmeni, un saistoši lēmumi (invaarbesluiten),t. i., uzraudzības iestādes apstiprināti, par vismaz 66 % otrā līmeņa pensiju sistēmas apdrošinājuma ņēmēju pensiju aktīvu pārskaitīšanu uz jauno pensiju sistēmu. Ar šo likumu atceļ sistēmisko pārdali starp dažādām vecuma grupām (durvjuneesystematiek), nosaka no vecuma neatkarīgu pensiju iemaksu likmi, kurā pensijas uzkrājums atbilst iemaksām, un paredz noteikumus jauniem pensiju līgumiem, kuru pamatā ir pensiju uzkrājums kapitāla izteiksmē.
Likums, ar ko izveido jauno pensiju sistēmu, stājas spēkā un tiek nekavējoties piemērots pensiju līgumiem, kas parakstīti pēc likuma stāšanās spēkā. Tomēr esošajiem pensiju līgumiem var piemērot pārejas periodu. Likums paredz, ka šajā pārejas periodā tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai grozītu esošos pensiju līgumus un nodotu pensiju aktīvus saskaņā ar esošajiem pensiju līgumiem uz jauno sistēmu.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Reforma C4.1 R4. Cīņa pret fiktīvu pašnodarbinātību
Reformas mērķis ir samazināt fiktīvu pašnodarbinātību. Reformu veido:
šādi elementi:
a)Vēstule parlamentam, kurā aprakstītas plānotās darbības, lai samazinātu fiktīvu pašnodarbinātību. Tajā sīki izklāsta i) pasākumus, kas jāveic, lai atceltu izpildes moratoriju likumam, ar ko atceļ darba attiecību novērtēšanas regulējumu (Wet deregulering beoordeling arbeidsrelaties),
II) darbības, lai pastiprinātu minēto tiesību aktu publisko izpildi un palielinātu attiecīgo izpildes aģentūru spējas, un iii) preventīvas darbības pret fiktīvu pašnodarbinātību;
b)tāda likuma publicēšana, ar ko groza darba attiecību definīciju. Likuma vispārējais mērķis ir precizēt un mazināt neskaidrību par darba attiecību definīciju; un
c)izpildes moratorija atcelšana likumam, ar ko atceļ darba attiecību novērtēšanas regulējumu (Wet deregulering beoordeling arbeidsrelaties).
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam. Investīcija C4.1 I1: Nīderlande turpina mācīties
Ieguldījuma mērķis ir stiprināt stāvokli darba tirgū un nodarbināmību
indivīdi Nīderlandes darba tirgū, lai nepieļautu, ka viņi kļūst par bezdarbniekiem, vai, ja viņi ir bezdarbnieki, lai palīdzētu viņiem atgriezties darbā. Investīcija sniedz finansiālu atbalstu trim pagaidu subsīdiju shēmām, no kurām katra sastāv no šādiem elementiem:
a)profesionālās izaugsmes konsultācijas, lai palīdzētu cilvēkiem pārorientēt savu karjeru, ko sniedz kvalificēti karjeras konsultanti;
b)bezmaksas apmācības un mācību pasākumi prasmju pilnveides atbalstam; un
c)atbalsts personām, izmantojot īpaši pielāgotus nozaru ceļus konkrētā nozarē. Šie ceļi ietver vismaz vienu no šādiem elementiem: I) karjeras konsultācijas (t. i., koncentrētas uz pašreizējo darbu, prasmēm un karjeras ceļu), ii) profesionālā orientācija (t. i., orientācija uz karjeras maiņu un/vai jaunām prasmēm un darbvietām), iii) prasmju apmācība vai iv) iegūto kompetenču atzīšana.
Veic neatkarīgu novērtējumu par subsīdiju shēmu sociālekonomisko ietekmi saskaņā ar “Nīderlande turpina mācīties” un tā rezultātā publicē politikas novērtējuma ziņojumu. Novērtējuma ziņojumā iekļauj informāciju par iespējamiem veidiem, kā uzlabot politikas procesus, kas ir subsīdiju shēmu izstrādes un īstenošanas pamatā. Novērtējuma ziņojumā īpašu uzmanību pievērš subsīdiju shēmu ietekmei uz neaizsargātām grupām, tostarp tām, kurām ir profesionālās izglītības līmenis vai zemāks. Turklāt ziņojumā iekļauj politikas informāciju par subsīdiju shēmu sociālekonomisko un ilgtermiņa ietekmi. Novērtējuma ziņojumu publicē tiešsaistē.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
[Ieguldījums C4.1 I2: Reģionālās mobilitātes komandas (RMT) DELETED]
Investīcija C4.1 I3. Budžets bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai
Šā ieguldījuma (“Scholings Budget WW” jeb bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija) mērķis ir palielināt to personu atgriešanos darbā, kuras saņem pagaidu bezdarbnieka pabalstus un kuru stāvoklis darba tirgū ir slikts, ko apliecina vai nu zems vērtējums anketā par attālumu līdz darba tirgum (Werkverkenner), vai arī to, ka UWV (Nīderlandes Darba ņēmēju apdrošināšanas aģentūras) padomdevējs tās ir atlasījis par tādām, kurām ir īpašas apmācības vajadzības. UWV piešķir finansējumu mācību programmu finansēšanai, lai palīdzētu šīs mērķgrupas personām kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācijā. Investīcija sniedz finansiālu atbalstu vismaz 8000 apmācības programmām šīs mērķgrupas personu kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, lai atvieglotu viņu nodarbinātību.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Investīcija C4.2 I1: Valsts izglītības laboratorija MI
Šā ieguldījuma vispārējais mērķis uzlabot izglītību, apspriežot un ierosinot mērogojamu
mākslīgā intelekta (MI) risinājumi mācīšanās procesam pamatizglītībā un/vai vidējā izglītībā. Projektus atlasa Valsts izglītības laboratorijas MI valde.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)vismaz 20 projekti, kuru mērķis ir uzlabot pamatizglītības un/vai vidējās izglītības kvalitāti, izmantojot digitālo inovāciju, un kurus atlasīs Valsts izglītības laboratorijas MI valde;
b)no atlasītajiem projektiem vismaz 10 projektu pabeigšana palīdz sasniegt vismaz vienu no šādiem mērķiem: I) īpaši pielāgotas izglītības stiprināšana; II) tādu izglītības produktu un/vai pakalpojumu nodrošināšana, kas var palielināt studentu motivāciju;
III) palielināt skolotāju vai studentu zināšanas vai kompetenci; vai IV) palielināt laiku, kas skolotājiem pieejams skolēnu atbalstam; un
c)atlasīto projektu rezultātā izstrādā vismaz divus produktus, kas veicina inovatīvus digitālās izglītības risinājumus, kuri ir sasnieguši 6. tehnoloģiju gatavības līmeni (TGL) (TGL pēdējais posms pirms tirgus posma).
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Investīcija C4.2 I2: Atbalsts jaunpienācējiem, lai novērstu mācību zudumus
Šīs investīcijas mērķis ir novērst mācību zaudējumus jaunpienācējiem Covid-19 pandēmijas dēļ, piemēram, saistībā ar skolu slēgšanu. Pamatskolas un vidusskolas padomes saņem finansējumu, kas tām ļauj sniegt atbalstu migrantu izcelsmes vidusskolas skolēniem, kuri Nīderlandē dzīvojuši mazāk nekā divus gadus, vai migrantu izcelsmes pamatskolas skolēniem, kuri Nīderlandē ir uzturējušies mazāk nekā četrus gadus.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. Investīcija C4.2 I3. Atbalsts skolēniem vidusskolas pēdējā gadā
Šīs investīcijas mērķis ir sniegt papildu atbalstu skolēniem viņu pēdējā vidusskolas gadā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radītos mācību zaudējumus, piemēram, tos, kas radušies skolu slēgšanas dēļ. Investīcija ietver tiešsaistes platformas izveidi, ko veic Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija ar mācību materiāliem, lai atbalstītu skolēnus viņu gala eksāmenos vidusskolā, un papildu finansējumu skolu valdēm vidusskolā, ļaujot skolām sniegt papildu atbalstu skolēniem vidusskolas pēdējā gadā. Skolu valdes, kurās ir nelabvēlīgā situācijā esoši skolēni, saņem papildu finansiālu atbalstu.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Investīcija C4.2 I4. Klēpjdatori un planšetdatori e-izglītībai un hibrīdmācībām, lai novērstu un mazinātu trūkumus mācību procesā
Investīcijas mērķis ir atbalstīt skolas hibrīdizglītības un tiešsaistes izglītības organizēšanā, lai apkarotu un mazinātu Covid-19 pandēmijas radītos mācību zaudējumus, piemēram, tos, kas izriet no skolu slēgšanas. Investīcijas ietver 75000 ierīču (klēpjdatoru un planšetdatoru) nodrošināšanu izraudzītām skolām, lai atvieglotu tiešsaistes un hibrīdizglītību pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības skolēniem.
Investīcijas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
4.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs grafiks pabeigšana |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
84 |
C4.1 R1–1 |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko samazina nodokļu atskaitījumu pašnodarbinātām personām, stāšanās spēkā |
Tiesību norma |
1. CET. |
2023 |
Likuma par |
|||
|
ar ko paredz |
ikgadējais nodokļu atskaitījums pašnodarbinātām personām |
|||||||||
|
Samazināt nabadzības |
stāšanās spēkā |
no 6 310 EUR 2022. gadā līdz 5 660 EUR vai mazāk |
||||||||
|
pašnodarbināta persona |
2023. gadā 5 010 EUR vai mazāk 2024. gadā, 4 360 EUR vai |
|||||||||
|
personas” |
mazāk 2025. gadā un 3 710 EUR vai mazāk 2026. gadā. Eiropas |
|||||||||
|
atskaitīšanas |
likums samazina atšķirīgo nodokļu režīmu |
|||||||||
|
starp darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. |
||||||||||
|
85 |
C4.1 R2–1 Pašnodarbināto personu invaliditātes apdrošināšana |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko nosaka obligātu invaliditātes apdrošināšanu pašnodarbinātām personām, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
1. CET. |
2025 |
Likuma, ar ko nosaka obligātu invaliditātes apdrošināšanu pašnodarbinātām personām, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī. Likuma mērķis ir veicināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus darbiniekiem un pašnodarbinātām personām. Likumā nosaka apdrošināto personu grupu un izpildaģentūras, kas īsteno apdrošināšanu, un nosaka, kā apdrošināšana tiks finansēta. Likumā var paredzēt saprātīgu pārejas periodu apdrošināšanas efektīvai piemērošanai. |
|||
|
Īstenošanas norādījumus, ar kuriem attiecīgajām izpildaģentūrām tiek prasīts sagatavoties obligātas invaliditātes apdrošināšanas ieviešanai pašnodarbinātām personām, izdod Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija, un tos piemēro pēc likuma publicēšanas. |
||||||||||
|
86 |
C4.1 R2–2 Pašnodarbināto personu invaliditātes apdrošināšana |
Starpposma mērķis |
Vēstule Parlamentam par obligātās invaliditātes apdrošināšanas īstenošanas statusu |
Vēstule Parlamentam |
1. CET. |
2026 |
Sociālo lietu un nodarbinātības ministra vēstulē parlamentam sīki izklāsta pasākumus, ko pilnvarotās izpildaģentūras veikušas, lai īstenotu obligāto invaliditātes apdrošināšanu, un apraksta turpmākos pasākumus, lai: nodrošināt apdrošināšanas pilnīgu darbību |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
saskaņā ar likumu, ar ko nosaka obligāto invaliditātes apdrošināšanu pašnodarbinātām personām. |
||||||||||
|
87 |
C4.1 R3–1 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko reformē pensiju sistēmas otro līmeni, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2023 |
Stājas spēkā likums, ar ko reformē pensiju sistēmas otro līmeni. Ar šo likumu atceļ sistēmisko pārdali starp dažādām vecuma grupām (durvjuneesystematiek),nosaka vecuma ziņā neatkarīgu pensiju iemaksu likmi ar pensijas tiesību uzkrājumiem, kas atbilst iemaksām, un paredz noteikumus jauniem pensiju līgumiem, kuru pamatā ir pensiju uzkrājums kapitāla izteiksmē. Šo likumu nekavējoties piemēro pensiju līgumiem, kas parakstīti pēc likuma stāšanās spēkā. Tiesību aktos var paredzēt saprātīgu pārejas periodu esošajiem pensiju līgumiem. Pensiju līgumus ar progresīvu iemaksu likmi var atbrīvot no jaunā likuma piemērošanas. |
|||
|
88 |
C4.1 R3–2 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Starpposma mērķis |
Pabeigti un publicēti plāni pārejai uz jaunu pensiju sistēmu |
Pārejas plānu publicēšana pensiju fondu tīmekļa vietnēs |
1. CET. |
2025 |
Pensiju fondi savās tīmekļa vietnēs publicē to pārvaldībā esošo pensiju līgumu galīgos pārejas plānus. Šajos plānos precizē vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem (t. i., sociālajiem partneriem) par jauno pensiju līgumu noteikumiem un pensiju aktīvu pāreju uz jauno pensiju sistēmu. |
|||
|
89 |
C4.1 R3–3 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Starpposma mērķis |
Pabeigti un publicēti pensiju fondu īstenošanas plāni |
Īstenošanas plāna iesniegšana Uzraudzītājam un publicēšana pensiju fondu tīmekļa vietnēs |
1. CET. |
2026 |
Pensiju fondi izstrādā 88. atskaites punktā minēto pārejas plānu īstenošanas plānus. Šajos īstenošanas plānos apraksta, kā īstenojami 88. atskaites punktā minētie jaunie pensiju līgumi un kā īstenot pāreju uz jauno pensiju sistēmu. Īstenošanas plānus iesniedz pensiju fondu uzraudzības iestādei un publicē pensiju fondu tīmekļa vietnēs. |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
89a |
C4.1 R3–3 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Mērķa |
Apstiprinātie lēmumi par apdrošinājuma ņēmēju pensiju aktīvu pārvešanu uz jauno pensiju sistēmu |
Apdrošinājuma ņēmēju procentuālā daļa |
0 |
66 % |
2. CET. |
2026 |
Pensiju fondi pieņem saistošus lēmumus(invaarbesluiten), t. i., uzraudzības iestādes apstiprinātus lēmumus par vismaz 66 % otrā līmeņa pensiju sistēmas apdrošinājuma ņēmēju pensiju aktīvu pārskaitīšanu jaunajai pensiju sistēmai. Šajos lēmumos nosūtīšanas datums ir vēlākais 2027. gada 1. janvāris. |
|
|
90 |
C4.1 R4–1 Cīņa pret fiktīvu pašnodarbinātību |
Starpposma mērķis |
Parlamentam iesniegts rīcības plāns fiktīvas pašnodarbinātības samazināšanai |
Vēstule Parlamentam, kurā sīki izklāstīts rīcības plāns |
4. CET. |
2022 |
Nīderlandes valdība nosūta parlamentam vēstuli, kurā sīki izklāstītas plānotās darbības, lai samazinātu fiktīvu pašnodarbinātību. Tajā apraksta a) pasākumus, kas jāveic, lai atceltu izpildes moratoriju attiecībā uz tiesību aktiem, ar kuriem atceļ darba attiecību novērtēšanas regulējumu, b) darbības, lai pastiprinātu minēto tiesību aktu publisko izpildi un palielinātu attiecīgo izpildes aģentūru spējas, un c) preventīvas darbības pret fiktīvu pašnodarbinātību. |
|||
|
91 |
C4.1 R4–2 Cīņa pret fiktīvu pašnodarbinātību |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko groza darba attiecību definīciju, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
Likuma publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
1. CET. |
2025 |
Likuma, ar ko groza darba attiecību definīciju, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī. Likums stājas spēkā un kļūst pilnībā piemērojams vēlākais līdz 2026. gada 1. janvārim. |
|||
|
92 |
C4.1 R4–3 Cīņa pret fiktīvu pašnodarbinātību |
Starpposma mērķis |
Izpildes moratorijs likumam, ar ko atceļ darba attiecību novērtējumu likvidēta |
Vēstule Parlamentam par izpildes moratorija atcelšanu |
1. CET. |
2025 |
Atceļ izpildes moratoriju likumam, ar ko atceļ darba attiecību novērtēšanas regulējumu(Wet dereguleringbeoordeling arbeidsrelaties). |
|||
|
93 |
C4.1 I1–1 Nīderlande turpina mācīties |
Mērķa |
Karjeras konsultācijas indivīdu atbalstam |
To personu skaits, kuras saņem atbalstu konsultācijas karjeras izvēlē; |
0 |
68 705 |
3. CET. |
2020 |
68705 personu saņem profesionālās izaugsmes konsultācijas, lai pārorientētu savu karjeru, ko sniedz kvalificēti karjeras konsultanti. |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
94 |
C4.1 I1–2 Nīderlande turpina mācīties |
Mērķa |
Prasmju apmācība indivīdu atbalstam |
To personu skaits, kuras apgūst prasmes mācības |
0 |
119 000 |
4. CET. |
2022 |
119000 personu piedalās bezmaksas apmācībā un mācību pasākumos, lai atbalstītu prasmju attīstību. |
|
|
95 |
C4.1 I1–3 Nīderlande turpina mācīties |
Mērķa |
Īpaši pielāgoti nozaru risinājumi, lai atbalstītu pāreju uz nodarbinātību |
Izveidoto īpaši pielāgotu ceļu skaits |
0 |
21 |
2. CET. |
2023 |
Izveido 21 īpaši pielāgotu nozaru ceļu. Šie ceļi ietver vismaz vienu no šādiem elementiem: karjeras konsultācijas (t. i., koncentrētas uz pašreizējo darbu, prasmēm un karjeras ceļu), profesionālā orientācija (t. i., orientācija uz karjeras maiņu un/vai jaunām prasmēm un darbvietām), prasmju apmācība un iegūto kompetenču atzīšana. |
|
|
96 |
C4.1 I1–4 Nīderlande turpina mācīties |
Starpposma mērķis |
Neatkarīgs novērtējums par subsīdiju shēmu sociālekonomisko ietekmi saskaņā ar “Nīderlande” turpina mācīties” |
Pabeigts neatkarīgs novērtējums un publicēts ziņojums |
4. CET. |
2024 |
Saskaņā ar “Nīderlande turpina mācīties” veic neatkarīgu novērtējumu par subsīdiju shēmu sociālekonomisko ietekmi. Novērtējuma ziņojumā iekļauj informāciju par iespējamiem veidiem, kā uzlabot politikas procesus, kas ir shēmu izstrādes un īstenošanas pamatā. Novērtējuma ziņojumā īpašu uzmanību pievērš subsīdiju shēmu ietekmei uz neaizsargātām grupām, tostarp tām, kurām ir profesionālās izglītības līmenis vai zemāks. Ziņojumā iekļauj politikas informāciju par subsīdiju shēmu sociālekonomisko un ilgtermiņa ietekmi. Novērtējuma ziņojumu publicē tiešsaistē. |
|||
|
97a |
C4.1 I3–1 Budžets bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai |
Starpposma mērķis |
Budžeta likuma stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas paredz finanšu shēmu |
4. CET. |
2023 |
Stājas spēkā budžeta likums, kas paredz finanšu shēmu, ar kuras palīdzību nodrošina strukturālu budžetu to personu kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, kuras saņem pagaidu bezdarbnieka pabalstus un kuru stāvoklis darba tirgū ir vājš. |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
98a |
C4.1 I3–2 Budžets bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai |
Mērķa |
Finansējums apmācības programmām bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai |
Mācību programmu skaits |
0 |
8 000 |
2. CET. |
2026 |
Laikposmā no 2023. līdz 2025. gadam finansē vismaz 8000 apmācības programmas to personu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, kuras saņem pagaidu bezdarbnieka pabalstus un kuru stāvoklis darba tirgū ir vājš. |
|
|
101 |
C4.2 I1–1 Valsts izglītības laboratorija MI |
Mērķa |
Projekti, kas atlasīti inovatīvu digitālo izglītības risinājumu veicināšanai |
Projektu skaits |
0 |
20 |
2. CET. |
2024 |
Valsts izglītības padomes mākslīgā intelekta jautājumos valde atlasa vismaz 20 projektus, kuru mērķis ir uzlabot pamatizglītības un/vai vidējās izglītības kvalitāti, izmantojot digitālo inovāciju. |
|
|
102 |
C4.2 I1–2 Valsts izglītības laboratorija MI |
Mērķa |
Pabeigti projekti, kas veicina inovatīvus digitālos izglītības risinājumus |
Projektu skaits |
0 |
10 |
4. CET. |
2025 |
No atlasītajiem projektiem pabeidz vismaz 10 projektus, kas palīdzējuši sasniegt vismaz vienu no šādiem mērķiem: I) īpaši pielāgotas izglītības stiprināšana; II) tādu izglītības produktu un/vai pakalpojumu nodrošināšana, kas var palielināt studentu motivāciju; III) palielināt skolotāju vai studentu zināšanas vai kompetenci; IV) palielināt laiku, kas skolotājiem pieejams skolēnu atbalstam. |
|
|
103 |
C4.2 I1–3 Valsts izglītības laboratorija MI |
Mērķa |
Divu 6. tehnoloģiskās gatavības līmeņa produktu piegāde |
Produktu skaits |
0 |
2 |
4. CET. |
2025 |
Atlasīto projektu rezultātā izstrādā vismaz divus produktus, kas veicina inovatīvus digitālās izglītības risinājumus, kuri ir sasnieguši 6. tehnoloģiju gatavības līmeni. |
|
|
104 |
C4.2 I2–1 Atbalsts jaunpienācējiem, lai novērstu mācību zudumus |
Mērķa |
Atbalsts pamatskolu un vidusskolu skolām, lai sniegtu papildu atbalstu jaunpienācējiem |
Pamatskolu un vidusskolu skaits, kas saņem atbalstu finansējums no skolu stendiem |
0 |
2 198 |
4. CET. |
2023 |
Vismaz 1800 pamatskolu un 398 vidusskolu skolas saņem finansējumu, kas tām ļauj sniegt atbalstu jaunpienācējiem, lai novērstu mācību zaudējumus Covid-19 pandēmijas dēļ. |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
105 |
C4.2 I3–1 Atbalsts skolēniem vidusskolas pēdējā gadā |
Starpposma mērķis |
Tiešsaistes platformas izveide, lai atbalstītu skolēnus vidusskolas pēdējā gadā |
Tiešsaistes platformas izveide |
4. CET. |
2021 |
Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija izveido tiešsaistes platformu, lai vidusskolas pēdējā gadā atbalstītu skolēnus ar gala eksāmenu. Platforma ietver tīmekļseminārus, uzdevumus un mācību video par eksāmena tematiem. |
|||
|
106 |
C4.2 I3–2 Atbalsts skolēniem vidusskolas pēdējā gadā |
Mērķa |
Atbalsts skolu valdēm, lai sniegtu papildu atbalstu skolēniem vidusskolas pēdējā gadā |
To skolu valžu skaits, kas saņem finansējumu |
0 |
300 |
4. CET. |
2022 |
Vismaz 300 skolu valdes saņem finansējumu, kas tām ļauj atbalstīt skolēnus vidusskolas pēdējā gadā, lai mazinātu mācīšanās zaudējumus Covid-19 pandēmijas dēļ. Skolu valdes, kurās ir nelabvēlīgā situācijā esoši skolēni, saņem papildu finansiālu atbalstu. |
|
|
107 |
C4.2 I4–1 Klēpjdatori un planšetdatori tiešsaistes un hibrīdizglītībai, lai apkarotu un mazinātu mācīšanās zaudējumi |
Mērķa |
Nodrošināto digitālo ierīču skaits |
Digitālo ierīču skaits |
0 |
75 000 |
4. CET. |
2021 |
Skolām nodrošina 75000 digitālo ierīču, lai atbalstītu tiešsaistes un hibrīdizglītību pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības (MBO) skolēniem. |
|
E.KOMPONENTS: UZLABOTSABIEDRĪBAS VESELĪBAS APRŪPI UN SAGATAVOTĪBU PANDĒMIJĀM
Šis Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz to, lai stiprinātu sabiedrības veselības nozari un Nīderlandes veselības aprūpes sistēmas gatavību pandēmijām. Tas ietver četras investīcijas, kuru mērķis ir samazināt cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpes nozarē veselības krīzes laikā un palielināt intensīvās aprūpes kapacitāti. Turklāt komponentā iekļauto pasākumu mērķis ir nodrošināt attālinātu veselības aprūpi, izmantojot e-pakalpojumus, un stiprināt datu apmaiņu starp veselības aprūpes iestādēm.
Komponenta mērķis ir palīdzēt īstenot Nīderlandei adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas noturību, tostarp novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu veselības krīzes laikā un pastiprinot attiecīgo e-veselības rīku ieviešanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
5.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Investīcija C5.1 I1. Pagaidu papildu cilvēkresursu kapacitāte aprūpei krīzes laikā
Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt pienācīgas cilvēkresursu spējas aprūpei krīzes laikā. Investīcijas mērķis ir nodrošināt izglītību un apmācību darbavietā personām pirmajā vidējās un augstākās profesionālās izglītības gadā (“mbo” un “hbo”) un izveidot valsts veselības aprūpes rezervi bijušajiem veselības aprūpes speciālistiem, no kuras veselības aprūpes iestādes krīzes laikā var pieņemt darbā papildu darbiniekus.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)profesionālā izglītība un apmācība darba vietā veselības aprūpes nozarē;
b)komunikācijas kampaņas, bijušo veselības aprūpes speciālistu apmācība un piemeklēšana veselības aprūpes organizācijām, kā rezultātā tiks izveidota rezerve 2500 bijušajiem veselības aprūpes speciālistiem, kurus veselības aprūpes iestādes var pieņemt darbā vajadzības laikā, piemēram, turpmākas veselības krīzes laikā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Investīcija C5.1 I2: Intensīvās aprūpes paplašināšana
Šīs investīcijas mērķis ir palielināt slimnīcu spēju aprūpēt pacientus, jo īpaši Covid-19 slimniekus. Investīcijas mērķis ir uzlabot gan cilvēkresursus, gan infrastruktūru slimnīcās, lai tās spētu rūpēties par Covid-19 pacientiem Covid-19 krīzes laikā un pēc tās. Slimnīcas var uzturēt vai likvidēt objektus (galvenokārt slimnīcu pārjaunojumus, kuru mērķis ir paplašināt intensīvās terapijas vienības), kas Covid-19 pandēmijas laikā pēc subsīdiju shēmas termiņa beigām palielināja intensīvās terapijas nodaļu kapacitāti. Slimnīcas var regulāri izvietot vai pastāvīgi pieņemt darbā apmācītos darbiniekus, lai palīdzētu samazināt darbaspēka trūkumu šajā nozarē.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)51 slimnīcai jāpielāgo telpas, lai palielinātu stacionārās un elastīgās intensīvās terapijas gultasvietu skaitu; un
b)67 slimnīcas apmācīs un izglītos savus darbiniekus, lai palielinātu intensīvās un klīniskās aprūpes nodaļu kapacitāti.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. Investīcija C5.1 I3. IESTATĪT COVID-19
Šā ieguldījuma (e-veselības stimulēšana mājās — E-veselības stimulēšana, SET) mērķis ir atbalstīt mājās dzīvojošo personu aprūpi, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar neaizsargātu veselību aprūpi. Covid-19 pandēmijas laikā, izmantojot e-veselības risinājumus, šīm divām neaizsargāto personu kategorijām sniedz papildu aprūpi un atbalstu.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu, piešķirot dotācijas dažādu e-veselības lietotņu izmantošanai (tiešsaistes veselības aprūpe, izmantojot video savienojumu, diagnostika, izmantojot lietotni, un zāļu izsniedzēji), ko veic vispārējās medicīniskās aprūpes, rajona aprūpes, garīgās veselības aprūpes un sociālās palīdzības sniedzēji.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim. Investīcija C5.1 I4. Veselības pētniecības infrastruktūra (HRI)
Šā ieguldījuma mērķis ir stimulēt inovāciju dzīvības zinātnēs un veselības aprūpes nozarē, standartizējot un savienojot datus starp veselības pētniecības infrastruktūru (Health RI) konsorciju. Investīcijas mērķis ir attīstīt integrētu valsts veselības datu infrastruktūru, likvidēt sociālos un organizatoriskos šķēršļus, panākot vienošanos starp publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, un izveidot centrālu punktu datu izdošanai.
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu:
a)pētniekiem paredzētas atbalsta sistēmas izstrāde un darbības uzsākšana, kas sastāv no pakalpojumu dienesta reģionālā līmenī un centrāla pakalpojumu dienesta valsts līmenī;
b)veselības datu sekundāras izmantošanas ceļveža pieņemšanu, kurā norāda pasākumus, kas jāveic universitāšu medicīnas centriem, lai nodrošinātu, ka to veselības datus var atrast, piekļūt tiem, apmainīties ar tiem un tos atkalizmantot; un
c)datu portāla pirmās versijas ieviešanu veselības datu atrašanās vietas noteikšanai un piekļuvei tiem. Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
5.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
108a |
C5.1 I1–1 Pagaidu papildu cilvēkresursu kapacitāte aprūpei krīzes laikā |
Starpposma mērķis |
Finanšu shēma, kas nodrošina apmācību veselības aprūpes nozarē |
Finanšu shēmas pieņemšana, strukturāli iekļaujot apmācību veselības aprūpes jomā nozares darba tirgus programmā |
4. CET. |
2024 |
Finanšu shēmas pieņemšana, strukturāli iekļaujot apmācību veselības aprūpē nozares darba tirgus programmā (programma “TAZ” “Darba tirgus aprūpe un labklājība”) |
|||
|
109a |
C5.1 I1–2 Pagaidu papildu cilvēkresursu kapacitāte aprūpei krīzes laikā |
Mērķa |
To personu skaits, kas piedalās arodizglītībā un programmā “Darba apmācība” |
Cilvēku skaits |
0 |
8 325 |
4. CET. |
2025 |
Vismaz 8325 personas ir piedalījušās arodizglītība un programma “Par arodmācībām” pirmajā vidējās un augstākās profesionālās veselības aprūpes izglītības gadā 2023./2024. akadēmiskajā gadā (“mbo” un “hbo”). |
|
|
110 |
C5.1 I1–3 Pagaidu papildu cilvēkresursu kapacitāte aprūpei krīzes laikā |
Mērķa |
Izveidota valsts veselības aprūpes rezerves rezerve |
Rezerves skaits, bijušie veselības aprūpes speciālisti |
0 |
2 500 |
4. CET. |
2024 |
Izmantojot komunikācijas kampaņas un bijušo veselības aprūpes speciālistu apmācību un piemeklēšanu veselības aprūpes organizācijām, izveido vismaz 2500 bijušo veselības aprūpes speciālistu rezervi, no kuras veselības aprūpes iestādes vajadzības gadījumā var pieņemt darbā pagaidu palīdzību, piemēram, turpmākas veselības krīzes laikā. |
|
|
111 |
C5.1 I2–1 Pagarinājums: |
Mērķa |
Slimnīcu skaits |
Slimnīcu skaits |
0 |
51 |
4. CET. |
2023 |
Vismaz 51 slimnīca pielāgo savas telpas, lai palielinātu stacionārās un elastīgās intensīvās aprūpes skaitu. |
|
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
Intensīvā aprūpe |
ir pabeigti esošo stacionāro gultu un elastīgo gultu telpu pielāgojumi |
gultas. |
||||||||
|
112 |
C5.1 I2–2 Intensīvās aprūpes paplašināšana |
Mērķa |
Slimnīcu personāla apmācība |
Slimnīcu skaits |
0 |
67 |
4. CET. |
2023 |
Vismaz 67 slimnīcas apmāca un izglīto savu personālu, lai palielinātu intensīvās un klīniskās aprūpes nodaļu kapacitāti. |
|
|
113 |
C5.1 I3–1 IESTATĪT COVID-19 |
Mērķa |
Piešķirto dotāciju skaits |
Skaits |
0 |
1 000 |
4. CET. |
2022 |
Aprūpes sniedzējiem piešķir vismaz 1000 dotāciju par dažādu e-veselības lietojumprogrammu izmantošanu (piemēram, tiešsaistes veselības aprūpi, izmantojot video savienojumu, diagnostiku, izmantojot lietotni, un medikamentiem) vispārējās medicīniskās aprūpes, rajona aprūpes, kopienas aprūpes, garīgās veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomā. |
|
|
114 |
C5.1 I4–1 Veselības pētniecības infrastruktūra (HRI) |
Starpposma mērķis |
Darbības atbalsta sistēma pētniekiem — apkalpošanas dienesti |
Darbojas reģionālie un valsts pakalpojumu dienesti |
4. CET. |
2022 |
Tiek izstrādāta un darbojas pētnieku atbalsta sistēma, kas sastāv no pakalpojumu dienesta reģionālā līmenī un centrāla pakalpojumu dienesta valsts līmenī. |
|||
|
115 |
C5.1 I4–2 Veselības pētniecības infrastruktūra (HRI) |
Starpposma mērķis |
Taisnīgi dati (pārliecinoties, ka dati ir atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami) ceļvedis |
Ir pieņemts FAIR datu izveides ceļvedis |
4. CET. |
2023 |
Veselības pētniecības infrastruktūras konsorcijs izstrādā ceļvedi atrodamu, piekļūstamu, sadarbspējīgu un atkalizmantojamu veselības datu sekundārai izmantošanai, un to pieņem universitāšu medicīnas centri (UMC). Ceļvedī norāda pasākumus, kas UMC jāveic, lai nodrošinātu, ka to veselības datus var atrast, piekļūt tiem, apmainīties ar tiem un tos atkalizmantot. |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Indikatīvs pabeigšanas grafiks Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
pieņemts |
||||||||||
|
116 |
C5.1 I4–3 Veselības pētniecības infrastruktūra (HRI) |
Starpposma mērķis |
Operatīvo datu portāls |
Darbojas datu portāls pētniecības datu atrašanās vietas noteikšanai un piekļuvei tiem |
4. CET. |
2023 |
Darbojas datu portāla pirmā versija veselības datu atrašanās vietas noteikšanai un piekļuvei tiem, kas nozīmē, ka universitāšu medicīnas centri (UMC) ir savienoti ar valsts datu infrastruktūru. |
|||
F.KOMPONENTS: TACKLING AGRESĪVA NODOKĻU PLĀNOŠANA UN NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJA
Šā Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir efektīvāk cīnīties pret agresīvu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Nīderlandē. Komponentu veido piecas reformas, kas vērstas uz agresīvu nodokļu plānošanu, un viena reforma, kas vērsta pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Komponents palīdz novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, i) piemērojot nosacītu ieturējuma nodokli dividendēm, kas izmaksātas zemu nodokļu jurisdikcijās, un situācijās, kas saskaņā ar Nīderlandes noteikumiem par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu ir uzskatāmas par nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu, ii) ieviešot likumu par neatbilstības novēršanu nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanā, iii) novēršot atbrīvojumu no nodokļa, izmantojot īpašu procentu atskaitīšanas ierobežojumu, iv) ierobežojot likvidācijas un pārtraukšanas shēmas un v) ierobežojot zaudējumu atvieglojumus. Nīderlande arī plāno uzraudzīt norises cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmas risina ar stratēģiju, kuras mērķis ir i) palielināt finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU) personāla spējas par 20 pilnslodzes ekvivalentiem un ii) ieviest skaidras naudas maksājumu ierobežojumu. Tādējādi komponenta mērķis ir palielināt šķēršļus noziedzniekiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un stiprināt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par agresīvu nodokļu plānošanu (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2019. gadā un Nr. 4 2020. gadā) un par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
6.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma C6.1 R1: Nīderlandes nodokļu politika
Reformas mērķis ir ierobežot agresīvas nodokļu plānošanas iespējas un samazināt līdzekļu plūsmu no Nīderlandes uz zemu nodokļu jurisdikcijām. Ienākumu gūšanas vietā ieturētā nodokļa par dividendēm mērķis ir ļaut Nīderlandei aplikt ar nodokli šādus maksājumus valstīs, kurās nodoklis ir niecīgs vai vispār netiek iekasēts vispār.
Reforma ietver ieturējuma nodokļa ieviešanu dividendēm, kas izmaksātas zemu nodokļu jurisdikcijās, un situācijās, kas saskaņā ar Nīderlandes noteikumiem par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu ir uzskatāmas par nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Tajā iekļauj arī uzraudzības ziņojumu par to, kāda ietekme ir politikai, kas vērsta pret nodokļu apiešanu saskaņā ar šo komponentu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma C6.1 R2: Neatbilstības novēršana nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanā
Šīs reformas mērķis ir novērst neatbilstības, ko rada nesaistītu pušu darījuma principa atšķirīga piemērošana vai interpretācija uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā. Jo īpaši starptautiskās situācijās šādas neatbilstības var izraisīt to, ka daļa no starptautiska uzņēmuma peļņas netiek iekļauta peļņas nodoklī. Reformas mērķis ir neitralizēt transfertcenu noteikšanu vai turēšanas guvumus un zaudējumus, lai novērstu nodokļu dubultas neuzlikšanas situācijas un padarītu Nīderlandes nodokļu sistēmu pārredzamāku starptautiskā mērogā.
Reforma paredz, ka stājas spēkā tiesību akts, ar ko novērš neatbilstības, piemērojot
nesaistītu pušu darījuma princips.
Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Reforma C6.1 R3: Īpašā procentu atskaitīšanas ierobežojuma grozīšana, lai novērstu atbrīvojumus no nodokļa par negatīviem procentiem un pozitīviem valūtas rezultātiem
Reformas mērķis ir izvairīties no tā, ka ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas procentu atskaitīšanas ierobežojums, kas paredzēts Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (10.a pants), rada nepamatotus atbrīvojumus no nodokļiem.
Reforma ietver to, ka stājas spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai izvairītos no īpašā procentu atskaitīšanas ierobežojuma piemērošanas, ja tā rezultātā tiek piešķirts atbrīvojums no nodokļiem par negatīviem procentiem un pozitīviem valūtas rezultātiem.
Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 31. martam. Reforma C6.1 R4. Likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumu atskaitīšanas ierobežojums
Reformas mērķis ir ierobežot uzņēmuma galīgo zaudējumu (likvidācijas zaudējumi) un pastāvīgās pārstāvniecības galīgo zaudējumu (izbeigšanas zaudējumu) atskaitīšanu uzņēmumu ienākuma nodokļa ietvaros.
Ar šo reformu groza Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, lai ierobežotu likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumu atskaitāmību, ieviešot trīs nepieciešamos nosacījumus, lai šie zaudējumi būtu atskaitāmi no nodokļiem:
a)laika nosacījums: likvidācijas vai pārtraukšanas zaudējumi ir atskaitāmi tikai tad, ja likvidācija vai izbeigšana ir pabeigta trīs gadu laikā pēc kalendārā gada, kurā tika izbeigta saimnieciskā darbība, vai kalendārā gada, kurā par to tika pieņemts lēmums;
b)teritoriālais nosacījums: likvidācijas vai pārtraukšanas zaudējumus ņem vērā nodokļu atskaitīšanā tikai tad, ja likvidētā vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta Nīderlandē, Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā vai trešās valstīs, ar kurām Eiropas Savienībai ir kvalificēts asociācijas nolīgums; un
c)kvantitatīvais nosacījums: likvidācijas zaudējumu atskaitīšana ir iespējama tikai tad, ja pastāv izšķiroša ietekme (kontrolējoša līdzdalība), kas nozīmē, ka nodokļu maksātājam ir pilnvaras noteikt likvidētās vienības darbības.
Teritoriālie un kvantitatīvie nosacījumi attiecas tikai uz zaudējumiem, kas pārsniedz EUR 5000000. Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 31. martam.
Reforma C6.1 R5: Zaudējumu segšanas ierobežošana
Reformas mērķis ir ierobežot iespēju kompensēt peļņu ar zaudējumiem citos gados. Reformas mērķis ir novērst to, ka uzņēmumi, kas Nīderlandē veic ienesīgu darbību, apiet uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus.
Ar šo reformu groza Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas ierobežo zaudējumu atskaitīšanu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā. Zaudējumu segšana ir pieejama tikai līdz 50 % no ar nodokli apliekamās peļņas, kas pārsniedz summu 1000000 EUR, apvienojumā ar neierobežotu zaudējumu pārnešanas periodu (iepriekš līdz sešiem gadiem). Ja ar nodokli apliekamā peļņa nepārsniedz EUR 1000000, zaudējumi ir pilnībā atskaitāmi.
Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2022. gada 31. martam. Reforma C6.1 R6. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika
Reformas mērķis ir stiprināt Nīderlandes regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un apkarot to, ka noziedznieki ļaunprātīgi izmanto Nīderlandes finanšu sistēmu.
Reforma sastāv no:
a)stiprināt finanšu izlūkošanas vienību (FIU), kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un atklāšanu, krāpšanas apkarošanu un noziegumu finansēšanas izsekošanu, izmantojot 20 papildu pilnslodzes ekvivalentus; un
b)likuma, ar ko ievieš skaidras naudas maksājumu ierobežojumus, stāšanās spēkā. Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.
6.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai Ieguldījumi) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
117 |
C6.1 R1–1 Nīderlandes nodokļu politika |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko nosaka ieturējuma nodokli, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2024 |
No 2024. gada 1. janvāra stājas spēkā likums par ieturamo nodokli par dividendēm, kas izmaksātas zemu nodokļu jurisdikcijās, un situācijās, kas saskaņā ar Nīderlandes noteikumiem par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu ir uzskatāmas par nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. |
|||
|
118 |
C6.1 R1–2 Nīderlandes nodokļu politika |
Starpposma mērķis |
Parlamentam nosūtīta vēstule, ar ko uzrauga nodokļu politikas izmaiņu ietekmi |
Uzraudzības vēstule, ko kabinets nosūta Parlamentam |
4. CET. |
2025 |
Ministru kabinets nosūta Parlamentam vēstuli, kurā tiek uzraudzīta pret nodokļu apiešanu vērstās politikas ietekme, un to dara publiski pieejamu tiešsaistē. Vēstulē iekļauj agrīnu uzraudzību pār finanšu plūsmām (dividendēm, procentiem un honorāriem) no Nīderlandes un uz Nīderlandi, pamatojoties uz neatkarīgiem datiem, ko sniegusi Nīderlandes centrālā banka (De Nederlandsche Bank). |
|||
|
119 |
C6.1 R2–1 Neatbilstības novēršana nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanā |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko novērš neatbilstības nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2022 |
Stājas spēkā likums, ar ko novērš neatbilstības nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanā. Likums novērš neatbilstības, kas saistītas ar atšķirību transfertcenu noteikšanā vai iegādāto aktīvu vērtēšanā, kas izraisa nodokļu dubultu neuzlikšanu. |
|||
|
120 |
C6.1 R3–1 Īpašā procentu atskaitījuma grozīšana |
Starpposma mērķis |
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai atceltu nodokli |
Likuma, ar ko groza Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, noteikums, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2021 |
Stājas spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (10.a pants), ar kuriem groza īpašo procentu atskaitīšanas ierobežojumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai šā ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma piemērošana nevarētu izraisīt nepamatotu |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
ierobežojumi, lai novērstu nodokļu atbrīvojumus attiecībā uz negatīviem procentiem un pozitīviem valūtas rezultātiem |
atbrīvojumi no negatīvām interesēm un pozitīviem valūtas rezultātiem |
atbrīvojums no nodokļu maksāšanas par negatīviem procentiem un pozitīviem valūtas rezultātiem. |
||||||||
|
121 |
C6.1 R4–1 Nodokļu atskaitījumu ierobežošana likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumu dēļ |
Starpposma mērķis |
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai ierobežotu atbrīvojumu no nodokļiem likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumu dēļ |
Likuma, ar ko groza Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, noteikums, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2021 |
Stājas spēkā grozījumi Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ierobežo likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumu atskaitāmību. Ar grozījumiem ievieš trīs nepieciešamos nosacījumus, lai likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumi būtu atskaitāmi no nodokļa: a)Laika nosacījums: likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumi ir atskaitāmi tikai tad, ja likvidācija vai izbeigšana ir pabeigta trīs gadu laikā pēc kalendārā gada, kurā tika izbeigta saimnieciskā darbība, vai kalendārā gada, kurā par to tika pieņemts lēmums. b)Teritoriālais nosacījums: likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumi ir atskaitāmi ar nodokli tikai tad, ja vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta Nīderlandē, Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā vai trešā valstī, ar kuru Eiropas Savienībai ir kvalificēts asociācijas nolīgums. c)Kvantitatīvais nosacījums: likvidācijas zaudējumu nodokļu atskaitīšana ir iespējama tikai tad, ja pastāv izšķiroša ietekme (kontrolējoša līdzdalība), kas nozīmē, ka nodokļu maksātājam ir pilnvaras noteikt likvidētās vienības darbības. Teritoriālos un kvantitatīvos nosacījumus piemēro tikai tad, ja zaudējumi pārsniedz EUR 5000000. |
|||
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
122 |
C6.1 R5–1 Zaudējumu segšanas ierobežošana |
Starpposma mērķis |
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai ierobežotu zaudējumu atvieglojumus |
Likuma, ar ko groza Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, noteikums, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2022 |
Stājas spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai samazinātu zaudējumu atvieglojumus uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā šādi: zaudējumu segšana ir pieejama tikai līdz 50 % no ar nodokli apliekamās peļņas, kas pārsniedz summu 1 000 000 EUR, apvienojumā ar neierobežotu zaudējumu pārnešanas periodu (iepriekš līdz sešiem gadiem). Ja ar nodokli apliekamā peļņa ir mazāka par vai mazāka par EUR 1000000, zaudējumi ir pilnībā atskaitāmi. |
|||
|
123 |
C6.2 R6–1 Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika |
Mērķa |
Finanšu izlūkošanas vienības pilnslodzes ekvivalentu skaita pieaugums |
Skaits |
82 |
102 |
4. CET. |
2024 |
Salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri finanšu izlūkošanas vienības (FIU) darbinieku skaits tiek palielināts par 20 pilnslodzes ekvivalentiem, un tās galvenais uzdevums ir atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, cīnīties pret krāpšanu un izsekot noziegumu finansēšanu. |
|
|
124 |
C6.2 R6–2 Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko ievieš skaidras naudas maksājumu ierobežojumu, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas paredz tā stāšanos spēkā |
1. CET. |
2025 |
Stājas spēkā likums, ar ko ievieš skaidras naudas maksājumu ierobežojumus. |
|||
G.DZIRDEUN CONTROL
7.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Lai efektīvi aizsargātu Savienības finanšu intereses, pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas ir ieviesta un darbojas centrāla repozitorija sistēma visu ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu saistīto datu reģistrēšanai un glabāšanai, kas ietver vismaz atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, datus par galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem. Nīderlande pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniedz īpašu revīzijas ziņojumu, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkciju esamību.
Turklāt attiecīgās juridiskās pilnvaras un uzdevumus iestādēm, kas iesaistītas Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas koordinēšanā, uzraudzībā, kontrolē un revīzijā, pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.
7.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķi) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem) |
Laiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
125 |
C7–1 Revīzija un kontrole, īstenošana un papildināmība |
Starpposma mērķis |
Repozitorija sistēma revīzijai un kontrolei: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai |
Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas |
1. CET. |
2023 |
Ir izveidota un darbojas centrāla repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai. Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas: (a)datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība; (b)Regulas (ES) 2021/241 (ANM regula) 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasīto datu vākšana, glabāšana un piekļuves nodrošināšana tiem. |
|||
|
126 |
C7–2 Revīzija un kontrole, īstenošana un papildināmība |
Starpposma mērķis |
Ministra dekrēta, ar ko groza revīzijas iestādes statūtus, stāšanās spēkā (“Auditdienst rijk”) |
Ministrijas dekrēta noteikums par tā stāšanos spēkā |
4. CET. |
2022 |
Ministrijas dekrēts, ar ko groza revīzijas struktūras (“Auditdienst Rijk”) statūtus, ietver pilnvaras izveidot un veikt sistēmas revīzijas un padziļinātas pārbaudes saistībā ar Nīderlandes atveseļošanas un noturības plānu. Finanšu ministrija uztic Nīderlandes revīzijas struktūrai (“Auditdienst Rijk”) attiecīgo uzdevumu izveidot un veikt sistēmas revīzijas un padziļinātas pārbaudes saistībā ar Nīderlandes atveseļošanas un noturības plānu. |
|||
|
127 |
C7–3 Revīzija un kontrole, īstenošana un papildināmība |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā ministrijas dekrēts, ar ko groza organizatorisko lēmumu (“organisatiebesluit”), ar ko nosaka atveseļošanas un noturības plāna programmas direktorāta pilnvaras |
Ministrijas dekrēta noteikums par stāšanos spēkā |
4. CET. |
2022 |
Finanšu ministrijas Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas direktorāts tiek oficiāli pilnvarots, stājoties spēkā ministrijas dekrētam, ar ko groza Finanšu ministrijas (“Finanšu ministrija”) organizatorisko lēmumu kā Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas koordinējošā struktūra. |
|||
H.REPowerEU
REPowerEU komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu. Komponenta mērķi ir uzlabot ēku energoefektivitāti, veicināt investīcijas elektrotīklā, palīdzēt novērst tīkla pārslodzi un paātrināt juridiskās procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem. Visu šo mērķu mērķis ir veicināt plašāku mērķi palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Nīderlandes energoresursu struktūrā. Pasākumiem šajā komponentā ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija, jo tie palīdz nodrošināt energoapgādi Savienībā kopumā.
REPowerEU komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz atjaunīgo enerģiju, energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijām (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu ieviešanu, jo īpaši veicinot papildu investīcijas tīkla infrastruktūrā un vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un uzlabojot energoefektivitāti, jo īpaši ēkās (2022. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
8.1.Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Investīcija C8 I1 (Palielinātais pasākums): Ieguldījumu subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai
Šā pasākuma mērķis ir palielināt 3. komponenta (Mājokļu tirgus uzlabošana un nekustamā īpašuma energoefektīvāka) C3.2 I2 “Investīciju subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai”. Investīciju palielinātā daļa palielina intervenču skaitu par 355600 un subsidē attiecināmās intervences, kas uzskaitītas investīcijas C3.2 I2 “Investīciju subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai” aprakstā. Papildu intervenču mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Reforma C8 R1: Enerģijas tirgus reformas pakete
Šīs reformas mērķis ir risināt vairākas problēmas, kas saistītas ar enerģijas tirgiem un ar ko saskaras Nīderlande.
Reforma ietver šādus elementus:
9 Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
a.Darbības, kuru mērķis ir samazināt pārslodzi Nīderlandes elektrotīklā un kuras ietver i) Patērētāju un tirgu iestādes lēmuma stāšanos spēkā, ar ko groza elektrotīkla kodeksu, lai tīkla operatoriem nodrošinātu papildu instrumentus elastīgai tīkla izmantošanai gadījumos, kad tīkls ir pārslogots, kā arī stimulus pieprasījuma samazināšanai un tīkla jaudas pārdalei tīkla lietotājiem; un ii) 12 “Provinču daudzgadu programmas enerģētikas un klimata infrastruktūrai 2.0” (MeerjarenprogrammasInfrastructuur Energie en Klimaat, pMIEK) pieņemšana.
b.Stājas spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka prioritāro satvaru pārvades un sadales sistēmu operatoru investīcijām elektrotīklā. Sistēma nodrošina, ka prioritāte tiek piešķirta investīcijām, kas ir daļa no valsts un provinču daudzgadu programmām enerģētikas un klimata infrastruktūras jomā (Meerjarenprogramma Infrastructuur Energie en Klimaat, MIEK).
c.Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Vides un plānošanas likumu (Omgevingswet). Grozošais akts paātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem. To atjaunojamās enerģijas projektu darbības jomu, kuri gūst labumu no paātrināšanas, nosaka pakārtotā dekrētā.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
8.2.Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Laiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
128 |
C8-I1 |
Mērķa |
Ilgtspējīga |
Skaits |
0 |
134 050 |
2. CET. |
2024 |
Vismaz 134050 intervences pasākumu saskaņā ar |
|
|
Ieguldījumi |
enerģētika un |
subsidēta |
ieguldījumu subsīdija ilgtspējībai |
|||||||
|
subsīdija |
enerģijas ietaupījums |
iejaukšanās |
enerģijas un enerģijas ietaupījums (saules enerģija) |
|||||||
|
ilgtspējīga |
iejaukšanās |
katli, termiskie savienojumi, |
||||||||
|
enerģētika un |
subsidēta |
izolācija, siltumsūkņi un |
||||||||
|
enerģijas |
No 2023. gada, elektriskā ēdiena gatavošana |
|||||||||
|
uzkrājumi |
iekārtas) subsidē. Eiropas |
|||||||||
|
intervencēm ir mērķis |
||||||||||
|
sasniegt vidēji vismaz |
||||||||||
|
30 % primārās enerģijas pieprasījums |
||||||||||
|
samazinājuma Šī prasība attiecas uz kopējām intervencēm, kas subsidētas saskaņā ar 128. mērķrādītāju. |
||||||||||
|
129 |
C8-I1 |
Mērķa |
Ilgtspējīga |
Skaits |
134 050 |
231 985 |
2. CET. |
2025 |
Vismaz papildu 97935 |
|
|
Ieguldījumi |
enerģētika un |
subsidēta |
intervences saskaņā ar ieguldījumu |
|||||||
|
subsīdija |
enerģijas ietaupījums |
iejaukšanās |
subsīdijas ilgtspējīgai enerģijai un |
|||||||
|
ilgtspējīga |
iejaukšanās |
enerģijas ietaupījums (saules enerģijas katli, siltumenerģija |
||||||||
|
enerģētika un |
subsidēta |
savienojumi, izolācija, siltumsūkņi |
||||||||
|
enerģijas |
un, sākot no 2023. gada, elektriskie |
|||||||||
|
uzkrājumi |
ēdiena gatavošanas iekārtas) |
|||||||||
|
subsidēts. Intervencēm: |
||||||||||
|
mērķis ir sasniegt |
||||||||||
|
vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas |
||||||||||
|
pieprasījuma samazināšana. Šī prasība attiecas uz kopējām intervencēm, kas subsidētas saskaņā ar 128. un 129. mērķrādītāju. |
||||||||||
|
130 |
C8-I1 |
Mērķa |
Ilgtspējīga |
Skaits |
456 985 |
580 600 |
2. CET. |
2026 |
Vismaz papildu 123615 |
|
|
Ieguldījumi |
enerģētika un |
subsidēta |
intervences saskaņā ar ieguldījumu |
|||||||
|
subsīdija |
enerģijas ietaupījums |
iejaukšanās |
subsīdijas ilgtspējīgai enerģijai un |
|||||||
|
ilgtspējīga |
iejaukšanās |
enerģijas ietaupījums (saules enerģijas katli, siltumenerģija |
||||||||
|
enerģētika un |
subsidēta |
savienojumi, izolācija, siltumsūkņi |
||||||||
|
enerģijas |
un, sākot no 2023. gada, elektriskie |
|||||||||
|
uzkrājumi |
ēdiena gatavošanas iekārtas) |
|||||||||
|
subsidēts. Intervencēm: |
||||||||||
|
mērķis ir sasniegt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas; pieprasījuma samazināšana. Šī prasība attiecas uz kopējām intervencēm, kas subsidētas saskaņā ar 83., 128., 129. un 130. mērķrādītāju. |
||||||||||
|
131 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reformas pakete |
Starpposma mērķis |
Patērētāju un tirgu iestādes lēmuma, ar ko groza elektrotīkla kodeksu, stāšanās spēkā |
Patērētāju un tirgu iestādes lēmuma noteikums par tā stāšanos spēkā |
4. CET. |
2022 |
Stājas spēkā Patērētāju un tirgu iestādes lēmums, ar ko groza elektrotīkla kodeksu. Lēmums nodrošina tīkla operatoriem papildu instrumentus elastīgai tīkla izmantošanai, ja tīkls ir pārslogots. Tā arī stimulē pieprasījuma samazināšanu un tīkla jaudas pārdali: tīkla lietotāji. |
|||
|
132 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reformas pakete |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka prioritāro satvaru investīcijām elektrotīklos |
Ministrijas dekrēta noteikums, kas paredz tā stāšanos spēkā |
2. CET. |
2023 |
Stājas spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka prioritāro satvaru pārvades un sadales sistēmu operatoru investīcijām elektrotīklos. Sistēma nodrošina, ka investīcijas, kas ir daļa no valsts un provinču enerģētikas un klimata infrastruktūras daudzgadu programmām (MIEK), prioritizēts. |
|||
|
133 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reformas pakete |
Mērķa |
12 “Provinču daudzgadu programmu enerģētikas un klimata infrastruktūrai 2.0” pieņemšana |
Pieņemto programmu skaits |
0 |
12 |
2. CET. |
2025 |
Kopā pieņem 12 “Provinču daudzgadu programmas enerģētikas un klimata infrastruktūrai (pMIEK) 2.0” (pa vienai katrai provincei). Šajās programmās par prioritāti nosaka energoinfrastruktūras projektus, ko īsteno tīkla operatori saistībā ar elektrotīkla paplašināšanu provincē. līmenī. |
|
|
134 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reforma pakete |
Starpposma mērķis |
Tiesību akta, ar ko groza vidi, stāšanās spēkā un plānošanas likums |
Noteikums tiesību aktā, ar ko groza Vides un plānošanas likumu ar ko paredz tā stāšanos spēkā |
4. CET. |
2025 |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza Vides un plānošanas likumu. Ar grozošo aktu atļaujā ievieš šādas izmaiņas: procedūras atjaunojamās enerģijas projektiem: a)Visus administratīvos tiesas procesus veic Valsts padomē; b)Valsts padomes nolēmumu pārsūdzības iesniedz sešu mēnešu laikā; c)Valsts padomes nolēmumu pārsūdzības pamato puse, kas iesniedz pārsūdzību laikposmā, kurā var iesniegt pārsūdzību. To atjaunīgās enerģijas projektu darbības jomu, uz kuriem attiecas šis paātrinājums, nosaka a padotības dekrēts. |
|||
2.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas
Nīderlandes atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 5 443 293 000 EUR.
REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 735 000 000 EUR.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
1.Finanšu ieguldījums
Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:
1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
3 |
C1.1 R2–1 CO2 nodevas ieviešana un pastiprināšana rūpniecībā |
Starpposma mērķis |
Likuma spēkā stāšanās rūpnieciskā CO2 nodokļa ieviešana |
|
4 |
C1.1 R2–2 CO2 nodevas ieviešana un pastiprināšana rūpniecībā |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko pastiprina rūpniecisko CO2 maksājums |
|
5 |
C1.1 R3–1 Gaisa transporta nodokļa (ATT) palielinājums |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko palielina gaisa transporta nodokli aviopasažieriem, kuri izlido no lidostas Nīderlande |
|
35 |
C2.1 I1–1 Kvantu delta NL |
Starpposma mērķis |
Kvantu delta NL struktūra |
|
46 |
C2.2 I1–1 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
Starpposma mērķis |
ERTMS plānošanas pētījums Kijfhoek-Beļģijas robeža pabeigts |
|
58 |
C2.3 R1–1 Sabiedrības informācijas pārvaldība (Atvērtās valdības likums) |
Starpposma mērķis |
Atvērtās pārvaldes likuma stāšanās spēkā |
|
59 |
C2.3 R1–2 Sabiedrības informācijas pārvaldība (Atvērtās valdības likums) |
Starpposma mērķis |
Atjauninātas darbības publicēšana plāni informācijas pārvaldības uzlabošanai |
|
67 |
C3.1 R1–1 Brīvās turēšanas vērtības attiecības palielināšana |
Starpposma mērķis |
Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem palielina vakanci valdījuma vērtības attiecība |
|
69 |
C3.1 R3–1 Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu |
Starpposma mērķis |
Vienošanās starp valsts valdību un provincēm par īstenošanu no 900000 jauniem mājokļiem |
|
73 |
C3.1 R4–1 Palielināt īres maksas atkarību no ienākumiem |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā tiesību akti, lai palielinātu maksimālo gada īres maksas palielinājumu vidēji līdz augsti ienākumi īrnieki, kas dzīvo sociālajā jomā mājokļi |
|
74 |
C3.1 R5–1 Dzīvojamo ēku būvniecības procesa un procedūru paātrināšana |
Starpposma mērķis |
Vēstule Parlamentam par plānošanas procesa vājajām vietām, apzinot iespējamos risinājumus publicēts |
|
81 |
C3.2 I1–1 Subsīdiju shēma publiskā sektora nekustamā īpašuma ilgtspējībai |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā regula, ar ko izveido renovācijas subsīdiju shēma |
|
84 |
C4.1 R1–1 Pašnodarbināto personu atskaitījuma samazinājums |
Starpposma mērķis |
Likuma stāšanās spēkā nodokļu atskaitījumu samazināšana pašnodarbinātām personām |
|
87 |
C4.1 R3–1 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko reformē otro pīlāru pensiju sistēmu; |
|
90 |
C4.1 R4–1 Cīņa pret fiktīvu pašnodarbinātību |
Starpposma mērķis |
Rīcības plāns fiktīvu problēmu mazināšanai Parlamentam sniegta informācija par pašnodarbinātību |
|
93 |
C4.1 I1–1 Nīderlande turpina mācīties |
Mērķa |
Karjeras konsultācijas indivīdu atbalstam |
|
94 |
C4.1 I1–2 Nīderlande turpina mācīties |
Mērķa |
Prasmju apmācība, lai atbalstītu indivīdi |
|
105 |
C4.2 I3–1 Atbalsts skolēniem vidusskolas pēdējā gadā |
Starpposma mērķis |
Tiešsaistes platformas izveide, lai atbalstītu skolēnus pēdējā vidusskolas gads |
|
106 |
C4.2 I3–2 Atbalsts skolēniem vidusskolas pēdējā gadā |
Mērķa |
Atbalsts skolu valdēm, lai sniegtu papildu atbalstu skolēniem pēdējā darbības gadā vidusskola |
|
107 |
C4.2 I4–1 Klēpjdatori un planšetdatori tiešsaistes un hibrīdizglītībai cīņā pret un mazināt mācību zudumus |
Mērķa |
Nodrošināto digitālo ierīču skaits |
|
113 |
C5.1 I3–1 IESTATĪT COVID-19 |
Mērķa |
Piešķirto dotāciju skaits |
|
114 |
C5.1 I4–1 Veselības pētniecības infrastruktūra (HRI) |
Starpposma mērķis |
Pētnieku atbalsta sistēma, kas darbojas — Apkalpošanas dienesti |
|
119 |
C6.1 R2–1 Neatbilstības novēršana nesaistītu pušu darījuma principa piemērošana princips |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko novērš neatbilstības nesaistītu pušu nolīgumu piemērošanā garuma princips |
|
120 |
C6.1 R3–1 Īpašā procentu atskaitīšanas ierobežojuma grozīšana, lai novērstu atbrīvojumus no nodokļa par negatīviem procentiem un pozitīviem valūtas rezultātiem |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai atceltu nodokļu atbrīvojumus negatīvām un pozitīvām procentu likmēm valūtas rezultāti |
|
121 |
C6.1 R4–1 Nodokļu atskaitījumu ierobežošana saistībā ar likvidācijas un pārtraukšanas zaudējumi |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā grozījumi korporatīvajā Ienākuma nodokļa likums, lai ierobežotu atbrīvojumu no nodokļiem likvidācijas un pārtraukšanas dēļ zaudējumi |
|
122 |
C6.1 R5–1 Zaudējumu segšanas ierobežošana |
Starpposma mērķis |
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai ierobežotu zaudējumus atvieglojums |
|
125 |
C7–1 Revīzija un kontrole, īstenošana un papildināmība |
Starpposma mērķis |
Repozitorija sistēma revīzijai un kontrolei: informācija īstenošanas uzraudzībai ANM |
|
126 |
C7–2 Revīzija un kontrole, īstenošana un papildināmība |
Starpposma mērķis |
Ministra dekrēta, ar ko groza revīzijas iestādes statūtus, stāšanās spēkā (“Auditdienst rijk”) |
|
127 |
C7–3 Revīzija un kontrole, īstenošana un papildināmība |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā ministrijas dekrēts, ar ko groza organizatorisko lēmumu (“organisatiebesluit”), ar ko nosaka programmas direktorāta pilnvaras atveseļošanas un noturības plāns |
|
131 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reformas pakete |
Starpposma mērķis |
Patērētāju un tirgu iestādes lēmuma, ar ko groza elektrotīklu, stāšanās spēkā kods |
|
Maksājums Summa |
EUR 1 332 776 071 |
1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
1 |
C1.1 R1–1 Enerģijas nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko pielāgo enerģijas nodokļu tarifus, stāšanās spēkā |
|
6 |
C1.1 R4–1 Automobiļu nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā likums, ar ko pakāpeniski atceļ atbrīvojumu no mehānisko transportlīdzekļu un motociklu iegādes nodokļa (BPM) komerciālajiem furgoniem |
|
21 |
C1.1 I2–1 Ūdeņraža zaļā enerģija |
Starpposma mērķis |
Cilvēkkapitāla programmas publicēšana, lai palielinātu prasmju piedāvājumu zaļā ūdeņraža jomā |
|
34 |
C1.2 I2–1 Atbalsta shēma cūkkopības saimniecību rehabilitācijai |
Mērķa |
Izbeigto cūkkopības vietu skaits |
|
47 |
C2.2 I1–2 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
Starpposma mērķis |
Pabeigts ERTMS plānošanas pētījums Ziemeļnīderlandē |
|
55 |
C2.2 I3–1 Intelektiskās stacijas uz ceļiem (iWKS) |
Mērķa |
Uzstādīto intelektisko ceļmalu staciju skaits |
|
65 |
C2.3 I2–1 Krimināltiesību ķēdes digitalizācija |
Starpposma mērķis |
Darbojas digitālais portāls oficiālai saziņai kriminālprocesā |
|
66 |
C2.3 I2–2 Krimināltiesību ķēdes digitalizācija |
Starpposma mērķis |
Operatīva biežu noziegumu lietu digitāla apstrāde |
|
68 |
C3.1 R2–1 Pakāpeniska atbrīvojuma no nodokļa atcelšana dāvanām, lai finansētu pirkumus mājās |
Starpposma mērķis |
Tiesību aktu stāšanās spēkā, pakāpeniski atceļot atbrīvojumu no nodokļa dāvanām, lai finansētu pirkumus mājās divos posmos |
|
70 |
C3.1 R3–2 Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu |
Starpposma mērķis |
Provinču un pašvaldību vienošanās par 900000 jaunu mājokļu realizāciju |
|
71 |
C3.1 R3–3 Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu |
Starpposma mērķis |
Izveidota uzraudzības sistēma nolīgumu ar pašvaldībām īstenošanai |
|
75 |
C3.1 R5–2 Dzīvojamo ēku būvniecības procesa un procedūru paātrināšana |
Starpposma mērķis |
Pasākumi mājokļu projektu plānošanas procesa paātrināšanai |
|
95 |
C4.1 I1–3 Nīderlande turpina mācīties |
Mērķa |
Īpaši pielāgoti nozaru risinājumi, lai atbalstītu pāreju uz nodarbinātību |
|
97a |
C4.1 I3–1 Budžets bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai |
Starpposma mērķis |
Budžeta likuma stāšanās spēkā |
|
104 |
C4.2 I2–1 Atbalsts jaunpienācējiem, lai novērstu mācību zudumus |
Mērķa |
Atbalsts pamatskolu un vidusskolu skolām, lai sniegtu papildu atbalstu jaunpienācējiem |
|
111 |
C5.1 I2–1 Intensīvās aprūpes paplašināšana |
Mērķa |
To slimnīcu skaits, kuras ir pabeigušas telpu pielāgošanu esošajām stacionārajām gultām un elastīgām gultām |
|
112 |
C5.1 I2–2 Intensīvās aprūpes paplašināšana |
Mērķa |
Slimnīcu personāla apmācība |
|
115 |
C5.1 I4–2 Veselības pētniecības infrastruktūra (HRI) |
Starpposma mērķis |
Pieņemts ceļvedis par taisnīgiem datiem (nodrošināt, ka dati ir atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami) |
|
116 |
C5.1 I4–3 Veselības pētniecības infrastruktūra (HRI) |
Starpposma mērķis |
Operatīvo datu portāls |
|
117 |
C6.1 R1–1 Nīderlandes nodokļu politika |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko nosaka ieturējuma nodokli, stāšanās spēkā |
|
132 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reformas pakete |
Starpposma mērķis |
Stājas spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka prioritāro satvaru investīcijas elektrotīklos |
|
Maksājuma summa |
EUR 1 185 101 166 |
1.3.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
2 |
C1.1 R1–2 Enerģijas nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko pielāgo strukturālos elementus, stāšanās spēkā no enerģijas nodokļiem |
|
9 |
C1.1 R5–1 Enerģētikas likums |
Starpposma mērķis |
Enerģētikas stāšanās spēkā Likums |
|
17 |
C1.1 I1–8 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Atkrastes elektroenerģijas pieslēgums sauszemes izkraušanas vietām — apgabala pārvaldības nolīgumi investīciju plānus, |
|
37 |
C2.1 I2–1 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
Stipendiju piešķiršana |
|
43 |
C2.1 I4–1 Digitālās infrastruktūras loģistika |
Mērķa |
Pamata datu infrastruktūra attīstīta |
|
48 |
C2.2 I1–3 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
Mērķa |
ERTMS ekspluatācijā esošo GSM-Rail mastu skaits |
|
49 |
C2.2 I1–4 Eiropas dzelzceļa satiksme Pārvaldības sistēma (ERTMS) |
Starpposma mērķis |
Loģistikas sistēmas, kas pielāgotas ERTMS |
|
50 |
C2.2 I1–5 Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
Starpposma mērķis |
Centrālā drošības sistēma darbojas |
|
51 |
C2.2 I2–1 Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte |
Mērķa |
Intelektiskās satiksmes vadības ierīces |
|
61 |
C2.3 I1–1 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Starpposma mērķis |
Kiberdrošības uzlabošana veiktās darbības |
|
62 |
C2.3 I1–2 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Mērķa |
Aizsardzības ministrijas civilais personāls, kas strādā attālināti, izmantojot drošs tīkls |
|
72 |
C3.1 R3–4 Centralizēta plānošana, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko nosaka papildu darbības, ko valsts veic, lai izpildītu līgumus par jaunu mājokļu būvniecību, stāšanās spēkā |
|
77 |
C3.1 I1–2 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Mērķa |
Būvdarbi (1. iedaļa) |
|
85 |
C4.1 R2–1 Pašnodarbināto personu invaliditātes apdrošināšana |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko nosaka obligātu invaliditātes apdrošināšanu, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī pašnodarbinātām personām |
|
88 |
C4.1 R3–2 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Starpposma mērķis |
Pabeigti plāni pārejai uz jauno pensiju sistēmu un publicēts |
|
91 |
C4.1 R4–2 Cīņa pret fiktīvu pašnodarbinātību |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko groza nodarbinātības definīciju, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī attiecības |
|
92 |
C4.1 R4–3 Cīņa pret fiktīvu pašnodarbinātību |
Starpposma mērķis |
Izpildes moratorijs likumam, ar ko atceļ darba attiecību novērtējumu likvidēta |
|
96 |
C4.1 I1–4 Nīderlande turpina mācīties |
Starpposma mērķis |
Neatkarīgs novērtējums par subsīdiju shēmu sociālekonomisko ietekmi saskaņā ar Nīderlande turpina mācīties” |
|
101 |
C4.2 I1–1 Valsts izglītības laboratorija MI |
Mērķa |
Projekti, kas atlasīti inovatīvas digitālās izglītības veicināšanai risinājumi |
|
108a |
C5.1 I1–1 Pagaidu papildu cilvēkresursu kapacitāte aprūpei krīzes laikā |
Mērķa |
Finanšu shēma, kas nodrošina apmācību veselības aprūpes nozarē |
|
110 |
C5.1 I1–3 Pagaidu papildu cilvēks resursu spēja aprūpei krīzes laikā |
Mērķa |
Izveidota valsts veselības aprūpes rezerves rezerve |
|
123 |
C6.2 R6–1 Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika |
Mērķa |
Finanšu pilnslodzes ekvivalentu skaita pieaugums Izlūkošanas vienība |
|
124 |
C6.2 R6–2 Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika |
Starpposma mērķis |
Likuma, ar ko ievieš skaidras naudas ierobežojumu, stāšanās spēkā maksājumi |
|
128 |
C8-I1 Ieguldījumu subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai |
Mērķa |
Subsidētas ilgtspējīgas enerģijas un enerģijas taupīšanas intervences |
|
Maksājums Summa |
EUR 1 421 267 213 |
1.4.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
7 |
C1.1 R4–2 Automobiļu nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Likuma publicēšana Oficiālais Vēstnesis, ar ko groza spēkā esošo vieglo automobiļu un furgonu nodokli |
|
11 |
C1.1 I1–2 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Kuģošanas drošības nodrošināšana — konkursa(-u) publicēšana ārkārtas reaģēšanas pasākumu iegādei vilcējvelkoņi |
|
13 |
C1.1 I1–4 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Dabas uzlabošanas un sugu attīstīšana un īstenošana aizsardzība |
|
14 |
C1.1 I1–5 Atkrastes vēja enerģija |
Mērķa |
Ziemeļjūras ekosistēmas stiprināšana un aizsardzība — projekti, kas veicina dabas uzlabošanu un/vai atjaunošanu Natura 2000 teritorijās un to apkārtnē un aizsargājamās teritorijās saskaņā ar Jūras stratēģiju Pamatdirektīva (MSFD) |
|
19 |
C1.1 I1–10 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Atkrastes elektroenerģijas pieslēgums sauszemes izkraušanas vietām — ekoloģiskās ietekmes pakete Vatu jūra |
|
20 |
C1.1 I1–11. Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Elektroenerģijas pieslēgums atklātā jūrā ar izkraušanas vietām krastā — Kompensācija par sasāļošanos un tās ietekmes mazināšana lauksaimniecības zeme |
|
22 |
C1.1 I2–2 Ūdeņraža zaļā enerģija |
Mērķa |
Parakstītie dotāciju nolīgumi demonstrējumu iekārtas inovatīvs zaļais ūdeņradis tehnoloģija |
|
23 |
C1.1 I2–3 Ūdeņraža zaļā enerģija |
Mērķa |
Parakstīti dotāciju nolīgumi par zaļā ūdeņraža pētniecības projekti |
|
24 |
C1.1 I3–1 Iekšējo ūdensceļu enerģētikas pārkārtošana, projekts ZES |
Mērķa |
Kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, ko nodrošina ar darbības modulāro enerģiju trauki |
|
25 |
C1.1 I3–2 Iekšējo ūdensceļu enerģētikas pārkārtošana, projekts ZES |
Mērķa |
Ekspluatācijas iekraušanas vietu skaits |
|
26 |
C1.1 I3–3 Iekšējo ūdensceļu enerģētikas pārkārtošana, projekts ZES |
Mērķa |
Kopējā kuģu tilpība, kas pārveidota par nulles emisiju |
|
27 |
C1.1 I4–1 Aviācija pārejas posmā |
Starpposma mērķis |
Sīki izstrādāts ūdeņraža projekts turboventilatora sadegšana |
|
28 |
C1.1 I4–2 Aviācija pārejas posmā |
Starpposma mērķis |
Ūdeņraža degvielas detalizēta konstrukcija elementu elektriskā piedziņa |
|
29 |
C1.1 I4–3 Aviācija pārejas posmā |
Starpposma mērķis |
Domnīca “lidošanas redzējums” operatīvā |
|
38 |
C2.1 I2–2 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
Darbojas ELSA MI pētniecības laboratorijas |
|
39 |
C2.1 I2–3 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
Piešķirtie pētniecības un attīstības projekti |
|
41 |
C2.1 I3–1 Digitālās izglītības impulss |
Starpposma mērķis |
Vienota platforma, lai piekļūtu radītiem digitālajiem mācību materiāliem un operacionālajai un digitālajai identitātei risinājums audzēkņiem, kurus izmanto |
|
42 |
C2.1 I3–2 Digitālās izglītības impulss |
Mērķa |
Mācību centri un Mācību darbība |
|
44 |
C2.1 I4–2 Digitālās infrastruktūras loģistika |
Mērķa |
Digitālā gatavība ir palielinājusies loģistikas nozare |
|
52 |
C2.2 I2–2 Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte |
Mērķa |
Drošības prioritārie pakalpojumi |
|
56 |
C2.2 I3–2 Intelektiskās stacijas uz ceļiem (iWKS) |
Mērķa |
Uzstādīto papildu intelektisko ceļmalu staciju skaits |
|
57 |
C2.2 I3–3 Intelektiskās stacijas uz ceļiem (iWKS) |
Mērķa |
Uzstādīto intelektisko ceļmalas staciju galīgais skaits |
|
63 |
C2.3 I1–3 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Starpposma mērķis |
Uzlaboti tīkli un pabeigta pāreja uz jaunu IT infrastruktūru |
|
78 |
C3.1 I1–3 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Mērķa |
Būvdarbi (2. iedaļa) |
|
82 |
C3.2 I1–2 Subsīdiju shēma publiskā sektora nekustamā īpašuma ilgtspējībai |
Mērķa |
Visu apstiprināto renovācijas un energoefektivitātes pasākumu CO2 emisiju ikgadējā samazinājuma summa (tonnās) subsidēts saskaņā ar shēmu |
|
86 |
C4.1 R2–2 Pašnodarbināto personu invaliditātes apdrošināšana |
Starpposma mērķis |
Vēstule Parlamentam par īstenošanas statusu obligātā invaliditātes apdrošināšana |
|
89 |
C4.1 R3–3 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Starpposma mērķis |
Pensiju fondu īstenošana pabeigtie un publicētie plāni |
|
102 |
C4.2 I1–2 Valsts izglītības laboratorija MI |
Mērķa |
Projekti, kas veicina jauninājumus pabeigti digitālie izglītības risinājumi |
|
103 |
C4.2 I1–3 Valsts izglītības laboratorija MI |
Mērķa |
Divu produktu piegāde, Tehnoloģiju gatavības 6. līmenis |
|
109a |
C5.1 I1–2 Pagaidu papildu cilvēkresursu kapacitāte aprūpei krīzes laiki |
Mērķa |
To personu skaits, kas piedalās arodizglītībā un programmā “Darba apmācība” |
|
118 |
C6.1 R1–2 Nīderlandes nodokļu politika |
Starpposma mērķis |
Uzraudzības vēstule, kurā novērtēta nodokļu politikas izmaiņu ietekme un kura nosūtīta Parlaments |
|
129 |
C8-I1 Ieguldījumu subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai |
Mērķa |
Subsidētas ilgtspējīgas enerģijas un enerģijas taupīšanas intervences |
|
133 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reformas pakete |
Mērķa |
12 “Provinču daudzgadu programmas enerģētikas un klimata jomā” pieņemšana Infrastruktūra 2.0” |
|
134 |
C8-R1 Enerģijas tirgus reformas pakete |
Starpposma mērķis |
Tiesību akta, ar ko groza vidi, stāšanās spēkā un Plānošanas akts |
|
Maksājums Summa |
EUR 751 139 298 |
1.5.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
8 |
C1.1 R4–3 Automobiļu nodokļu reforma |
Starpposma mērķis |
Vēstule Parlamentam par likuma, ar ko groza nodokļa bāzi, īstenošanas statuss standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem |
|
10 |
C1.1 I1–1 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Kuģošanas drošības nodrošināšana — parakstīts(-i) līgums(-i) par jaunas uzlādes iegādi punkti jūrā un piestātnē |
|
12 |
C1.1 I1–3 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Kuģošanas drošības nodrošināšana — parakstīts(-i) līgums(-i) par ārkārtas situācijas iegādi atbildes velkoņi |
|
15 |
C1.1 I1–6 Atkrastes vēja enerģija |
Mērķa |
Ziemeļjūras ekosistēmas stiprināšana un aizsardzība — atkrastes vēja ekoloģisks Programma (WOZEP) |
|
16 |
C1.1 I1–7 Atkrastes vēja enerģija |
Mērķa |
Ziemeļjūras ekosistēmas stiprināšana un aizsardzība — Ziemeļjūras digitalizācija —Uzraudzības stacijas |
|
18 |
C1.1 I1–9 Atkrastes vēja enerģija |
Starpposma mērķis |
Atkrastes elektroenerģijas pieslēgums sauszemes izkraušanas vietām — Administratīvie nolīgumi par platību ieguldījumu plāniem |
|
30 |
C1.2 I1–1 Dabas programma |
Mērķa |
Kvalitātes uzlabošanas pasākumi Natura 2000 tīklā un ap to īstenotās jomas |
|
31 |
C1.2 I1–2 Dabas programma |
Mērķa |
Paātrināta dabas atjaunošana zemes apsaimniekošanas organizācijas |
|
32 |
C1.2 I1–3 Dabas programma |
Mērķa |
Kvalitātes uzlabošana upju dabai un ceļmalām apsaimniekošana |
|
33 |
C1.2 I1–4 Dabas programma |
Mērķa |
Darbības, kas veicina zināšanu uzraudzību un attīstību dabas programmas pamats |
|
36 |
C2.1 I1–2 Kvantu delta NL |
Starpposma mērķis |
Kvantu delta NL |
|
40 |
C2.1 I2–4 MI Ned un lietišķā MI mācību kopienas |
Mērķa |
MI mācību kopienu īstenošana |
|
45 |
C2.1 I4–3 Digitālās infrastruktūras loģistika |
Mērķa |
Pabeigtas dzīvās laboratorijas |
|
53 |
C2.2 I2–3 Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte |
Mērķa |
Digitālā infrastruktūra Nākotnes noturīga mobilitāte (DITM) |
|
54 |
C2.2 I2–4 Droša, vieda un ilgtspējīga mobilitāte |
Mērķa |
Datu kopas, kas pieejamas Valsts mobilitātes datu piekļuves punkts |
|
60 |
C2.3 R1–3 Sabiedrības informācijas pārvaldība (Atklātās valdības likums) |
Mērķa |
Dokumenti pieejami Atvērtās pārvaldes platforma Informācija |
|
64 |
C2.3 I1–4 It infrastruktūras atjaunošana Aizsardzības ministrijā |
Mērķa |
Aizsardzības ministrijas civilajam personālam ar piekļuvi papildu drošas attālinātā darba telpas |
|
79 |
C3.1 I1–4 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Mērķa |
Būvdarbi (3. iedaļa) |
|
80 |
C3.1 I1–5 Jaunu būvniecības projektu īstenošana |
Starpposma mērķis |
Pielāgošanās klimata pārmaiņām veiktās darbības |
|
83 |
C3.2 I2–1 Ieguldījumu subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai (ISDE) |
Mērķa |
Ilgtspējīgas enerģijas un enerģijas taupīšanas intervences subsidēts. |
|
89a |
C4.1 R3–3 Pensiju sistēmas otrā līmeņa reforma |
Mērķa |
Apstiprinātie lēmumi par apdrošinājuma ņēmēju pensiju aktīvu pārvešanu uz jauno pensiju sistēma |
|
98a |
C4.1 I3–2 Budžets bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai |
Mērķa |
Finansējums apmācības programmām bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai personas |
|
130 |
C8-I1 Ieguldījumu subsīdija ilgtspējīgai enerģijai un enerģijas taupīšanai |
Mērķa |
Ilgtspējīga enerģija un enerģētika subsidētie uzkrājumu intervences pasākumi |
|
Maksājums Summa |
EUR 751 139 298 |
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu veic saskaņā ar šādu kārtību:
·Finanšu ministrijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) programmas direktorātam ir vispārēja atbildība (“systeemverantwoordelijk”) par plāna (ANP) uzraudzību un īstenošanu un Savienības finanšu interešu aizsardzību.
·Attiecīgo ministriju, aģentūru un konsorciju politikas direktorāti nodrošina ziņošanu par ANP pasākumiem un to īstenošanu, savukārt attiecīgo ministriju (FEZ) Finanšu ekonomikas direktorāti uzrauga un uzrauga politikas direktorātus un jo īpaši uzrauga progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā.
·Finanšu ministrijas ANM programmas direktorāts sagatavo vispārīgas pamatnostādnes, kurās nosaka, kā jāpaziņo atskaites punkti un mērķrādītāji un kā tiem jāpievieno papildu pierādījumi. Šīs pamatnostādnes iekļauj valdības budžeta noteikumos, kurus atjaunina katru gadu. ANP īstenošanu integrē dažādu ANP īstenošanā iesaistīto ministriju iekšējās plānošanas un kontroles ciklā un iekļauj to gada pārskatos. Īstenošanas struktūras ar starpposma deklarācijām (t. i., pārvaldības deklarācijām īstenošanas struktūru līmenī) apstiprina Savienības finanšu interešu aizsardzību un apstiprina paziņoto datu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem derīgumu. Šīs starpposma deklarācijas pārbauda un paraksta ANP īstenošanā iesaistīto ministriju finanšu un ekonomikas direktorāti (FEZ direktorāti).
·Revīzijas iestāde “Auditdienst Rijk” — neatkarīgs Finanšu ministrijas dienests — regulāri veic pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju, tostarp padziļināto pārbaudi. Tā arī sagatavo veikto revīziju kopsavilkumu, ko iekļauj maksājumu pieprasījumos. Pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijās novērtē, vai uzraudzības un īstenošanas kārtība sniedz pilnīgus un ticamus datus par ANP definētajiem rādītājiem un vai īstenošanas sistēma nodrošina, ka līdzekļi tiek pārvaldīti saskaņā ar noteikumiem un spēj novērst, atklāt un labot krāpšanu, interešu konfliktus, korupciju un dubultu finansēšanu.
2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem
Lai Komisijai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, Nīderlande veic šādus pasākumus:
·Finanšu ministrijas ANMprogrammas direktorāts darbojas kā koordinējošā struktūra. Tā ir atbildīga arī par maksājumu pieprasījumu iesniegšanu un pārvaldības deklarāciju sagatavošanu. Visu informāciju, kas saistīta ar plāna īstenošanu un uzraudzību, glabā centrālā repozitorija sistēmā, ko izstrādā ANP īstenošanai. Īstenošanas struktūras vāc un glabā visus Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētos datus. Informāciju glabā dažādu ministriju departamentu IT sistēmās un kopīgo ar koordinējošo struktūru. Izstrādājamā centrālā repozitorija sistēma ietver informāciju, kas saistīta ar atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un vāc,glabā un nodrošina piekļuvi datiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu.
·Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Nīderlande, pabeigusi attiecīgos saskaņotos atskaites punktus un mērķrādītājus šā pielikuma 2.1. iedaļā, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Nīderlande nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.